Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(24)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija otrajam lasījumam

(ar valsts valodas speciālistu labojumiem)

Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likums

1.

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Izteikt likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā:

„Diskriminācijas aizlieguma likums”.

Neatbalstīts

Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likums

1.pants. Likuma mērķis ir noteikt atšķirīgas attieksmes aizliegumu privātajā un publiskajā jomā attiecībā uz fizisko personu, kura vēlas veikt vai veic patstāvīgu darbību par atlīdzību (turpmāk – saimnieciskās darbības veicējs).

2.

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Papildināt 1.pantu pēc iekavām ar vārdiem „kā arī saistībā ar preču un pakalpojumu pieejamību un piegādi fiziskām personām”.

Neatbalstīts

1.pants. Likuma mērķis ir noteikt atšķirīgas attieksmes aizliegumu privātajā un publiskajā jomā attiecībā uz fizisko personu, kura vēlas veikt vai veic patstāvīgu darbību par atlīdzību (turpmāk – saimnieciskās darbības veicējs).

2.pants. (1) Atšķirīga attieksme pret saimnieciskās darbības veicēju tā dzimuma, vecuma, reliģiskās pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ ir aizliegta saistībā ar:

1) saimnieciskās darbības veicēja pieeju saimnieciskajai darbībai;

2) preču vai pakalpojumu piedāvāšanu un preču pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu.

3.

4.

5.

6.

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs A.Ašeradens

Izteikt likumprojekta 2.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Aizliegta atšķirīga attieksme pret saimnieciskās darbības veicēju:

1) dzimuma, vecuma, reliģiskās pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ saistībā ar tā pieeju saimnieciskajai darbībai;

2) dzimuma, reliģiskās pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ, piedāvājot tam preces vai pakalpojumu un pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus.”

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

2.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Atšķirīga attieksme dzimuma, vecuma, reliģiskās pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ ir aizliegta saistībā ar pieeju saimnieciskajai darbībai.”

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

2.pantā:

papildināt ar otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Aizliegta atšķirīga attieksme dzimuma, rases, etniskās piederības vai invaliditātes dēļ attiecībā uz preču vai pakalpojumu, kas tiek piedāvāti sabiedrībai, pieejamību un piegādi. Šis noteikums neattiecas uz precēm un pakalpojumiem, kas tiek piedāvāti ģimenes un privāto attiecību ietvaros.”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 2.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Aizliegta atšķirīga attieksme pret saimnieciskās darbības veicēju:

1) dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ saistībā ar viņa pieeju saimnieciskajai darbībai;

2) dzimuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ, piedāvājot viņam preces vai pakalpojumus un pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts kom. priekšl. Nr. 6.

Daļēji atbalstīts. Iekļauts kom. priekšl. Nr. 6.

Daļēji atbalstīts. Iekļauts kom. priekšl. Nr. 6.

Atbalstīts

2.pants. (1) Aizliegta atšķirīga attieksme pret saimnieciskās darbības veicēju:

1) dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ saistībā ar viņa pieeju saimnieciskajai darbībai;

2) dzimuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ, piedāvājot viņam preces vai pakalpojumus un pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus.

 (2) Pieeja saimnieciskajai darbībai šā likuma izpratnē ietver arī saimnieciskās darbības uzsākšanu, paplašināšanu vai aprīkošanu, vai jebkura cita veida darbības sākšanu vai paplašināšanu pašnodarbinātības jomā.

7.

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

2.pantā:

uzskatīt otro daļu par trešo daļu.

Neatbalstīts

(2) Pieeja saimnieciskajai darbībai šā likuma izpratnē ietver arī saimnieciskās darbības uzsākšanu, paplašināšanu vai aprīkošanu vai jebkura cita veida darbības sākšanu vai paplašināšanu pašnodarbinātības jomā.

8.

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

2.pantā:

papildināt ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Šis likums neattiecas uz plašsaziņas līdzekļu saturu, reklāmu un izglītību.”

Neatbalstīts

3.pants. (1) Atšķirīga attieksme pret saimnieciskās darbības veicēju pieļaujama, ja pieeja saimnieciskajai darbībai vai preču vai pakalpojumu piedāvāšana, preču pārdošana vai pakalpojumu sniegšana tikai vai galvenokārt viena dzimuma, vecuma, reliģiskās pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības personām ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.

9.

10.

11.

12.

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs A.Ašeradens

Izteikt likumprojekta 3.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Atšķirīga attieksme pret saimnieciskās darbības veicēju pieļaujama, ja:

1) pieeja saimnieciskajai darbībai tikai vai galvenokārt viena dzimuma, vecuma, reliģiskās pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības personām ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi;

2) preču vai pakalpojumu piedāvāšana, preču pārdošana vai pakalpojumu sniegšana tikai vai galvenokārt viena dzimuma, reliģiskās pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības personām ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt 3.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Atšķirīga attieksme pret saimnieciskās darbības veicēju pieļaujama, ja:

1) pieeja saimnieciskajai darbībai tikai vai galvenokārt viena dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības personām ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi;

2) preču vai pakalpojumu piedāvāšana, preču pārdošana vai pakalpojumu sniegšana tikai vai galvenokārt viena dzimuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības personām ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.”

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

3.pantā:

pirmajā daļā izslēgt vārdus „pret saimnieciskās darbības veicēju” un vārdus „vai preču vai pakalpojumu piedāvāšana, preču pārdošana vai pakalpojumu sniegšana”.

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

3.pantā:

papildināt ar otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Atšķirīga attieksme saistībā ar preču vai pakalpojumu pieejamību un piegādi tikai vai galvenokārt viena dzimuma, noteiktas rases vai etniskās piederības personām vai personām ar invaliditāti ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts kom. priekšl. Nr. 10.

Atbalstīts

Neatbalstīts

Neatbalstīts

3.pants. (1) Atšķirīga attieksme pret saimnieciskās darbības veicēju pieļaujama, ja:

1) pieeja saimnieciskajai darbībai tikai vai galvenokārt viena dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības personām ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi;

2) preču vai pakalpojumu piedāvāšana, preču pārdošana vai pakalpojumu sniegšana tikai vai galvenokārt viena dzimuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības personām ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.

(2) Atšķirīga attieksme pret saimnieciskās darbības veicēju invaliditātes dēļ pieļaujama, ja tā ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi vai vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšana pretējai pusei uzliek nesamērīgu slogu.

(3) Atšķirīgas attieksmes aizliegums pret saimnieciskās darbības veicēju neskar līgumu slēgšanas brīvību, izņemot gadījumu, kad līgumslēdzējas puses izvēle tiek pamatota ar personas dzimumu, vecumu, reliģisko pārliecību, seksuālo orientāciju, invaliditāti, rasi vai etnisko piederību.

13.

14.

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

3.pantā:

uzskatīt otro un trešo daļu attiecīgi par trešo un ceturto daļu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt 3.panta trešo daļu pēc vārda „reliģisko” ar vārdiem „politisko vai citu”.

Neatbalstīts

Atbalstīts

(2) Atšķirīga attieksme pret saimnieciskās darbības veicēju invaliditātes dēļ pieļaujama, ja tā ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi vai vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšana pretējai pusei uzliek nesamērīgu slogu.

(3) Atšķirīgas attieksmes aizliegums pret saimnieciskās darbības veicēju neskar līgumu slēgšanas brīvību, izņemot gadījumu, kad līgumslēdzējas puses izvēle tiek pamatota ar personas dzimumu, vecumu, reliģisko, politisko vai citu pārliecību, seksuālo orientāciju, invaliditāti, rasi vai etnisko piederību.

15.

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

3.pantā:

papildināt ar piekto daļu:

„(5) Atšķirīgas attieksmes aizliegums saistībā ar preču vai pakalpojumu pieejamību un piegādi neskar līgumu slēgšanas brīvību, izņemot gadījumu, kad līgumslēdzējas puses izvēle tiek pamatota ar personas dzimumu, reliģisko pārliecību, seksuālo orientāciju, invaliditāti, rasi vai etnisko piederību.”

Neatbalstīts

4.pants. (1) Ja strīda gadījumā saimnieciskās darbības veicējs norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai dzimuma, vecuma, reliģiskās pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ, atbildētāja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgas attieksmes aizliegums nav pārkāpts.

(2) Tieša diskriminācija ir tāda attieksme pret personu, kas tās dzimuma, vecuma, reliģiskās pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ salīdzināmā situācijā ir, bija vai varētu būt mazāk labvēlīga nekā pret citu personu. Netieša diskriminācija ir šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse, kas rada vai var radīt nelabvēlīgas sekas personas dzimuma, vecuma, reliģiskās pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ, izņemot gadījumu, kad šāds noteikums, kritērijs vai prakse ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.

16.

17.

18.

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

4.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

„(1) Ja strīda gadījumā persona norāda uz faktiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai, atbildētāja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgas attieksmes aizliegums nav pārkāpts.

(2) Tieša diskriminācija ir tāda attieksme pret personu salīdzināmā situācijā, kas šajā likumā noteikto pamatu dēļ ir, bija vai varētu būt mazāk labvēlīga nekā pret citu personu. Netieša diskriminācija ir šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse, kas rada vai var radīt nelabvēlīgas sekas šajā likumā noteikto pamatu dēļ, izņemot gadījumu, kad šāds noteikums, kritērijs vai prakse ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt 4.panta pirmo daļu pēc vārda „reliģiskās” ar vārdiem „politiskās vai citas”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt 4.panta otro daļu pēc vārdiem „reliģiskās” ar vārdiem „politiskās vai citas”.

Neatbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

4.pants. (1) Ja strīda gadījumā saimnieciskās darbības veicējs norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ, atbildētāja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgas attieksmes aizliegums nav pārkāpts.

(2) Tieša diskriminācija ir tāda attieksme pret personu, kas tās dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ salīdzināmā situācijā ir, bija vai varētu būt mazāk labvēlīga nekā pret citu personu. Netieša diskriminācija ir šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse, kas rada vai var radīt nelabvēlīgas sekas personas dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ, izņemot gadījumu, kad šāds noteikums, kritērijs vai prakse ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.

(3) Par diskrimināciju uzskatāma arī personas aizskaršana vai norādījums to diskriminēt.

(3) Par diskrimināciju uzskatāma arī personas aizskaršana vai norādījums to diskriminēt.

(4) Aizskaršana ir personas pakļaušana tās dzimuma, vecuma, reliģiskās pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ tādai no šīs personas viedokļa nevēlamai rīcībai (tai skaitā seksuāla rakstura rīcībai), kuras mērķis vai rezultāts ir šīs personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, pazemojošas vai degradējošas vides radīšana.

19.

20.

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

4.pantā:

aizstāt ceturtajā daļā vārdus „tās dzimuma, vecuma, reliģiskās pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības” ar vārdiem „šajā likumā noteikto pamatu”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt 4.panta ceturto daļu pēc vārda „reliģiskās” ar vārdiem „politiskās vai citas”.

Neatbalstīts

Atbalstīts

(4) Aizskaršana ir personas pakļaušana tās dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes, rases vai etniskās piederības dēļ tādai no šīs personas viedokļa nevēlamai rīcībai (tai skaitā seksuāla rakstura rīcībai), kuras mērķis vai rezultāts ir šīs personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, pazemojošas vai degradējošas vides radīšana.

(5) Par diskrimināciju dzimuma dēļ uzskatāma arī mazāk labvēlīga attieksme pret sievieti grūtniecības laikā vai pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā.

(5) Par diskrimināciju dzimuma dēļ uzskatāma arī mazāk labvēlīga attieksme pret sievieti grūtniecības laikā vai pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā.

5.pants. Ja tiek pārkāpts atšķirīgas attieksmes aizliegums, saimnieciskās darbības veicējam ir tiesības prasīt, lai viņam tiek nodrošināta pieeja saimnieciskajai darbībai vai tiek piedāvātas preces vai pakalpojumi, vai tiek pārdotas preces, vai sniegts pakalpojums, kā arī prasīt zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu. Strīda gadījumā atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa.

21.

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

„5.pants. Ja tiek pārkāpts atšķirīgas attieksmes aizliegums, personai ir tiesības prasīt, lai viņai tiek nodrošināta pieeja saimnieciskajai darbībai, kā arī prasīt zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu. Strīda gadījumā atlīdzības apmēru nosaka tiesa.”

Neatbalstīts

Red.preciz.

5.pants. Ja tiek pārkāpts atšķirīgas attieksmes aizliegums, saimnieciskās darbības veicējam ir tiesības prasīt, lai viņam tiek nodrošināta pieeja saimnieciskajai darbībai vai tiek piedāvātas preces vai pakalpojumi, vai tiek pārdotas preces, vai sniegti pakalpojumi, kā arī prasīt zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu. Strīda gadījumā atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa.

6.pants. Aizliegts tieši vai netieši radīt saimnieciskās darbības veicējam nelabvēlīgas sekas, ja viņš šajā likumā noteiktajā kārtībā aizstāv savas tiesības.

22.

23.

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

6.pantā:

izslēgt vārdus „saimnieciskās darbības veicējam”;

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

6.pantā:

aizstāt vārdu „viņš” ar vārdu „persona”.

Neatbalstīts

Neatbalstīts

6.pants. Aizliegts tieši vai netieši radīt saimnieciskās darbības veicējam nelabvēlīgas sekas, ja viņš šajā likumā noteiktajā kārtībā aizstāv savas tiesības.

7.pants. Ja atšķirīgas attieksmes aizliegums vai aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas tiek pārkāpts, saimnieciskās darbības veicējs saskaņā ar Tiesībsarga likumu var saņemt tiesisko atbalstu, kā arī vērsties tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

24.

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

7.pantā:

aizstāt vārdus „saimnieciskās darbības veicējam” ar vārdiem „personai”.

Neatbalstīts

7.pants. Ja atšķirīgas attieksmes aizliegums vai aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas tiek pārkāpts, saimnieciskās darbības veicējs saskaņā ar Tiesībsarga likumu var saņemt tiesisko atbalstu, kā arī vērsties tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2009, 13.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 43.nr.).

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2009, 13.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 43.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2000.gada 29.jūnija direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības;

2) Padomes 2000.gada 27.novembra direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju;

3) Padomes 2004.gada 13.decembra direktīvas 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija direktīvas 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 7.jūlija direktīvas 2010/41/ES par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes direktīvu 86/613/EEK.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2000.gada 29.jūnija direktīvas 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības;

2) Padomes 2000.gada 27.novembra direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju;

3) Padomes 2004.gada 13.decembra direktīvas 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija direktīvas 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 7.jūlija direktīvas 2010/41/ES par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes direktīvu 86/613/EEK.