Likumprojekts  „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam””

1.

Likuma teksts

Anotācija

1 – 3

2.

1.pielikums „Valsts konsolidētais budžets 2012.gadam”

4 - 5

3.

2.pielikums „Valsts budžeta ieņēmumi”

6 - 9

4.

3.pielikums „Valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta kopsavilkums”

10 - 50

5.

4.pielikums „Valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām”

51 - 225

6.

5.pielikums „Valsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu atšifrējums pa programmām un apakšprogrammām”

226 – 232

7.

6.pielikums „Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu, pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”

233 - 236

8.

7.pielikums „Mērķdotācijas pašvaldībām – pašvaldību speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm, internātskolām, Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētajiem attīstības un rehabilitācijas centriem un speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem”

237 - 238

9.

8.pielikums „Valsts budžeta ilgtermiņa saistību maksimāli pieļaujamais apjoms”

239 - 479

Paskaidrojumi I daļa

Paskaidrojumi II daļa

Ministru kabineta 2012.gada 17.augusta sēdes protokola Nr.47 4.§ izraksts Ministru kabineta 2012.gada 10.jūlija sēdes protokola Nr.39 51.§ izraksts

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Saskaņā ar Likumā par budžetu un finanšu vadību noteikto budžets ir līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm. Tas ir valdības finansiālās darbības un vadības pamatā. Budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valdībai, valsts institūcijām un pašvaldībām to valsts deleģēto pienākumu izpildei, kuru finansēšana ir noteikta ar likumdošanas aktiem, nodrošinot, lai tajā laikposmā, kuram šie līdzekļi paredzēti, izdevumus segtu atbilstoši resursi.

Visi maksājumi, kas saskaņā ar likumu vai citu normatīvo aktu vai līgumu ieskaitāmi valsts budžeta ieņēmumos, ir valsts budžeta līdzekļi, kurus saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktu apropriāciju novirza valsts mērķu sasniegšanai.

Valsts budžeta izdevumus veido apropriācijas, kas noteiktas konkrētu valsts funkciju realizēšanai saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu.

Ministru kabinets 2012.gada 27.jūnijā pieņēma rīkojumu Nr.284 „Par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam”” sagatavošanas grafiku”, uzdodot likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam”” un paskaidrojumus sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta 17.augusta ārkārtas sēdē.

2.

Pašreizējā situācija un problēmas

Ņemot vērā Valdības izvirzītos mērķus ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, Saeimā pieņemtās izmaiņas nodokļu politikā, Latvijas ekonomikas attīstības atjaunotās prognozes, pārskatītos šā gada nodokļu ieņēmumus, kā arī Ministru kabineta pieņemtos lēmumus par papildu finansējuma piešķiršanu, tika nolemts sagatavot likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam””.

3.

Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

Gadskārtējā valsta budžeta likumā grozījumi ir fiskālās politikas pasākums, kas skatāms kontekstā ar vidēja termiņa fiskālo politiku Latvijā.

Valsts fiskālo politiku laika posmā no 2012. līdz 2015.gadam nosaka četri galvenie faktori:

1.   Valdības deklarācijā noteiktā apņemšanās virzīties uz ekonomiskajā ciklā sabalansētu budžetu;

2.   Saistības ievērot Eiropas Savienības Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktos fiskālās politikas nosacījumus.

3.   Nepieciešamība uzlabot priekšnoteikumus valsts ekonomiskai izaugsmei;

4.   Atrašanās pēckrīzes periodā.

Ekonomiskajā ciklā sabalansēts budžets. Valdības deklarācijā noteiktās budžeta sabalansētības nosacījums ir iestrādāts Fiskālās disciplīnas likumprojektā un to pieņemot, šis nosacījums iegūs likuma spēku. Tehniskajā līmenī sabalansētība tiek mērīta saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajiem kritērijiem, t.i. ar strukturālā deficīta lielumu. Laika posmā 2012.-2015.gadam vispārējās valdības budžets joprojām būs nesabalansēts, strukturālajai bilancei  esot zem nulles vērtības. Valsts fiskālā politika šajā ziņā ir nodrošināt optimālu virzību uz sabalansētu vispārējās valdības budžetu, izvēloties to ātrumu, kurš saskaņā ar Stabilitātes un konverģences paktu tiek noteikts kā minimāli nepieciešamais. Latvija nav izvirzījusi ambiciozāku mērķi vispārējās valdības deficītu samazināt ātrāk. Šāda fiskālā politika ir izvēlēta tāpēc, lai pēckrīzes vispārējās valdības budžeti maksimāli novērstu krīzes laika negatīvo ietekmi uz ekonomikas attīstību un tautas labklājību.

ES stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumu ievērošana. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1175/2011, ar ko groza Padomes Regulu Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu, nosacījumiem, Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstīm ir jānodrošina strukturālā deficīta samazināšana vidēji par 0,5% gadā un nosacījumu, ka izdevumu reālais pieaugums nedrīkst pārsniegt potenciālā iekšzemes kopprodukta (turpmāk – IKP) pieaugumu.

Nepieciešamība nostiprināt apstākļus valsts ekonomiskai izaugsmei. Ilgtspējīga ekonomikas izaugsme ir Latvijas fiskālās politikas būtiska prioritāte. Labklājība un drošumspēja var tikt nodrošināta tad, ja valstī tiek nodrošināti pamati ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei, tāpēc sabiedrības labklājība ir atkarīga no šīs fiskālās politikas prioritātes. Latvijas fiskālā politika balstās uzskatā, ka ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes nosacījums ir pretcikliskas fiskālās politikas īstenošana – periodā, kad IKP pārsniedz potenciālo līmeni, ir jāveic ierobežojoša fiskālā politika, bet periodā, kad valsts IKP ir zemāks par potenciālo līmeni – ir jāveic stimulējoša ekonomiskā politika. Saskaņā ar 2012.gada vasaras makroekonomiskajām prognozēm valsts IKP 2012.gadā atrodas zem sava potenciālā līmeņa. Prognozējams, ka 2014.gadā IKP pārsniegs potenciālo līmeni. Ņemot vērā, ka prognozētais pārsniegums 2014. un 2015.gadā ir neliels un atrodas prognožu precizitātes robežās, 2012.-2015.gadu fiskālās politikas modelī tie piemēroti vienādi fiskālās politikas pasākumi, kas balstās priekšstatā par nepieciešamību veikt stimulējošo fiskālo politiku.

Atrašanās pēckrīzes periodā. 2012. - 2015.gadu periods ir raksturīgs ar mērenu IKP izaugsmi, kas seko straujam IKP kritumam 2008. -2010.gadu krīzei. Krīze noteica nepieciešamību veikt prociklisku fiskālo politiku, t.i. būtiski samazināt izdevumus un palielināt nodokļus laikā, kad IKP atradās ievērojami zem potenciālā līmeņa. Šāda politika ir radījusi nepieciešamību 2012. -2015.gadu fiskālajā politikā ietvert kompensējošus pasākumus, kas mazinātu krīzes laika negatīvo ietekmi, dodot iespēju pašlaik finansēt visvairāk nepieciešamos pasākumus, kuru atlikšana nav iespējama, vai arī ilgtermiņā izmaksās dārgāk. 

Latvijas fiskālā politika ir balstīta Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumos, kas paredz, ka labākas ekonomiskās izaugsmes gados papildus ieņēmumi tiek novirzīti valsts parāda mazināšanai, vai vispārējās valdības budžeta pārpalikuma veidošanai, nevis papildus izdevumiem, kas tiek piešķirti ar gadskārtējā valsts budžeta likuma grozījumiem. Izdevumu pieaugumam ir jāseko nevis nominālā IKP pieaugumam, kas svārstās ekonomiskajā cikla ietvaros, bet potenciālā IKP pieaugumam, kas norāda uz valsts ekonomisko izaugsmi ilgtermiņā. Papildus izdevumi 2012.gadā ir iespējami tāpēc, ka jaunākais potenciālā IKP ir pieauguma pēdējo gadu novērtējums un prognoze 2012.gadam norāda uz straujāku potenciālā IKP kāpumu (mazāku kritumu), nekā bija prognozēts Latvijas Konverģences programmā 2012. – 2015.gadam.

Latvijas Konverģences programmā 2012. – 2015.gadam tika prognozēts, ka 2012.gadā nominālais IKP sasniegs savu potenciālo vērtību un turpmākajos gados to pārsniegs, tad jaunākās prognozes liecina, ka 2012.gadā nominālais IKP joprojām atradīsies zem sava potenciālā līmeņa un to pārsniegs tikai 2014.gadā. Līdz ar to 2012.gadā ir pamats īstenot stimulējošu fiskālo politiku.

Papildus izdevumi 2012.gada budžeta grozījumos izriet gan no potenciālā IKP straujāka pieauguma, gan no nepieciešamības īstenot kompensējošus pasākumus krīzes sekām, gan no iespējas īstenot stimulējošu fiskālo politiku, nepārkāpjot fiskālo disciplīnu.

Papildus izdevumu apjoms, jeb fiskālā telpa ir noteikta tā, lai vienlaicīgi tiktu ievēroti šādi nosacījumi:

1.   Nominālais deficīts nepārsniegtu 2012. -2015.gada Latvijas Konverģences programmā 2012. – 2015.gadam noteikto līmeni;

2.   Tiktu nodrošināta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas  Nr. 1175/2011, ar ko groza Padomes Regulu Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu, nosacījumu izpilde attiecībā uz strukturālā deficītas samazināšanu un izdevumu pieauguma ierobežošanu.

Saskaņā ar šiem nosacījumiem, nominālais deficīts 2012.gadā var sasniegt 1,9% no IKP un strukturālais deficīts 1,6% no IKP.

Ja gadskārtējā valsts budžeta likuma grozījumi netiktu veikti, tad saskaņā ar ieņēmumu prognozēm 2012.gada (ņemot vērā ieņēmumu kritumu sakarā ar PVN likmes samazinājumu) nominālais deficīts būtu 0,7% no IKP. Līdz ar to pieejamā fiskālā telpa gadskārtējā valsts budžeta likuma grozījumiem ir 1,2% no IKP.          

Jāatzīmē, ka fiskālās telpas lielums turpmākajos gados ir mazāks, kas izskaidrojams ar jau pieņemtajiem lēmumiem, tai skaitā par PVN un IIN likmju samazināšanu. Papildus tam, 2012.gada gadskārtējā valsts budžeta likumu grozījumu papildus izdevumi var tikt veikti tikai šī gada pēdējā ceturksnī. Līdz ar to 2012.gada valsts grozījumos būtisks jautājums ir par papildus finansēšanas lēmumu ietekmi uz turpmākajiem gadiem. Šajā ziņā gadskārtējā valsts budžeta grozījumi pamatā var atbalstīt izdevumus bez bāzes efekta, jeb vienreizējus pasākumus, kas nerada saistības tos finansēt turpmākajos gados. Līdz ar to ir pamats 2012.gada valsts budžeta grozījumus vērtēt kā fiskālās politikas pasākumu, kas vienreizēji risina atsevišķas krīzes laika izsauktās problēmas, bet šie grozījumi nav jāuzlūko, kā vidēja termiņa fiskālās politikas īstenošanas instruments, šo uzdevumu atstājot Vidēja termiņa budžeta ietvara likumam 2013. -2015.gadam un 2013.gada valsts budžeta likumam.

4.

Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.pantu valsts budžeta apropriācijas nosaka gadskārtējais valsts budžeta likums. Saskaņā ar šā likuma 21.panta ceturto daļu Ministru kabinets iesniedz Saeimai pieņemšanai grozījumus gadskārtējā valsts budžeta likumā kārtējam saimnieciskajam gadam, priekšlikumus par grozījumiem likumos, lai tie atbilstu grozījumiem gadskārtējā valsts budžeta likumā un grozījumu valsts budžeta likumā paskaidrojumu. Atbilstoši šā likuma 26.pantam valsts budžeta apropriācijas, arī to apjomus, mērķus un termiņus, var grozīt tikai tad, ja tas noteikts gadskārtējā valsts budžeta likumā un šā likuma 9. un 9.¹ pantā noteiktajos gadījumos. Izdevumus mērķiem, kas nav iekļauti pieņemtajā apropriācijā, var izdarīt vienīgi tad, ja tiek pieņemts likums par apropriācijas grozīšanu. Priekšlikumi par apropriāciju grozīšanu šādiem mērķiem iesniedzami un izskatāmi kārtībā, kāda noteikta budžeta pieprasījumiem.

5.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam”” izstrādē iesaistītas ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, sagatavojot priekšlikumus grozījumiem un paskaidrojumus.

Lai nodrošinātu Likumā par budžetu un finanšu vadību Ministru kabinetam doto uzdevumu izpildi attiecībā uz neatkarīgo institūciju viedokļa uzklausīšanu, kā arī šā viedokļa un Ministru kabineta lēmuma pamatojuma iekļaušanu Ministru kabineta sēdes protokollēmumā, saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 19.jūnija sēdes protokola Nr.34 40.§ 9.punktu Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Tiesībsarga biroja, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Prokuratūras un Tieslietu padomes pārstāvji tika aicināti piedalīties Ministru kabineta sēdēs, izskatot ar likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam”” sagatavošanu saistītos jautājumus.

Līdz ar to Valsts prezidenta kancelejas, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas, Valsts kontroles, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Tiesībsarga biroja, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Prokuratūras un Tieslietu padomes pārstāvjiem bija dota iespēja Ministru kabineta sēdē paust savu viedokli par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam””.

6.

Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība

Projekts šo jomu neskar

7.

Cita informācija

Šā gada jūnijā Finanšu ministrija ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2012.gadam un vidējam termiņam. Izstrādājot vidēja termiņa makroekonomisko rādītāju prognozes, ir veiktas konsultācijas ar Latvijas komercbanku ekspertiem un saskaņotas prognozes ar Ekonomikas ministriju un Latvijas Banku. Veiktas konsultācijas arī ar Starptautiskās Valūtas fonda un Eiropas Komisijas ekspertiem par sagatavotajām prognozēm.

Iepriekšējās makroekonomisko rādītāju prognozes tika izstrādātas 2012.gada februārī, gatavojot Latvijas Konverģences programmu 2012. – 2015.gadam, un paredzēja IKP pieaugumu 2% apmērā 2012.gadā, 3,7% 2013.gadā un 4% nākošajos divos gados. Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijs tika veidots uz konservatīviem pieņēmumiem par ārējās vides attīstību.

Balstoties uz 2012.gada 1.ceturkšņa pozitīvajiem IKP datiem un 2.ceturkšņa īstermiņa ekonomikas indikatoriem, ir paaugstināta IKP prognoze 2012.gadam, paredzot 4,0% pieaugumu. Savukārt, ņemot vērā ārējās vides riskus, tiek saglabāts piesardzīgs redzējums par situācijas attīstību Latvijas ekonomikā nākošajos gados un izaugsmes prognozes (2013. - 2015.gadam) ir atstātas nemainīgas. Būtiskākais iemesls prognožu maiņai ir ievērojami spēcīgāks nekā sākotnēji prognozēts iekšējā pieprasījuma - īpaši investīciju, pieaugums, kā arī stiprāka Latvijas ekonomikas noturība pret ārējās vides pasliktināšanos.

Galvenie izaugsmes virzītāji vidējā termiņā būs investīcijas un eksports. To noteiks salīdzinoši stabilie pieauguma tempi Latvijas eksporta noieta tirgos un Latvijas konkurētspējas uzlabojumi, kā arī augstie ražošanas jaudu noslodzes rādītāji lielākajās Latvijas apstrādes rūpniecības apakšnozarēs. Sagaidāms, ka vidējā termiņā privātā patēriņa pieauguma tempi nepārsniegs IKP pieaugumu tempus.

Lielākie riski Latvijas ekonomikas izaugsmei joprojām ir saistīti ar notikumu attīstību eirozonā, pasaules izejvielu cenu dinamiku un citu pasaules lielo ekonomiku attīstību. Atjaunotās prognozes veidotas, sabalansējot pozitīvos un negatīvos riskus, kas paredz, ka 2012.gada otrajā pusē eirozona atgriezīsies pie pozitīvas izaugsmes. Gadījumā, ja situācija eirozonā vēl vairāk pasliktināsies, izaugsme 2013.gadā un vidējā termiņā var būt arī būtiski vājāka, nekā šobrīd prognozēts.

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

1.

Sabiedrības mērķgrupa

Sabiedrības grupas, kas tieši vai pastarpināti saņem finansējumu no valsts budžeta, kā arī veic obligātos maksājumus budžetā saskaņā ar likumdošanā noteikto.

2.

Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt

Tieši vai pastarpināti var ietekmēt lielāko daļu sabiedrības.

3.

Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme

Likumprojekts nodrošina atbilstošas valsts fiskālās politikas īstenošanu un valsts budžeta izdevumus atbilstoši reālajai sociāli ekonomiskajai situācijai valstī un pasaulē. Ministrijas un centrālās valsts iestādes nodrošina rūpīgu esošās apropriācijas analīzi ar mērķi noteikt prioritātes savas darbības nodrošināšanai un veicamo uzdevumu efektivitātes paaugstināšanai.

Valsts konsolidētā budžeta (valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta summa, izslēdzot no ieņēmumu un izdevumu daļas savstarpējos pārskaitījumus starp šiem budžetiem) ieņēmumi prognozēti 4775,0 milj. latu, bet izdevumi – 4864,2 milj. latu.

Salīdzinājumā ar 2012.gada apstiprināto plānu likumprojektā paredzēts ieņēmumu palielinājums 251,3 milj. latu apmērā un izdevumu palielinājums 219,4 milj. latu apmērā.

Valsts konsolidētajā budžetā paredzēti šādi grozījumi:

Ÿ  precizētas valsts budžeta ieņēmumu prognozes,  izvērtējot nodokļu un nenodokļu ieņēmumu plāna izpildes tendences 2012. gada sešos mēnešos, izmaiņas ekonomiskajā situācijā un prognozēs, izmaiņas likumdošanā;

Ÿ  veikts izdevumu palielinājums saskaņā ar atbalstītajiem papildu pasākumiem;

Ÿ  precizēti valsts speciālā budžeta izdevumi, ņemot vērā atsevišķu pabalstu saņēmēju skaita vai pabalsta apmēra prognozētajām izmaiņām;

Ÿ  veikta līdzekļu pārdale starp ministrijām, programmām (apakšprogrammām), kā arī starp atsevišķiem izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām;

Ÿ  atbilstoši sagaidāmajām prognozēm precizēti ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības un tiem atbilstoši izdevumi;

Ÿ  izdevumu segšanai novirzīti ārvalstu finanšu palīdzības naudas līdzekļu atlikumi uz 2012.gada 1.janvāri;

Ÿ  atbilstoši sagaidāmajām prognozēm precizēti ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem un tiem atbilstoši izdevumi;

Ÿ  neatliekamu izdevumu segšanai novirzīti maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu naudas līdzekļu atlikumi uz 2012.gada 1.janvāri;

Ÿ  precizēti ministriju savstarpējie transferti, kā arī transferti no citiem budžetiem.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2012.gadā prognozēti 3457,4 milj. latu un izdevumi plānoti 3468,3 milj. latu apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2012.gada apstiprināto plānu ir 211,3 milj. latu jeb 6,5%.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 1335,6 milj. latu un 1413,8 milj. latu apmērā. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2012.gada apstiprināto plānu ir 11,0 milj. latu jeb 0,8%.

2012.gada budžeta grozījumu galvenās izmaiņas:

Valsts pamatbudžeta ieņēmumos:

Palielināta nodokļu ieņēmumu prognoze 74 735 765 latu apmērā, no tā galvenokārt pieaugumu veido:

Ÿ  pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi prognozēti par 41 385 765 latiem vairāk;

Ÿ  uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi prognozēti par 34 800 000 latu vairāk u.c. izmaiņas;

Palielināta nenodokļu ieņēmumu prognoze 21 955 957 latu apmērā;

Palielināta ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu prognoze 86 374 100 latu apmērā (papildu ieņēmumi no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonda) u.c.

Valsts pamatbudžeta izdevumos:

Palielināti izdevumi 70 000 000 latu apmērā (saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 10.jūlija sēdes protokola Nr.39  51.§), tai skaitā:

Ÿ  Ministru kabinetam 447 242 latu apmērā, tai skaitā:

55 000 latu Ministru prezidenta ārpolitiskās darbības nodrošināšanai;

86 681 latu valsts pārvaldē strādājošo apmācībām Eiropas Savienības jautājumos un prezidentūras organizēšanas jautājumos Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanai 2015.gadā;

26 481 latu Valsts kancelejas funkciju nodrošināšanai;

105 590 latu Ministru kabineta ēkas kompleksa uzturēšanai;

33 590 latu Valsts administrācijas skolas ēkas uzturēšanai;

121 900 latu kritiskās infrastruktūras objektu un informācijas tehnoloģiju fiziskās drošības un aizsardzības nodrošināšanai;

18 000 latu pasākumu nodrošināšanai, kas saistīti ar sabiedrības saliedēšanu, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas nostiprināšanu;

Ÿ  Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam 86 500 latu apmērā, tai skaitā:

6 000 latu krimināllietu un materiālu tulkojumu pakalpojumu apmaksai sakarā ar sadarbības paplašināšanos ar citu valstu tiesībsargājošajām institūcijām;

80 500 latu materiāltehniskās bāzes pilnveidošanai;

Ÿ  Sabiedrības integrācijas fondam 143 000 latu apmērā latviešu valodas apguves pieejamībai Latgales reģionā un latviešu valodas skolotāju pieaugušajiem profesionālās kompetences pilnveidei;

Ÿ  Aizsardzības ministrijai 146 769 latu apmērā, tai skaitā:

41 502 latus Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas vienošanās par apbedījumu statusu izpildes nodrošināšanai;

105 267 latus, lai nodrošinātu jaunsargu instruktoru 12 slodžu apjoma palielināšanu Rekrutēšanas un jaunsardzes centra jaunsargu apmācībai;

Ÿ  Ārlietu ministrijai 402 358 latu apmērā, tai skaitā:

296 177 latus, lai nodrošinātu pilnvērtīgu Latvijas interešu pārstāvēšanu  Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (papildu divas amata vietas), kā arī komandējumu izdevumu segšanai, tai skaitā saistībā ar sarunām par Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēmu (daudzgadu budžetu);

92 000 latu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību telpu un ēku piemērošanai funkciju nodrošināšanai un drošības prasībām;

14 181 latu latviešu kultūras un izglītības pieejamības no Latvijas izbraukušo iedzīvotāju bērniem un atbalsta latviešu biedrībām un organizācijām ārvalstīs nodrošināšanai;

Ÿ  Ekonomikas ministrijai 111 635 latu apmērā, tai skaitā:

16 335 latu 39 darbstaciju iegādei;

95 300 latu datu pārraides, vājstrāvas un elektroinstalācijas tīkla izveidei, 120 darstaciju iegādei un citiem informācijas sistēmu uzlabojumiem;

Ÿ  Finanšu ministrijai 1 547 285 latu apmērā, tai skaitā:

50 000 latu dienesta pienākumu veikšanai valsts interešu pārstāvēšanai;

150 000 latu avārijas situācijas novēršanai iekšpagalmā Smilšu ielā 1;

82 490 latu materiāltehniskās bāzes pilnveidošanai (datortehnikas iegādei Iepirkumu un uzraudzības birojam, Izložu un azartspēļu inspekcijai un centrālajam aparātam);

10 000 latu kārtējā remonta arhīva un pagraba telpās Rīgā, Smilšu ielā 1 izdevumiem (hidroizolācijas darbiem);

13 100 latu statistikas pārskatu datu bāzes un statistikas pieprasījumu moduļa izstrādei, papildinot Iepirkumu un uzraudzības biroja Publikāciju vadības sistēmu;

96 800 latu Valsts ieņēmumu dienesta speciālo transportlīdzekļu iegādei;

876 645 latus mobilā kravu skenera- vārtu iegādei Rīgas brīvostas Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kontroles punktā;

268 250 latu mobilā kravu skenera remontam, lai nodrošinātu Rīgas brīvostas Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kontroles punktā darbību;

Ÿ  Iekšlietu ministrijai 3 875 132 latu apmērā, tai skaitā:

1 000 000 latu Microsoft produkcijas un tīkla drošības licenču iegādei;

339 079 latus Drošības policijas darbības nodrošināšanai;

217 242 latus Iekšlietu ministrijas radiosakaru un jūras videonovērošanas sistēmas pilnveidošanai un uzturēšanai atbilstoši Šengenas konvencijas prasībām;

27 500 latu robežkontroles punktos uzstādītās videonovērošanas sistēmas remontam;

751 440 latu nekustamā īpašuma remontam un inventāra atjaunošanai, tai skaitā 256 940 latu Valsts policijai, 49 075 latus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, 286 525 latus Valsts robežsardzei un 158 900 latu Nodrošinājuma valsts aģentūrai;

95 000 latu ugunsdzēsības aprīkojuma un rezerves daļu iegādei;

212 626 latus šķidrā kurināmā iegādei Valsts robežsardzei;

34 650 latu biroja tehnikas iegādei Valsts policijai;

650 000 latu Iekšlietu ministrijas Informācijas centram datortehnikas nomaiņai un uzturēšanai Valsts policijas vajadzībām;

140 000 latu Iekšlietu ministrijas Informācijas centram Iekšlietu ministrijas datortīkla darbības drošības nodrošināšanai;

19 539 latus ugunsdzēsēju individuālā aprīkojuma un aprīkojuma glābšanai uz ūdens iegādei;

14 000 latu piecu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta transportlīdzekļu izpirkšanai no a/s „Citadele”;

48 444 latus transportlīdzekļu remontam un rezerves daļu, riepu un akumulatoru bateriju iegādei Valsts robežsardzei;

150 000 latu helikopteru rezerves daļu iegādei Valsts robežsardzei;

175 612 latus formas tērpu un speciālā apģērba iegādei Valsts robežsardzei.

Ÿ  Izglītības un zinātnes ministrijai 3 191 046 latu apmērā, tai skaitā:

250 000 latu augstas klases sportistu un treneru materiālā stimulēšanai par izciliem sasniegumiem sportā;

520 566 latus nacionālas nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā un atalgojumam treneriem;

118 600 latu Murjāņu sporta ģimnāzijas ēku kompleksa rekonstrukcijai un rekonstrukcijas projektu izstrādei;

468 179 latus Latvijas Olimpiskās vienības sportistu gatavošanai 2014.gada Ziemas Olimpiskajām spēlēm un komandu sporta spēļu izlašu dalības nodrošināšanai starptautiskās sporta sacensībās (tai skaitā Latvijas Olimpiskās vienības sportistu treniņprocesam (t.sk., medicīnai) un kvalifikācijas sacensībām 2014.gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs Sočos (Krievija)  200 000 latu, biedrībai “Latvijas Basketbola savienība” 126 500 latu, biedrībai “Latvijas hokeja federācija” 127 679 latus un biedrībai “Latvijas Florbola savienība” 14 000 latu);

73 088 latus Austrumlatgales Profesionālā vidusskolas projektu Nr.KPFI-5/41 “Energoefektivitātes paaugstināšana Rēzeknes 14.arodvidusskolas dienesta viesnīcas ēkā, Varoņu ielā 11, Rēzeknē, atbilstoši augstiem energoefektivitātes standartiem un izmantojot videi draudzīgus būvniecības materiālus” īstenošanai;

672 224 latus profesionālās izglītības mācību iestādēm neatliekamo maksājumu un remontdarbu veikšanai;

111 227 latus Ministru kabineta 29.05.2012.gada sēdes protokollēmuma “Par sabiedrības saliedēšanu, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas nostiprināšana” izpildei;

24 428 latus mērķdotācijai Mālpils novadam Mālpils profesionālās vidusskolas uzturēšanai;

281 932 latus Invaliditātes likuma 12.panta 1.daļas 4.punkta izpildei (asistenta pakalpojumiem personai ar invaliditāti);

258 902 latus mācību literatūras iegādei vispārizglītojošo skolu izglītojamiem;

210 000 latu Microsoft licenču, kuras tiek izmantotas Izglītības un zinātnes ministrijas padotības iestādēs, izpirkšanai;

201 900 latu zinātnes bāzes finansējuma palielināšanai ES struktūrfondu līdzfinansējuma nodrošināšanai apmērā;

Ÿ  Zemkopības ministrijai 2 322 160 latu apmērā, tai skaitā:

500 000 latu valsts atbalstam lauksaimniecībai (subsīdijām) sējumu apdrošināšanas prēmiju kompensācijām;

28 030 latu Zemkopības ministrijas trīs atašeju Briselē un viena atašeja Krievijas Federācijā rotācijai;

112 760 latu zemnieku interešu pārstāvniecība Briselē, kas saistīta ar kopējās lauksaimniecības un zivsaimniecības politikas reformām;

313 186 latu Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmas licenču uzturēšanai;

73 300 latu Valsts meža dienestam Oracle licenču un to tehniskā atbalsta iegādei, domēna servera un lietotāju licenču iegādei;

250 000 latu Valsts uzraudzības tehniskajam nodrošinājumam (informācijas sistēmas modernizēšanai un uzturēšanai);

572 884 latu VSIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” Meliorācijas likumā deleģēto funkciju izpildei;

92 000 latu Valsts augu aizsardzības dienestam dienesta transportlīdzekļu nodrošināšanai;

380 000 latu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta norādīto neatbilstību ugunsdrošības prasībām novēršanai (Rīgā, Republikas laukumā 2);

Ÿ  Satiksmes ministrijai 20 600 942 latu apmērā, tai skaitā:

4 267 000 latu mērķdotācijām pašvaldību autoceļiem (ielām);

4 978 000 latu valsts autoceļu pārvaldīšanai, uzturēšanai un atjaunošanai;

4 220 942 latus Latgales reģiona valsts autoceļu sabrukušo posmu segumu ārkārtas uzturēšanas darbiem un satiksmes drošības pasākumiem;

3 100 000 latu zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem;

2 035 000 latu abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu sniegšanas lauku apvidos radīto zaudējumu kompensēšanai Latvijas Pastam;

2 000 000 latu Latgales grantēto valsts reģionālo autoceļu pamatnes atjaunošanai;

Ÿ  Labklājības ministrijai 3 870 638 latu apmērā, tai skaitā:

749 646 latus tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanai;

2 218 717 latus piemaksām pie politiski represēto personu pensijām;

496 326 latus valsts sociālo pabalstu – valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un valsts pabalsta ar celiakiju slimiem bērniem izmaksām;

402 350 latu izdienas pensiju izmaksām;

3 599 latus pedagogu darba samaksas minimālās likmes paaugstināšanai;

Ÿ  Tieslietu ministrijai 3 083 066 latu apmērā, tai skaitā:

1 245 289 latus Ieslodzījuma vietu pārvaldes pamatdarbības nodrošināšanai, lai nepieļautu parādu veidošanos piegādātājiem par komunālajiem pakalpojumiem;

150 000 latu skenera iekārtas iegādei drošības pasākumu uzlabošanai Rīgas Centrālcietumā;

111 000 latu formastērpu (apavu)  iegādei Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm;

544 306 latus Microsoft licenču iegādei, tai skaitā 355 642 lati Ieslodzījuma vietu pārvaldei un 188 664 lati Probācijas dienestam;

141 500 latu Valsts probācijas dienesta datubāzes pilnveidošanai ar informāciju par papildsodu - probācijas uzraudzību;

62 650 latu informācijas par probācijas klientiem  uzglabāšanas elektroniskā formā nodrošināšanai;

155 750 latu Satversmes aizsardzības biroja darbības nodrošināšanai;

50 000 latu Ieslodzīto personu dzīvojamo kameru aprīkošanai ar santehniku atbilstoši Eiropas cilvēktiesību normām;

49 650 latu ministrijas vadības un administrācijas datortehnikas atjaunošanai;

154 530 latu Ieslodzījuma vietu pārvaldes datortehnikas atjaunošanai;

400 688 latus Aglonas bazilikas klostera ēkas rekonstrukcijai;

12 000 latu ministrijas vadības un administrācijas biroja tehnikas nomaiņai;

3399 latus Maksātnespējas administrācijas datortehnikas atjaunošanai;

2304 latus Ieslodzījuma vietu pārvaldes pedagogu darba samaksas minimālās likmes paaugstināšanai no 2012.gada 1.septembra;

Ÿ  Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai 292 327 latu apmērā, tai skaitā:

70 250 latu degvielas iegādei Valsts vides dienestam inspektoru operatīvajiem izbraukumiem uz pārkāpuma vietu;

27 874 latu Latvijas Dabas muzeja darbības nodrošināšanai;

107 000 latu VA „Nacionālais botāniskais dārzs” darbības nodrošināšanai;

45 922 latu Papes kanāla aizsprosta (pārgāznes) būvniecībai hidroloģiskā režīma stabilizēšanai;

15 000 latu informācijas sistēmas „Par nekustamā īpašuma nodokli” izstrādei un uzturēšanai;

26 281 latu atbalstam pašvaldībām telpiskās plānošanas politikas īstenošanai.

Ÿ  Kultūras ministrijai 4 580 753 latu apmērā, tai skaitā:

919 608 latus pedagogu atlīdzībai kultūrizglītības iestādēs;

550 000 latu Valsts kultūrkapitāla fondam, lai nodrošinātu grāmatu iepirkumu publiskajām bibliotēkām, kā arī lasīšanas veicināšanas pasākumu atbalstam un profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanai Latvijas reģionos;

148 934 latus kultūrizglītības iestādēm neatliekamajiem remonta darbiem, parādu dzēšanai, t.sk., Kultūras ministrijas padotībā esošajām augstskolām;

201 999 latus kultūras iestādēm parādu segšanai par precēm un pakalpojumiem, remonta izdevumiem, t.sk., kultūras pieminekļu glābšanas programmai;

650 000 latu Latvijas Nacionālās operas saimnieciskās darbības stabilizēšanai;

50 000 latu profesionālās mākslas atbalstam;

32 306 latus ēkas Kr.Valdemāra ielā 11 a elektroapgādes un ārējo tīklu tehniskā projekta izstrādei 2012.gadā;

176 200 latu sabiedrības integrācijas politikas īstenošanai;

312 700 latu valsts deleģēto funkciju nodrošināšanai - mūzikas instrumentu, skaņu un gaismas tehnikas un koncerttērpu iegādei;

20 000 latu Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svinību organizēšanai;

650 000 latu Latvijas Nacionālās operas skatuves iekārtu un tehnikas uzlabošanai;

42 000 latu kapitālajām iegādēm profesionālo izglītības iestāžu mācību procesa nodrošināšanai;

232 937 latus kutūras iestāžu vienreizēju un neatliekamu preču, pakalpojumu apmaksai un kapitālajiem izdevumiem;

150 449 latus vienreizēju un neatliekamu preču un pakalpojumu apmaksai un kapitālajiem izdevumiem;

305 520 latu Latvijas Nacionālās bibliotēkas vienreizējiem izdevumiem;

138 100 latu lietvedības sistēmas un centralizētas grāmatvedības un personāluzskaites sistēmas iegādei;

Ÿ  Augstākajai tiesai 10 000 latu apmērā, tai skaitā:

5000 latu divu tiesu prakses pētījumu veikšanai;

5000 latu augsti kvalificētu konsultantu ar pieredzi Latvijas tiesu sistēmā un zināšanām Eiropas tiesībās piesaistīšanai tieslietu sistēmas attīstības nodrošināšanai un Tieslietu padomes lomas tiesu politikas un stratēģijas izstrādē paaugstināšanai;

Ÿ  Veselības ministrijai 19 535 313 latu apmērā, tai skaitā:

1 112 855 latus Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāna 2012.-2014.gadam realizācijai;

7 369 238 latus speciālistu konsultāciju un dienas stacionāros sniegto pakalpojumu apmaksai;

356 382 latus rindu mazināšanai uz medicīnisko rehabilitāciju stacionārā;

1 003 508 latus observācijas gultu izveides un uzturēšanas izdevumu segšanai;

91 798 latus Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas papildu speciālistu nodrošināšanai uzņemšanas nodaļā;

704 109 latus prognozējamās invaliditātes novēršanas pasākumiem;

8 000 316 latus diagnostisko un laboratorisko izmeklējumu nodrošināšanai;

897 107 latus rindu mazināšanai uz endoprotezēšanas operācijām;

Ÿ  Satversmes tiesai 15 280 latu apmērā, tai skaitā:

8000 latu Satversmes tiesas ēkas neatliekamajiem remontdarbiem;

7280 latu 14 novecojušo datoru nomaiņai;

Ÿ  Prokuratūrai 382 798 latu apmērā, tai skaitā:

195 000 latu daļējai dienesta transportlīdzekļu nomaiņai;

90 550 latu kancelejas preču iegādei;

39 948 latus IT resursu atjaunošanai un darbavietu aprīkošanai ar datortehniku;

46 200 latu darbavietu aprīkošanai ar mēbelēm un inventāru;

11 100 latu arhīva plauktu iegādei dokumentu uzglabāšanai;

Ÿ  Centrālajai vēlēšanu komisijai 6 135 latu apmērā saistībā ar interneta vēlēšanu sistēmas izveidi;

Ÿ  Centrālajai zemes komisijai 949 latu apmērā, tai skaitā:

309 latu sakaru pakalpojumu nodrošināšanai;

640 latu datortehnikas iegādei;

Ÿ  Radio un televīzijai 4 407 276 latu apmērā, tai skaitā:

10 000 latu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei juristu biroja  iesaistei atzinuma izstrādei par grozījumiem Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā;

3 908 289 latus Latvijas Radio un Latvijas televīzijai kapitālajām iegādēm;

41 888 latus saimnieciskās darbības nodrošināšanai Latvijas Radio;

290 327 latus Latvijas Radio Interneta portāla un Latvijas Televīzijas Interneta platformas veidošanai;

156 772 latus sabiedrības saliedēšanas, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas nostiprināšanai Latvijas Radio, Latvijas Televīzijai un Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei;

Ÿ  62.resoram Mērķdotācijas pašvaldībām 491 396 latu apmērā Dziesmu un deju svētku sagatavošanai un rīkošanai – pašvaldību tautas mākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām;

Ÿ  74.resoram „Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 450 000 latu apmērā programmai „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Bez tam, paredzēts papildu finansējums šādiem pasākumiem:

Ÿ  ņemot vērā Eiropas Komisijas atjaunoto dalībvalstu iemaksu īpatsvaru, Finanšu ministrijai paredzēti papildu izdevumi 13 282 838 latu apmērā Latvijas iemaksu Eiropas Savienības budžetā nodrošināšanai;

Ÿ  Ekonomikas ministrijai palielināti izdevumi 4 109 871 lata apmērā naftas produktu rezervju sistēmas uzturēšanai, attiecīgi palielinot arī valsts pamatbudžeta ieņēmumu prognozes pievienotās vērtības nodoklim un valsts nodevai par naftas produktu drošības rezervju uzturēšanu;

Ÿ  Kultūras ministrijai paredzēts papildu finansējums Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai 9 072 423 latu apmērā;

Ÿ  Saeimai palielināti izdevumi 1 655 541 lata apmērā nekustamā īpašuma iegādei Jēkaba ielā 6/8, Rīgā Saeimas un deputātu un darbinieku darba telpu vajadzībām, atbilstoši Saeimas Prezidija 2012.gada 26.jūlija lēmumam „Par Saeimas 2012.gada budžeta grozījumiem” (pamatkapitāla veidošanai);

Ÿ  Zemkopības ministrijai paredzēts papildu finansējums  74 636 868 latu apmērā, tai skaitā Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda projektu un pasākumu īstenošanai 15 774 449 latu apmērā un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai projektu un pasākumu īstenošanai 58 862 419 latu apmērā, un 74.resora „Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00 programmā „Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai" 13 573 903 latu apmērā. Vienlaikus, ņemot vērā papildu  izdevumus un Zemkopības ministrijas prognozētos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumus, paredzēti papildu valsts pamatbudžeta ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības 87 769 365 latu apmērā, tai skaitā no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda 3 808 411 latu apmērā, no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai 72 580 252 latu apmērā un no Eiropas Zivsaimniecības fonda 11 380 702 latu apmērā.

Ņemot vērā Ministru kabinetā pieņemto valsts atbalsta piešķiršanas kārtību lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai, Zemkopības ministrijai palielināti resursi (dotācija no vispārējiem ieņēmumiem) budžeta apakšprogrammā 21.01.00  „Valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai (subsīdijas)” 650 000 latu apmērā ieguldījumu veikšanai valsts akciju sabiedrības „Lauku attīstības fonds” pamatkapitālā.

Valsts specialā budžeta ieņēmumos:

Palielināta sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu prognoze  62 212 895 latu apmērā u.c. izmaiņas;

Valsts speciālā budžeta izdevumos:

Ÿ  palielināti izdevumi 11 026 730 latu apmērā saistībā ar precizētām sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju kontingenta un vidējā apmēra prognozēm;

Ÿ  palielināti izdevumi 11 489 latu apmērā slepenības režīma nodrošināšanai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, ieviešot uzlabojumus ēku esošajā drošības vidē un darba vietu izvietojumā telpā.

4.

Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme

Projekts šo jomu neskar

5.

Administratīvās procedūras raksturojums

Projekts šo jomu neskar

6.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Projekts šo jomu neskar

7.

Cita informācija

Nav

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Rādītāji

2012. gads

Turpmākie trīs gadi (tūkst. latu)

n+1

n+2

n+3

Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

Izmaiņas, salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

1

2

3

4

5

6

1. Budžeta ieņēmumi:

4  523 738,8

251 253,1

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpo-jumiem un citi pašu ieņēmumi (bruto)

3 269 756,7

187 593,6

1.2. valsts speciālais budžets (bruto)

1 268 992,8

66 617,8

1.3. pašvaldību budžets

2. Budžeta izdevumi:

4 644 843,4

219 365,9

2.1. valsts pamatbudžets (bruto)

3 257 060,2

211 285,9

2.2. valsts speciālais budžets (bruto)

1 402 793,9

11 038,2

2.3. pašvaldību budžets

3. Finansiālā ietekme:

-121 104,6

31 887,3

3.1. valsts pamatbudžets

12 696,5

-23 692,3

3.2. speciālais budžets

-133 801,1

55 579,6

3.3. pašvaldību budžets

4. Finanšu līdzekļi papildu izde­vumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

X

5. Precizēta finansiālā ietekme:

X

5.1. valsts pamatbudžets

5.2. speciālais budžets

5.3. pašvaldību budžets

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevu­mu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā):

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

7. Cita informācija

* 2.ailē parādīti likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam” apstiprinātie dati, 3.ailē izmaiņas - salīdzinot 2012.gada grozījumu projektu ar 2012.gada sākotnējo plānu.

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam”” likumu projektu paketē ir iekļauts likumprojekts “Grozījumi Invaliditātes likumā” un likumprojekts “Grozījumi “Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā””.

2.

Cita informācija

Nav

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

1.

Saistības pret Eiropas Savienību

Likumprojektā finansējums Latvijas iemaksu Eiropas Savienības budžetā veikšanai paredzēts 152,2 milj. latu apmērā, kas ir par 13,3 milj. latu vairāk kā sākotnējā budžetā. Papildu izdevumi Latvijas iemaksu Eiropas Savienības budžetā nodrošināšanai paredzēti, ņemot vērā Eiropas Komisijas atjaunoto dalībvalstu iemaksu īpatsvaru.

Eiropas Savienības dalībvalstu saistības veikt iemaksas nosaka Līgums par Eiropas Savienības darbību, kā arī 2003.gada maijā parakstītais Pievienošanās Eiropas Savienībai līgums, kas paredz visu pilntiesīgas dalībvalsts saistību, pienākumu un tiesību pārņemšanu līdz ar iestāšanās brīdi Eiropas Savienībā, kā rezultātā šādas dalībvalsts iemaksas veicamas katru gadu – ik mēnesi.

Iemaksu kārtību nosaka Padomes 2007.gada 7.jūnija Lēmums par Kopienu pašu resursu sistēmu (2007/436/EC, Euratom), Padomes 2000.gada 22.maija Regula (EK, Euratom) Nr. 1150/2000, ar ko īsteno Lēmumu 94/728/EC, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu,  kā arī tās grozījumi (Nr.2028/2004 ar 16.11.2004. un Nr.105/2009 ar 26.01.2009.).

Likumprojekts nodrošina Māstrihtas kritēriju (EK dibināšanas līguma 121.pants) un Stabilitātes un izaugsmes pakta (EK līguma 99. un 104.pants, 1997.gada jūnija Amsterdamas Eiropadomes rezolūcijas par stabilitāti, izaugsmi un nodarbinātību, 1997.gada 7. jūlija Padomes Regula (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu, kas grozīta ar 2005.gada 27.jūnija Padomes Regulu Nr.1055/2005 un 1997.gada 7.jūlija Padomes Regula (EK) Nr.1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu, kas grozīta ar 2005.gada 27.jūnija Padomes Regulu Nr.1056/2005) nosacījumu izpildi. Tajos noteikts, ka valsts budžeta deficīts gadā nedrīkst pārsniegt 3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) un valsts parāda attiecība pret IKP nedrīkst pārsniegt 60 %.

Kas attiecas uz ES dimensiju, ir jāatzīmē, ka pēdējā gada laikā ES ir strādājusi pie ekonomikas pārvaldības stiprināšanas, kā rezultātā ir tapuši virkne normatīvo aktu, kas stiprina uzraudzību pār nacionālajiem budžetiem, kā arī veicina ekonomisko politiku koordināciju.

Ekonomiskās politikas koordinācijas stiprināšanas un uzraudzības ietvaros, t.sk. ieviešot t.s. Eiropas semestri visas ES dalībvalstis, tai skaitā arī Latvija, gatavo ikgadēju vidēja termiņa budžeta plānošanas programmu – Konverģences programmu, un ES dalībvalstīm ir saistošas ES Padomes izteiktās rekomendācijas šī dokumenta kontekstā.

Cita starpā 2011.gada nogalē  stājās spēkā Padomes Direktīva Nr. 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām. Minētā direktīva satur minimālās prasības attiecībā uz dalībvalstu uzskaites sistēmām un statistiku, makroekonomisko un fiskālo prognozēšanu, fiskālajā plānošanā izmantojamajiem skaitliskajiem nosacījumiem, daudzgadu budžeta plānošanu, kā arī vispārējās valdības finanšu tvērumu. Termiņš šīs direktīvas ieviešanai ne eirozonas dalībvalstīm tika noteikts 2014.gada 1.janvāris (eiro zonas dalībvalstīm – 2013.gada 1.janvāris).

2.

Citas starptautiskās saistības

Institūcijām, kurām ir noslēgti līgumi par dalību starptautiskajās organizācijās, likumprojektā ir paredzēts nepieciešamais finansējums dalības maksai.

3.

Cita informācija

Nav

1.tabula
Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, numurs un nosaukums

Projekts šo jomu neskar

A

B

C

D

Attiecīgā ES tiesību akta panta numurs (uzskaitot katru tiesību akta
vienību - pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Projekts šo jomu neskar

Projekts šo jomu neskar

Projekts šo jomu neskar

Iekļauj informāciju atbilstoši instrukcijas 56.1.apakšpunktā noteiktajam

Projekts šo jomu neskar

Projekts šo jomu neskar

Projekts šo jomu neskar

Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas.

Kādēļ?

Projekts šo jomu neskar

Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem

Projekts šo jomu neskar

Cita informācija

Nav

2.tabula
Ar tiesību akta projektu uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem
Pasākumi šo saistību izpildei

Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk - starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums

Projekts šo jomu neskar

A

B

C

Starptautiskās saistības (pēc būtības), kas izriet no norādītā starptautiskā dokumenta.

Konkrēti veicamie pasākumi vai uzdevumi, kas nepieciešami šo starptautisko saistību izpildei

Projekts šo jomu neskar

Projekts šo jomu neskar

Iekļauj informāciju atbilstoši instrukcijas 58.1.apakšpunktā noteiktajam

Projekts šo jomu neskar

Projekts šo jomu neskar

Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Projekts šo jomu neskar

Cita informācija

Nav

VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

1.

Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu

Ar masu mediju starpniecību sabiedrība ir informēta par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam”” izstrādes gaitu, svarīgākajiem prognozējamiem makroekonomiskajiem un fiskālajiem rādītājiem.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Ministru kabinetā izskatot ar likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam”” sagatavošanu saistītos jautājumus, Ministru kabineta sēdēs tika aicināti piedalīties arī Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji.

2012.gada 2.augustā notika Finanšu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības sarunas, kuru darba kārtībā bija iekļauts jautājums par valsts budžeta 2012.gada grozījumiem. Sarunās piedalījās arī pašvaldību pārstāvji, kuri tika informēti par 2012.gadā papildus plānoto valsts budžeta finansējumu pašvaldībām. Turklāt 2012.gada 23.augustā plānota Ministru prezidenta piedalīšanās Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē, kur arī tiks skatīti 2012.gada valsts budžeta grozījumi un to ietekme uz pašvaldību budžetiem.

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un pašvaldību pārstāvju priekšlikumi par papildu nepieciešamo valsts budžeta finansējumu 2012.gadā ir izvērtēti likumprojekta „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam”” izstrādes procesā un iespēju robežās ņemti vērā nozaru ministriju iesniegtajos pieprasījumos. Rezultātā paredzētais valsts budžeta izdevumu apjoma palielinājums, kas ir  stingri ierobežots, nodrošinās starptautisko saistību izpildi un noteikto budžeta deficīta līmeni.

4.

Saeimas un ekspertu līdzdalība

Ir uzklausīts Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas un Latvijas Bankas ekspertu viedoklis.

5.

Cita informācija

Nav

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Budžeta finansētu institūciju – budžeta iestāžu, pilnīgi vai daļēji no budžeta finansētu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju vadītāji (budžeta izpildītāji) var izdarīt valsts budžeta izdevumus vai uzņemties saistības tikai likumā „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam”” noteikto apropriāciju ietvaros saskaņā ar finansēšanas plānos noteiktajiem asignējumu apjomiem.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

Projekts šo jomu neskar

3.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide

Projekts šo jomu neskar

4.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija

Projekts šo jomu neskar

5.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija

Ar 2012.gada 1.aprīli reorganizēta valsts aģentūra „Latvijas infektoloģijas centrs” un izveidota jauna tiešās pārvaldes iestāde - Slimību profilakses un kontroles centrs - atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 21.februāra rīkojumam Nr.101 „Par Slimību profilakses un kontroles centra izveidošanu un Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu reorganizāciju” (turpmāk – MK rīkojuma projekts). Valsts aģentūras „Latvijas infektoloģijas centrs” ar infekciju slimību ārstniecību saistītie pārvaldes uzdevumi nodoti SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”, savukārt valsts aģentūras „Latvijas infektoloģijas centrs” pārvaldes uzdevumi sabiedrības veselības un epidemioloģiskās drošības jomā nodoti Slimību profilakses un kontroles centram. Vienlaikus Slimību profilakses un kontroles centram nodoti Nacionālā veselības dienesta un Veselības inspekcijas pārvaldes uzdevumi sabiedrības veselības monitoringa un slimību uzraudzības jomā.

Atbilstoši MK rīkojuma projekta anotācijai, norādīts, ka finansiālie ieguvumi no reorganizācijas (2013.gadā un turpmāk) tiks apgūti nozares ietvaros.

Uzlabosies resursu izlietojuma efektivitāte:

Ÿ  samazinot vidējo ārstēšanas ilgumu stacionārā un pārskatot infektologu ambulatoro apmeklējumu darba apmaksu iespējams citiem pacientiem novirzīt aptuveni 700 000 latu;

Ÿ  centralizējot pakalpojumus, kurus iespējams nodot ārpakalpojumā (piemēram pacientu ēdināšana, apsardze, veļas mazgāšana u.c.) iespējams novirzīt pacientu ārstēšanai 500 000-700 000 latu.

6.

Cita informācija

Likums „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam”” tiks publicēts Latvijas Vēstnesī, kā arī pēc izsludināšanas tas tiks ievietots Finanšu ministrijas interneta mājas lapā.

Likumprojekts ir izstrādāts, ņemot vērā indivīda intereses.

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt Latvijas Republikas Satversmē un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.