Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(24)

Komisijas

atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Prokuratūras likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 12.nr.; 1996, 5., 13.nr.; 1998, 9., 23.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 22.nr.; 2003, 15.nr.; 2005, 14.nr.; 2007, 10.nr.; 2008, 16.nr.; 2009, 3., 13.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 194.nr.; 2010, 205.nr.; 2011, 112.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Prokuratūras likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 12.nr.; 1996, 5., 13.nr.; 1998, 9., 23.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 22.nr.; 2003, 15.nr.; 2005, 14.nr.; 2007, 10.nr.; 2008, 16.nr.; 2009, 3., 13.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 194.nr.; 2010, 205.nr.; 2011, 112.nr.) šādus grozījumus:

4. pants. Prokuratūras organizatoriskie principi

(1) Prokuratūra ir vienota, centralizēta triju pakāpju iestāžu sistēma, ko vada ģenerālprokurors.

(2) Vienāda amata prokurori ir savstarpēji aizstājami. Ģenerālprokuroru pagaidu prombūtnes laikā pēc viņa norādījuma aizstāj viens no departamentu virsprokuroriem. Virsprokuroru pagaidu prombūtnes laikā ģenerālprokurors var uzdot aizstāt vienam no attiecīgās prokuratūras iestādes prokuroriem.

(3) Prokuratūras pārraudzībā saskaņā ar speciāliem likumiem var atrasties valsts iestādes, kas neveic prokuratūras funkcijas, bet, savas kompetences ietvaros izmantojot likumā noteiktās pilnvaras, veicina kriminālprocesa uzdevumu īstenošanu. Šo valsts iestāžu pārraudzības kārtību nosaka šis likums un speciāli likumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.04.1998. likumu, kas stājas spēkā 29.04.1998.)

1. 4.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Prokuratūra ir vienota, centralizēta triju līmeņu struktūrvienību sistēma, kuru vada ģenerālprokurors.”;

izteikt otrās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

“Virsprokuroru pagaidu prombūtnes laikā pēc ģenerālprokurora norādījuma aizstāj cits prokurors.”

1. 4.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Prokuratūra ir vienota, centralizēta triju līmeņu struktūrvienību sistēma, kuru vada ģenerālprokurors.”;

izteikt otrās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

“Pagaidu prombūtnes laikā virsprokuroru pēc ģenerālprokurora norādījuma aizstāj cits prokurors.”

5. pants. Prokurora darbības pamatprincipi

Katrs prokurors, izskatot konkrētas lietas, savus lēmumus pieņem patstāvīgi un vienpersoniski, pamatojoties uz savu pārliecību un likumiem, ievērojot personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, nevainīguma prezumpciju, patiesību un likumību.

2. Izteikt 5.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Prokurors lēmumus pieņem patstāvīgi un vienpersoniski, pamatojoties uz savu pārliecību un likumiem, ievērojot personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, nevainīguma prezumpciju, patiesību un likumību.

(2) Prokurors ievēro Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa (turpmāk — Prokuroru ētikas kodekss) normas.

(3) Prokuroram ir pienākums regulāri papildināt zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas amata pienākumu pildīšanai.”

2. Izteikt 5.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Prokurors lēmumus pieņem patstāvīgi un vienpersoniski, pamatojoties uz savu pārliecību un likumiem, ievērojot personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, nevainīguma prezumpciju, patiesību un likumību.

(2) Prokurors ievēro Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa (turpmāk — Prokuroru ētikas kodekss) normas.

(3) Prokuroram ir pienākums regulāri papildināt zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas amata pienākumu pildīšanai.”

6. pants. Prokurora neatkarība

(1) Prokurors savā darbībā ir neatkarīgs no citu valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju vai amatpersonu ietekmes un pakļaujas tikai likumam.

(2) Saeimai, Ministru kabinetam, valsts un pašvaldību institūcijām, valsts un pašvaldību ierēdņiem, visu veidu uzņēmumiem un organizācijām, kā arī personām ir aizliegts iejaukties prokuratūras darba lietu izmeklēšanas vai citu prokuratūras funkciju izpildes laikā.

(3) Prokurora rīcība pārsūdzama šajā likumā un procesuālajos likumos noteiktajos gadījumos un kārtībā. Sūdzības jautājumos, kas ir tikai prokuratūras kompetencē, iesniedzamas vienu pakāpi augstākas prokuratūras iestādes virsprokuroram, bet par Ģenerālprokuratūras prokurora rīcību — ģenerālprokuroram. Šo amatpersonu pieņemtie lēmumi ir galīgi.

(4) Amatā augstāks prokurors ir tiesīgs pieņemt savā lietvedībā jebkuru lietu, bet nav tiesīgs uzdot prokuroram veikt darbības pret viņa pārliecību.

(5) Prokuroram ir tiesības nesniegt ziņas par pārbaužu vai izmeklēšanas materiāliem, kas atrodas prokuratūras lietvedībā.

(6) Mītiņi, piketi un citas akcijas prokuratūras iestāžu telpās ir aizliegti.

(7) Par mēģinājumiem pretlikumīgi ietekmēt prokuroru vai iejaukties prokuratūras darbībā persona saucama pie likumā noteiktās atbildības.

3. 6.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Prokurora rīcība vai lēmums pārsūdzams šajā likumā un procesuālajos likumos noteiktajos gadījumos un kārtībā. Sūdzības jautājumos, kas ir tikai prokuratūras kompetencē, iesniedzamas vienu līmeni augstākas prokuratūras struktūrvienības virsprokuroram, bet par Ģenerālprokuratūras prokurora rīcību vai lēmumu — ģenerālprokuroram. Šo amatpersonu pieņemtie lēmumi nav pārsūdzami.”;

papildināt ceturto daļu pēc vārda “tiesīgs” ar vārdiem “dot norādījumus vai”.

1

2

Saeimas deputāte I. Bite:

Papildināt likuma 6. panta ceturto daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:

„Pēc prokurora pieprasījuma amatā augstāka prokurora norādījums noformējams rakstveidā”.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Papildināt likuma 6. panta ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Pēc prokurora pieprasījuma vai amatā augstāka prokurora ieskata norādījums noformējams rakstveidā.”

Daļēji atbalstīts,

iekļauts komisijas priekšliku-mā Nr.2

Atbalstīts

3. 6.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Prokurora rīcība vai lēmums pārsūdzams šajā likumā un procesuālajos likumos noteiktajos gadījumos un kārtībā. Sūdzības jautājumos, kas ir tikai prokuratūras kompetencē, iesniedzamas vienu līmeni augstākas prokuratūras struktūrvienības virsprokuroram, bet par Ģenerālprokuratūras prokurora rīcību vai lēmumu — ģenerālprokuroram. Šo amatpersonu pieņemtie lēmumi nav pārsūdzami.”;

papildināt ceturto daļu pēc vārda “tiesīgs” ar vārdiem “dot norādījumus vai”;

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Pēc prokurora pieprasījuma vai amatā augstāka prokurora ieskata norādījums noformējams rakstveidā.”

7. pants. Prokurora neaizskaramība

(1) Kriminālvajāšanas uzsākšana pret prokuroru, kā arī viņa aizturēšana, apcietināšana, piespiedu atvešana un pakļaušana kratīšanai notiek likumā noteiktajā kārtībā, par to nekavējoties paziņojot ģenerālprokuroram.

(2) Prokuroru nedrīkst aizturēt administratīvā kārtā. Par izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem prokurors sodāms disciplināri.

(3) Tikai ar ģenerālprokurora piekrišanu ir atļauts kontrolēt prokuratūras darbībā izmantojamās informācijas sistēmas un sakaru līdzekļus, arī elektroniskos līdzekļus, noņemt informāciju no tiem un iejaukties to darbībā.

4. 7.pantā:

papildināt trešo daļu pēc vārda “kontrolēt” ar vārdiem “prokuratūras dienesta telpas, kā arī”;

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Par zaudējumiem, kas radušies personai sakarā ar nelikumīgu vai nepamatotu prokurora rīcību vai lēmumu, prokurors nav mantiski atbildīgs. Likumā noteiktajos gadījumos zaudējumus atlīdzina valsts.

(5) Persona, kura uzskata, ka prokurora rīcība vai lēmums ir nelikumīgs vai nepamatots, var to pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā, bet nevar celt tiesā prasību pret prokuroru, kurš šādi rīkojies vai šādu lēmumu pieņēmis.”

4. 7.pantā:

papildināt trešo daļu pēc vārda “kontrolēt” ar vārdiem “prokuratūras dienesta telpas, kā arī”;

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Par zaudējumiem, kas radušies personai sakarā ar nelikumīgu vai nepamatotu prokurora rīcību vai lēmumu, prokurors nav mantiski atbildīgs. Likumā noteiktajos gadījumos zaudējumus atlīdzina valsts.

(5) Persona, kura uzskata, ka prokurora rīcība vai lēmums ir nelikumīgs vai nepamatots, var to pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā, bet nevar celt tiesā prasību pret prokuroru, kurš šādi rīkojies vai šādu lēmumu pieņēmis.”

13. pants. Prokurora pilnvaras pirms­tiesas procesā

Prokurors uzsāk un veic kriminālvajāšanu. Izņēmuma gadījumā prokurors Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā veic izmeklēšanu.

(21.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.2009.)

5. Izteikt 13.pantu šādā redakcijā:

“13.pants. Prokurora pilnvaras pirmstiesas kriminālprocesā

Prokurors uzsāk un veic kriminālvajāšanu, piemēro kriminālsodu vai atbrīvo personu no kriminālatbildības, kā arī realizē citas Kriminālprocesa  likumā paredzētās prokurora pilnvaras.”

5. Izteikt 13.pantu šādā redakcijā:

“13.pants. Prokurora pilnvaras pirmstiesas kriminālprocesā

Prokurors uzsāk un veic kriminālvajāšanu, piemēro kriminālsodu vai atbrīvo personu no kriminālatbildības, kā arī realizē citas Kriminālprocesa likumā paredzētās prokurora pilnvaras.”

21. pants. Citas prokurora pilnvaras

(1) Ja prokurors ir konstatējis likuma pārkāpumu, kuram nav nozieguma pazīmju, bet ar brīdinājuma, protesta vai iesnieguma palīdzību nav izdevies vai nav iespējams atjaunot likumību, viņš griežas tiesā ar prasības pieteikumu.
(2) Lietu izskatīšanā un izlemšanā prokuroram ir arī citas tiesības un pienākumi, kas noteikti procesuālajos likumos.

6. Izteikt 21.panta tekstu šādā redakcijā:

“Ja prokurors ir konstatējis likuma pārkāpumu, kuram nav noziedzīga nodarījuma pazīmju, bet ar brīdinājuma, protesta vai iesnieguma palīdzību nav izdevies vai nav iespējams atjaunot likumību, viņš vēršas tiesā. Šādā gadījumā prokurors ir atbrīvots no valsts nodevas samaksas.”

6. Izteikt 21.panta tekstu šādā redakcijā:

“Ja prokurors ir konstatējis likuma pārkāpumu, kuram nav noziedzīga nodarījuma pazīmju, bet ar brīdinājuma, protesta vai iesnieguma palīdzību nav izdevies vai nav iespējams atjaunot likumību, viņš vēršas tiesā. Šādā gadījumā prokurors ir atbrīvots no valsts nodevas samaksas.”

22. pants. Prokuratūras iestādes

Prokuratūru veido Ģenerālprokuratūra, tiesu apgabalu prokuratūras, rajonu (republikas pilsētu) prokuratūras un specializētās prokuratūras. Visām šajā pantā minētajām prokuratūras iestādēm ir juridiskās personas tiesības.

7. Izteikt 22.pantu šādā redakcijā:

“22.pants. Prokuratūras struktūra

Prokuratūru veido Ģenerālprokuratūra, tiesu apgabalu prokuratūras, rajonu (pilsētu) prokuratūras un  specializētās prokuratūras, kā arī Administratīvā direktora dienests.”

7. Izteikt 22.pantu šādā redakcijā:

“22.pants. Prokuratūras struktūra

Prokuratūru veido Ģenerālprokuratūra, tiesu apgabalu prokuratūras, rajonu (pilsētu) prokuratūras un  specializētās prokuratūras, kā arī Administratīvā direktora dienests.”

23. pants. Ģenerālprokurors

(1) Ģenerālprokurors vada un kontrolē prokuratūras iestāžu darbību, nosaka to iekšējo struktūru un štatus atbilstoši iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem, kā arī tieši vada Ģenerālprokuratūras prokuroru darbu.

(2) Ģenerālprokurors likumā noteiktajā kārtībā pieņem darbā un atbrīvo vai atlaiž no darba prokurorus. Viņa instrukcijas, pavēles un rīkojumi ir obligāti visiem prokuroriem. Ģenerālprokurora normatīvos aktus, ja tie neatbilst likumam, var atcelt Augstākās tiesas Senāts.

(3) Ģenerālprokuroram ir tiesības:

1) atcelt nepamatotus vai pretlikumīgus Ģenerālprokuratūras un tiesu apgabalu prokuroru lēmumus;

2) ierosināt Augstākās tiesas plēnumam sniegt izskaidrojumus par likumu piemērošanu;

3) piedalīties Augstākās tiesas plēnuma darbā un tur izteikt savu viedokli par izskatāmajiem jautājumiem;

4) veikt prokurora funkcijas visās Latvijas Republikas tiesās;

5) piedalīties Ministru kabineta sēdēs un tur izteikt savu viedokli par izskatāmajiem jautājumiem;

6) piedalīties Saeimas sēdēs un ar Saeimas piekrišanu tur izteikt savu viedokli jautājumos, kas tieši skar prokuratūras darbību;

7) konstatējot Ministru kabineta normatīvo aktu neatbilstību Satversmei un likumiem, griezties ar iesniegumu Satversmes tiesā;

8) apstiprināt noziegumu un pirmstiesas izmeklēšanas datu statistiskās uzskaites kārtību;

9) personīgi un kopā ar īpaši pilnvarotiem prokuroriem pārbaudīt prokuratūras pārraudzībā esošās valsts iestādes;

10) citas šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

(4) Ģenerālprokuroram ir jāziņo Valsts prezidentam, Saeimai un Ministru kabinetam par atklātiem būtiskiem likuma pārkāpumiem, kam ir valstiska nozīme.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.04.1998. likumu, kas stājas spēkā 29.04.1998.)

8. 23.pantā izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Ģenerālprokurors vada un kontrolē prokuratūras darbību, nosaka tās iekšējo struktūru un štatus atbilstoši iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem, apstiprina prokuratūras iekšējos normatīvos aktus, kā arī tieši vada Ģenerālprokuratūras prokuroru darbu.

(2) Ģenerālprokurors likumā noteiktajā kārtībā ieceļ amatā un atbrīvo vai atlaiž no amata prokurorus, kā arī darbiniekus, ar kuriem darba tiesisko attiecību dibināšana saskaņā ar šo likumu ir ģenerālprokurora kompetencē. Ģenerālprokurora instrukcijas, pavēles un rīkojumi ir obligāti visiem prokuroriem un darbiniekiem.”;

izteikt trešās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) atcelt nepamatotus vai prettiesiskus prokuroru lēmumus;

2) ierosināt Augstākās tiesas plēnumam sniegt viedokli par aktuālu tiesību normu interpretācijas jautājumiem;”;

izslēgt trešās daļas 6.punktu;

izteikt trešās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

“7) Satversmes tiesas likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā;”;

izslēgt trešās daļas 8.punktu;

izteikt trešās daļas 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“9) personīgi vai kopā ar pilnvarotiem prokuroriem pārraudzīt šā likuma 49.¹ panta kārtībā izveidotās valsts iestādes;

10) norīkot prokurorus dalībai starptautiskajās misijās;”;

papildināt trešo daļu ar 11.punktu šādā redakcijā:

“11) realizēt citas šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās tiesības.”

3

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Aizstāt likumprojekta 8.pantā piedāvātajā 23.panta pirmajā daļā vārdus „apstiprina prokuratūras iekšējos normatīvos aktus” ar vārdiem „apstiprina Ģenerālprokurora padomes pieņemtos normatīvos aktus”;

Atbalstīts

8. 23.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Ģenerālprokurors vada un kontrolē prokuratūras darbību, nosaka tās iekšējo struktūru un štatus atbilstoši iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem, apstiprina Ģenerālprokurora padomes pieņemtos normatīvos aktus, kā arī tieši vada Ģenerālprokuratūras prokuroru darbu.

(2) Ģenerālprokurors likumā noteiktajā kārtībā ieceļ amatā un atbrīvo vai atlaiž no amata prokurorus, kā arī darbiniekus, ar kuriem darba tiesisko attiecību dibināšana saskaņā ar šo likumu ir ģenerālprokurora kompetencē. Ģenerālprokurora instrukcijas, pavēles un rīkojumi ir obligāti visiem prokuroriem un darbiniekiem.”;

izteikt trešās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) atcelt nepamatotus vai prettiesiskus prokuroru lēmumus;

2) ierosināt Augstākās tiesas plēnumam sniegt viedokli par aktuālu tiesību normu interpretācijas jautājumiem;”;

izslēgt trešās daļas 6.punktu;

izteikt trešās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

“7) Satversmes tiesas likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā;”;

izslēgt trešās daļas 8.punktu;

izteikt trešās daļas 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“9) personīgi vai kopā ar pilnvarotiem prokuroriem pārraudzīt šā likuma 49.¹ panta kārtībā izveidotās valsts iestādes;

10) norīkot prokurorus dalībai starptautiskajās misijās;”;

papildināt trešo daļu ar 11.punktu šādā redakcijā:

“11) realizēt citas šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās tiesības.”

24. pants. Ģenerālprokuratūra

(1) Ģenerālprokuratūru veido departamenti un nodaļas.

(2) Ģenerālprokuratūras departamentus un nodaļas vada departamentu un nodaļu virsprokurori. Departamentos un nodaļās strādā prokurori.

9. 24.pantā:

izslēgt otrās daļas otro teikumu;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ģenerālprokuratūras prokuroriem ir tiesības veikt prokurora funkcijas Augstākās tiesas Senāta departamentu un tiesu palātu sēdēs, apgabaltiesās un rajonu (pilsētu) tiesās.”

9. 24.pantā:

izslēgt otrās daļas otro teikumu;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ģenerālprokuratūras prokuroriem ir tiesības veikt prokurora funkcijas Augstākās tiesas Senāta departamentu un tiesu palātu sēdēs, apgabaltiesās un rajonu (pilsētu) tiesās.”

25. pants. Ģenerālprokuratūras departamenti

(1) Katra Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurors vada sava departamenta prokuroru darbu un kontrolē konkrēto darbības virzienu visās prokuratūras iestādēs.

(2) Departamentu  prokuroriem  ir tiesības veikt prokurora funkcijas Augstākās tiesas Senāta attiecīgo departamentu un tiesu palātu sēdēs, apgabaltiesās un rajonu (pilsētu) tiesās.

(3) Departamentu virsprokuroriem ir tiesības piedalīties Ministru kabineta sēdēs un tur izteikt savu viedokli par izskatāmo normatīvo aktu atbilstību Satversmei un likumiem.

10. 25.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdu “sava”;

4

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

„25.pants. Ģenerālprokuratūras departamenti

(1) Katra Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurors vada departamenta prokuroru darbu un kontrolē konkrēto darbības virzienu visās prokuratūras struktūrvienībās.

(2) Departamentu virsprokuroriem ir tiesības piedalīties Ministru kabineta sēdēs un tur izteikt viedokli par izskatāmo normatīvo aktu atbilstību Satversmei un likumiem.”

Atbalstīts

10. Izteikt 25.pantu šādā redakcijā:

“25.pants. Ģenerālprokuratūras departamenti

(1) Katra Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurors vada departamenta prokuroru darbu un kontrolē konkrēto darbības virzienu visās prokuratūras struktūrvienībās.

(2) Departamentu virsprokuroriem ir tiesības piedalīties Ministru kabineta sēdēs un tur izteikt viedokli par izskatāmo normatīvo aktu atbilstību Satversmei un likumiem.”

26. pants. Tiesu apgabalu prokuratūras

(1) Tiesu apgabalu prokuratūras nodibina ģenerālprokurors atbilstoši likumā "Par tiesu varu" noteiktajam teritoriju iedalījumam, un tās veic visas prokuratūras funkcijas tiesu apgabalu teritorijās.

(2) Tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors vada apgabala prokuroru darbu un kontrolē apgabala teritorijā esošo rajonu un republikas pilsētu prokuratūru darbību. Tiesu apgabalu prokuratūrās, kurās ir vairāk nekā 20 prokuroru, var būt virsprokurora vietnieks.

(3) Tiesas apgabala prokuroriem ir tiesības veikt prokurora funkcijas apgabaltiesā, kā arī attiecīgā tiesas apgabala rajonu (pilsētu) tiesās.

(4) Tiesas apgabala prokuroriem ir tiesības piedalīties attiecīgā tiesas apgabala teritorijā esošo pašvaldību un to institūciju sēdēs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 12.11.2002.)

11. 26.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “noteiktajam” ar vārdiem “tiesu darbības”;

izslēgt pirmajā daļā vārdu “visas”;

aizstāt otrās daļas pirmajā teikumā vārdus “un republikas pilsētu” ar vārdu “(pilsētu)”;

izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Tiesu apgabalu prokuratūrās var būt virsprokurora vietnieki, kuru tiesības un pienākumus nosaka attiecīgās prokuratūras virsprokurors.”;

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “Tiesas apgabala” ar vārdu “prokuratūras”.

izslēgt ceturto daļu.

11. 26.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “noteiktajam” ar vārdiem “tiesu darbības”;

izslēgt pirmajā daļā vārdu “visas”;

aizstāt otrās daļas pirmajā teikumā vārdus “un republikas pilsētu” ar vārdu “(pilsētu)”;

izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Tiesu apgabalu prokuratūrās var būt virsprokurora vietnieki, kuru tiesības un pienākumus nosaka attiecīgās prokuratūras virsprokurors.”;

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “Tiesas apgabala” ar vārdu “prokuratūras”;

izslēgt ceturto daļu.

27. pants. Rajonu (republikas pilsētu) prokuratūras

(1) Rajonu (republikas pilsētu) prokuratūras nodibina ģenerālprokurors atbilstoši izveidotajām rajonu (pilsētu) tiesām. Rajonu (republikas pilsētu) prokuratūras veic visas prokuratūras funkcijas attiecīgajā rajona (pilsētas) tiesas darbības teritorijā. Rajona (republikas pilsētas) prokuratūras prokuroriem ir tiesības veikt prokurora funkcijas rajona (pilsētas) tiesai un apgabaltiesai piekritīgās lietās.

(2) Rajona (republikas pilsētas) prokuroru darbu vada rajona (republikas pilsētas) virsprokurors. Rajonu (republikas pilsētu) prokuratūrās, kurās ir vairāk nekā 20 prokuroru, var būt virsprokurora vietnieks.

(3) Rajona (republikas pilsētas) prokuroriem ir tiesības piedalīties attiecīgo pašvaldību un to institūciju sēdēs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.01.1996., 10.10.2002. un 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2008. Pirmās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2009. Sk. Pārejas noteikumus.)

12. 27.pantā:

izslēgt panta nosaukumā, pirmajā un otrajā daļā vārdu “republikas”;

izslēgt pirmās daļas otrajā teikumā vārdu “visas”;

izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Rajonu (pilsētu) prokuratūrās var būt virsprokurora vietnieki, kuru tiesības un pienākumus nosaka attiecīgās prokuratūras virsprokurors.”;

izslēgt trešo daļu.

12. 27.pantā:

izslēgt panta nosaukumā, pirmajā un otrajā daļā vārdu “republikas”;

izslēgt pirmās daļas otrajā teikumā vārdu “visas”;

izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Rajonu (pilsētu) prokuratūrās var būt virsprokurora vietnieki, kuru tiesības un pienākumus nosaka attiecīgās prokuratūras virsprokurors.”;

izslēgt trešo daļu.

29. pants. Ģenerālprokurora padome

(1) Ģenerālprokurors izveido padomi, kuras sastāvā ir Ģenerālprokuratūras departamentu un tiesu apgabalu virsprokurori, prokuratūras administratīvais direktors, kā arī var tikt iekļauti citi prokurori un prokuratūras pārraudzībā esošo valsts iestāžu vadītāji.

(2) Ģenerālprokurora padome ir koleģiāla padomdevēja institūcija, kas izskata galvenos prokuratūras organizācijas un darbības jautājumus.

(3) Ģenerālprokurora padome izveido prokuroru atestācijas un kvalifikācijas komisijas, apstiprina šo komisiju un prokuratūras pārraudzībā esošo valsts iestāžu nolikumus, nolikumu par prokurora tērpa un amata zīmes valkāšanas kārtību un paraugiem un Prokuroru ētikas kodeksu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.04.1998., 22.10.1998. un 10.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 12.11.2002.)

13. 29.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ģenerālprokurors izveido padomi, kuras sastāvā ir Ģenerālprokuratūras departamentu un tiesu apgabalu virsprokurori un prokuratūras administratīvais direktors. Padomes sastāvā var tikt iekļauti citi prokurori un prokuratūras pārraudzībā esošo valsts iestāžu vadītāji.”;

papildināt otro daļu ar vārdiem “kā arī veic citas šajā likumā noteiktās funkcijas”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ģenerālprokurora padome izstrādā un pieņem:

1) prokuratūras pārraudzībā esošu valsts iestāžu nolikumus;

2) prokuroru atestācijas un kvalifikācijas komisiju nolikumus;

3) Prokuroru ētikas kodeksu;

4) nolikumu par prokurora tērpa un amata zīmes valkāšanas kārtību un paraugiem;

5) prokurora amata kandidātu atlases, stažēšanās un kvalifikācijas pārbaudes nolikumus;

6) prokuroru profesionālās darbības novērtēšanas nolikumu;

7) prokuratūras ģerboņa izmantošanas nolikumu;

8) apbalvojumu piešķiršanas nolikumu;

9) nolikumu par prokurora palīgu.”

13. 29.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ģenerālprokurors izveido padomi, kuras sastāvā ir Ģenerālprokuratūras departamentu un tiesu apgabalu virsprokurori un prokuratūras administratīvais direktors. Padomes sastāvā var tikt iekļauti citi prokurori un prokuratūras pārraudzībā esošo valsts iestāžu vadītāji.”;

papildināt otro daļu ar vārdiem “kā arī veic citas šajā likumā noteiktās funkcijas”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ģenerālprokurora padome izstrādā un pieņem:

1) prokuratūras pārraudzībā esošu valsts iestāžu nolikumus;

2) prokuroru atestācijas un kvalifikācijas komisiju nolikumus;

3) Prokuroru ētikas kodeksu;

4) Nolikumu par prokurora tērpa un amata zīmes valkāšanas kārtību un paraugiem;

5) prokurora amata kandidātu atlases, stažēšanās un kvalifikācijas pārbaudes nolikumus;

6) Prokuroru profesionālās darbības novērtēšanas nolikumu;

7) Prokuratūras ģerboņa izmantošanas nolikumu;

8) Apbalvojumu piešķiršanas nolikumu;

9) Nolikumu par prokurora palīgu.”

14. Papildināt likumu ar 29.¹  un 29.² pantu šādā redakcijā:

“29.¹ pants. Prokuroru atestācijas komisija

(1) Prokuroru atestācijas komisiju (turpmāk — atestācijas komisija) izveido Ģenerālprokurora padome uz gadu, nosakot tās locekļu skaitu un sastāvu.

(2) Atestācijas komisijas lēmumiem un atzinumiem ir rekomendējošs raksturs.

(3) Atestācijas komisija pirms prokurora iecelšanas vai paaugstināšanas amatā dod atzinumu par viņa atbilstību šim amatam, izsaka priekšlikumu ģenerālprokuroram par amata pakāpes piešķiršanu prokuroram, par disciplinārsoda piemērošanu prokuroram, ja likums paredz šāda atzinuma nepieciešamību, kā arī veic citas šajā likumā noteiktās un Prokuroru atestācijas komisijas nolikumā paredzētās funkcijas.

(4) Par šā panta trešajā daļā doto atzinumu prokurors vai prokurora amata kandidāts var izteikt iebildumus ģenerālprokuroram.

(5) Atestācijas komisija sniedz darbības pārskatu Ģenerālprokurora padomei ne retāk kā reizi gadā.

29.² pants. Prokuroru kvalifikācijas komisija

(1) Prokuroru kvalifikācijas komisiju (turpmāk — kvalifikācijas komisija) izveido Ģenerālprokurora padome uz gadu, nosakot tās locekļu skaitu un sastāvu.

(2) Kvalifikācijas komisija izvērtē un dod atzinumu par prokurora amata kandidāta stažēšanās programmas izpildi, par prokurora amata kandidāta un prokurora zināšanu un profesionālo iemaņu atbilstību prokurora amatam, kā arī veic citas šajā likumā noteiktās un Prokuroru kvalifikācijas komisijas nolikumā paredzētās funkcijas.

(3) Par šā panta otrajā daļā doto atzinumu prokurors vai prokurora amata kandidāts var izteikt iebildumus ģenerālprokuroram.

(4) Kvalifikācijas komisija sniedz darbības pārskatu Ģenerālprokurora padomei ne retāk kā reizi gadā.”

5

6

7

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 14.pantā vārdu „likumu” ar vārdiem „trešo nodaļu”;

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 14.pantā piedāvāto 29.¹ panta otro un trešo daļu attiecīgi kā 29.¹ panta trešo un otru daļu.

Saeimas Juridiskais birojs:

 Aizstāt likumprojekta 14.pantā piedāvāto 29.¹ panta ceturtajā daļā vārdu „trešajā” ar vārdu „otrajā”;

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

14. Papildināt trešo nodaļu ar 29.¹  un 29.² pantu šādā redakcijā:

“29.¹ pants. Prokuroru atestācijas komisija

(1) Prokuroru atestācijas komisiju (turpmāk — atestācijas komisija) izveido Ģenerālprokurora padome uz gadu, nosakot tās locekļu skaitu un sastāvu.

(2) Atestācijas komisija pirms prokurora iecelšanas vai paaugstināšanas amatā dod atzinumu par viņa atbilstību šim amatam, izsaka priekšlikumu ģenerālprokuroram par amata pakāpes piešķiršanu prokuroram, par disciplinārsoda piemērošanu prokuroram, ja likums paredz šāda atzinuma nepieciešamību, kā arī veic citas šajā likumā noteiktās un Prokuroru atestācijas komisijas nolikumā paredzētās funkcijas.

(3) Atestācijas komisijas lēmumiem un atzinumiem ir rekomendējošs raksturs.

(4) Par šā panta otrajā daļā doto atzinumu prokurors vai prokurora amata kandidāts var izteikt iebildumus ģenerālprokuroram.

(5) Atestācijas komisija sniedz darbības pārskatu Ģenerālprokurora padomei ne retāk kā reizi gadā.

29.² pants. Prokuroru kvalifikācijas komisija

(1) Prokuroru kvalifikācijas komisiju (turpmāk — kvalifikācijas komisija) izveido Ģenerālprokurora padome uz gadu, nosakot tās locekļu skaitu un sastāvu.

(2) Kvalifikācijas komisija izvērtē un dod atzinumu par prokurora amata kandidāta stažēšanās programmas izpildi, par prokurora amata kandidāta un prokurora zināšanu un profesionālo iemaņu atbilstību prokurora amatam, kā arī veic citas šajā likumā noteiktās un Prokuroru kvalifikācijas komisijas nolikumā paredzētās funkcijas.

(3) Par šā panta otrajā daļā doto atzinumu prokurors vai prokurora amata kandidāts var izteikt iebildumus ģenerālprokuroram.

(4) Kvalifikācijas komisija sniedz darbības pārskatu Ģenerālprokurora padomei ne retāk kā reizi gadā.”

30. pants. Prokuroru amati

Prokuratūras iestādēs ir šādi amati: ģenerālprokurors, Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurors, Ģenerālprokuratūras nodaļas virsprokurors, tiesas apgabala virsprokurors, rajona (republikas pilsētas) virsprokurors, virsprokurora vietnieks, kā arī visu pakāpju prokuratūras iestāžu prokurors.

15. Izteikt 30.pantu šādā redakcijā:

“Prokuratūrā ir šādi prokurora amati: ģenerālprokurors, virsprokurors, virsprokurora vietnieks un prokurors.”

8

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 15.pantā vārdu „pantu” ar vārdiem „panta tekstu”.

Atbalstīts

15. Izteikt 30.panta tekstu šādā redakcijā:

“Prokuratūrā ir šādi prokurora amati: ģenerālprokurors, virsprokurors, virsprokurora vietnieks un prokurors.”

32. pants. Prokurora amata pakāpju piešķiršanas kārtība

(1) Prokuroram amata pakāpi piešķir atbilstoši ieņemamam amatam un profesionālajām zināšanām, kvalifikācijai un darba pieredzei.

(2) Prokuroram amata pakāpes var piešķirt šādā secībā:

1) jaunākā tieslietu padomnieka amata pakāpi — pēc trim prokurora amatā nostrādātiem gadiem;

2) tieslietu padomnieka amata pakāpi — pēc trim prokurora amatā jaunākā tieslietu padomnieka amata pakāpē nostrādātiem gadiem;

3) vecākā tieslietu padomnieka amata pakāpi — pēc četriem prokurora amatā tieslietu padomnieka amata pakāpē nostrādātiem gadiem;

4) valsts tieslietu padomnieka amata pakāpi — pēc pieciem prokurora amatā vecākā tieslietu padomnieka amata pakāpē nostrādātiem gadiem;

5) vecākā valsts tieslietu padomnieka amata pakāpi — pēc pieciem prokurora amatā valsts tieslietu padomnieka amata pakāpē nostrādātiem gadiem vai apstiprinot ģenerālprokurora amatā.

(3) Atsevišķos gadījumos prokuroram var piešķirt augstāku amata pakāpi, ja viņš iepriekšējā amata pakāpē ir nostrādājis divas trešdaļas no šā panta otrajā daļā norādītā termiņa un nokārtojis nākamās amata pakāpes kvalifikācijas eksāmenu.

(4) Ja prokurors pāriet no augstākas prokuratūras iestādes uz zemāka līmeņa prokuratūras iestādi vai no augstāka prokurora amata zemākā prokurora amatā, viņam piešķirtā amata pakāpe tiek saglabāta.

(5) Vecākā valsts tieslietu padomnieka amata pakāpi ģenerālprokuroram piešķir Saeima, apstiprinot viņu amatā. Citiem prokuroriem amata pakāpes piešķir ģenerālprokurors pēc atestācijas komisijas ieteikuma.

(6) Atkarībā no ieņemamā amata piešķiramās amata pakāpes augstākā robeža var būt šāda:

1) ģenerālprokurors, Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurors — vecākais valsts tieslietu padomnieks;

2) Ģenerālprokuratūras nodaļas virsprokurors, tiesas apgabala virsprokurors, tiesas apgabala virsprokurora vietnieks — valsts tieslietu padomnieks;

3) Ģenerālprokuratūras prokurors, rajona (republikas pilsētas) virsprokurors, rajona (republikas pilsētas) virsprokurora vietnieks, tiesas apgabala prokurors, rajona (republikas pilsētas) prokurors — vecākais tieslietu padomnieks.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

16. Izslēgt 32.panta sestās daļas 3.punktā vārdu “republikas”.

16. Izslēgt 32.panta sestās daļas 3.punktā vārdu “republikas”.

33. pants. Prokuroru amatu kandidāts

(1) Par prokurora amata kandidātu var būt Latvijas pilsonis, kas ieguvis augstāko juridisko izglītību, ir stažējies prokuratūrā, izpildījis stažēšanās programmu un nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu.

(2) Kārtību, kādā prokurora amata kandidāts stažējas prokuratūrā un kārto kvalifikācijas eksāmenu, nosaka ģenerālprokurora padome.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar Satversmes tiesas 04.06.2002. spriedumu un 10.10.2002. un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

17. Izteikt 33.panta tekstu šādā redakcijā:

“Par prokuroru var iecelt personu, kura:

1) ir Latvijas pilsonis;

2) prot valsts valodu augstākajā līmenī;

3) sasniegusi 25 gadu vecumu;

4) ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, kā arī maģistra vai doktora grādu;

5) ir ar nevainojamu reputāciju;

6) stažējusies prokuratūrā, izpildījusi stažēšanās programmu, nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu un saņēmusi atestācijas komisijas atzinumu par atbilstību prokurora amatam.”

9

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

„33.pants. Prokuroru amatu kandidāts

(1) Par prokuroru var iecelt personu, kura:

1) ir Latvijas pilsonis;

2) prot valsts valodu augstākajā līmenī;

3) sasniegusi 25 gadu vecumu;

4) ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, kā arī maģistra vai doktora grādu;

5) ir ar nevainojamu reputāciju;

6) stažējusies prokuratūrā, izpildījusi stažēšanās programmu, nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu un saņēmusi atestācijas komisijas atzinumu par atbilstību prokurora amatam.

(2) Ģenerālprokurors no kvalifikācijas eksāmena kārtošanas var atbrīvot personu, kura atbilst tiesnesim, augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskajam personālam vai zvērinātam advokātam šā likuma 34. un 35.pantā noteiktajām prasībām kandidēšanai uz prokurora amatu.”

Atbalstīts

17. Izteikt 33.pantu šādā redakcijā:

“33.pants. Prokurora amata kandidāts

(1) Par prokuroru var iecelt personu, kura:

1) ir Latvijas pilsonis;

2) prot valsts valodu augstākajā līmenī;

3) sasniegusi 25 gadu vecumu;

4) ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, kā arī maģistra vai doktora grādu;

5) ir ar nevainojamu reputāciju;

6) stažējusies prokuratūrā, izpildījusi stažēšanās programmu, nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu un saņēmusi atestācijas komisijas atzinumu par atbilstību prokurora amatam.

(2) Ģenerālprokurors no kvalifikācijas eksāmena kārtošanas var atbrīvot personu, kura atbilst tiesnesim, augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskajam personālam vai zvērinātam advokātam šā likuma 34. un 35.pantā noteiktajām prasībām kandidēšanai uz prokurora amatu.”

18. Papildināt likumu ar 33.¹  un 33.² pantu šādā redakcijā:

“33.¹ pants. Prokurora amata kandidātu atlase

(1) Prokurora amata kandidātu atlasē nav pieļaujama nekāda diskriminācija atkarībā no kandidātu izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, politiskajiem vai citiem uzskatiem.

(2) Ģenerālprokurors vai viņa pilnvarota amatpersona var pieprasīt no personas, kura vēlas kandidēt uz prokurora amatu, informāciju un dokumentus par tās atbilstību likumā noteiktajām prasībām kandidēšanai uz prokurora amatu, kā arī informāciju no citām institūcijām vai personām par personu, kura vēlas kandidēt uz prokurora amatu. Ģenerālprokurors vai viņa pilnvarota amatpersona var pārbaudīt saņemto informāciju un dokumentus.

(3) Persona, kura nav izturējusi prokurora amata kandidātu atlasi, atkārtoti prokurora amata kandidātu atlasē ir tiesīga piedalīties ne agrāk kā pēc gada.

(4) Kārtību, kādā veicama prokurora amata kandidātu atlase, nosaka Prokurora amata kandidātu atlases nolikums.

33.² pants. Prokurora amata kandidāta stažēšanās un kvalifikācijas pārbaude

(1) Prokurora amata kandidāts stažējas vakantajā rajona (pilsētas) prokurora amata vietā uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus. Šajā termiņā netiek ieskaitīts laiks, kad prokurora amata kandidāts attaisnojošu iemeslu dēļ atrodas nepārtrauktā prombūtnē.

(2) Stažēšanās līgumu ar prokurora amata kandidātu slēdz ģenerālprokurors. Līguma neatņemama sastāvdaļa ir stažēšanās programma.

(3) Stažēšanās laikā prokurora amata kandidātam nav prokurora procesuālo tiesību.

(4) Prokurora amata kandidāta mēnešalgu stažēšanās laikā nosaka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums.

(5) Citus jautājumus, kas saistīti ar prokurora amata kandidāta stažēšanos prokuratūrā un kvalifikācijas pārbaudi, reglamentē Prokurora amata kandidātu stažēšanās un kvalifikācijas pārbaudes nolikums.”

18. Papildināt likumu ar 33.¹  un 33.² pantu šādā redakcijā:

“33.¹ pants. Prokurora amata kandidātu atlase

(1) Prokurora amata kandidātu atlasē nav pieļaujama nekāda diskriminācija atkarībā no kandidātu izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, politiskajiem vai citiem uzskatiem.

(2) Ģenerālprokurors vai viņa pilnvarota amatpersona var pieprasīt no personas, kura vēlas kandidēt uz prokurora amatu, informāciju un dokumentus par tās atbilstību likumā noteiktajām prasībām kandidēšanai uz šo amatu, kā arī informāciju no citām institūcijām vai personām par personu, kura vēlas kandidēt uz prokurora amatu. Ģenerālprokurors vai viņa pilnvarota amatpersona var pārbaudīt saņemto informāciju un dokumentus.

(3) Persona, kura nav izturējusi prokurora amata kandidātu atlasi, atkārtoti prokurora amata kandidātu atlasē ir tiesīga piedalīties ne agrāk kā pēc gada.

(4) Kārtību, kādā veicama prokurora amata kandidātu atlase, nosaka Prokurora amata kandidātu atlases nolikums.

33.² pants. Prokurora amata kandidāta stažēšanās un kvalifikācijas pārbaude

(1) Prokurora amata kandidāts stažējas vakantajā rajona (pilsētas) prokurora amata vietā uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus. Šajā termiņā netiek ieskaitīts laiks, kad prokurora amata kandidāts attaisnojošu iemeslu dēļ atrodas nepārtrauktā prombūtnē.

(2) Stažēšanās līgumu ar prokurora amata kandidātu slēdz ģenerālprokurors. Līguma neatņemama sastāvdaļa ir stažēšanās programma.

(3) Stažēšanās laikā prokurora amata kandidātam nav prokurora procesuālo tiesību.

(4) Prokurora amata kandidāta mēnešalgu stažēšanās laikā nosaka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums.

(5) Citus jautājumus, kas saistīti ar prokurora amata kandidāta stažēšanos prokuratūrā un kvalifikācijas pārbaudi, reglamentē Prokurora amata kandidātu stažēšanās un kvalifikācijas pārbaudes nolikums.”

34. pants. Rajona (republikas pilsētas) virsprokurora, tiesas apgabala prokurora un Ģenerālprokuratūras prokurora amata kandidāts

(1) Par rajona (republikas pilsētas) virsprokuroru var iecelt personu, kurai ir ne mazāk kā trīs gadus ilgs darba stāžs prokurora vai tiesneša amatā.

(2) Par tiesas apgabala prokuroru vai par Ģenerālprokuratūras prokuroru var iecelt personu, kurai ir ne mazāk kā trīs gadus ilgs darba stāžs prokurora vai tiesneša amatā vai vismaz piecus gadus ilgs darba stāžs jurista specialitātē.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

19. Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

“34.pants. Rajona (pilsētas) prokuratūras virsprokurora, tiesas apgabala prokuratūras prokurora un Ģenerālprokuratūras prokurora amata kandidāts

(1) Par rajona (pilsētas) prokuratūras virsprokuroru var iecelt personu, kurai ir ne mazāk kā piecus gadus ilgs darba stāžs prokurora vai tiesneša amatā.

(2) Par tiesas apgabala prokuratūras prokuroru vai par Ģenerālprokuratūras prokuroru var iecelt personu, kurai ir ne mazāk kā piecus gadus ilgs darba stāžs prokurora vai tiesneša amatā vai ne mazāk kā 10 gadus ilgs darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla vai zvērināta advokāta amatā.”

10

Saeimas deputāte I. Bite:

Papildināt likuma 34. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„Par rajona (pilsētas) prokuratūras virsprokuroru, tiesas apgabala prokuratūras prokuroru vai par Ģenerālprokuratūras prokuroru amatu vakancēm ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms to aizpildīšanas publicējama informācija Latvijas Republikas prokuratūras mājaslapā internetā, norādot pieteikšanās termiņu kas nav īsāks par vienu nedēļu.”

Atbalstīts

19. Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

“34.pants. Rajona (pilsētas) prokuratūras virsprokurora, tiesas apgabala prokuratūras prokurora un Ģenerālprokuratūras prokurora amata kandidāts

(1) Par rajona (pilsētas) prokuratūras virsprokuroru var iecelt personu, kurai ir ne mazāk kā piecus gadus ilgs darba stāžs prokurora vai tiesneša amatā.

(2) Par tiesas apgabala prokuratūras prokuroru un par Ģenerālprokuratūras prokuroru var iecelt personu, kurai ir ne mazāk kā piecus gadus ilgs darba stāžs prokurora vai tiesneša amatā vai ne mazāk kā 10 gadus ilgs darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla vai zvērināta advokāta amatā.

(3) Par rajona (pilsētas) prokuratūras virsprokuroru, tiesas apgabala prokuratūras prokuroru un par Ģenerālprokuratūras prokuroru amatu vakancēm ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms to aizpildīšanas publicējama informācija prokuratūras mājaslapā internetā, norādot pieteikšanās termiņu, kas nav īsāks par vienu nedēļu.”

35. pants. Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurora, nodaļas virsprokurora un tiesas apgabala virsprokurora amata kandidāts
Par Ģenerālprokuratūras departamenta, nodaļas vai tiesas apgabala virsprokuroru var iecelt personu, kurai ir ne mazāk kā piecus gadus ilgs darba stāžs Latvijas Republikas prokuratūrā vai ne mazāk kā trīs gadus ilgs darba stāžs Latvijas Republikas Augstākajā tiesā.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

20. 35.pantā:

papildināt panta nosaukumu pēc vārda “apgabala” ar vārdu “prokuratūras”;

izteikt panta tekstu šādā redakcijā:

“Par Ģenerālprokuratūras departamenta, nodaļas vai tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroru un virsprokurora vietnieku var iecelt personu, kurai ir ne mazāk kā 10 gadus ilgs darba stāžs prokurora amatā vai ne mazāk kā piecus gadus ilgs darba stāžs Augstākās tiesas tiesneša amatā.”

20. 35.pantā:

papildināt panta nosaukumu pēc vārda “apgabala” ar vārdu “prokuratūras”;

izteikt panta tekstu šādā redakcijā:

“Par Ģenerālprokuratūras departamenta, nodaļas vai tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroru un virsprokurora vietnieku var iecelt personu, kurai ir ne mazāk kā 10 gadus ilgs darba stāžs prokurora amatā vai ne mazāk kā piecus gadus ilgs darba stāžs Augstākās tiesas tiesneša amatā.”

21. Papildināt likumu ar 35.¹ pantu šādā redakcijā:

“35.¹ pants. Prokurora stažēšanās citā prokuratūras struktūrvienībā

Pirms prokurora paaugstināšanas amatā, kā arī prokurora kvalifikācijas celšanai, ģenerālprokurors var uzdot prokuroram stažēties citā prokuratūras struktūrvienībā vakantajā prokurora amatā uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus.”

11

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izslēgt likumprojekta 21.pantā piedāvātajā 35.¹pantā vārdu „vakantajā”.

Atbalstīts

21. Papildināt likumu ar 35.¹ pantu šādā redakcijā:

“35.¹ pants. Prokurora stažēšanās citā prokuratūras struktūrvienībā

Pirms prokurora paaugstināšanas amatā, kā arī prokurora kvalifikācijas celšanas nolūkā ģenerālprokurors var uzdot prokuroram stažēties citā prokuratūras struktūrvienībā prokurora amatā uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus.”

36. pants. Ģenerālprokurora amata kandidāts

Par ģenerālprokuroru var iecelt personu, kura:

1) ne mazāk kā trīs gadus ir strādājusi par Satversmes tiesas tiesnesi;

2) pēc 1993. gada 1. janvāra ne mazāk kā trīs gadus ir strādājusi par Augstākās tiesas tiesnesi un kurai ir vismaz trešā kvalifikācijas klase;

3) ne mazāk kā trīs gadus ir strādājusi par apgabaltiesas tiesnesi un kurai ir vismaz trešā kvalifikācijas klase;

4) pēc 1990. gada 26. septembra ne mazāk kā piecus gadus ir strādājusi prokurora amatā prokuratūras iestādēs.

(08.06.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.07.2000.)

22. Izteikt 36.panta tekstu šādā redakcijā:

“Par ģenerālprokuroru var iecelt 40 gadus sasniegušu personu, kura atbilst šā likuma 33.panta 1., 2., 4. un 5.punkta prasībām un kura ne mazāk kā piecus gadus strādājusi Satversmes tiesas tiesneša, Augstākās tiesas tiesneša, starptautiskās tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā vai ne mazāk kā 10 gadus strādājusi apgabaltiesas tiesneša, virsprokurora, tiesas apgabala prokuratūras vai Ģenerālprokuratūras prokurora amatā.”

22. Izteikt 36.panta tekstu šādā redakcijā:

“Par ģenerālprokuroru var iecelt 40 gadus sasniegušu personu, kura atbilst šā likuma 33.panta 1., 2., 4. un 5.punkta prasībām un kura ne mazāk kā piecus gadus strādājusi Satversmes tiesas tiesneša, Augstākās tiesas tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā vai ne mazāk kā 10 gadus strādājusi apgabaltiesas tiesneša, virsprokurora, tiesas apgabala prokuratūras vai Ģenerālprokuratūras prokurora amatā.”

37. pants. Personas, kuras nevar būt par prokuroru un prokurora amata kandidātu

(1) Par prokuroru un prokurora amata kandidātu nevar būt persona, kura:

1) nav Latvijas pilsonis;

2) neprot latviešu valodu;

3) ir atzīta par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā;

4) ir sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

5) bijusi notiesāta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet no soda atbrīvota;

6) ir saukta pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret to izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

7) ir vai ir bijusi PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas vai to valstu, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

8) ir vai ir bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks pēc šīs organizācijas aizliegšanas.

(2) Par prokurora kandidātu nevar būt persona, kura ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais krimināllietā.

(10.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.2002.)

23. 37.pantā:

izteikt pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

“1) neatbilst šā likuma 33.panta prasībām;

2) ir ar rīcībspējas ierobežojumu;

3) pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atlaista no prokurora amata, atcelta no tiesneša amata, no zvērināta tiesu izpildītāja, zvērināta tiesu izpildītāja palīga, zvērināta notāra, zvērināta notāra palīga amata vai izslēgta no zvērinātu advokātu vai zvērinātu advokātu palīgu skaita un no disciplinārlietā pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās brīža nav pagājuši vismaz pieci gadi;

4) ir sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

5) izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvota sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;

6) ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz nereabilitējoša pamata;”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Par prokurora amata kandidātu nevar būt Kriminālprocesa likuma 60.panta pirmajā daļā minētā persona, kura īsteno savu procesuālo aizstāvību kriminālprocesā.”

23. 37.pantā:

izteikt pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

“1) neatbilst šā likuma 33.panta prasībām;

2) ir ar rīcībspējas ierobežojumu;

3) pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atlaista no prokurora amata, atcelta no tiesneša amata, no zvērināta tiesu izpildītāja, zvērināta tiesu izpildītāja palīga, zvērināta notāra, zvērināta notāra palīga amata vai izslēgta no zvērinātu advokātu vai zvērinātu advokātu palīgu skaita un no disciplinārlietā pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās brīža nav pagājuši vismaz pieci gadi;

4) ir sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

5) izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvota sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;

6) ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz nereabilitējoša pamata;”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Par prokurora amata kandidātu nevar būt Kriminālprocesa likuma 60.panta pirmajā daļā minētā persona, kura īsteno savu procesuālo aizstāvību kriminālprocesā.”

38. pants. Prokuroru iecelšanas kārtība

(1) Ģenerālprokuroru pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma amatā apstiprina Saeima uz pieciem gadiem.

(2) Virsprokurorus amatā ieceļ ģenerālprokurors uz pieciem gadiem, ievērojot atestācijas komisijas atzinumu.

(3) Pārējos prokurorus amatā ieceļ ģenerālprokurors bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Pirms prokurora iecelšanas vai paaugstināšanas amatā atestācijas komisija dod atzinumu par viņa atbilstību šim amatam.

(4) Par ģenerālprokurora apstiprināšanu un virsprokuroru iecelšanu tiek paziņots oficiālā laikrakstā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 18.11.1998.)

24. 38.pantā:

papildināt panta nosaukumu ar vārdiem “un pilnvaru termiņš”;

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ģenerālprokuroru pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tieslietu padomi, amatā ieceļ Saeima uz pieciem gadiem. Viena un tā pati persona var būt par ģenerālprokuroru ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.”;

aizstāt otrajā daļā vārdu “Virsprokurorus” ar vārdiem “Virsprokuroru un virsprokurora vietnieku”;

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Virsprokurora pilnvaru termiņš saīsinās, ja sasniegts šā likuma 38.¹ pantā noteiktais prokurora amata pienākumu pildīšanas maksimālais vecums.”;

izslēgt trešajā daļā vārdu “šim”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Par ģenerālprokurora un virsprokuroru iecelšanu amatā tiek paziņots oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un ievietota informācija prokuratūras mājaslapā.”

12

13

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izteikt 38. pantu šādā redakcijā:

„38. pants. Prokuroru iecelšanas kārtība un pilnvaru termiņš

“(1) Ģenerālprokuroru pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tieslietu padomi, amatā ieceļ Saeima uz pieciem gadiem. Viena un tā pati persona var būt par ģenerālprokuroru ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

(2) Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms ģenerālprokurora pilnvaru izbeigšanās Augstākas tiesas priekšsēdētājam savus ierosinājumus par ģenerālprokurora amata kandidātu var izteikt Ģenerālprokurora padome, Augstākās tiesas plānums, tiesnešu vai prokuroru profesionālās biedrības, kā arī fiziska persona, piesakot savu kandidatūru.

(3) Augstākās tiesas priekšsēdētājs priekšlikumu par ģenerālprokurora iecelšanu amatā iesniedz Saeimai ne vēlāk kā divus mēnešus pirms ģenerālprokurora pilnvaru termiņa beigām. Ja Saeima Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikumu noraida, Augstākās tiesas priekšsēdētājs jaunu priekšlikumu Saeimā par ģenerālprokurora iecelšanu amatā sniedz ne vēlāk kā divus mēnešus pēc priekšlikuma noraidīšanas dienas.

(4) Virsprokuroru un virsprokurora vietnieku amatā ieceļ ģenerālprokurors uz pieciem gadiem, ievērojot atestācijas komisijas atzinumu.
      (5) Pārējos prokurorus amatā ieceļ ģenerālprokurors bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Pirms prokurora iecelšanas vai paaugstināšanas amatā atestācijas komisija dod atzinumu par viņa atbilstību amatam.

(6) Par ģenerālprokurora, virsprokuroru un virsprokurora vietnieku iecelšanu amatā tiek paziņots oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un ievietota informācija prokuratūras mājaslapā.”

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt likumprojekta 24.panta ceturto daļu;

attiecīgi mainīt turpmāko daļu numerāciju;

Atbalstīts

Atbalstīts

24. Izteikt 38.pantu šādā redakcijā:

“38.pants. Prokuroru iecelšanas kārtība un pilnvaru termiņš

“(1) Ģenerālprokuroru pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tieslietu padomi, amatā ieceļ Saeima uz pieciem gadiem. Viena un tā pati persona var būt par ģenerālprokuroru ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

(2) Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms ģenerālprokurora pilnvaru izbeigšanās Augstākās tiesas priekšsēdētājam savus ierosinājumus par ģenerālprokurora amata kandidātu var izteikt Ģenerālprokurora padome, Augstākās tiesas plēnums, tiesnešu vai prokuroru profesionālās biedrības, kā arī fiziskā persona, piesakot savu kandidatūru.

(3) Augstākās tiesas priekšsēdētājs priekšlikumu par ģenerālprokurora iecelšanu amatā iesniedz Saeimai ne vēlāk kā divus mēnešus pirms ģenerālprokurora pilnvaru termiņa beigām. Ja Saeima Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikumu noraida, Augstākās tiesas priekšsēdētājs jaunu priekšlikumu par ģenerālprokurora iecelšanu amatā Saeimai iesniedz ne vēlāk kā divus mēnešus pēc iepriekšējā priekšlikuma noraidīšanas dienas.

(4) Virsprokuroru un virsprokurora vietnieku amatā ieceļ ģenerālprokurors uz pieciem gadiem, ievērojot atestācijas komisijas atzinumu.

(5) Pārējos prokurorus amatā ieceļ ģenerālprokurors bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Pirms prokurora iecelšanas vai paaugstināšanas amatā atestācijas komisija dod atzinumu par viņa atbilstību amatam.

(6) Par ģenerālprokurora, virsprokuroru un virsprokurora vietnieku iecelšanu amatā paziņo oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un ievieto informāciju prokuratūras mājaslapā.”

25. Papildināt likumu ar 38.¹  un 38.² pantu šādā redakcijā:

“38.¹ pants. Prokurora amata pienākumu pildīšanas maksimālais vecums

(1) Amata pienākumu pildīšanas maksimālais vecums prokuroram ir 65 gadi.

(2) Ģenerālprokurors, izvērtējis Prokuroru atestācijas komisijas atzinumu, izņēmuma kārtībā var turpināt amata attiecības ar prokuroru vai virsprokurora vietnieku, kurš sasniedzis amata pienākumu pildīšanas maksimālo vecumu, un virsprokuroru, kura amata termiņš beidzies pēc amata pienākumu pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanas, atkarībā no ieņemamā amata uz laiku līdz:

1) vienam gadam — rajona (pilsētas) un tiesas apgabala līmeņa prokuratūras virsprokuroram, virsprokurora vietniekam vai prokuroram;

2) diviem gadiem — Ģenerālprokuratūras virsprokuroram vai prokuroram.

38.² pants. Prokurora profesionālās darbības novērtēšana

(1) Prokurora profesionālās darbības novērtēšanas mērķis ir veicināt prokurora nepārtrauktu profesionālo izaugsmi amata pienākumu pildīšanas laikā.

(2) Prokurora profesionālās darbības novērtēšanu, piedaloties prokuroram, veic atestācijas komisija ne retāk kā reizi piecos gados.

(3) Novērtējot prokurora profesionālo darbību, atestācijas komisija analizē prokurora funkciju izpildes kvalitāti, individuālā darba organizāciju, dalību kvalifikācijas celšanas pasākumos, darba statistiskos rādītājus, kā arī citus Prokuroru profesionālās darbības novērtēšanas nolikumā paredzētos kritērijus.

(4) Ja prokurors atkārtoti neierodas uz atestācijas komisijas sēdi bez attaisnojoša iemesla, prokurora profesionālo darbību var novērtēt, viņam klāt neesot.

(5) Ja atestācijas komisijas rīcībā nav pietiekamas informācijas prokurora profesionālās darbības novērtēšanai, tā var uzdot pārbaudīt prokurora zināšanu un profesionālo iemaņu atbilstību ieņemamajam amatam kvalifikācijas komisijai vai arī uzdot veikt atsevišķu prokurora profesionālās darbības pārbaudi amatā augstākam prokuroram.

(6) Par prokurora profesionālo darbību atestācijas komisija sniedz atzinumu.

(7) Ja prokurora profesionālās darbības novērtēšanā prokurors saņēmis negatīvu atzinumu, ģenerālprokurora noteiktajā termiņā, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no iepriekšējā atzinuma sniegšanas dienas, veicama atkārtota prokurora profesionālās darbības novērtēšana.

(8) Ja prokurora profesionālās darbības novērtēšanā prokurors saņēmis atkārtotu negatīvu novērtējumu, viņu atlaiž no amata.

(9) Kārtību, kādā veicama prokuroru profesionālās darbības novērtēšana, nosaka Prokuroru profesionālās darbības novērtēšanas nolikums.

(10) Ģenerālprokurora lēmumu par prokurora atlaišanu no amata atkārtotas negatīvas profesionālās darbības novērtēšanas dēļ prokurors var pārsūdzēt Disciplinārtiesā, kas lietu izskata likumā “Par tiesu varu” un Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā noteiktajā kārtībā. Izskatot sūdzību par ģenerālprokurora lēmumu, Disciplinārtiesa var:

1) atstāt ģenerālprokurora lēmumu negrozītu un sūdzību noraidīt;

2) atcelt ģenerālprokurora lēmumu.”

14

15

16

17

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt likumprojekta 25.pantā piedāvātajā 38.¹panta otrajā daļā vārdus „izņēmuma kārtībā”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 25.pantā piedāvātajā 38.¹panta otrajā daļā vārdus „1) vienam gadam – rajona (pilsētas) un tiesas apgabala līmeņa prokuratūras virsprokuroram, virsprokurora vietniekam vai prokuroram;

2) diviem gadiem – Ģenerālprokuratūras virsprokuroram vai prokuroram” ar vārdiem „diviem gadiem”;

Saeimas Aizsardzības, iekšlietutu un korupcijas novēršanas komisija:

Aizstāt likumprojekta 25.pantā piedāvātajā 38.¹panta otrajā daļā vārdu „beidzies” ar vārdu „beigsies”.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

38.²pantā:

izteikt desmito daļu šādā redakcijā:

(10) Ģenerālprokurora lēmumu par prokurora atlaišanu no amata atkārtotas negatīvas profesionālās darbības novērtēšanas dēļ prokurors var pārsūdzēt Disciplinārtiesā, kas lietu izskata likumā “Par tiesu varu” un Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā noteiktajā kārtībā. ”

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

25. Papildināt likumu ar 38.¹  un 38.² pantu šādā redakcijā:

“38.¹ pants. Prokurora amata pienākumu pildīšanas maksimālais vecums

(1) Amata pienākumu pildīšanas maksimālais vecums prokuroram ir 65 gadi.

(2) Ģenerālprokurors, izvērtējis Prokuroru atestācijas komisijas atzinumu, var turpināt amata attiecības ar prokuroru vai virsprokurora vietnieku, kurš sasniedzis amata pienākumu pildīšanas maksimālo vecumu, un virsprokuroru, kura amata termiņš beigsies pēc amata pienākumu pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanas, atkarībā no ieņemamā amata uz laiku līdz diviem gadiem.

38.² pants. Prokurora profesionālās darbības novērtēšana

(1) Prokurora profesionālās darbības novērtēšanas mērķis ir veicināt prokurora nepārtrauktu profesionālo izaugsmi amata pienākumu pildīšanas laikā.

(2) Prokurora profesionālās darbības novērtēšanu, piedaloties prokuroram, veic atestācijas komisija ne retāk kā reizi piecos gados.

(3) Novērtējot prokurora profesionālo darbību, atestācijas komisija analizē prokurora funkciju izpildes kvalitāti, individuālā darba organizāciju, dalību kvalifikācijas celšanas pasākumos, darba statistiskos rādītājus, kā arī citus Prokuroru profesionālās darbības novērtēšanas nolikumā paredzētos kritērijus.

(4) Ja prokurors atkārtoti neierodas uz atestācijas komisijas sēdi bez attaisnojoša iemesla, prokurora profesionālo darbību var novērtēt, viņam klāt neesot.

(5) Ja atestācijas komisijas rīcībā nav pietiekamas informācijas prokurora profesionālās darbības novērtēšanai, tā var uzdot pārbaudīt prokurora zināšanu un profesionālo iemaņu atbilstību ieņemamam amatam kvalifikācijas komisijai vai arī uzdot veikt atsevišķu prokurora profesionālās darbības pārbaudi amatā augstākam prokuroram.

(6) Par prokurora profesionālo darbību atestācijas komisija sniedz atzinumu.

(7) Ja prokurora profesionālās darbības novērtēšanā prokurors saņēmis negatīvu atzinumu, ģenerālprokurora noteiktajā termiņā, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no iepriekšējā atzinuma sniegšanas dienas veicama prokurora profesionālās darbības atkārtota novērtēšana.

(8) Ja prokurora profesionālās darbības novērtēšanā prokurors saņēmis atkārtotu negatīvu novērtējumu, viņu atlaiž no amata.

(9) Kārtību, kādā veicama prokuroru profesionālās darbības novērtēšana, nosaka Prokuroru profesionālās darbības novērtēšanas nolikums.

(10) Ģenerālprokurora lēmumu par prokurora atlaišanu no amata atkārtota negatīva profesionālās darbības novērtējuma dēļ prokurors var pārsūdzēt Disciplinārtiesā, kas lietu izskata likumā “Par tiesu varu” un Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā noteiktajā kārtībā.”

39. pants. Prokurora atbrīvošana no amata

Prokuroru no amata atbrīvo:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) sakarā ar ievēlēšanu vai iecelšanu citā amatā;

3) veselības stāvokļa dēļ, ja tas neļauj turpināt prokurora darbu;

4) beidzoties amata pienākumu pildīšanas termiņam;

5) sakarā ar prokuratūras iestādes vai prokurora amata likvidāciju vai prokuroru skaita samazināšanu, ja attiecīgajā gadījumā nav iespējams prokuroru iecelt citā prokurora amatā vai prokurors šādai iecelšanai nepiekrīt.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 24.06.2009.)

26. 39.pantā:

papildināt 4.punktu ar vārdiem “ja prokurors nepiekrīt iecelšanai citā prokurora amatā”;

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5) sakarā ar prokuratūras struktūrvienības vai prokurora amata likvidāciju vai prokuroru skaita samazināšanu, ja nav iespējams prokuroru iecelt citā struktūrvienībā vai citā prokurora amatā vai ja prokurors šādai iecelšanai nepiekrīt;”;

papildināt pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) sakarā ar likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu.”

26. 39.pantā:

papildināt 4.punktu ar vārdiem “ja prokurors nepiekrīt iecelšanai citā prokurora amatā”;

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5) sakarā ar prokuratūras struktūrvienības vai prokurora amata likvidāciju vai prokuroru skaita samazināšanu, ja nav iespējams prokuroru iecelt citā struktūrvienībā vai citā prokurora amatā vai ja prokurors šādai iecelšanai nepiekrīt;”;

papildināt pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) sakarā ar likumā noteiktā amata pienākumu pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu.”

40. pants. Prokuroru atlaišanas pamati

(1) Prokurors ir jāatlaiž no amata:

1) ja ģenerālprokurors ir konstatējis faktu, ka nav ievērots kāds no šā likuma 37. panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem;

2) ja ģenerālprokurors konstatējis faktu, ka nav ievērots kāds no likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajiem ierobežojumiem un aizliegumiem;

3) ja prokurors atsakās pārtraukt savu piederību pie partijām vai politiskajām organizācijām;

4) ja prokurors notiesāts un tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā.

(2) Prokuroru var atlaist no amata:

1) par tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, kas saistīta ar viņa profesionālo darbību un izraisījusi būtiskas sekas;

2) par apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar prokurora amatu;

3) ja viņš sasniedzis valsts noteikto pensijas vecumu;

4) ja atestācijas komisija konstatē, ka viņa profesionālās iemaņas ir nepietiekamas;

5) par darba pienākumu tīšu nepildīšanu;

6) par Prokuroru ētikas kodeksa normu rupju pārkāpšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.1996., 22.10.1998., 08.06.2000. un 10.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 12.11.2002.)

27. 40.pantā:

izslēgt pirmās daļas 1.punktā vārdu “faktu”;

izslēgt pirmās daļas 2.punktu;

izslēgt pirmās daļas 3.punktā vārdu “pie”;

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) ja Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā konstatēta prokurora vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā;”;

papildināt pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) ja profesionālās darbības novērtēšanā prokurors atkārtoti saņēmis negatīvu novērtējumu.”;

izslēgt otrās daļas 3.punktu;

papildināt otro daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) ja ģenerālprokurors konstatējis, ka nav ievērots kāds no likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktajiem ierobežojumiem un aizliegumiem.”

18

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt likumprojekta 27.panta trešo daļu;

attiecīgi mainīt turpmāko daļu numerāciju.

Atbalstīts

27. 40.pantā:

izslēgt pirmās daļas 1.punktā vārdu “faktu”;

izslēgt pirmās daļas 2.punktu;

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) ja Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā konstatēta prokurora vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā;”;

papildināt pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) ja profesionālās darbības novērtēšanā prokurors atkārtoti saņēmis negatīvu novērtējumu.”;

izslēgt otrās daļas 3.punktu;

papildināt otro daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) ja ģenerālprokurors konstatējis, ka nav ievērots kāds no likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktajiem ierobežojumiem un aizliegumiem.”

42. pants. Prokurora atstādināšana no amata

(1) Ja prokurors pieļāvis tādu dienesta pārkāpumu, par kuru viņu var atlaist no amata, ģenerālprokurors drīkst atstādināt viņu no amata līdz jautājuma galīgai izlemšanai, bet ar kriminālatbildību saistītos gadījumos — līdz nolēmuma pieņemšanai krimināllietā.

(2) Par atstādināšanas laiku prokuroram netiek izmaksāta darba samaksa.

(3) Ja likumā paredzētais atlaišanas pamats netiek konstatēts, prokuroram izmaksā vidējo izpeļņu par visu laiku, kurā viņš atstādināts no amata.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 12.11.2002.)

28. Izteikt 42.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja prokurors pieļāvis pārkāpumu, par kuru viņu var atlaist no amata, ģenerālprokurors drīkst atstādināt viņu no amata līdz nolēmuma pieņemšanai disciplinārlietā vai — ar kriminālatbildību saistītos gadījumos — līdz krimināltiesisko attiecību noregulējumam kriminālprocesā.

(2) Atstādinātajam prokuroram izmaksā minimālo mēnešalgu.”

28. Izteikt 42.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja prokurors pieļāvis pārkāpumu, par kuru viņu var atlaist no amata, ģenerālprokurors drīkst atstādināt viņu no amata līdz nolēmuma pieņemšanai disciplinārlietā vai — ar kriminālatbildību saistītos gadījumos — līdz krimināltiesisko attiecību noregulējumam kriminālprocesā.

(2) Atstādinātajam prokuroram izmaksā minimālo mēnešalgu.”

43. pants. Prokurora disciplinārā atbildība

(1) Prokuroru var saukt pie disciplinārās atbildības saskaņā ar darba likumdošanas aktiem, kā arī par:
1) tīšu likuma pārkāpumu, pildot dienesta pienākumus;

2) darba pienākumu tīšu nepildīšanu;
3) apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar prokurora amatu;

4) administratīvo pārkāpumu;

5) Prokuroru ētikas kodeksa normu neievērošanu.

(2) Attaisnojoša sprieduma taisīšana, krimināllietas nosūtīšana papildizmeklēšanai vai procesuālo lēmumu atcelšana pati par sevi nevar būt par pamatu prokurora disciplinārajai atbildībai, ja vien prokurors nav pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, kura izraisījusi būtiskas sekas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.04.1998. likumu, kas stājas spēkā 29.04.1998.)

29. 43.pantā:

izslēgt pirmās daļas ievaddaļā vārdus “saskaņā ar darba likumdošanas aktiem, kā arī”;

izteikt pirmās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, pildot amata pienākumus;

2) amata pienākumu tīšu nepildīšanu;”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “krimināllietas nosūtīšana papildizmeklēšanai” ar vārdiem “lietas nosūtīšana pārkāpumu novēršanai”.

29. 43.pantā:

izslēgt pirmās daļas ievaddaļā vārdus “saskaņā ar darba likumdošanas aktiem, kā arī”;

izteikt pirmās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, pildot amata pienākumus;

2) amata pienākumu tīšu nepildīšanu;”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “krimināllietas nosūtīšana papildizmeklēšanai” ar vārdiem “lietas nosūtīšana pārkāpumu novēršanai”.

44. pants. Disciplinārsodi

(1) Par šā likuma 43. pantā paredzētajiem pārkāpumiem prokuroram var tikt piemēroti šādi disciplinārsodi:

1) piezīme;

2) rājiens;

3) prokurora mēneša amatalgas samazināšana līdz 20 procentiem uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem;

4) pazemināšana amata pakāpē;

5) pazemināšana amatā;

6) atlaišana no amata.

(2) Par vienu un to pašu pārkāpumu drīkst piemērot tikai vienu disciplinārsodu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.04.1998., 10.10.2002. un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

30. 44.panta pirmajā daļā:

aizstāt 3.punktā vārdu “amatalgas” ar vārdu “algas”;

izslēgt 4.punktu.

30. 44.panta pirmajā daļā:

aizstāt 3.punktā vārdu “amatalgas” ar vārdu “algas”;

izslēgt 4.punktu.

45. pants. Disciplinārsodu piemērošanas un pārsūdzēšanas kārtība

(1) Ģenerālprokuroram ir tiesības piemērot jebkuru disciplinārsodu jebkuram prokuroram.

Virsprokuroriem ir tiesības kā disciplinārsodu izteikt piezīmi vai rājienu viņu vadītās iestādes vai struktūrvienības prokuroriem. Ja izdarīts smagāka rakstura pārkāpums, iestādes vadītājs var iesniegt ierosinājumu ģenerālprokuroram par cita disciplinārsoda piemērošanu.

(2) Amatpersona, kurai ir tiesības piemērot disciplinārsodu, iepazīstas ar saņemtajiem materiāliem un pieprasa prokurora paskaidrojumu, bet, ja nepieciešams, — organizē disciplinārā pārkāpuma fakta pārbaudi. Pirms mēneša amatalgas samazināšanas, prokurora pazemināšanas amata pakāpē, pazemināšanas amatā vai atlaišanas no amata saņemtie materiāli iesniedzami atestācijas komisijai atzinuma došanai.

(3) Disciplinārsodu drīkst uzlikt ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc pārkāpuma atklāšanas dienas, neskaitot pārbaudes laiku un to laiku, kad prokurors nav bijis darbā pamatotu iemeslu dēļ, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc pārkāpuma izdarīšanas dienas.

(4) Ar pavēli par disciplinārsoda piemērošanu iepazīstina pie atbildības saukto prokuroru, kā arī pārējos šīs iestādes prokurorus. Pavēli pievieno prokurora personiskajai kadru lietai.

(5) Ja gada laikā pēc disciplinārsoda piemērošanas, izņemot atlaišanu no amata, prokuroram nav uzlikts jauns disciplinārsods, viņš neskaitās disciplināri sodīts, taču iepriekšējās amata pakāpes atjaunošana vai atjaunošana iepriekšējā amatā iespējama tikai atestācijas kārtībā.

(6) Amatpersona, kas piemērojusi disciplinārsodu, ir tiesīga to atcelt, pirms pagājis gads. Ar šādu pavēli arī tiek iepazīstināti visi attiecīgās iestādes prokurori.

(7) Persona lēmumu par tai uzlikto disciplinārsodu var pārsūdzēt tiesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2002. un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

31. 45.pantā:

izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Virsprokuroram ir tiesības kā disciplinārsodu izteikt piezīmi vai rājienu viņa vadītās struktūrvienības prokuroram.”;

aizstāt pirmās daļas trešajā teikumā vārdus “iestādes vadītājs” ar vārdu “virsprokurors”;

papildināt otrās daļas pirmo teikumu ar vārdiem “ģenerālprokurora noteiktajā kārtībā”;

aizstāt otrās daļas otrajā teikumā vārdu “amatalgas” ar vārdu “algas”;

izslēgt otrās daļas otrajā teikumā vārdus “prokurora pazemināšanas amata pakāpē”;

aizstāt trešajā daļā vārdu “pamatotu” ar vārdu “attaisnotu”;

izteikt ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Ar pavēli par disciplinārsoda piemērošanu iepazīstina pie atbildības saukto prokuroru, nodrošinot pavēles pieejamību visiem prokuroriem.”;

aizstāt ceturtās daļas otrajā teikumā vārdus “personiskajai kadru lietai” ar vārdiem “personas lietai”;

izslēgt piektajā daļā vārdus “iepriekšējās amata pakāpes atjaunošana vai”;

izteikt sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Ar pavēli par disciplinārsoda atcelšanu iepazīstina pie atbildības saukto prokuroru, nodrošinot pavēles pieejamību visiem prokuroriem.”;

papildināt sesto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Pavēli pievieno prokurora personas lietai.”;

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Personai ir tiesības iepazīties ar disciplinārā fakta pārbaudes materiāliem. Virsprokurora piemēroto disciplinārsodu mēneša laikā var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, bet ģenerālprokurora lēmumu vai piemēroto disciplinārsodu — administratīvajā tiesā. Lēmuma par disciplinārsodu piemērošanu pārsūdzība neaptur tā izpildi.”

19

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

45.pantā:

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Personai ir tiesības iepazīties ar disciplinārā pārkāpuma fakta pārbaudes materiāliem.”;

papildināt pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

„(8) Virsprokurora piemēroto disciplinārsodu mēneša laikā var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, bet ģenerālprokurora lēmumu vai piemēroto disciplinārsodu – Disciplinārtiesā. Lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(9) Persona ģenerālprokurora lēmumu vai piemēroto disciplinārsodu pārsūdz un Disciplinārtiesa attiecīgo sūdzību izskata Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā noteiktajā kārtībā.”

Atbalstīts

31. 45.pantā:

izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Virsprokuroram ir tiesības kā disciplinārsodu izteikt piezīmi vai rājienu viņa vadītās struktūrvienības prokuroram.”;

aizstāt pirmās daļas trešajā teikumā vārdus “iestādes vadītājs” ar vārdu “virsprokurors”;

papildināt otrās daļas pirmo teikumu ar vārdiem “ģenerālprokurora noteiktajā kārtībā”;

aizstāt otrās daļas otrajā teikumā vārdu “amatalgas” ar vārdu “algas”;

izslēgt otrās daļas otrajā teikumā vārdus “prokurora pazemināšanas amata pakāpē”;

aizstāt trešajā daļā vārdu “pamatotu” ar vārdu “attaisnotu”;

izteikt ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Ar pavēli par disciplinārsoda piemērošanu iepazīstina pie atbildības saukto prokuroru, nodrošinot pavēles pieejamību visiem prokuroriem.”;

aizstāt ceturtās daļas otrajā teikumā vārdus “personiskajai kadru lietai” ar vārdiem “personas lietai”;

izslēgt piektajā daļā vārdus “iepriekšējās amata pakāpes atjaunošana vai”;

izteikt sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Ar pavēli par disciplinārsoda atcelšanu iepazīstina pie atbildības saukto prokuroru, nodrošinot pavēles pieejamību visiem prokuroriem.”;

papildināt sesto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Pavēli pievieno prokurora personas lietai.”;

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Personai ir tiesības iepazīties ar disciplinārā pārkāpuma fakta pārbaudes materiāliem.”;

papildināt pantu ar astoto un devīto daļu šādā redakcijā:

“(8) Virsprokurora piemēroto disciplinārsodu mēneša laikā var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, bet ģenerālprokurora lēmumu vai piemēroto disciplinārsodu — Disciplinārtiesā. Lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(9) Persona ģenerālprokurora lēmumu vai piemēroto disciplinārsodu pārsūdz un Disciplinārtiesa attiecīgo sūdzību izskata Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā noteiktajā kārtībā.”

45.¹ pants. Prokuratūras darbinieki

(1) Prokuratūras darbinieki ir prokuratūras administratīvais direktors, administratīvā direktora vietnieks, apkalpojošais personāls, konsultatīvais personāls un prokurora palīgs.

(2) Prokuratūras darbinieku atlīdzību nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.

(19.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

32. Izteikt 45.¹ panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Prokuratūras darbinieki ir prokuratūras administratīvais direktors, Administratīvā direktora dienesta darbinieki, konsultatīvais personāls, prokurora palīgs, auditors un citi darbinieki.”

32. Izteikt 45.¹ panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Prokuratūras darbinieki ir prokuratūras administratīvais direktors, Administratīvā direktora dienesta darbinieki, konsultatīvais personāls, prokurora palīgs, auditors un citi darbinieki.”

33. Papildināt likumu ar 45.² pantu šādā redakcijā:

“45.² pants. Auditors

Auditors ir prokuratūras amatpersona, kuru amatā ieceļ ģenerālprokurors iestādes iekšējā audita darbības nodrošināšanai.”

33. Papildināt likumu ar 45.² pantu šādā redakcijā:

“45.² pants. Auditors

Auditors ir prokuratūras amatpersona, kuru amatā ieceļ ģenerālprokurors iestādes iekšējā audita darbības nodrošināšanai.”

46. pants. Prokuratūras administratīvais direktors
(1) Prokuratūras administratīvo direktoru pieņem darbā un atbrīvo no darba ģenerālprokurors. Administratīvais direktors vada prokuratūras administratīvā direktora dienestu.

(2) Prokuratūras administratīvā direktora dienests ir prokuratūras struktūrvienība, kas nodrošina prokuratūras un tās pārraudzībā esošo iestāžu finansiālo un saimniecisko darbību.

(3) Prokuratūras administratīvais direktors pieņem darbā un atbrīvo no darba savu vietnieku, prokuratūras apkalpojošo personālu un konsultatīvo personālu.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

34. 46.pantā:

papildināt panta nosaukumu ar vārdiem “un prokuratūras Administratīvā direktora dienests”;

izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Darba attiecības ar prokuratūras administratīvo direktoru nodibina un izbeidz ģenerālprokurors.”;

aizstāt otrajā daļā vārdu “administratīvā” ar vārdu “Administratīvā”;

papildināt otro daļu ar vārdiem “atbilstoši Administratīvā direktora dienesta nolikumam.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Darba attiecības ar Administratīvā direktora dienesta darbiniekiem nodibina un izbeidz prokuratūras administratīvais direktors.”

20

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izslēgt likumprojekta 34.panta ceturto daļu;

attiecīgi mainīt turpmāko daļu numerāciju.

Atbalstīts

34. 46.pantā:

papildināt panta nosaukumu ar vārdiem “un prokuratūras Administratīvā direktora dienests”;

izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Darba attiecības ar prokuratūras administratīvo direktoru nodibina un izbeidz ģenerālprokurors.”;

aizstāt otrajā daļā vārdu “administratīvā” ar vārdu “Administratīvā”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Darba attiecības ar Administratīvā direktora dienesta darbiniekiem nodibina un izbeidz prokuratūras administratīvais direktors.”

47. pants. Apkalpojošais personāls

Apkalpojošais personāls nodrošina prokuratūras tehnisko un saimniecisko darbību. Tā darbu vada prokuratūras administratīvais direktors.

35. Izslēgt 47.pantu.

35. Izslēgt 47.pantu.

48. pants. Prokurora palīgs

(1) Prokurora palīgs pieņem apmeklētājus, viņu iesniegumus, veic pasākumus sakarā ar pārbaudes materiālu vai lietu sagatavošanu izskatīšanai, kā arī pilda citus prokurora dotos uzdevumus. Prokurora palīgam nav prokurora pilnvaru.

(2) Prokurora palīgu atbilstoši ģenerālprokurora noteiktajai struktūrai darbā pieņem, kā arī atbrīvo vai atlaiž no darba ģenerālprokurors pēc attiecīgās prokuratūras iestādes vadītāja ieteikuma.

(3) Par prokurora palīgu var būt persona, kam ir vismaz vidējā juridiskā izglītība vai cita augstākā izglītība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 11.07.2000.)

36. Izteikt 48.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Par prokurora palīgu var būt persona, kura uzsākusi studijas augstākās izglītības mācību iestādē jurista kvalifikācijas iegūšanai vai ieguvusi pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību tiesību zinātnē (4.līmeņa profesionālo kvalifikāciju) vai citu augstāko izglītību (5.līmeņa profesionālo kvalifikāciju).

(2) Prokurora palīgu atbilstoši ģenerālprokurora noteiktajai struktūrai darbā pieņem, atbrīvo vai atlaiž no darba ģenerālprokurors pēc attiecīgās prokuratūras struktūrvienības virsprokurora ieteikuma.

(3) Prokurora palīgam nav prokurora pilnvaru, un viņa tiesības un pienākumus nosaka Nolikums par prokurora palīgu.”

36. Izteikt 48.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Par prokurora palīgu var būt persona, kura uzsākusi studijas augstākās izglītības mācību iestādē jurista kvalifikācijas iegūšanai vai ieguvusi pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību tiesību zinātnē (4.līmeņa profesionālo kvalifikāciju) vai citu augstāko izglītību (5.līmeņa profesionālo kvalifikāciju).

(2) Prokurora palīgu atbilstoši ģenerālprokurora noteiktajai struktūrai darbā pieņem, atbrīvo vai atlaiž no darba ģenerālprokurors pēc attiecīgās prokuratūras struktūrvienības virsprokurora ieteikuma.

(3) Prokurora palīgam nav prokurora pilnvaru, un viņa tiesības un pienākumus nosaka Nolikums par prokurora palīgu.”

49. pants. Konsultatīvais personāls

Prokuratūras administratīvajam direktoram ir tiesības, ja nepieciešams, atbilstoši ģenerālprokurora noteiktajai struktūrai pieņemt darbā speciālistu uz nenoteiktu laiku vai atbilstoši budžeta iespējām — uz noteiktu laiku konkrēta uzdevuma veikšanai.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

37. Izteikt 49.panta tekstu šādā redakcijā:

“Atbilstoši iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem un ģenerālprokurora noteiktajai struktūrai ģenerālprokurors vai administratīvais direktors var pieņemt darbā speciālistu uz nenoteiktu laiku vai uz noteiktu laiku konkrēta uzdevuma veikšanai.”

37. Izteikt 49.panta tekstu šādā redakcijā:

“Atbilstoši iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem un ģenerālprokurora noteiktajai struktūrai ģenerālprokurors vai administratīvais direktors var pieņemt darbā speciālistu uz nenoteiktu laiku vai uz noteiktu laiku konkrēta uzdevuma veikšanai.”

49.⁴ pants. Pārraudzības īstenošanas kārtība

Pārraudzību veic ģenerālprokurors un viņa īpaši pilnvaroti prokurori. Pārbaužu izdarīšanas laikā minētajām personām ir tiesības iepazīties ar visu iestādes rīcībā esošo informāciju, lietvedību, pieprasīt paskaidrojumus no darbiniekiem, dot norādījumus attiecībā uz pieļauto likuma pārkāpumu novēršanu. Ja pieņemtie lēmumi ir nelikumīgi, tos var atcelt tikai ģenerālprokurors. Ģenerālprokurora lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

38. Aizstāt 49.⁴ panta otrajā teikumā vārdus “Pārbaužu izdarīšanas laikā minētajām” ar vārdu “Minētajām”.