Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi (13)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valsts valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2009, 199., 200.nr.; 2010, 12., 66., 99., 174., 206.nr.; 2011, 103., 204.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2009, 199., 200.nr.; 2010, 12., 66., 99., 174., 206.nr.; 2011, 103., 204.nr.) šādus grozījumus:

3.pants. Atlīdzība

 (3) Valsts vai pašvaldības institūcija neizmaksā un iekšējos normatīvajos aktos, pašvaldības saistošajos noteikumos, darba koplīgumos un darba līgumos amatpersonai (darbiniekam) neparedz citādu atlīdzību kā tā, kas noteikta šajā likumā, izņemot šajā pantā paredzētos gadījumus.

(5) Šā panta trešā daļa neattiecas uz gadījumiem, kad:

1)...6) likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos un noteiktajā apmērā nosaka atlīdzību valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvim vai atbildīgajam darbiniekam;

7) Zāļu valsts aģentūra par līdzekļiem, kas iegūti no sadarbības līgumiem ar Eiropas Savienības vai tās dalībvalsts institūcijām, maksā par to amatpersonu (darbinieku) paveikto darbu, kuras ir tieši iesaistītas attiecīgo sadarbības līgumu izpildē;

1. 3.pantā:

izteikt piektās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

“7) Valsts vai pašvaldības institūcija no līdzekļiem, kas iegūti no sadarbības līgumiem ar Eiropas Savienības vai tās dalībvalsts institūcijām, kā arī no starptautiskās sadarbības līgumiem (valsts vai pašvaldības institūcijas un cita ārvalsts vai starptautiskā tiesību subjekta noslēgts līgums), maksā par paveikto darbu tām amatpersonām (darbiniekiem), kuras ir tieši iesaistītas attiecīgo sadarbības līgumu izpildē, nosakot piemaksu par papildu darbu (šajā gadījumā var neievērot šā likuma 14.panta pirmajā daļā noteikto piemaksas apmēru), sadalot amata (dienesta, darba) pienākumu veikšanu saskaņā ar šā likuma 4.¹ pantu un nosakot atbilstošu atlīdzību vai saskaņā ar publiskos iepirkumus regulējošiem normatīvajiem aktiem slēdzot uzņēmuma līgumu ar personu, kas nav amata (dienesta, darba) attiecībās attiecīgajā institūcijā;”;

1

Juridiskais birojs

Izteikt 3.panta piektās daļas 7. punktu šādā redakcijā:

„7) valsts vai pašvaldības institūcija no līdzekļiem, kas iegūti no sadarbības līgumiem ar Eiropas Savienības vai tās dalībvalsts institūcijām, kā arī starptautiskās sadarbības līgumiem (valsts vai pašvaldības institūcijas un cita ārvalsts vai starptautiskā tiesību subjekta noslēgts līgums), maksā par paveikto darbu tām amatpersonām (darbiniekiem), kuras ir tieši iesaistītas attiecīgo sadarbības līgumu izpildē.”

Atbalstīts

1. 3.pantā:

izteikt piektās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

“7) valsts vai pašvaldības institūcija no līdzekļiem, kas iegūti no sadarbības līgumiem ar Eiropas Savienības vai tās dalībvalsts institūcijām, kā arī no starptautiskās sadarbības līgumiem (valsts vai pašvaldības institūcijas un cita ārvalsts vai starptautiskā tiesību subjekta noslēgts līgums), maksā par paveikto darbu tām amatpersonām (darbiniekiem), kuras ir tieši iesaistītas attiecīgo sadarbības līgumu izpildē.”;

7¹) Valsts kontrole no līdzekļiem, kas iegūti no starptautiskās sadarbības līgumiem, maksā par to amatpersonu (darbinieku) paveikto darbu, kuras ir tieši iesaistītas attiecīgo sadarbības līgumu izpildē;

2

Juridiskais birojs

Izslēgt 3.panta piektās daļas 7.¹ punktu.

Atbalstīts

izslēgt piektās daļas 7.¹ punktu;

7²) valsts vai pašvaldības institūcija no līdzekļiem, kas iegūti no starptautiskās sadarbības līgumiem (valsts vai pašvaldības institūcijas un cita ārvalsts vai starptautiskā tiesību subjekta noslēgts līgums), maksā par to amatpersonu (darbinieku) paveikto darbu, kuras ir tieši iesaistītas attiecīgo sadarbības līgumu izpildē, nosakot piemaksu par papildu darbu (šajā gadījumā var neievērot šā likuma 14.panta pirmajā daļā noteikto piemaksas apmēru), sadalot amata (dienesta, darba) pienākumu veikšanu saskaņā ar šā likuma 4.¹ pantu un nosakot atbilstošu atlīdzību vai saskaņā ar publiskos iepirkumus regulējošiem normatīvajiem aktiem slēdzot uzņēmuma līgumu ar personu, kas nav amata (dienesta, darba) attiecībās attiecīgajā institūcijā;

izslēgt piektās daļas 7.² punktu.

izslēgt piektās daļas 7.² punktu;

3

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 3.panta piekto daļu ar 10.punktu šādā redakcijā:

„10) izmaksā atlīdzību par piedalīšanos attīstības sadarbības projektu īstenošanā saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likumu.”

Atbalstīts

papildināt piekto daļu ar 10.punktu šādā redakcijā:

“10) izmaksā atlīdzību par piedalīšanos attīstības sadarbības projektu īstenošanā saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likumu.”;

(6) Šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētajos gadījumos valsts vai pašvaldības institūcija pati nosaka minētās atlīdzības daļas izmaksāšanas nosacījumus un kārtību, ciktāl tas nav pretrunā ar ārējiem normatīvajiem aktiem.

4

Juridiskais birojs

Papildināt 3.panta sesto daļu ar otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

„Šā panta piektās daļas 7. punktā paredzēto atlīdzību var noteikt, paredzot piemaksu par papildu darbu, sadalot amata (dienesta, darba) pienākumu veikšanu saskaņā ar šā likuma 4.¹ pantu un nosakot atbilstošu atlīdzību vai saskaņā ar publiskos iepirkumus regulējošiem normatīvajiem aktiem slēdzot uzņēmuma līgumu ar personu, kas nav amata (dienesta, darba) attiecībās attiecīgajā institūcijā. Ja amatpersonai (darbiniekam) tiek noteikta piemaksa par papildu darbu, tad var neievērot šā likuma 14. panta pirmajā daļā noteikto piemaksas apmēru.”

Atbalstīts

papildināt sesto daļu ar tekstu šādā redakcijā:

“Šā panta piektās daļas 7. punktā paredzēto atlīdzību var noteikt, paredzot piemaksu par papildu darbu, sadalot amata (dienesta, darba) pienākumu veikšanu saskaņā ar šā likuma 4.¹ pantu un nosakot atbilstošu atlīdzību vai saskaņā ar publiskos iepirkumus regulējošiem normatīvajiem aktiem slēdzot uzņēmuma līgumu ar personu, kas nav amata (dienesta, darba) attiecībās attiecīgajā institūcijā. Ja amatpersonai (darbiniekam) tiek noteikta piemaksa par papildu darbu, tad var neievērot šā likuma 14. panta pirmajā daļā noteikto piemaksas apmēru.”

3.¹ pants. Vidējā izpeļņa

(7) Nostrādāto dienu skaitā neietilpst pārejošas darbnespējas dienas, atvaļinājuma dienas, dienas, kad amatpersona (darbinieks) nav pildījusi amata (dienesta, darba) pienākumus šā likuma 3.panta ceturtajā daļā, piektās daļas 6., 7., 7.¹ un 7.² punktā un 26.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos un Darba likuma 74.panta pirmajā, otrajā un sestajā daļā minētajos gadījumos, un citos ārējos normatīvajos aktos noteiktos attaisnotas prombūtnes gadījumos. Darba samaksā, no kuras aprēķina vidējo izpeļņu, neieskaita darba devēja izmaksāto slimības naudu, atvaļinājuma apmaksu, atlīdzību šā likuma 3.panta ceturtajā daļā, piektās daļas 6., 7., 7.¹ un 7.² punktā un 26.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos un Darba likuma 74.panta pirmajā, otrajā un sestajā daļā minētajos gadījumos, un citos ārējos normatīvajos aktos noteiktos attaisnotas prombūtnes gadījumos.

2. Aizstāt 3.¹ panta septītajā daļā vārdus un skaitļus  “piektās daļas 6., 7., 7.¹  un 7.² punktā” ar vārdiem un skaitļiem “piektās daļas 6., 7. un 7.¹ punktā”.

5

Juridiskais birojs

Aizstāt 3.¹ panta septītajā daļā vārdus un skaitļus „piektās daļas 6., 7., 7.¹ un 7.² punktā” ar vārdiem un skaitļiem „piektās daļas 6. un 7. punktā”.

Atbalstīts

2. Aizstāt 3.¹ panta septītajā daļā vārdus un skaitļus “piektās daļas 6., 7., 7.¹ un 7.² punktā” ar vārdiem un skaitļiem “piektās daļas 6. un 7. punktā”.

4.pants. Mēnešalgas apmēra noteikšanas vispārīgie principi sadalījumā pa amatu grupām

(3) Valsts tiešās pārvaldes iestādes amatpersonām (darbiniekiem) mēnešalgas apmēru nosaka, klasificējot amatus atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogam un ņemot vērā amatam atbilstošo mēnešalgu grupu, kā arī amatpersonas (darbinieka) kvalifikācijas pakāpi.

(4) Centrālās vēlēšanu komisijas, Centrālās zemes komisijas, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, tiesu un prokuratūras, Valsts prezidenta kancelejas, Saeimas Kancelejas un citu Saeimas struktūrvienību, Valsts kontroles, Tiesībsarga biroja, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, publisko nodibinājumu, pašvaldību, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Augstākās izglītības padomes, plānošanas reģionu, pastarpinātās pārvaldes iestāžu amatpersonām (darbiniekiem), valsts dibinātu augstskolu vispārējam personālam, kas neieņem pedagogu amatu sarakstā noteiktos amatus, un zinātniskajos institūtos nodarbinātajiem, kas neieņem akadēmiskos amatus, mēnešalgas apmēru nosaka, ņemot vērā amata vērtību (atbildības līmeni un sarežģītību), kā arī konkrētās amatpersonas (darbinieka) individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtējumu.

3. 4.pantā:

izslēgt ceturtajā daļā vārdus “Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas”;

papildināt pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu nosaka, ņemot vērā mēneša vidējās darba samaksas apmēru.”

6

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

4.panta trešajā daļā izslēgt vārdus „kā arī amatpersonas (darbinieka) kvalifikācijas pakāpi”.

Atbalstīts

3.  4.pantā:

izslēgt trešajā daļā vārdus “kā arī amatpersonas (darbinieka) kvalifikācijas pakāpi”;

izslēgt ceturtajā daļā vārdus “Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas”;

papildināt pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu nosaka, ņemot vērā mēneša vidējās darba samaksas apmēru.”

6.pants. Saeimas ievēlēto, apstiprināto un iecelto amatpersonu, izņemot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku, mēnešalga

(1) Ministru kabineta locekļiem un parlamentārajiem sekretāriem mēnešalgu nosaka, mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos latos, piemērojot šādu koeficientu:

1) Ministru prezidentam — 4,05;

2) Ministru prezidenta biedram — 3,85;

3) ministram, īpašu uzdevumu ministram — 3,648;

4) parlamentārajam sekretāram — 2,837.

(2) Saeimas ievēlētajām, apstiprinātajām un ieceltajām amatpersonām — valsts kontrolierim un Valsts kontroles padomes locekļiem, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājam un padomes locekļiem, tiesībsargam, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājam un locekļiem, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, viņa vietniekam, komisijas sekretāram un locekļiem, Centrālās zemes komisijas priekšsēdētājam, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājam — mēnešalgu nosaka, mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos latos, piemērojot šādu koeficientu:

1) valsts kontrolierim — 4,05;

2) Valsts kontroles padomes loceklim — 3,32;

3) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājam — 3,97;

4) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklim — 3,32;

5) tiesībsargam — 3,41;

6) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājam — 2,54;

7) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja vietniekam — 2,50;

8) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklim — 1,59;

9) Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam — 3,32;

10) Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja vietniekam — 2,82;

11) Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāram — 2,82;

12) Centrālās vēlēšanu komisijas loceklim — 2,12;

13) Centrālās zemes komisijas priekšsēdētājam — 0,80;

14) Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājam — 2,33;

15) Augstākās izglītības padomes loceklim — 0,22.

4. 6.panta otrajā daļā:

izslēgt vārdus “Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājam un padomes locekļiem”;

izslēgt 3. un 4.punktu.

4. 6.panta otrajā daļā:

izslēgt vārdus “Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājam un padomes locekļiem”;

izslēgt 3. un 4.punktu.

11.pants. Citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) mēnešalga

(1) Centrālās vēlēšanu komisijas, Centrālās zemes komisijas, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, tiesu un prokuratūras, Tiesībsarga biroja, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, publisko nodibinājumu, zinātnisko institūtu, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Augstākās izglītības padomes, pašvaldību, plānošanas reģionu, pastarpinātās pārvaldes iestāžu amatpersonām (darbiniekiem), valsts dibinātu augstskolu vispārējam personālam, kas neieņem pedagogu amatu sarakstā noteiktos amatus, un zinātniskajos institūtos nodarbinātajiem, kas neieņem akadēmiskos amatus, mēnešalgu nosaka, ņemot vērā amata vērtību (atbildības līmeni un sarežģītību), kā arī konkrētās amatpersonas (darbinieka) individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtējumu, bet šīs mēnešalgas nedrīkst pārsniegt tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonām (darbiniekiem), kuri pilda līdzīgas atbildības un sarežģītības amatus, šā likuma 2. un 3.pielikumā noteiktās maksimālās mēnešalgas. Amatus klasificē atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogam, amatu saimi un līmeni nosaka, klasificēšanas rezultātus apstiprina šo institūciju darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās amatpersonas (institūcijas).

(2) Valsts kontroles, Valsts prezidenta kancelejas, Saeimas Kancelejas un citu Saeimas struktūrvienību amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu nosaka šo institūciju darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās amatpersonas (institūcijas), ņemot vērā amata vērtību (atbildības līmeni un sarežģītību) un konkrētās amatpersonas (darbinieka) individuālās kvalifikācijas un prasmju novērtējumu, kā arī tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) līdzīgas atbildības un sarežģītības amatiem noteiktās mēnešalgas.

5. Izslēgt 11.panta pirmajā daļā vārdus “Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas”.

5. Izslēgt 11.panta pirmajā daļā vārdus “Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas”.

6. Papildināt likumu ar 13.³ pantu šādā redakcijā:

“13.³ pants. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalga

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu šīs institūcijas reglamentētajā kārtībā nosaka, ņemot vērā amata vērtību (atbildības līmeni un sarežģītību), konkrētās amatpersonas (darbinieka) individuālās kvalifikācijas un kompetenču novērtējumu, kā arī mēneša vidējās darba samaksas apmēru. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalga nedrīkst pārsniegt mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos latos un kam piemērots koeficients 4,05.”

6. Papildināt likumu ar 13.³ pantu šādā redakcijā:

“13.³ pants. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalga

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu šīs institūcijas reglamentētajā kārtībā nosaka, ņemot vērā amata vērtību (atbildības līmeni un sarežģītību), konkrētās amatpersonas (darbinieka) individuālās kvalifikācijas un kompetenču novērtējumu, kā arī mēneša vidējās darba samaksas apmēru. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalga nedrīkst pārsniegt mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kas noapaļots pilnos latos un kam piemērots koeficients 4,05.”

19.pants. Amatpersonu (darbinieku), izņemot karavīrus, ievainojuma, sakropļojuma vai citāda veselības bojājuma gadījumā vai nāves gadījumā izmaksājamais pabalsts

(4) Ja amatpersonu (darbinieku), izņemot karavīrus, amata (dienesta, darba) pienākumi ir saistīti ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) un tās gājušas bojā vai mirušas gada laikā pēc nelaimes gadījuma tajā gūto veselības bojājumu dēļ, šīs amatpersonas (darbinieki) tiek apbedītas par valsts budžeta līdzekļiem un to neatraidāmajiem mantiniekiem izmaksā vienreizēju pabalstu 50 000 latu apmērā. Šā pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību, kā arī apbedīšanas izdevumu apmēru un segšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

7. Aizstāt 19.panta ceturtajā daļā, 21.panta ceturtās daļas ievaddaļā un septītajā daļā vārdus “neatraidāmajiem mantiniekiem” ar vārdiem “laulātajiem un lejupējiem, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem”.

7. Aizstāt 19.panta ceturtajā daļā, 21.panta ceturtās daļas ievaddaļā un septītajā daļā vārdus “neatraidāmajiem mantiniekiem” ar vārdiem “laulātajiem un lejupējiem, bet, ja lejupējo nav, tad tuvākās pakāpes augšupējiem radiniekiem”.

21.pants. Karavīra ievainojuma, sakropļojuma vai citāda veselības bojājuma vai nāves gadījumā izmaksājamie pabalsti

(1) Ja karavīram aktīvā dienesta laikā vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta noteikta invaliditāte dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, gūta ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) dēļ vai tādas slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība), viņam izmaksā vienreizēju pabalstu:

1) I grupas invalīdam — 50 mēnešalgu apmērā, bet ne vairāk kā 30 000 latu;

2) II grupas invalīdam — 40 mēnešalgu apmērā, bet ne vairāk kā 20 000 latu;

3) III grupas invalīdam — 20 mēnešalgu apmērā, bet ne vairāk kā 10 000 latu.

(2) Karavīram, kurš aktīvā dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, guvis veselības bojājumus, bet kuram nav noteikta invaliditāte, izmaksā vienreizēju pabalstu:

1) smaga veselības bojājuma gadījumā — piecu mēnešalgu apmērā;

2) vidēji smaga veselības bojājuma gadījumā — triju mēnešalgu apmērā, bet ne vairāk kā 1000 latu;

3) viegla veselības bojājuma gadījumā — 200 latu apmērā, ja pārejošā darba (dienesta) nespēja ilgst vairāk par sešām dienām.

(3) Karavīram, kurš, pildot militāro dienestu, ir saslimis, pēc ārstēšanās atzīts par turpmākajam aktīvajam dienestam nederīgu un tāpēc pirms dienesta (līguma) termiņa beigām atvaļināts no profesionālā dienesta, izmaksā vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā.

 (4) Bojā gājušo aktīvā dienesta karavīru neatraidāmajiem mantiniekiem izmaksā pabalstu 50 000 latu apmērā, ja:

1) rezerves karavīrs vai rezervists gājis bojā aktīvā dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus;

2) karavīrs gājis bojā, Nacionālo bruņoto spēku kontingenta sastāvā saskaņā ar starptautiskās organizācijas apstiprinātu mandātu piedaloties starptautiskajā operācijā vai starptautiskajā operācijā, kurā dalība noteikta ar Saeimas lēmumu, vai pildot ar komandiera (priekšnieka) pavēli noteiktus uzdevumus, kas saistīti ar ieroču vai bruņojuma pielietošanu un paredz reālu karavīra veselības un dzīvības apdraudējumu;

3) karavīrs gājis bojā, pildot dienesta pienākumus, vai gada laikā pēc atvaļināšanas no aktīvā dienesta miris ievainojuma (sakropļojuma, kontūzijas) vai tādas slimības dēļ, kuras cēlonis saistīts ar militārā dienesta izpildi (arodslimība).

(5)...(6)

(7) Ja karavīrs aktīvā dienesta laikā neuzmanības dēļ gājis bojā vai guvis veselības bojājumu un kļuvis par invalīdu, bet bojāejas vai veselības bojājuma cēlonis nav saistīts ar tiešo dienesta pienākumu pildīšanu vai viņa ļaunprātīgu vai nepiedienīgu rīcību, viņam vai viņa neatraidāmajiem mantiniekiem var izmaksāt daļu no šajā pantā noteiktā pabalsta, kura apmēru katrā atsevišķajā gadījumā nosaka aizsardzības ministrs.

7

Aizsardzības ministrs A.Pabriks

Izteikt 21.panta otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

„3) viegla veselības bojājuma gadījumā, ja pārejošā darba (dienesta) nespēja ilgst vairāk par desmit dienām;

a)    un tas gūts individuālos sporta treniņos vai treniņnodarbībās - 25% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas,

b)        un tas gūts sporta pasākumos (sacensībās, čempionātā, spartakiādē, sporta spēlēs) - 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas,

c) pārējos gadījumos - valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā. "

Neatbalstīts

41.pants. Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums

 (7) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un karavīriem ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu var piešķirt pa daļām. Viena no atvaļinājuma daļām nedrīkst būt īsāka par 14 kalendāra dienām. Nav pieļaujams ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu sadalīt vairāk kā trijās daļās.

8. Izteikt 41.panta septītās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

“Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu var sadalīt ne vairāk kā trijās daļās.”

8. Izteikt 41.panta septītās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

“Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu var sadalīt ne vairāk kā trijās daļās.”

Pārejas noteikumi

8

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Papildināt pārejas noteikumus ar 8.¹², 8.¹³ un 8.¹⁴ punktu  šādā redakcijā:

„8.¹² Amatpersonai (darbiniekam), kura iesaistīta Latvijas preziden­tūras Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā sagatavošanā un norisē, var noteikt šādu papildu atlīdzību:

1) piemaksu par darbu Latvijas preziden­tūras Eiropas Savienības Padomē sagatavošanā un norisē no 2014.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 30.jūnijam;

2) vienreizēju prēmiju, kas nepārsniedz amatpersonas (darbinieka) divu mēnešalgu apmēru, par ieguldījumu Latvijas preziden­tūras Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā sagatavošanā un norisē, kuru izmaksā no 2015.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 31.decembrim;

3) papildatvaļinājumu, kas nepārsniedz 20 darbdienas, ņemot vērā amatpersonas (darbinieka) darba intensitāti Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā, un kuru  var piešķirt no 2015.gada 1.jūlija un kurš izmantojams līdz 2015.gada 31.decembrim.

8.¹³ Amatpersonai (darbiniekam), kurai noteikta šā likuma pārejas noteikumu 8.¹² punkta 1.apakšpunktā minētā piemaksa, par to pašu pienākumu veikšanu nevar saņemt arī šā likuma 14.panta pirmajā un divpadsmitajā daļā minētās piemaksas. Amatpersonai (darbiniekam), kurai piešķirta šā likuma pārejas noteikumu 8.¹² punkta 2.apakšpunktā minētā prēmija, par to pašu pienākumu veikšanu nevar piešķirt arī šā likuma 3.panta ceturtās daļas 5.punktā minēto atlīdzību.

8.¹⁴ Ministru kabinets nosaka šā likuma pārejas noteikumu 8.¹² punktā minētās atlīdzības apmēru, piešķiršanas kritērijus, piešķiršanas un izmaksas kārtību, kā arī darba intensitātei atbilstošo papildatvaļinājuma ilgumu.”

Atbalstīts

9. Papildināt pārejas noteikumus ar 8.¹², 8.¹³ un 8.¹⁴ punktu  šādā redakcijā:

“8.¹² Amatpersonai (darbiniekam), kura iesaistīta Latvijas preziden­tūras Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā sagatavošanā un norisē, var noteikt šādu papildu atlīdzību:

1) piemaksu par darbu Latvijas preziden­tūras Eiropas Savienības Padomē sagatavošanā un norisē no 2014.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 30.jūnijam;

2) vienreizēju prēmiju, kas nepārsniedz amatpersonas (darbinieka) divu mēnešalgu apmēru, par ieguldījumu Latvijas preziden­tūras Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā sagatavošanā un norisē, kuru izmaksā no 2015.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 31.decembrim;

3) papildatvaļinājumu, kurš nepārsniedz 20 darbdienas, ņemot vērā amatpersonas (darbinieka) darba intensitāti Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā, un kuru  var piešķirt no 2015.gada 1.jūlija un kurš izmantojams līdz 2015.gada 31.decembrim.

8.¹³ Amatpersona (darbinieks), kurai ir noteikta šā likuma pārejas noteikumu 8.¹² punkta 1.apakšpunktā minētā piemaksa, par to pašu pienākumu veikšanu nevar saņemt arī šā likuma 14.panta pirmajā un divpadsmitajā daļā minētās piemaksas. Amatpersonai (darbiniekam), kurai ir piešķirta šā likuma pārejas noteikumu 8.¹² punkta 2.apakšpunktā minētā prēmija, par to pašu pienākumu veikšanu nevar piešķirt arī šā likuma 3.panta ceturtās daļas 5.punktā minēto atlīdzību.

8.¹⁴ Ministru kabinets nosaka šā likuma pārejas noteikumu 8.¹² punktā minētās atlīdzības apmēru, piešķiršanas kritērijus, piešķiršanas un izmaksas kārtību, kā arī darba intensitātei atbilstošu papildatvaļinājuma ilgumu.”

9. Papildināt pārejas noteikumus ar 19.punktu šādā redakcijā:

“19. Šajā likumā paredzētā atlīdzības noteikšanas kārtība Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas amatpersonām (darbiniekiem) piemērojama no 2012.gada 1.oktobra.”

9

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izslēgt likumprojekta 9.pantu.

Atbalstīts

10

Finanšu ministrs A.Vilks

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Papildināt pārejas noteikumus ar jauniem punktiem  šādā redakcijā:

„No 2014.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 30.jūnijam Latvijas preziden­tūras Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā sagatavošanā un norisē iesaistītajām amatpersonām (darbiniekiem) var noteikt piemaksu par papildu pienākumu veikšanu. Piemaksas apmēru, tās piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets. Ja amatpersonai (darbiniekam) noteikta  piemaksa par papildu pienākumu veikšanu Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā sagatavošanā un norisē, tad par šo pašu pienākumu veikšanu amatpersona (darbinieks) vienlaikus nevar saņemt arī šā likuma 14.panta pirmajā daļā noteikto piemaksu.

Pēc Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē (sākot ar 2015.gada 1.jūliju) amatpersonām (darbiniekiem), ņemot vērā:

1) viņu ieguldījumu Latvijas prezidentūras sagatavošanā un norisē, līdz 2015.gada 31.decembrim var izmaksāt vienreizēju prēmiju, kas nepārsniedz amatpersonas (darbinieka) divu mēnešalgu apmēru. Konkrēto prēmijas apmēru nosaka iestādes vadītājs;

2) viņu darba intensitāti Latvijas prezidentūras laikā, var piešķirt apmaksātu papildu atvaļinājumu, kura ilgums nevar pārsniegt četras kalendāra nedēļas un kuru izmanto laikposmā līdz 2015.gada 31.decembrim. Papildu atvaļinājuma ilgumu atbilstoši amatpersonas (darbinieka) darba intensitātei nosaka Ministru kabinets.";

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā nr.8

47. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšana

Šajā saimē ietilpst amati, kuru pildītāji nodarbojas ar sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu un prasību izpildes kontroli, kā arī veic sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas atbalsta funkcijas.

10. Izslēgt 1.pielikuma 47.punktu.

10. 1.pielikumā:

izslēgt 47.punktu;

11

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 1.pielikumu ar 56.punktu šādā redakcijā:

“56. Valsts attīstības plānošana, koordinācija un vadība

Šajā saimē ietilpst amati, kuru pildītāju pienākumi ir saistīti ar ilgtermiņa attīstības plānošanu, Latvijai būtisku nacionālo interešu īstenošanu, nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādi, to rezultātu izpildes novērtēšanu un savstarpējo saskaņotību, t.sk, atbilstību Eiropas Savienības plānošanas dokumentiem, tādējādi sekmējot nozaru politiku savstarpējo koordināciju un pārresorisko uzraudzību.”

Atbalstīts

papildināt pielikumu ar 56.punktu šādā redakcijā:

“56. Valsts attīstības plānošana, koordinācija un vadība

Šajā saimē ietilpst amati, kuru pildītāju pienākumi ir saistīti ar ilgtermiņa attīstības plānošanu, Latvijai būtisku nacionālo interešu īstenošanu, nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādi, to rezultātu izpildes novērtēšanu un savstarpējo saskaņotību, tai skaitā ar atbilstību Eiropas Savienības plānošanas dokumentiem, tādējādi sekmējot nozaru politiku savstarpējo koordināciju un pārresorisko uzraudzību.”

2.pielikums

Amatu saimei (apakšsaimei) atbilstošā maksimālā mēnešalgu grupa

11. Izslēgt 2.pielikuma 73.rindu.

11. 2.pielikumā:

izslēgt 73.rindu;

12

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 2.pielikuma tabulas “Amatu saimei (apakšsaimei) atbilstošā maksimālā mēnešalgu grupa” ar jaunu aili šādā redakcijā:

Atbalstīts

papildināt pielikuma tabulu ar aili šādā redakcijā:

13

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likumprojektu ar noteikumu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

„Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.”

Atbalstīts

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.