Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(50)

Komisijas

atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Prokuratūras likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 12.nr.; 1996, 5., 13.nr.; 1998, 9., 23.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 22.nr.; 2003, 15.nr.; 2005, 14.nr.; 2007, 10.nr.; 2008, 16.nr.; 2009, 3., 13.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 194.nr.; 2010, 205.nr.; 2011, 112.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Prokuratūras likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 12.nr.; 1996, 5., 13.nr.; 1998, 9., 23.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 22.nr.; 2003, 15.nr.; 2005, 14.nr.; 2007, 10.nr.; 2008, 16.nr.; 2009, 3., 13.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 194.nr.; 2010, 205.nr.; 2011, 112.nr.) šādus grozījumus:

4. pants. Prokuratūras organizatoriskie principi

(1) Prokuratūra ir vienota, centralizēta triju pakāpju iestāžu sistēma, ko vada ģenerālprokurors.

(2) Vienāda amata prokurori ir savstarpēji aizstājami. Ģenerālprokuroru pagaidu prombūtnes laikā pēc viņa norādījuma aizstāj viens no departamentu virsprokuroriem. Virsprokuroru pagaidu prombūtnes laikā ģenerālprokurors var uzdot aizstāt vienam no attiecīgās prokuratūras iestādes prokuroriem.

(3) Prokuratūras pārraudzībā saskaņā ar speciāliem likumiem var atrasties valsts iestādes, kas neveic prokuratūras funkcijas, bet, savas kompetences ietvaros izmantojot likumā noteiktās pilnvaras, veicina kriminālprocesa uzdevumu īstenošanu. Šo valsts iestāžu pārraudzības kārtību nosaka šis likums un speciāli likumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.04.1998. likumu, kas stājas spēkā 29.04.1998.)

1. Izteikt 4.panta piekto daļu šādā redakcijā:

„ (1) Prokuratūra ir vienota, centralizēta triju līmeņu struktūrvienību sistēma, kuru vada ģenerālprokurors.”

2.Izteikt 4.panta otrās daļas trešo teikumu jaunā redakcijā:

„Virsprokuroru pagaidu prombūtnes laikā pēc ģenerālprokurora norādījuma aizstāj cits prokurors.”

1

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 1. pantā vārdu „piekto” ar vārdu „pirmo”.

Atbalstīts

1. 4.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Prokuratūra ir vienota, centralizēta triju līmeņu struktūrvienību sistēma, kuru vada ģenerālprokurors.”;

izteikt otrās daļas trešo teikumu šādā redakcijā:

“Virsprokuroru pagaidu prombūtnes laikā pēc ģenerālprokurora norādījuma aizstāj cits prokurors.”

5. pants. Prokurora darbības pamatprincipi

Katrs prokurors, izskatot konkrētas lietas, savus lēmumus pieņem patstāvīgi un vienpersoniski, pamatojoties uz savu pārliecību un likumiem, ievērojot personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, nevainīguma prezumpciju, patiesību un likumību.

3.Izteikt 5.pantu jaunā redakcijā:

„(1) Prokurors lēmumus pieņem patstāvīgi un vienpersoniski, pamatojoties uz savu pārliecību un likumiem, ievērojot personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, nevainīguma prezumpciju, patiesību un likumību.

(2) Prokuroram jāievēro Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa (turpmāk – Prokuroru ētikas kodekss) normas.

(3) Prokuroram regulāri jāpapildina zināšanas un jāpilnveido profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas amata pienākumu pildīšanai.

(4) Prokurora amata savienošana ar amatu prokuroru profesionālā organizācijā nav likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” paredzēto ierobežojumu pārkāpums.”

2

3

4

5

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izteikt likumprojekta 3. panta ievaddaļu šādā redakcijā:

„Izteikt 5. panta tekstu šādā redakcijā:”

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 3. pantā piedāvātā 5. panta otrajā daļā vārdus „prokuroram jāievēro” ar vārdu „prokurors ievēro”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 3.pantā piedāvātā 5.panta trešajā daļā vārdus „regulāri jāpapildina zināšanās un jāpilnveido” ar vārdiem „ir pienākums regulāri papildināt zināšanas un pilnveidot”;

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt likumprojekta 3.pantā piedāvātā 5.panta ceturto daļu.

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

2. Izteikt 5.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Prokurors lēmumus pieņem patstāvīgi un vienpersoniski, pamatojoties uz savu pārliecību un likumiem, ievērojot personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, nevainīguma prezumpciju, patiesību un likumību.

(2) Prokurors ievēro Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa (turpmāk — Prokuroru ētikas kodekss) normas.

(3) Prokuroram ir pienākums regulāri papildināt zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas amata pienākumu pildīšanai.”

6. pants. Prokurora neatkarība

(1) Prokurors savā darbībā ir neatkarīgs no citu valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju vai amatpersonu ietekmes un pakļaujas tikai likumam.

(2) Saeimai, Ministru kabinetam, valsts un pašvaldību institūcijām, valsts un pašvaldību ierēdņiem, visu veidu uzņēmumiem un organizācijām, kā arī personām ir aizliegts iejaukties prokuratūras darba lietu izmeklēšanas vai citu prokuratūras funkciju izpildes laikā.

(3) Prokurora rīcība pārsūdzama šajā likumā un procesuālajos likumos noteiktajos gadījumos un kārtībā. Sūdzības jautājumos, kas ir tikai prokuratūras kompetencē, iesniedzamas vienu pakāpi augstākas prokuratūras iestādes virsprokuroram, bet par Ģenerālprokuratūras prokurora rīcību — ģenerālprokuroram. Šo amatpersonu pieņemtie lēmumi ir galīgi.

(4) Amatā augstāks prokurors ir tiesīgs pieņemt savā lietvedībā jebkuru lietu, bet nav tiesīgs uzdot prokuroram veikt darbības pret viņa pārliecību.

(5) Prokuroram ir tiesības nesniegt ziņas par pārbaužu vai izmeklēšanas materiāliem, kas atrodas prokuratūras lietvedībā.

(6) Mītiņi, piketi un citas akcijas prokuratūras iestāžu telpās ir aizliegti.

(7) Par mēģinājumiem pretlikumīgi ietekmēt prokuroru vai iejaukties prokuratūras darbībā persona saucama pie likumā noteiktās atbildības.

4.Izteikt 6.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Prokurora rīcība vai lēmums pārsūdzams šajā likumā un procesuālajos likumos noteiktajos gadījumos un kārtībā. Sūdzības jautājumos, kas ir tikai prokuratūras kompetencē, iesniedzamas vienu līmeni augstākas prokuratūras struktūrvienības virsprokuroram, bet par Ģenerālprokuratūras prokurora rīcību vai lēmumu – ģenerālprokuroram. Šo amatpersonu pieņemtie lēmumi nav pārsūdzami.”

5. Papildināt 6.panta ceturto daļu aiz vārda „tiesīgs” ar vārdiem „dot norādījumus vai”.

3. 6.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Prokurora rīcība vai lēmums pārsūdzams šajā likumā un procesuālajos likumos noteiktajos gadījumos un kārtībā. Sūdzības jautājumos, kas ir tikai prokuratūras kompetencē, iesniedzamas vienu līmeni augstākas prokuratūras struktūrvienības virsprokuroram, bet par Ģenerālprokuratūras prokurora rīcību vai lēmumu — ģenerālprokuroram. Šo amatpersonu pieņemtie lēmumi nav pārsūdzami.”;

papildināt ceturto daļu pēc vārda “tiesīgs” ar vārdiem “dot norādījumus vai”.

7. pants. Prokurora neaizskaramība

(1) Kriminālvajāšanas uzsākšana pret prokuroru, kā arī viņa aizturēšana, apcietināšana, piespiedu atvešana un pakļaušana kratīšanai notiek likumā noteiktajā kārtībā, par to nekavējoties paziņojot ģenerālprokuroram.

(2) Prokuroru nedrīkst aizturēt administratīvā kārtā. Par izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem prokurors sodāms disciplināri.

(3) Tikai ar ģenerālprokurora piekrišanu ir atļauts kontrolēt prokuratūras darbībā izmantojamās informācijas sistēmas un sakaru līdzekļus, arī elektroniskos līdzekļus, noņemt informāciju no tiem un iejaukties to darbībā.

6. Papildināt 7.panta trešo daļu aiz vārda „kontrolēt” ar vārdiem „prokuratūras dienesta telpas”.

7. Papildināt 7.pantu ar jaunu ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

„(4) Par zaudējumiem, kas radušies personai sakarā ar nelikumīgu vai nepamatotu prokurora rīcību vai lēmumu, prokurors nav mantiski atbildīgs. Likumā noteiktajos gadījumos zaudējumus atlīdzina valsts.

(5) Persona, kas uzskata, ka prokurora rīcība vai lēmums ir nelikumīgs vai nepamatots, var to pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā, bet nevar celt tiesā prasību pret prokuroru, kurš šādi rīkojies vai šādu lēmumu pieņēmis.”

6

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 6.pantu šādā redakcijā:

„6. Papildināt 7.panta trešo daļu pēc vārda „kontrolēt” ar vārdiem „prokuratūras dienesta telpas, kā arī”;

Atbalstīts

4. 7.pantā:

papildināt trešo daļu pēc vārda “kontrolēt” ar vārdiem “prokuratūras dienesta telpas, kā arī”;

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Par zaudējumiem, kas radušies personai sakarā ar nelikumīgu vai nepamatotu prokurora rīcību vai lēmumu, prokurors nav mantiski atbildīgs. Likumā noteiktajos gadījumos zaudējumus atlīdzina valsts.

(5) Persona, kura uzskata, ka prokurora rīcība vai lēmums ir nelikumīgs vai nepamatots, var to pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā, bet nevar celt tiesā prasību pret prokuroru, kurš šādi rīkojies vai šādu lēmumu pieņēmis.”

13. pants. Prokurora pilnvaras pirms­tiesas procesā

Prokurors uzsāk un veic kriminālvajāšanu. Izņēmuma gadījumā prokurors Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā veic izmeklēšanu.

(21.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.2009.)

8. Izteikt 13.panta nosaukumu un 13.pantu jaunā redakcijā:

„13.pants. Prokurora pilnvaras pirmstiesas kriminālprocesā

Prokurors uzsāk un veic kriminālvajāšanu, piemēro kriminālsodu vai atbrīvo personu no kriminālatbildības, kā arī realizē citas Kriminālprocesa  likumā paredzētās prokurora pilnvaras.”

5. Izteikt 13.pantu šādā redakcijā:

“13.pants. Prokurora pilnvaras pirmstiesas kriminālprocesā

Prokurors uzsāk un veic kriminālvajāšanu, piemēro kriminālsodu vai atbrīvo personu no kriminālatbildības, kā arī realizē citas Kriminālprocesa  likumā paredzētās prokurora pilnvaras.”

21. pants. Citas prokurora pilnvaras

(1) Ja prokurors ir konstatējis likuma pārkāpumu, kuram nav nozieguma pazīmju, bet ar brīdinājuma, protesta vai iesnieguma palīdzību nav izdevies vai nav iespējams atjaunot likumību, viņš griežas tiesā ar prasības pieteikumu.

9. Izteikt 21.panta pirmo daļu jaunā redakcijā:

„(1) Ja prokurors ir konstatējis likuma pārkāpumu, kuram nav noziedzīga nodarījuma pazīmju, bet ar brīdinājuma, protesta vai iesnieguma palīdzību nav izdevies vai nav iespējams atjaunot likumību, viņš atkarībā no likuma pārkāpuma būtības sniedz tiesā pieteikumu vai prasības pieteikumu civilprocesuālā kārtībā vai pieteikumu administratīvi procesuālā kārtībā.”

7

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izteikt 21.panta tekstu šādā redakcijā:

„Ja prokurors ir konstatējis likuma pārkāpumu, kuram nav noziedzīga nodarījuma pazīmju, bet ar brīdinājuma, protesta vai iesnieguma palīdzību nav izdevies vai nav iespējams atjaunot likumību, viņš par to vēršas tiesā. Šādā gadījumā viņš ir atbrīvots no valsts nodevas samaksas.”

Atbalstīts

6. Izteikt 21.panta tekstu šādā redakcijā:

“Ja prokurors ir konstatējis likuma pārkāpumu, kuram nav noziedzīga nodarījuma pazīmju, bet ar brīdinājuma, protesta vai iesnieguma palīdzību nav izdevies vai nav iespējams atjaunot likumību, viņš vēršas tiesā. Šādā gadījumā prokurors ir atbrīvots no valsts nodevas samaksas.”

(2) Lietu izskatīšanā un izlemšanā prokuroram ir arī citas tiesības un pienākumi, kas noteikti procesuālajos likumos.

10. Izslēgt 21.panta otro daļu.

8

Saeimas Juridiskais birojs:

 Izslēgt likumprojekta 10.pantu;

      attiecīgi mainīt turpmāko pantu numerāciju;

Atbalstīts

22. pants. Prokuratūras iestādes

Prokuratūru veido Ģenerālprokuratūra, tiesu apgabalu prokuratūras, rajonu (republikas pilsētu) prokuratūras un specializētās prokuratūras. Visām šajā pantā minētajām prokuratūras iestādēm ir juridiskās personas tiesības.

11. Izteikt 22.panta nosaukumu un 22.pantu jaunā redakcijā:

„22.pants. Prokuratūras struktūra

Prokuratūru veido Ģenerālprokuratūra, tiesu apgabalu prokuratūras, rajonu (pilsētu) prokuratūras un  specializētās prokuratūras, kā arī Administratīvā direktora dienests.”

7. Izteikt 22.pantu šādā redakcijā:

“22.pants. Prokuratūras struktūra

Prokuratūru veido Ģenerālprokuratūra, tiesu apgabalu prokuratūras, rajonu (pilsētu) prokuratūras un  specializētās prokuratūras, kā arī Administratīvā direktora dienests.”

23. pants. Ģenerālprokurors

(1) Ģenerālprokurors vada un kontrolē prokuratūras iestāžu darbību, nosaka to iekšējo struktūru un štatus atbilstoši iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem, kā arī tieši vada Ģenerālprokuratūras prokuroru darbu.

(2) Ģenerālprokurors likumā noteiktajā kārtībā pieņem darbā un atbrīvo vai atlaiž no darba prokurorus. Viņa instrukcijas, pavēles un rīkojumi ir obligāti visiem prokuroriem. Ģenerālprokurora normatīvos aktus, ja tie neatbilst likumam, var atcelt Augstākās tiesas Senāts.

(3) Ģenerālprokuroram ir tiesības:

1) atcelt nepamatotus vai pretlikumīgus Ģenerālprokuratūras un tiesu apgabalu prokuroru lēmumus;

2) ierosināt Augstākās tiesas plēnumam sniegt izskaidrojumus par likumu piemērošanu;

3) piedalīties Augstākās tiesas plēnuma darbā un tur izteikt savu viedokli par izskatāmajiem jautājumiem;

4) veikt prokurora funkcijas visās Latvijas Republikas tiesās;

5) piedalīties Ministru kabineta sēdēs un tur izteikt savu viedokli par izskatāmajiem jautājumiem;

6) piedalīties Saeimas sēdēs un ar Saeimas piekrišanu tur izteikt savu viedokli jautājumos, kas tieši skar prokuratūras darbību;

7) konstatējot Ministru kabineta normatīvo aktu neatbilstību Satversmei un likumiem, griezties ar iesniegumu Satversmes tiesā;

8) apstiprināt noziegumu un pirmstiesas izmeklēšanas datu statistiskās uzskaites kārtību;

9) personīgi un kopā ar īpaši pilnvarotiem prokuroriem pārbaudīt prokuratūras pārraudzībā esošās valsts iestādes;

10) citas šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

(4) Ģenerālprokuroram ir jāziņo Valsts prezidentam, Saeimai un Ministru kabinetam par atklātiem būtiskiem likuma pārkāpumiem, kam ir valstiska nozīme.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.04.1998. likumu, kas stājas spēkā 29.04.1998.)

12. Izteikt 23.panta pirmo daļu jaunā redakcijā:

„(1) Ģenerālprokurors vada un kontrolē prokuratūras darbību, nosaka tās iekšējo struktūru un štatus atbilstoši iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem, apstiprina Prokuroru ētikas kodeksu, Administratīvā direktora dienesta nolikumu un Ģenerālprokurora padomes pieņemtos nolikumus, kā arī tieši vada Ģenerālprokuratūras prokuroru darbu.”

13. Izteikt 23.panta otrās daļas pirmos divus teikumus šādā redakcijā:

„(2) Ģenerālprokurors likumā noteiktajā kārtībā ieceļ amatā un atbrīvo vai atlaiž no amata prokurorus, kā arī darbiniekus, ar kuriem darba tiesisko attiecību dibināšana saskaņā ar šo likumu ir ģenerālprokurora kompetence. Ģenerālprokurora instrukcijas, pavēles un rīkojumi ir obligāti visiem prokuroriem un darbiniekiem.”

14. Izslēgt 23.panta otrās daļas trešo teikumu.

15. Izteikt 23.panta trešās daļas 1.punktu jaunā redakcijā:

„1) atcelt nepamatotus vai prettiesiskus prokuroru lēmumus;”

16. Izteikt 23.panta trešās daļas 2.punktu jaunā redakcijā:

„2) ierosināt Augstākās tiesas plēnumam sniegt viedokli par aktuālu tiesību normu interpretācijas jautājumiem;”

17. Izslēgt 23.panta trešās daļas 6.punktu.

18. Izteikt 23.panta trešās daļas 7.punktu jaunā redakcijā:

„7) Satversmes tiesas likumā noteiktajos gadījumos iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā;”

19. Izslēgt 23.panta trešās daļas 8.punktu.

20. Izteikt 23.panta trešās daļas 9.punktu šādā redakcijā:

„9) personīgi vai kopā ar pilnvarotiem prokuroriem pārraudzīt šī likuma 49.¹panta kārtībā izveidotās valsts iestādes;”

21. Izteikt 23.panta trešās daļas 10.punktu jaunā redakcijā:

„10) norīkot prokurorus dalībai starptautiskajās misijās;”

22. Papildināt 23.panta trešo daļu ar jaunu 11.punktu šādā redakcijā:

„11) realizēt citas šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās tiesības.”

9

10

11

12

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izteikt 23. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ģenerālprokurors vada un kontrolē prokuratūras darbību, nosaka tās iekšējo struktūru un štatus atbilstoši iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem, apstiprina prokuratūras iekšējos normatīvos aktus, kā arī tieši vada Ģenerālprokuratūras prokuroru darbu”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 13.pantā vārdus „izteikt 23.panta otrās daļas pirmos divus teikumus šādā redakcijā” ar vārdiem „izteikt 23.panta otro daļu šādā redakcijā”;

Saeimas Juridiskais birojs:

 Izslēgt likumprojekta 14.pantu;

            attiecīgi mainīt turpmāko pantu numerāciju;

Saeimas Juridiskais birojs:

Papildināt likumprojekta 18.pantā piedāvāto 23.panta trešās daļas 7.punktu pēc vārda „gadījumos” ar vārdiem „un kārtībā”;

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

8. 23.pantā izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Ģenerālprokurors vada un kontrolē prokuratūras darbību, nosaka tās iekšējo struktūru un štatus atbilstoši iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem, apstiprina prokuratūras iekšējos normatīvos aktus, kā arī tieši vada Ģenerālprokuratūras prokuroru darbu.

(2) Ģenerālprokurors likumā noteiktajā kārtībā ieceļ amatā un atbrīvo vai atlaiž no amata prokurorus, kā arī darbiniekus, ar kuriem darba tiesisko attiecību dibināšana saskaņā ar šo likumu ir ģenerālprokurora kompetencē. Ģenerālprokurora instrukcijas, pavēles un rīkojumi ir obligāti visiem prokuroriem un darbiniekiem.”;

izteikt trešās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) atcelt nepamatotus vai prettiesiskus prokuroru lēmumus;

2) ierosināt Augstākās tiesas plēnumam sniegt viedokli par aktuālu tiesību normu interpretācijas jautājumiem;”;

izslēgt trešās daļas 6.punktu;

izteikt trešās daļas 7.punktu šādā redakcijā:

“7) Satversmes tiesas likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā;”;

izslēgt trešās daļas 8.punktu;

izteikt trešās daļas 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“9) personīgi vai kopā ar pilnvarotiem prokuroriem pārraudzīt šā likuma 49.¹ panta kārtībā izveidotās valsts iestādes;

10) norīkot prokurorus dalībai starptautiskajās misijās;”;

papildināt trešo daļu ar 11.punktu šādā redakcijā:

“11) realizēt citas šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās tiesības.”

24. pants. Ģenerālprokuratūra

(1) Ģenerālprokuratūru veido departamenti un nodaļas.

(2) Ģenerālprokuratūras departamentus un nodaļas vada departamentu un nodaļu virsprokurori. Departamentos un nodaļās strādā prokurori.

23. Izslēgt 24.panta otrās daļas otro teikumu.

24. Papildināt 24.pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ģenerālprokuratūras prokuroriem ir tiesības veikt prokurora funkcijas Augstākās tiesas Senāta departamentu un tiesu palātu sēdēs, apgabaltiesās un rajonu (pilsētu) tiesās.”

9. 24.pantā:

izslēgt otrās daļas otro teikumu;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ģenerālprokuratūras prokuroriem ir tiesības veikt prokurora funkcijas Augstākās tiesas Senāta departamentu un tiesu palātu sēdēs, apgabaltiesās un rajonu (pilsētu) tiesās.”

25. pants. Ģenerālprokuratūras departamenti

(1) Katra Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurors vada sava departamenta prokuroru darbu un kontrolē konkrēto darbības virzienu visās prokuratūras iestādēs.

(2) Departamentu  prokuroriem  ir tiesības veikt prokurora funkcijas Augstākās tiesas Senāta attiecīgo departamentu un tiesu palātu sēdēs, apgabaltiesās un rajonu (pilsētu) tiesās.

(3) Departamentu virsprokuroriem ir tiesības piedalīties Ministru kabineta sēdēs un tur izteikt savu viedokli par izskatāmo normatīvo aktu atbilstību Satversmei un likumiem.

25. Izslēgt 25.panta pirmajā daļā vārdu „sava”.

26. Izslēgt 25.panta otro daļu.

10. 25.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdu “sava”;

26. pants. Tiesu apgabalu prokuratūras

(1) Tiesu apgabalu prokuratūras nodibina ģenerālprokurors atbilstoši likumā "Par tiesu varu" noteiktajam teritoriju iedalījumam, un tās veic visas prokuratūras funkcijas tiesu apgabalu teritorijās.

(2) Tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors vada apgabala prokuroru darbu un kontrolē apgabala teritorijā esošo rajonu un republikas pilsētu prokuratūru darbību. Tiesu apgabalu prokuratūrās, kurās ir vairāk nekā 20 prokuroru, var būt virsprokurora vietnieks.

(3) Tiesas apgabala prokuroriem ir tiesības veikt prokurora funkcijas apgabaltiesā, kā arī attiecīgā tiesas apgabala rajonu (pilsētu) tiesās.

(4) Tiesas apgabala prokuroriem ir tiesības piedalīties attiecīgā tiesas apgabala teritorijā esošo pašvaldību un to institūciju sēdēs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 12.11.2002.)

27. Izslēgt 26.panta pirmajā daļā vārdu „visas” un papildināt 26.panta pirmo daļu aiz vārda „noteiktajam” ar vārdiem „tiesu darbības”.

28. Aizstāt 26.panta otrajā daļā pirmajā teikumā vārdus „un republikas pilsētu” ar vārdu „(pilsētu)”.

29. Izteikt 26.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Tiesu apgabalu prokuratūrās var būt virsprokurora vietnieki, kuru tiesības un pienākumus nosaka attiecīgās prokuratūras virsprokurors.”

30. Papildināt 26.panta trešo daļu teikuma sākumā aiz vārdiem „Tiesas apgabala” ar vārdu „prokuratūras”.

31. Izslēgt 26.panta ceturto daļu.

13

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt likumprojekta 30.pantā vārdus „teikuma sākumā”.

Atbalstīts

11. 26.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “noteiktajam” ar vārdiem “tiesu darbības”;

izslēgt pirmajā daļā vārdu “visas”;

aizstāt otrās daļas pirmajā teikumā vārdus “un republikas pilsētu” ar vārdu “(pilsētu)”;

izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Tiesu apgabalu prokuratūrās var būt virsprokurora vietnieki, kuru tiesības un pienākumus nosaka attiecīgās prokuratūras virsprokurors.”;

papildināt trešo daļu pēc vārdiem “Tiesas apgabala” ar vārdu “prokuratūras”.

izslēgt ceturto daļu.

27. pants. Rajonu (republikas pilsētu) prokuratūras

(1) Rajonu (republikas pilsētu) prokuratūras nodibina ģenerālprokurors atbilstoši izveidotajām rajonu (pilsētu) tiesām. Rajonu (republikas pilsētu) prokuratūras veic visas prokuratūras funkcijas attiecīgajā rajona (pilsētas) tiesas darbības teritorijā. Rajona (republikas pilsētas) prokuratūras prokuroriem ir tiesības veikt prokurora funkcijas rajona (pilsētas) tiesai un apgabaltiesai piekritīgās lietās.

(2) Rajona (republikas pilsētas) prokuroru darbu vada rajona (republikas pilsētas) virsprokurors. Rajonu (republikas pilsētu) prokuratūrās, kurās ir vairāk nekā 20 prokuroru, var būt virsprokurora vietnieks.

(3) Rajona (republikas pilsētas) prokuroriem ir tiesības piedalīties attiecīgo pašvaldību un to institūciju sēdēs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.01.1996., 10.10.2002. un 17.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2008. Pirmās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2009. Sk. Pārejas noteikumus.)

32. Izslēgt 27.panta nosaukumā un 27.panta pirmajā un otrās daļas pirmajā teikumā vārdu „republikas”, kā arī izslēgt 27.panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdu „visas”.

33. Izteikt 27.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Rajonu (pilsētu) prokuratūrās var būt virsprokurora vietnieki, kuru tiesības un pienākumus nosaka attiecīgās prokuratūras virsprokurors.”

34. Izslēgt 27.panta trešo daļu.

12. 27.pantā:

izslēgt panta nosaukumā, pirmajā un otrajā daļā vārdu “republikas”;

izslēgt pirmās daļas otrajā teikumā vārdu “visas”;

izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Rajonu (pilsētu) prokuratūrās var būt virsprokurora vietnieki, kuru tiesības un pienākumus nosaka attiecīgās prokuratūras virsprokurors.”;

izslēgt trešo daļu.

29. pants. Ģenerālprokurora padome

(1) Ģenerālprokurors izveido padomi, kuras sastāvā ir Ģenerālprokuratūras departamentu un tiesu apgabalu virsprokurori, prokuratūras administratīvais direktors, kā arī var tikt iekļauti citi prokurori un prokuratūras pārraudzībā esošo valsts iestāžu vadītāji.

(2) Ģenerālprokurora padome ir koleģiāla padomdevēja institūcija, kas izskata galvenos prokuratūras organizācijas un darbības jautājumus.

(3) Ģenerālprokurora padome izveido prokuroru atestācijas un kvalifikācijas komisijas, apstiprina šo komisiju un prokuratūras pārraudzībā esošo valsts iestāžu nolikumus, nolikumu par prokurora tērpa un amata zīmes valkāšanas kārtību un paraugiem un Prokuroru ētikas kodeksu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.04.1998., 22.10.1998. un 10.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 12.11.2002.)

35. Izteikt 29.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ģenerālprokurors izveido padomi, kuras sastāvā ir Ģenerālprokuratūras departamentu un tiesu apgabalu virsprokurori un prokuratūras administratīvais direktors. Padomes sastāvā var tikt iekļauti citi prokurori un prokuratūras pārraudzībā esošo valsts iestāžu vadītāji.”

36. Papildināt 29.panta otro daļu aiz vārda „jautājumus” ar vārdiem „kā arī veic citas šajā likumā noteiktās funkcijas”.

37. Izteikt 29.panta trešo daļu jaunā redakcijā:

„(3) Ģenerālprokurora padome izstrādā un pieņem:

1) prokuratūras pārraudzībā esošu valsts iestāžu nolikumus;

2) prokuroru atestācijas un kvalifikācijas komisiju nolikumus;

3) Prokuroru ētikas kodeksu;

4) nolikumu par prokurora tērpa un amata zīmes valkāšanas kārtību un paraugiem;

5) prokurora amata kandidātu atlases, stažēšanās un kvalifikācijas pārbaudes nolikumus;

6) prokuroru profesionālās darbības novērtēšanas nolikumu;

7) prokuratūras ģerboņa izmantošanas nolikumu;

8) apbalvojumu piešķiršanas nolikumu;

9) nolikumu par prokurora palīgu.”

13. 29.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ģenerālprokurors izveido padomi, kuras sastāvā ir Ģenerālprokuratūras departamentu un tiesu apgabalu virsprokurori un prokuratūras administratīvais direktors. Padomes sastāvā var tikt iekļauti citi prokurori un prokuratūras pārraudzībā esošo valsts iestāžu vadītāji.”;

papildināt otro daļu ar vārdiem “kā arī veic citas šajā likumā noteiktās funkcijas”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ģenerālprokurora padome izstrādā un pieņem:

1) prokuratūras pārraudzībā esošu valsts iestāžu nolikumus;

2) prokuroru atestācijas un kvalifikācijas komisiju nolikumus;

3) Prokuroru ētikas kodeksu;

4) nolikumu par prokurora tērpa un amata zīmes valkāšanas kārtību un paraugiem;

5) prokurora amata kandidātu atlases, stažēšanās un kvalifikācijas pārbaudes nolikumus;

6) prokuroru profesionālās darbības novērtēšanas nolikumu;

7) prokuratūras ģerboņa izmantošanas nolikumu;

8) apbalvojumu piešķiršanas nolikumu;

9) nolikumu par prokurora palīgu.”

38. Papildināt likumprojektu ar jaunu 29.¹pantu šādā redakcijā:

„29.¹pants. Prokuroru atestācijas komisija

(1) Prokuroru atestācijas komisiju (turpmāk – atestācijas komisija) izveido Ģenerālprokurora padome uz kalendāra gadu, nosakot tās locekļu skaitu un sastāvu.

(2) Atestācijas komisijas lēmumiem un atzinumiem ir rekomendējošs raksturs.

(3) Atestācijas komisija dot atzinumu pirms iecelšanas prokurora amatā vai prokurora paaugstināšanas amatā par viņa atbilstību šim amatam, izsaka priekšlikumu ģenerālprokuroram par amata pakāpes piešķiršanu prokuroram, par disciplinārsoda piemērošanu prokuroram, ja likums paredz šāda atzinuma nepieciešamību, kā arī veic citas šajā likumā noteiktās un Prokuroru atestācijas komisijas nolikumā paredzētās funkcijas.

(4) Par šī panta trešajā daļā doto atzinumu prokurors vai prokurora amata kandidāts tiesīgs izteikt iebildumus ģenerālprokuroram.

(5) Atestācijas komisija sniedz darbības pārskatu Ģenerālprokurora padomei ne retāk kā reizi gadā.”

39. Papildināt likumprojektu ar jaunu 29.²pantu šādā redakcijā:

„29.²pants. Prokuroru kvalifikācijas komisija

(1) Prokuroru kvalifikācijas komisiju (turpmāk – kvalifikācijas komisija) izveido Ģenerālprokurora padome uz kalendāra gadu, nosakot tās locekļu skaitu un sastāvu.

(2) Kvalifikācijas komisija izvērtē un dod atzinumu par prokurora amata kandidāta stažēšanās programmas izpildi, par prokurora amata kandidāta un prokurora zināšanu un profesionālo iemaņu atbilstību prokurora amatam, kā arī veic citas šajā likumā noteiktās un Prokuroru kvalifikācijas komisijas nolikumā paredzētās funkcijas.

(3) Par šī panta otrajā daļā doto atzinumu prokurors vai prokurora amata kandidāts tiesīgs izteikt iebildumus ģenerālprokuroram.

(4) Kvalifikācijas komisija sniedz darbības pārskatu Ģenerālprokurora padomei ne retāk kā reizi gadā.”

14

15

16

17

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt likumprojekta 38.pantā piedāvātā 29.¹panta pirmajā daļā vārdu „kalendāra”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 38.pantā piedāvātā 29.¹panta ceturtajā daļā vārdu „tiesīgs” ar vārdu „var”;

Saeimas Juridiskais birojs:

 Izslēgt likumprojekta 39.pantā piedāvātā 29.²panta pirmajā daļā vārdu „kalendāra”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 39.pantā piedāvātā 29.²panta trešajā daļā vārdu „tiesīgs” ar vārdu „var”.

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

14. Papildināt likumu ar 29.¹  un 29.² pantu šādā redakcijā:

“29.¹ pants. Prokuroru atestācijas komisija

(1) Prokuroru atestācijas komisiju (turpmāk — atestācijas komisija) izveido Ģenerālprokurora padome uz gadu, nosakot tās locekļu skaitu un sastāvu.

(2) Atestācijas komisijas lēmumiem un atzinumiem ir rekomendējošs raksturs.

(3) Atestācijas komisija pirms prokurora iecelšanas vai paaugstināšanas amatā dod atzinumu par viņa atbilstību šim amatam, izsaka priekšlikumu ģenerālprokuroram par amata pakāpes piešķiršanu prokuroram, par disciplinārsoda piemērošanu prokuroram, ja likums paredz šāda atzinuma nepieciešamību, kā arī veic citas šajā likumā noteiktās un Prokuroru atestācijas komisijas nolikumā paredzētās funkcijas.

(4) Par šā panta trešajā daļā doto atzinumu prokurors vai prokurora amata kandidāts var izteikt iebildumus ģenerālprokuroram.

(5) Atestācijas komisija sniedz darbības pārskatu Ģenerālprokurora padomei ne retāk kā reizi gadā.

29.² pants. Prokuroru kvalifikācijas komisija

(1) Prokuroru kvalifikācijas komisiju (turpmāk — kvalifikācijas komisija) izveido Ģenerālprokurora padome uz gadu, nosakot tās locekļu skaitu un sastāvu.

(2) Kvalifikācijas komisija izvērtē un dod atzinumu par prokurora amata kandidāta stažēšanās programmas izpildi, par prokurora amata kandidāta un prokurora zināšanu un profesionālo iemaņu atbilstību prokurora amatam, kā arī veic citas šajā likumā noteiktās un Prokuroru kvalifikācijas komisijas nolikumā paredzētās funkcijas.

(3) Par šā panta otrajā daļā doto atzinumu prokurors vai prokurora amata kandidāts var izteikt iebildumus ģenerālprokuroram.

(4) Kvalifikācijas komisija sniedz darbības pārskatu Ģenerālprokurora padomei ne retāk kā reizi gadā.”

30. pants. Prokuroru amati

Prokuratūras iestādēs ir šādi amati: ģenerālprokurors, Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurors, Ģenerālprokuratūras nodaļas virsprokurors, tiesas apgabala virsprokurors, rajona (republikas pilsētas) virsprokurors, virsprokurora vietnieks, kā arī visu pakāpju prokuratūras iestāžu prokurors.

40. Izteikt 30.pantu šādā redakcijā:

„Prokuratūrā ir šādi prokurora amati: ģenerālprokurors, virsprokurors, virsprokurora vietnieks un prokurors.”

15. Izteikt 30.pantu šādā redakcijā:

“Prokuratūrā ir šādi prokurora amati: ģenerālprokurors, virsprokurors, virsprokurora vietnieks un prokurors.”

32. pants. Prokurora amata pakāpju piešķiršanas kārtība

(1) Prokuroram amata pakāpi piešķir atbilstoši ieņemamam amatam un profesionālajām zināšanām, kvalifikācijai un darba pieredzei.

(2) Prokuroram amata pakāpes var piešķirt šādā secībā:

1) jaunākā tieslietu padomnieka amata pakāpi — pēc trim prokurora amatā nostrādātiem gadiem;

2) tieslietu padomnieka amata pakāpi — pēc trim prokurora amatā jaunākā tieslietu padomnieka amata pakāpē nostrādātiem gadiem;

3) vecākā tieslietu padomnieka amata pakāpi — pēc četriem prokurora amatā tieslietu padomnieka amata pakāpē nostrādātiem gadiem;

4) valsts tieslietu padomnieka amata pakāpi — pēc pieciem prokurora amatā vecākā tieslietu padomnieka amata pakāpē nostrādātiem gadiem;

5) vecākā valsts tieslietu padomnieka amata pakāpi — pēc pieciem prokurora amatā valsts tieslietu padomnieka amata pakāpē nostrādātiem gadiem vai apstiprinot ģenerālprokurora amatā.

(3) Atsevišķos gadījumos prokuroram var piešķirt augstāku amata pakāpi, ja viņš iepriekšējā amata pakāpē ir nostrādājis divas trešdaļas no šā panta otrajā daļā norādītā termiņa un nokārtojis nākamās amata pakāpes kvalifikācijas eksāmenu.

(4) Ja prokurors pāriet no augstākas prokuratūras iestādes uz zemāka līmeņa prokuratūras iestādi vai no augstāka prokurora amata zemākā prokurora amatā, viņam piešķirtā amata pakāpe tiek saglabāta.

(5) Vecākā valsts tieslietu padomnieka amata pakāpi ģenerālprokuroram piešķir Saeima, apstiprinot viņu amatā. Citiem prokuroriem amata pakāpes piešķir ģenerālprokurors pēc atestācijas komisijas ieteikuma.

(6) Atkarībā no ieņemamā amata piešķiramās amata pakāpes augstākā robeža var būt šāda:

1) ģenerālprokurors, Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurors — vecākais valsts tieslietu padomnieks;

2) Ģenerālprokuratūras nodaļas virsprokurors, tiesas apgabala virsprokurors, tiesas apgabala virsprokurora vietnieks — valsts tieslietu padomnieks;

3) Ģenerālprokuratūras prokurors, rajona (republikas pilsētas) virsprokurors, rajona (republikas pilsētas) virsprokurora vietnieks, tiesas apgabala prokurors, rajona (republikas pilsētas) prokurors — vecākais tieslietu padomnieks.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

41. Izslēgt 32.panta trešajā daļā vārdu „republikas”.

18

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 41.pantā vārdus „trešajā daļā” ar vārdiem un skaitli „sestās daļas 3.punktā”.

Atbalstīts

16. Izslēgt 32.panta sestās daļas 3.punktā vārdu “republikas”.

33. pants. Prokuroru amatu kandidāts

(1) Par prokurora amata kandidātu var būt Latvijas pilsonis, kas ieguvis augstāko juridisko izglītību, ir stažējies prokuratūrā, izpildījis stažēšanās programmu un nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu.

(2) Kārtību, kādā prokurora amata kandidāts stažējas prokuratūrā un kārto kvalifikācijas eksāmenu, nosaka ģenerālprokurora padome.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar Satversmes tiesas 04.06.2002. spriedumu un 10.10.2002. un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

42. Izteikt 33.pantu jaunā redakcijā:

„Par prokuroru var iecelt personu, kura:

1) ir Latvijas pilsonis;

2) prot valsts valodu augstākajā līmenī;

3) sasniegusi 25 gadu vecumu;

4) ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, kā arī maģistra vai doktora grādu;

5) ir ar nevainojamu reputāciju;

6) stažējusies prokuratūrā, izpildījusi stažēšanās programmu, nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu un saņēmusi atestācijas komisijas atzinumu par atbilstību prokurora amatam.”

19

Saeimas Juridiskais birojs:

 Aizstāt likumprojekta 42.pantā vārdu „pantu” ar vārdiem „panta tekstu”.

Atbalstīts

17. Izteikt 33.panta tekstu šādā redakcijā:

“Par prokuroru var iecelt personu, kura:

1) ir Latvijas pilsonis;

2) prot valsts valodu augstākajā līmenī;

3) sasniegusi 25 gadu vecumu;

4) ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, kā arī maģistra vai doktora grādu;

5) ir ar nevainojamu reputāciju;

6) stažējusies prokuratūrā, izpildījusi stažēšanās programmu, nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu un saņēmusi atestācijas komisijas atzinumu par atbilstību prokurora amatam.”

43. Papildināt likumprojektu ar jaunu 33.¹pantu šādā redakcijā:

„33.¹pants. Prokurora amata kandidātu atlase

(1) Prokurora amata kandidātu atlase notiek nepieļaujot nekādu diskrimināciju. Prasību, ka prokuroram jābūt Latvijas pilsonim, nevar uzskatīt par diskriminējošu.

(2) Personai, kas vēlas kandidēt prokurora amatam, ir pienākums sniegt informāciju un dokumentus par tās atbilstību likumā noteiktajām prasībām kandidēšanai prokurora amatam. Sniegto informāciju, iesniegtos dokumentus, tajos ietvertās ziņas, kā arī citu informāciju par kandidāta personu nepieciešamības gadījumā var pārbaudīt.

(3) Persona, kas nav veiksmīgi izturējusi prokurora amata kandidātu atlasi, otrreiz prokurora amata kandidātu atlasē tiesīga piedalīties ne agrāk kā pēc kalendāra gada.

(4) Kārtību, kādā veicama prokurora amata kandidātu atlase, nosaka Prokuroru amata kandidātu atlases nolikums.”

44. Papildināt likumprojektu ar jaunu 33.²pantu šādā redakcijā:

„33.²pants. Prokurora amata kandidāta stažēšanās un kvalifikācijas pārbaude

(1) Prokurora amata kandidāts stažējas vakantajā rajona (pilsētas) prokurora amata vietā uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus. Šajā termiņā netiek ieskaitīts laiks, kad prokurora amata kandidāts attaisnojošu iemeslu dēļ atrodas nepārtrauktā prombūtnē.

(2) Stažēšanās līgumu ar prokurora amata kandidātu slēdz ģenerālprokurors. Līgumā norādāmas puses, to tiesības, pienākumi, stažēšanās vieta un laiks. Līguma neatņemama sastāvdaļa ir stažēšanās programma.

(3) Stažēšanās periodā prokurora amata kandidāts nav apveltīts ar prokurora procesuālajām tiesībām.

(4) Prokurora amata kandidāta mēnešalgu stažēšanās laikā nosaka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums.

(5) Citus jautājumus, kas saistīti ar prokurora amata kandidāta stažēšanos prokuratūrā un kvalifikācijas pārbaudi, reglamentē Prokurora amata kandidātu stažēšanās un kvalifikācijas pārbaudes nolikums.”

20

21

22

23

24

25

26

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 43.pantā piedāvātā 33.¹panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Prokurora amata kandidātu atlasē nav pieļaujama nekāda diskriminācija atkarībā no viņa izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, politiskajiem vai citiem uzskatiem.”.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izteikt likumprojekta 43.pantā piedāvātā 33.¹panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ģenerālprokurors vai viņa pilnvarota amatpersona var pieprasīt no personas, kas vēlas kandidēt prokurora amatam, informāciju un dokumentus par tās atbilstību likumā noteiktajām prasībām kandidēšanai prokurora amatam, kā arī informāciju no citām institūcijām vai personām par personu, kura vēlas kandidēt prokurora amatam. Ģenerālprokurors vai viņa pilnvarota amatpersona var pārbaudīt saņemto informāciju un dokumentus.”

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt likumprojekta 43.pantā piedāvātā 33.¹panta trešajā daļā vārdu „veiksmīgi”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 43.pantā piedāvātā 33.¹panta trešajā daļā vārdu „otrreiz” ar vārdu „atkārtoti”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt likumprojekta 43.pantā piedāvātā 33.¹panta trešajā daļā vārdu „kalendāra”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt likumprojekta 44.pantā piedāvātā 33.²panta otrās daļas otro teikumu.

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 44.pantā piedāvātā 33.²panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Stažēšanās laikā prokurora amata kandidātam nav prokurora procesuālo tiesību.”.

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

18. Papildināt likumu ar 33.¹  un 33.² pantu šādā redakcijā:

“33.¹ pants. Prokurora amata kandidātu atlase

(1) Prokurora amata kandidātu atlasē nav pieļaujama nekāda diskriminācija atkarībā no kandidātu izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, politiskajiem vai citiem uzskatiem.

(2) Ģenerālprokurors vai viņa pilnvarota amatpersona var pieprasīt no personas, kura vēlas kandidēt uz prokurora amatu, informāciju un dokumentus par tās atbilstību likumā noteiktajām prasībām kandidēšanai uz prokurora amatu, kā arī informāciju no citām institūcijām vai personām par personu, kura vēlas kandidēt uz prokurora amatu. Ģenerālprokurors vai viņa pilnvarota amatpersona var pārbaudīt saņemto informāciju un dokumentus.

(3) Persona, kura nav izturējusi prokurora amata kandidātu atlasi, atkārtoti prokurora amata kandidātu atlasē ir tiesīga piedalīties ne agrāk kā pēc gada.

(4) Kārtību, kādā veicama prokurora amata kandidātu atlase, nosaka Prokurora amata kandidātu atlases nolikums.

33.² pants. Prokurora amata kandidāta stažēšanās un kvalifikācijas pārbaude

(1) Prokurora amata kandidāts stažējas vakantajā rajona (pilsētas) prokurora amata vietā uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus. Šajā termiņā netiek ieskaitīts laiks, kad prokurora amata kandidāts attaisnojošu iemeslu dēļ atrodas nepārtrauktā prombūtnē.

(2) Stažēšanās līgumu ar prokurora amata kandidātu slēdz ģenerālprokurors. Līguma neatņemama sastāvdaļa ir stažēšanās programma.

(3) Stažēšanās laikā prokurora amata kandidātam nav prokurora procesuālo tiesību.

(4) Prokurora amata kandidāta mēnešalgu stažēšanās laikā nosaka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums.

(5) Citus jautājumus, kas saistīti ar prokurora amata kandidāta stažēšanos prokuratūrā un kvalifikācijas pārbaudi, reglamentē Prokurora amata kandidātu stažēšanās un kvalifikācijas pārbaudes nolikums.”

34. pants. Rajona (republikas pilsētas) virsprokurora, tiesas apgabala prokurora un Ģenerālprokuratūras prokurora amata kandidāts

(1) Par rajona (republikas pilsētas) virsprokuroru var iecelt personu, kurai ir ne mazāk kā trīs gadus ilgs darba stāžs prokurora vai tiesneša amatā.

(2) Par tiesas apgabala prokuroru vai par Ģenerālprokuratūras prokuroru var iecelt personu, kurai ir ne mazāk kā trīs gadus ilgs darba stāžs prokurora vai tiesneša amatā vai vismaz piecus gadus ilgs darba stāžs jurista specialitātē.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

45. Izteikt 34.pantu un tā nosaukumu šādā redakcijā:

„34.pants. Rajona (pilsētas) prokuratūras virsprokurora, tiesas apgabala prokuratūras prokurora un Ģenerālprokuratūras prokurora amata kandidāts

(1) Par rajona (pilsētas) prokuratūras virsprokuroru var iecelt personu, kurai ir ne mazāk kā piecus gadus ilgs darba stāžs prokurora vai tiesneša amatā.

(2) Par tiesas apgabala prokuratūras prokuroru vai par Ģenerālprokuratūras prokuroru var iecelt personu, kurai ir ne mazāk kā piecus gadus ilgs darba stāžs prokurora vai tiesneša amatā vai 10 gadu kopējais stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla vai zvērināta advokāta amatā.”

27

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 45.pantā piedāvātā 34.panta otrajā daļā vārdus un skaitli „10 gadu kopējais” ar vārdiem „ne mazāk kā desmit gadus ilgs darba”.

Atbalstīts

19. Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

“34.pants. Rajona (pilsētas) prokuratūras virsprokurora, tiesas apgabala prokuratūras prokurora un Ģenerālprokuratūras prokurora amata kandidāts

(1) Par rajona (pilsētas) prokuratūras virsprokuroru var iecelt personu, kurai ir ne mazāk kā piecus gadus ilgs darba stāžs prokurora vai tiesneša amatā.

(2) Par tiesas apgabala prokuratūras prokuroru vai par Ģenerālprokuratūras prokuroru var iecelt personu, kurai ir ne mazāk kā piecus gadus ilgs darba stāžs prokurora vai tiesneša amatā vai ne mazāk kā 10 gadus ilgs darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla vai zvērināta advokāta amatā.”

35. pants. Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurora, nodaļas virsprokurora un tiesas apgabala virsprokurora amata kandidāts
Par Ģenerālprokuratūras departamenta, nodaļas vai tiesas apgabala virsprokuroru var iecelt personu, kurai ir ne mazāk kā piecus gadus ilgs darba stāžs Latvijas Republikas prokuratūrā vai ne mazāk kā trīs gadus ilgs darba stāžs Latvijas Republikas Augstākajā tiesā.

(19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

46. Papildināt 35.panta nosaukumu aiz vārda „apgabala” ar vārdu „prokuratūras”.

47. Izteikt 35.pantu šādā redakcijā:

„Par Ģenerālprokuratūras departamenta, nodaļas vai tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroru var iecelt personu, kurai ir ne mazāk kā desmit gadus ilgs darba stāžs prokurora amatā vai ne mazāk kā piecus gadus ilgs darba stāžs Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesneša amatā.”

28

29

30

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 47.pantā vārdu „pantu” ar vārdiem „panta tekstu”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt likumprojekta 47.pantā piedāvātā 35.pantā vārdus „Latvijas Republikas”.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Papildināt likumprojekta 47.pantā piedāvāto 35.pantu pēc vārdiem „tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroru” ar vārdiem „un virsprokurora vietnieku”.

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

20. 35.pantā:

papildināt panta nosaukumu pēc vārda “apgabala” ar vārdu “prokuratūras”;

izteikt panta tekstu šādā redakcijā:

“Par Ģenerālprokuratūras departamenta, nodaļas vai tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroru un virsprokurora vietnieku var iecelt personu, kurai ir ne mazāk kā 10 gadus ilgs darba stāžs prokurora amatā vai ne mazāk kā piecus gadus ilgs darba stāžs Augstākās tiesas tiesneša amatā.”

48. Papildināt likumprojektu ar jaunu 35.¹pantu šādā redakcijā:

„35.¹pants. Prokurora stažēšanās citā prokuratūras struktūrvienībā

Pirms prokurora paaugstināšanas amatā, kā arī prokurora kvalifikācijas celšanai, ģenerālprokurors var uzdot prokuroram stažēties citā prokuratūras struktūrvienībā vakantajā prokurora amatā uz laiku, kas nepārsniedz 6 mēnešus.”

21. Papildināt likumu ar 35.¹ pantu šādā redakcijā:

“35.¹ pants. Prokurora stažēšanās citā prokuratūras struktūrvienībā

Pirms prokurora paaugstināšanas amatā, kā arī prokurora kvalifikācijas celšanai, ģenerālprokurors var uzdot prokuroram stažēties citā prokuratūras struktūrvienībā vakantajā prokurora amatā uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus.”

36. pants. Ģenerālprokurora amata kandidāts

Par ģenerālprokuroru var iecelt personu, kura:

1) ne mazāk kā trīs gadus ir strādājusi par Satversmes tiesas tiesnesi;

2) pēc 1993. gada 1. janvāra ne mazāk kā trīs gadus ir strādājusi par Augstākās tiesas tiesnesi un kurai ir vismaz trešā kvalifikācijas klase;

3) ne mazāk kā trīs gadus ir strādājusi par apgabaltiesas tiesnesi un kurai ir vismaz trešā kvalifikācijas klase;

4) pēc 1990. gada 26. septembra ne mazāk kā piecus gadus ir strādājusi prokurora amatā prokuratūras iestādēs.

(08.06.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.07.2000.)

49. Izteikt 36.pantu šādā redakcijā:

„Par ģenerālprokuroru var iecelt 40 gadus sasniegušu personu, kura:

1) ne mazāk kā piecus gadus ir strādājusi Satversmes tiesas tiesneša amatā;”

2) ne mazāk kā  piecus gadus ir strādājusi starptautiskās tiesas tiesneša vai pārnacionālās tiesas tiesneša amatā, vai Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesneša amatā;

3) ne mazāk kā desmit gadus ir strādājusi apgabaltiesas tiesneša amatā;

4) desmit gadus strādājusi virsprokurora, tiesas apgabala prokuratūras vai Ģenerālprokuratūras prokurora amatā.”

31

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 49.pantu šādā redakcijā:

„49. Izteikt 36.pantu šādā redakcijā:

„36.pants. Ģenerālprokurora amata kandidāts

Par ģenerālprokuroru var iecelt 40 gadus sasniegušu personu, kura atbilst šā likuma 33.panta 1., 2., 4. un 5.punkta prasībām un kura ne mazāk kā piecus gadus strādājusi Satversmes tiesas tiesneša, Augstākās tiesas tiesneša, starptautiskās tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā vai ne mazāk kā desmit gadus strādājusi apgabaltiesas tiesneša, virsprokurora, tiesas apgabala prokuratūras vai Ģenerālprokuratūras prokurora amatā.”

Atbalstīts

22. Izteikt 36.panta tekstu šādā redakcijā:

“Par ģenerālprokuroru var iecelt 40 gadus sasniegušu personu, kura atbilst šā likuma 33.panta 1., 2., 4. un 5.punkta prasībām un kura ne mazāk kā piecus gadus strādājusi Satversmes tiesas tiesneša, Augstākās tiesas tiesneša, starptautiskās tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā vai ne mazāk kā 10 gadus strādājusi apgabaltiesas tiesneša, virsprokurora, tiesas apgabala prokuratūras vai Ģenerālprokuratūras prokurora amatā.”

37. pants. Personas, kuras nevar būt par prokuroru un prokurora amata kandidātu

(1) Par prokuroru un prokurora amata kandidātu nevar būt persona, kura:

1) nav Latvijas pilsonis;

2) neprot latviešu valodu;

3) ir atzīta par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā;

4) ir sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

5) bijusi notiesāta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet no soda atbrīvota;

6) ir saukta pie kriminālatbildības, bet krimināllieta pret to izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

7) ir vai ir bijusi PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas vai to valstu, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

8) ir vai ir bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks pēc šīs organizācijas aizliegšanas.

(2) Par prokurora kandidātu nevar būt persona, kura ir aizdomās turētais, apsūdzētais vai tiesājamais krimināllietā.

(10.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.2002.)

50. Izteikt 37.panta pirmās daļas 2., 3., 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

„2) neprot valsts valodu augstākajā līmenī;

3) kura ir ar rīcībspējas ierobežojumu;

5) izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvota sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;

6) ir saukta pie kriminālatbildības, bet  kriminālprocess pret to izbeigts uz nereabilitējoša pamata;”

51. Papildināt 37.panta pirmo daļu ar jaunu 9.punktu šādā redakcijā:

„9) pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atcelta no tiesneša amata, no zvērināta tiesu izpildītāja, zvērināta tiesu izpildītāja palīga, zvērināta notāra, zvērināta notāra palīga amata, izslēgta no zvērinātu advokātu vai zvērinātu advokātu palīgu skaita vai atlaista no prokurora amata un no disciplinārlietā pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās brīža nav pagājuši pieci gadi.”

52. Izteikt 37.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Par prokurora amata kandidātu nevar būt Kriminālprocesa likuma 60.panta pirmajā daļā paredzētā persona, kura īsteno savu procesuālo aizstāvību kriminālprocesā.”

32

33

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 50.pantu šādā redakcijā:

„50. Izteikt 37.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6. šādā redakcijā:

„1) neatbilst šā likuma 33.panta prasībām;

2) ir ar rīcībspējas ierobežojumu;

3) pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atlaista no prokurora amata, atcelta no tiesneša amata, no zvērināta tiesu izpildītāja, zvērināta tiesu izpildītāja palīga, zvērināta notāra, zvērināta notāra palīga amata vai izslēgta no zvērinātu advokātu vai zvērinātu advokātu palīgu skaita un no disciplinārlietā pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās brīža nav pagājuši vismaz pieci gadi;

4) ir sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

5) izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvota sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;

6) ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz nereabilitējoša pamata;”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt likumprojekta 51.pantu;

attiecīgi mainīt turpmāko pantu numerāciju.

Atbalstīts

Atbalstīts

23. 37.pantā:

izteikt pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

“1) neatbilst šā likuma 33.panta prasībām;

2) ir ar rīcībspējas ierobežojumu;

3) pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atlaista no prokurora amata, atcelta no tiesneša amata, no zvērināta tiesu izpildītāja, zvērināta tiesu izpildītāja palīga, zvērināta notāra, zvērināta notāra palīga amata vai izslēgta no zvērinātu advokātu vai zvērinātu advokātu palīgu skaita un no disciplinārlietā pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās brīža nav pagājuši vismaz pieci gadi;

4) ir sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

5) izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvota sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu;

6) ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz nereabilitējoša pamata;”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Par prokurora amata kandidātu nevar būt Kriminālprocesa likuma 60.panta pirmajā daļā minētā persona, kura īsteno savu procesuālo aizstāvību kriminālprocesā.”

38. pants. Prokuroru iecelšanas kārtība

(1) Ģenerālprokuroru pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma amatā apstiprina Saeima uz pieciem gadiem.

(2) Virsprokurorus amatā ieceļ ģenerālprokurors uz pieciem gadiem, ievērojot atestācijas komisijas atzinumu.

(3) Pārējos prokurorus amatā ieceļ ģenerālprokurors bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Pirms prokurora iecelšanas vai paaugstināšanas amatā atestācijas komisija dod atzinumu par viņa atbilstību šim amatam.

(4) Par ģenerālprokurora apstiprināšanu un virsprokuroru iecelšanu tiek paziņots oficiālā laikrakstā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 18.11.1998.)

53.Papildināt 38.panta nosaukumu aiz vārda „kārtība” ar vārdiem „un pilnvaru termiņš”.

54. Izteikt 38.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ģenerālprokuroru pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma amatā ieceļ Saeima uz pieciem gadiem ar tiesībām kandidēt uz ģenerālprokurora amatu otru termiņu pēc kārtas.”

55. Aizstāt 38.panta otrajā daļā vārdu „virsprokurorus” ar vārdu „virsprokuroru”.

56. Papildināt 38.panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

„Virsprokurora pilnvaru termiņš saīsinās, ja sasniegts šī likuma 38.¹pantā noteiktais prokurora amata pienākumu pildīšanas maksimālais vecums.”

57. Izslēgt 38.panta trešajā daļā vārdu „šim”.

58. Izteikt 38.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Par ģenerālprokurora un virsprokuroru iecelšanu amatā tiek paziņots oficiālā laikrakstā un ievietota informācija prokuratūras mājas lapā.”

34

35

36

Saeimas Juridiskais birojs:

 Izteikt likumprojekta 54.pantu šādā redakcijā:

„54. Izteikt 38.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ģenerālprokuroru pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tieslietu padomi, amatā ieceļ Saeima uz pieciem gadiem. Viena un tā pati persona var būt par ģenerālprokuroru ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.”

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Aizstāt likumprojekta 55.pantā vārdu „virsprokuroru” ar vārdiem „virsprokuroru un virsprokurora vietnieku”.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Aizstāt likumprojekta 58.pantā vārdus „oficiālā laikrakstā” ar vārdiem „oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis””.

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

24. 38.pantā:

papildināt panta nosaukumu ar vārdiem “un pilnvaru termiņš”;

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ģenerālprokuroru pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tieslietu padomi, amatā ieceļ Saeima uz pieciem gadiem. Viena un tā pati persona var būt par ģenerālprokuroru ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.”;

aizstāt otrajā daļā vārdu “Virsprokurorus” ar vārdiem “Virsprokuroru un virsprokurora vietnieku”;

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Virsprokurora pilnvaru termiņš saīsinās, ja sasniegts šā likuma 38.¹ pantā noteiktais prokurora amata pienākumu pildīšanas maksimālais vecums.”;

izslēgt trešajā daļā vārdu “šim”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Par ģenerālprokurora un virsprokuroru iecelšanu amatā tiek paziņots oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un ievietota informācija prokuratūras mājaslapā.”

59. Papildināt likumprojektu ar jaunu 38.¹pantu šādā redakcijā:

„38.¹pants. Prokurora amata pienākumu pildīšanas maksimālais vecums

(1) Amata pienākumu pildīšanas maksimālais vecums prokuroram ir 65 gadi.

(2) Ģenerālprokurors, izvērtējis Prokuroru atestācijas komisijas atzinumu, izņēmuma kārtībā var turpināt amata attiecības ar prokuroru vai virsprokurora vietnieku, kurš sasniedzis amata pienākumu pildīšanas maksimālo vecumu, un virsprokuroru, kura amata termiņš beidzies pēc amata pienākumu pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanas, atkarībā no ieņemamā amata uz laiku līdz:

1)vienam gadam – rajona (pilsētas) un tiesas apgabala līmeņa prokuratūras virsprokuroram, virsprokurora vietniekam vai prokuroram;

2)diviem gadiem – Ģenerālprokuratūras virsprokuroram vai prokuroram.”

60. Papildināt likumprojektu ar jaunu 38.²pantu šādā redakcijā:

„38. ²pants. Prokurora profesionālās darbības novērtēšana

(1) Prokurora profesionālās darbības novērtēšanas mērķis ir veicināt prokurora nepārtrauktu profesionālo izaugsmi amata pienākumu pildīšanas laikā.

(2) Prokurora profesionālās darbības novērtēšanu, piedaloties prokuroram, veic atestācijas komisija ne retāk kā reizi piecos gados.

(3) Novērtējot prokurora profesionālo darbību, atestācijas komisija analizē prokurora funkciju izpildes kvalitāti, individuālā darba organizāciju, dalību kvalifikācijas celšanas pasākumos, darba statistiskos rādītājus, kā arī citus Prokuroru profesionālās darbības novērtēšanas nolikumā paredzētos kritērijus.

(4) Ja prokurors atkārtoti neierodas uz atestācijas komisijas sēdi bez attaisnojoša iemesla, prokurora profesionālo darbību var novērtēt, viņam klāt neesot.

(5) Ja atestācijas komisijas rīcībā nav pietiekama informācija prokurora profesionālās darbības novērtēšanai, tā var uzdot pārbaudīt prokurora zināšanu un profesionālo iemaņu atbilstību ieņemamajam amatam kvalifikācijas komisijai vai arī uzdot veikt atsevišķu prokurora profesionālās darbības pārbaudi amatā augstākam prokuroram.

(6) Par prokurora profesionālo darbību atestācijas komisija sniedz atzinumu.

(7) Ja prokurors profesionālās darbības novērtēšanā saņēmis negatīvu atzinumu, ģenerālprokurora noteiktajā termiņā veicama atkārtota prokurora profesionālās darbības novērtēšana, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no iepriekšējā atzinuma sniegšanas dienas.

(8) Ja prokurors prokurora profesionālās darbības novērtēšanā saņēmis atkārtotu negatīvu novērtējumu, viņu atlaiž no amata.

(9) Kārtību, kādā veicama prokuroru profesionālās darbības novērtēšana, nosaka Prokuroru profesionālās darbības novērtēšanas nolikums.

(10) Ģenerālprokurora lēmums par prokurora atlaišanu no amata atkārtotas negatīvas prokurora profesionālās darbības novērtēšanas dēļ pārsūdzams Administratīvajā tiesā.”

37

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izteikt likumprojekta 60.pantā piedāvātā 38.²panta desmito daļu šādā redakcijā:

„(10) Ģenerālprokurora lēmums par prokurora atlaišanu no amata atkārtotas negatīvas profesionālās darbības novērtēšanas dēļ prokurors var pārsūdzēt Disciplinārtiesā, kas lietu izskata likumā „Par tiesu varu” un Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā noteiktajā kārtībā. Izskatot sūdzību par ģenerālprokurora lēmumu, Disciplinārtiesa var:

1) atstāt ģenerālprokurora lēmumu negrozītu un sūdzību noraidīt;

2) atcelt ģenerālprokurora lēmumu.”

Atbalstīts

25. Papildināt likumu ar 38.¹  un 38.² pantu šādā redakcijā:

“38.¹ pants. Prokurora amata pienākumu pildīšanas maksimālais vecums

(1) Amata pienākumu pildīšanas maksimālais vecums prokuroram ir 65 gadi.

(2) Ģenerālprokurors, izvērtējis Prokuroru atestācijas komisijas atzinumu, izņēmuma kārtībā var turpināt amata attiecības ar prokuroru vai virsprokurora vietnieku, kurš sasniedzis amata pienākumu pildīšanas maksimālo vecumu, un virsprokuroru, kura amata termiņš beidzies pēc amata pienākumu pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanas, atkarībā no ieņemamā amata uz laiku līdz:

1) vienam gadam — rajona (pilsētas) un tiesas apgabala līmeņa prokuratūras virsprokuroram, virsprokurora vietniekam vai prokuroram;

2) diviem gadiem — Ģenerālprokuratūras virsprokuroram vai prokuroram.

38.² pants. Prokurora profesionālās darbības novērtēšana

(1) Prokurora profesionālās darbības novērtēšanas mērķis ir veicināt prokurora nepārtrauktu profesionālo izaugsmi amata pienākumu pildīšanas laikā.

(2) Prokurora profesionālās darbības novērtēšanu, piedaloties prokuroram, veic atestācijas komisija ne retāk kā reizi piecos gados.

(3) Novērtējot prokurora profesionālo darbību, atestācijas komisija analizē prokurora funkciju izpildes kvalitāti, individuālā darba organizāciju, dalību kvalifikācijas celšanas pasākumos, darba statistiskos rādītājus, kā arī citus Prokuroru profesionālās darbības novērtēšanas nolikumā paredzētos kritērijus.

(4) Ja prokurors atkārtoti neierodas uz atestācijas komisijas sēdi bez attaisnojoša iemesla, prokurora profesionālo darbību var novērtēt, viņam klāt neesot.

(5) Ja atestācijas komisijas rīcībā nav pietiekamas informācijas prokurora profesionālās darbības novērtēšanai, tā var uzdot pārbaudīt prokurora zināšanu un profesionālo iemaņu atbilstību ieņemamajam amatam kvalifikācijas komisijai vai arī uzdot veikt atsevišķu prokurora profesionālās darbības pārbaudi amatā augstākam prokuroram.

(6) Par prokurora profesionālo darbību atestācijas komisija sniedz atzinumu.

(7) Ja prokurora profesionālās darbības novērtēšanā prokurors saņēmis negatīvu atzinumu, ģenerālprokurora noteiktajā termiņā, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no iepriekšējā atzinuma sniegšanas dienas, veicama atkārtota prokurora profesionālās darbības novērtēšana.

(8) Ja prokurora profesionālās darbības novērtēšanā prokurors saņēmis atkārtotu negatīvu novērtējumu, viņu atlaiž no amata.

(9) Kārtību, kādā veicama prokuroru profesionālās darbības novērtēšana, nosaka Prokuroru profesionālās darbības novērtēšanas nolikums.

(10) Ģenerālprokurora lēmumu par prokurora atlaišanu no amata atkārtotas negatīvas profesionālās darbības novērtēšanas dēļ prokurors var pārsūdzēt Disciplinārtiesā, kas lietu izskata likumā “Par tiesu varu” un Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā noteiktajā kārtībā. Izskatot sūdzību par ģenerālprokurora lēmumu, Disciplinārtiesa var:

1) atstāt ģenerālprokurora lēmumu negrozītu un sūdzību noraidīt;

2) atcelt ģenerālprokurora lēmumu.”

39. pants. Prokurora atbrīvošana no amata

Prokuroru no amata atbrīvo:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) sakarā ar ievēlēšanu vai iecelšanu citā amatā;

3) veselības stāvokļa dēļ, ja tas neļauj turpināt prokurora darbu;

4) beidzoties amata pienākumu pildīšanas termiņam;

5) sakarā ar prokuratūras iestādes vai prokurora amata likvidāciju vai prokuroru skaita samazināšanu, ja attiecīgajā gadījumā nav iespējams prokuroru iecelt citā prokurora amatā vai prokurors šādai iecelšanai nepiekrīt.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 24.06.2009.)

61. Papildināt 39.panta 4.punktu aiz vārda „termiņam” ar vārdiem „ja prokurors nepiekrīt iecelšanai citā prokurora amatā”.

62. Izteikt 39.panta 5.punktu šādā redakcijā:

„5) sakarā ar prokuratūras struktūrvienības vai prokurora amata likvidāciju vai prokuroru skaita samazināšanu, ja nav iespējams prokuroru iecelt citā struktūrvienībā vai citā prokurora amatā, vai prokurors šādai iecelšanai nepiekrīt;”

63. Papildināt 39.pantu ar jaunu 6.punktu šādā redakcijā:

„6) sakarā ar likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu.”

26. 39.pantā:

papildināt 4.punktu ar vārdiem “ja prokurors nepiekrīt iecelšanai citā prokurora amatā”;

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5) sakarā ar prokuratūras struktūrvienības vai prokurora amata likvidāciju vai prokuroru skaita samazināšanu, ja nav iespējams prokuroru iecelt citā struktūrvienībā vai citā prokurora amatā vai ja prokurors šādai iecelšanai nepiekrīt;”;

papildināt pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) sakarā ar likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu.”

40. pants. Prokuroru atlaišanas pamati

(1) Prokurors ir jāatlaiž no amata:

1) ja ģenerālprokurors ir konstatējis faktu, ka nav ievērots kāds no šā likuma 37. panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem;

2) ja ģenerālprokurors konstatējis faktu, ka nav ievērots kāds no likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajiem ierobežojumiem un aizliegumiem;

3) ja prokurors atsakās pārtraukt savu piederību pie partijām vai politiskajām organizācijām;

4) ja prokurors notiesāts un tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā.

(2) Prokuroru var atlaist no amata:

1) par tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, kas saistīta ar viņa profesionālo darbību un izraisījusi būtiskas sekas;

2) par apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar prokurora amatu;

3) ja viņš sasniedzis valsts noteikto pensijas vecumu;

4) ja atestācijas komisija konstatē, ka viņa profesionālās iemaņas ir nepietiekamas;

5) par darba pienākumu tīšu nepildīšanu;

6) par Prokuroru ētikas kodeksa normu rupju pārkāpšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.1996., 22.10.1998., 08.06.2000. un 10.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 12.11.2002.)

64. Izslēgt 40.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā vārdu „faktu”.

65. 40.panta pirmās daļas 2.punktu izteikt kā 40.panta otrās daļas jaunu 7.punktu.

66. Izslēgt 40.panta pirmās daļas 3.punktā vārdu „pie”.

67. Izteikt 40.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

„4) ja Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā konstatēta prokurora vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā;”

68. Papildināt 40.panta pirmo daļu ar jaunu 5.punktu šādā redakcijā:

„5) ja profesionālās darbības novērtēšanā prokurors saņēmis negatīvu novērtējumu.”

69. Izslēgt 40.panta otrās daļas 3.punktu.

38

39

40

41

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izteikt likumprojekta 64. pantu šādā redakcijā:

„64. Izslēgt 40. panta pirmās daļas 1. punktā vārdu „faktu”.”

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 65.pantu šādā redakcijā:

„65. Izslēgt 40.panta pirmās daļas 2.punktu”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Papildināt likumprojekta 68.pantu pēc vārda „prokurors” ar vārdu „atkārtoti”.

Saeimas Juridiskais birojs:

 Papildināt likumprojektu ar jaunu 70.pantu šādā redakcijā:

„70. Papildināt 40.panta otro daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

„7) ja ģenerālprokurors konstatējis, ka nav ievērots kāds no likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajiem ierobežojumiem un aizliegumiem.”;

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

27. 40.pantā:

izslēgt pirmās daļas 1.punktā vārdu “faktu”;

izslēgt pirmās daļas 2.punktu;

izslēgt pirmās daļas 3.punktā vārdu “pie”;

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) ja Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā konstatēta prokurora vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā;”;

papildināt pirmo daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) ja profesionālās darbības novērtēšanā prokurors atkārtoti saņēmis negatīvu novērtējumu.”;

izslēgt otrās daļas 3.punktu;

papildināt otro daļu ar 7.punktu šādā redakcijā:

“7) ja ģenerālprokurors konstatējis, ka nav ievērots kāds no likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktajiem ierobežojumiem un aizliegumiem.”

42. pants. Prokurora atstādināšana no amata

(1) Ja prokurors pieļāvis tādu dienesta pārkāpumu, par kuru viņu var atlaist no amata, ģenerālprokurors drīkst atstādināt viņu no amata līdz jautājuma galīgai izlemšanai, bet ar kriminālatbildību saistītos gadījumos — līdz nolēmuma pieņemšanai krimināllietā.

(2) Par atstādināšanas laiku prokuroram netiek izmaksāta darba samaksa.

(3) Ja likumā paredzētais atlaišanas pamats netiek konstatēts, prokuroram izmaksā vidējo izpeļņu par visu laiku, kurā viņš atstādināts no amata.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 12.11.2002.)

70. Izteikt 42.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

„(1) Ja prokurors pieļāvis pārkāpumu, par kuru viņu var atlaist no amata, ģenerālprokurors drīkst atstādināt viņu no amata līdz nolēmuma pieņemšanai disciplinārlietā vai ar kriminālatbildību saistītos gadījumos līdz krimināltiesisko attiecību noregulējumam kriminālprocesā, vai citādi zudis pamats prokurora atstādināšanai.

(2) Atstādinātajam prokuroram izmaksā minimālo mēnešalgu.”

28. Izteikt 42.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja prokurors pieļāvis pārkāpumu, par kuru viņu var atlaist no amata, ģenerālprokurors drīkst atstādināt viņu no amata līdz nolēmuma pieņemšanai disciplinārlietā vai — ar kriminālatbildību saistītos gadījumos — līdz krimināltiesisko attiecību noregulējumam kriminālprocesā.

(2) Atstādinātajam prokuroram izmaksā minimālo mēnešalgu.”

43. pants. Prokurora disciplinārā atbildība

(1) Prokuroru var saukt pie disciplinārās atbildības saskaņā ar darba likumdošanas aktiem, kā arī par:
1) tīšu likuma pārkāpumu, pildot dienesta pienākumus;

2) darba pienākumu tīšu nepildīšanu;
3) apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar prokurora amatu;

4) administratīvo pārkāpumu;

5) Prokuroru ētikas kodeksa normu neievērošanu.

(2) Attaisnojoša sprieduma taisīšana, krimināllietas nosūtīšana papildizmeklēšanai vai procesuālo lēmumu atcelšana pati par sevi nevar būt par pamatu prokurora disciplinārajai atbildībai, ja vien prokurors nav pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, kura izraisījusi būtiskas sekas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.04.1998. likumu, kas stājas spēkā 29.04.1998.)

71. Izslēgt 42.panta pirmajā daļā vārdus „saskaņā ar darba likumdošanas aktiem, kā arī”.

72. Izteikt 43.panta pirmās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

„1) tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, pildot amata pienākumus;

2) amata pienākumu tīšu nepildīšanu;”

73.Aizstāt 43.panta otrajā daļā vārdus „krimināllietas nosūtīšana papildizmeklēšanai” ar vārdiem „lietas nosūtīšana pārkāpumu novēršanai”.

42

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Aizstāt likumprojekta 71. pantā skaitli „42.” ar skaitli un „43.”.

Atbalstīts

29. 43.pantā:

izslēgt pirmās daļas ievaddaļā vārdus “saskaņā ar darba likumdošanas aktiem, kā arī”;

izteikt pirmās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, pildot amata pienākumus;

2) amata pienākumu tīšu nepildīšanu;”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “krimināllietas nosūtīšana papildizmeklēšanai” ar vārdiem “lietas nosūtīšana pārkāpumu novēršanai”.

44. pants. Disciplinārsodi

(1) Par šā likuma 43. pantā paredzētajiem pārkāpumiem prokuroram var tikt piemēroti šādi disciplinārsodi:

1) piezīme;

2) rājiens;

3) prokurora mēneša amatalgas samazināšana līdz 20 procentiem uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem;

4) pazemināšana amata pakāpē;

5) pazemināšana amatā;

6) atlaišana no amata.

(2) Par vienu un to pašu pārkāpumu drīkst piemērot tikai vienu disciplinārsodu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.04.1998., 10.10.2002. un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

74. Aizstāt 44.panta pirmās daļas 3.punktā vāru „amatalgas” ar vārdu „algas”.

75. Izslēgt 44.panta pirmās daļas 4.punktu.

30. 44.panta pirmajā daļā:

aizstāt 3.punktā vārdu “amatalgas” ar vārdu “algas”;

izslēgt 4.punktu.

45. pants. Disciplinārsodu piemērošanas un pārsūdzēšanas kārtība

(1) Ģenerālprokuroram ir tiesības piemērot jebkuru disciplinārsodu jebkuram prokuroram.

Virsprokuroriem ir tiesības kā disciplinārsodu izteikt piezīmi vai rājienu viņu vadītās iestādes vai struktūrvienības prokuroriem. Ja izdarīts smagāka rakstura pārkāpums, iestādes vadītājs var iesniegt ierosinājumu ģenerālprokuroram par cita disciplinārsoda piemērošanu.

(2) Amatpersona, kurai ir tiesības piemērot disciplinārsodu, iepazīstas ar saņemtajiem materiāliem un pieprasa prokurora paskaidrojumu, bet, ja nepieciešams, — organizē disciplinārā pārkāpuma fakta pārbaudi. Pirms mēneša amatalgas samazināšanas, prokurora pazemināšanas amata pakāpē, pazemināšanas amatā vai atlaišanas no amata saņemtie materiāli iesniedzami atestācijas komisijai atzinuma došanai.

(3) Disciplinārsodu drīkst uzlikt ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc pārkāpuma atklāšanas dienas, neskaitot pārbaudes laiku un to laiku, kad prokurors nav bijis darbā pamatotu iemeslu dēļ, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc pārkāpuma izdarīšanas dienas.

(4) Ar pavēli par disciplinārsoda piemērošanu iepazīstina pie atbildības saukto prokuroru, kā arī pārējos šīs iestādes prokurorus. Pavēli pievieno prokurora personiskajai kadru lietai.

(5) Ja gada laikā pēc disciplinārsoda piemērošanas, izņemot atlaišanu no amata, prokuroram nav uzlikts jauns disciplinārsods, viņš neskaitās disciplināri sodīts, taču iepriekšējās amata pakāpes atjaunošana vai atjaunošana iepriekšējā amatā iespējama tikai atestācijas kārtībā.

(6) Amatpersona, kas piemērojusi disciplinārsodu, ir tiesīga to atcelt, pirms pagājis gads. Ar šādu pavēli arī tiek iepazīstināti visi attiecīgās iestādes prokurori.

(7) Persona lēmumu par tai uzlikto disciplinārsodu var pārsūdzēt tiesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2002. un 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

76. Izteikt 45.panta pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Virsprokuroram ir tiesības kā disciplinārsodu izteikt piezīmi vai rājienu viņa vadītās  struktūrvienības prokuroram.”

77. Izslēgt 45.panta pirmās daļas trešajā teikumā vārdus „iestādes vadītājs” un aiz vārda „pārkāpums” papildināt ar vārdu „virsprokurors”.

78. Papildināt 45.panta otrās daļas pirmo teikumu aiz vārda „pārbaudi” ar vārdiem „ģenerālprokurora noteiktajā kārtībā”.

79. Aizstāt 45.panta otrās daļas otrajā teikumā vārdu „amatalgas” ar vārdu „algas” un izslēgt aiz vārda „samazināšanas” vārdus „prokurora pazemināšanas amata pakāpē”.

80. Aizstāt 45.panta trešajā daļā vārdu „pamatotu” ar vārdu attaisnotu”.

81. Papildināt 45.panta ceturtās daļas pirmo teikumu aiz vārda „prokuroru” ar vārdiem” nodrošinot pavēles pieejamību visiem prokuroriem”.

82. Aizstāt 45.panta ceturtās daļas otrajā teikumā vārdus „personiskajai kadru lietai’ ar vārdiem „personas lietai.”

83. Izslēgt 45.panta piektajā daļā vārdus „iepriekšējās amata pakāpes atjaunošana vai”.

84. Izteikt 45.panta sestās daļas otro teikumu jaunā redakcijā un papildināt ar jaunu trešo teikumu šādā redakcijā:

„Ar pavēli par disciplinārsoda atcelšanu iepazīstina pie atbildības saukto prokuroru, nodrošinot pavēles pieejamību visiem prokuroriem.  Pavēli pievieno prokurora personas lietai.”

85.Izteikt 45.panta septīto daļu jaunā redakcijā:

„(7) Personai ir tiesības iepazīties ar disciplinārā fakta pārbaudes materiāliem. Virsprokurora piemēroto disciplinārsodu mēneša laikā var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, bet ģenerālprokurora lēmumu vai piemēroto disciplinārsodu administratīvajā tiesā. Lēmuma par disciplinārsodu piemērošanu pārsūdzība neaptur tā izpildi.”

43

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 81.pantu šādā redakcijā:

„81. Izteikt 45.panta ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Ar pavēli par disciplinārsoda piemērošanu iepazīstina pie atbildības saukto prokuroru, nodrošinot pavēles pieejamību visiem prokuroriem.”.

Atbalstīts

31. 45.pantā:

izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Virsprokuroram ir tiesības kā disciplinārsodu izteikt piezīmi vai rājienu viņa vadītās struktūrvienības prokuroram.”;

aizstāt pirmās daļas trešajā teikumā vārdus “iestādes vadītājs” ar vārdu “virsprokurors”;

papildināt otrās daļas pirmo teikumu ar vārdiem “ģenerālprokurora noteiktajā kārtībā”;

aizstāt otrās daļas otrajā teikumā vārdu “amatalgas” ar vārdu “algas”;

izslēgt otrās daļas otrajā teikumā vārdus “prokurora pazemināšanas amata pakāpē”;

aizstāt trešajā daļā vārdu “pamatotu” ar vārdu “attaisnotu”;

izteikt ceturtās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: