Rīgā

 

 

2011.gada 27.oktobrī

Nr.9/7 – ______________

 

SAEIMAS PREZIDIJAM

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu, ierosina turpināt 11.Saeimā izskatīt likumprojektu "Grozījumi Iesniegumu likumā" (Nr.364/Lp10).

 

 

 

 

Ar cieņu

Komisijas priekšsēdētājs                                          S.Dolgopolovs

Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

 

Likumprojekts

 

Grozījumi Iesniegumu likumā

 

Izdarīt Iesniegumu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2007, 22.nr.) šādus grozījumus:

 

1. 2.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Šo likumu piemēro elektroniskā veidā saņemta iesnieguma izskatīšanai, ja tas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir parakstīts ar droši elektronisko parakstu, kā arī tad, ja privātpersonas identitāti pārbauda un iesniegumu iesniedz izmantojot Ministru kabineta noteiktas tiešsaistes formas.”;

 

izslēgt ceturtās daļas otro teikumu.

 

2. Izteikt 4.pantu šādā redakcijā:

„4.pants. Iesnieguma izskatīšanas piekritība

(1) Ja iestāde konstatē, ka saņemtais iesniegums pilnībā vai kādā daļā nav šīs iestādes kompetencē, tā divu nedēļu laikā no iesnieguma saņemšanas par to informē iesniedzēju un, ja iespējams, norāda kompetento iestādi.

(2) Ja tas ir lietderīgi, iestāde var nepiemērot šā panta pirmo daļu un pārsūtīt (nodot izpildei) iesniegumu citai iestādei arī pati, informējot par to iesniedzēju.

(3) Iestādes var vienoties par kopīgas atbildes sniegšanu uz vienu vai vairākiem līdzīga satura iesniegumiem.

(4) Iestādes šā panta otrajā vai trešajā daļā minētajos gadījumos pēc iespējas izmanto elektroniskos sakarus, tai skaitā Ministru kabineta noteiktas tiešsaistes formas.”

 

3. 5.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ja iesnieguma saturs neprasa atbildi pēc būtības, iestāde attiecīgo iesniegumu pieņem zināšanai un izmanto savā darbā atbilstoši iesnieguma saturam. Informāciju par iesniegumu iesniedzējs var saņemt Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā.”;

 

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Privātpersonu šajā likumā noteiktajos gadījumos informē saskaņā ar Paziņošanas likumu.”

4. 7.pantā:

izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) iesniegums nav parakstīts, izņemot šā likuma 2.panta ceturtajā daļā minēto gadījumu un gadījumu, kad privātpersonas identitāti pārbauda izmantojot Ministru kabineta noteiktas tiešsaistes formas.”;

 

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja iestāde atstājusi iesniegumu bez izskatīšanas saskaņā ar šā panta pirmās daļas 5.punktu, tomēr turpina saņemt attiecīgās privātpersonas līdzīga satura iesniegumus, tos pieņem zināšanai un atbildi uz tiem var nesniegt.”

 

5. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

„9.pants. Informācijas izpaušanas ierobežojumi

No iesnieguma izrietošo informāciju aizsargā saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Informāciju, kas atklāj tās personas identitāti, kura ziņojusi par tiesībpārkāpumu, var sniegt tikai ar šīs personas piekrišanu, izņemot tiesību normās noteiktajos gadījumus.”

 

6. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

„10.pants. Iestādes rīcības kontrole

(1) Iestādes rīcība tiek kontrolēta Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Administratīvā procesa likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Pieteikumu par administratīvo aktu vai faktisko rīcību var iesniegt Administratīvajā rajona tiesā. Tiesas spriedums nav pārsūdzams.

(3) Ja atbilde uz iesniegumu ir sniegta, tomēr nav ievērots likumā noteiktais termiņš, iestādes rīcība ir pārsūdzama tiesā, ja privātpersona pamato, ka tādējādi tai ir radīts būtisks personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārums.

(4) Iestādes nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu var lūgt tikai vienlaikus ar attiecīgā administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu.

(5) Tiesas kontrolei nav pakļauta tādu iesniegumu izskatīšana, kas iesniegti saskaņā ar Iesniegumu likuma 2.panta ceturto daļu, kā arī jautājumi, kas izriet no Iesnieguma likuma 4.panta otrās un trešās daļas, 5.panta septītās daļas, 7.panta pirmās daļas 1. un 2.punkta, 8.panta otrās un trešās daļas.”

 

7. Pārejas noteikumos:

izslēgt 3.punktu;

 

papildināt pārejas noteikumus ar 4.punktu šādā redakcijā:

„4. Šā likuma 10.panta otrā, trešā, ceturtā un piektā daļa neattiecas uz pieteikumiem, kas iesniegti administratīvajā tiesā līdz attiecīgo normu spēkā stāšanās dienai.”

Likumprojekta

„Grozījumi Iesniegumu likumā”

ANOTĀCIJA

 

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Likumprojekts izstrādāts, lai precizētu un uzlabotu Iesniegumu likuma piemērošanu, nodrošinot administratīvā sloga un birokrātisko procedūru mazināšanu, tai skaitā tiesu noslodzi. Likumprojekts paredz arī lielāku elektronisko sakaru izmantošanas palielināšanu.

Šo grozījumu mērķis ir mazināt valsts pārvaldes resursu izmantošanu nesaprātīgiem iesniegumiem, un koncentrēties uz pamatotu iesniegumu izskatīšanu.

Likumprojekts citastarp paredz grozīt arī iesniegumu piekritības noskaidrošanas kārtību, mazinot mehānisku iesniegumu replicēšanu un radot iespēju vairākām iestādēm sniegt kopīgu atbildi, kā arī nesniegt formālo paziņojumu par tāda iesnieguma saņemšanu, kurš neprasa atbildi pēc būtības. Tiek arī paredzēta iespēja, ka vairāku atkārtotu iesniegumu gadījumā iestāde var pieņemt lēmumu izbeigt saraksti ar iesniedzēju par attiecīgo jautājumu.

Likumprojektā iecerēts, ka pieteikumus par Iesniegumu likuma pārkāpumiem izskatīs Administratīvā rajona tiesa, un šīs tiesas nolēmumi nebūs tālāk pārsūdzami. Šāda izvēle pamatojas ar tiesu noslodzes mazināšanu lietām, kuras personai nevar radīt tiesību aizskārumu, jo Iesniegumu likums nav paredzēts subjektīvo publisko tiesību aizsardzībai, bet gan līdzdalībai valsts pārvaldē.

           

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem? 

Likumprojekts mazinās administratīvo slogu un birokrātiskās procedūras, tai skaitā tiesu noslodzi.

 

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts attiecas arī uz Administratīvā procesa likuma un Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu. Tajos būs nepieciešami precizējumi saistībā ar zaudējumu pieprasīšanas kārtību. Likumprojekts saskaņo Iesniegumu likumu ar Paziņošanas likumu.

 

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Likumprojekts sagatavots konsultējoties ar Saeimas Juridisko biroju, Valsts kanceleju, Tieslietu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Sabiedriskās politikas centru „Providus” un tiesu varas pārstāvjiem.

 

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā un normatīvajos aktos noteikto kārtību. Normatīvā akta projekts pēc izsludināšanas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.