Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

( 10 )

Komisijas

atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valsts valodas speciālistu labojumiem)

   Izdarīt likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 10.nr.; 1993, 24./25., 36.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7.nr.; 2001, 24.nr.; 2003, 24.nr.; 2005, 11.nr.; 2008, 24.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 188.nr.; 2010, 183.nr.) šādus grozījumus:

    Izdarīt likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 10.nr.; 1993, 24./25., 36.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7.nr.; 2001, 24.nr.; 2003, 24.nr.; 2005, 11.nr.; 2008, 24.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 188.nr.; 2010, 183.nr.) šādus grozījumus:

2. pants. Kultūras pieminekļu veidi

Ir šādi kultūras pieminekļu veidi:

1. Nekustamie kultūras pieminekļi:

— atsevišķi objekti — ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, atsevišķas apbedījuma vietas;

— kompleksi objekti — arheoloģiskās senvietas, arhitektūras ansambļi un kompleksi, pilsētu un citu apdzīvoto vietu vēsturiskie centri, ielas, laukumi, kvartāli, kultūrslānis, kapsētas, kultūrvēsturiskas ainavas, piemiņas vietas, vēsturiskas vietas un teritorijas.

2. Kustamie kultūras pieminekļi:

— atsevišķi objekti — arheoloģiskie atradumi, senlietas, nekustamo pieminekļu elementi, vēsturiskas relikvijas, mākslas darbi, rokraksti, reti iespieddarbi, kinodokumenti, fotodokumenti un videodokumenti, skaņu ieraksti;

— kompleksi objekti — vēsturiski izveidojušies kompleksi, atsevišķu objektu fondi un kolekcijas, kas ir nedalāma kultūrvēsturiska vērtība.

Par kultūras pieminekļiem atzīstami gan savā sākotnējā izskatā saglabājušies objekti, gan to atsevišķas daļas un fragmenti.

1

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

Papildināt 2.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Senlietas ir cilvēka apzinātas darbības rezultātā radīti priekšmeti — artefakti (piemēram, rotaslietas, ieroči, darbarīki, iedzīves priekšmeti, keramikas izstrādājumi, monētas veselā vai fragmentārā veidā), kas atrasti zemē, virs zemes vai ūdenī.”

Atbalstīts

1. Papildināt 2.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“Senlietas ir cilvēka apzinātas darbības rezultātā radīti priekšmeti — artefakti (piemēram, rotaslietas, ieroči, darbarīki, iedzīves priekšmeti, keramikas izstrādājumi, monētas veselā vai fragmentārā veidā), kas atrasti zemē, virs zemes vai ūdenī.”

4. pants. Aizliegums izvest kultūras pieminekļus

Kultūras pieminekļus ir aizliegts izvest ārpus Latvijas Republikas. Kultūras pieminekļu pagaidu izvešana iespējama tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

2

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

Aizstāt 4.pantā vārdus “Kultūras pieminekļus” ar vārdiem “Kultūras pieminekļus, tai skaitā Latvijas valstij piederošas senlietas,” un vārdus “Kultūras pieminekļu pagaidu izvešana” — ar vārdiem “Kultūras pieminekļu, tai skaitā Latvijas valstij piederošu senlietu, pagaidu izvešana”.

Atbalstīts

2. Aizstāt 4.pantā vārdus “Kultūras pieminekļus” ar vārdiem “Kultūras pieminekļus, tai skaitā Latvijas valstij piederošas senlietas,”   un   vārdus      “Kultūras pieminekļu pagaidu izvešana” — ar vārdiem “Kultūras pieminekļu, tai skaitā Latvijas valstij piederošu senlietu, pagaidu izvešana”.

7. pants. Īpašuma tiesības uz kultūras pieminekļiem

Kultūras pieminekļi Latvijas Republikā var būt valsts, pašvaldību, kā arī fizisko un citu juridisko personu īpašumā.

Nostiprinot īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, kas atzīts par kultūras pieminekli, zemesgrāmatā izdarāma attiecīga atzīme par tiesību aprobežojumiem. Šāda atzīme tiek izdarīta, pamatojoties uz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas iesniegumu.

Ja nekustamais īpašums ir kultūras piemineklis, tas ir pietiekams pamats attiecīgās atzīmes izdarīšanai zemesgrāmatā. Atzīme izdarāma 10 dienu laikā no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas iesnieguma saņemšanas dienas vai vienlaikus ar īpašuma tiesību reģistrāciju. Nekustamo kultūras pieminekļu sarakstus zemesgrāmatu nodaļām iesniedz attiecīgā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas reģionālā nodaļa.

3

4

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

        Aizstāt 7.panta pirmajā daļā vārdus “valsts, pašvaldību, kā arī fizisko un citu juridisko personu” ar vārdiem “publisku personu un privātpersonu”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

Papildināt 7.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Arheoloģiskās senvietās zemē, virs zemes vai ūdenī atrastas senlietas (ar datējumu līdz 17.gadsimtam ieskaitot) pieder valstij, un tās glabā publiskie muzeji.”

Atbalstīts

Atbalstīts

3. Aizstāt 7.panta pirmajā daļā vārdus “valsts, pašvaldību, kā arī fizisko un citu juridisko personu” ar vārdiem “publisku personu un privātpersonu”.

4. Papildināt 7.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Arheoloģiskās senvietās zemē, virs zemes vai ūdenī atrastas senlietas (ar datējumu līdz 17.gadsimtam ieskaitot) pieder valstij, un tās glabā publiskie muzeji.”

14. pants. Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi

[..]

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu un grozījumus tajā apstiprina kultūras ministrs. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts, kā arī tajā izdarītie grozījumi publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Objekts iegūst valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu nākamajā dienā pēc attiecīgās informācijas publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

[..]

    1. Aizstāt 14. un 15.pantā vārdus "laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"" ar vārdiem "oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis"".

5. Aizstāt 14. un 15.pantā vārdus “laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”” ar vārdiem “oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis””.

15. pants. Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusa zaudēšana

Ja objekts pilnībā zaudējis kultūras pieminekļa vērtību, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija iesniedz kultūras ministram apstiprināšanai priekšlikumu par attiecīgā objekta izslēgšanu no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta. Kultūras piemineklis tiek izslēgts no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Objekts zaudē valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusu nākamajā dienā pēc attiecīgās informācijas publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

17. pants. Jaunatklāto kultūras pieminekļu aizsardzība

Jaunatklātie objekti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība, neatkarīgi no tā, kā īpašumā tie atrodas, līdz jautājuma izlemšanai par šo objektu iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no dienas, kad par to ticis informēts objekta īpašnieks, atrodas valsts aizsardzībā.

Par objektiem, kuri atrasti zemē, virs zemes, ūdenī, senās celtnēs vai to daļās un atliekās un kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība, atradējam 10 dienu laikā jāpaziņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai.

5

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

Aizstāt 17.panta otrajā daļā vārdus “senās celtnēs” ar vārdu “būvēs” un vārdus “atradējam 10 dienu laikā jāpaziņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai” — ar vārdiem “kā arī par to atrašanas vietu un apstākļiem atradējam nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu dienu laikā rakstveidā jāpaziņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai”.

Atbalstīts

6. Aizstāt 17.panta otrajā daļā vārdus “senās celtnēs” ar vārdu “būvēs” un vārdus “atradējam 10 dienu laikā jāpaziņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai” — ar vārdiem “kā arī par to atrašanas vietu un apstākļiem atradējam nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu dienu laikā rakstveidā jāpaziņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai”.

18. pants. Muzejos, bibliotēkās un arhīvos esošo kultūras vērtību valsts aizsardzība

Muzejos un bibliotēkās esošo kultūras vērtību valsts uzskaiti un aizsardzību veic kārtībā, kāda paredzēta Latvijas Republikas likumdošanas aktos par muzeju un bibliotēku fondiem. Dokumentāro pieminekļu uzskaites kārtību nosaka Latvijas Republikas likums «Par Valsts arhīviem».

     2. Aizstāt 18.panta otrajā teikumā vārdus "Latvijas Republikas likums "Par Valsts arhīviem"" ar vārdiem "Arhīvu likums".

    7. Aizstāt 18.panta otrajā teikumā vārdus “Latvijas Republikas likums “Par Valsts arhīviem”” ar vārdiem “Arhīvu likums”.

21. pants. Kultūras pieminekļu izpētes, konservācijas, restaurācijas un remonta darbu veikšanas kārtība

Kultūras pieminekļi konservējami, restaurējami un remontējami tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas rakstveida atļauju un tās kontrolē.

Kultūras pieminekļu izpētes darbus, kas var novest pie kultūras pieminekļa pārveidošanas, ari arheoloģisko izpēti, drīkst veikt tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas rakstveida atļauju un tās kontrolē.

6

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

Papildināt 21.pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“Kultūras pieminekļu izpētē aizliegts izmantot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus), izņemot gadījumus, kad to atļāvusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

Bez nekustamā īpašuma īpašnieka (valdītāja) atļaujas kultūras piemineklī un tā aizsardzības zonā aizliegts veikt kultūras pieminekli pārveidojošas darbības un izmantot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus).”

Atbalstīts

8. Papildināt 21.pantu ar trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“Kultūras pieminekļu izpētē aizliegts izmantot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus), izņemot gadījumus, kad to atļāvusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

Bez nekustamā īpašuma īpašnieka (valdītāja) atļaujas kultūras piemineklī un tā aizsardzības zonā aizliegts veikt kultūras pieminekli pārveidojošas darbības un izmantot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai (piemēram, metāla detektorus).”

23. pants. Kultūras pieminekļu aizsardzības zonas

Lai nodrošinātu kultūras pieminekļu aizsardzību, tiek noteiktas kultūras pieminekļu aizsardzības zonas. To izveidošanai nav vajadzīga zemes lietotāja vai īpašnieka piekrišana. Zonas un to uzturēšanas režīmu nosaka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Ap kultūras pieminekļiem, kuriem nav noteiktas aizsardzības zonas, un jaunatklātajiem kultūras pieminekļiem lauku apdzīvotajās vietās ir aizsardzības zona 500 metru attālumā, bet pilsētās — 100 metru attālumā. Jebkuru saimniecisko darbību pieminekļu aizsardzības zonā drīkst veikt tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas priekšnieks, ņemot vērā Ministru kabineta noteikumus, var noteikt vidi degradējošus objektus, kas atrodas kultūras pieminekļu aizsardzības zonās. Šie objekti paredzami nojaukšanai, un nav pieļaujama to turpmākā attīstība.

7

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

Izteikt 23.panta pirmās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

      “Kultūras pieminekļu aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi (piemēram, būvniecība, zemes reljefa mākslīga pārveidošana, mežsaimnieciska darbība, iepriekš neidentificētu priekšmetu, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība, izcelšana no zemes vai ūdens) drīkst veikt tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju.”

Atbalstīts

9. Izteikt 23.panta pirmās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

       “Kultūras pieminekļu aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi (piemēram, būvniecība, zemes reljefa mākslīga pārveidošana, mežsaimnieciska darbība, iepriekš neidentificētu priekšmetu, kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība, izcelšana no zemes vai ūdens) drīkst veikt tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atļauju.”

24. pants. Kultūras pieminekļu saglabāšanas finansēšana

Kultūras pieminekļa konservāciju, uzturēšanu, remontu un restaurāciju veic kultūras pieminekļa īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem.

Pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas ierosinājuma no valsts budžeta iedala līdzekļus kultūras pieminekļu izpētei un saimnieciski neizmantojamu valsts nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai, bet no pašvaldību budžetiem — līdzekļus saimnieciski neizmantojamu vietējas nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai.

8

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

Izteikt 24.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas ierosinājuma no valsts budžeta iedala līdzekļus kultūras pieminekļu izpētei un to valsts nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai, kuri īpašnieka (valdītāja) noteiktajā kārtībā ir pieejami sabiedrības apskatei, bet no pašvaldību budžetiem — līdzekļus to vietējas nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai, kuri īpašnieka (valdītāja) noteiktajā kārtībā ir pieejami sabiedrības apskatei. Pašvaldībām to saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir tiesības no pašvaldības budžeta piešķirt līdzekļus to valsts nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai, kuri īpašnieka (valdītāja) noteiktajā kārtībā ir pieejami sabiedrības apskatei.”

Atbalstīts

10. Izteikt 24.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas ierosinājuma no valsts budžeta iedala līdzekļus kultūras pieminekļu izpētei un to valsts nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai, kuri īpašnieka (valdītāja) noteiktajā kārtībā ir pieejami sabiedrības apskatei, bet no pašvaldību budžetiem — līdzekļus to vietējas nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai, kuri īpašnieka (valdītāja) noteiktajā kārtībā ir pieejami sabiedrības apskatei. Pašvaldībām to saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā ir tiesības no pašvaldības budžeta piešķirt līdzekļus to valsts nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai, kuri īpašnieka (valdītāja) noteiktajā kārtībā ir pieejami sabiedrības apskatei.”

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija katrā konkrētajā gadījumā slēdz līgumu ar attiecīgā pieminekļa īpašnieku (valdītāju) par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu kultūras pieminekļu izpētei un valsts nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai, kā arī kontrolē šo līdzekļu izlietojumu. Izpētes darbus, kas nepieciešami sakarā ar celtniecību, meliorāciju, ceļu būvi un citas saimnieciskās darbības veikšanu, finansē darbu izpildītājs uz pasūtītāja rēķina.

26. pants. Valsts uzraudzība un kontrole pār kultūras pieminekļu aizsardzību

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ir kultūras ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts kontroli kultūras pieminekļu aizsardzībā, veic kultūras mantojuma apzināšanu, izpēti un pieminekļu uzskaiti. Tās nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai ir tiesības:

1) netraucēti pārbaudīt kultūras pieminekļu aizsardzības likumdošanas aktu ievērošanu jebkurā objektā visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no tā, kā īpašumā vai izmantošanā piemineklis atrodas;

                                                                       [..]

9

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

 Papildināt 26.panta otro daļu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

“1¹) likumā noteiktajos gadījumos sniegt institūcijām atzinumus par kultūras pieminekļa uzturēšanu atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām;”.

Atbalstīts

    11. Papildināt 26.panta otro daļu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

   “1¹) likumā noteiktajos gadījumos sniegt institūcijām atzinumus par kultūras pieminekļa uzturēšanu atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām;”.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2011.gada 30.jūnijam izdod šā likuma 8.panta pirmajā daļā minētos noteikumus.

2. Grozījumi šā likuma 8.panta pirmajā daļā (par valsts pirmpirkuma tiesību realizācijas kārtību valsts nozīmes kultūras pieminekļu atsavināšanas gadījumā) stājas spēkā 2011.gada 1.jūlijā.

10

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

       Papildināt pārejas noteikumus ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3. Līdz 2013.gada 1.martam atradējs, izmantojot apraksta formu Iekšlietu ministrijas elektroniskajā pakalpojumā “Kultūras objektu apraksta veidošana”, rakstveidā paziņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai par Latvijas Republikas teritorijā atrastām senlietām, izņemot Nacionālā krājuma priekšmetus. Uz šīm senlietām neattiecas šā likuma 7.panta ceturtā daļa. Šādi saņemtas ziņas ir ierobežotas pieejamības informācija.”

Atbalstīts

12. Papildināt pārejas noteikumus ar 3.punktu šādā redakcijā:

“3. Līdz 2013.gada 1.martam atradējs, izmantojot apraksta formu Iekšlietu ministrijas elektroniskajā pakalpojumā “Kultūras objektu apraksta veidošana”, rakstveidā paziņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai par Latvijas Republikas teritorijā atrastām senlietām, izņemot Nacionālā krājuma priekšmetus. Uz šīm senlietām neattiecas šā likuma 7.panta ceturtā daļa. Šādi saņemtas ziņas ir ierobežotas pieejamības informācija.”