Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr. p.k

Iesniegtie priekšlikumi

(55)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

1

2

3

4

5

6

Grozījumi Zvejniecības likumā

Grozījumi Zvejniecības likumā

Izdarīt Zvejniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 11.nr.; 1997, 22.nr.; 1998, 23.nr.; 2000, 6.nr.; 2001, 23.nr.; 2003, 15., 23.nr.; 2004, 21.nr.; 2005, 13.nr.; 2008, 23.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196.nr.; 2010, 105., 205.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Zvejniecības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 11.nr.; 1997, 22.nr.; 1998, 23.nr.; 2000, 6.nr.; 2001, 23.nr.; 2003, 15., 23.nr.; 2004, 21.nr.; 2005, 13.nr.; 2008, 23.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196.nr.; 2010, 105., 205.nr.) šādus grozījumus:

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) zivis — visu sugu zivis, šā likuma izpratnē — arī vēži un citi ūdens bezmugurkaulnieki, kā arī nēģi;

2) ūdensaugi — ūdens bioloģisko resursu daļa, kura ir tieši saistīta ar zivju barības resursiem, zivju dabīgo nārstu un ūdens dabiskās attīrīšanās procesu. Šajā likumā uz ūdensaugiem attiecinātas tādas pašas normas kā uz zivīm;

3) zivju resursi — visas zivis, kuras sastopamas Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un teritoriālajos jūras ūdeņos, kā arī visas zivis Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos, kur Latvijas Republikai ir suverēnas tiesības tās iegūt, izmantot, pētīt, saglabāt un pavairot. Šādas tiesības Latvijas Republikai citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos, trešo valstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos nosaka Eiropas Savienības tiesību akti un Latvijas Republikas noslēgtie starptautiskie līgumi;

4) zveja — darbība nolūkā iegūt zivis, izmantojot zvejas rīkus un paņēmienus;

5) zvejnieks — fiziskā persona, kas tieši veic zveju, tas ir, rīkojas ar zvejas rīkiem, vai juridiskā persona, kuras vārdā un uzdevumā tiek veikta zveja;

6) tauvas josla — sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem;

7) amatierzveja — makšķerēšana un zemūdens medības — rekreācijas vai sporta nolūkā veikta darbība, lai ar makšķerēšanas rīkiem iegūtu zivis bez tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū;

1

2

3

Deputāts Dz.Kudums

Aizstāt  1.panta 7.punktā vārdus „.amatierzveja - makšķerēšana" ar vārdu

,,makšķerēšana”.

Juridiskais birojs

Vēršam komisijas uzmanību uz to, ka pašlaik termins „amatierzveja” skaidrojums neietver vēžošanu. Šajā sakarā aicinām precizēt likumprojektā izmantoto terminoloģiju.

Atbildīgā komisija

Izteikt  1.panta 7.punktu šādā redakcijā:

“7) makšķerēšana vēžošana un zemūdens medības — zvejas tiesību izmantošana atpūtas vai sporta nolūkā, lai ar normatīvajos aktos noteiktiem makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību rīkiem iegūtu zivis (arī vēžus un citus ūdens bezmugurkaulniekus) bez tiesībām iegūto lomu piedāvāt tirgū vai pārdot;”;

Daļēji atbalstīts,

iekļauts priekšl. Nr.3

Daļēji atbalstīts,

iekļauts priekšl. Nr.3

Atbalstīts

1. 1.pantā:

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

“7) makšķerēšana vēžošana un zemūdens medības — zvejas tiesību izmantošana atpūtas vai sporta nolūkā, lai ar normatīvajos aktos noteiktiem makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību rīkiem iegūtu zivis (arī vēžus un citus ūdens bezmugurkaulniekus) bez tiesībām iegūto lomu piedāvāt tirgū vai pārdot;”;

8) rūpnieciskā zveja — darbība nolūkā iegūt zivis, izmantojot rūpnieciskus zvejas rīkus;

9) komerciālā zveja — rūpnieciskā zveja, kurā zvejniekam ir tiesības izmantot zvejas limitu (rūpnieciskās zvejas rīku skaitu, veidu, nozvejas apjomu), kas pārsniedz attiecīgos rūpnieciskās zvejas noteikumos pašpatēriņa zvejai noteikto ierobežojumu, ar tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū;

4

Deputāts Dz.Kudums

Izteikt 1.panta 9.punktu šādā redakcijā:

„9) komerciālā zveja - darbība nolūkā iegūt zivis, lai gūtu peļņu, izmantojot zvejniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos nozvejas limitus, zvejas rīkus un paņēmienus, kuru veic komercreģistrā reģistrēta persona vai zemes un Ūdeņu īpašnieks, kurš zvejas izmantošanas tiesības iegūst zvejniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā;".

Daļēji atbalstīts,

iekļauts priekšl. Nr.5

5

Atbildīgā komisija

Izteikt 1.panta 9.punktu šādā redakcijā:

 “9) komerciālā zveja — darbība nolūkā iegūt, piedāvāt tirgū un pārdot zivis, kura tiek veikta, lai gūtu peļņu, un kuru veic komercreģistrā vai uzņēmumu reģistrā reģistrēta persona, kas zvejas tiesības iegūst zvejniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un zvejā izmanto šajos normatīvajos aktos noteiktu zvejas limitu (rūpnieciskās zvejas rīku skaitu, veidu, nozvejas apjomu);

Atbalstīts

izteikt 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“9) komerciālā zveja — darbība nolūkā iegūt, piedāvāt tirgū un pārdot zivis, kura tiek veikta, lai gūtu peļņu, un kuru veic komercreģistrā vai uzņēmumu reģistrā reģistrēta persona, kas zvejas tiesības iegūst zvejniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un zvejā izmanto šajos normatīvajos aktos noteiktu zvejas limitu (rūpnieciskās zvejas rīku skaitu, veidu, nozvejas apjomu);

10) pašpatēriņa zveja — rūpnieciskā zveja, kurā zvejniekam ir tiesības izmantot ierobežotu zvejas limitu (rūpnieciskās zvejas rīku skaitu, veidu, nozvejas apjomu), kas norādīts attiecīgos rūpnieciskās zvejas noteikumos, bez tiesībām zvejā iegūtās zivis pārdot vai piedāvāt tirgū.

6

7

Deputāts Dz.Kudums

Izteikt 1.panta 10.punktu šādā redakcijā:

„10) pašpatēriņa zveja - darbība nolūkā iegūt zivis jūras piekrastes ūdeņos, izmantojot zvejniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos nozvejas apjoma limitus, zvejas rīkus un paņēmienus bez tiesībām iegūtās zivis pārdot vai nodot citām personām, gūstot materiālu labumu;".

Atbildīgā komisija

Izteikt 1.panta 10.punktu šādā redakcijā:

 „10) pašpatēriņa zveja — darbība nolūkā iegūt zivis savam patēriņam bez tiesībām tās piedāvāt tirgū, pārdot vai nodot citām personām, kura tiek veikta, lai gūtu materiālu labumu, un kuru veic fiziskā persona, kas zvejas tiesības iegūst zvejniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un zvejā izmanto šajos normatīvajos aktos noteiktu ierobežotu zvejas limitu (rūpnieciskās zvejas rīku skaitu, veidu, nozvejas apjomu);”.”.

Daļēji atbalstīts,

iekļauts priekšl. Nr.7

Atbalstīts

10) pašpatēriņa zveja — darbība nolūkā iegūt zivis savam patēriņam bez tiesībām tās piedāvāt tirgū, pārdot vai nodot citām personām, kura tiek veikta, lai gūtu materiālu labumu, un kuru veic fiziskā persona, kas zvejas tiesības iegūst zvejniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un zvejā izmanto šajos normatīvajos aktos noteiktu ierobežotu zvejas limitu (rūpnieciskās zvejas rīku skaitu, veidu, nozvejas apjomu);”.

2. pants. Likuma darbība

8

Deputāts Dz.Kudums

Izteikt 2.panta nosaukumu šādā redakcijā: „Likuma mērķis un darbības joma".

Atbalstīts

2. 2.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Likuma mērķis un darbības joma”;

9

Deputāts Dz.Kudums

Papildināt 2.pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) „Šā likuma mērķis ir Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu bioloģisko resursu ilgtspējīgas iegūšanas, izmantošanas, pētīšanas, saglabāšanas, pavairošanas, uzraudzības, aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības nodrošināšana valsts zivsaimniecības nozares ilgtermiņa attīstībai."; uzskatīt līdzšinējo panta pirmo un otro daļu par attiecīgi otro un trešo daļu.

Daļēji atbalstīts,

iekļauts priekšl. Nr.10

10

Atbildīgā komisija

Papildināt 2.pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Šā likuma mērķis ir tāda Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu apsaimniekošana, kas, ievērojot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nepieciešamību, nodrošina zivju resursu ilgtspējīgu izmantošanu, aizsardzību,  pavairošanu un pētīšanu valsts zivsaimniecības nozares ilgtermiņa attīstībai.”;

uzskatīt līdzšinējo pirmo un otro daļu attiecīgi par otro un trešo daļu.

Atbalstīts

papildināt pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Šā likuma mērķis ir tāda Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu apsaimniekošana, kas, ievērojot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nepieciešamību, nodrošina zivju resursu ilgtspējīgu izmantošanu, aizsardzību,  pavairošanu un pētīšanu valsts zivsaimniecības nozares ilgtermiņa attīstībai.”;

uzskatīt līdzšinējo pirmo un otro daļu attiecīgi par otro un trešo daļu.

(1) Šis likums regulē Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo jūras ūdeņu (turpmāk — teritoriālie ūdeņi) un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu iegūšanu, izmantošanu, pētīšanu, saglabāšanu, pavairošanu un uzraudzīšanu.

(2) Zivju resursu iegūšanu citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Latvijai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā, regulē attiecīgie Eiropas Savienības tiesību akti un Latvijas Republikas noslēgtie starptautiskie līgumi.

3. pants. Zivju resursu pārvaldīšana

(1) Zivju resursus Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un teritoriālajos ūdeņos pārvalda valsts.

 (2) Zivju resursus pārvalda, pamatojoties uz to uzskaiti, ekspertu novērtējumu un zinātniskajām rekomendācijām.

11

12

Deputāts Dz.Kudums

Aizstāt 3.panta otrajā daļā vārdus „zinātniskajam rekomendācijām" ar vārdiem „zinātniskajiem pamatojumiem".

Atbildīgā komisija

Izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Zivju resursus pārvalda, pamatojoties uz to izpēti, ekspertu novērtējumu un zinātniski pamatotām rekomendācijām.”

Daļēji atbalstīts,

iekļauts priekšl. Nr.12

Atbalstīts

3. Izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Zivju resursus pārvalda, pamatojoties uz to izpēti, ekspertu novērtējumu un zinātniski pamatotām rekomendācijām.”

4. pants. Zivju resursu izmantošana

(1) Zivju resursus Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos izmanto saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem. Teritoriālajos ūdeņos, ekonomiskās zonas ūdeņos un ūdeņos, kurus šķērso valsts robeža, zivju resursus izmanto saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem, Eiropas Savienības tiesību aktiem un Latvijas Republikas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem.

(2) Īpašuma tiesības uz zivīm, kas iegūtas, izmantojot zivju resursus, nosakāmas saskaņā ar Civillikumu, kā arī ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktos Eiropas Savienības dalībvalstīm noteiktās zvejas tiesības.

 (3) Zivis, kas izaudzētas un iegūtas specializētās zivkopības un mākslīgās pavairošanas saimniecībās, pieder attiecīgajām juridiskajām vai fiziskajām personām.

1. Izteikt 4.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Zivis, kas izaudzētas un iegūtas specializētās zivkopības un mākslīgās pavairošanas rezultātā, tai skaitā mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotos privātajos ezeros, kuros zvejas tiesības nepieder valstij, pieder attiecīgajām juridiskajām vai fiziskajām personām."

Redakc. preciz.

4. Izteikt 4.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja zivis izaudzētas un iegūtas specializētās zivkopības un mākslīgās pavairošanas rezultātā, tai skaitā mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotos privātajos ezeros, kuros zvejas tiesības nepieder valstij, tad šīs zivis pieder attiecīgajām juridiskajām vai fiziskajām personām.”

5. pants. Valsts un pašvaldības institūciju funkcijas zivju resursu pārvaldīšanā

(1) Zemkopības ministrija nosaka zivsaimniecības nozares politiku zivju resursu pārvaldīšanas jomā, nodrošina nozares tiesību aktu izstrādi un pārrauga Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu, teritoriālo ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju resursu ilgtspējīgu izmantošanu un Eiropas Savienības kopējās zivsaimniecības politikas ieviešanu.

(2) Zivju resursu uzskaiti, novērtēšanu, zinātnisko rekomendāciju izstrādi un zivsaimniecisko ekspertīzi pēc valsts, pašvaldības vai juridisko un fizisko personu pasūtījuma veic valsts zinātniskais institūts “Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts” (turpmāk — institūts) vai citas juridiskās personas, kuru statūtos ir paredzēts šāds darbības virziens un kuru pētījumu rezultātus un atzinumus izvērtē institūts.

(3) Zemkopības ministrija zvejniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu teritoriālajos ūdeņos, ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī savas kompetences ietvaros citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā.

 (4) Pašvaldība zvejniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā organizē valstij piederošo zvejas tiesību izmantošanu un pārzina privāto zvejas tiesību izmantošanu ūdeņos, kas atrodas pašvaldības administratīvajā teritorijā vai piekļaujas tai. Zvejas tiesību izmantošana iekšējos ūdeņos, kas atrodas vairāku pašvaldību administratīvajās teritorijās vai robežojas ar tām, veicama saskaņā ar šo pašvaldību vienošanos.

13

  Zemkopības ministre L.Straujuma

 papildināt 5.pantu ar  piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Lai attīstītu zivju resursu pārvaldīšanā iesaistīto valsts institūciju, pašvaldību un ieinteresēto nevalstisko organizāciju sadarbību, nodrošinātu konsultēšanās iespējas un tādējādi dotu ieguldījumu un uzlabotu  Latvijas Republikas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, tiek izveidota Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvā padome. Ministru kabinets izdod noteikumus par šīs padomes darbības nolikumu.”

Atbalstīts

Redakc. preciz.

5. Papildināt 5.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Lai attīstītu zivju resursu pārvaldīšanā iesaistīto valsts institūciju, pašvaldību un ieinteresēto nevalstisko organizāciju sadarbību, nodrošinātu konsultēšanās iespējas un tādējādi dotu ieguldījumu un uzlabotu  Latvijas Republikas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, tiek izveidota Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvā padome. Ministru kabinets izdod noteikumus par šīs padomes darbības nolikumu.”

6. pants. Zvejas tiesības

(1) Latvijas Republikas ūdeņi zvejas tiesību jomā tiek iedalīti šādi:

1) publiskie ūdeņi (Civillikuma 1.pielikums), kuri ir valsts īpašumā un kuros zvejas tiesības pieder valstij, izņemot šā panta ceturtajā daļā noteiktās zvejas tiesības publiskajās upēs;

2) ūdeņi, kuros zvejas tiesības pieder valstij (Civillikuma 2. un 3.pielikums), ieskaitot tos ūdeņus, uz kuriem neattiecas Civillikuma 1., 2. un 3.pielikums, bet kuri nav arī privātā īpašumā;

3) privātie ūdeņi, uz kuriem neattiecas Civillikuma 2. un 3.pielikums un kuros zvejas tiesības pieder ūdeņu īpašniekam un tiek izmantotas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

(2) Zvejas tiesības Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos, trešo valstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kuros atbilstoši starptautisko zvejniecības organizāciju lēmumiem vai saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem un starptautiskajiem līgumiem Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, iedalīto kvotu apjomā pieder Latvijas Republikai. Citu Eiropas Savienības dalībvalstu zvejas tiesības Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos tiek noteiktas attiecīgajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

(3) Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos zvejas tiesības pieder Latvijas Republikai, un tās tiek izmantotas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

(4) Zvejas tiesības publiskajās upēs pieder katram piekrastes zemes īpašniekam gar viņa īpašuma robežu tajā ūdeņu daļā, kas viņa zemei ir tuvāka nekā cita īpašnieka zemei, un tās tiek izmantotas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

(5) Zvejas tiesības privātajos ūdeņos (izņemot Civillikuma 2. un 3.pielikumā minētos) pieder ūdeņu īpašniekam, un tās tiek izmantotas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

(6) Šajā pantā minētās rūpnieciskās zvejas tiesības var izmantot, ja attiecīgajos ūdeņos vai to daļā ir brīvi nozvejas limiti vai zvejas rīku limita daļa rūpnieciskajai zvejai, kā arī brīvas rūpnieciskās zvejas vietas.

 (7) Amatierzvejas — makšķerēšanas — tiesības tiek izmantotas saskaņā ar šā likuma 10.pantu.

2. Izteikt 6.panta septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Amatierzvejas – makšķerēšanas un zemūdens medību – tiesības izmanto saskaņā ar šā likuma 10.pantu."

14

Atbildīgā komisija

Izteikt 6.panta septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesības izmantojamas saskaņā ar šā likuma 10.pantu.”

Atbalstīts

6. Izteikt 6.panta septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesības izmantojamas saskaņā ar šā likuma 10.pantu.”

7. pants. Zvejas tiesību nodošana

(1) (Izslēgta ar 09.10.2008. likumu.)

(2) Valsts un pašvaldības institūcijas valstij piederošās zvejas tiesības zvejniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var nodot (iznomāt) tādām personām, kuras veic pašpatēriņa zveju vai kuras saņēmušas speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai attiecīgajos ūdeņos. Ministru kabinets izdod noteikumus par kārtību, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai zvejniecībā, kā arī par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu maksājamās valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību.

(3) Privāto ūdeņu īpašnieks savas zvejas tiesības var nodot citām juridiskajām un fiziskajām personām, pamatojoties uz attiecīgu pilnvarojumu vai nomas līgumu.

 (4) Zvejas tiesības ūdenstilpēs var iznomāt atsevišķi vai ietvert ūdenstilpes nomā, ja ūdenstilpes nomā ir paredzēta zveja. Ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumos, kas ir ūdenstilpes nomas līguma neatņemama sastāvdaļa, tiek atspoguļoti visi ar zveju un citu saimniecisko darbību, kā arī ar vides un zivju resursu aizsardzību un atjaunošanu saistītie jautājumi. Iznomājot publiskās upes (upju posmus) un publiskos ezerus, jāparedz amatierzvejas — makšķerēšanas — iespēja.

3. Izteikt 7.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Zvejas tiesības ūdenstilpēs var iznomāt atsevišķi vai ietvert ūdenstilpes nomā, ja ūdenstilpes nomā ir paredzēta zveja. Ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumos, kas ir ūdenstilpes nomas līguma neatņemama sastāvdaļa, atspoguļo visus ar zveju un citu saimniecisko darbību, kā arī ar vides un zivju resursu aizsardzību un atjaunošanu saistītos jautājumus. Iznomājot publiskās upes (upju posmus) un publiskos ezerus, paredz amatierzvejas iespēju."

15

16

17

Deputāts Dz.Kudums

Aizstāt  likumprojekta 3.pantā vārdu „amatierzvejas" ar vārdiem
„makšķerēšanas un zemūdens medību".

Juridiskais birojs

7.panta ceturtajā daļā:

izteikt pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Zvejas tiesības ūdenstilpēs var iznomāt atsevišķi vai ietvert ūdenstilpes nomas līgumā, ja ūdenstilpes nomas līgumā ir paredzēta zveja”.

Atbildīgā komisija

Izteikt 7.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumos, kas ir ūdenstilpes nomas līguma neatņemama sastāvdaļa, atspoguļo visus ar zveju, makšķerēšanu, vēžošanu, zemūdens medībām un citu saimniecisko darbību, kā arī ar vides un zivju resursu aizsardzību un atjaunošanu saistītos jautājumus. Zvejas tiesības komerczvejai un pašpatēriņa zvejai ūdenstilpēs var iznomāt atsevišķi vai ietvert ūdenstilpes nomas līgumā, ja ūdenstilpes noma paredz attiecīgā veida zveju. Iznomājot publiskās upes (upju posmus) un publiskos ezerus, paredz makšķerēšanas iespēju nodrošināšanu.”;

Daļēji atbalstīts,

iekļauts priekšl. Nr.17

Daļēji atbalstīts,

iekļauts priekšl. Nr.17

Atbalstīts

7. 7.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumos, kas ir ūdenstilpes nomas līguma neatņemama sastāvdaļa, atspoguļo visus ar zveju, makšķerēšanu, vēžošanu, zemūdens medībām un citu saimniecisko darbību, kā arī ar vides un zivju resursu aizsardzību un atjaunošanu saistītos jautājumus. Zvejas tiesības komerczvejai un pašpatēriņa zvejai ūdenstilpēs var iznomāt atsevišķi vai ietvert ūdenstilpes nomas līgumā, ja ūdenstilpes noma paredz attiecīgā veida zveju. Iznomājot publiskās upes (upju posmus) un publiskos ezerus, paredz makšķerēšanas iespēju nodrošināšanu.”;

(5) Ūdenstilpju nomas un zvejas tiesību nomas un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(6) Iznomājot zvejas tiesības, priekšroka ir tai komercsabiedrībai vai individuālajam komersantam, kas darbojas attiecīgās pašvaldības teritorijā, ir saistīts ar komerciālo zveju vai nodarbojas ar zivju resursu atražošanu un pavairošanu, pildījis iepriekš noslēgtā līguma nosacījumus un ievērojis zveju regulējošos noteikumus. Attiecīgā pašvaldība ir tiesīga daļu no zvejas tiesībām iznomāt pašpatēriņa zvejai fiziskajām personām, kuru deklarētā dzīvesvieta vai kurām piederošais nekustamais īpašums atrodas šīs pašvaldības administratīvajā teritorijā.

(7) Iznomātās zvejas tiesības nedrīkst nodot tālāk citām juridiskajām un fiziskajām personām.

(8) Zvejas tiesību nomas parauglīgumu apstiprina Ministru kabinets.

18

Atbildīgā komisija

Izteikt 7.panta sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Attiecīgā pašvaldība ir tiesīga daļu no zvejas tiesībām iznomāt pašpatēriņa zvejai fiziskajām personām, kuru deklarētā dzīvesvieta vai kurām piederošais nekustamais īpašums atrodas šīs pašvaldības administratīvajā teritorijā, ievērojot nosacījumu, ka publiskajos ūdeņos, kas norādīti Civillikuma 1.pielikumā, šai zvejai var iedalīt tikai murdu limitu.”

Atbalstīts

izteikt sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Attiecīgā pašvaldība ir tiesīga daļu no zvejas tiesībām iznomāt pašpatēriņa zvejai fiziskajām personām, kuru deklarētā dzīvesvieta vai kurām piederošais nekustamais īpašums atrodas šīs pašvaldības administratīvajā teritorijā, ievērojot nosacījumu, ka publiskajos ūdeņos, kas norādīti Civillikuma 1.pielikumā, šai zvejai var iedalīt tikai murdu limitu.”

9. pants. Tauvas josla

(1) Ar zveju vai kuģošanu un citām ar to saistītām darbībām gar ūdeņu krastiem ir nosakāma tauvas josla. Tauvas josla nav jānosaka, ja privātie ūdeņi visā to platībā un tiem piegulošās sauszemes daļa pieder vienam un tam pašam īpašniekam un zvejas tiesības šajos ūdeņos nepieder valstij.

(2) Tauvas josla gar jūras piekrasti ir norobežojama ar speciālām zīmēm, zemes īpašumu plānos tā apzīmējama kā lietošanas tiesību ierobežojums.

(3) Gar upēm un ezeriem tauvas josla nav jānorobežo ar speciālām zīmēm; zemes īpašumu plānos tā apzīmējama kā lietošanas tiesību ierobežojums.

(4) Tauvas josla gar mākslīgi izbūvētiem kanāliem, hidrotehniskām būvēm un citām būvēm uz ūdens (mākslīgi izbūvēta tauvas josla) nosakāma saskaņā ar šo būvju plāniem. To uztur un apsaimnieko attiecīgie īpašnieki (lietotāji).

(5) Piekrastes zemes īpašniekiem ir tiesības lietot tauvas joslu, ciktāl šīs tiesības neierobežo šis likums, citi likumi un normatīvie akti.

(6) Tauvas joslas bezmaksas lietošana bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku ir paredzēta:

19

Atbildīgā komisija

aizstāt pirmajā daļā vārdu “zveju” ar vārdiem “zvejas tiesību izmantošanu”;

Atbalstīts

8. 9.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “zveju” ar vārdiem “zvejas tiesību izmantošanu”;

1) kājāmgājējiem;

2) zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai un izpētei;

3) robežapsardzībai;

4) vides aizsardzības, ugunsdrošības un glābšanas pasākumu veikšanai.

(7) Pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku tauvas joslā ir atļauta:

1) laivu un kuģu piestāšana (izņemot zvejas uzraudzības dienesta laivas un kuģus, ja tie izmantoti, pildot dienesta pienākumus), to izkraušana un pagaidu uzglabāšana;

2) laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts;

3) zvejnieku apmetņu ierīkošana, atpūta, zvejas rīku žāvēšana un citas ar zveju saistītas darbības;

4) ūdenstūristu apmetņu ierīkošana.

 (8) Šā panta sestajā un septītajā daļā minētās darbības drīkst veikt, ievērojot vides aizsardzības normas, bet pie robežas ūdenstilpēm — arī valsts robežas režīma prasības.

4. Papildināt 9.panta astoto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes tauvas joslā laivu un kuģu pārziemošana, būve, remonts, kā arī zvejnieku un ūdens tūristu apmetņu ierīkošana atļauta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētajās vietās."

Redakc. preciz.

papildināt astoto daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes tauvas joslā laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts, kā arī zvejnieku un ūdenstūristu apmetņu ierīkošana atļauta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētajās vietās.”;

(9) Dabiskās tauvas joslas platums ir:

1) gar privāto ūdeņu krastiem — 4 metri;

2) gar pārējo ūdeņu krastiem — 10 metru;

3) gar jūras piekrasti — 20 metru.

(10) Zemkopības ministrija tauvas joslas platumu zvejas vajadzībām un Satiksmes ministrijas Jūrniecības departaments — kuģošanas vajadzībām var noteikt arī šaurāku vai platāku, tomēr tas nedrīkst pārsniegt 40 metrus.

(11) Mākslīgi izbūvētās tauvas joslas platums tiek noteikts attiecīgās būves plānā.

(12) Tauvas joslas platums tiek skaitīts:

1) gar upju un ezeru lēzeniem krastiem — no normālās ūdenslīnijas;

2) gar upju un ezeru kraujiem krastiem — no krasta nogāžu augšmalas, turklāt tauvas joslas platumā ietilpst arī zeme no ūdenslīmeņa līdz krasta nogāzei un pati nogāze;

 3) jūras piekrastē — no tās vietas, kuru sasniedz jūras augstākās bangas.

(13) Piekrastes pilsētās vai biezi apdzīvotās vietās zvejošanai un kuģošanai (ja tāda tur atļauta) tauvas joslu lieto, ievērojot tādus pašus noteikumus kā neapdzīvotās vietās, bet, ja krastmalas apbūvētas ar ēkām tādā mērā, ka nav iespējams izmantot visu šā panta devītajā daļā noteikto platumu, gar ūdeņu krastu atstājama tik plata tauvas josla, lai nodrošinātu ērtu braukšanu pa krastu, ja nepieciešams, izvērtējot atsevišķi katru konkrēto apbūvi.

(14) Atsevišķos gadījumos, kad pilsētās vai biezi apdzīvotās vietās izbūvē mākslīgās piekrastes, attiecīgo pašvaldību uzdevums ir ierīkot zvejas (ja tāda tur atļauta) un kuģošanas (ja tāda tur atļauta) vajadzībām ērti pieejamās vietās un piebraucamo ceļu tuvumā tauvas joslas vietā piemērota garuma un platuma piestātnes un uzturēt tās labā stāvoklī un lietošanai derīgas.

(15) Ja dabiski mainās ūdenslīnija, atbilstoši jaunajai ūdenslīnijai mainās arī tauvas josla. Gadījumos, kad upes gultni groza ar mākslīgiem regulēšanas darbiem, ja nepieciešams, zemes gabali jaunām gultnēm un tauvas joslai atsavināmi uz vispārēja pamata saskaņā ar nekustamās mantas piespiedu atsavināšanas normām.

(16) Šā panta noteikumi neattiecas uz ostas teritoriju, kuras robežas noteiktas saskaņā ar "Likuma par ostām" 3.pantu.

20

21

Atbildīgā komisija

Aizstāt 9.panta trīspadsmitajā daļā vārdu ,,zvejošanai’’ ar vārdiem ,,zvejas tiesību izmantošanai’’.

Atbildīgā komisija

Aizstāt 9.panta četrpadsmitajā daļā vārdu ,,zvejas’’ ar vārdiem ,,zvejas tiesību izmantošanas’’.

Atbalstīts

Atbalstīts

aizstāt trīspadsmitajā daļā vārdu “zvejošanai” ar vārdiem “zvejas tiesību izmantošanai”;

aizstāt četrpadsmitajā daļā vārdu “zvejas” ar vārdiem “zvejas tiesību izmantošanas”.

10. pants. Amatierzveja — makšķerēšana

5. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

"10.pants. Amatierzveja – makšķerēšana un zemūdens medības

 (1) Katram Latvijas Republikas iedzīvotājam ir tiesības nodarboties ar amatierzveju — makšķerēšanu — visos Latvijas Republikas ūdeņos, ja tajos amatierzveja — makšķerēšana — nav aizliegta, izņemot ezerus, kuri ir privātā īpašumā vai atrodas viena zemes īpašnieka zemes gabala robežās un kuros zvejas tiesības nepieder valstij. Pie šādiem ūdeņiem ir jābūt attiecīgām norādēm.

(1) Fiziskai personai ir tiesības nodarboties ar amatierzveju – makšķerēšanu un zemūdens medībām – visos Latvijas Republikas ūdeņos, ja tajos kāds no amatierzvejas veidiem nav aizliegts, izņemot ezerus, kuri ir privātā īpašumā vai atrodas viena zemes īpašnieka zemesgabala robežās un kuros zvejas tiesības nepieder valstij. Pie šādiem ūdeņiem ir novietojama attiecīga norāde.

22

23

Deputāts A.Latkovskis

Izslēgt no likumprojekta 5. panta likuma 10. panta pirmās daļas vārdus „un zemūdens medībām”.

Deputāts A.Latkovskis

Papildināt likumprojekta 5. panta likuma 10. panta pirmo daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

„Zemūdens medības ir atļautas teritoriālajos un ekonomiskās zonas ūdeņos un ezeros, kuri ir privātā īpašumā vai atrodas viena zemes īpašnieka zemes gabala robežās un kuros zvejas tiesības nepieder valstij.”

Neatbalstīts

Daļēji atbalstīts,

iekļauts priekšl. Nr.29

 (2) Ja amatierzvejā — makšķerēšanā — konkrētos ūdeņos vai to daļā vērtīgu zivju sugām pastāvīgi vai uz laiku tiek noteikts nozvejas vai zvejas rīku limits, zvejas tiesības var izmantot saskaņā ar īpašām maksas zvejas atļaujām (licencēm) vai iegūt izsoles kārtībā, ievērojot konkrētās ūdenstilpes licencētās amatierzvejas — makšķerēšanas nolikumus, kuri izstrādāti saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par vispārējo kārtību, kāda piemērojama licencētai amatierzvejai — makšķerēšanai — Latvijas Republikas ūdeņos.

(2) Zemūdens medības īpaši aizsargājamās dabas teritorijās atļautas vienīgi tajās ūdenstilpēs, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencētās amatierzvejas – makšķerēšanas – kārtību ir izstrādāts licencētās makšķerēšanas un zemūdens medību vai zemūdens medību nolikums.

24

Juridiskais birojs

10.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārdiem „medību vai” ar vārdu „atsevišķs”;

Daļēji atbalstīts,

iekļauts priekšl. Nr.29

(3) Amatierzveja — makšķerēšana un zemūdens medības — tiek regulēta saskaņā ar makšķerēšanas noteikumiem un noteikumiem par licencētās amatierzvejas kārtību, kurus Ministru kabinets izdod saskaņā ar šā likuma 13.pantu. Pašvaldība izdod saistošos noteikumus licencētai amatierzvejai — makšķerēšanai un zemūdens medībām — tās administratīvajā teritorijā esošajos ūdeņos, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencēto amatierzveju šajos ūdeņos paredzēta zvejas tiesību izmantošana ar īpašām zvejas atļaujām (licencēm).

(3) Ja amatierzvejai – makšķerēšanai vai zemūdens medībām – konkrētos ūdeņos vai to daļā vērtīgu zivju sugām pastāvīgi vai uz laiku tiek noteikts nozvejas vai zvejas rīku limits vai zivju ieguves kārtība, kas ir atšķirīga no makšķerēšanas noteikumos noteiktās kārtības, zvejas tiesības tajos var izmantot saskaņā ar īpašām maksas atļaujām (licencēm), ievērojot konkrētās ūdenstilpes licencētās amatierzvejas – makšķerēšanas, zemūdens medību vai vēžošanas – nolikumu, kas izstrādāts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencētās amatierzvejas – makšķerēšanas – kārtību.

25

Juridiskais birojs

aizstāt trešajā daļā „zemūdens medību vai vēžošanas nolikumu” ar vārdiem „vēžošanas vai zemūdens medību nolikumu”;

Daļēji atbalstīts,

iekļauts priekšl. Nr.29

(4) Šā panta noteikumi neattiecas uz ūdeņiem, kas tiek izmantoti tikai specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai.

(4) Pašvaldība izdod saistošos noteikumus licencētai amatierzvejai – makšķerēšanai, zemūdens medībām vai vēžošanai – tās administratīvajā teritorijā esošajos ūdeņos, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē licencēto amatierzveju – makšķerēšanu –, šajos ūdeņos paredzēta zvejas tiesību izmantošana ar īpašām atļaujām (licencēm).

26

Juridiskais birojs

papildināt ceturtajā daļā tekstu pēc vārda „īpašām” ar vārdu „maksas”;

Neatbalstīts

(5) Ārvalstu fiziskās personas var makšķerēt Latvijas Republikas ūdeņos saskaņā ar amatierzvejas — makšķerēšanas — noteikumiem un citām amatierzveju — makšķerēšanu — regulējošām normām.

(5) Šā panta noteikumus nepiemēro ūdeņiem, ko izmanto tikai specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai, tai skaitā mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotos privātajos ezeros, kuros zvejas tiesības nepieder valstij."

27

Juridiskais birojs

aizstāt piektajā daļā vārdus „ūdeņiem, ko” ar vārdiem „gadījumos, kad ūdeņus”.

Daļēji atbalstīts,

iekļauts priekšl. Nr.29

28

Deputāts Dz.Kudums

Izteikt likumprojekta 5.panta tekstu šādā redakcijā: „Izteikt 10.pantu Šādā redakcijā:

"10.pants. Makšķerēšana un zemūdens medības

(1) Fiziskai personai ir tiesības nodarboties ar makšķerēšanu un zemūdens medībām visos Latvijas Republikas ūdeņos, ja tajos kāds no makšķerēšanas un zemūdens medību veidiem nav aizliegts, izņemot ezerus, kuri ir privātā īpašumā vai atrodas viena zemes īpašnieka zemesgabala robežās un kuros zvejas tiesības nepieder valstij. Pie šādiem ūdeņiem ir novietojama attiecīga norāde.

Daļēji atbalstīts,

iekļauts priekšl. Nr.29

(2) Zemūdens medības īpaši aizsargājamās dabas teritorijās atļautas vienīgi tajās ūdenstilpēs, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas un zemūdens medību kārtību ir izstrādāts licencētās makšķerēšanas un zemūdens medību vai zemūdens medību nolikums.

(3) Ja makšķerēšanai vai zemūdens medībām konkrētos ūdeņos vai to daļā vērtīgu zivju sugām pastāvīgi vai uz laiku tiek noteikts nozvejas vai zvejas rīku limits vai zivju ieguves kārtība, kas ir atšķirīga no makšķerēšanas noteikumos noteiktās kārtības, zvejas tiesības tajos var izmantot saskaņā ar īpašām maksas atļaujām (licencēm), ievērojot konkrētās ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas,

zemūdens medību vai vēžošanas nolikumu, kas izstrādāts saskaņa ar normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas un zemūdens medību kārtību.

(4) Pašvaldība izdod saistošos noteikumus licencētai makšķerēšanai un zemūdens medībām tās administratīvajā teritorijā esošajos ūdeņos, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē licencēto makšķerēšanu un zemūdens medības, šajos ūdeņos paredzēta zvejas tiesību izmantošana ar īpašām atļaujām (licencēm).

(5)        Šā panta noteikumus nepiemēro ūdeņiem; ko izmanto tikai specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai, tai skaitā mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotos privātajos ezeros, kuros zvejas tiesības nepieder valstij.""

29

Atbildīgā komisija

Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

 “10.pants. Makšķerēšana, vēžošana un zemūdens medības

(1) Fiziskajai personai atbilstoši makšķerēšanas noteikumiem ir tiesības nodarboties ar makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medībām visos Latvijas Republikas ūdeņos, ja tajos kāds no minētajiem zivju vai vēžu ieguves veidiem nav aizliegts, izņemot privātos ezerus, kuros zvejas tiesības nepieder valstij, kā arī zemūdens medības īpaši aizsargājamās dabas teritorijās esošās ūdenstilpēs, ja zemūdens medībām tajās saskaņā ar normatīvajos aktos paredzēto kārtību nav izstrādāts un atbilstoši pieņemts licencēto zemūdens medību nolikums.

Atbalstīts

9. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

“10.pants. Makšķerēšana, vēžošana un zemūdens medības

(1) Fiziskajai personai atbilstoši makšķerēšanas noteikumiem ir tiesības nodarboties ar makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medībām visos Latvijas Republikas ūdeņos, ja tajos kāds no minētajiem zivju vai vēžu ieguves veidiem nav aizliegts, izņemot privātos ezerus, kuros zvejas tiesības nepieder valstij, kā arī zemūdens medības īpaši aizsargājamās dabas teritorijās esošās ūdenstilpēs, ja zemūdens medībām tajās saskaņā ar normatīvajos aktos paredzēto kārtību nav izstrādāts un atbilstoši pieņemts licencēto zemūdens medību nolikums.

(2) Pie privātajiem ezeriem, kuros zvejas tiesības nepieder valstij, novietojama attiecīga norāde, un makšķerēšana, vēžošana un zemūdens medības tajos atbilstoši makšķerēšanas noteikumiem vai šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā — atbilstoši licencētās makšķerēšanas noteikumiem var notikt tikai ar īpašnieka atļauju.

(2) Pie privātajiem ezeriem, kuros zvejas tiesības nepieder valstij, novietojama attiecīga norāde, un makšķerēšana, vēžošana un zemūdens medības tajos atbilstoši makšķerēšanas noteikumiem vai šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā — atbilstoši licencētās makšķerēšanas noteikumiem var notikt tikai ar īpašnieka atļauju.

(3) Ja makšķerēšanai, vēžošanai vai zemūdens medībām konkrētos ūdeņos vai to daļā attiecībā uz vērtīgu zivju (arī vēžu) sugām pastāvīgi vai uz laiku tiek noteikts ieguves apjoma vai ieguves rīku limits vai zivju (arī vēžu) ieguves kārtība, kas atšķiras no makšķerēšanas noteikumos paredzētās kārtības, zvejas tiesības tajos var izmantot tikai ar īpašām atļaujām (licencēm), ievērojot konkrētajai ūdenstilpei saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencēto makšķerēšanu izstrādāto licencētās makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību nolikumu.

(3) Ja makšķerēšanai, vēžošanai vai zemūdens medībām konkrētos ūdeņos vai to daļā attiecībā uz vērtīgu zivju (arī vēžu) sugām pastāvīgi vai uz laiku tiek noteikts ieguves apjoma vai ieguves rīku limits vai zivju (arī vēžu) ieguves kārtība, kas atšķiras no makšķerēšanas noteikumos paredzētās kārtības, zvejas tiesības tajos var izmantot tikai ar īpašām atļaujām (licencēm), ievērojot konkrētajai ūdenstilpei saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencēto makšķerēšanu izstrādāto licencētās makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību nolikumu.

(4) Pašvaldība izdod saistošos noteikumus par licencētu makšķerēšanu, licencētu vēžošanu, licencētām zemūdens medībām tās administratīvajā teritorijā esošajos ūdeņos, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencēto makšķerēšanu šajos ūdeņos paredzēta zvejas tiesību izmantošana ar īpašām atļaujām (licencēm).

(5) Šā panta noteikumus nepiemēro ūdeņiem, kas tiek izmantoti tikai specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai, tai skaitā mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotiem privātajiem ezeriem, kuros zvejas tiesības nepieder valstij.”

(4) Pašvaldība izdod saistošos noteikumus par licencētu makšķerēšanu, licencētu vēžošanu, licencētām zemūdens medībām tās administratīvajā teritorijā esošajos ūdeņos, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencēto makšķerēšanu šajos ūdeņos paredzēta zvejas tiesību izmantošana ar īpašām atļaujām (licencēm).

(5) Šā panta noteikumus nepiemēro ūdeņiem, kas tiek izmantoti tikai specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai, tai skaitā mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotiem privātajiem ezeriem, kuros zvejas tiesības nepieder valstij.”

11. pants. Rūpnieciskā zveja

(1) Tiesības nodarboties ar rūpniecisko zveju Latvijas Republikas ūdeņos (ja rūpnieciskā zveja tajos ir atļauta) Latvijas Republikas juridiskās un fiziskās personas iegūst, pamatojoties uz zvejas tiesību nomas līgumu ar valsts vai pašvaldības institūciju par zvejas tiesību nodošanu (iznomāšanu) un saņemot zvejas atļauju (licenci) vai neslēdzot zvejas tiesību nomas līgumu, ja zveja tiek veikta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par licencēto rūpniecisko zveju un noteikumiem par zvejas tiesību izmantošanu privātajos ūdeņos. Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētās citu Eiropas Savienības dalībvalstu tiesības nodarboties ar rūpniecisko zveju Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņos šo valstu juridiskās un fiziskās personas iegūst atbilstoši attiecīgo Eiropas Savienības dalībvalstu normatīvo aktu prasībām.

 (2) Priekšroka saņemt zvejas atļauju (licenci) ir tai komercsabiedrībai vai individuālajam komersantam, kas darbojas attiecīgās pašvaldības teritorijā, ir saistīts ar komerciālo zveju, kā arī tam attiecīgās pašvaldības iedzīvotājam, kas nodarbojas ar pašpatēriņa zveju, ja komercsabiedrība, individuālais komersants vai attiecīgās pašvaldības iedzīvotājs ir ievērojis zveju regulējošos noteikumus.

(3) Valsts vides dienests izsniedz zvejas atļauju (licenci) atbilstoši iedalītajiem zvejas limitiem, kā arī zvejai īpašos nolūkos (zivkopība, aklimatizācija, kontrolzveja, melioratīvā un cita veida zveja) un zinātniskās izpētes nolūkos.

 (4) Latvijas Republikai iedalītais kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā, tiek noteikts Eiropas Savienības tiesību aktos. Kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms (nozvejas kvota) Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos tiek sadalīts zvejai piekrastē un zvejai aiz piekrastes ūdeņiem, nodrošinot Eiropas Savienības tiesību aktos minēto piekrastes zvejas iespēju saglabāšanu un iedalot zvejai piekrastē (iekļaujoties Latvijas Republikai noteiktajā kopējā pieļaujamajā nozvejas apjomā) nozvejas apjomu, kas nav mazāks par iepriekšējā gadā zvejai piekrastē iedalīto nozvejas apjomu, bet mencu zvejai nav mazāks par trim procentiem un reņģu zvejai Baltijas jūrā — par četriem procentiem no Latvijas Republikai noteiktā kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma.

6. 11.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Latvijas Republikai iedalītais kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Savienībai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā, noteikts Eiropas Savienības tiesību aktos. Kopējo pieļaujamo nozvejas apjomu (nozvejas kvotu) Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos sadala zvejai piekrastē un zvejai aiz piekrastes ūdeņiem. No Latvijas Republikai noteiktā kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma zvejai piekrastē iedala šādu nozvejas apjomu:

10. 11.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Latvijas Republikai iedalītais kopējais pieļaujamais nozvejas apjoms teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Savienībai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā, noteikts Eiropas Savienības tiesību aktos. Kopējo pieļaujamo nozvejas apjomu (nozvejas kvotu) Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos sadala zvejai piekrastē un zvejai aiz piekrastes ūdeņiem. No Latvijas Republikai noteiktā kopējā pieļaujamā nozvejas apjoma zvejai piekrastē iedala šādu nozvejas apjomu:

1) brētliņu zvejai Baltijas jūrā – ne mazāk par 0,04 procentiem;

1) brētliņu zvejai Baltijas jūrā — ne mazāk par 0,04 procentiem;

2) brētliņu zvejai Rīgas jūras līcī – ne mazāk par 0,6 procentiem;

2) brētliņu zvejai Rīgas jūras līcī — ne mazāk par 0,6 procentiem;

3) lašu zvejai – ne mazāk par sešiem procentiem;

Redakc. preciz.

3) lašu zvejai — ne mazāk par 6 procentiem;

4) mencu zvejai Baltijas jūras austrumu daļā – ne mazāk par trīs procentiem;

Redakc. preciz.

4) mencu zvejai Baltijas jūras austrumu daļā — ne mazāk par 3 procentiem;

5) reņģu zvejai Baltijas jūrā – ne mazāk par četriem procentiem;

Redakc. preciz.

5) reņģu zvejai Baltijas jūrā — ne mazāk par 4 procentiem;

6) reņģu zvejai Rīgas jūras līcī – ne mazāk par 15 procentiem.";

6) reņģu zvejai Rīgas jūras līcī — ne mazāk par 15 procentiem.”;

(4¹) Zvejas rīku skaita limitu vai nozvejas apjoma limitu sadalījumā pa ūdens­tilpēm Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un to izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4²) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos iedalāmo zvejas rīku skaita limitu vai nozvejas apjoma limitu, kas attiecas uz pašvaldībām, kuru administratīvās teritorijas robežojas ar šiem ūdeņiem, kā arī šo limitu izmantošanas kārtību, ievērojot šā panta ceturto daļu un saskaņā ar Eiropas Savienības zvejniecību regulējošiem tiesību aktiem nosaka Ministru kabinets.

(4³) Lai nodrošinātu zinātniski pamatotu zvejas limitu un to izmantošanas kārtības noteikšanu šā panta 4.¹ un 4.² daļā paredzētajos normatīvajos aktos, institūts sniedz zinātniskas rekomendācijas attiecīgā normatīvā akta projekta izstrādāšanā.

30

31

Deputāts Dz.Kudums

Izteikt 11.panta 4.'daļu šādā redakcijā:

„(4¹) Kopējo nozvejas apjoma limitu, nozvejas apjoma limitu atsevišķām zivju sugām un zvejas rīku skaita limitu sadalījumā pa ūdenstilpēm Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un to izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets."

Deputāts Dz.Kudums

Izteikt 11.panta (4³).daļu šādā redakcijā:

“(4³) Institūts sniedz zinātnisko pamatojumu kopējā nozvejas apjoma limita, nozvejas apjoma limita atsevišķām zivju sugām un zvejas rīku limita noteikšanai šā panta 4.¹ un 4.² daļā paredzēto normatīvo aktu projektiem.”

Atbalstīts

Atbalstīts

Redakc. preciz.

izteikt 4.¹ daļu šādā redakcijā:

“(4¹) Kopējo nozvejas apjoma limitu, nozvejas apjoma limitu atsevišķām zivju sugām un zvejas rīku skaita limitu sadalījumā pa ūdenstilpēm Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos un to izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

izteikt 4.³ daļu šādā redakcijā:

“(4³) Institūts sniedz zinātnisko pamatojumu kopējā nozvejas apjoma limita, nozvejas apjoma limita atsevišķām zivju sugām un zvejas rīku limita noteikšanai šā panta 4.¹ un 4.² daļā paredzēto normatīvo aktu projektiem.”

papildināt pantu ar 4.⁴ daļu šādā redakcijā:

"(4⁴) Atbilstoši šā likuma 5.panta otrajā daļā noteiktajām funkcijām institūts ik gadu veic piekrastes zvejas izmantošanas novērtējumu un līdz 15.oktobrim sagatavo un iesniedz Zemkopības ministrijā novērtējuma ziņojumu par piekrastei noteiktā nozvejas apjoma izmantošanu līdz kārtējā gada beigām. Ja ziņojumā norādīts, ka piekrastei noteiktais nozvejas apjoms līdz kārtējā gada beigām netiks pilnībā izmantots, Zemkopības ministrija attiecīgajā gadā piekrastē neizmantoto nozvejas apjomu iedala zvejai aiz piekrastes ūdeņiem.";

Redakc. preciz.

papildināt pantu ar 4.⁴ daļu šādā redakcijā:

“(4⁴) Atbilstoši šā likuma 5.panta otrajā daļā noteiktajām funkcijām institūts ik gadu sagatavo piekrastei noteiktā nozvejas apjoma novērtējumu un līdz 15.oktobrim iesniedz Zemkopības ministrijai novērtējuma ziņojumu par piekrastei noteiktā nozvejas apjoma izmantošanas iespējām līdz kārtējā gada beigām. Ja ziņojumā norādīts, ka piekrastei noteiktais nozvejas apjoms līdz kārtējā gada beigām netiks pilnībā izmantots, Zemkopības ministrija attiecīgajā gadā piekrastē neizmantoto nozvejas apjomu iedala zvejai aiz piekrastes ūdeņiem.”;

(5) Zvejas limitu juridiskajām un fiziskajām personām var noteikt kā nozvejas apjomu, zvejas kuģu vai zvejas rīku skaitu un veidu, kā arī kā zvejas periodus vai zvejas dienu skaitu.

(5¹) Zemkopības ministrija juridiskajām un fiziskajām personām iznomāto zvejas tiesību izmantošanai iedala zvejas limitu Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes ūdeņiem, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos vai trešo valstu ūdeņos, ar kurām Eiropas Kopienai ir noslēgti nolīgumi zivsaimniecības jomā.

(5²) Pašvaldība juridiskajām un fiziskajām personām iznomāto zvejas tiesību izmantošanai iedala zvejas rīku vai nozvejas limitu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos un Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos.

(6) Ja pieļaujamais nozvejas apjoms, zvejas rīku skaits vai rūpnieciskās zvejas vietu skaits nav pietiekams, lai nodrošinātu attiecīgos ūdeņos vai to daļā juridiskajām un fiziskajām personām ar Civillikumu noteikto vai iznomāto zvejas tiesību izmantošanu, kā arī apmierinātu juridisko un fizisko personu iesniegtos lūgumus par zvejas tiesību nomas līgumu noslēgšanu, var organizēt zvejas tiesību nomas vai zvejas atļauju (licenču) izsoli.

(7) Izsoli var organizēt gan juridiskajām un fiziskajām personām, kurām saskaņā ar šā likuma 7.panta sesto daļu ir dodama priekšroka zvejai attiecīgos ūdeņos vai to daļā (slēgtā izsole), gan visiem interesentiem (atklātā izsole) uz atlikušo nozvejas apjomu, zvejas rīku un zvejas vietu skaitu.

32

33

Deputāts Dz.Kudums

Aizstāt 11 .panta 5.²daļā vārdu „vai" ar vārdu „un".

Atbildīgā komisija

Izteikt 11.panta 5² daļu šādā redakcijā:

“(5²) Pašvaldība juridiskajām un fiziskajām personām iznomāto zvejas tiesību izmantošanai iedala zvejas rīku vai nozvejas limitu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos un zvejas rīku limitu, kā arī nozvejas apjoma limitu atsevišķām zivju sugām Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos.”;

Atbalstīts,

iekļauts priekšl. Nr.33

Atbalstīts

izteikt 5.² daļu šādā redakcijā:

“(5²) Pašvaldība juridiskajām un fiziskajām personām iznomāto zvejas tiesību izmantošanai iedala zvejas rīku vai nozvejas limitu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos un zvejas rīku limitu, kā arī nozvejas apjoma limitu atsevišķām zivju sugām Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos.”;

(8) Rūpnieciskā zveja veicama saskaņā ar attiecīgām Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, rūpnieciskās zvejas noteikumiem un citām rūpniecisko zveju regulējošām normām.

 (9) Šā panta noteikumi neattiecas uz ūdeņiem, kas tiek izmantoti tikai specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai.

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Šā panta noteikumus nepiemēro ūdeņiem, ko izmanto tikai specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai, tai skaitā mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotos privātajos ezeros, kuros zvejas tiesības nepieder valstij."

34

Juridiskais birojs

Aizstāt 11.panta devītajā daļā vārdus „ūdeņiem, ko” ar vārdiem „gadījumos, kad ūdeņus”.

Atbalstīts

Redakc. preciz.

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Šā panta noteikumus nepiemēro ūdeņiem, kas tiek izmantoti tikai specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai, tai skaitā mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotiem privātajiem ezeriem, kuros zvejas tiesības nepieder valstij.”

13. pants. Zvejas, zvejas tiesību nomas un zvejas tiesību izmantošanas noteikumi un nozvejoto zivju aprites kontroles noteikumi

(1) Ministru kabinets izdod šādus zvejas noteikumus un nozvejoto zivju aprites (izkraušana, transportēšana, tirdzniecība, uzglabāšana un ražošana) kontroles noteikumus:

1) noteikumus par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos;

2) noteikumus par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos;

3) makšķerēšanas noteikumus;

4) noteikumus par nozvejoto zivju izkraušanas kontroli;

5) noteikumus par zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudi.

(2) Ministru kabinets izdod šādus noteikumus par zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanu:

1) noteikumus par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību;

2) noteikumus par zvejas tiesību izmantošanu privātajos ūdeņos;

3) noteikumus par licencētās rūpnieciskās zvejas kārtību;

4) noteikumus par licencētās amatierzvejas — makšķerēšanas — kārtību.

35

36

Deputāts Dz.Kudums

Aizstāt 13.panta otrās daļas 4.punktā vārdus „amatierzvejas -
makšķerēšanas" ar vārdiem „makšķerēšanas un zemūdens medību".

Atbildīgā komisija

Izteikt 13.panta otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

„4) noteikumus par licencētās  makšķerēšanas  kārtību.”

Daļēji atbalstīts,

iekļauts priekšl. Nr.36

Atbalstīts

11. Izteikt 13.panta otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) noteikumus par licencētās makšķerēšanas  kārtību.”

14. pants. Pienākums sniegt informāciju par darbībām, kas saistītas ar zveju

7. 14.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

12. 14.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

(1) Juridiskajām un fiziskajām personām, kas nodarbojas ar rūpniecisko zveju, ir pienākums sniegt ziņas par nozveju tādā kārtībā un tādos termiņos, kādi noteikti zvejas tiesību nomas līgumā un rūpnieciskās zvejas noteikumos.

"(1) Juridiskajām un fiziskajām personām, kas nodarbojas ar rūpniecisko zveju, ir pienākums sniegt ziņas par nozveju tādā kārtībā un tādos termiņos, kādi noteikti zvejas tiesību nomas līgumā un rūpnieciskās zvejas noteikumos. Ja juridiskās vai fiziskās personas īpašumā ir kuģis, kas reģistrēts trešajā valstī, un šī persona nodarbojas ar zveju vai tās īpašumā ir tādas komercsabiedrības daļas (akcijas), kurai pieder trešajā valstī reģistrēts kuģis, un šī komercsabiedrība nodarbojas ar zveju, minētā persona, kā arī nodarbinātais, kas ar zvejniecību saistītas darbības veic uz kuģa, kas reģistrēts trešajā valstī, mēneša laikā pēc kuģa zvejas darbības vai darba attiecību uzsākšanas par to informē Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldi.";

Redakc. preciz.

“(1) Juridiskajām un fiziskajām personām, kas nodarbojas ar rūpniecisko zveju, ir pienākums sniegt ziņas par nozveju tādā kārtībā un termiņos, kādi noteikti zvejas tiesību nomas līgumā un rūpnieciskās zvejas noteikumos. Ja juridiskās vai fiziskās personas īpašumā ir trešajā valstī reģistrēts kuģis un šī persona nodarbojas ar zveju vai tās īpašumā ir tādas komercsabiedrības daļas (akcijas), kurai pieder trešajā valstī reģistrēts kuģis, un šī komercsabiedrība nodarbojas ar zveju, minētā persona, kā arī nodarbinātais, kas ar zvejniecību saistītas darbības veic uz trešajā valstī reģistrēta kuģa, mēneša laikā pēc kuģa zvejas darbības vai darba attiecību uzsākšanas par to informē Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldi.”;

(2) Informācija par zveju, zvejas pārkāpumiem, zivju izkraušanu, zivju cenām, zvejas kuģu sarakstiem un zvejnieku un zivju pircēju reģistrāciju tiek apkopota Latvijas zivsaimniecības integrētajā kontroles un informācijas sistēmā, kas reģistrēta valsts informācijas sistēmu reģistrā. Nepieciešamo informāciju sistēmas datubāzes nodrošināšanai sniedz Valsts vides dienests, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Latvijas Jūras administrācija un institūts.

(3) Zemkopības ministrija koordinē šā panta otrajā daļā minētās informācijas nosūtīšanu attiecīgajām Eiropas Savienības institūcijām saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, kā arī pārrauga zvejas kuģu kopējās dzinēju jaudas un kopējās tonnāžas atbilstību Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij noteiktajiem robežlīmeņiem.

(4) Zemkopības ministrija nodrošina, lai šā panta otrajā daļā noteiktā un informācijas sistēmā apkopotā informācija, kā arī Valsts vides dienestā, pašvaldībās un institūtā apkopotā informācija par zivju resursu izmantošanu, tai skaitā par licencēto amatierzveju — makšķerēšanu — un publisko ūdenstilpju nomu, atbilstoši normatīvajiem aktiem par informācijas atklātību būtu publiski pieejama Zemkopības ministrijas vai tās pilnvarotas institūcijas mājaslapā internetā.

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Zemkopības ministrija nodrošina, lai šā panta otrajā daļā noteiktā un informācijas sistēmā apkopotā informācija, kā arī Valsts vides dienesta, Lauku atbalsta dienesta, pašvaldību un institūta apkopotā informācija par zivju resursu izmantošanu, tai skaitā par licencēto amatierzveju – makšķerēšanu un zemūdens medībām –, iznomātajām un izmantotajām rūpnieciskās zvejas tiesībām un publisko ūdenstilpju nomu, atbilstoši normatīvajiem aktiem par informācijas atklātību būtu publiski pieejama Zemkopības ministrijas vai tās padotības iestādes tīmekļa vietnē."

37

38

Deputāts Dz.Kudums

Izslēgt likumprojekta 7.pantā vārdu „amatierzveju".

Atbildīgā komisija

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Zemkopības ministrija nodrošina, lai šā panta otrajā daļā noteiktā un informācijas sistēmā apkopotā informācija, kā arī Valsts vides dienesta, Lauku atbalsta dienesta, pašvaldību un institūta apkopotā informācija par zivju resursu izmantošanu, tai skaitā par makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medībām, iznomātajām un izmantotajām rūpnieciskās zvejas tiesībām un publisko ūdenstilpju nomu, atbilstoši normatīvajiem aktiem par informācijas atklātību ir publiski pieejama Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošas iestādes tīmekļa vietnē.”

Daļēji atbalstīts,

iekļauts priekšl. Nr.38

Atbalstīts

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Zemkopības ministrija nodrošina, lai šā panta otrajā daļā noteiktā un informācijas sistēmā apkopotā informācija, kā arī Valsts vides dienesta, Lauku atbalsta dienesta, pašvaldību un institūta apkopotā informācija par zivju resursu izmantošanu, tai skaitā par makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medībām, iznomātajām un izmantotajām rūpnieciskās zvejas tiesībām un publisko ūdenstilpju nomu, atbilstoši normatīvajiem aktiem par informācijas atklātību ir publiski pieejama Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošas iestādes tīmekļa vietnē.”

15. pants. Zvejas regulēšana

(1) Rūpniecisko zveju Latvijas Republikas ūdeņos regulē, nosakot ikgadēji pieļaujamo nozvejas apjomu, zvejas kuģu, zvejas rīku skaitu un to veidu, kā arī citus zvejas regulēšanas pasākumus, kas pamatojas uz zinātnisko ekspertīžu atzinumiem un zinātniskiem ieteikumiem, starptautisko zvejniecības organizāciju rekomendācijām, Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām un rūpnieciskās zvejas noteikumiem.

 (2) Amatierzveju — makšķerēšanu — Latvijas Republikas ūdeņos regulē saskaņā ar amatierzvejas — makšķerēšanas — noteikumiem, kā arī izstrādājot konkrētu iznomāto ūdenstilpju ekspluatācijas noteikumus vai saskaņā ar šā likuma 10.panta otro daļu — konkrētas ūdenstilpes licencētās amatierzvejas - makšķerēšanas — noteikumus.

8. 15.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Saskaņā ar šā likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktu izdotie Ministru kabineta noteikumi nosaka kārtību, kādā fiziskās personas var nodarboties ar makšķerēšanu, tai skaitā vēžu un citu ūdens bezmugurkaulnieku ieguvi, un zemūdens medībām, kā arī makšķerēšanas, zemūdens medību un vēžošanas rīkus, to lietošanas nosacījumus, zivju un vēžu ieguves aizliegumu vietas un laiku, loma lielumu un zivju un vēžu pieļaujamo garumu, kā arī makšķernieka un zemūdens mednieka pienākumus un atbildību. Īpašās prasības zemūdens medību un vēžošanas rīku lietošanai norāda atsevišķā minēto noteikumu nodaļā.";

39

Juridiskais birojs

15.pantā:

 aizstāt otrajā daļā vārdus „Saskaņā ar šā likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktu izdotie Ministru kabineta noteikumi” ar vārdiem „Šā likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktā minētie makšķerēšanas noteikumi”.

Daļēji atbalstīts,

iekļauts priekšl. Nr.40

40

Atbildīgā komisija

15.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktā minētie noteikumi reglamentē kārtību, kādā fiziskās personas var nodarboties ar makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medībām, kā arī makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību rīkus, to lietošanas nosacījumus, vietas un laiku, kur un kad zivju un vēžu ieguve ir aizliegta, pieļaujamo loma lielumu, zivju un vēžu garumu, kā arī makšķernieka, vēžotāja un zemūdens mednieka pienākumus un atbildību. Īpašās prasības vēžošanas un zemūdens medību rīku lietošanai norāda atsevišķā minēto noteikumu nodaļā.”;

Atbalstīts

13. 15.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktā minētie noteikumi reglamentē kārtību, kādā fiziskās personas var nodarboties ar makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medībām, kā arī makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību rīkus, to lietošanas nosacījumus, vietas un laiku, kur un kad zivju un vēžu ieguve ir aizliegta, pieļaujamo loma lielumu, zivju un vēžu garumu, kā arī makšķernieka, vēžotāja un zemūdens mednieka pienākumus un atbildību. Īpašās prasības vēžošanas un zemūdens medību rīku lietošanai norāda atsevišķā minēto noteikumu nodaļā.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Saskaņā ar šā likuma 13.panta otrās daļas 4.punktu izdotie Ministru kabineta noteikumi nosaka licencētās makšķerēšanas, zemūdens medību un vēžošanas ieviešanas nosacījumus, to organizētāja pienākumus, kontroles prasības, maksas noteikšanas kārtību par licencēm un no licenču pārdošanas iegūto līdzekļu sadalījumu, kā arī prasības licencētās makšķerēšanas, zemūdens medību vai vēžošanas nolikuma izstrādei, tā saskaņošanas un apstiprināšanas kārtību."

41

42

Juridiskais birojs

aizstāt trešajā daļā vārdus „Saskaņā ar šā likuma 13.panta otrās daļas 4.punktu izdotie Ministru kabineta noteikumi” ar vārdiem „Šā likuma 13.panta otrās daļas 4.punktā minētie noteikumi par licencētās amatierzvejas makšķerēšanas kārtību”.

Atbildīgā komisija

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā likuma 13.panta otrās daļas 4.punktā minētie noteikumi reglamentē licencētās makšķerēšanas, licencētās vēžošanas un licencēto zemūdens medību ieviešanu, to organizētāja pienākumus, kontroles prasības, kārtību, kādā nosakāma maksa par licencēm, un no licenču pārdošanas iegūto līdzekļu sadalījumu, kā arī prasības licencētās makšķerēšanas, licencētās vēžošanas vai licencēto zemūdens medību nolikuma izstrādei un šo nolikumu saskaņošanas un apstiprināšanas kārtību.”

Daļēji atbalstīts,

iekļauts priekšl. Nr.42

Atbalstīts

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā likuma 13.panta otrās daļas 4.punktā minētie noteikumi reglamentē licencētās makšķerēšanas, licencētās vēžošanas un licencēto zemūdens medību ieviešanu, to organizētāja pienākumus, kontroles prasības, kārtību, kādā nosakāma maksa par licencēm, un no licenču pārdošanas iegūto līdzekļu sadalījumu, kā arī prasības licencētās makšķerēšanas, licencētās vēžošanas vai licencēto zemūdens medību nolikuma izstrādei un šo nolikumu saskaņošanas un apstiprināšanas kārtību.”

16. pants. Zvejas ierobežojumi

(1) Lai nodrošinātu zivju resursu saglabāšanu un aizsardzību, Zemkopības ministrija, pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, kā arī zinātniskajām vai Dabas aizsardzības pārvaldes rekomendācijām, pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju var noteikt zvejas regulēšanas pasākumus uz konkrētu laiku, ierobežot vai pilnīgi apturēt zveju atsevišķos ūdeņos vai to daļā un ierosināt, lai ūdeņos un tauvas joslā tiek pārtraukta tāda darbība, kas negatīvi ietekmē ūdeņu hidroloģisko režīmu, piesārņo ūdeņus vai tauvas joslu, maina ūdens līmeni ūdenstilpē vai rada citus zivju resursiem nelabvēlīgus apstākļus, kā arī noteikt zvejas regulēšanas un limitēšanas pasākumus ūdeņos vai to daļā, kur tiek veikta zveja zivju atražošanas valsts iepirkuma vajadzībām.

(2) Rūpnieciskā zveja ar tīkliem sestdienās, svētdienās un svētku dienās no ledus brīvajā zvejas sezonā ir aizliegta visos publiskajos ezeros, izņemot atsevišķus publiskos ezerus (to daļas). Šo atsevišķo publisko ezeru sarakstu un kārtību, kādā tajos veicama rūpnieciskā zveja ar tīkliem, reglamentē Ministru kabineta noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos.

(3) Rūpnieciskā zveja, izņemot zušu, stagaru, ezera salaku un vīķu specializētu zveju un zveju īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos saskaņā ar šā likuma 12.pantu, ir aizliegta šādos publiskajos ezeros: Alūksnes ezerā — Alūksnes novada Alūksnes pilsētā un Jaunalūksnes pagastā; Āraišu ezerā — Amatas novada Drabešu pagastā; Babītes ezerā — Babītes novada Babītes pagastā un Salas pagastā; Balvu ezerā — Balvu novada Kubuļu pagastā; Cirmas ezerā — Ludzas novada Cirmas pagastā; Dagdas ezerā — Dagdas novada Asūnes pagastā; Dūņezerā — Ādažu novadā; Dzirnezerā — Carnikavas novadā; Juglas ezerā — Rīgas pilsētā; Kaunatas ezerā — Rēzeknes novada Kaunatas pagastā; Ķīšezerā — Rīgas pilsētā; Lielajā Baltezerā — Ādažu un Garkalnes novadā; Lielajā Nabas ezerā — Kuldīgas novada Padures pagastā; Lielauces ezerā — Auces novada Lielauces pagastā; Līlastes ezerā — Ādažu novadā; Limbažu Lielezerā — Limbažu novada Limbažu pilsētā un Limbažu pagastā; Mazajā Baltezerā — Ādažu novadā; Mazajā Ludzas ezerā — Ludzas novada Ludzas pilsētā; Mazajā Nabas ezerā — Kuldīgas novada Padures pagastā; Rēzeknes ezerā — Rēzeknes pilsētā; Salas ezerā — Madonas novada Madonas pilsētā; Slokas ezerā — Jūrmalas pilsētā; Viesītes ezerā — Viesītes novada Viesītes pagastā; Viļakas ezerā — Viļakas novada Viļakas pilsētā; Virtūkšņa (Vertūkšņas) ezerā — Rēzeknes novada Lūznavas pagastā; Zosnas ezerā — Rēzeknes novada Lūznavas pagastā. Rūpnieciskā zveja ar tīkliem aizliegta šādos publiskajos ezeros: Feimaņu ezerā — Rēzeknes novada Feimaņu pagastā un Riebiņu novada Rušonas pagastā; Lielajā Ludzas ezerā — Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā; Liepājas ezerā — Nīcas novada Nīcas pagastā un Otaņķu pagastā, Liepājas pilsētā un Grobiņas novada Grobiņas pagastā; Papes ezerā — Rucavas novada Rucavas pagastā.

 (4) Visās upēs un kanālos ir aizliegta rūpnieciskā zveja, izņemot zušu, nēģu un stagaru specializētu zveju, zveju īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos saskaņā ar šā likuma 12.pantu, kā arī zveju ar zivju murdiem Daugavā (arī tās ūdenskrātuvēs) un Buļļupē, kur to var veikt, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos.

(5) Pašvaldība, lai saglabātu zivju resursus, kā arī attīstītu rekreācijas nolūkos veicamas darbības publiskajos ūdeņos (Civillikuma 1.pielikums), kuri atrodas tās administratīvajā teritorijā, pēc institūta ekspertu novērtējuma saņemšanas un saskaņošanas ar Zemkopības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju var aizliegt rūpniecisko zveju.

(6) Lēmums par šā panta pirmajā un piektajā daļā paredzēto pasākumu, ierobežojumu vai aizliegumu noteikšanu stājas spēkā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Iesniegums vai pieteikums par lēmuma apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu neaptur tā darbību.

(7) Lai novērstu zvejas rīku nereglamentētu izmantošanu Latvijas Republikas ūdeņos, Ministru kabinets izdod noteikumus par zvejas tīklu tirdzniecību un apriti.

17. pants. Aizliegtās zvejas metodes, rīki un līdzekļi

(1) Zvejā nav atļauts izmantot tādas metodes, zvejas rīkus un līdzekļus, kas ir aizliegti vai arī nav paredzēti Eiropas Savienības tiesību aktos vai Latvijas normatīvajos aktos.

(2) Zvejai īpašos nolūkos (zivkopība, aklimatizācija, kontrolzveja, melioratīvā un cita veida zveja) un zinātniskās izpētes nolūkos pēc saskaņošanas ar Zemkopības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju var atļaut izmantot zvejas metodes, rīkus un līdzekļus, kas nav paredzēti attiecīgā zvejas veida noteikumos, norādot tos zvejas atļaujā (licencē). Ja zveja paredzēta ūdeņos, kas atrodas attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, šāda zveja saskaņojama arī ar attiecīgo pašvaldību.

 (3) Rūpnieciskajā zvejā aizliegts izmantot zivju vadu, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar šā likuma 12.pantu ir nepieciešams veikt zveju īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos.

(4) (Izslēgta ar 30.09.2004. likumu.)

9. Izteikt 17.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Rūpnieciskajā zvejā aizliegts izmantot zivju vadu ūdenstilpēs, kas atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja vien saskaņā ar šā likuma 12.pantu nav nepieciešama zveja īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos. Citās ūdenstilpēs zveja ar zivju vadu nosakāma normatīvajos aktos par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanu iekšējos ūdeņos noteiktajā kārtībā pēc to pašvaldību ierosinājuma, kuru administratīvajā teritorijā atrodas ūdenstilpe. Limits zvejai ar zivju vadu nosakāms kā proporcionāla daļa no kopējā ūdenstilpei noteiktā zvejas rīku limita."

Redakc. preciz.

14. Izteikt 17.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Rūpnieciskajā zvejā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās esošās ūdenstilpēs aizliegts izmantot zivju vadu, ja vien saskaņā ar šā likuma 12.pantu nav nepieciešama zveja īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos. Citās ūdenstilpēs zveja ar zivju vadu notiek normatīvajos aktos par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanu iekšējos ūdeņos noteiktajā kārtībā pēc to pašvaldību ierosinājuma, kuru administratīvajā teritorijā atrodas ūdenstilpe. Limits zvejai ar zivju vadu nosakāms kā proporcionāla daļa no kopējā ūdenstilpei paredzētā zvejas rīku limita.”

19. pants. Zivju resursu aizsardzības un uzraudzības institūciju tiesības

(1) Valsts vides dienests ir tiesīgs likumos un zvejniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veikt zvejas pārbaudi visos Latvijas Republikas ūdeņos (arī privātajos ūdeņos), kontrolēt zivju izkraušanu, kā arī pārbaudīt tirdzniecības un transporta objektus, jebkuras noliktavas un ražošanas telpas, ja ir pamats domāt, ka tiek tirgotas, pārvadātas, uzglabātas vai pārstrādātas nelikumīgi iegūtas zivis, kā arī, ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, veikt šādu pārbaudi un kontroli uz Latvijas kuģiem, kas zvejo Eiropas Savienības dalībvalstu, trešo valstu un starptautiskajos ūdeņos.

 (2) Valsts vides dienests ir tiesīgs savas kompetences ietvaros izsniegt zvejas atļauju (licenci) un pieļauto pārkāpumu gadījumos apturēt zvejas atļaujas (licences) izmantošanu vai to anulēt, sastādīt administratīvos protokolus un uzlikt administratīvos sodus, izņemt un konfiscēt zivis un pieprasīt, lai tiek atlīdzināti zivju resursiem nodarītie zaudējumi, kā arī veikt citas darbības saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, amatierzvejas — makšķerēšanas — noteikumiem un rūpnieciskās zvejas noteikumiem.

43

44

Deputāts Dz.Kudums

Aizstāt 19.panta otrajā daļā vārdus „amatierzvejas - makšķerēšanas" ar vārdiem „makšķerēšanas un zemūdens medību".

Zemkopības ministre L.Straujuma

izteikt 19. panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Valsts vides dienests ir tiesīgs savas kompetences ietvaros izsniegt zvejas atļauju (licenci) un pieļauto pārkāpumu gadījumos piemērot Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto soda punktu sistēmu par kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu pārkāpumiem, sastādīt administratīvos protokolus un uzlikt administratīvos sodus, tai skaitā apturēt zvejas atļaujas (licences) izmantošanu vai to anulēt, izņemt un konfiscēt zivis un pieprasīt, lai tiek atlīdzināti zivju resursiem nodarītie zaudējumi, kā arī veikt citas darbības saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, amatierzvejas — makšķerēšanas — noteikumiem un rūpnieciskās zvejas noteikumiem."

Daļēji atbalstīts,

iekļauts priekšl. Nr.45

Daļēji atbalstīts,

iekļauts priekšl. Nr.45

45

Atbildīgā komisija

izteikt 19. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts vides dienests ir tiesīgs savas kompetences ietvaros veikt šādas darbības:

1) izsniegt zvejas atļaujas (licences);

2) sastādīt administratīvos protokolus un uzlikt administratīvos sodus, tai skaitā apturēt zvejas atļaujas (licences) izmantošanu vai to anulēt;

3) izņemt un konfiscēt zivis, kas iegūtas, pārkāpjot to ieguves noteikumus;

4) pārkāpumu gadījumos piemērot Eiropas Savienības tiesību aktos par kopējo zivsaimniecības politiku noteikto soda punktu sistēmu;

5) pieprasīt, lai tiek atlīdzināti zivju resursiem nodarītie zaudējumi;

6) ar Zvejas pārraudzības centra starpniecību uzraudzīt Latvijas zvejas kuģu zvejas darbību;

7) veikt citas darbības saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, makšķerēšanas  un rūpnieciskās zvejas noteikumiem.”;

Atbalstīts

15. 19.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts vides dienests ir tiesīgs savas kompetences ietvaros veikt šādas darbības:

1) izsniegt zvejas atļaujas (licences);

2) sastādīt administratīvos protokolus un uzlikt administratīvos sodus, tai skaitā apturēt zvejas atļaujas (licences) izmantošanu vai to anulēt;

3) izņemt un konfiscēt zivis, kas iegūtas, pārkāpjot to ieguves noteikumus;

4) pārkāpumu gadījumos piemērot Eiropas Savienības tiesību aktos par kopējo zivsaimniecības politiku noteikto soda punktu sistēmu;

5) pieprasīt, lai tiek atlīdzināti zivju resursiem nodarītie zaudējumi;

6) ar Zvejas pārraudzības centra starpniecību uzraudzīt Latvijas zvejas kuģu zvejas darbību;

7) veikt citas darbības saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, makšķerēšanas  un rūpnieciskās zvejas noteikumiem.”;

(2¹) Dabas aizsardzības pārvalde savas kompetences ietvaros ir tiesīga pārkāpumu gadījumos sastādīt administratīvos protokolus un uzlikt administratīvos sodus, izņemt un konfiscēt zivis un pieprasīt, lai tiek atlīdzināti zivju resursiem nodarītie zaudējumi.

(3) Ja zveja tiek veikta citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos, trešo valstu ūdeņos vai starptautiskajos ūdeņos, kuros atbilstoši starptautisko zvejniecības organizāciju lēmumiem vai saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem un starptautiskiem līgumiem Latvijas Republikai ir iedalīta nozvejas kvota, Valsts vides dienests var veikt visas šā panta otrajā daļā paredzētās darbības gadījumos, kad tas konstatējis šos pārkāpumus, vai gadījumos, kad saņemti citu valstu vai starptautisko zvejniecības organizāciju zivju resursu aizsardzības institūciju sastādīti pārkāpumu protokoli vai citi pārkāpumu fiksējoši oficiāli dokumenti.

(4) Pašvaldības pilnvarotas personas attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā un Valsts vides dienesta pilnvarotas personas — sabiedriskie vides inspektori ūdenstilpēs un to tiešā tuvumā ir tiesīgi pārbaudīt lomu un zvejā izmantotos rīkus, kā arī pārkāpumu gadījumos savas kompetences ietvaros sastādīt administratīvos protokolus, nosūtīt tos izskatīšanai attiecīgajai kompetentajai institūcijai un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izņemt nelikumīgi iegūtās zivis, kā arī izmantotos zvejas rīkus un līdzekļus.

(5) Valsts vides inspektori ir tiesīgi iznīcināt nelikumīgi izmantotos aizliegtos zvejas rīkus un līdzekļus un nelikumīgi izmantotos nemarķētos zvejas tīklus.

(6) Ministru kabinets nosaka šā panta piektajā daļā minēto zvejas rīku, līdzekļu un tīklu iznīcināšanas kārtību.

 (7) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā zveju un makšķerēšanu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu gadījumos tiek izņemtas un konfiscētas zivis.

46

Likumprojekts „Grozījums Zvejniecības likumā” (506/Lp11)(Dok. Nr. 1686, 1686A)

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs E.Sprūdžs

Izslēgt 19.panta septīto daļu.

Atbalstīts

izslēgt septīto daļu.

47

Zemkopības ministre L.Straujuma

izteikt 19. panta astoto daļu šādā redakcijā:

„(8) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek piemērota soda punktu sistēma par Eiropas Savienības kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu pārkāpumiem zvejas licences turētājiem un zvejas kuģu kapteiņiem."

Atbalstīts

Redakc. preciz.

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā zvejas licences turētājiem un zvejas kuģu kapteiņiem tiek piemērota Eiropas Savienības tiesību aktos par kopējās zivsaimniecības politiku noteiktā soda punktu sistēma.”

21. pants. Zivju resursu saglabāšana un palielināšana

(1) Zivju resursu pārzinātājam un zvejas tiesību izmantotājam (arī nomniekam) jāveic ar institūtu saskaņoti pasākumi zivju resursu saglabāšanai.

 (2) Zivju resursus pavairo specializētas zivju audzētavas, pamatojoties uz Ministru kabineta apstiprinātu zivju resursu atražošanas valsts programmu vai — ja zivju resursu pavairošanu nodrošina ūdenstilpju un zvejas tiesību nomnieki un privāto ūdeņu īpašnieki — saskaņā ar ūdenstilpju zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumiem un uz atsevišķu līgumu pamata. Zivju resursu pavairošanu Daugavā, tās baseina ūdenstilpēs un pēc valsts pasūtījuma arī citos ūdeņos nodrošina institūts.

10. 21.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "apstiprinātu zivju resursu atražošanas valsts programmu" ar vārdiem "apstiprinātām zivju resursu mākslīgās atražošanas pamatnostādnēm";

16. 21.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “apstiprinātu zivju resursu atražošanas valsts programmu” ar vārdiem “apstiprinātām zivju resursu mākslīgās atražošanas pamatnostādnēm”;

 (3) Uz zivīm, kuras izlaistas dabiskās ūdenstilpēs, veicot zivju resursu palielināšanas pasākumus, netiek attiecināti šā likuma 4.panta otrās daļas otrajā teikumā minētie nosacījumi.

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Šā likuma 4.panta trešajā daļā minētie nosacījumi neattiecas uz zivīm, kas, īstenojot zivju resursu palielināšanas pasākumus, ir ielaistas dabiskās ūdenstilpēs, izņemot privātajos ezeros, kuros zvejas tiesības nepieder valstij un kuri pielāgoti mākslīgai zivju pavairošanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā uzskaitāmi un ielaižami dabiskajās ūdenstilpēs zivju resursu atražošanai un pavairošanai paredzētie zivju mazuļi, kā arī prasībām to privāto ezeru izmantošanai, kas pielāgoti mākslīgai zivju pavairošanai."

48

Juridiskais birojs

Aizstāt 21.panta trešajā daļā vārdus „neattiecas uz zivīm,” ar vārdiem „neattiecas uz gadījumiem, kad zivis”.

Atbalstīts

Redakc. preciz.

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā likuma 4.panta trešās daļas nosacījumi neattiecas uz gadījumiem, kad zivis, īstenojot zivju resursu palielināšanas pasākumus, ir ielaistas dabiskās ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības nepieder valstij, izņemot mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotos privātos ezerus, atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā uzskaitāmi un ielaižami dabiskajās ūdenstilpēs zivju resursu atražošanai un pavairošanai paredzētie zivju mazuļi.”

22. pants. Zivju sugu pārvietošana un jaunu sugu ieviešana

(1) Zivju sugu pārvietošanai, izņemot zivju mazuļu ielaišanu, un jaunu sugu ieviešanai vai pavairošanai dabiskajās ūdenstilpēs, kā arī Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos (neatkarīgi no īpašuma veida) nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja, kas tiek izdota pēc pozitīva atzinuma saņemšanas no institūta un Pārtikas un veterinārā dienesta.

(2) Informācija par dažādu zivju sugu pārvietošanu, jaunu sugu ieviešanu vai pavairošanu jāiesniedz institūtam.

 (3) Zivju resursu atražošanai un pavairošanai paredzēto zivju mazuļu uzskaites kārtību un kārtību, kādā tie ielaižami dabiskajās ūdenstilpēs, nosaka Ministru kabinets.

11. Izteikt 22.panta trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā uzskaitāmi un ielaižami dabiskajās ūdenstilpēs zivju resursu atražošanai un pavairošanai paredzētie zivju mazuļi, kā arī prasības to privāto ezeru izmantošanai, kas pielāgoti mākslīgai zivju pavairošanai."

Redakc. preciz.

17. Izteikt 22.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā uzskaitāmi un ielaižami dabiskajās ūdenstilpēs zivju resursu atražošanai un pavairošanai paredzētie zivju mazuļi, kā arī prasības attiecībā uz mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotu privāto ezeru izmantošanu.”

12. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

18. Izteikt 23.pantu šādā redakcijā:

23. pants. Atļauja zivju audzēšanai un ūdensaugu kultivēšanai

"23.pants. Atļauja zivju audzēšanai un ūdensaugu kultivēšanai

“23.pants. Atļauja zivju audzēšanai un ūdensaugu kultivēšanai

Specializētai zivju audzēšanai un ūdensaugu kultivēšanai Latvijas Republikas ūdeņos (neatkarīgi no īpašuma veida) nepieciešama zivju resursu pārzinātāja atļauja, kas saskaņota ar institūtu un Dabas aizsardzības pārvaldi. Saskaņojums ar Dabas aizsardzības pārvaldi nav nepieciešams, ja specializētā zivju audzēšana un ūdensaugu kultivēšana paredzēta mākslīgi izveidotās ūdenstilpēs.

Specializētai zivju audzēšanai un ūdensaugu kultivēšanai Latvijas Republikas ūdeņos (neatkarīgi no īpašuma veida) nepieciešama attiecīgās pašvaldības atļauja, kas saskaņota ar institūtu un Dabas aizsardzības pārvaldi, bet par ūdeņiem, kas iekļauti normatīvajā aktā par riska ūdensobjektiem, atļauja saskaņojama arī ar Valsts vides dienestu. Saskaņojums ar Dabas aizsardzības pārvaldi nav nepieciešams, ja zivju audzēšana un ūdensaugu kultivēšana paredzēta īpaši šim nolūkam izveidotās mākslīgās ūdenstilpēs."

Redakc. preciz.

Specializētai zivju audzēšanai un ūdensaugu kultivēšanai Latvijas Republikas ūdeņos (neatkarīgi no īpašuma veida) nepieciešama attiecīgās pašvaldības atļauja, kas saskaņota ar institūtu un Dabas aizsardzības pārvaldi, bet ūdeņos, kas iekļauti normatīvajā aktā par riska ūdensobjektiem, arī ar Valsts vides dienestu. Saskaņojums ar Dabas aizsardzības pārvaldi nav nepieciešams, ja zivju audzēšana un ūdensaugu kultivēšana paredzēta īpaši šim nolūkam izveidotās mākslīgās ūdenstilpēs.”

25. pants. Maksa par zvejas tiesībām

(1) Zvejas tiesības Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos (neatkarīgi no īpašuma veida), teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos, citu Eiropas Savienības dalībvalstu ūdeņos, trešo valstu ūdeņos, kā arī starptautiskajos ūdeņos, kuros Latvijas Republikai pieder zvejas tiesības, tiek izmantotas par maksu, kas norādīta zvejas tiesību nomas līgumā vai zvejas atļaujā (licencē, makšķerēšanas kartē), ja zvejas tiesību nomas līgums netiek slēgts.

 (2) Maksu un tai piemērojamos atvieglojumus, kā arī zvejas tiesību nomas vai zvejas atļauju (licenču) izsoles kārtību nosaka Ministru kabinets.

13. Izteikt 25.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Saskaņā ar šā likuma 13.panta otro daļu izdotie Ministru kabineta noteikumi nosaka maksu par zvejas tiesībām un atvieglojumus, zvejas tiesību nomas vai zvejas atļauju (licenču) izsoles kārtību, kā arī kārtību, kādā iznomātājs iemaksā valsts budžetā līdzekļus no kopējās summas, kas iekasēta par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu, to izsoli vai rūpnieciskās zvejas tiesību un makšķerēšanas tiesību izmantošanu, un pašvaldības atskaitās par veiktajiem naudas līdzekļu atskaitījumiem.

49

Juridiskais birojs

25.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus „Saskaņā ar šā likuma 13.panta otro daļu izdotie Ministru kabineta noteikumi” ar vārdiem „Šā likuma 13.panta otrajā daļā minētie noteikumi”;

Atbalstīts

Redakc. preciz.

19. Izteikt 25.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Šā likuma 13.panta otrās daļas noteikumi reglamentē maksu par zvejas tiesībām un tās atvieglojumus, zvejas tiesību nomas vai zvejas atļauju (licenču) izsoles kārtību, kā arī kārtību, kādā iznomātājs iemaksā valsts budžetā līdzekļus no kopējās summas, kas iekasēta par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu vai izsoli vai rūpnieciskās zvejas tiesību un makšķerēšanas tiesību izmantošanu, un kārtību, kādā pašvaldības sniedz pārskatu par veiktajiem naudas līdzekļu atskaitījumiem.

 (3) Šā panta noteikumi neattiecas uz ūdeņiem, kas tiek izmantoti tikai specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai.

(3) Šā panta noteikumus nepiemēro ūdeņiem, ko izmanto tikai specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai, tai skaitā mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotos privātajos ezeros, kuros zvejas tiesības nepieder valstij."

50

Juridiskais birojs

aizstāt trešajā daļā vārdus „ūdeņiem, ko” ar vārdiem „gadījumos, kad ūdeņus”.

Atbalstīts

Redakc. preciz.

(3) Šā panta noteikumus nepiemēro ūdeņiem, kas tiek izmantoti tikai specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai, tai skaitā mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotiem privātajiem ezeriem, kuros zvejas tiesības nepieder valstij.”

26. pants. Atbildība par zivju resursu aizsardzību, uzraudzību un izmantošanu regulējošo normu pārkāpšanu un zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem

 (1) Juridiskās un fiziskās personas, kas pieļāvušas šā likuma vai amatierzveju — makšķerēšanu — un rūpniecisko zveju regulējošo normu pārkāpumus, nodarījušas vai varējušas nodarīt zaudējumus zivju resursiem, ir atbildīgas saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

14. Izteikt 26.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Juridiskās un fiziskās personas, kas pieļāvušas šā likuma vai amatierzveju un rūpniecisko zveju regulējošo normu pārkāpumus, nodarījušas vai varējušas nodarīt zaudējumus zivju resursiem, ir atbildīgas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem."

51

52

Deputāts Dz.Kudums

Aizstāt likumprojekta 14.pantā vārdu „amatierzveju" ar vārdiem
„makšķerēšanu un zemūdens medības".

Atbildīgā komisija

Izteikt 26.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Juridiskās un fiziskās personas, kas pieļāvušas šā likuma vai makšķerēšanu un rūpniecisko zveju regulējošo normu pārkāpumus, nodarījušas vai varējušas nodarīt zaudējumus zivju resursiem, ir atbildīgas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.”

Daļēji atbalstīts,

iekļauts priekšl. Nr.52

Atbalstīts

20. Izteikt 26.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Juridiskās un fiziskās personas, kas pieļāvušas šā likuma vai makšķerēšanu un rūpniecisko zveju regulējošo normu pārkāpumus, nodarījušas vai varējušas nodarīt zaudējumus zivju resursiem, ir atbildīgas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.”

(2) Neatkarīgi no uzliktā administratīvā soda vai kriminālsoda vainīgais pilnībā kompensē zivju resursiem nodarīto zaudējumu. Zivju resursiem nodarīto zaudējumu var kompensēt, arī veicot zivju resursu pārzinātāja noteiktos un ar institūtu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju saskaņotos zivju resursu atražošanas pasākumus vai arī vides sakopšanu atbilstoši tiesas nolēmumam.

(3) Uzsākot jebkuru saimniecisko vai zinātniskās izpētes darbu, kas var kaitēt zivju resursiem vai mainīt ūdens ekosistēmu, nepieciešama šā darba projekta zivsaimnieciskā ekspertīze, lai noteiktu ietekmes un iedarbības apjomu, darba pamatotību, iespējamo zaudējumu un kompensācijas lielumu un veidu.

(4) Zivju resursiem radītos zaudējumus kompensē saimniecisko darbību veicēji, īstenojot zivsaimnieciskajā ekspertīzē noteiktos pasākumus: izlaižot zivju mazuļus vai samaksājot mākslīgi pavairoto mazuļu audzēšanas izdevumus, vai samaksājot kompensāciju par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem. Hidroelektrostaciju īpašnieki minētos zaudējumus kompensē katru gadu.

(5) Noteikumus par saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarīto zaudējumu noteikšanu un kompensācijas kārtību izdod Ministru kabinets.

(6) Ministru kabinets izdod noteikumus par to upju (upju posmu) sarakstu, uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hidroelektrostaciju aizsprostus un veidot jebkāda veida mehāniskus šķēršļus.

(7) Ministru kabinets izdod noteikumus par kārtību, kādā nosaka un veic vides sakopšanas darbus, kas kompensē zivju resursiem nodarītos zaudējumus.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets mēneša laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā iesniedz Saeimai priekšlikumus par Civillikuma 1., 2. un 3.pielikuma precizēšanu.

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.156 "Par zvejniecību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 17.nr.).

3. Likuma 16.panta otrā daļa un 17.panta trešā un ceturtā daļa stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

(4. Ministru kabinets izdod likuma 26.panta sestajā daļā minētos noteikumus triju mēnešu laikā pēc šo likuma grozījumu spēkā stāšanās.

5. Šā likuma 8.panta trešā daļa attiecībā uz lēmuma par zvejas tiesību izmantošanas pārtraukšanu stāšanos spēkā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā un šā lēmuma apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvā procesa likumu. Ja minētais lēmums ir pieņemts pirms Administratīvā procesa likuma stāšanās spēkā, tas stājas spēkā divu nedēļu laikā pēc pieņemšanas.

6. Ministru kabinets izdod šā likuma 22.panta trešajā daļā minētos noteikumus līdz 2004.gada 1.janvārim.

7. 2003.gada 19.jūnijā pieņemtie grozījumi šā likuma 16.panta otrajā daļā, 17.panta trešajā un ceturtajā daļā, kā arī 16.panta trešā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

8. Ministru kabinets līdz 2004.gada 31.decembrim izdod šā likuma 7.panta otrajā daļā minētos noteikumus par kārtību, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai zvejniecībā.

9. Šā likuma normas, kurās lietoti termini "komercsabiedrība" vai "individuālais komersants", piemērojamas arī attiecībā uz zvejnieku saimniecībām un citiem uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām).

10. Līdz 2004.gada 31.decembrim izsniegtās speciālās atļaujas (licences) zvejniecības uzņēmējdarbības veikšanai ir spēkā līdz speciālajā atļaujā (licencē) noteiktajam termiņam.

11. Ministru kabinets līdz 2004.gada 31.decembrim izdod šā likuma 12.pantā minētos noteikumus par kārtību, kādā izsniedzamas atļaujas (licences) zvejai īpašos nolūkos un zinātniskās izpētes nolūkos.

12. Ministru kabinets līdz 2004.gada 31.decembrim izdod šā likuma 26.panta septītajā daļā minētos noteikumus par kārtību, kādā nosaka un veic vides sakopšanas darbus, kas kompensē zivju resursiem nodarītos zaudējumus.

13. Grozījumi šā likuma 7.panta sestajā daļā attiecībā uz priekšroku, iznomājot zvejas tiesības komercsabiedrībām un individuālajiem komersantiem, kas saistīti ar komerciālo zveju, kā arī personām, kas nodarbojas ar pašpatēriņa zveju, neattiecas uz zvejas tiesību nomas līgumiem, kuri noslēgti 2004.gadam.

14. Grozījumi šā likuma 16.panta trešajā daļā attiecībā uz zvejas ierobežojumiem Cirmas ezerā, Dūņezerā, Feimaņu ezerā, Lielajā Ludzas ezerā, Liepājas ezerā, Lilastes ezerā, Papes ezerā, Virtukšņas ezerā un Zosnas ezerā stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī, bet grozījumi šā likuma 16.panta ceturtajā daļā attiecībā uz zvejas ierobežojumiem Buļļupē un Daugavā — 2005.gada 16.aprīlī.

15. Grozījumi 11.panta ceturtajā daļā attiecībā uz nozvejas kvotu noteikšanu piekrastē stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

16. Konkrēto ūdenstilpju licencētās ama­tier­zvejas — makšķerēšanas — nolikumi, kuri saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par licencētās amatierzvejas — makšķerēšanas — kārtību Latvijas Republikas ūdeņos ir izstrādāti un apstiprināti līdz šā likuma 10.panta trešās daļas grozījumu attiecībā uz pašvaldību izdodamajiem licencētās amatierzvejas — makšķerēšanas — saistošajiem noteikumiem spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz 2005.gada 31.decembrim.

17. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.decembrim izdod šā likuma 7.panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 30.novembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra noteikumi Nr.39 “Kārtība, kādā izsniedzamas speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai zvejniecībā”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

18. Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 7.panta piektajā daļā, 13.panta otrās daļas 1.punktā un 25.panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 30.jūnijam ir piemērojami Ministru kabineta 2000.gada 12.decembra noteikumi Nr.433 “Noteikumi par ūdens­tilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

19. Ministru kabinets līdz 2009.gada 31.decembrim izdod šā likuma 7.panta astotajā daļā minētos noteikumus.

20. Ministru kabinets līdz 2009.gada 31.decembrim izdod šā likuma 11.panta 4.¹ un 4.² daļā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 31.decembrim iekšējos ūdeņos un Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos ir piemērojami zvejas rīku skaita limiti vai nozvejas apjomi, kuri tika noteikti 2008.gadam un atbilst šā likuma 11.panta ceturtās daļas nosacījumiem.

21. Ministru kabinets līdz 2011.gada 30.martam izdod šā likuma 16.panta septītajā daļā un 19.panta septītajā daļā minētos noteikumus.

15. Papildināt pārejas noteikumus ar 22. un 23.punktu šādā redakcijā:

"22. Ministru kabinets līdz 2013.gada 30.jūnijam izdod šā likuma 15.panta otrajā daļā minētos noteikumus.

23. Ministru kabinets līdz 2013.gada 31.decembrim izdod šā likuma 22.panta trešajā daļā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2013.gada 31.decembrim ir spēkā Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.381 "Kārtība, kādā uzskaitāmi un ielaižami dabiskajās ūdenstilpēs zivju resursu atražošanai un pavairošanai paredzētie zivju mazuļi"."

53

54

Zemkopības ministre L.Straujuma

izteikt Pārejas noteikumu 22.punktu šādā redakcijā:

„22. Ministru kabinets līdz 2013. gada 31. decembrim izdod šā likuma 19.panta astotajā daļā minētos noteikumus."

Atbildīgā komisija

izteikt Pārejas noteikumu 22.,23.,24.,25.punktu šādā redakcijā:

“22. Ministru kabinets līdz 2013.gada 30.jūnijam izdod šā likuma 5.panta piektajā daļā minētos noteikumus.

23. Ministru kabinets līdz 2013.gada 31.decembrim izdod šā likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktā un otrās daļas 4.punktā minētos noteikumus, lai nodrošinātu terminoloģijas izmaiņu (termina “amatierzveja” aizstāšana ar terminu “makšķerēšana, vēžošana un zemūdens medības”) saskaņošanu.

24. Ministru kabinets līdz 2013. gada 31. decembrim izdod šā likuma 19.panta astotajā daļā minētos noteikumus.

Daļēji atbalstīts,

iekļauts priekšl. Nr.54

Atbalstīts

21. Papildināt pārejas noteikumus ar 22., 23., 24., 25., 26., 27. un 28.punktu šādā redakcijā:

“22. Ministru kabinets līdz 2013.gada 30.jūnijam izdod šā likuma 5.panta piektajā daļā minētos noteikumus.

23. Ministru kabinets līdz 2013.gada 31.decembrim izdod šā likuma 13.panta pirmās daļas 3.punktā un otrās daļas 4.punktā minētos noteikumus, lai nodrošinātu terminoloģijas izmaiņu (termina “amatierzveja” aizstāšana ar terminu “makšķerēšana, vēžošana un zemūdens medības”) saskaņošanu.

24. Ministru kabinets līdz 2013. gada 31. decembrim izdod šā likuma 19.panta astotajā daļā minētos noteikumus.

25. Ministru kabinets līdz 2013.gada 31.decembrim izdod šā likuma 22.panta trešajā daļā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2013.gada 31.decembrim ir spēkā Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.381 “Kārtība, kādā uzskaitāmi un ielaižami dabiskajās ūdenstilpēs zivju resursu atražošanai un pavairošanai paredzētie zivju mazuļi”.

25. Ministru kabinets līdz 2013.gada 31.decembrim izdod šā likuma 22.panta trešajā daļā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2013.gada 31.decembrim ir spēkā Ministru kabineta 2004.gada 22.aprīļa noteikumi Nr.381 “Kārtība, kādā uzskaitāmi un ielaižami dabiskajās ūdenstilpēs zivju resursu atražošanai un pavairošanai paredzētie zivju mazuļi”.

55

Atbildīgā komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 26.,27. un 28.punktu šādā redakcijā:

26. Grozījumi šā likuma 7.panta sestās daļas otrajā teikumā piemērojami no 2014.gada 1.janvāra.

27. Līdz 2014.gada 15.aprīlim pašpatēriņa zvejai Civillikuma 1.pielikumā norādītajos publiskajos ūdeņos pašvaldības noteikto murdu limitu 2014. gadam var aizstāt ar tīklu izmantošanas limitu Ministru kabineta 2009.gada 30.novembra noteikumos Nr.1374 “Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos” norādītajā proporcijā. Šādā gadījumā rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolā 2014.gadam un izsniegtajā zvejas licencē veic ierakstu par atļauju aizstāt zvejas rīkus.

28. Šā likuma 11.panta 4.¹ , 4.³ un 5.² daļa (par nozvejas apjoma limita noteikšanu atsevišķām zivju sugām iekšējos ūdeņos) stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.”

Atbalstīts

26. Grozījumi šā likuma 7.panta sestās daļas otrajā teikumā piemērojami no 2014.gada 1.janvāra.

27. Līdz 2014.gada 15.aprīlim pašpatēriņa zvejai Civillikuma 1.pielikumā norādītajos publiskajos ūdeņos pašvaldības noteikto murdu limitu 2014. gadam var aizstāt ar tīklu izmantošanas limitu Ministru kabineta 2009.gada 30.novembra noteikumos Nr.1374 “Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos” norādītajā proporcijā. Šādā gadījumā rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma protokolā 2014.gadam un izsniegtajā zvejas licencē veic ierakstu par atļauju aizstāt zvejas rīkus.

28. Šā likuma 11.panta 4.¹ , 4.³ un 5.² daļa (par nozvejas apjoma limita noteikšanu atsevišķām zivju sugām iekšējos ūdeņos) stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.”