Rīgā, 2011.gada 26.oktobrī
Nr. ___________________________________
Saeimas prezidijam
Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 39.pantu Sociālo un darba lietu komisija nolēma ierosināt turpināt izskatīt 11.Saeimā likumprojektu "Psihologu profesionālās darbības likums" (10.Saeimas reģ.Nr. 437/Lp10).
Komisijas priekšsēdētāja A.Barča
Likumprojekts
Psihologu profesionālās darbības likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi
1. pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1) psihologs - speciālists, kurš ieguvis šajā likumā noteikto izglītību un kurš ir tiesīgs veikt psihologa profesionālo darbību tikai supervizora uzraudzībā līdz psihologa sertifikāta saņemšanai;
2) sertificēts psihologs - psihologs, kurš pēc akreditētas studiju programmas apguves augstskolā ieguvis maģistra grādu psiholoģijā un šajā likumā noteiktajā kārtībā saņēmis psihologa sertifikātu, tā darbība nav apturēta vai anulēta, un kurš ir tiesīgs patstāvīgi veikt psihologa profesionālo darbību;
3) psihologa sertifikāts – Psihologu sertifikācijas padomes izsniegts dokuments, kas apliecina attiecīgās personas psihologa profesionālo sagatavotību un norāda, ka psihologs kā speciālists ir kompetents patstāvīgi veikt psihologa profesionālo darbību konkrētā psihologa praktiskās darbības jomā;
4) psihologa profesionālā darbība – psiholoģiskā izpēte (novērtēšana), konsultēšana un cita veida psiholoģiskā palīdzība individuāli, grupā vai organizācijā, pielietojot profesionālās zināšanas un metodes;
5) supervizors - Psihologu sertifikācijas padomes apstiprināts augsti kvalificēts sertificēts psihologs, kura darba pieredze ir ne mazāka par 10 gadiem konkrētā psiholoģijas praktiskās darbības jomā, un kurš veic psihologa profesionālās darbības pārraudzību, kompetences vērtēšanu un sniedz atbalstu psihologa profesionālajā darbībā;
6) supervīzija - psihologa un supervizora sistemātiska sadarbība ar mērķi pilnveidot psihologa profesionālo izpratni un kompetenci, lai nodrošinātu pēc iespējas augstvērtīgāku psiholoģiskās palīdzības sniegšanu;
7) klients - persona, kas saņem psihologa pakalpojumus vai vēršas pēc tiem;
8) psihologa pakalpojums – psihologa profesionālās darbības veikšana;
9) psihologa atzinums – dokuments, kas atspoguļo psihologa veiktās izpētes metodes, rezultātus un secinājumus.
2. pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir regulēt psihologu profesionālās darbības tiesiskos pamatus.
3. pants. Izglītības prasības
(1) Psihologa izglītība iegūta valsts akreditētās 6 gadu pilna laika studiju programmās, tās kopējais apjoms ir vismaz 240 kredītpunkti, turklāt programma ietver praksi ne mazāk kā 40 kredītpunktu apjomā.
(2) Sertificēts psihologs pēc psihologa izglītības ieguves trīs gadus ir veicis psihologa profesionālo darbību supervizora uzraudzībā un saņēmis Psihologu sertifikācijas padomes sertifikātu.
II nodaļa
Psihologu sertifikācijas padome un sertifikācijas un ētikas komisijas
4. pants. Psihologu sertifikācijas padome, tās statuss un uzdevumi
(1) Psihologu sertifikācijas padome ir psihologu profesionālo organizāciju izveidota psihologu profesionālās darbības izvērtēšanas institūcija.
(2) Psihologu sertifikācijas padomes darbību reglamentē un tās izstrādāto nolikumu apstiprina Ministru kabinets.
5. pants. Psihologu sertifikācijas padomes izveides principi
Psihologu asociācijas, kuras apvieno nozaru biedrības, katra izvirza sertifikācijas padomē 4 pārstāvjus, kuru darba pieredze ir ne mazāka par 10 gadiem psiholoģijas praktiskās darbības jomā.
6.pants. Psihologu sertifikācijas padomes funkcijas
(1)Psihologu sertifikācijas padome veic šādas funkcijas:
1) apstiprina psihologu sertifikācijas komisiju sastāvu:
a) Psihologu sertifikācijas komisiju sastāvu izvirza psihologu profesionālās biedrības (apvienības);
b) Psihologu sertifikācijas komisijas organizē pārbaudījumus psihologu sertifikāta iegūšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
c) Psihologu sertifikācijas komisijas loceklim ir supervizora kompetence.
2) apstiprina un izsniedz psihologa sertifikātu, pamatojoties uz konkrētās psihologu sertifikācijas komisijas lēmumu par psihologa kompetenci un atbilstību sertifikāta saņemšanai;
3) nosaka prasības psihologa sertifikāta iegūšanai;
4) uzrauga MK noteikumos noteiktās kārtības ievērošanu psihologu sertifikācijas komisiju darbībā;
5) lemj par sertifikāta izsniegšanu, apturēšanu uz laiku vai anulēšanu psihologam, pamatojoties uz psihologu sertifikācijas vai ētikas komisijas atzinumu par psihologa profesionālo kompetenci;
6) kārto un uztur sertificētu psihologu reģistru;
7) apstiprina, anulē vai uz laiku aptur psihologu profesionālās biedrības sertifikācijas komisijas tiesības veikt psihologu kompetences pārbaudi;
8) apstiprina Psihologu ētikas kodeksu;
9) apstiprina Psihologu ētikas komisijas sastāvu:
a) Psihologu ētikas komisija izskata psihologu ētikas pārkāpumus;
b)Psihologu ētikas komisijas sastāvu izvirza psihologu profesionālās biedrības (apvienības);
c) Psihologu ētikas komisijas loceklim ir supervizora kompetence.
10) apstiprina Psihologu ētikas komisijas nolikumu;
11) izskata psihologu un klientu strīdus pēc strīdā iesaistītās puses pieprasījuma;
12) veic citus nolikumā noteiktos uzdevumus.
III nodaļa
Psihologa profesionālā darbība un kompetences
7.pants. Profesionālās darbības un kompetenču nosacījumi
(1) Patstāvīgi veikt profesionālo darbību šajā likumā noteiktajā kārtībā var psihologs, kurš sertificēts un reģistrēts Sertificētu psihologu reģistrā.
(2) Psihologam, kas dažādu iemeslu dēļ ilgāk par vienu gadu nevar veikt savu profesionālo darbību, par to ir jāpaziņo Psihologu sertifikācijas padomei un jāiesniedz iesniegums par psihologa sertifikāta darbības apturēšanu uz noteiktu laiku.
(3) Psihologa kompetences:
1) atbilstoši profesionālajām amata prasībām, analizē un profesionālajā darbībā piemēro psiholoģijas zinātnes teorētiskos un empīriski pamatotos principus;
2) izvirza psiholoģiskās izpētes un psiholoģiskās palīdzības sniegšanas mērķus, sagatavo izpētes plānu;
3) veic indivīda psihisko procesu un personības izpēti (novērošana, intervēšana, testēšana, anketēšana), kas ietver novērtēšanu saistībā ar izziņas jeb kognitīviem procesiem, uztveri, atmiņu, domāšanu, emocionālajiem un gribas procesiem, savstarpējām attiecībām, kā arī personības raksturīpašībām;
4) veic grupas un organizācijas psiholoģisko izpēti, kas ietver novērtēšanu saistībā ar grupas uzvedību, savstarpējām attiecībām, darbības efektivitāti, apmierinātību ar darbu, darba lojalitāti, u.c.;
5) analizē, interpretē un apraksta izpētes rezultātus, raksta un sniedz atzinumus;
6) veic psiholoģisko konsultēšanu indivīdiem vai grupām, precizē problemātiskos jautājumus, veicina to izpratni un risināšanu, pielieto psiholoģiskās palīdzības sniegšanas metodes atbilstoši konkrētai situācijai un klienta vajadzībām, novērtē psiholoģiskās palīdzības sniegšanas efektivitāti;
7) informē klientu par izpētes vai konsultēšanas gaitu;
8) uztur nepieciešamo kontaktus ar saskares personām, piemēram, ar ģimenes locekļiem, izglītības iestāžu vadītājiem, darba devējiem, un dod ieteikumus problēmu atrisināšanai, nepieciešamības gadījumā konsultējoties ar radniecīgu profesiju speciālistiem;
9) veic zinātniskus pētījumus, prezentē to rezultātus;
10) izstrādā psiholoģiskus testus atbilstoši zinātniski pamatotiem psihometriskiem principiem;
11) piedalās psiholoģiskās adaptācijas un attīstības veicināšanas un rehabilitācijas programmu izstrādē un īstenošanā;
12) veic psiholoģiski izglītojošu darbu ar klientiem un sabiedrībā kopumā;
13) piedalās preventīvu programmu izstrādē un īstenošanā (piemēram, pret vardarbību, pret narkotikām);
8.pants. Psihologu specializācijas jomas
Psihologu specializācijas jomas ir:
1) izglītības psihologs;
2) organizāciju psihologs;
3) klīniskais psihologs;
4) amatu psihologs;
5) konsultēšanas psihologs;
6) sabiedrības psihologs;
7) sporta psihologs;
8) ģimenes psihologs;
9) sociālais psihologs;
10) attīstības psihologs;
11) satiksmes psihologs;
12) psihologs - pētnieks.
9.pants. Psihologa atzinums
(1) Atzinumu sagatavo vai pārrauga sertificēts psihologs. Ja atzinumu sagatavo nesertificēts psihologs, to paraksta arī supervizors vai sertificēts psihologs.
(2) Atzinumu saistībā ar bērnu aprūpes un aizgādības tiesību jautājumiem sagatavo sertificēts psihologs, kurš no psihologu sertifikācijas komisijas ir saņēmis apstiprinājumu par savu kompetenci šajā jomā, un kuru Psihologu sertifikācijas padome ir iekļāvusi reģistrā ar tiesībām patstāvīgi sniegt atzinumus saistībā ar bērnu aprūpes un aizgādnības tiesību jautājumiem.
IV nodaļa
Psihologa pienākumi, tiesības un atbildība
10. pants. Psihologa pienākumi
Psihologam, veicot profesionālos darbību, ir šādi pienākumi:
1) izmantot zinātniski pamatotas un uzdevumam profesionāli atbilstošas psiholoģiskās metodes;
2) veikt psihologa profesionālo darbību objektīvi un rūpīgi;
3) sistemātiski un regulāri paaugstināt savu kvalifikāciju;
4) ievērot psihologu profesionālās ētikas normas;
5) sadarboties ar citu profesiju pārstāvjiem klienta problēmu risināšanā, ievērojot psihologa ētikas un konfidencialitātes prasības;
6) sniegt klientam saprotamā veidā informāciju par psiholoģiskā pakalpojuma mērķiem, gaitu, metodēm un rezultātiem;
7) uzglabāt ziņas par klienta psiholoģisko izpēti un sniegtajiem atzinumiem atbilstoši fizisku personu datu aizsardzības prasībām vismaz piecus gadus no brīža, kad pabeigta sadarbība ar klientu, un pēc tam gādāt, ka klienta dati tiek iznīcināti;
8) gadījumā, ja darbu ar klientu pārņem cits psihologs, nodrošināt nepieciešamo ziņu nodošanu, ievērojot psihologa ētikas un konfidencialitātes prasības.
11. pants. Psihologa tiesības
Psihologam, veicot profesionālos darbību, ir šādas tiesības:
1) attiekties sniegt psiholoģiskos pakalpojumus, ja to sniegšana rada
vai var radīt tiešus draudus psihologa dzīvībai vai veselībai, ir pretrunā psihologa ētikai vai, ja psihologs nav kompetents sniegt pieprasīto psiholoģisko pakalpojumu;
2) neizpaust par klientu iegūto informāciju, izņemot likumā noteiktos gadījumus;
3) pamatotas nepieciešamības gadījumā ierobežot klienta pieejamību izpētes gaitā iegūtiem materiāliem.
12.pants. Konfidencialitāte un personas datu aizsardzība
(1) Psihologam un sertificētam psihologam ir aizliegts izpaust informāciju, kuru viņš uzzinājis, pildot profesionālos pienākumus. Psihologam aizliegts izmantot vai atklāt bez klienta rakstveida piekrišanas informāciju, izņemot šā panta otrajā un trešajā daļā minētos gadījumus vai gadījumus, kad psihologam ir tiesības vai pienākums to darīt saskaņā ar likumā noteiktajām prasībām.
(2) Ja izbeigts klienta un psihologa noslēgtais pakalpojumu līgums un klients noslēdzis pakalpojumu līgumu ar citu psihologu, tad psihologs, ar kuru izbeigts līgums, nodrošina jaunajam psihologam (ar kuru noslēgts līgums) piekļuvi visai attiecīgajai informācijai par klientu.
(3) Psihologam ir pienākums nekavējoties, bet ne vēlāk kā 48 stundu laikā, ziņot tiesībsargājošām iestādēm vai citām kompetentām iestādēm, par apstākļiem, kas viņam kļuvuši zināmi privātas konsultācijas laikā, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka minēto apstākļu nekavējoša nenovēršana var apdraudēt psihologa, klienta vai trešās personas dzīvību vai veselību.
(4) Psihologam ir pienākums uzglabāt un izmantot ziņas par klientu, nodrošinot šādu ziņu nepieejamību trešajām personām.
(5) Savā zinātniskajā darbībā, publikācijās un publiski uzstājoties, psihologs var izmantot ziņas par klientu tikai tādā apmērā, kas neļauj identificēt klienta personu.
V nodaļa
Klienta tiesības
13.pants. Klienta tiesības
(1) Klientam ir tiesības saņemt no psihologa saprotamā veidā informāciju par psihologa profesionālās darbības mērķiem, izpētes metodēm, tās rezultātiem un secinājumiem.
(2) Klientam ir tiesības pilnībā vai daļēji atteikties no psihologa pakalpojumiem, izņemot gadījumus, kad to paredz likums.
(3) Klientam ir tiesības rakstiski vērsties Psihologu ētikas komisijā, lai tā izskatītu ētikas jautājumus, kas saistīti ar psihologa profesionālo darbību.
14.pants. Nepilngadīga klienta tiesības
(1) Nepilngadīgā klienta konsultēšana un/vai atzinuma sniegšana ir pieļaujama, ja viņa likumīgais pārstāvis par to ir informēts un devis savu piekrišanu.
(2) Nepilngadīgā klienta likumiskā pārstāvja piekrišana nav nepieciešama:
1)ja tiek sniegta pirmreizēja konsultācija gadījumā, kad nepilngadīgais klients vērsies pie psihologa un konsultācijas rezultātā netiek dots atzinums par klientu;
2)ja konsultācija tiek sniegta anonīmam klientam, izmantojot elektroniskos sakarus;
3)ja konsultāciju vai atzinumu sniegt lūgušas tiesībsargājošas iestādes, vai vardarbības gadījumā.
4)16 gadu vecumu sasnieguša klienta konsultēšana ir pieļaujama, ja saņemta viņa piekrišana.
VI nodaļa
Atbildība, sūdzību un strīdu izskatīšanas kārtība
15.pants. Disciplinārlietu ierosināšana, izskatīšana un sodu piemērošana
(1) Psihologs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā par savu profesionālo darbību ir disciplināri, civiltiesiski un krimināltiesiski atbildīgs.
(2) Disciplinārlietas ierosina par likumu un citu normatīvo aktu, profesionālo darbību reglamentējošo norādījumu vai Psihologu ētikas kodeksa normu pārkāpšanu.
(3) Psihologu sertifikācijas padome var ierosināt disciplinārlietu pret psihologu pēc tiesas priekšlikuma, juridiskās vai fiziskās personas sūdzības vai pēc savas iniciatīvas. Disciplinārlietu ierosināšanas, izskatīšanas un sodu piemērošanas kārtību nosaka MK noteikumi ( vai nolikums).
16.pants. Psihologu sertifikācijas padomes lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana
(1) Sūdzības par Psihologu sertifikācijas padomes nelikumīgu vai nolikumam neatbilstošu darbību izskata ministrija.
(2) Psihologu sertifikācijas padomes lēmumus, kas saistīti ar psihologu sertificēšanu, noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā.
17.pants. Tādas personas atbildība par krāpšanu, kurai nav psihologa sertifikāta.
Ja persona, kurai nav psihologa sertifikāta un nav noslēgts līgums par supervīzēšanu ar supervizoru, veic šajā likumā tikai sertificētiem psihologiem atļauto profesionālo darbību un gatavo psihologa atzinumu, tā tiek saukta pie likumā noteiktās atbildības.
Pārejas noteikumi
(1) Personas, kuras līdz likuma spēkā stāšanās brīdim ieguvušas psihologa izglītības dokumentus, var pieteikties sertifikāta saņemšanai, ja psihologa izglītība iegūta akreditētās pilna laika studiju programmās, kuru kopējais ilgums ir vismaz pieci gadi.
(2) Personas, kuras līdz likuma spēkā stāšanās brīdim ieguvušas psihologa izglītības dokumentus, kuri neatbilst pārejas noteikumu 1.punktam, var pieteikties sertifikāta saņemšanai, ja tās ir veikušas psihologa profesionālo darbību vismaz 3 gadu pēdējo 10 gadu laikā. Pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem atbilstošā sertificēšanas institūcija uzaicina personu uz pārrunām un lemj par profesionālās kompetences atzinuma sniegšanu Padomei. Ja iegūtā izglītība ir daļēji atbilstoša minētajiem nosacījumiem, tad vajadzības gadījumā tiek piemērota kompetenču pārbaude.
Likumprojekta „Psihologu profesionālās darbības likums”
A N O T Ā C I J A
1.Kādēļ likums ir vajadzīgs
2006.gadā Eiropas Savienība apstiprināja vadošās Eiropas psihologu organizācijas – EFPA ekspertu izstrādāto eiro diploma vadlīnijas, kas ar 2006.gada maiju kļuvis par direktīvu (2005/36/ES) un attiecināms uz visiem ES valstu psihologiem. Likumprojekts paredz psihologu profesionālās darbības reglamentāciju. Profesijas reglamentācija izriet arī no tā, ka psihologi savā profesijā risina nopietnas cilvēka dzīves situācijas, strādā dažādās jomās: sociālajā aprūpē, izglītības iestādēs, iekšlietu un aizsardzības sfērā, kā arī daudzās citās valsts un pašvaldību iestādēs un privātajās organizācijās. Profesijas reglamentācija izriet arī psihologu atbildības sabiedrības priekšā, nodrošinot kvalificētu pakalpojumu sniegšanu un aizsargājot no profesionāli nesagatavotu personu iesaistīšanās psiholoģisko uzdevumu risināšanā.
2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
Nav attiecināms
3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Likums neietekmēs valsts un pašvaldību budžetu ieņēmumus un izdevumus.
4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Nepieciešams grozījums likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"
5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts
Nav attiecināms
6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu
Konsultācijas notikušas ar Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas amatpersonām, kā arī ar Latvijas Psihologu apvienību, Latvijas Profesionālo psihologu asociāciju
7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde
Normatīvā akta izpilde tiks nodrošināta esošo institūciju līdzšinējo funkciju ietvaros.
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs