Drukāt    Aizvērt

Rīgā, 2013.gada 11.aprīlī

Nr.9/3 – 2-83-11/13

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 

Juridiskā komisija iesniedz 2013.gada 14.februārī Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.284/Lp11) otrreizējai caurlūkošanai.

Pielikumā: likums uz  27 lpp.

 

 

 

 

 

Ar cieņu,

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja                               I.Čepāne

 

 


 

Juridiskā komisija                                                                                                                                                                   Likums otrreizējai caurlūkošanai

Grozījumi Civilprocesa likumā (Nr.284/Lp11)

 

 

Spēkā esošā likuma redakcija

 

Saeimas 2013.gada 14.februāra sēdē pieņemtā likuma redakcija

 

Nr.

 

Priekšlikumi (0)

 

Komisijas atzinums

 

Komisijas atbalstītā redakcija

 

 

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 6., 10., 14., 20.nr.; 2005, 7., 14.nr.; 2006, 1., 13., 20., 24.nr.; 2007, 3., 24.nr.; 2008, 13.nr.; 2009, 2., 6., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205.nr.; 2010, 166., 183., 206.nr.; 2011, 16., 95., 132., 148.nr.; 2012, 50., 63., 100., 190., 197.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

 

Priekšlikumi Saeimas kārtības ruļļa 95.panta kārtībā Juridiskajā komisijā netika iesniegti.

 

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 6., 10., 14., 20.nr.; 2005, 7., 14.nr.; 2006, 1., 13., 20., 24.nr.; 2007, 3., 24.nr.; 2008, 13.nr.; 2009, 2., 6., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205.nr.; 2010, 166., 183., 206.nr.; 2011, 16., 95., 132., 148.nr.; 2012, 50., 63., 100., 190., 197.nr.) šādus grozījumus:

34.pants. Valsts nodeva

………………

41) par pieteikumu par autortiesību un blakustiesību, datu bāzu aizsardzības (sui generis), preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, patentu, dizainparaugu, augu šķirņu, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju (turpmāk — intelektuālā īpašuma tiesības) pārkāpumiem un aizsardzību — 150 latu;

11) par sūdzībām tiesiskās aizsardzības procesa lietās, par sūdzībām maksātnespējas procesa lietās sakarā ar kreditoru sapulces lēmumu, par sūdzībām sakarā ar maksātnespējas procesa administratora (turpmāk — administrators) lēmumu vai rīcību, par sūdzībām par valsts aģentūras "Maksātnespējas administrācija" (turpmāk — Maksātnespējas administrācija) lēmumiem, kā arī par Padomes 2000.gada 29.maija regulas (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk — Padomes regula Nr. 1346/2000) 33. un 37.pantā noteikto darbību veikšanu — 15 latu;

……………….

 

 

1. 34.panta pirmajā daļā:

papildināt daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“42) par prasības pieteikumu lietā par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem (30.4 nodaļa) — 100 latu;”;

aizstāt 11.punktā vārdus “valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” (turpmāk — Maksātnespējas administrācija)” ar vārdiem “Maksātnespējas administrācijas”.

 

 

 

 

1. 34.panta pirmajā daļā:

papildināt daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“42) par prasības pieteikumu lietā par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem (30.4 nodaļa) — 100 latu;”;

aizstāt 11.punktā vārdus “valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” (turpmāk — Maksātnespējas administrācija)” ar vārdiem “Maksātnespējas administrācijas”.

 

 

215.pants. Tiesas tiesības apturēt tiesvedību

Tiesa pēc lietas dalībnieka vai savas iniciatīvas var apturēt tiesvedību, ja:

1) puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem atrodas ārpus Latvijas robežām sakarā ar ilgstošu komandējumu vai valsts pienākumu pildīšanu;

2) izsludināta atbildētāja meklēšana;

3) puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem slimības dēļ nespēj piedalīties lietas izskatīšanā;

4) tiesa nosaka ekspertīzi;

5) ir pušu savstarpēja vienošanās par tiesvedības apturēšanu un pret to neiebilst trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem.

2. Papildināt 2l5.pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) mantiska rakstura prasībās atbildētājam ir pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process vai fiziskās personas maksātnespējas process.”

 

 

 

2. Papildināt 2l5.pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) mantiska rakstura prasībās atbildētājam ir pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process vai fiziskās personas maksātnespējas process.”

216.pants. Tiesvedības apturēšanas termiņi

…….

6) šā likuma 215.panta 5.punktā paredzētajos gadījumos — līdz tiesas lēmumā noteiktajam termiņam;

7) (izslēgts ar 08.09.2011. likumu).

 

 

 

3. Papildināt 2l6.pantu ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8) šā likuma 2l5.panta 6.punktā paredzētajos gadījumos — līdz juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanai.”

 

 

 

3. Papildināt 2l6.pantu ar 8.punktu šādā redakcijā:

“8) šā likuma 2l5.panta 6.punktā paredzētajos gadījumos — līdz juridiskās personas maksātnespējas procesa vai fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanai.”

218.pants. Tiesvedības atjaunošana

Tiesvedību atjauno tiesa ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieku pieteikuma.

 

4. Papildināt 2l8.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja mantiska rakstura prasībās atbildētājam pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process vai fiziskās personas maksātnespējas process, tiesa atjauno apturēto tiesvedību:

1) pēc kreditora lūguma, ja maksātnespējas procesa administrators ir pieņēmis lēmumu par kreditora prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu, pamatojoties uz to, ka pastāv strīds par tiesībām;

2) ja, izskatot sūdzību par maksātnespējas procesa administratora lēmumu, ir konstatēts, ka pastāv strīds par tiesībām, un tiesas noteiktajā termiņā ir lūgts atjaunot tiesvedību.”

 

 

 

4. Papildināt 2l8.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja mantiska rakstura prasībās atbildētājam pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process vai fiziskās personas maksātnespējas process, tiesa atjauno apturēto tiesvedību:

1) pēc kreditora lūguma, ja maksātnespējas procesa administrators ir pieņēmis lēmumu par kreditora prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu, pamatojoties uz to, ka pastāv strīds par tiesībām;

2) ja, izskatot sūdzību par maksātnespējas procesa administratora lēmumu, ir konstatēts, ka pastāv strīds par tiesībām, un tiesas noteiktajā termiņā ir lūgts atjaunot tiesvedību.”

223.pants. Tiesvedības izbeigšanas pamats

…………….

7) mirusi fiziskā persona, kura ir viena no pusēm lietā, un apstrīdētā tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu;

8) beigusi pastāvēt juridiskā persona, kura ir viena no pusēm lietā, un nav tās tiesību pārņēmēja.

 

 

5. Papildināt 223.pantu ar 9.punktu šādā redakcijā:

„9) izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process un saskaņā ar Maksātnespējas likuma 164.pantu fiziskā persona atbrīvota no attiecīgajām saistībām."

 

 

 

 

5. Papildināt 223.pantu ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9) izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process un saskaņā ar Maksātnespējas likuma 164.pantu fiziskā persona atbrīvota no attiecīgajām saistībām.”

 

6. Papildināt piekto sadaļu ar 30.4 nodaļu šādā redakcijā:

30.4 nodaļa

Lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru)

sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem

 

250.28 pants. Lietu piekritība un izskatīšanas kārtība

Lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem izskata Jelgavas tiesa prasības tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

250.29 pants. Personas, kuras var iesniegt prasības pieteikumu

Prasības pieteikumu par kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem var iesniegt likumā noteiktās personas.

250.30 pants. Lietas ierosināšana

Lietas ierosināšana un izskatīšana šajā nodaļā paredzētajā kārtībā pieļaujama prasībās pret kapitālsabiedrību par tās dalībnieku (akcionāru) sapulces šādu lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem:

1) lēmums par izmaiņām kapitālsabiedrības amatpersonu sastāvā (valde, padome, likvidators) vai valdes locekļu pārstāvības tiesībās;

2) lēmums par izmaiņām pamatkapitāla apmērā;

3) lēmums par grozījumu izdarīšanu statūtos;

4) lēmums par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu, reorganizāciju vai koncerna līguma noslēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu.

250.3I pants. Prasības pieteikuma saturs

(1) Prasības pieteikumā papildus šā likuma 128.pantā noteiktajam norāda:

1) vai prasītājs lūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē;

2) adresi Latvijā saziņai ar tiesu, lai saņemtu tiesas dokumentus, ja prasītāja dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā.

(2) Prasītājs pieteikumā var lūgt noteikt pagaidu aizsardzības līdzekli (250.35 pants).

250.32 pants.

Prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu nosūtīšana atbildētājam

(1) Paskaidrojumu iesniegšanas termiņš ir 15 dienas, skaitot no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam.

(2) Tiesa informē atbildētāju par to, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs tikai paskaidrojumā un tā iesniegšanai noteiktajā termiņā var iesniegt pierādījumus un lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

250.33 pants. Procesuālo tiesību izskaidrošana lietas dalībniekiem

(1) Vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu lietas dalībniekiem (148.pants) tiesa izskaidro viņiem procesuālās tiesības, informē viņus par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

(2) Šajā likumā minētās civilprocesuālās tiesības, kas saistītas ar lietas sagatavošanu iztiesāšanai, izņemot tiesības lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, lietas dalībnieki ir tiesīgi izmantot ne vēlāk kā septiņas dienas pirms paziņotā lietas izskatīšanas laika (250.36 panta pirmā daļa).

250.34 pants. Atsauksmes pieprasīšana

(1) Ja tiesnesis atzīst par nepieciešamu, viņš ir tiesīgs pieprasīt no prasītāja atsauksmi par paskaidrojumu, nosakot atsauksmes iesniegšanai 15 dienu termiņu, kas skaitāms no dienas, kad paskaidrojuma noraksts nosūtīts prasītājam.

(2) Prasītājs atsauksmē un tās iesniegšanai noteiktajā termiņā var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, ja šādu lūgumu nav izteicis prasības pieteikumā. Ja atbildētājs iesniedz paskaidrojumu un atsauksme netiek pieprasīta, tad prasītājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē ne vēlāk kā septiņas dienas pirms paziņotā lietas izskatīšanas laika, ja šādu lūgumu nav izteicis prasības pieteikumā.

250.35 pants. Pagaidu aizsardzības līdzekļi

(1) Ja ir pamats uzskatīt, ka prasītāja tiesības tiek pārkāptas vai varētu tikt pārkāptas, tiesa vai tiesnesis pēc prasītāja motivēta pieteikuma var pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu. Pieteikumā par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu norādāms pagaidu aizsardzības līdzeklis.

(2) Jautājumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu nevar izskatīt pirms prasības celšanas tiesā.

(3) Pagaidu aizsardzības līdzekļi ir:

1) aizlieguma atzīmes ierakstīšana komercreģistrā;

2) aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības.

(4) Pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu tiesa vai tiesnesis izlemj, iepriekš nepaziņojot atbildētājam un citiem lietas dalībniekiem, 15 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas vai vienlaikus ar lietas ierosināšanu, ja pieteikums iesniegts vienlaikus ar prasības celšanu.

(5) Tiesa vai tiesnesis lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu atbildētājam nosūta ierakstītā pasta sūtījumā, paziņo tiesas sēdē vai izsniedz atbildētājam pret parakstu. Atbildētājs ir atbildīgs par aizlieguma veikt noteiktas darbības ievērošanu no brīža, kad viņam šis lēmums paziņots. Tiesa vai tiesnesis paziņo komercreģistra iestādei par aizlieguma atzīmes ierakstīšanu komercreģistrā.

(6) Tiesa pēc prasītāja pieteikuma var aizstāt noteikto pagaidu aizsardzības līdzekli ar citu pagaidu aizsardzības līdzekli.

(7) Tiesa pēc puses pieteikuma var atcelt pagaidu aizsardzības līdzekli.

(8) Noraidot prasību, tiesa spriedumā atceļ pagaidu aizsardzības līdzekli. Pagaidu aizsardzības līdzeklis ir spēkā līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

(9) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta, tiesa lēmumā atceļ pagaidu aizsardzības līdzekli. Pagaidu aizsardzības līdzeklis ir spēkā līdz dienai, kad lēmums stājas likumīgā spēkā.

(10) Par lēmumu, ar kuru pagaidu aizsardzības līdzeklis noteikts, aizstāts vai atcelts, nevar iesniegt blakus sūdzību.

(11) Atbildētājs ir tiesīgs prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas viņam radušies sakarā ar pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, ja pret viņu celtā prasība ir noraidīta, atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta šā likuma 223.panta 2. un 4.punktā noteiktajos gadījumos.

250.36 pants. Lietas izskatīšana rakstveida procesā un sprieduma sastādīšana un pasludināšana

(1) Ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, tiesa izskata lietu rakstveida procesā ne vēlāk kā mēneša laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas vai pēc atsauksmes saņemšanas vai tās iesniegšanas termiņa notecēšanas, savlaicīgi paziņojot lietas dalībniekiem datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

(2) Tiesas spriedumu pasludina, lietas dalībniekiem pēc sprieduma sastādīšanas nekavējoties izsniedzot sprieduma norakstu.

(3) Pēc lietas dalībnieka rakstveida lūguma sprieduma norakstu var nosūtīt pa pastu vai, ja tas ir iespējams, citā veidā saskaņā ar šajā likumā noteikto tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas kārtību. Sprieduma norakstu nosūta nekavējoties pēc pilna sprieduma sastādīšanas datuma. Sprieduma saņemšana neietekmē termiņu skaitījumu.

(4) Rakstveida procesā var pieņemt arī lēmumu par prasības atstāšanu bez izskatīšanas, par tiesvedības izbeigšanu vai lietas nodošanu izskatīšanai tiesas sēdē.

250.37 pants. Lietas iztiesāšana tiesas sēdē

(1) Tiesa lietu iztiesā tiesas sēdē prasības tiesvedības kārtībā, ja to lūdz kāda no pusēm vai ja tiesa uzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

(2) Tiesnesis nosaka tiesas sēdes dienu ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas vai pēc atsauksmes saņemšanas vai tās iesniegšanas termiņa notecēšanas.

(3) Ja tiesa atliek lietas izskatīšanu, tad tiek noteikta nākamā tiesas sēdes diena ne vēlāk kā 15 dienu laikā, izņemot gadījumus, kad pastāv objektīvs pamats garākam termiņam. Lietas atlikšana nav pieļaujama šā likuma 210.panta pirmās daļas 4.punktā paredzētajā gadījumā.

250.38 pants. Sprieduma stāšanās likumīgā spēkā

(1) Tiesas spriedums apelācijas kārtībā nav pārsūdzams.

(2) Tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā (desmitā sadaļa). Šajā gadījumā šā likuma desmitajā sadaļā minētās apelācijas instances tiesas tiesneša darbības veic pirmās instances tiesas tiesnesis.

(3) Tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā un kasācijas sūdzība nav iesniegta.

(4) Ja kasācijas sūdzība ir iesniegta, tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā vienlaikus ar:

1)            Senāta rīcības sēdes lēmumu, ja ir atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību (464.panta trešā daļa un 464.1 pants);

2)            kasācijas instances tiesas spriedumu, ja tiesas spriedums nav atcelts vai minētais spriedums vai tā daļa ir atcelta un pieteikums atstāts bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta (474.pants).

(5) Uz tiesas sprieduma likumīgo spēku attiecināmi šā likuma 203.panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi.

(6) Ja attiecībā uz dažādiem lietas dalībniekiem termiņu kasācijas sūdzības iesniegšanai par tiesas spriedumu nosaka gan saskaņā ar šā likuma 454.panta pirmo vai otro daļu, gan saskaņā ar 454.panta 2.1 daļu vai attiecībā uz visiem lietas dalībniekiem termiņu kasācijas sūdzības iesniegšanai par tiesas spriedumu nosaka saskaņā ar šā likuma 454.panta 2.1 daļu, tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai, kas skaitāms no vēlākā sprieduma noraksta izsniegšanas datuma, ja nav iesniegta kasācijas sūdzība.

(7) Ja šā panta sestajā daļā minētajos gadījumos nav saņemts attiecīgs apstiprinājums par sprieduma noraksta izsniegšanu (56.2 pants), spriedums stājas likumīgā spēkā sešus mēnešus pēc tā pasludināšanas.

(8) Tiesas spriedums tiek izpildīts saskaņā ar šā likuma 204., 204.1 pantu un 205.panta pirmās daļas noteikumiem. Sprieduma tūlītēja izpildīšana šā likuma 205.panta pirmās daļas 7.punktā paredzētajā gadījumā pieļaujama, vienīgi pieprasot no piedzinēja pienācīgu nodrošinājumu gadījumam, ja kasācijas instances tiesa pieņem šā likuma 474.panta 2., 3. vai 4.punktā minēto spriedumu.

250.39 pants. Blakus sūdzības iesniegšana

(1) Blakus sūdzību 10 dienu laikā no tiesas vai tiesneša lēmuma pieņemšanas dienas var iesniegt Senātam par šādiem lēmumiem:

1) par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu;

2) par lēmumu, ar kuru prasības pieteikums atdots prasītājam;

3) par prasības atstāšanu bez izskatīšanas;

4) par tiesvedības izbeigšanu.

(2) Par lēmumu, kas pieņemts rakstveida procesā, blakus sūdzības iesniegšanas termiņš skaitāms no lēmuma saņemšanas dienas.

(3) Par citiem tiesas un tiesneša lēmumiem blakus sūdzību nevar iesniegt, bet iebildumus pret šiem lēmumiem var izteikt kasācijas sūdzībā.

250.40 pants. Kasācijas sūdzības saturs

Ja prasītāja dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā, kasācijas sūdzībā papildus šā likuma 453.pantā noteiktajam norāda sūdzības iesniedzēja adresi Latvijā saziņai ar tiesu, lai saņemtu tiesas dokumentus.

250.41 pants. Senāta rīcības sēde

Senāta rīcības sēde notiek ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šā likuma 460.panta pirmajā daļā un 463.panta trešajā daļā noteikto paskaidrojumu iesniegšanas termiņa izbeigšanās.

250.42 pants. Lietas izskatīšanas termiņi Senātā

(1) Lietu izskata rakstveida procesā un pilnu spriedumu sastāda ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc attiecīgās Senāta rīcības sēdes.

(2) Lietu izskata Senāta sēdē ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc attiecīgās Senāta rīcības sēdes vai pēc tam, kad rakstveida procesā pieņemts lēmums par lietas nodošanu izskatīšanai tiesas sēdē.”

 

 

 

6. Papildināt piekto sadaļu ar 30.4 nodaļu šādā redakcijā:

30.4 nodaļa

Lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru)

sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem

 

250.28 pants. Lietu piekritība un izskatīšanas kārtība

Lietas par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem izskata Jelgavas tiesa prasības tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.

250.29 pants. Personas, kuras var iesniegt prasības pieteikumu

Prasības pieteikumu par kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem var iesniegt likumā noteiktās personas.

250.30 pants. Lietas ierosināšana

Lietas ierosināšana un izskatīšana šajā nodaļā paredzētajā kārtībā pieļaujama prasībās pret kapitālsabiedrību par tās dalībnieku (akcionāru) sapulces šādu lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem:

1) lēmums par izmaiņām kapitālsabiedrības amatpersonu sastāvā (valde, padome, likvidators) vai valdes locekļu pārstāvības tiesībās;

2) lēmums par izmaiņām pamatkapitāla apmērā;

3) lēmums par grozījumu izdarīšanu statūtos;

4) lēmums par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu, reorganizāciju vai koncerna līguma noslēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu.

250.3I pants. Prasības pieteikuma saturs

(1) Prasības pieteikumā papildus šā likuma 128.pantā noteiktajam norāda:

1) vai prasītājs lūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē;

2) adresi Latvijā saziņai ar tiesu, lai saņemtu tiesas dokumentus, ja prasītāja dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā.

(2) Prasītājs pieteikumā var lūgt noteikt pagaidu aizsardzības līdzekli (250.35 pants).

250.32 pants.

Prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu nosūtīšana atbildētājam

(1) Paskaidrojumu iesniegšanas termiņš ir 15 dienas, skaitot no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam.

(2) Tiesa informē atbildētāju par to, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī par to, ka atbildētājs tikai paskaidrojumā un tā iesniegšanai noteiktajā termiņā var iesniegt pierādījumus un lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

250.33 pants. Procesuālo tiesību izskaidrošana lietas dalībniekiem

(1) Vienlaikus ar dokumentu nosūtīšanu lietas dalībniekiem (148.pants) tiesa izskaidro viņiem procesuālās tiesības, informē viņus par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

(2) Šajā likumā minētās civilprocesuālās tiesības, kas saistītas ar lietas sagatavošanu iztiesāšanai, izņemot tiesības lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, lietas dalībnieki ir tiesīgi izmantot ne vēlāk kā septiņas dienas pirms paziņotā lietas izskatīšanas laika (250.36 panta pirmā daļa).

250.34 pants. Atsauksmes pieprasīšana

(1) Ja tiesnesis atzīst par nepieciešamu, viņš ir tiesīgs pieprasīt no prasītāja atsauksmi par paskaidrojumu, nosakot atsauksmes iesniegšanai 15 dienu termiņu, kas skaitāms no dienas, kad paskaidrojuma noraksts nosūtīts prasītājam.

(2) Prasītājs atsauksmē un tās iesniegšanai noteiktajā termiņā var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, ja šādu lūgumu nav izteicis prasības pieteikumā. Ja atbildētājs iesniedz paskaidrojumu un atsauksme netiek pieprasīta, tad prasītājs var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē ne vēlāk kā septiņas dienas pirms paziņotā lietas izskatīšanas laika, ja šādu lūgumu nav izteicis prasības pieteikumā.

250.35 pants. Pagaidu aizsardzības līdzekļi

(1) Ja ir pamats uzskatīt, ka prasītāja tiesības tiek pārkāptas vai varētu tikt pārkāptas, tiesa vai tiesnesis pēc prasītāja motivēta pieteikuma var pieņemt lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu. Pieteikumā par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu norādāms pagaidu aizsardzības līdzeklis.

(2) Jautājumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu nevar izskatīt pirms prasības celšanas tiesā.

(3) Pagaidu aizsardzības līdzekļi ir:

1) aizlieguma atzīmes ierakstīšana komercreģistrā;

2) aizliegums atbildētājam veikt noteiktas darbības.

(4) Pieteikumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu tiesa vai tiesnesis izlemj, iepriekš nepaziņojot atbildētājam un citiem lietas dalībniekiem, 15 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas vai vienlaikus ar lietas ierosināšanu, ja pieteikums iesniegts vienlaikus ar prasības celšanu.

(5) Tiesa vai tiesnesis lēmumu par pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu atbildētājam nosūta ierakstītā pasta sūtījumā, paziņo tiesas sēdē vai izsniedz atbildētājam pret parakstu. Atbildētājs ir atbildīgs par aizlieguma veikt noteiktas darbības ievērošanu no brīža, kad viņam šis lēmums paziņots. Tiesa vai tiesnesis paziņo komercreģistra iestādei par aizlieguma atzīmes ierakstīšanu komercreģistrā.

(6) Tiesa pēc prasītāja pieteikuma var aizstāt noteikto pagaidu aizsardzības līdzekli ar citu pagaidu aizsardzības līdzekli.

(7) Tiesa pēc puses pieteikuma var atcelt pagaidu aizsardzības līdzekli.

(8) Noraidot prasību, tiesa spriedumā atceļ pagaidu aizsardzības līdzekli. Pagaidu aizsardzības līdzeklis ir spēkā līdz dienai, kad spriedums stājas likumīgā spēkā.

(9) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta, tiesa lēmumā atceļ pagaidu aizsardzības līdzekli. Pagaidu aizsardzības līdzeklis ir spēkā līdz dienai, kad lēmums stājas likumīgā spēkā.

(10) Par lēmumu, ar kuru pagaidu aizsardzības līdzeklis noteikts, aizstāts vai atcelts, nevar iesniegt blakus sūdzību.

(11) Atbildētājs ir tiesīgs prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas viņam radušies sakarā ar pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu, ja pret viņu celtā prasība ir noraidīta, atstāta bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta šā likuma 223.panta 2. un 4.punktā noteiktajos gadījumos.

250.36 pants. Lietas izskatīšana rakstveida procesā un sprieduma sastādīšana un pasludināšana

(1) Ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, tiesa izskata lietu rakstveida procesā ne vēlāk kā mēneša laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas vai pēc atsauksmes saņemšanas vai tās iesniegšanas termiņa notecēšanas, savlaicīgi paziņojot lietas dalībniekiem datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

(2) Tiesas spriedumu pasludina, lietas dalībniekiem pēc sprieduma sastādīšanas nekavējoties izsniedzot sprieduma norakstu.

(3) Pēc lietas dalībnieka rakstveida lūguma sprieduma norakstu var nosūtīt pa pastu vai, ja tas ir iespējams, citā veidā saskaņā ar šajā likumā noteikto tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas kārtību. Sprieduma norakstu nosūta nekavējoties pēc pilna sprieduma sastādīšanas datuma. Sprieduma saņemšana neietekmē termiņu skaitījumu.

(4) Rakstveida procesā var pieņemt arī lēmumu par prasības atstāšanu bez izskatīšanas, par tiesvedības izbeigšanu vai lietas nodošanu izskatīšanai tiesas sēdē.

250.37 pants. Lietas iztiesāšana tiesas sēdē

(1) Tiesa lietu iztiesā tiesas sēdē prasības tiesvedības kārtībā, ja to lūdz kāda no pusēm vai ja tiesa uzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

(2) Tiesnesis nosaka tiesas sēdes dienu ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa notecēšanas vai pēc atsauksmes saņemšanas vai tās iesniegšanas termiņa notecēšanas.

(3) Ja tiesa atliek lietas izskatīšanu, tad tiek noteikta nākamā tiesas sēdes diena ne vēlāk kā 15 dienu laikā, izņemot gadījumus, kad pastāv objektīvs pamats garākam termiņam. Lietas atlikšana nav pieļaujama šā likuma 210.panta pirmās daļas 4.punktā paredzētajā gadījumā.

250.38 pants. Sprieduma stāšanās likumīgā spēkā

(1) Tiesas spriedums apelācijas kārtībā nav pārsūdzams.

(2) Tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā (desmitā sadaļa). Šajā gadījumā šā likuma desmitajā sadaļā minētās apelācijas instances tiesas tiesneša darbības veic pirmās instances tiesas tiesnesis.

(3) Tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā un kasācijas sūdzība nav iesniegta.

(4) Ja kasācijas sūdzība ir iesniegta, tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā vienlaikus ar:

1)            Senāta rīcības sēdes lēmumu, ja ir atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību (464.panta trešā daļa un 464.1 pants);

2)            kasācijas instances tiesas spriedumu, ja tiesas spriedums nav atcelts vai minētais spriedums vai tā daļa ir atcelta un pieteikums atstāts bez izskatīšanas vai tiesvedība izbeigta (474.pants).

(5) Uz tiesas sprieduma likumīgo spēku attiecināmi šā likuma 203.panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi.

(6) Ja attiecībā uz dažādiem lietas dalībniekiem termiņu kasācijas sūdzības iesniegšanai par tiesas spriedumu nosaka gan saskaņā ar šā likuma 454.panta pirmo vai otro daļu, gan saskaņā ar 454.panta 2.1 daļu vai attiecībā uz visiem lietas dalībniekiem termiņu kasācijas sūdzības iesniegšanai par tiesas spriedumu nosaka saskaņā ar šā likuma 454.panta 2.1 daļu, tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā pēc tam, kad notecējis termiņš tā pārsūdzēšanai, kas skaitāms no vēlākā sprieduma noraksta izsniegšanas datuma, ja nav iesniegta kasācijas sūdzība.

(7) Ja šā panta sestajā daļā minētajos gadījumos nav saņemts attiecīgs apstiprinājums par sprieduma noraksta izsniegšanu (56.2 pants), spriedums stājas likumīgā spēkā sešus mēnešus pēc tā pasludināšanas.

(8) Tiesas spriedums tiek izpildīts saskaņā ar šā likuma 204., 204.1 pantu un 205.panta pirmās daļas noteikumiem. Sprieduma tūlītēja izpildīšana šā likuma 205.panta pirmās daļas 7.punktā paredzētajā gadījumā pieļaujama, vienīgi pieprasot no piedzinēja pienācīgu nodrošinājumu gadījumam, ja kasācijas instances tiesa pieņem šā likuma 474.panta 2., 3. vai 4.punktā minēto spriedumu.

250.39 pants. Blakus sūdzības iesniegšana

(1) Blakus sūdzību 10 dienu laikā no tiesas vai tiesneša lēmuma pieņemšanas dienas var iesniegt Senātam par šādiem lēmumiem:

1) par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu;

2) par lēmumu, ar kuru prasības pieteikums atdots prasītājam;

3) par prasības atstāšanu bez izskatīšanas;

4) par tiesvedības izbeigšanu.

(2) Par lēmumu, kas pieņemts rakstveida procesā, blakus sūdzības iesniegšanas termiņš skaitāms no lēmuma saņemšanas dienas.

(3) Par citiem tiesas un tiesneša lēmumiem blakus sūdzību nevar iesniegt, bet iebildumus pret šiem lēmumiem var izteikt kasācijas sūdzībā.

250.40 pants. Kasācijas sūdzības saturs

Ja prasītāja dzīvesvieta vai atrašanās vieta nav Latvijā, kasācijas sūdzībā papildus šā likuma 453.pantā noteiktajam norāda sūdzības iesniedzēja adresi Latvijā saziņai ar tiesu, lai saņemtu tiesas dokumentus.

250.41 pants. Senāta rīcības sēde

Senāta rīcības sēde notiek ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šā likuma 460.panta pirmajā daļā un 463.panta trešajā daļā noteikto paskaidrojumu iesniegšanas termiņa izbeigšanās.

250.42 pants. Lietas izskatīšanas termiņi Senātā

(1) Lietu izskata rakstveida procesā un pilnu spriedumu sastāda ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc attiecīgās Senāta rīcības sēdes.

(2) Lietu izskata Senāta sēdē ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc attiecīgās Senāta rīcības sēdes vai pēc tam, kad rakstveida procesā pieņemts lēmums par lietas nodošanu izskatīšanai tiesas sēdē.”

363.3 pants. Parādnieka maksātnespējas procesa pieteikuma saturs

(3) Parādnieks maksātnespējas procesa pieteikumam pievieno:

1) pārvaldes institūciju locekļu, revidentu (revīzijas institūciju locekļu) un prokūristu sarakstu, norādot vārdu, uzvārdu, adresi un citas ziņas, ar kuru palīdzību tie ir identificējami un sasniedzami;

2) pierādījumus tam, ka par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu ir paziņots komercsabiedrības dalībniekiem (biedriem), biedrības biedriem vai citiem juridiskās personas dibinātājiem vai dalībniekiem;

…………………….

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7. Aizstāt 363.3 panta trešās daļas 2.punktā vārdus “maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu” ar vārdiem “nodomu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7. Aizstāt 363.3 panta trešās daļas 2.punktā vārdus “maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu” ar vārdiem “nodomu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu”.

363.9 pants. Jautājuma par maksātnespējas procesa pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu izlemšana

……

(6) Tiesnesis pieņem lēmumu par tiesvedības apturēšanu lietā pēc kreditora maksātnespējas procesa pieteikuma, ja līdz juridiskās personas maksātnespējas procesa lietas, kas ierosināta pēc kreditora maksātnespējas procesa pieteikuma, izskatīšanas pēc būtības uzsākšanai konstatē, ka pret parādnieku ir ierosināta juridiskās personas maksātnespējas procesa lieta pēc parādnieka maksātnespējas procesa pieteikuma. Pasludinot juridiskās personas maksātnespējas procesu pēc parādnieka maksātnespējas procesa pieteikuma, tiesa atjauno tiesvedību apturētajā lietā pēc kreditora maksātnespējas procesa pieteikuma un izbeidz to.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8. Papildināt 363.panta sesto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Samaksātā valsts nodeva kreditoram atmaksājama pilnā apmērā.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8. Papildināt 363.panta sesto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Samaksātā valsts nodeva kreditoram atmaksājama pilnā apmērā.”

363.10 pants. Tiesas darbības, sagatavojot izskatīšanai juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu

………

(2) Ja lieta ierosināta pēc kreditora maksātnespējas procesa pieteikuma, tiesnesis nosūta parādniekam kreditora pieteikumu un lēmuma par lietas ierosināšanu norakstu, kā arī informē parādnieku un kreditoru par maksātnespējas procesa pieteikuma izskatīšanas dienu.

………………

 

 

 

9. Izteikt 363.10 panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja lieta ierosināta pēc kreditora maksātnespējas procesa pieteikuma, tiesnesis nosūta parādniekam kreditora pieteikumu un lēmuma par lietas ierosināšanu norakstu, informē parādnieku un kreditoru par maksātnespējas procesa pieteikuma izskatīšanas dienu, kā arī par parādnieka tiesībām ne vēlāk kā trīs dienas līdz maksātnespējas procesa pieteikuma izskatīšanas dienai celt pamatotus iebildumus pret maksātnespējas procesa pieteikumā minēto prasījumu, tai skaitā sniegt pierādījumus par to, ka parādnieks spēj segt maksātnespējas procesa pieteikumā minētās parādsaistības.”

 

 

 

 

 

 

9. Izteikt 363.10 panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja lieta ierosināta pēc kreditora maksātnespējas procesa pieteikuma, tiesnesis nosūta parādniekam kreditora pieteikumu un lēmuma par lietas ierosināšanu norakstu, informē parādnieku un kreditoru par maksātnespējas procesa pieteikuma izskatīšanas dienu, kā arī par parādnieka tiesībām ne vēlāk kā trīs dienas līdz maksātnespējas procesa pieteikuma izskatīšanas dienai celt pamatotus iebildumus pret maksātnespējas procesa pieteikumā minēto prasījumu, tai skaitā sniegt pierādījumus par to, ka parādnieks spēj segt maksātnespējas procesa pieteikumā minētās parādsaistības.”

363.11 pants. Maksātnespējas procesa pieteikuma izskatīšanas kārtība

…………..

(2) Parādnieka iesniegto maksātnespējas procesa pieteikumu tiesa izskata rakstveida procesā septiņu dienu laikā no lietas ierosināšanas dienas.

(3) Juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu, kas ierosināta pēc administratora maksātnespējas procesa pieteikuma, tiesa izskata rakstveida procesā septiņu dienu laikā no tās ierosināšanas dienas.

………

10. 363.11 pantā:

papildināt otro daļu ar tekstu šādā redakcijā:

“Pieteikumu tiesa izskata rakstveida procesā, izņemot gadījumu, kad tā uzskata par nepieciešamu lietu izskatīt tiesas sēdē. Ja maksātnespējas procesa pieteikumu izskata tiesas sēdē, uz sēdi aicina parādnieku un administratoru. Šo personu neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai.”;

papildināt trešo daļu ar tekstu šādā redakcijā:

“Pieteikumu tiesa izskata rakstveida procesā, izņemot gadījumu, kad tā uzskata par nepieciešamu lietu izskatīt tiesas sēdē. Ja maksātnespējas procesa pieteikumu izskata tiesas sēdē, uz sēdi aicina parādnieku un administratoru. Šo personu neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai.”

 

 

 

10. 363.11 pantā:

papildināt otro daļu ar tekstu šādā redakcijā:

“Pieteikumu tiesa izskata rakstveida procesā, izņemot gadījumu, kad tā uzskata par nepieciešamu lietu izskatīt tiesas sēdē. Ja maksātnespējas procesa pieteikumu izskata tiesas sēdē, uz sēdi aicina parādnieku un administratoru. Šo personu neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai.”;

papildināt trešo daļu ar tekstu šādā redakcijā:

“Pieteikumu tiesa izskata rakstveida procesā, izņemot gadījumu, kad tā uzskata par nepieciešamu lietu izskatīt tiesas sēdē. Ja maksātnespējas procesa pieteikumu izskata tiesas sēdē, uz sēdi aicina parādnieku un administratoru. Šo personu neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai.”

363.13 pants. Tiesas spriedums juridiskās personas maksātnespējas procesa lietā

…………….

(9) Ja pieteikumā norādītā maksātnespējas procesa pazīme netiek konstatēta, tiesa maksātnespējas procesa pieteikumu noraida un izbeidz juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu, kā arī izlemj jautājumu, vai maksātnespējas procesa pieteikums atzīstams par nepamatotu vai apzināti nepatiesu.

(10) Atzinusi maksātnespējas procesa pieteikumu par nepamatotu vai apzināti nepatiesu, tiesa piedzen no maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzēja tiesāšanās izdevumus. Pārējos gadījumos šie izdevumi norādāmi tiesas spriedumā un iekļaujami maksātnespējas procesa izdevumos.

 

 

11. 363.13 pantā:

papildināt devīto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Tiesa noraida maksātnespējas procesa pieteikumu, kas iesniegts atbilstoši Maksātnespējas likuma 57.panta 2. un 3.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei, ja tā konstatē, ka ne vēlāk kā trīs dienas līdz lietas izskatīšanas dienai parādnieks ir cēlis pamatotus iebildumus pret maksātnespējas procesa pieteikumā minēto prasījumu vai ka parādsaistības, par kurām iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums, ir segtas pilnā apmērā.”;

papildināt desmito daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējs atsauc savu pieteikumu tāpēc, ka parādnieks līdz lietas izskatīšanas dienai ir labprātīgi sedzis maksātnespējas procesa pieteikumā minētās parādsaistības, tiesa, lemjot par lietas izbeigšanu, pēc maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzēja lūguma no parādnieka piespriež iesniedzēja samaksātos tiesas izdevumus.”;

uzskatīt līdzšinējo desmitās daļas otro teikumu par trešo teikumu;

papildināt pantu ar vienpadsmito un divpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Noraidot maksātnespējas procesa pieteikumu, kas iesniegts atbilstoši Maksātnespējas likuma 57.panta 2. un 3.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei, tāpēc, ka pieteikuma izskatīšanas dienā tiesa nekonstatē tajā norādīto maksātnespējas procesa pazīmi, jo parādnieks līdz lietas izskatīšanas dienai ir sedzis daļu no pieteikumā norādītajām parādsaistībām nolūkā novērst juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu, tā, lemjot par lietas izbeigšanu, no parādnieka piespriež iesniedzēja samaksātos tiesas izdevumus.

(12) Noraidot maksātnespējas procesa pieteikumu, tiesa sprieduma norakstu nosūta Maksātnespējas administrācijai.”

 

 

 

11. 363.13 pantā:

papildināt devīto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Tiesa noraida maksātnespējas procesa pieteikumu, kas iesniegts atbilstoši Maksātnespējas likuma 57.panta 2. un 3.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei, ja tā konstatē, ka ne vēlāk kā trīs dienas līdz lietas izskatīšanas dienai parādnieks ir cēlis pamatotus iebildumus pret maksātnespējas procesa pieteikumā minēto prasījumu vai ka parādsaistības, par kurām iesniegts maksātnespējas procesa pieteikums, ir segtas pilnā apmērā.”;

papildināt desmito daļu ar jaunu otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējs atsauc savu pieteikumu tāpēc, ka parādnieks līdz lietas izskatīšanas dienai ir labprātīgi sedzis maksātnespējas procesa pieteikumā minētās parādsaistības, tiesa, lemjot par lietas izbeigšanu, pēc maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzēja lūguma no parādnieka piespriež iesniedzēja samaksātos tiesas izdevumus.”;

uzskatīt līdzšinējo desmitās daļas otro teikumu par trešo teikumu;

papildināt pantu ar vienpadsmito un divpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Noraidot maksātnespējas procesa pieteikumu, kas iesniegts atbilstoši Maksātnespējas likuma 57.panta 2. un 3.punktā minētajai maksātnespējas procesa pazīmei, tāpēc, ka pieteikuma izskatīšanas dienā tiesa nekonstatē tajā norādīto maksātnespējas procesa pazīmi, jo parādnieks līdz lietas izskatīšanas dienai ir sedzis daļu no pieteikumā norādītajām parādsaistībām nolūkā novērst juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanu, tā, lemjot par lietas izbeigšanu, no parādnieka piespriež iesniedzēja samaksātos tiesas izdevumus.

(12) Noraidot maksātnespējas procesa pieteikumu, tiesa sprieduma norakstu nosūta Maksātnespējas administrācijai.”

363.14 pants. Jautājumi, kas tiesai izlemjami pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas

…………….

 (121) Par tiesas lēmumu par izsoles akta apstiprināšanu var iesniegt blakus sūdzību.

……………………

 

 

 

 

 

 

12. Papildināt 363.14 panta 12.1 daļu pēc vārdiem “tiesas lēmumu” ar vārdu “lietā”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

12. Papildināt 363.14 panta 12.1 daļu pēc vārdiem “tiesas lēmumu” ar vārdu “lietā”.

363.17 pants. Sūdzības par administratora lēmumu juridiskās personas maksātnespējas procesā izskatīšana tiesā

………………

(4) Ja, izskatot sūdzību par administratora lēmumu, tiesa konstatē, ka ir strīds par tiesībām, tā nosaka termiņu, kādā sūdzības iesniedzējs var celt prasību tiesā vispārējā kārtībā.

……………….

 

 

 

 

 

 

13. Papildināt 363.17 panta ceturto daļu ar vārdiem “vai var lūgt atjaunot par strīda priekšmetu apturēto tiesvedību”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

13. Papildināt 363.17 panta ceturto daļu ar vārdiem “vai var lūgt atjaunot par strīda priekšmetu apturēto tiesvedību”.

363.24 pants. Maksātnespējas procesa pieteikuma saņemšana un reģistrācija

…….

(2) Saņēmusi maksātnespējas procesa pieteikumu, tiesa pārbauda pieteikuma iesniedzēja personību. Ja nav iespējams to pārbaudīt vai pieteikuma iesniedzējam nav attiecīga pilnvarojuma, pieteikumu nepieņem.

……………..

 

 

 

 

 

14. Aizstāt 363.24 panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdus “pieteikuma iesniedzēja” ar vārdiem “parādnieka, viņa aizbildņa vai aizgādņa”.

 

 

 

 

 

 

 

 

14. Aizstāt 363.24 panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdus “pieteikuma iesniedzēja” ar vārdiem “parādnieka, viņa aizbildņa vai aizgādņa”.

363.27 pants. Maksātnespējas procesa pieteikuma izskatīšana un spriedums fiziskās personas maksātnespējas procesa lietā

(1) Fiziskās personas maksātnespējas procesa lietu tiesa izskata septiņu dienu laikā no tās ierosināšanas dienas.

…………………….

15. Papildināt 363.27 panta pirmo daļu ar tekstu šādā redakcijā:

„Pieteikumu tiesa izskata rakstveida procesā, izņemot gadījumu, kad tā uzskata par nepieciešamu lietu izskatīt tiesas sēdē. Ja maksātnespējas procesa pieteikumu izskata tiesas sēdē, uz sēdi aicina parādnieku un administratoru. Šo personu neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai.”

 

 

 

15. Papildināt 363.27 panta pirmo daļu ar tekstu šādā redakcijā:

„Pieteikumu tiesa izskata rakstveida procesā, izņemot gadījumu, kad tā uzskata par nepieciešamu lietu izskatīt tiesas sēdē. Ja maksātnespējas procesa pieteikumu izskata tiesas sēdē, uz sēdi aicina parādnieku un administratoru. Šo personu neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai.”

363.28 pants. Jautājumi, kas tiesai izlemjami pēc fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas

5) fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu.

(2) Administratoru var atcelt tiesa pēc savas iniciatīvas, ja tā, izskatot pieteikumu vai sūdzību fiziskās personas maksātnespējas procesa lietā, konstatē, ka administrators neievēro normatīvo aktu prasības vai nepilda tiesas nolēmumu.

………………

(6) Šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu norakstus tiesa nekavējoties nosūta atbildīgajai iestādei, kas veic ierakstus maksātnespējas reģistrā.

 (91) Par tiesas lēmumu par izsoles akta apstiprināšanu var iesniegt blakus sūdzību.

…………….

16. 363.28 pantā:

papildināt pirmo daļu ar 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

“6) nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu (611. un 613.pants) un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda;

 7) maksātnespējas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā, ja nekustamais īpašums pārdots izsolē.”;

aizstāt sestajā daļā vārdus “pirmajā daļā” ar vārdiem un skaitļiem “pirmās daļas 1.—5.punktā”;

papildināt 9.1 daļu pēc vārdiem “tiesas lēmumu” ar vārdu “lietā”.

 

 

 

16. 363.28 pantā:

papildināt pirmo daļu ar 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

“6) nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu (611. un 613.pants) un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda;

 7) maksātnespējas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā, ja nekustamais īpašums pārdots izsolē.”;

aizstāt sestajā daļā vārdus “pirmajā daļā” ar vārdiem un skaitļiem “pirmās daļas 1.—5.punktā”;

papildināt 9.1 daļu pēc vārdiem “tiesas lēmumu” ar vārdu “lietā”.

363.32 pants. Sūdzības par administratora lēmumu fiziskās personas maksātnespējas procesā izskatīšana tiesā

………………….

(4) Ja, izskatot sūdzību par administratora lēmumu, tiesa konstatē, ka ir strīds par tiesībām, tā nosaka termiņu, kādā sūdzības iesniedzējs var celt prasību tiesā vispārējā kārtībā.

………………

 

 

 

 

 

 

17. Papildināt 363.32 panta ceturto daļu ar vārdiem “vai var lūgt atjaunot par strīda priekšmetu apturēto tiesvedību”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

17. Papildināt 363.32 panta ceturto daļu ar vārdiem “vai var lūgt atjaunot par strīda priekšmetu apturēto tiesvedību”.

450.pants. Tiesības iesniegt kasācijas sūdzību vai kasācijas protestu

(1) Pirmās instances tiesas spriedumu, kas taisīts, piemērojot šā likuma 30.3 nodaļas noteikumus, un apelācijas instances tiesas spriedumu (papildspriedumu) lietas dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā, bet prokurors — iesniegt kasācijas protestu.

(2) Kasācijas protests iesniedzams un izskatāms tādā pašā kārtībā kā kasācijas sūdzība, ja šajā sadaļā nav noteikts citādi.

(3) Kasācijas kārtībā var pārsūdzēt pirmās instances tiesas spriedumu, kas taisīts, piemērojot šā likuma 30.3 nodaļas noteikumus, un apelācijas instances tiesas spriedumu, ja tiesa nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi materiālo tiesību normu, pārkāpusi procesuālo tiesību normu vai, izskatot lietu, pārsniegusi savas kompetences robežas.

18. Papildināt 450.panta pirmo un trešo daļu pēc vārdiem un skaitļa “Šā likuma 30.3 nodaļas” ar vārdiem un skaitli “un 30.4 nodaļas”.

 

 

 

18. Papildināt 450.panta pirmo un trešo daļu pēc vārdiem un skaitļa “Šā likuma 30.3 nodaļas” ar vārdiem un skaitli “un 30.4 nodaļas”.

552.1 pants. Izpildu lietas ievešana

……………………..

(6) Ja tiesu izpildītājs konstatē, ka parādniekam pasludināts maksātnespējas process, izpildu lietu neieved un izpildu dokumentu atdod iesniedzējam.

19. Papildināt 552.1 panta sesto daļu ar tekstu šādā redakcijā:

“izņemot gadījumus, kad izpildu dokuments izsniegts prasībās, kuru izpilde nav saistīta ar piedziņas vēršanu uz parādnieka mantu vai naudas līdzekļiem. Izpildu lietu arī neieved par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē vai kustamās mantas nodošanu.”

 

 

 

19. Papildināt 552.1 panta sesto daļu ar tekstu šādā redakcijā:

“izņemot gadījumus, kad izpildu dokuments izsniegts prasībās, kuru izpilde nav saistīta ar piedziņas vēršanu uz parādnieka mantu vai naudas līdzekļiem. Izpildu lietu arī neieved par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē vai kustamās mantas nodošanu.”

560.pants. Tiesu izpildītāja pienākums apturēt izpildes lietvedību

……

(4) Šā panta pirmās daļas 8.punktā minētajā gadījumā tiesu izpildītājs pabeidz uzsākto mantas pārdošanu, ja tā jau ir izsludināta vai manta nodota tirdzniecības uzņēmumam pārdošanai, izņemot gadījumu, kad fiziskās personas mantas pārdošanas plānā ir paredzēts atlikt mājokļa pārdošanu saskaņā ar Maksātnespējas likuma 148.pantu. No pārdošanā saņemtās naudas tiesu izpildītājs ietur sprieduma izpildes izdevumus, bet pārējo naudu nodod administratoram kreditoru prasījumu segšanai atbilstoši Maksātnespējas likumā noteiktajai kārtībai, ievērojot nodrošinātā kreditora tiesības.

 

 

20. Papildināt 560.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Šā panta pirmās daļas 8.punkta noteikumi neattiecas uz izpildu lietām par prasībām, kuru izpilde nav saistīta ar piedziņas vēršanu uz parādnieka mantu vai naudas līdzekļiem. Tiesu izpildītājs izpildes lietvedību arī aptur, ja izpildu dokuments izsniegts prasībās, kuru izpilde saistīta ar nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē vai kustamās mantas nodošanu.”

 

 

 

 

20. Papildināt 560.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Šā panta pirmās daļas 8.punkta noteikumi neattiecas uz izpildu lietām par prasībām, kuru izpilde nav saistīta ar piedziņas vēršanu uz parādnieka mantu vai naudas līdzekļiem. Tiesu izpildītājs izpildes lietvedību arī aptur, ja izpildu dokuments izsniegts prasībās, kuru izpilde saistīta ar nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē vai kustamās mantas nodošanu.”

606.pants. Nekustamā īpašuma izsoles izziņošana

……………….

(2) Sludinājumu par nekustamā īpašuma izsoli tiesu izpildītājs publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un vismaz divas nedēļas pirms izsoles izliek pie pārdodamā nekustamā īpašuma un tiesu izpildītāja prakses vietā.

……………………

21. Izteikt 606.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Sludinājumu par nekustamā īpašuma izsoli tiesu izpildītājs publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un izliek tiesu izpildītāja prakses vietā.”

 

 

 

21. Izteikt 606.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Sludinājumu par nekustamā īpašuma izsoli tiesu izpildītājs publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un izliek tiesu izpildītāja prakses vietā.”

Pārejas noteikumi

…………….

 

22. Papildināt pārejas noteikumus ar 68.punktu šādā redakcijā:

“68. Šā likuma 30.4 nodaļas noteikumi nav piemērojami to prasības pieteikumu izskatīšanai, kuri saņemti tiesā līdz 2013.gada 30.jūnijam.”

 

 

 

22. Papildināt pārejas noteikumus ar 68.punktu šādā redakcijā:

“68. Šā likuma 30.4 nodaļas noteikumi nav piemērojami to prasības pieteikumu izskatīšanai, kuri saņemti tiesā līdz 2013.gada 30.jūnijam.”

 

Likums Saeimā pieņemts 2013.gada 14.februārī.

 

 

 

Likums Saeimā pieņemts 2013.gada 14.februārī.

 

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

Tab284_11.04.2013.doc - Tab284_11.04.2013.doc

Start time: 25.02.2020 19:18:15 After doc accessing: 25.02.2020 19:18:15 After doc copying: 25.02.2020 19:18:15 End time: 25.02.2020 19:18:15 Doc created: 11.04.2013 11:28:45 Doc last mod: 11.04.2013 11:29:37 Doc manual: