Spēkā esošā redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr. p.k

Iesniegtie priekšlikumi

(1)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

1

2

3

4

5

6

Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā

Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā

Izdarīt Ūdens apsaimniekošanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 20.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 5.nr.; 2007, 13.nr.; 2009, 11.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 59., 166., 206.nr.; 2011, 46.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Ūdens apsaimniekošanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 20.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 5.nr.; 2007, 13.nr.; 2009, 11.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 59., 166., 206.nr.; 2011, 46.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) aizsargājamās teritorijas — teritorijas, kuras paredzētas ūdens ieguvei cilvēku patēriņam, teritorijas, kuras izveidotas bioloģisko resursu aizsardzībai, ūdensobjekti, kuri atzīti par rekreācijas objektiem vai peldvietu ūdeņiem, īpaši jutīgas teritorijas, kā arī īpaši aizsargājamas dabas teritorijas;
2) apakšbaseins — zemes platība (teritorija), no kuras visi virszemes noteces ūdeņi pa strautiem, upēm un ezeriem nonāk kādā konkrētā ūdensteces vietā (parasti ezerā vai upju satekā);

3) ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes rādītāji — ūdensobjekta hidroloģiskās, bioloģiskās, fizikālās un ķīmiskās īpašības, pēc kuru kvantitatīvajām vai kvalitatīvajām vērtībām var spriest par ūdeņu kvalitāti;
4) emisijas ierobežošana — pasākumi, kas nodrošina emisijas limitēšanu, arī emisijas robežvērtības vai ierobežojumi un nosacījumi emisijas ietekmei, raksturam vai citām tās iezīmēm vai piesārņojošās darbības norises apstākļiem, kas ietekmē emisiju;
5) ezers — dabiska ūdenstilpe sauszemes padziļinājumā (ezerdobē) ar palēninātu ūdensapmaiņu;
6) iekšzemes ūdeņi — visi stāvošie un tekošie ūdeņi uz zemes virsmas, kā arī visi pazemes ūdeņi uz sauszemes pusi no bāzes līnijas (pamatlīnijas, no kuras mēra teritoriālās jūras ūdeņus) (turpmāk — teritoriālie ūdeņi);

7) mākslīgs ūdensobjekts — virszemes ūdensobjekts, kas radīts cilvēka darbības rezultātā un atbilst šā likuma nosacījumiem;
8) pazemes ūdeņu horizonts — pazemes iežu slānis vai slāņi, kā arī citas ģeoloģiskas slāņkopas ar pietiekamu porainību un ūdenscaurlaidību, lai nodrošinātu nozīmīgu ūdens plūsmu vai nozīmīga daudzuma ūdens atdevi;
9) pazemes ūdens horizontu komplekss — savstarpēji saistītu pazemes ūdens slāņu, horizontu vai struktūru sakopojums;
10) pazemes ūdensobjekts — telpiski norobežota pazemes ūdens horizonta vai ūdens horizontu kompleksa daļa;
11) prioritārās vielas — ķīmiskās vielas, kas rada būtisku risku ūdens videi, arī ūdens videi īpaši bīstamas vielas;
12) pazemes ūdeņi — visi ūdeņi, kas atrodas zem zemes virsmas ar ūdeni piesātinātajā zonā un ir tiešā saskarē ar augsni vai nogulumiežiem;
13) pārejas ūdeņi — virszemes ūdeņi upju grīvu tuvumā, kuri blakus esošu piekrastes ūdeņu ietekmē daļēji ir sālsūdeņi, bet kurus būtiski ietekmē saldūdens plūsma;
13¹) peldvieta — peldēšanai paredzēta peldvietu higiēnas prasībām atbilstoša vieta, kas atrodas jūras piekrastē vai pie iekšzemes ūdeņiem un kas ietver noteiktu labiekārtotu sauszemes daļu un peldvietas ūdens daļu, ko cilvēki izmanto atpūtai peldsezonas laikā;
13²) peldvietas ūdens — piekrastes ūdeņu un iekšzemes ūdeņu teritorija peldvietā, kuru cilvēki izmanto peldēšanai;

13³) peldsezona — peldēšanai labvēlīga sezona, kuru nosaka attiecīgi laika apstākļi un kurā ir gaidāms liels peldētāju skaits. Latvijā peldsezona ir no 15.maija līdz 15.septembrim;
14) piekrastes ūdeņi — virszemes ūdeņi uz krasta pusi no līnijas, kas savieno visus punktus, kuri atrodas vienu jūras jūdzi uz jūras pusi no bāzes līnijas vai sniedzas līdz pārejas ūdeņu ārējai robežai;

14¹) plūdi — parasti ar ūdeni neklātas sauszemes īslaicīga applūšana, ko izraisa vētras radītie uzplūdi jūras piekrastes teritorijā vai strauja ūdens līmeņa celšanās ūdenstecēs un ūdenstilpēs palu vai ilgstošu lietavu laikā;

1. Izteikt 1.panta 14.¹ punktu šādā redakcijā:

“14¹) plūdi — parasti ar ūdeni neklātas sauszemes īslaicīga applūšana ar ūdeni, tai skaitā vētras radīto jūras ūdens uzplūdu piekrastes teritorijās vai palu vai ilgstošu lietavu izraisītas straujas ūdens līmeņa celšanās dēļ;”.

1. Izteikt 1.panta 14.¹ punktu šādā redakcijā:

“14¹) plūdi — parasti ar ūdeni neklātas sauszemes īslaicīga applūšana ar ūdeni, tai skaitā vētras radīto jūras ūdens uzplūdu piekrastes teritorijās vai palu vai ilgstošu lietavu izraisītas straujas ūdens līmeņa celšanās dēļ;”.

14²) plūdu risks — plūdu iestāšanās iespējamība un to radītā varbūtējā nelabvēlīgā ietekme uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību;
15) stipri pārveidots ūdensobjekts — virszemes ūdensobjekts, kura īpašības cilvēka darbības izraisītu fizikālu izmaiņu ietekmē ir būtiski mainījušās un kurš atbilst šā likuma nosacījumiem;
16) upe — galvenokārt pa zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne un daļa tecējuma var būt pazemē;
17) upes baseins — zemes platība (teritorija), no kuras visi virszemes noteces ūdeņi pa strautiem, upēm un ezeriem nonāk upes grīvā, grīvlīcī (estuārā) vai deltā un ietek jūrā;
18) upju baseinu apgabals — sauszemes un jūras teritorija, ko veido vienas upes vai vairāku blakus esošu upju baseini, kā arī ar tiem saistītie pazemes ūdeņi un piekrastes ūdeņi, kas saskaņā ar šo likumu ir upju baseinu apsaimniekošanas pamatvienība;

19) ūdens videi īpaši bīstamas vielas — ķīmiskās vielas vai vielu grupas, kas ir toksiskas, noturīgas vidē un spējīgas uzkrāties dzīvo organismu audos, kā arī citas vielas vai vielu grupas, kurām ir līdzīga iedarbība;

20) ūdens resursu lietošana— virszemes un pazemes ūdens resursu izmantošana fizisko vai juridisko personu vajadzībām, kā arī ūdenssaimniecības pakalpojumi un citas saimnieciskās, tai skaitā piesārņojošas, darbības, kuras būtiski ietekmē virszemes vai pazemes ūdeņu kvalitāti vai kvantitāti;
20¹) ūdenssaimniecības pakalpojumi — darbības, kas nodrošina ūdens ieguvi, uzkrāšanu, sagatavošanu lietošanai un piegādi fiziskajām vai juridiskajām personām, kā arī notekūdeņu savākšanu, attīrīšanu un novadīšanu virszemes ūdensobjektos;
21) ūdens resursu lietotājs — ikviena fiziskā vai juridiskā persona, kas iegūst ūdeņus vai lieto tos saimnieciskajā darbībā;
22) virszemes ūdensobjekts — nodalīts un nozīmīgs virszemes ūdens hidrogrāfiskā tīkla elements: ūdenstece (upe, strauts, kanāls vai to daļa), ūdenstilpe (ezers, dīķis, ūdenskrātuve vai to daļa), kā arī pārejas ūdeņi vai piekrastes ūdeņu posms;

23) virszemes ūdeņi — visi iekšzemes ūdeņi (izņemot pazemes ūdeņus), pārejas ūdeņi un piekrastes ūdeņi, bet attiecībā uz ķīmisko kvalitāti — arī teritoriālie ūdeņi.

7.pants. Ūdens resursu lietotāja pienākumi

Ūdens resursu lietotāja pienākumi ir šādi:

1) lietojot ūdens resursus, ievērot ūdensobjektam noteiktos izmantošanas mērķus, vides kvalitātes mērķus un kvalitātes normatīvus, atļauju nosacījumus, veselības aizsardzības, būvniecības, zivsaimniecības noteikumus un citas normatīvajos aktos ietvertās prasības;

2) nodrošināt ūdens kvalitātes un kvantitātes saglabāšanu savā īpašumā vai lietošanā esošajos ūdensobjektos un teritorijā;

3) ievērot apsaimniekošanas plānā un pasākumu programmā paredzētos nosacījumus;

4) veikt visas ar ūdens resursu lietošanu saistītās darbības tā, lai nepasliktinātu pazemes un virszemes ūdeņu stāvokli, nenodarītu kaitējumu cilvēku veselībai vai videi, arī ūdens ekosistēmām un no tām tieši atkarīgajām sauszemes ekosistēmām, kā arī neradītu apstākļus, kas veicina plūdus vai zemes izkalšanu;

5) ievērot citu ūdens resursu lietotāju un ūdensobjektiem piegulošās zemes īpašnieku tiesības;

6) saņemt normatīvajos aktos paredzētās atļaujas darbībām, kas ir saistītas ar ūdens resursu lietošanu;

7) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniegt statistikas pārskatu par ūdens resursu lietošanu atbilstoši izdotās atļaujas nosacījumiem;

8) atļaut vides aizsardzības institūciju pārstāvjiem, kuri normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic ūdeņu stāvokļa valsts kontroli vai vides monitoringu, ņemt pazemes un virszemes ūdeņu paraugus privātajos ūdeņos vai ņemt augsnes paraugus un veikt monitoringa iekārtu kontroli privātīpašuma teritorijā;

9) veikt monitoringu atļaujās vai normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un kārtībā;

10) atlīdzināt zaudējumus, kas ūdens resursu lietošanas rezultātā nodarīti videi vai ūdens bioloģiskajiem resursiem, ja atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem atzīta ūdens resursu lietotāja atbildība par šiem zaudējumiem;

11) pārtraukt ūdens resursu lietošanu, ja konstatēta pazemes ūdensobjekta un virszemes ūdensobjekta stāvokļa pasliktināšanās, nodarīts kaitējums cilvēku veselībai vai videi, it īpaši ūdens ekosistēmām un no tām tieši atkarīgajām sauszemes ekosistēmām;

12) ievērot ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumos paredzēto ūdens objekta, tajā skaitā ūdens objekta hidrotehnisko būvju, ekspluatācijas režīmu, lai novērstu plūdu draudus ūdens objektam piegulošajās teritorijās.

2. Izteikt 7.panta 12.punktu šādā redakcijā:

“12) ievērot ūdens objekta ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumos paredzētos ūdens objekta ekspluatācijas un izmantošanas nosacījumus. Hidrotehniskās būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs atbild par savā īpašumā vai valdījumā esošās hidrotehniskās būves ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumos paredzēto nosacījumu izpildi un veic pasākumus, lai novērstu plūdu draudus ūdens objektam piegulošajās teritorijās.”

1

Atbildīgā komisija

Izteikt 7.panta 12.punktu šādā redakcijā:

“12) ievērot ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumos paredzētos ūdens objekta ekspluatācijas un izmantošanas nosacījumus. Hidrotehniskās būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs atbild par savā īpašumā vai valdījumā esošās hidrotehniskās būves ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumos paredzēto nosacījumu izpildi un veic pasākumus, lai novērstu plūdu draudus.”

Atbalstīts

2. Izteikt 7.panta 12.punktu šādā redakcijā:

“12) ievērot ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumos paredzētos ūdens objekta ekspluatācijas un izmantošanas nosacījumus. Hidrotehniskās būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs atbild par savā īpašumā vai valdījumā esošās hidrotehniskās būves ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumos paredzēto nosacījumu izpildi un veic pasākumus, lai novērstu plūdu draudus.”

7.¹ pants. Plūdu draudu novēršanai izstrādājamie ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumi
Lai novērstu plūdu draudus ūdens objektam piegulošajās teritorijās, Ministru kabinets nosaka:
1) tos ūdens objektus, kuru hidroloģiskais režīms ir regulējams ar hidrotehniskajām būvēm un kuriem izstrādājami ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumi;
2) ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumos ietveramās prasības, kā arī šo noteikumu apstiprināšanas un ievērošanas kontroles kārtību.

3. 7.¹ pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Izstrādājot ūdens objektu ekspluatācijas noteikumus, novērtē iespējamo applūšanas risku ūdens objekta hidrotehnisko būvju darbībai noteikto prasību neievērošanas gadījumā.”;

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

Redakc. preciz.

3. 7.¹ pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Izstrādājot ūdens objektu ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumus, novērtē iespējamo applūšanas risku ūdens objekta hidrotehnisko būvju darbībai noteikto prasību neievērošanas gadījumā.”;

uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.

9.pants. Upju baseinu apgabala pārvaldes institūcijas
(1) Katra upju baseinu apgabala apsaimniekošanas pasākumu koordinācijai izveido konsultatīvo padomi (turpmāk — padome), kurā iekļauj valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvjus. Padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets, bet personālsastāvu — vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.
(2) Padome:
1) saskaņo ministriju un citu valsts pārvaldes institūciju, kā arī to reģionālo struktūrvienību, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un citu interešu grupu intereses jautājumos, kas saistīti ar vides kvalitātes un ūdens lietošanas mērķu sasniegšanu attiecīgajā upju baseinu apgabalā;
2) izskata un sniedz atzinumu par apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu, kā arī par sagatavotajiem priekšlikumiem attiecībā uz to īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem.
(3) (Izslēgta ar 03.02.2005. likumu.)
(4) Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk — centrs) katram upju baseinu apgabalam:

1) izstrādā ūdeņu stāvokļa monitoringa programmas (turpmāk — monitoringa programma);
2) sagatavo priekšlikumus par monitoringa programmu īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem;
3) koordinē un organizē monitoringa programmu īstenošanu;
4) sniedz Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteikto informāciju Eiropas Komisijai;
5) sagatavo un atjauno apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu projektus;
6) izstrādā ūdens resursu lietošanas ekonomisko analīzi;
7) nodrošina sabiedrības līdzdalību apsaimniekošanas plānu, arī plūdu riska pārvaldības plānu, un pasākumu programmu sagatavošanā un atjaunošanā, kā arī informē par šiem plāniem un programmām attiecīgās pašvaldības, kuru administratīvajā teritorijā tos paredzēts īstenot;
8) koordinē pasākumu programmu īstenošanu, uztur un apkopo informāciju par veiktajiem pasākumiem un antropogēno slodžu izmaiņām, kā arī, pamatojoties uz šo informāciju un monitoringa rezultātiem, veic minēto pasākumu efektivitātes analīzi un, ja nepieciešams, izstrādā priekšlikumus pasākumu programmu precizēšanai;

9) saskaņo apsaimniekošanas pasākumus līdz pasākumu programmas apstiprināšanai, kā arī neatliekamus pasākumus, kas nav iekļauti pasākumu programmā;
10) sagatavo priekšlikumus par pasākumu programmu īstenošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem;
11) nodrošina konsultatīvo padomju darbību;
12) sadarbojas ar attiecīgo valstu kompetentajām institūcijām, lai nodrošinātu šā likuma 2.pantā noteikto mērķu, tai skaitā vides kvalitātes mērķu sasniegšanu starptautiskajā upju baseinu apgabalā, kā arī koordinē kopīgas pasākumu programmas;

13) veic sākotnējo plūdu riska novērtējumu un, pamatojoties uz tā rezultātiem, identificē teritorijas, kurās pastāv vai varētu rasties plūdu risks, kā arī sagatavo iespējamo plūdu postījumu vietu kartes un plūdu riska kartes šīm teritorijām;

4. Izteikt 9.panta ceturtās daļas 13.punktu šādā redakcijā: 

“13) veic sākotnējo plūdu riska novērtējumu un, pamatojoties uz tā rezultātiem, identificē teritorijas, kurās pastāv vai varētu rasties plūdu risks, kā arī sagatavo iespējamo plūdu postījumu vietu kartes un plūdu riska kartes šīm teritorijām. Centrs izstrādā un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārskata minētās kartes, nodrošinot, ka tajās sniegtās ziņas saskan ar informāciju, kas iekļauta upju baseinu raksturojumā, cilvēku darbības ietekmes izvērtējumā, ekonomiskajā analīzē un apsaimniekošanas plānos;”.

4. Izteikt 9.panta ceturtās daļas 13.punktu šādā redakcijā: 

“13) veic sākotnējo plūdu riska novērtējumu un, pamatojoties uz tā rezultātiem, identificē teritorijas, kurās pastāv vai varētu rasties plūdu risks, kā arī sagatavo iespējamo plūdu postījumu vietu kartes un plūdu riska kartes šīm teritorijām. Centrs izstrādā un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārskata minētās kartes, nodrošinot, ka tajās sniegtās ziņas saskan ar informāciju, kas iekļauta upju baseinu raksturojumā, cilvēku darbības ietekmes izvērtējumā, ekonomiskajā analīzē un apsaimniekošanas plānos;”.

14) pamatojoties uz šīs daļas 13.punktā minētajām kartēm, izstrādā plūdu riska pārvaldības plānu, ko iekļauj upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānā kā tā sastāvdaļu.
(5) Valsts vides dienests uzrauga pasākumu programmas īstenošanu un, ievērojot centra veikto analīzi un izstrādātos priekšlikumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārskata izsniegto atļauju nosacījumus.
(6) Ministru kabinets nosaka sākotnējā plūdu riska novērtējumā, iespējamo plūdu postījumu vietu kartēs, plūdu riska kartēs un plūdu riska pārvaldības plānā sniedzamās informācijas saturu un veidu, kā arī papildu informāciju, kas iekļaujama, atjaunojot minētos dokumentus.

10.pants. Starptautiskā sadarbība upju baseinu apsaimniekošanā un plūdu riska pārvaldībā
(1) Ja upes baseins daļēji ietilpst Latvijas teritorijā, daļēji — citas tādas valsts teritorijā, kura ir Eiropas Savienības dalībvalsts, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, lai izveidotu un apsaimniekotu starptautisku upju baseinu apgabalu, sadarbojas ar attiecīgās valsts kompetentajām institūcijām.

(2) Ja izveidots starptautisks upju baseinu apgabals, centrs nodrošina Latvijas teritorijā ietilpstošās upju baseinu apgabala daļas pārvaldi un attiecībā uz Latvijas teritorijā ietilpstošajām starptautiskā upju baseinu apgabala daļām apmainās ar būtisku informāciju ar attiecīgās valsts kompetentajām institūcijām, veicot šā likuma 9.panta ceturtās daļas 13. un 14.punktā minētos uzdevumus, un nodrošina savstarpēji saskaņotu plūdu riska pārvaldības plānu izstrādi.

5. 10.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja izveidots starptautisks upju baseinu apgabals, centrs nodrošina Latvijas teritorijā ietilpstošās upju baseinu apgabala daļas pārvaldi, apmainās ar informāciju par ūdeņu stāvokli, plūdu apdraudētajām teritorijām un veicamajiem pasākumiem, kā arī sadarbojas ar attiecīgās valsts kompetentajām institūcijām, lai nodrošinātu vienota un savstarpēji saskaņota apsaimniekošanas plāna un plūdu riska pārvaldības plāna kā tā sastāvdaļas izstrādi. Ja starptautiskajam upju baseinu apgabalam netiek izstrādāts vienots apsaimniekošanas vai plūdu riska pārvaldības plāns, centrs izstrādā minētos plānus Latvijas teritorijā ietilpstošajai starptautiskā upju baseinu apgabala daļai un saskaņo tos ar attiecīgās valsts kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu plānos ietvertās informācijas, vērtējumu un pasākumu savstarpējo atbilstību.”;

5. 10.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja izveidots starptautisks upju baseinu apgabals, centrs nodrošina Latvijas teritorijā ietilpstošās upju baseinu apgabala daļas pārvaldi, apmainās ar informāciju par ūdeņu stāvokli, plūdu apdraudētajām teritorijām un veicamajiem pasākumiem, kā arī sadarbojas ar attiecīgās valsts kompetentajām institūcijām, lai nodrošinātu vienota un savstarpēji saskaņota apsaimniekošanas plāna un plūdu riska pārvaldības plāna kā tā sastāvdaļas izstrādi. Ja starptautiskajam upju baseinu apgabalam netiek izstrādāts vienots apsaimniekošanas vai plūdu riska pārvaldības plāns, centrs izstrādā minētos plānus Latvijas teritorijā ietilpstošajai starptautiskā upju baseinu apgabala daļai un saskaņo tos ar attiecīgās valsts kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu plānos ietvertās informācijas, vērtējumu un pasākumu savstarpējo atbilstību.”;

(3) Ja upes baseins daļēji ietilpst Latvijas teritorijā, daļēji — citas tādas valsts teritorijā, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbības līgumu par vides aizsardzību ietvaros sadarbojas ar attiecīgās valsts kompetentajām institūcijām, lai veicinātu šā likuma mērķu sasniegšanu visā upes baseinā.

papildināt trešo daļu ar tekstu šādā redakcijā:

“Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija veic pasākumus, lai veicinātu vienota apsaimniekošanas plāna un plūdu riska pārvaldības plāna kā tā sastāvdaļas izstrādi starptautiskajam upju baseinu apgabalam. Ja starptautiskajam upju baseinu apgabalam netiek izstrādāts vienots apsaimniekošanas vai plūdu riska pārvaldības plāns, centrs nodrošina savstarpēji saskaņota apsaimniekošanas plāna un plūdu riska pārvaldības plāna kā tā sastāvdaļas izstrādi Latvijas teritorijā ietilpstošajām starptautiskā upju baseinu apgabala daļām.”

papildināt trešo daļu ar tekstu šādā redakcijā:

“Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija veic pasākumus, lai veicinātu vienota apsaimniekošanas plāna un plūdu riska pārvaldības plāna kā tā sastāvdaļas izstrādi starptautiskajam upju baseinu apgabalam. Ja starptautiskajam upju baseinu apgabalam netiek izstrādāts vienots apsaimniekošanas vai plūdu riska pārvaldības plāns, centrs nodrošina savstarpēji saskaņota apsaimniekošanas plāna un plūdu riska pārvaldības plāna kā tā sastāvdaļas izstrādi Latvijas teritorijā ietilpstošajām starptautiskā upju baseinu apgabala daļām.”

19.pants. Apsaimniekošanas plāna apstiprināšana
(1) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs apstiprina apsaimniekošanas plānu katram upju baseinu apgabalam. Apsaimniekošanas plānus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un centrs publicē savā mājaslapā internetā. Apsaimniekošanas plānu, arī plūdu riska pārvaldības plānu, atjauno ne retāk kā reizi sešos gados.

(2) Šā likuma 10.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos centrs sadarbojas ar attiecīgās valsts kompetento institūciju, lai izstrādātu starptautiskā upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānu. Līdz starptautiskā upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāna apstiprināšanai šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā centrs sagatavo un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs apstiprina apsaimniekošanas plānus Latvijas teritorijā ietilpstošajām starptautiskā upju baseinu apgabala daļām.

6. Papildināt 19.panta otrās daļas pirmo teikumu pēc vārdiem “apsaimniekošanas plānu” ar vārdiem “tai skaitā plūdu riska pārvaldības plānu kā tā sastāvdaļu”.

Redakc. preciz.

6. Papildināt 19.panta otrās daļas pirmo teikumu ar vārdiem “tai skaitā plūdu riska pārvaldības plānu kā tā sastāvdaļu”.