I Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Ar Ministru kabineta 2010.gada 29.jūlija rīkojumu Nr.443 „Par Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu nodarbinātības koncepciju” apstiprinātā Ar brīvības atņemšanas sodu notiesāto personu nodarbinātības koncepcija (turpmāk – koncepcija). Minētā rīkojuma 3.1.apakšpunkts nosaka Tieslietu ministrijai sagatavot un tieslietu ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā līdz 2010.gada 1.oktobrim – likumprojektus, kas nepieciešami koncepcijas kopsavilkumā ietvertā risinājuma 1.varianta īstenošanai. Minētā uzdevuma nodrošināšanai ir izstrādāts likumprojekts „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (turpmāk – likumprojekts).

2.

Pašreizējā situācija un problēmas

Šobrīd ieslodzījuma vietās darbojas šāda profila komersanti, kas ir noslēguši sadarbības līgumus ar brīvības atņemšanas vietām.

Rīgas Centrālcietums:

SIA „Niso” – šūšanas darbi

Jelgavas cietums:

SIA „SC Koks” – kokapstrādes darbi

SIA „Sakta LD” – šūšanas darbi

SIA „Koku tilts” – kokapstrādes darbi

SIA „Yellow Forest” – kokapstrādes darbi

Iļģuciema cietums:

SIA „SRC Brasa” – šūšanas darbi

Brasas cietums:

SIA „SRC Brasa” – šūšanas darbi, autoserviss

Šķirotavas cietums:

SIA „Tacis” – makšķerēšanas piederumu ražošana

SIA „Unilux” – mēbeļu ražošana

SIA „EkoFabrika” – koka logu, durvju un mēbeļu ražošana

SIA „Medi1” – logu, durvju un mēbeļu ražošana

Valmieras cietums:

SIA „Storeks” – kokapstrādes darbi

SIA „Koku tilts” – kokapstrādes darbi

SIA „R.A.&C” – kokapstrādes darbi

Daugavgrīvas cietums:

SIA „Vagnum pro” – celtniecības materiālu fasēšana

SIA „Domsa” – kokapstrādes darbi

SIA „VLS” – kokapstrādes darbi

Tāpat šobrīd notiek pārrunas Daugavgrīvas cietumā un Jēkabpils cietumā ar komersantiem par jaunas ražotnes atvēršanu (kokapstrāde).

Koncepcijā noteikts, ka, lai palielinātu komersantu interesi par darba vietu izveidi brīvības atņemšanas iestādēs un palielinātu iespējas nodarbināt visus notiesātos, palielinātu notiesāto veikto maksājumu saskaņā ar izpildu dokumentiem apjomu, jo notiesātajiem būs iespēja soda izciešana laikā nopelnīt, ir jāveido atbalsta sistēmas komersantam, kas nodarbina notiesātos brīvības atņemšanas iestādēs.

Izstrādājot normatīvo regulējumu attiecībā uz brīvības atņemšanas iestāžu valdījumā esošo telpu, ēku un zemju, kas netiek izmantotas soda izpildes nodrošināšanai, iznomāšanu komersantiem darba vietu izveidei brīvības atņemšanas iestādē, ir jāvadās pēc šādiem principiem:

1) jāveicina šo telpu, ēku un zemju izmantošana darba vietu izveidei;

2) nosakot nomas maksu, jārada komersantam pēc iespējas labvēlīgāki apstākļi, un šīs priekšrocības ir jāsaista ar komersanta radīto iespēju nodarbināt notiesātos soda izciešanas laikā un viņa ieguldījumiem brīvības atņemšanas iestādes valdījumā.

Izstrādājot jaunu regulējumu, jāveido sistēma, ka komersantam, nomājot brīvības atņemšanas iestādes telpas, ēkas un zemi, ja tas nepieciešams notiesāto nodarbināšanas organizēšanai cietumā, tiek noteikta samazināta nomas maksa. Jāveido sistēma, kas nodrošina, ka, pieaugot komersanta ieguldījumiem un viņa izveidotajās ražotnēs nodarbināto notiesāto skaitam, samazinās nomas maksa.

Līdz 2009.gada 16.jūlijam spēkā esošā Publisko iepirkumu likuma 5.panta 4.punktā bija noteikts, ka pasūtītājs nepiemēro šajā likumā noteiktās iepirkuma procedūras, ja līgumcena ir mazāka par 70 000 latu un ja līgums tiek slēgts par preču un pakalpojumu iepirkumu no brīvības atņemšanas iestādēm, kuras par darbaspēku izmanto notiesātos, attiecīgās iestādes pašas vai citu brīvības atņemšanas iestāžu vajadzībām. Ar 2009.gada 16.jūlija likumu 5.panta 4.punkts tika izslēgts no likuma, lai arī likumprojekta pieņemšanas procesā tajā bija ietverts Tieslietu ministrijas priekšlikums attiecībā uz izņēmuma noteikšanu iepirkuma procedūrās komersantiem, kas brīvības atņemšanas iestādes teritorijā nodarbina vismaz 20 notiesātos. Likumprojektā bija ietverts atvieglojums – iepirkumu procedūras nepiemērošana, ja tiek slēgts līgums ar komersantu, kurš nodarbina vismaz 20 ieslodzītos ieslodzījuma vietā, par tādu preču piegādi, kas tiek ražotas ieslodzījuma vietā, vienlaikus pastāvot vairākiem kritērijiem. Tomēr, izskatot minēto priekšlikumu Saeimā, tas tika noraidīts, līdz ar to likuma grozījumu redakcija, kas stājās spēkā 2009.gada 16.jūlijā, šādu grozījumu vairs nesaturēja.

Saskaņā ar Tieslietu ministrijas rīcībā esošo informāciju kā pamatojums šādam lēmumam bija tas, ka regulējums nenodrošināja efektīvu kontroli pār to, lai komersanti, kas nodarbina ieslodzītos ieslodzījuma vietās, līdz ar ieslodzījuma vietās saražotajām precēm pasūtītājiem bez iepirkuma procedūru rīkošanas nepārdotu līdzīgas preces, kuras ražotas ārpus ieslodzījuma vietu teritorijas, nenodarbinot ieslodzītos. Regulējums tika izslēgts no likumprojekta brīdī, kad tika iesniegts priekšlikums preču un pakalpojumu līgumcenu robežas pielīdzināt Eiropas Savienības noteiktajām līgumcenu robežām, kā rezultātā uz attiecīgajiem iepirkumiem vairs nebija attiecināms Publisko iepirkumu likuma regulējums. Savukārt kompromisa rezultātā, nosakot šobrīd spēkā esošas līgumcenu robežas, konkrētais regulējums netika tālāk virzīts.

Ņemot vērā notiesāto resocializācijas nozīmi likumpaklausīgas dzīves nodrošināšanā pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes, izvērtējot riskus, ka, nepastāvot papildus atbalsta sistēmai, komersantiem piedāvājums iesaistīties notiesāto resocializācijā var nešķist pietiekami pievilcīgs, lai iesaistītos, kā arī izvērtējot riskus, ar kuriem sastapsies komersants šādas iesaistes laikā, ir nepieciešams nodrošināt īpašu valsts atbalstu tiem komersantiem, kuri sniedz nozīmīgu ieguldījumu notiesāto resocializācijas nodrošināšanā līdz ar to veicinot sabiedrības drošību kopumā. Tāpēc nepieciešams atkārtoti virzīt grozījumus Publisko iepirkumu likumā, lai nodrošinātu atbalsta pasākumus komersantiem, kas iesaistījušies valsts pārvaldes iestādēm noteikto uzdevumu īstenošanā un tādējādi veicinātu viņu interesi par notiesāto nodarbināšanu.

Publisko iepirkumu likuma 46.pants nosaka piedāvājuma izvēles kritērijus. Saskaņā ar minēto pantu ir šādi piedāvājuma izvēles kritēriji:
1) saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kurā ņemti vērā tādi faktori kā piegāžu vai līguma izpildes termiņi, ekspluatācijas izmaksas un citas izmaksas, to efektivitāte, būvdarbu, preču vai pakalpojumu kvalitāte, estētiskais un funkcionālais raksturojums, vides prasību ievērošana, tehniskās priekšrocības, rezerves daļu pieejamība, piegāžu drošība, cena un citi ar līguma priekšmetu saistīti faktori, kuriem jābūt konkrēti izteiktiem un objektīvi salīdzināmiem vai izvērtējamiem;

2) piedāvājums ar viszemāko cenu.

Pasūtītājs piedāvājumu salīdzināšanai un novērtēšanai kā kritēriju izvēlas saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, bet gadījumā, kad pasūtītājs uzskata, ka lietderīgāk ir izvēlēties piedāvājumu ar viszemāko cenu un pasūtītāja sagatavotā tehniskā specifikācija ir detalizēta, pasūtītājs ir tiesīgs piedāvājumu salīdzināšanai un novērtēšanai izmantot kritēriju — piedāvājums ar viszemāko cenu.
(Saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles gadījumā pasūtītājs paziņojumā par līgumu vai iepirkuma procedūras dokumentos norāda visus vērtēšanas kritērijus to nozīmīguma secībā, kritēriju īpatsvarus un skaitliskās vērtības, kā arī iepirkuma procedūras dokumentos norāda piedāvājuma izvēles algoritmu saskaņā ar šiem kritērijiem un aprakstu, kā tiks vērtēts katrs no norādītajiem vērtēšanas kritērijiem. Kritērijiem piešķirtās skaitliskās vērtības var norādīt noteiktā diapazonā.

Saskaņā ar 2010.gada 20.maija likumā „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” paredzētajiem grozījumiem Publisko iepirkumu likums tika papildināts ar XII¹ nodaļu (85.¹ - 85.³ pants), kurā noteiktais izņēmums paredz nodot administratīvajai tiesai tai neraksturīgu kompetenci, proti, tiesības likumā noteiktos gadījumos iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos atzīt par spēkā neesošu, grozīt vai atcelt to noteikumus vai saīsināt iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu. Saskaņā ar minētā likuma 85.² pantu administratīvā tiesa iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos var atzīt par spēkā neesošu, grozīt vai atcelt to noteikumus vai saīsināt iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņu tikai tad, ja ir konstatējusi konkrētus šajā pantā uzskaitītus pārkāpumus (piemēram, iepirkuma līgums noslēgts, nepiemērojot iepirkuma procedūras u.c.). Šobrīd konstatēts, ka Publisko iepirkumu likuma 85.¹ pantā paredzētās tiesību normas formulētas neviennozīmīgi, kas rada iespēju divējādai interpretācijai. Proti, no vienas puses, šī likuma 85.¹ pantā ietvertās normas var interpretēt tā, ka administratīvā tiesa pieņem izskatīšanai tikai tos pieteikumus par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu, to noteikumu grozīšanu vai atcelšanu vai iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņa saīsināšanu, kuru pamatā ir norādīts kāds no  likuma 85.² pantā uzskaitītajiem pārkāpumiem. Tātad, ja administratīvā tiesa konstatē, ka pieteikuma pamatā ir strīds par to, vai pasūtītājs ir pieļāvis kādu no Publisko iepirkumu likuma 85.² pantā uzskaitītajiem pārkāpumiem, tad tiesa pieņem šādu pieteikumu izskatīšanai un lietas izskatīšanas pēc būtības ietvaros pārbauda, vai attiecīgais pārkāpums tiešām noticis, vai nē un attiecīgi pieteikumu apmierina vai noraida. Savukārt, no otras puses, likuma 85.¹ pantā ietvertās normas var interpretēt tā, ka administratīvā tiesa pieņem izskatīšanai jebkuru pieteikumu par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu, to noteikumu grozīšanu vai atcelšanu vai iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās  termiņa saīsināšanu, un lietas izskatīšanas pēc būtības ietvaros skatās, vai pieteikuma pamatā ir kāds no likuma 85.² pantā uzskaitītajiem pārkāpumiem, vai šāds pārkāpums tiešām pieļauts un attiecīgi pieteikumu apmierina vai noraida.

Ievērojot, ka likumdevējs ir paredzējis Publisko iepirkumu likumā īpašu izņēmumu no vispārējās iepirkumu līgumu vai vispārīgo vienošanos strīdu izskatīšanas kārtības, secināms, ka būtu piemērojams iepriekš minētais pirmais likuma 85.¹ pantā ietverto normu interpretācijas variants. Par to liecina arī tas, ka pieteikuma iesniegšanas termiņi ir piesaistīti pieteikuma pamatā norādāmajiem likuma 85.² pantā uzskaitītajiem pārkāpumiem. Tātad jau pieteikuma izlemšanas stadijā tiesai ir jāzina, kurš likuma 85.² pantā uzskaitītais pārkāpums ir konkrētā pieteikuma pamatā, jo no tā atkarīgs, kāds ir pieteikuma iesniegšanas termiņš.

Ievērojot minēto, kā arī lai skaidri nošķirtu izņēmuma gadījumus, kad pieteikums iesniedzams administratīvajā tiesā, nepieciešams redakcionāli precizēt Publisko iepirkumu likuma 85.¹ panta pirmo  un sesto daļu.

Saskaņā ar 2010.gada 20.maija likumā „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” paredzētajiem grozījumiem Publisko iepirkumu likums tika papildināts ar XII² nodaļu „Zaudējumu atlīdzināšana”. Publisko iepirkumu likuma 85.⁴ panta pirmā un otrā daļa izteikta redakcijā, no kuras izriet, ka tajos gadījumos, kad iepirkumu lietas (par iestādes rīcību publisko tiesību jomā iepirkumu procedūrā) izskata administratīvā procesa kārtībā, minētajā kārtībā izskata arī lietas par zaudējumu atlīdzināšanu (objektīvās izmeklēšanas principa ietvaros). Savukārt tajos izņēmumu gadījumos, kad saskaņā ar likuma XII¹ nodaļu tiesa var lemt par tai parasti neraksturīgu jautājumu - iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu, to noteikumu grozīšanu vai atcelšanu vai iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās termiņa saīsināšanu, ja pieteicējas vēlas arī zaudējumu atlīdzināšanu, tad lieta par zaudējumu atlīdzināšanu tiek skatīta civilprocesa kārtībā (sacīkstes principa ietvaros).

Tāpat minētā likuma 85.⁴ panta otrajā daļā izmantotais formulējums „Ja zaudējumi nodarīti ārpus administratīvā procesa” ir neprecīzs, jo jāņem vērā, ka arī tajos gadījumos, kad tiesa izskatīs pieteikumu saskaņā ar likuma XII¹ nodaļā noteikto, nodarīto zaudējumu avots visticamāk būs iestādes bezdarbība publisko tiesību jomā (proti, likuma 85.² pantā uzskaitītie pārkāpumi iepirkuma procedūrā), tātad administratīvā procesa ietvaros, nevis ārpus tā.

Ievērojot minēto, nepieciešams redakcionāli precizēt Publisko iepirkumu likuma  85.⁴ panta otro daļu.

Izstrādājot likumprojektu, tiks radīts skaidrs un moderns notiesāto nodarbinātības regulējums, kas tajā skaitā radīs pārskatāmu vidi arī komersantu darbībai brīvības atņemšanas iestādēs.

Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

  Projekts šo jomu neskar

4.

Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Likumprojekta izdošanas mērķis – papildināt Publisko iepirkumu likumu ar jaunu izņēmumu iepirkumu procedūru piemērošanai atbilstoši Ministru kabinetā atbalstītajai Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu nodarbinātības koncepcijai, kas nosaka jaunu nodarbinātības organizācijas modeli, tādejādi nosakot atbalsta veidu un apjomu komersantiem, kas iesaistījušies notiesāto nodarbināšanā resocializācijas ietvaros.

Likumprojekts paredz papildināt Publisko iepirkumu likuma 46.pantu ar jaunu daļu, nosakot, ka, ja pasūtītājs pirms lēmuma pieņemšanas par iepirkuma līguma slēgšanu konstatē, ka piedāvājumu novērtējums atbilstoši izvēlētajam piedāvājuma izvēles kritērijam ir vienāds, tas izvēlas piedāvājumu, kuru iesniedzis piegādātājs, kas  nodarbina vismaz 20 notiesātos ieslodzījuma vietās. Minētajā gadījuma par vienādiem uzskata tādus piedāvājumus, kas gan ir vienādi pēc cenas, ja piedāvājuma izvēles kritērijs ir piedāvājums ar viszemāko cenu, gan arī ir vienādi „pēc punktiem”, ja piedāvājuma izvēles kritērijs ir saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums.

 Tādejādi tiks novērsts risks, kurus varētu saskatīt, ja tiktu paredzēts, ka iepirkumu procedūra uz šiem komersantiem neattiecas. Nosakot konkrētu nodarbināto notiesāto skaita minimālo robežu, tiks panākts samērīgums starp komersanta ieguldījumu ar brīvības atņemšanu notiesāto personu resocializācijā un priekšrocībām iepirkumu procedūrās.

Likumprojekts paredz skaidri nošķirtu izņēmuma gadījumus, kad pieteikums iesniedzams administratīvajā tiesā. Tādejādi tiek precizēta Publisko iepirkuma likuma 85.¹ panta pirmā  un sestā daļa atbilstoši 2010.gada 20.maijā veiktajiem grozījumiem Publisko iepirkumu likums  XII¹ nodaļā.

Likumprojekts paredz redakcionāli precizēt Publisko iepirkuma likuma 85.⁴ panta otro daļu. Minētais atbildīs 2010.gada 20.maijā veiktajiem grozījumiem Publisko iepirkumu likuma XII² nodaļā.

5.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

  Tieslietu ministrija.

6.

Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība

   Projekts šo jomu neskar

7.

Cita informācija

  Nav.

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

1.

Sabiedrības mērķgrupa

Atbilstoši Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2009.gada publiskajam pārskatam 2010.gada 1.janvārī 12 ieslodzījuma vietās atradās 7055 ieslodzītie: apcietinātie – 2000, notiesātie – 5055 (t.sk. 11 – ar piemērotu arestu).

2.

Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt

Likumprojekts ietekmēs komersantus, kas nodarbina notiesāto brīvības atņemšanas iestādēs.

3.

Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme

Likumprojekts nesatur tiešu ietekmi uz nodokļiem, nodevām, sodiem, institūciju maksas pakalpojumiem, neatstāj ietekmi uz ienākumiem, neatstāj netiešu finansiālu ietekmi. Tāpat likumprojekta pieņemšana nodrošinās dažādos normatīvajos aktos ietvertā regulējuma savstarpēju atbilstību.

4.

Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme

Likumprojektā ietvertās normas nerada papildus administratīvu ietekmi uz ieslodzījuma vietu vai komersantu, kas nodarbina notiesātos brīvības atņemšanas iestādēs darbību.

5.

Administratīvās procedūras raksturojums

  Projekts šo jomu neskar

6.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

  Projekts šo jomu neskar

7.

Cita informācija.

  Nav.

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Projekts šo jomu neskar

 IV.  Tiesību akta projekta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību akta projekti

Likumprojekts tiek virzīts kopā ar likumprojektiem:

1)     „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”;

2)     „Grozījums Civilprocesa likumā”.

2.

Cita informācija.

  Nav.

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Projekts šo jomu neskar

VI. Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

1.

Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu

Atsevišķi sabiedrība netika informēta par likumprojekta izstrādes uzsākšanu.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

  Projekts šo jomu neskar

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Projekts šo jomu neskar

4.

Saeimas un ekspertu līdzdalība

  Projekts šo jomu neskar

5.

Cita informācija.

 Nav.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

  Projekts šo jomu neskar

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

  Projekts šo jomu neskar

3.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide.

Likumprojekta izpilde neietekmēs pārvaldes institucionālo  struktūru un tā īstenošanai jaunas institūcijas nav nepieciešams izveidot.

4.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju likvidācija.

Likumprojekta izpilde neietekmēs pārvaldes institucionālo struktūru un tā īstenošanai nav nepieciešams likvidēt esošās institūcijas.

5.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošu institūciju reorganizācija.

Likumprojekta īstenošanai nav nepieciešams reorganizēt vai apvienot esošās institūcijas.

7.

Cita informācija.

 Nav.