Priekšlikumu tabula

Juridiskā komisija

Rīgā, 2011. gada 15.decembrī

Nr. 9/3 – 2 – 57 - 11/11

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu ″Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Nr.34/Lp11), kurā savukārt iekļauts likumprojekts „Grozījums Saeimas kārtības rullī” (Nr.75/Lp11), izskatīšanai otrajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekts uz 15 lpp.

Ar cieņu

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja I.Čepāne

Juridiskā komisija Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi Saeimas kārtības rullī (Nr.34/Lp11), kurā iekļauts likumprojekts Nr.75/Lp11

Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi (9)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Saeimas kārtības rullī (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 17., 24.nr.; 1995, 10., 24.nr.; 1996, 13., 22.nr.; 1997, 12., 21.nr.; 1998, 22.nr.; 2000, 2.nr.; 2001, 5., 10.nr.; 2002, 12., 22.nr.; 2004, 23.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 8., 14., 24.nr.; 2008, 3., 13.nr.; 2009, 2., 6., 12., 15., 17.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205.nr.; 2010, 178., 206.nr.) šādus grozījumus:

26. (1) Par katram 25.pantā minētajam amatam izvirzītajiem kandidātiem balso vienlaikus aizklātā balsošanā ar vēlēšanu zīmēm.

(2) Par ievēlētu uzskatāms kandidāts, kas ieguvis visvairāk balsu, turklāt balsu skaits nedrīkst būt mazāks par klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu.

(3) Valsts prezidents uzskatāms par ievēlētu ar ne mazāk kā 51 balss vairākumu (Satversmes 36.p.).

(4) Ja pirmajā vēlēšanu kārtā neviens nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tad šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā par visiem kandidātiem balso otrreiz. Ja arī tad neviens netiek ievēlēts, vēlēšanas turpina, izslēdzot ikvienā turpmākajā vēlēšanu kārtā to kandidātu, kas iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu. Vēlēšanas turpina, līdz viens no kandidātiem iegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu.

(5) Ja vēlēšanu pēdējā kārtā neviens nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, rīko jaunas vēlēšanas 25.pantā un šā panta pirmajā — ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā. Katrās jaunās vēlēšanās var izvirzīt arī iepriekšējās vēlēšanās neievēlētos kandidātus.

1. Izslēgt 26. panta pirmajā daļā vārdus ‘’aizklātā balsošanā’’.

31. (1) Tiesnešu, ģenerālprokurora, Satversmes aizsardzības biroja direktora un citu 25. un 32.pantā neminēto amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata tiek ierosināta likumos noteiktajā kārtībā. Saņēmis šādu iesniegumu, Prezidijs to nekavējoties nodod attiecīgajai Saeimas komisijai, kas piecpadsmit dienu laikā izskata šo iesniegumu un sagatavo Saeimas lēmuma projektu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais Saeimas lēmuma projekts nav uzskatāms par patstāvīgo priekšlikumu, un tam nav piemērojami 117. un 118.panta noteikumi. Ja komisijas sagatavotais Saeimas lēmuma projekts bijis pieejams deputātiem vismaz piecas dienas pirms attiecīgās sēdes, Prezidijs iekļauj to Saeimas sēdes darba kārtībā. Pēc Saeimas komisijas priekšlikuma Saeima var iekļaut (54. p.) darba kārtībā lēmuma projektu, kas nav bijis pieejams deputātiem minēto laiku.

(3) Par šādu Saeimas lēmuma projektu Saeimas sēdē ziņo komisijas ievēlētais referents.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētās amatpersonas ievēlē, apstiprina, ieceļ, atbrīvo vai atlaiž no amata, aizklāti balsojot par katru atsevišķi.

(5) Satversmes aizsardzības biroja direktoru ieceļ, aizklāti balsojot ar vēlēšanu zīmēm.

(6) Ja likums paredz, ka kādu 25.un 32.pantā neminētu amatpersonu ievēlē, ieceļ vai apstiprina Saeima, taču nenosaka, kas ir tiesīgs iesniegt attiecīgās kandidatūras, tās iesniedzamas ar vismaz desmit deputātu parakstiem. Ievēlēšana, apstiprināšana vai iecelšana notiek šajā pantā paredzētajā kārtībā.

(7) Ja likums paredz, ka kādu 25.un 32.pantā neminētu amatpersonu ievēlē, ieceļ vai apstiprina Saeima, taču nenosaka šīs amatpersonas atbrīvošanas vai atlaišanas kārtību, par atbrīvošanu vai atlaišanu lemj Saeima šajā pantā noteiktajā kārtībā pēc minētās amatpersonas rakstveida iesnieguma vai ne mazāk kā desmit deputātu priekšlikuma.

(8) Ja attiecīgajam amatam izvirzīto kandidātu skaits pārsniedz ievēlējamo amatpersonu vietu skaitu, balsošana notiek šā likuma 26.pantā noteiktajā kārtībā.

2. 31. pantā:

izslēgt ceturtajā daļā vārdu ‘’aizklāti’’;

izslēgt piekto daļu.

2. 31. pantā:

izslēgt ceturtajā daļā vārdu ‘’aizklāti’’;

izslēgt piekto daļu.

33. (1) Prezidija locekli vai balsu skaitītāju var atsaukt ar Saeimas lēmumu pēc:

1) šā Prezidija locekļa vai balsu skaitītāja rakstveida iesnieguma;

2) ne mazāk kā desmit deputātu priekšlikuma.

(2) Saeimas komisijas locekli var atsaukt ar Saeimas lēmumu pēc:

1) šā komisijas locekļa rakstveida iesnieguma;

2) ne mazāk kā desmit deputātu priekšlikuma;

3) attiecīgās komisijas priekšlikuma 165.pantā paredzētajā gadījumā.

(3) Saeimas ievēlētos Centrālās vēlēšanu komisijas locekļus atsauc likumā "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" noteiktajā kārtībā.

(4) Balsošana par atsaukšanu ir aizklāta.

3. Izslēgt 33. panta ceturto daļu.

35. (1) Par Saeimas pārstāvjiem starpparlamentārajās organizācijās Saeima lemj 117. un 118.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Balsošana par Saeimas pārstāvju atsaukšanu ir aizklāta.

4. Izslēgt 35.panta otro daļu.

64. (1) Runas laiks referentam, Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā nedrīkst pārsniegt vienu stundu pirmajā reizē, piecpadsmit minūtes otrajā reizē un piecas minūtes katrā no turpmākajām reizēm.

(2) Pārējiem runātājiem, apspriežot Satversmes grozījumus, lēmuma projektus par uzticības vai neuzticības izteikšanu, likumprojektus un patstāvīgos priekšlikumus pirmajā lasījumā, kā arī pieprasījumus, runas laiks nedrīkst pārsniegt piecpadsmit minūtes, bet, runājot otro reizi, — piecas minūtes, pārējos gadījumos — piecas minūtes pirmo reizi un divas minūtes otro reizi.

………………..

Deputāte S.Āboltiņa

Papildināt 64.panta otro daļu pēc vārdiem „runājot otro reizi, – piecas minūtes” ar vārdiem „apspriežot ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā runas laiks nedrīkst pārsniegt desmit minūtes, bet runājot otro reizi, – piecas minūtes”.

Atbalstīts

5. Papildināt 64.panta otro daļu pēc vārdiem „runājot otro reizi, – piecas minūtes” ar vārdiem „apspriežot ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā, runas laiks nedrīkst pārsniegt desmit minūtes, bet, runājot otro reizi, – piecas minūtes”.

75. (1) Iepriekšējā pantā minēto sēdes vadītāja priekšlikumu Saeima izlemj bez debatēm, uzklausījusi izslēdzamā vai viņa frakcijas pārstāvja paskaidrojumus.

(2) Balsošana par izslēgšanu ir aizklāta.

(3) Izslēgtais nedrīkst atrasties sēžu zālē.

5. Izslēgt 75. panta otro daļu.

6. Izslēgt 75. panta otro daļu.

117. (1) Patstāvīgais priekšlikums iesniedzams Saeimas lēmuma projekta veidā. To var iesniegt:

1) ne mazāk kā desmit deputāti;

2) Saeimas komisija.

(2) Patstāvīgais priekšlikums iesniedzams rakstveidā Saeimas Kancelejai, kas tā kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.

(3) Izņemot likumā paredzētos gadījumus, nav pieļaujams iekļaut patstāvīgajā priekšlikumā normatīva rakstura punktus.

(4) Ja iesniegtie patstāvīgie priekšlikumi bijuši pieejami deputātiem vismaz 72 stundas pirms attiecīgās sēdes, Prezidijs ziņo par tiem Saeimai uzreiz pēc ziņojumiem par saņemtajiem likumprojektiem. Pēc ne mazāk kā piecu deputātu priekšlikuma Saeima var nolemt (54.p.), ka Prezidijs ziņo arī par tiem iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem, kas nav bijuši pieejami deputātiem vismaz 72 stundas pirms attiecīgās sēdes.

(5) Ziņojot par patstāvīgo priekšlikumu, norāda, kas to iesniedzis un kāds ir attiecīgā Saeimas lēmuma projekta nosaukums. Pēc tam, izņemot šā panta divpadsmitajā daļā paredzētos gadījumus, sēdes vadītājs noskaidro, vai ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šīs sēdes darba kārtībā.

(6) Ja iebildumi netiek celti, patstāvīgais priekšlikums uzskatāms par iekļautu šīs sēdes darba kārtības beigās.

(7) Ja Ministru prezidents vai kaut viens deputāts iebilst, Saeima lemj (54.p.) par šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā.

(8) Ja Saeima patstāvīgo priekšlikumu neiekļauj Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā un nav iesniegts neviens priekšlikums par tā nodošanu Saeimas komisijai, patstāvīgais priekšlikums uzskatāms par noraidītu.

(9) Par iesniegtajiem priekšlikumiem attiecībā uz patstāvīgo priekšlikumu nodošanu komisijai Saeima lemj (54.p.) to iesniegšanas secībā. Ja Saeima nodevusi patstāvīgo priekšlikumu vairākām komisijām, tā nosaka atbildīgo komisiju.

(10) Ja Saeima nepieņem lēmumu par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu komisijai, patstāvīgais priekšlikums uzskatāms par noraidītu.

(11) Gadījumos, kad patstāvīgais priekšlikums nodots izskatīšanai komisijā, priekšlikumi par grozījumiem tajā iesniedzami piecu dienu laikā, ja Saeima nav lēmusi (54.p.) citādi.

(12) Ja patstāvīgo priekšlikumu par uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā neiesniedz Pilsonības likuma izpildes komisija, pēc Prezidija ziņojuma tas uzskatāms par nodotu Pilsonības likuma izpildes komisijai.

Pilsonības likuma izpildes komisija

Aizstāt 117.panta divpadsmitajā daļā vārdus „Pilsonības likuma izpildes komisija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „Sabiedrības saliedētības komisija” (attiecīgā locījumā).

Atbalstīts

7. Aizstāt 117.panta divpadsmitajā daļā vārdus „Pilsonības likuma izpildes komisija” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem „Sabiedrības saliedētības komisija” (attiecīgā locījumā).

139. Balsošana Saeimas sēdēs notiek atklāti ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību, izņemot gadījumus, kad noteikta cita kārtība. Par klātesošiem balsošanā uzskatāmi tie deputāti, kas balsojuši "par", "pret" vai "atturas".

6. 139.pantā:

aizstāt vārdus ‘’izņemot gadījumus, kad noteikta cita kārtība’’ ar vārdiem ‘’ vai ar vēlēšanu zīmēm’’;

papildināt pantu ar otro teikumu šādā redakcijā:

‘’ Latvijas Republikas Satversmē noteiktos gadījumos un kārtībā balsošana notiek aizklāti’’.

8. 139.pantā:

aizstāt vārdus ‘’izņemot gadījumus, kad noteikta cita kārtība’’ ar vārdiem ‘’ vai ar vēlēšanu zīmēm’’;

papildināt pantu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

‘’Latvijas Republikas Satversmē noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā balsošana notiek aizklāti.’’

140. (1) Ne mazāk kā desmit deputāti var ierosināt, lai balsošana būtu aizklāta — ar elektroniskās balsošanas iekārtas palīdzību vai ar vēlēšanu zīmēm (54.p.). Balsošana, kas saistīta ar uzticības vai neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram, ministram vai valsts ministram, izdarāma atklāti.

(2) Ne mazāk kā desmit deputāti var ierosināt, lai pēc balsošanas nolasa katra deputāta balsojumu (54.p.).

7. Izslēgt 140. panta pirmo daļu.

9. Izslēgt 140. panta pirmo daļu.

V. LIETU IZSKATĪŠANA

Juridiskā komisija

Papildināt V nodaļu ar 5.³ apakšnodaļu šādā redakcijā:

„5.³ Kolektīvā iesnieguma izskatīšana

131.³ (1) Ne mazāk kā 5000 Latvijas pilsoņiem, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu, ir tiesības iesniegt Saeimā kolektīvo iesniegumu. Kolektīvajā iesniegumā ietverams prasījums Saeimai, īss tā pamatojums, kā arī norādāms, kura fiziska persona ir pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus, norādot šīs pilnvarotās personas adresi un kontaktinformāciju. Parakstot kolektīvo iesniegumu, persona salasāmi norāda savu vārdu, uzvārdu un personas kodu. Parakstus kolektīvajam iesniegumam var vākt arī elektroniski, ja tiek nodrošināta parakstītāju identiﬁkācija un ﬁzisko personu datu aizsardzības drošums.

(2) Kolektīvais iesniegums nedrīkst saturēt tādu prasījumu, kurš ir acīmredzami nepieņemams demokrātiskā sabiedrībā vai klaji aizskarošs.

(3) Nosakot kolektīvā iesnieguma iesniedzēju skaitu, netiek ņemta vērā parakstu atsaukšana Saeimā jau iesniegtam kolektīvajam iesniegumam.

(4) Ja kolektīvais iesniegums saņemts elektroniskā veidā, vienlaikus iesniedzama arī tehniskā informācija, kas apstiprina kolektīvā iesnieguma parakstīšanu un ļauj pārliecināties par parakstītāju skaitu, parakstītāju vārdu, uzvārdu un personas kodu.

131.⁴ (1) Prezidijs ne vēlāk kā 10 dienas pēc kolektīvā iesnieguma saņemšanas izvērtē tā atbilstību 131.³ panta prasībām un lemj tā nodošanu sākotnējai izskatīšanai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Uz Prezidija sēdi uzaicināma fiziskā persona, kura pilnvarota pārstāvēt iesniedzējus.

(2) Ja Prezidijs konstatē, ka iesniegtais dokuments neatbilst 131.³ panta prasībām, tad atbildi uz to sniedz saskaņā ar Iesniegumu likumu.

131.⁵ (1) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde, kurā veic kolektīvā iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu sarīkojama ne vēlāk kā mēnesi pēc kolektīvā iesnieguma saņemšanas Saeimā un komisijas sēdes norisi ieraksta audioformātā.

(2) Uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdi uzaicināms kolektīvā iesnieguma iesniedzēju pilnvarotais pārstāvis, deputāti no citām Saeimas komisijām un pārstāvji no institūcijām, kurus skar kolektīvajā iesniegumā norādītais prasījums.

(3) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē kolektīvā iesnieguma iesniedzēju pārstāvim ir tiesības komisijas noteiktajā kārtībā pamatot kolektīvo iesniegumu un piedalīties tā apspriešanā.

(4) Ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc kolektīvā iesnieguma saņemšanas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sagatavo ziņojumu par kolektīvā iesnieguma izskatīšanu komisijā un Saeimas lēmuma projektu par tā turpmāko virzību.

(5) Komisijas ziņojumā iekļaujama informācija par kolektīvā iesnieguma sākotnējo izskatīšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, it īpaši kolektīvā iesnieguma iesniedzēju prasījumus un to pamatojumu, citu uzaicināto personu viedokļus, citu informācija, kuru komisija atzīst par nepieciešamu. Saeimas lēmuma projektā norāda kolektīvā iesnieguma:

1) iesniedzēju skaitu,

2) būtības īsu izklāstu,

3) vēlamo turpmāko virzību (piemēram, izveidot īpašu saeimas komisiju attiecīga likumprojekta sagatavošanai, nodot kolektīvo iesniegumu kādai institūcijai tālākai izvērtēšanai, uzdot Ministru kabinetam sagatavot koncepciju vai likumprojektu, atstāt bez izskatīšanas, noraidīt).

(6) Saeimas lēmuma projektu par kolektīvo iesniegumu izskata Kārtības ruļļa 117.panta kārtībā

(7) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija kontrolē ar Saeimas lēmumu dotā uzdevuma izpildi, un, ja nepieciešams, var sagatavot citus Saeimas lēmuma projektus, lai nodrošinātu dotā uzdevuma izpildi.”

Atbalstīts

10. Papildināt V nodaļu ar 5.³ apakšnodaļu šādā redakcijā:

„5.³ Kolektīvā iesnieguma izskatīšana

131.³ (1) Ne mazāk kā 5000 Latvijas pilsoņiem, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu, ir tiesības iesniegt Saeimā kolektīvo iesniegumu. Kolektīvajā iesniegumā ietverams prasījums Saeimai, īss tā pamatojums, kā arī norādāms, kura fiziskā persona ir pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus, norādot šīs pilnvarotās personas adresi un kontaktinformāciju. Parakstot kolektīvo iesniegumu, persona salasāmi norāda savu vārdu, uzvārdu un personas kodu. Parakstus kolektīvajam iesniegumam var vākt arī elektroniski, ja tiek nodrošināta parakstītāju identiﬁkācija un ﬁzisko personu datu aizsardzība.

(2) Kolektīvais iesniegums nedrīkst saturēt tādu prasījumu, kurš ir acīmredzami nepieņemams demokrātiskā sabiedrībā vai klaji aizskarošs.

(3) Nosakot kolektīvā iesnieguma iesniedzēju skaitu, netiek ņemta vērā parakstu atsaukšana Saeimā jau iesniegtam kolektīvajam iesniegumam.

131.⁴ (1) Prezidijs ne vēlāk kā 10 dienas pēc kolektīvā iesnieguma saņemšanas izvērtē tā atbilstību Kārtības ruļļa 131.³ panta prasībām un lemj par šā iesnieguma nodošanu sākotnējai izskatīšanai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Uz Prezidija sēdi uzaicināma fiziskā persona, kura pilnvarota pārstāvēt iesniedzējus.

(2) Ja Prezidijs konstatē, ka iesniegtais dokuments neatbilst Kārtības ruļļa 131.³ panta prasībām, atbildi uz to sniedz saskaņā ar Iesniegumu likumu.

131.⁵ (1) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde, kurā veic kolektīvā iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu, sarīkojama ne vēlāk kā mēnesi pēc kolektīvā iesnieguma saņemšanas Saeimā, un komisijas sēdes norisi ieraksta audioformātā.

(4) Ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc kolektīvā iesnieguma saņemšanas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sagatavo ziņojumu par kolektīvā iesnieguma izskatīšanu komisijā un Saeimas lēmuma projektu par tā turpmāko virzību.

(5) Komisijas ziņojumā iekļaujama informācija par kolektīvā iesnieguma sākotnējo izskatīšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, it īpaši kolektīvā iesnieguma iesniedzēju prasījumi un to pamatojums, citu uzaicināto personu viedokļi, kā arī cita informācija, kuru komisija atzīst par nepieciešamu. Saeimas lēmuma projektā norāda kolektīvā iesnieguma:

1) iesniedzēju skaitu,

2) būtības īsu izklāstu,

3) vēlamo turpmāko virzību (piemēram, izveidot īpašu Saeimas komisiju attiecīga likumprojekta sagatavošanai, nodot kolektīvo iesniegumu kādai institūcijai tālākai izvērtēšanai, uzdot Ministru kabinetam sagatavot koncepciju vai likumprojektu, atstāt bez izskatīšanas, noraidīt).

(6) Saeimas lēmuma projektu par kolektīvo iesniegumu izskata Kārtības ruļļa 117.panta kārtībā.

149. (1) Saeimā pastāvīgi darbojas šādas komisijas:

1) Ārlietu komisija;

2) Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija;

3) Juridiskā komisija;

4) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija;

5) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija;

6) Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija;

7) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija;

8) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija;

9) Sociālo un darba lietu komisija;

10) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija;

11) Pieprasījumu komisija;

12) Publisko izdevumu un revīzijas komisija;

13) Saimnieciskā komisija;

14) Nacionālās drošības komisija;

15) Pilsonības likuma izpildes komisija;

16) Eiropas lietu komisija.

(2) Katras komisijas izveidošanas principus nosaka Saeima.

(3) Ārpolitiskai darbībai nepieciešamos budžeta izdevumus komisija saskaņo ar Prezidiju.

Juridiskā komisija

Aizstāt 149.panta pirmajā daļā vārdus „Saimnieciskā komisija” ar vārdiem „Ilgtspējīgas attīstības komisija”

Pilsonības likuma izpildes komisija

Izteikt 149.panta pirmās daļas 15.punktu šādā redakcijā:

„Sabiedrības saliedētības komisija”.

Frakcija „Vienotība”

Papildināt 149. panta pirmo daļu ar 17. punktu šādā redakcijā:

17) Ilgtspējīgas attīstības komisija”

Pilsonības likuma izpildes komisija

Papildināt 149.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Sabiedrības saliedētības komisija veic arī parlamentāro kontroli pār Pilsonības likuma izpildi.”

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts. Iekļauts priekšlik.

Nr.4

Atbalstīts

11. 149.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „Saimnieciskā komisija” ar vārdiem „Ilgtspējīgas attīstības komisija” un vārdus „Pilsonības likuma izpildes komisija” – ar vārdiem „Sabiedrības saliedētības komisija”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Sabiedrības saliedētības komisija veic arī parlamentāro kontroli pār Pilsonības likuma izpildi.”

172. (1) Komisijai ir tiesības tieši, bez Prezidija starpniecības, pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no attiecīgā ministra un viņam padotajām (viņa pakļautībā vai pārraudzībā esošajām) iestādēm, kā arī no pašvaldībām un uzaicināt paskaidrojumu sniegšanai attiecīgās amatpersonas.

(2) Apakškomisijas sazinās ar ministrijām un citām iestādēm ar savu komisiju starpniecību.

Likumprojekts „Grozījums Saeimas kārtības rullī”(Nr.75/Lp11)

Izteikt 172. panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Apakškomisijas sazinās ar ministrijām un citām iestādēm patstāvīgi.”

Neatbalstīts

184. Par Saeimas saimniecību lemj Prezidijs pēc Saimnieciskās komisijas priekšlikuma. Finansu rīkotājs ir Prezidijs vai tā iecelta Saeimas amatpersona.

Juridiskā komisija

Izslēgt 184.pantā vārdus „pēc Saimnieciskās komisijas priekšlikuma”.

Atbalstīts

12. Izslēgt 184.pantā vārdus „pēc Saimnieciskās komisijas priekšlikuma”.