1.

Spēkā esošā redakcija

2.

Pirmā lasījuma redakcija

3.

Nr.

4.

Priekšlikumi (7)

5.

Komisijas atzinums

6.

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt Notariāta likumā (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 26./27.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 15.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 23.nr.; 2008, 3.nr.; 2009, 3.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 183.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Notariāta likumā (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 26./27.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 15.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 23.nr.; 2008, 3.nr.; 2009, 3.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 183.nr.) šādus grozījumus:

1

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Aizstāt visā likumā vārdus „laikrakstā „Latvijas Vēstnesis"" ar vārdiem „oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis"".

Atbalstīts

1.Aizstāt visā likumā vārdus „laikrakstā „Latvijas Vēstnesis"" ar vārdiem „oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis"".

19. Eksāmenu un regulāro kvalifikācijas pārbaudi organizē un nodrošina Latvijas Zvērinātu notāru padome ne retāk kā reizi gadā. Ārkārtas kvalifikācijas pārbaudi rīko divu mēnešu laikā pēc atkārtotā disciplinārsoda piemērošanas.

Lēmumu par eksāmena un kvalifikācijas pārbaudes rīkošanu un norises dienu pieņem tieslietu ministrs pēc savas iniciatīvas vai pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma.

1. Izteikt 19.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Ārkārtas kvalifikācijas pārbaudi rīko un zvērināts notārs to kārto četru mēnešu laikā pēc atkārtotā disciplinārsoda piemērošanas."

2.Izteikt 19.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Ārkārtas kvalifikācijas pārbaudi rīko un zvērināts notārs to kārto četru mēnešu laikā pēc atkārtotā disciplinārsoda piemērošanas."

20. Kvalifikācijas pārbaudes kārtošanai nepieciešamie izdevumi daļēji tiek segti no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā.

Par eksāmena kārtošanu ir jāmaksā. Maksas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Eksāmena un kvalifikācijas pārbaudes kārtību, jomas, kurās tiek pārbaudītas pretendenta un zvērināta notāra zināšanas un prasmes, un to vērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

2. Izslēgt 20.panta pirmo daļu.

3.Izslēgt 20.panta pirmo daļu.

21. Eksāmena un kvalifikācijas pārbaudes programmu un jautājumus apstiprina tieslietu ministrs pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma.

Pretendenta un zvērināta notāra zināšanas un prasmes pārbauda eksāmenu komisija. Eksāmenu komisijas sastāvu apstiprina tieslietu ministrs pēc savas ini­ciatīvas vai pēc Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma. Eksāmenu komisijas sastāvā iekļauj Tieslietu ministrijas pārstāvjus, zemesgrāmatu nodaļu tiesnešus, apgabaltiesu tiesnešus, augstskolu akadēmiskā personāla pārstāvjus un zvērinātus notārus, kā arī personāla atlases speciālistu.

Personāla atlases speciālists vērtē pretendenta un zvērināta notāra sociālo kompetenci un sociālo intelektu.

3. Izslēgt 21.panta otrās daļas trešajā teikumā vārdus "zemesgrāmatu nodaļu tiesnešus, apgabaltiesu".

4. Izslēgt 21.panta otrās daļas trešajā teikumā vārdus "zemesgrāmatu nodaļu tiesnešus, apgabaltiesu".

57. Šā likuma 45.1 pantā paredzētajā reģistrā norāda pilnvarnieka un pilnvarotāja uzvārdu un vārdu, ziņas par atsaukto pilnvarojumu, zvērinātu notāru, kas publicējis sludinājumu, oficiālo laikrakstu, kurā ievietots sludinājums par pilnvarojuma atsaukšanu, minot laikraksta nosaukumu, gadu, dienu, mēnesi un numuru.

(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

2

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izteikt likuma 57. pantu šādā redakcijā:

„57. Šā likuma 45.¹ pantā paredzētajā reģistrā norāda pilnvarnieka un pilnvarotāja uzvārdu un vārdu, ziņas par atsaukto pilnvarojumu, zvērinātu notāru, kas publicējis sludinājumu, oficiālo izdevumu, kurā publicēts sludinājums par pilnvarojuma atsaukšanu, minot izdevuma nosaukumu, publicēšanas gadu, dienu, mēnesi un laidiena numuru."

Atbalstīts

5. Izteikt 57. pantu šādā redakcijā:

„57. Šā likuma 45.¹ pantā paredzētajā reģistrā norāda pilnvarnieka un pilnvarotāja uzvārdu un vārdu, ziņas par atsaukto pilnvarojumu, zvērinātu notāru, kas publicējis sludinājumu, oficiālo izdevumu, kurā publicēts sludinājums par pilnvarojuma atsaukšanu, minot izdevuma nosaukumu, publicēšanas gadu, dienu, mēnesi un laidiena numuru."

63. (Pirmā daļa izslēgta ar 28.10.2010. likumu)

Ja zvērināts notārs ir miris, pārcelts, atbrīvots vai atcelts no amata, viņa zīmogus ievīlē un nodod tieslietu ministram. Atstādināta zvērināta notāra zīmogu nodod tieslietu ministram neievīlētu.

Ja atstādinātais zvērināts notārs paliek amatā, tad pārņemto viņam atdod atpakaļ.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2004. un 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2011.)

4. Izteikt 63.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"Ja zvērināts notārs ir miris, pārcelts uz nenoteiktu laiku citā amata vietā citas apgabaltiesas darbības teritorijā vai atcelts no amata, viņa zīmogu ievīlē un nodod tieslietu ministram. Ja zvērināts notārs ir atstādināts vai pārcelts uz laiku citā amata vietā citas apgabaltiesas darbības teritorijā, viņa zīmogu nodod tieslietu ministram neievīlētu.

            Ja atstādinātais zvērināts notārs paliek amatā vai zvērināts notārs, kurš pārcelts uz laiku citā amata vietā citas apgabaltiesas darbības teritorijā, atsāk pildīt pienākumus amata vietā, kurā viņš sākotnēji bija iecelts, no zvērinātā notāra pārņemto atdod viņam atpakaļ."

6. Izteikt 63.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"Ja zvērināts notārs ir miris, pārcelts uz nenoteiktu laiku citā amata vietā citas apgabaltiesas darbības teritorijā vai atcelts no amata, viņa zīmogu ievīlē un nodod tieslietu ministram. Ja zvērināts notārs ir atstādināts vai pārcelts uz laiku citā amata vietā citas apgabaltiesas darbības teritorijā, viņa zīmogu nodod tieslietu ministram neievīlētu.

     Ja atstādinātais zvērināts notārs paliek amatā vai zvērināts notārs, kurš pārcelts uz laiku citā amata vietā citas apgabaltiesas darbības teritorijā, atsāk pildīt pienākumus amata vietā, kurā viņš sākotnēji bija iecelts, no zvērinātā notāra pārņemto atdod viņam atpakaļ."

73. Visos aktos un apliecinājumos jābūt:

1) gadam, dienai un mēnesim, bet, ja vajadzīgs, — arī sīkākam laika apzīmējumam un aktu un apliecinājumu taisīšanas vietas adresei;

2) zvērināta notāra vārdam un uzvārdam;

3) reģistra numuram;

4) zvērināta notāra parakstam;

5) valsts nodevas summai un visām pārējām par veikto aktu vai apliecinājumu iekasētajām summām.

Uz visiem aktiem un apliecinājumiem zvērinātam notāram jāuzspiež savs zīmogs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. un 28.10.2004. likumu, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

5. Papildināt 73.panta otro daļu pēc vārdiem "savs zīmogs" ar vārdiem "vai, ja attiecīgo dokumentu paraksta ar drošu elektronisko parakstu, jāpievieno laika zīmogs".

7. Papildināt 73.panta otro daļu ar vārdiem "vai, ja attiecīgo dokumentu paraksta ar drošu elektronisko parakstu, jāpievieno laika zīmogs".

75. Apzīmējot aktos un apliecinājumos personas, jānorāda to vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet aktos un apliecinājumos, saskaņā ar kuriem zvērinātam notāram jāpārbauda personu identitāte, — arī šo personu dzimšanas gads, diena un mēnesis, kā arī dzimšanas vieta.

Ziņas par dzīvesvietu aktā vai apliecinājumā ieraksta pēc personu mutvārdu deklarācijas.

Ja dzimšanas gadu, dienu, mēnesi un dzimšanas vietu nav iespējams noskaidrot 76. pantā noteiktajā kārtībā, zvērinātam notāram tas jānorāda aktā vai apliecinājumā.

Taisot aktus un apliecinājumus, saskaņā ar kuriem zvērinātam notāram jāpārbauda personu identitāte, zvērināts notārs akta vai apliecinājuma izdarīšanas dienā pārbauda personas datus Iedzīvotāju reģistrā un Nederīgo dokumentu reģistrā un izdara par to atzīmi aktā vai apliecinājumā. Veicot personas datu pārbaudi Iedzīvotāju reģistrā un Nederīgo dokumentu reģistrā likuma “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” paredzētajā paraksta apliecināšanas gadījumā, notārs ir atbrīvots no samaksas par informācijas saņemšanu, un šajā gadījumā neprasa no personas atlīdzību par datu pārbaudi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 28.10.2004., 20.12.2007. un 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 13.01.2009.)

6. Izteikt 75.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Aktā vai apliecinājumā, saskaņā ar kuru zvērinātam notāram jāpārbauda personas identitāte, ieraksta personas deklarēto dzīvesvietu. Ja ziņas par personu vai viņas deklarēto dzīvesvietu nav iekļautas Iedzīvotāju reģistrā vai arī tiek taisīts apliecinājums, saskaņā ar kuru zvērinātam notāram nav jāpārbauda personas identitāte, dzīvesvietu ieraksta pēc personas mutvārdu deklarācijas."

8. Izteikt 75.panta otro daļu šādā redakcijā:

"Aktā vai apliecinājumā, saskaņā ar kuru zvērinātam notāram jāpārbauda personas identitāte, ieraksta personas deklarēto dzīvesvietu. Ja ziņas par personu vai tās deklarēto dzīvesvietu nav iekļautas Iedzīvotāju reģistrā vai arī tiek taisīts apliecinājums, saskaņā ar kuru zvērinātam notāram nav jāpārbauda personas identitāte, dzīvesvietu ieraksta pēc personas mutvārdu deklarācijas."

86. Par notariāla akta lieciniekiem nevar būt:

1) rakstīt un lasīt nepratēji, nepilngadīgie un tie, kas miesīgu vai garīgu trūkumu dēļ nespēj pareizi un pilnīgi saprast un apliecināt aktu, proti, garā slimie, kurlie, mēmie un aklie;

2) tie, kuru labā taisīts akts vai dots rīkojums;

3) tie, kas atrodas 41. pantā norādītajās attiecībās ar zvērinātu notāru, viņa laulāto, akta dalībniekiem vai aktā minētajām trešajām personām, kuru labā taisīts akts vai dots rīkojums;

4) zvērināta notāra darbinieki un zvērināta notāra un viņa darbinieku kalpotāji;

5) valsts valodas nepratēji;

6) (izslēgts ar 24.10.2002. likumu).

(Otrā daļa izslēgta ar 24.10.2002. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

7. Aizstāt 86.panta 1.punktā vārdus "garā slimie" ar vārdiem "personas ar garīga rakstura traucējumiem".

9. Aizstāt 86.panta 1.punktā vārdus "garā slimie" ar vārdiem "personas ar garīga rakstura traucējumiem".

87.³ Zvērināts notārs nedrīkst taisīt notariālos aktus, kuri aizliegti ar likumu vai kuru saturs ir acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu.

Ja zvērinātam notāram rodas šaubas par darījuma atsevišķu noteikumu spēku, viņam tas jādara zināms notariālā akta dalībniekiem un jānorāda notariālajā aktā.

Ja zvērinātam notāram rodas šaubas par darījuma atbilstību likumam vai dalībnieku patiesajai gribai, viņam šīs šaubas jāapspriež ar darījuma dalībniekiem. Ja darījuma dalībnieki tomēr pastāv uz akta taisīšanu, zvērinātam notāram aktā jāieraksta gan savi paskaidrojumi, gan darījuma dalībnieku šajā sakarā sniegtie paskaidrojumi.

(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

8. Izteikt 87.³ panta trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

''Ja zvērinātam notāram rodas šaubas par darījuma atbilstību likumam, patērētāju tiesību aizsardzības noteikumiem vai dalībnieku patiesajai gribai, viņam šīs šaubas jāapspriež ar darījuma dalībniekiem.''

10. Izteikt 87.³ panta trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

''Ja zvērinātam notāram rodas šaubas par darījuma atbilstību likumam, patērētāju tiesību aizsardzības noteikumiem vai dalībnieku patiesajai gribai, viņam šīs šaubas jāapspriež ar darījuma dalībniekiem.''

102. Notariālo aktu grāmatas izrakstam ir tāds pats spēks kā notariālā akta oriģinālam.

(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2011.)

9. Papildināt 102.pantu pēc vārda "oriģinālam" ar vārdiem "neatkarīgi no tā, vai notariālo aktu grāmatas izraksts ir izdots elektroniskā vai papīra formā".

11. Papildināt 102.pantu ar vārdiem "neatkarīgi no tā, vai notariālo aktu grāmatas izraksts ir izdots elektroniskā vai papīra formā".

107. Uz notariālā akta oriģināla jāatzīmē, kam, kad un ar kādu reģistra numuru izdoti izraksti vai noraksti.

Katrā notariālo aktu grāmatas izrakstā jānorāda, kurš tas ir pēc kārtas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

10. Papildināt 107.panta otro daļu pēc vārdiem "pēc kārtas" ar vārdiem "neatkarīgi no tā, vai tas izdots elektroniskā vai papīra formā".

12. Papildināt 107.panta otro daļu ar vārdiem "neatkarīgi no tā, vai attiecīgais akts izdots elektroniskā vai papīra formā".

11. Papildināt likumu ar D¹ sadaļu šādā redakcijā:

"D¹ sadaļa

Notariālie akti ar izpildu dokumenta spēku

107.¹ Notariālā akta formā taisīti naudas aizdevuma līgumi, kuru izpilde nav atkarīga no iepriekš pierādāmu nosacījumu iestāšanās, ir izpildāmi Civilprocesa likumā noteiktajā tiesas spriedumu izpildes kārtībā.

Taisot šā panta pirmajā daļā norādītos notariālos aktus, zvērināts notārs papildus šā likuma 87.¹ pantā minētajām darbībām izskaidro notariālā akta dalībniekiem, ka šādiem notariālajiem aktiem saistību neizpildes gadījumā ir izpildu dokumenta spēks, izdara attiecīgu ierakstu notariālajā aktā un akta nosaukumā iekļauj norādi, ka šādu notariālo aktu izpilda Civilprocesa likumā noteiktajā tiesas spriedumu izpildes kārtībā. Notariālajā aktā norāda saistības apmēru, procentus un līgumsodu, ja tādi pielīgti, saistības izpildes termiņu un kārtību un to, ka puses apzinās, ka saistības neizpildes gadījumā notariālajam aktam ir izpildu dokumenta spēks. Šādos notariālajos aktos līgumsodu norāda procentos, un tas nevar būt lielāks par Civillikuma 1765.panta pirmajā daļā minēto likumisko procentu apmēru.

107.² Šā likuma 107.¹ pantā norādītos notariālos aktus var iesniegt piespiedu izpildei piecu gadu laikā no attiecīgās saistības izpildes termiņa iestāšanās dienas.

Līgumsoda pieaugums apstājas ar dienu, kad šā likuma 107.¹ pantā minētie notariālie akti iesniegti piespiedu izpildei.

107.³ Pēc ieinteresētās personas lūguma attiecībā uz šā likuma 107.¹ pantā norādītajiem notariālajiem aktiem zvērināts notārs izsniedz Padomes 2000.gada 22.decembra Regulas (EK) Nr.44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (turpmāk – regula Nr.44/2001) 57.panta 4.punktā minēto apliecību (regulas Nr.44/2001 VI pielikums).

Zvērināts notārs pēc aizdevēja lūguma saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa Regulas (EK) Nr.805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem (turpmāk – regula Nr.805/2004), 25.panta 1. un 3.punktu attiecībā uz šā likuma 107.¹ pantā norādītajiem notariālajiem aktiem izraksta Eiropas izpildes rīkojumu (regulas Nr.805/2004 III pielikums). Regulas Nr.805/2004 6.panta 2.punktā minēto veidlapu (regulas Nr.805/2004 IV pielikums) un 6.panta 3.punktā minēto veidlapu (regulas Nr.805/2004 V pielikums) zvērināts notārs izraksta pēc ieinteresētās personas lūguma.

    Zvērināts notārs, kas taisījis šā likuma 107.¹ pantā norādītos notariālos aktus, pēc ieinteresētās puses lūguma var izlabot kļūdas Eiropas izpildes rīkojumā vai atsaukt Eiropas izpildes rīkojumu, pamatojoties uz regulas Nr.805/2004 10.pantu. Iesniedzot lūgumu par Eiropas izpildes rīkojuma labošanu vai atsaukšanu, izmanto regulas Nr.805/2004 10.panta 3.punktā minēto veidlapu (regulas Nr.805/2004 VI pielikums)."

3

4

Deputāte I.Cvetkova

Izslēgt likumprojekta 11. pantu.

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izteikt likumprojekta ll.pantā piedāvāto D¹ sadaļu „Notariālie akti ar izpildu dokumenta spēku" šādā redakcijā:

“D¹ sadaļa Notariālie akti, kas izpildāmi tiesas spriedumu izpildes kārtībā

107.¹ Civilprocesa likumā noteiktajā tiesas spriedumu izpildes kārtībā izpildāmi (nododami piespiedu izpildei) šādi notariālā akta formā taisīti līgumi:

1) terminēti līgumi par naudas samaksu vai par kustamās mantas vai dokumentu atdošanu;

2) terminēti nomas vai patapinājuma līgumi, kas paredz nomnieka vai patapinājuma ņēmēja pienākumu termiņa notecējuma dēļ atstāt vai nodot nomāto vai patapināto īpašumu;

3) vienošanās par vienreizējiem vai periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem.

Šā panta pirmajā daļā norādītie notariālā akta formā taisītie līgumi nav nododami piespiedu izpildei, ja tā vērsta pret valsts īpašumu vai arī saistība ir dzēsta ar noilgumu, kura notecējums neapšaubāmi redzams no paša akta.

107.² Ja notariālajā aktā noteiktās saistības izpildīšana ir atkarīga no iepriekš pierādāmu nosacījumu iestāšanās, aktu var nodot piespiedu izpildei, ja šo nosacījumu iestāšanās notāram ir zināma vai pierādāma ar publiskiem dokumentiem, ierakstiem valsts informācijas sistēmā vai
kredītiestādes izsniegtiem dokumentiem.

107.³  Piespiedu izpildei var nodot šā likuma 107.¹ panta pirmajā daļā norādīto notariālo aktu, kas atbilst šādām prasībām:

1) izpildei nododamie akta noteikumi atbilst patērētāju tiesību aizsardzībai noteiktajām prasībām;

2) aktā skaidri noteikta izpildāmā saistība, tās pamatsumma, procenti, līgumsoda apmērs, saistības izpildīšanas termiņi, kārtība un nosacījumi;

3) parādnieks aktā tieši un nepārprotami piekritis saistības piespiedu izpildei. Pilnvarnieks šādu piekrišanu parādnieka vārdā var dod vienīgi gadījumā, ja viņš tam ir speciāli pilnvarots;

4)    akta dalībnieki aktā norādījuši savas adreses, uz kurām nosūtītie paziņojumi uzskatāmi par saņemtiem.

107.⁴ Notariālo aktu kreditors var iesniegt zvērinātam notāram nodošanai piespiedu izpildei viena gada laikā no attiecīgās saistības izpildes termiņa iestāšanās dienas. Ja notariālais
akts nav nodots piespiedu izpildei viena gada laikā no attiecīgās saistības izpildes termiņa
iestāšanās dienas, saistības izpildi var prasīt vispārējās prasības tiesvedības kārtībā.

Ja zvērināts notārs izsniedz notariālo izpildu aktu, līgumsoda un procentu pieaugums apstājas ar dienu, kad notariālais akts iesniegts zvērinātam notāram nodošanai piespiedu izpildei.

107.⁵ Iesniegumu par saistības nodošanu piespiedu izpildei kreditors vai viņa pārstāvis,
mantinieki vai tiesību pēcnieki var iesniegt zvērinātam notāram, kas taisījis piespiedu izpildei
nododamo notariālo aktu.

Zvērināts notārs pārbauda iesniedzēja identitāti un pārstāvības tiesības.

Iesniegumā norāda, kādu saistību un pēc kāda akta lūdz nodot piespiedu izpildei (atstāt vai nodot nomāto vai patapināto īpašumu, konkrēto mantu, dokumentus vai piedzenamo summu), atsevišķi uzrādot pamatsummu, līgumsodu un procentus (nolīgtos vai likumā noteiktos), norādot to aprēķinu, laiku, par kādu līgumsods un procenti piedzenami, un kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa. Iesniegumam pievieno izpildei nododamo notariālo aktu, tā grozījumus un papildinājumus, ja tādi taisīti, un, ja nepieciešams, pierādījumus, kas apstiprina nosacījumu iestāšanos.

Piedzenamā līgumsoda apmērs nedrīkst pārsniegt piedzenamās pamatsummas apmēru.

107.⁶ Ja zvērināts notārs konstatē, ka kreditora iesniegums neatbilst šā likuma 107.⁵ panta prasībām vai noteikumi notariālajā aktā, kuru kreditors lūdz nodot piespiedu izpildei, neatbilst šajā sadaļā noteiktajām prasībām, viņš šā likuma 39. panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā atsaka notariālā izpildu akta taisīšanu.

107.⁷ Notariālo izpildu aktu zvērināts notārs taisa kā notariālo aktu trīs darba dienu laikā no šā likuma 107.⁵ pantā norādītā iesnieguma saņemšanas dienas. Tajā norāda:

1) akta taisīšanas gadu, dienu un mēnesi;

2) kāda saistība un kādā apmērā ir izpildāma;

3) kā labā tiek taisīts notariālais izpildu akts (vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu vai juridiskas personas nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru);

4) personu, pret kuru vērsta piedziņa (vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu vai juridiskas personas nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru).

Notariālo izpildu aktu izsniedz kreditoram un tā izsniegšana nav pārsūdzama tiesā.

Ja izpilde izdarāma dažādās vietās vai akts taisīts par labu vairākiem kreditoriem, vai vērsts pret vairākiem parādniekiem, zvērināts notārs pēc kreditora lūguma izsniedz vairākus notariālos izpildu aktus. Izsniedzot vairākus notariālos izpildu aktus, katrā no tiem precīzi norāda izpildes vietu (tiesas apgabalu) vai to saistības daļu, kura pēc šā notariālā izpildu akta izpildāma, bet solidārās piedziņas gadījumā — arī parādnieku, pret kuru vēršama piedziņa pēc šā notariāīā izpildu akta.

Notariālā izpildu akta paraugu apstiprina Ministru kabinets.

107.⁸ Notariālā izpildu akta norakstu zvērināts notārs nosūta parādniekam uz izpildāmajā notariālajā aktā norādīto adresi un uz viņa deklarēto dzīvesvietu. Notariālā izpildu akta norakstu nosūta arī uz kreditora norādīto parādnieka adresi, ja tā atšķiras no iepriekš norādītajām.

107.⁹ Ja parādnieks uzskata, ka kreditora prasījums par saistību izpildi ir nepamatots, viņš var celt prasību Civilprocesa likuma 406. pantā noteiktajā kārtībā.

107.¹⁰ Pēc ieinteresētās personas lūguma par izsniegto notariālo izpildu aktu zvērināts notārs izsniedz Padomes 2000. gada 22. decembra Regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 57. panta 4. punktā minēto apliecību (regulas Nr. 44/2001 VI pielikums).

Pēc piedzinēja lūguma par izsniegtajiem notariālajiem izpildu aktiem zvērināts notārs, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21.aprīļa Regulu (EK) Nr. 805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem, (turpmāk - regula Nr. 805/2004) un tās 25. panta pirmo daļu, izraksta Eiropas izpildes rīkojumu (regulas Nr. 805/2004 III pīelikums). Regulas Nr. 805/2004 6. panta 2. punktā minēto veidlapu (regulas Nr. 805/2004 IV pielikums) un 6. panta 3. punktā minēto veidlapu (regulas Nr. 805/2004 V pielikums) zvērināts notārs izraksta pēc ieinteresētās personas lūguma.

Zvērināts notārs, kas taisījis notariālo izpildu aktu, pēc ieinteresētās puses lūguma var izlabot kļūdas Eiropas izpildes rīkojumā vai atsaukt Eiropas izpildes rīkojumu, pamatojoties uz regulas Nr. 805/2004 10. pantu. Iesniedzot lūgumu par Eiropas izpildes rīkojuma labošanu vai atsaukšanu, izmanto regulas Nr. 805/2004 10. panta 3. punktā minēto veidlapu (regulas Nr. 805/2004 VI pielikums)."

Neatbalstīts

Atbalstīts

13. Papildināt likumu ar D¹ sadaļu šādā redakcijā:

"D¹ sadaļa

Notariālie akti, kas izpildāmi tiesas spriedumu izpildes kārtībā

107.¹ Civilprocesa likumā noteiktajā tiesas spriedumu izpildes kārtībā izpildāmi (nododami piespiedu izpildei) šādi notariālā akta formā taisīti līgumi:

1) terminēti līgumi par naudas samaksu vai par kustamās mantas vai dokumentu atdošanu;

2) terminēti nomas vai patapinājuma līgumi, kas paredz nomnieka vai patapinājuma ņēmēja pienākumu termiņa notecējuma dēļ atstāt vai nodot nomāto vai patapināto īpašumu;

3) vienošanās par vienreizējiem vai periodiskiem uzturlīdzekļu maksājumiem.

Šā panta pirmajā daļā norādītie notariālā akta formā taisītie līgumi nav nododami piespiedu izpildei, ja tā vērsta pret valsts īpašumu vai arī saistība ir dzēsta ar noilgumu, kura notecējums neapšaubāmi redzams no paša akta.

107.² Ja notariālajā aktā noteiktās saistības izpildīšana ir atkarīga no iepriekš pierādāmu nosacījumu iestāšanās, aktu var nodot piespiedu izpildei, ja šo nosacījumu iestāšanās notāram ir zināma vai pierādāma ar publiskiem dokumentiem, ierakstiem valsts informācijas sistēmā vai
kredītiestādes izsniegtiem dokumentiem.

107.³  Piespiedu izpildei var nodot šā likuma 107.¹ panta pirmajā daļā norādīto notariālo aktu, kas atbilst šādām prasībām:

1) izpildei nododamie akta noteikumi atbilst patērētāju tiesību aizsardzībai noteiktajām prasībām;

2) aktā skaidri noteikta izpildāmā saistība, tās pamatsumma, procenti, līgumsoda apmērs, saistības izpildīšanas termiņi, kārtība un nosacījumi;

3) parādnieks aktā tieši un nepārprotami piekritis saistības piespiedu izpildei. Pilnvarnieks šādu piekrišanu parādnieka vārdā var dod vienīgi gadījumā, ja viņš tam ir speciāli pilnvarots;

4)    akta dalībnieki aktā norādījuši savas adreses, uz kurām nosūtītie paziņojumi uzskatāmi par saņemtiem.

107.⁴ Kreditors notariālo aktu var iesniegt zvērinātam notāram nodošanai piespiedu izpildei viena gada laikā no attiecīgās saistības izpildes termiņa iestāšanās dienas. Ja notariālais akts nav nodots piespiedu izpildei viena gada laikā no attiecīgās saistības izpildes termiņa iestāšanās dienas, saistības izpildi var prasīt vispārējās prasības tiesvedības kārtībā.

Ja zvērināts notārs izsniedz notariālo izpildu aktu, līgumsoda un procentu pieaugums apstājas ar dienu, kad notariālais akts iesniegts zvērinātam notāram nodošanai piespiedu izpildei.

107.⁵ Iesniegumu par saistības nodošanu piespiedu izpildei kreditors vai viņa pārstāvis, mantinieki vai tiesību pēcnieki var iesniegt zvērinātam notāram, kas taisījis piespiedu izpildei
nododamo notariālo aktu.

Zvērināts notārs pārbauda iesniedzēja identitāti un pārstāvības tiesības.

Iesniegumā norāda, kādu saistību un pēc kāda akta lūdz nodot piespiedu izpildei (atstāt vai nodot nomāto vai patapināto īpašumu, konkrēto mantu, dokumentus vai piedzenamo summu), atsevišķi uzrādot pamatsummu, līgumsodu un procentus (nolīgtos vai likumā noteiktos), norādot to aprēķinu, laiku, par kādu līgumsods un procenti piedzenami, kā arī kredītiestādes nosaukumu un konta numuru, kurā veicama samaksa. Iesniegumam pievieno izpildei nododamo notariālo aktu, tā grozījumus un papildinājumus, ja tādi taisīti, un, ja nepieciešams, pierādījumus, kas apstiprina nosacījumu iestāšanos.

Piedzenamā līgumsoda apmērs nedrīkst pārsniegt piedzenamās pamatsummas apmēru.

107.⁶ Ja zvērināts notārs konstatē, ka kreditora iesniegums neatbilst šā likuma 107.⁵ panta prasībām vai noteikumi notariālajā aktā, kuru kreditors lūdz nodot piespiedu izpildei, neatbilst šajā sadaļā noteiktajām prasībām, viņš šā likuma 39. panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā atsaka notariālā izpildu akta taisīšanu.

107.⁷ Notariālo izpildu aktu zvērināts notārs taisa kā notariālo aktu triju darba dienu laikā no šā likuma 107.⁵ pantā norādītā iesnieguma saņemšanas dienas. Tajā norāda:

1) akta taisīšanas gadu, dienu un mēnesi;

2) kāda saistība un kādā apmērā ir izpildāma;

3) kā labā tiek taisīts notariālais izpildu akts (vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu vai juridiskās personas nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru);

4) personu, pret kuru vērsta piedziņa (vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu vai juridiskās personas nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru).

Notariālo izpildu aktu izsniedz kreditoram, un tā izsniegšana nav pārsūdzama tiesā.

Ja izpilde izdarāma dažādās vietās vai akts taisīts par labu vairākiem kreditoriem vai vērsts pret vairākiem parādniekiem, zvērināts notārs pēc kreditora lūguma izsniedz vairākus notariālos izpildu aktus. Ja tiek izsniegti vairāki notariālie izpildu akti, katrā no tiem precīzi norāda izpildes vietu (tiesas apgabalu) vai to saistības daļu, kura pēc šā notariālā izpildu akta izpildāma, bet solidārās piedziņas gadījumā — arī parādnieku, pret kuru vēršama piedziņa pēc šā notariālā izpildu akta.

Notariālā izpildu akta paraugu apstiprina Ministru kabinets.

107.⁸ Notariālā izpildu akta norakstu zvērināts notārs nosūta parādniekam uz izpildāmajā notariālajā aktā norādīto adresi un uz viņa deklarēto dzīvesvietu. Notariālā izpildu akta norakstu nosūta arī uz kreditora norādīto parādnieka adresi, ja tā atšķiras no iepriekš norādītajām.

107.⁹ Ja parādnieks uzskata, ka kreditora prasījums par saistību izpildi ir nepamatots, viņš var celt prasību Civilprocesa likuma 406. pantā noteiktajā kārtībā.

107.¹⁰ Pēc ieinteresētās personas lūguma zvērināts notārs par izsniegto notariālo izpildu aktu izsniedz Padomes 2000. gada 22. decembra regulas (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 57. panta 4. punktā minēto apliecību (regulas Nr. 44/2001 VI pielikums).

Pēc piedzinēja lūguma zvērināts notārs, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21.aprīļa regulu (EK) Nr. 805/2004, ar ko izveido Eiropas izpildes rīkojumu neapstrīdētiem prasījumiem, (turpmāk – regula Nr. 805/2004) un tās 25. panta pirmo daļu, par izsniegtajiem notariālajiem izpildu aktiem izraksta Eiropas izpildes rīkojumu (regulas Nr. 805/2004 III pīelikums). Regulas Nr. 805/2004 6. panta 2. punktā minēto veidlapu (regulas Nr. 805/2004 IV pielikums) un 6. panta 3. punktā minēto veidlapu (regulas Nr. 805/2004 V pielikums) zvērināts notārs izraksta pēc ieinteresētās personas lūguma.

Zvērināts notārs, kas taisījis notariālo izpildu aktu, pēc ieinteresētās puses lūguma var izlabot kļūdas Eiropas izpildes rīkojumā vai atsaukt Eiropas izpildes rīkojumu, pamatojoties uz regulas Nr. 805/2004 10. pantu. Iesniedzot lūgumu par Eiropas izpildes rīkojuma labošanu vai atsaukšanu, izmanto regulas Nr. 805/2004 10. panta 3. punktā minēto veidlapu (regulas Nr. 805/2004 VI pielikums)."

108.¹ Apliecinājumu zvērināts notārs taisa kā notariālo aktu, izņemot gadījumus, kad likums noteic, ka apliecinājums rakstāms uz paša dokumenta (apliecinājuma uzraksts), vai paredz citu sevišķu apliecināšanas kārtību.

Aktā norādāmi notāra konstatējumi.

Notariālo aktu grāmatas izrakstu par šādu aktu zvērināts notārs var izdot personai, pēc kuras aicinājuma apliecinājums taisīts, vai tās pārstāvim, mantiniekam, tiesību pēcniekam.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

12. Papildināt 108.¹ pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"Apliecinājumus, kurus netaisa kā notariālos aktus un kuros nav personas paraksta, var taisīt arī elektroniskā formā."

14. Papildināt 108.¹ pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"Apliecinājumus, kurus netaisa kā notariālos aktus un kuros nav personas paraksta, var taisīt arī elektroniskā formā."

180. Par likumu un citu normatīvo aktu, par Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas statūtu, lēmumu, zvērinātu notāru darbību regulējošo instrukciju, darba atlīdzības noteikumu un zvērinātu notāru profesionālās ētikas normu pārkāpumiem vai par to, ka zvērināts notārs savā darbībā pieļauj nolaidību vai nepilda savus pienākumus, vai atļaujas tādu necienīgu rīcību, kas diskreditē zvērināta notāra amata stāvokli un cieņu vai kas nav savienojama ar viņa palikšanu amatā vai līdzšinējā amata vietā, neatkarīgi no tā, vai pārkāpums izdarīts, izpildot amata pienākumus vai arī nav saistīts ar šo pienākumu izpildi, Zvērinātu notāru padome vai tieslietu ministrs var ierosināt disciplinārlietu pēc tiesas vai prokurora priekšlikuma, pēc personu sūdzībām vai pēc savas iniciatīvas.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

13. Aizstāt 180.pantā vārdus "Zvērinātu notāru padome" ar vārdiem "Latvijas Zvērinātu notāru padome".

15. Aizstāt 180.pantā vārdus "Zvērinātu notāru padome" ar vārdiem "Latvijas Zvērinātu notāru padome".

230. Latvijas Zvērinātu notāru padome:

1) sargā zvērinātu notāru amata godu un cieņu;

2) pārzina Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas organizācijas lietas;

3) pārstāv Latvijas Zvērinātu notāru kolēģiju un legāli izsaka zvērinātu notāru viedokli attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām, citām iestādēm un amatpersonām, kā arī attiecībās ar starptautiskām organizācijām;

4) nodrošina zvērinātu notāru profesionālo izaugsmi, pieprasa un apkopo informāciju par zvērinātu notāru praksi, gādā par tās saskaņošanu, iesniedz ierosinājumus un dod atzinumus likumdošanas un notariālās prakses jautājumos;

5) pārzina zvērinātu notāru palīgu sagatavošanu;

6) uzrauga un kontrolē zvērinātu notāru un zvērinātu notāru palīgu darbību, izskata par viņiem iesniegtās sūdzības un ziņojumus, kā arī uzliek viņiem disciplinārsodus;

6¹) vismaz reizi gadā pārbauda katra zvērināta notāra darbību, grāmatas un lietas;

7) pēc zvērināta notāra vai klienta lūguma nosaka atlīdzības apmēru par zvērināta notāra darbībām gadījumos, kad par to takse nav paredzēta vai par to radušās domstarpības;

8) izveido zvērinātu notāru amata darbību iekšējās kontroles pastāvīgu komisiju un nosaka tās darbības kārtību;

9) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā reizi pusgadā sniedz tieslietu ministram pārskatu par zvērinātu notāru veiktajām darbībām;

10) veic citus pienākumus, kas noteikti normatīvajos aktos vai ko uzdevusi Latvijas Zvērinātu notāru kolēģija.

14. Papildināt 230.pantu ar 9.¹ punktu šādā redakcijā:

"9¹) izsniedz ziņas no mantojumu reģistra un publisko testamentu reģistra;".

16. Papildināt 230.pantu ar 9.¹ punktu šādā redakcijā:

"9¹) izsniedz ziņas no mantojumu reģistra un publisko testamentu reģistra;".

15. Papildināt likumu ar N¹ sadaļu šādā redakcijā:

"N¹ sadaļa

Publisko testamentu reģistrs

249.¹ Publisko testamentu reģistra pārzinis un turētājs ir Latvijas Zvērinātu notāru padome. Publisko testamentu reģistra datiem par šā likuma 249.² pantā minētajiem pēdējās gribas rīkojuma aktiem, kas taisīti, sākot ar publisko testamentu reģistra darbības uzsākšanas dienu, ir publiska ticamība. Publisko testamentu reģistra datiem par šā likuma 249.² pantā minētajiem pēdējās gribas rīkojuma aktiem, kas taisīti līdz publisko testamentu reģistra darbības uzsākšanas dienai, ir informatīvs raksturs.

            Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā kārtojams publisko testamentu reģistrs, reģistrā iekļaujamās ziņas, kā arī gadījumus, kārtību un apjomu, kādā ziņas iesniedz reģistrā un izsniedz no reģistra.

            Ziņu izsniegšana no publisko testamentu reģistra Ministru kabineta noteiktajos gadījumos ir maksas pakalpojums. Maksas apmēru par ziņu izsnieg­šanu no publisko testamentu reģistra, maksāšanas kārtību, kā arī atbrīvojumus no maksas nosaka Ministru kabinets.

249.² Zvērināts notārs iesniedz publisko testamentu reģistrā ziņas:

1) par taisītajiem testamentiem, to atsaukšanu, grozīšanu un papildināšanu;

2) par glabāšanā pieņemtajiem testamentiem, to atsaukšanu, grozīšanu un papildināšanu;

3) šā likuma 249.¹ panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos, kārtībā un apjomā – par tādu publisku darījumu taisīšanu, grozīšanu un atcelšanu, kas satur rīkojumus nāves gadījumam."

5

Juridiskais birojs

Izteikt 249.² panta trešo punktu šādā redakcijā:

“3) Ministru kabineta noteiktajos gadījumos, kārtībā un apjomā – par tādu publisku darījumu taisīšanu, grozīšanu un atcelšanu, kas satur rīkojumus nāves gadījumam."

Atbalstīts

17. Papildināt likumu ar N¹ sadaļu šādā redakcijā:

"N¹ sadaļa

Publisko testamentu reģistrs

249.¹ Publisko testamentu reģistra pārzinis un turētājs ir Latvijas Zvērinātu notāru padome. Publisko testamentu reģistra datiem par šā likuma 249.² pantā minētajiem pēdējās gribas rīkojuma aktiem, kas taisīti, sākot ar publisko testamentu reģistra darbības uzsākšanas dienu, ir publiska ticamība. Publisko testamentu reģistra datiem par šā likuma 249.² pantā minētajiem pēdējās gribas rīkojuma aktiem, kas taisīti līdz publisko testamentu reģistra darbības uzsākšanas dienai, ir informatīvs raksturs.

  Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā kārtojams publisko testamentu reģistrs, reģistrā iekļaujamās ziņas, kā arī gadījumus, kārtību un apjomu, kādā ziņas iesniedz reģistrā un izsniedz no reģistra.

  Ziņu izsniegšana no publisko testamentu reģistra Ministru kabineta noteiktajos gadījumos ir maksas pakalpojums. Maksas apmēru par ziņu izsnieg­šanu no publisko testamentu reģistra, maksāšanas kārtību, kā arī atbrīvojumus no maksas nosaka Ministru kabinets.

249.² Zvērināts notārs iesniedz publisko testamentu reģistram ziņas:

1) par taisītajiem testamentiem, to atsaukšanu, grozīšanu un papildināšanu;

2) par glabāšanā pieņemtajiem testamentiem, to atsaukšanu, grozīšanu un papildināšanu;

3) Ministru kabineta noteiktajos gadījumos, kārtībā un apjomā – par tādu publisku darījumu taisīšanu, grozīšanu un atcelšanu, kuri satur rīkojumus nāves gadījumam."

252. Mantošanas iesniegumu iesniedz zvērinātam notāram, kas praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā dzīvesvieta, bet, ja tā nav zināma, — pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas.

16. Papildināt 252.pantu pēc vārda "pēdējā" ar vārdu "deklarētā".

18. Papildināt 252.pantu pēc vārda "pēdējā" ar vārdu "deklarētā".

253. Mantošanas iesniegumā iesniedzējs norāda mantojuma atstājēja vārdu un uzvārdu, viņa nāves dienu un pēdējo dzīvesvietu, bet, ja tā nav zināma, — mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietu.

17. Papildināt 253.pantu pēc vārda "pēdējo" ar vārdu "deklarēto".

19. Papildināt 253.pantu pēc vārda "pēdējo" ar vārdu "deklarēto".

258. Mantojumu reģistrā ieraksta mantojuma atstājēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, tā zvērināta notāra vārdu, uzvārdu un prakses vietas adresi, kurš ved mantojuma lietu.

Mantojumu reģistra vienīgā īpašniece ir Latvijas valsts. Mantojumu reģistra turētājs ir Latvijas Zvērinātu notāru kolēģija.

Ieinteresētās personas var ieskatīties mantojumu reģistrā un saņemt no tā izrakstus.

18.  258.pantā:

izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Mantojumu reģistra pārzinis un turētājs ir Latvijas Zvērinātu notāru padome.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"Ziņu izsniegšana no mantojumu reģistra Ministru kabineta noteiktajos gadī­jumos ir maksas pakalpojums. Maksas apmēru par ziņu izsniegšanu no mantojumu reģistra, maksāšanas kārtību, kā arī atbrīvojumus no maksas nosaka Ministru kabinets."

20.  258.pantā:

izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Mantojumu reģistra pārzinis un turētājs ir Latvijas Zvērinātu notāru padome.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"Ziņu izsniegšana no mantojumu reģistra Ministru kabineta noteiktajos gadī­jumos ir maksas pakalpojums. Maksas apmēru par ziņu izsniegšanu no mantojumu reģistra, maksāšanas kārtību, kā arī atbrīvojumus no maksas nosaka Ministru kabinets."

19. Papildināt likumu ar 259.¹ un 259.² pantu šādā redakcijā:

"259.¹ Pēc mantojuma lietas uzsākšanas zvērināts notārs pārliecinās publisko testamentu reģistrā, vai tajā ir reģistrēts mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojuma akts.

     259.² Zvērināts notārs, kura rīcībā ir kāds no šā likuma 249.² pantā minētajiem pēdējās gribas rīkojuma aktiem, izsniedz to pēc pieprasījuma tam zvērinātam notāram, kurš ved attiecīgo mantojuma lietu."

21. Papildināt likumu ar 259.¹ un 259.² pantu šādā redakcijā:

"259.¹ Pēc mantojuma lietas uzsākšanas zvērināts notārs pārliecinās publisko testamentu reģistrā, vai tajā ir reģistrēts mantojuma atstājēja pēdējās gribas rīkojuma akts.

     259.² Zvērināts notārs, kura rīcībā ir kāds no šā likuma 249.² pantā minētajiem pēdējās gribas rīkojuma aktiem, izsniedz to pēc pieprasījuma tam zvērinātam notāram, kurš ved attiecīgo mantojuma lietu."

281. Iesniedzot zvērinātam notāram iesniegumu par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā, iesniegumam pievieno:

1) pēdējās gribas rīkojuma aktu, ja šis akts nav zvērināta notāra rīcībā;

2) mantojuma atstājēja miršanas apliecību;

3) pierādījumus par mantojuma atstājēja pēdējo dzīvesvietu;

4) mantojamās mantas sarakstu ar mantas novērtējumu.

Iesniegumā norādāmi visi iesniedzējam zināmie mantinieki.

Šā panta pirmajā daļā minētie dokumenti iesniegumam nav jāpievieno, ja tie ir mantojuma lietā.

Šajā pantā minēto iesniegumu zvērināts notārs apliecina šā likuma 139.5 pantā noteiktajā kārtībā un brīdina iesniedzēju par kriminālatbildību.

20. Papildināt 281.panta pirmās daļas 3.punktu pēc vārda "pēdējo" ar vārdu "deklarēto".

22. Papildināt 281.panta pirmās daļas 3.punktu pēc vārda "pēdējo" ar vārdu "deklarēto".

295. Iesniegums par izsludināšanu iesniedzams zvērinātam notāram, kurš ved mantojuma lietu, bet, ja mantojuma lieta nav uzsākta, — šā likuma 251.pantā minētajam zvērinātam notāram.

21. Aizstāt 295.pantā skaitli un vārdu "251.pantā" ar skaitli un vārdu "252.pantā".

23. Aizstāt 295.pantā skaitli un vārdu "251.pantā" ar skaitli un vārdu "252.pantā".

311. Mantošanas iesniegumu iesniedz zvērinātam notāram, kas praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kurā bija mantojuma atstājēja pēdējā dzīvesvieta, bet, ja tā nav zināma, — pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas.

22. Papildināt 311.pantu pēc vārda "pēdējā" ar vārdu "deklarētā".

24. Papildināt 311.pantu pēc vārda "pēdējā" ar vārdu "deklarētā".

312. Mantošanas iesniegumam pievieno:

1) mantojuma atstājēja miršanas apliecību;

2) pierādījumus par mantojuma atstājēja pēdējo dzīvesvietu;

3) mantojamās mantas sarakstu ar mantas novērtējumu;

4) pierādījumus, kas apstiprina iesniedzēja tiesības mantot;

5) ziņas par visiem zināmajiem mantiniekiem.

Šajā pantā minēto iesniegumu zvērināts notārs apliecina šā likuma 139.5 pantā noteiktajā kārtībā un brīdina iesniedzēju par kriminālatbildību.

23. Papildināt 312.panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārda "pēdējo" ar vārdu "deklarēto".

25. Papildināt 312.panta pirmās daļas 2.punktu pēc vārda "pēdējo" ar vārdu "deklarēto".

326. Piekritību šķirt laulību pārrobežu lietā nosaka saskaņā ar Padomes 2003.gada 27.novembra regulas (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (turpmāk — regula Nr. 2201/2003) 3.pantu.

Ja piekritība šķirt laulību pārrobežu lietā nav noteikta Latvijas Republikai, zvērināts notārs laulības šķiršanas lietu neuzsāk un paziņo par to laulātajiem.

24. Papildināt 326.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"Piemērojamos tiesību aktus pārrobežu laulības šķiršanas lietās nosaka saskaņā ar Padomes 2010.gada 20.decembra regulu (ES) Nr.1259/2010, ar kuru īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai."

26. Papildināt 326.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"Piemērojamos tiesību aktus pārrobežu laulības šķiršanas lietās nosaka saskaņā ar Padomes 2010.gada 20.decembra regulu (ES) Nr.1259/2010, ar kuru īsteno ciešāku sadarbību attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai."

338. Par šķirto laulāto, kuram ir Latvijas Republikas valstspiederība, zvērināts notārs sagatavo ziņas par laulības šķiršanu un tās nosūta:

1) dzimtsarakstu nodaļai, kuras darbības iecirknī laulība reģistrēta;

2) attiecīgās draudzes, kurā laulība reģistrēta, garīdzniekam;

3) Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajai nodaļai pēc katra šķirtā laulātā deklarētās dzīvesvietas.

25. Papildināt 338.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"Par šķirto laulību pārrobežu lietā zvērināts notārs nosūta informāciju Ārlietu ministrijai."

27. Papildināt 338.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"Informāciju par laulības šķiršanu pārrobežu lietā zvērināts notārs nosūta Ārlietu ministrijai."

Pārejas noteikumi

(1.  – 20. punkts)

21. Šā likuma 19.panta pirmās daļas pirmajā teikumā noteikto zvērinātu notāru eksāmena rīkošanas termiņu — ne retāk kā reizi gadā — var nepiemērot 2011. un 2012.gadā. Zvērinātu notāru eksāmenu 2011. un 2012.gadā tieslietu ministrs pēc savas iniciatīvas vai Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšlikuma var rīkot, izvērtējot nepieciešamību.

(28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2011.)

26. Papildināt pārejas noteikumus ar 22.punktu šādā redakcijā:

"22. Zvērināti notāri gada laikā no publisko testamentu reģistra darbības uzsākšanas dienas iesniedz tajā ziņas par šā likuma 249.² pantā minētajiem pēdējās gribas rīkojuma aktiem, kas taisīti no Notariāta likuma spēkā stāšanās dienas (1993.gada 1.septembris) līdz publisko testamentu reģistra darbības uzsākšanas dienai. Minētās ziņas publisko testamentu reģistrā iesniedz saskaņā ar šā likuma 249.¹ panta otro daļu."

6

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izteikt likumprojekta 26. pantu šādā redakcijā:

„26. Aizstāt pārejas noteikumu 21. punktā vārdu un skaitli „un 2012." ar skaitļiem un vārdu ,,2012., 2013. un 2014."

Atbalstīts

28. Aizstāt pārejas noteikumu 21. punktā vārdu un skaitli „un 2012." ar skaitļiem un vārdu ,,2012., 2013. un 2014."

7

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Papildināt likumprojektu ar 27. pantu šādā redakcijā:

“27. Papildināt pārejas noteikumus ar 22. un 23. punktu šādā redakcijā:

„22. Šā likuma ll.¹ pantā noteikto par vakantās zvērināta notāra amata vietas aizpildīšanu var nepiemērot 2013. un 2014. gadā, izņemot gadījumu, ja, izvērtējot nepieciešamību, tiek secināts, ka vakanta zvērināta notāra amata vieta ir aizpildāma.

23. Zvērināti notāri gada laikā no publisko testamentu reģistra darbības uzsākšanas dienas iesniedz tajā ziņas par šā likuma 249.² pantā minētajiem pēdējās gribas rīkojuma aktiem, kas taisīti no Notariāta likuma spēkā stāšanās dienas (1993. gada 1. septembris) līdz publisko testamentu reģistra darbības uzsākšanas dienai. Minētās ziņas publisko testamentu reģistrā iesniedz saskaņā ar šā likuma 249.¹ panta otro daļu."

Atbalstīts

29. Papildināt pārejas noteikumus ar 22. un 23. punktu šādā redakcijā:

„22. Šā likuma ll.¹ pantā noteikto par vakantās zvērināta notāra amata vietas aizpildīšanu var nepiemērot 2013. un 2014. gadā, izņemot gadījumu, kad, izvērtējot nepieciešamību, tiek secināts, ka vakanta zvērināta notāra amata vieta ir aizpildāma.

23. Zvērināti notāri gada laikā no publisko testamentu reģistra darbības uzsākšanas dienas iesniedz tam ziņas par šā likuma 249.² pantā minētajiem pēdējās gribas rīkojuma aktiem, kas taisīti no Notariāta likuma spēkā stāšanās dienas (1993. gada 1. septembris) līdz publisko testamentu reģistra darbības uzsākšanas dienai. Minētās ziņas publisko testamentu reģistram iesniedz saskaņā ar šā likuma 249.¹ panta otro daļu."

Likums stājas spēkā 2012.gada 1.novembrī.

Likums stājas spēkā 2012.gada 1.novembrī.