Likumprojekts Ēku energoefektivitātes likums

Pirmā lasījuma  redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(31)

Komisijas

atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Ēku energoefektivitātes likums

Ēku energoefektivitātes likums

1.pants. Likumā lietotie termini

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) ēkas energoefektivitāte – relatīvs enerģijas daudzums, kas raksturo konkrētās ēkas apkurei, ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam un karstā ūdens apgādei nepieciešamās enerģijas patēriņu ēkas tipam raksturīgos ekspluatācijas apstākļos;

1) ēkas energoefektivitāte — relatīvs enerģijas daudzums, kas raksturo konkrētās ēkas apkurei, ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam un karstā ūdens apgādei nepieciešamās enerģijas patēriņu ēkas tipam raksturīgos ekspluatācijas apstākļos;

2) ēkas energosertifikācija – process, kurā nosaka ekspluatējamas ēkas vai tās daļas energoefektivitāti un izsniedz ēkas energosertifikātu vai nosaka projektējamas, rekonstruējamas vai renovējamas ēkas vai tās daļas plānoto energoefektivitāti un izsniedz pagaidu energosertifikātu;

2) ēkas energosertifikācija — process, kurā nosaka ekspluatējamas ēkas vai tās daļas energoefektivitāti un izsniedz ēkas energosertifikātu vai nosaka projektējamas, rekonstruējamas vai renovējamas ēkas vai tās daļas plānoto energoefektivitāti un izsniedz pagaidu energosertifikātu;

3) ēkas inženiertehniskā sistēma – ēkas apkures, dzesēšanas, ventilācijas, karstā ūdens, apgaismojuma sistēma vai šo sistēmu apvienojums;

Redakcionāli

precizēts

3) ēkas inženiertehniskā sistēma — ēkas apkures sistēma, dzesēšanas sistēma, ventilācijas sistēma, karstā ūdens apgādes sistēma un apgaismojuma sistēma vai šo sistēmu apvienojums;

4) gaisa kondicionēšanas sistēma – sastāvdaļu kombinācija, kas nodrošina telpu gaisa kondicionēšanu, uzturot vai samazinot temperatūru;

Redakcionāli

precizēts

4) gaisa kondicionēšanas sistēma — tādu sastāvdaļu kombinācija, kuras nodrošina telpu gaisa kondicionēšanu, uzturot vai samazinot temperatūru;

5) neatkarīgs eksperts – energoauditors vai cita persona, kas ir tiesīga veikt energosertifikāciju un pārbaudīt apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmas.

Redakcionāli

precizēts

5) neatkarīgs eksperts — energoauditors vai cita persona, kas ir tiesīga veikt energosertifikāciju un pārbaudīt apkures sistēmas un gaisa kondicionēšanas sistēmas;

1

Deputāts E.Cilinskis

       Papildināt likumprojekta 1. pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

       „gandrīz nulles enerģijas ēka – ēka ar ļoti augstu energoefektivitāti, kā noteikts saskaņā ar ēku energoefektivitātes novērtēšanas kārtību, un ēkai nepieciešamo enerģiju vajadzīgo enerģiju, ciktāl iespējams, sedz no atjaunojamajiem enerģijas avotiem, tostarp uz vietas vai netālu ražotu enerģiju no atjaunojamajiem avotiem.”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.2

2

Atbildīgā komisija

       Papildināt likumprojekta 1. pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

        „gandrīz nulles enerģijas ēka – šā likuma prasībām atbilstoša paaugstinātas energoefektivitātes klases ēka, kuras energoapgādei izmanto augstas efektivitātes sistēmas.”

Atbalstīts

6) gandrīz nulles enerģijas ēka — šā likuma prasībām atbilstoša paaugstinātas energoefektivitātes klases ēka, kuras energoapgādei izmanto augstas efektivitātes sistēmas.

2.pants. Likuma mērķis  

2.pants. Likuma mērķis  

Likuma mērķis ir veicināt energoresursu racionālu izmantošanu, informējot sabiedrību par ēku enerģijas patēriņu, kā arī uzlabojot ēku energoefektivitāti.

3

Juridiskais birojs

Izteikt 2.panta tekstu šādā redakcijā:

      „Likuma mērķis ir veicināt energoresursu racionālu izmantošanu, uzlabojot ēku energoefektivitāti, kā arī informējot sabiedrību par ēku enerģijas patēriņu.”

Atbalstīts

Likuma mērķis ir veicināt energoresursu racionālu izmantošanu, uzlabojot ēku energoefektivitāti, kā arī informējot sabiedrību par ēku enerģijas patēriņu.

3.pants. Likuma darbības joma

3.pants. Likuma darbības joma

(1)Likums nosaka:

(1) Likums nosaka:

1) projektējamu, rekonstruējamu vai renovējamu ēku minimālās energoefektivitātes prasības;

4

Juridiskais birojs

      Apmainīt 3.panta pirmajā daļā vietām 1.punktu ar 2.punktu, 1.punktu attiecīgi uzskatot par 2.punktu, bet 2.punktu par 1.punktu. 

Atbalstīts

1) ekspluatējamu ēku minimālās energoefektivitātes prasības;

2) ekspluatējamu ēku minimālās energoefektivitātes prasības;

2) projektējamu, rekonstruējamu vai renovējamu ēku minimālās energoefektivitātes prasības;

3)  ēku energosertifikācijas, apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes prasības.

3) ēku energosertifikācijas, apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes prasības.

(2) Šā likuma prasības nepiemēro ēkām:

(2) Šā likuma prasības nepiemēro ēkām:

1) kurām enerģiju neizmanto iekštelpu mikroklimata regulēšanai;

1) kurām enerģiju neizmanto iekštelpu mikroklimata regulēšanai;

2) kuras ir kultūras pieminekļi vai kurās atrodas kultūras pieminekļi, ja likuma prasību izpilde apdraud šo kultūras pieminekļu saglabāšanu vai pazemina to kultūrvēsturisko vērtību;

5

Deputāts E.Cilinskis

       Izteikt likumprojekta 3. panta otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

       „2) kuras ir kultūras pieminekļi vai kurās atrodas kultūras pieminekļi, kā arī kultūras pieminekļu teritorijās esošām ēkām, ja likuma prasību izpilde apdraud šo kultūras pieminekļu saglabāšanu vai pazemina to kultūrvēsturisko vērtību.”

Atbalstīts

2) kuras ir kultūras pieminekļi vai kurās atrodas kultūras pieminekļi, kā arī kultūras pieminekļu teritorijās esošām ēkām, ja likuma prasību izpilde apdraud šo kultūras pieminekļu saglabāšanu vai pazemina to kultūrvēsturisko vērtību;

3) kuras projektētas un būvētas dievkalpojumiem un citām reliģiskām darbībām;

3) kuras projektētas un būvētas dievkalpojumiem un citām reliģiskām darbībām;

4) kuras projektētas un būvētas izmantošanai tikai siltajā gadlaikā (piemēram, vasarnīcas);

4) kuras projektētas un būvētas izmantošanai tikai siltajā gadalaikā (piemēram, vasarnīcas);

5) kuru kopējā apkurināmā platība ir mazāka par 50 kvadrātmetriem.

5) kuru kopējā apkurināmā platība ir mazāka par 50 kvadrātmetriem.

6

Deputāts E.Cilinskis

      Papildināt likumprojektu ar jaunu 4. pantu (attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju) šādā redakcijā:

      „4. pants. Gandrīz nulles enerģijas ēku būvniecība

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.20

      (1) Ministru kabinets nosaka minimālās prasības gandrīz nulles enerģijas ēkām, kā arī valsts energoefektivitātes plānā nosaka finansiālos un citus atbalsta pasākumus gandrīz nulles enerģijas ēku būvniecības un esošo ēku rekonstrukcijas par gandrīz nulles enerģijas ēkām veicināšanai. Valsts energoefektivitātes plānā nosaka arī mērķus gandrīz nulles enerģijas ēku būvniecībā un rekonstrukcijā dažādām ēku klasēm.

      (2) Ministru kabinets nosaka termiņus, sākot no kuriem visām jaunbūvēm jāatbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībām.”

4.pants. Minimālās energoefektivitātes prasības

Redakcionāli

precizēts

4.pants. Energoefektivitātes minimālās prasības

 (1) Energoefektivitātes minimālās prasības projektējamām ēkām attiecībā uz ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltuma caurlaidību un inženiertehniskajām sistēmām, kā arī maksimālo ēkas energoefektivitātes līmeni nosaka normatīvajos aktos būvniecības jomā.

7

Juridiskais birojs

      4.pantā:

      aizstāt pirmajā daļā vārdus „maksimālo ēkas energoefektivitātes līmeni nosaka normatīvajos aktos būvniecības jomā” ar vārdiem „ēkas energoefektivitātes pieļaujamo līmeni nosaka citi normatīvie akti”;

      apmainīt pirmo daļu vietām ar otro daļu, pirmo daļu attiecīgi uzskatot par otro daļu, bet otro daļu  par pirmo daļu;. 

Atbalstīts

Redakcionāli

precizēta

(1) Energoefektivitātes minimālās prasības ekspluatējamām ēkām, proti, ēkas energoefektivitātes pieļaujamo līmeni, kuru sasniedzot ēkas īpašniekam ir pienākums veikt energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, nosaka citi normatīvie akti.

(2) Energoefektivitātes minimālās prasības ekspluatējamām ēkām, t.i., ēkas energoefektivitātes pieļaujamo līmeni, kuru sasniedzot ēkas īpašniekam ir pienākums veikt energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, nosaka normatīvajos aktos ēku pārvaldīšanas jomā.

      aizstāt otrajā daļā vārdus „normatīvajos aktos ēku pārvaldīšanas jomā” ar vārdiem „citi normatīvie akti”.

(2) Energoefektivitātes minimālās prasības projektējamām ēkām attiecībā uz ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltuma caurlaidību un inženiertehniskajām sistēmām, kā arī ēkas energoefektivitātes pieļaujamo līmeni nosaka citi normatīvie akti.

(3) Energoefektivitātes minimālās prasības rekonstruējamām vai renovējamām ēkām attiecībā uz ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltuma caurlaidību un inženiertehniskajām sistēmām nosaka normatīvajos aktos būvniecības jomā. Energoefektivitātes minimālās prasības rekonstruējamām vai renovējamām ēkām piemēro, ja:

8

9

      Juridiskais birojs

 Aizstāt 4.panta trešajā daļā vārdus „normatīvajos aktos būvniecības jomā” ar vārdiem „citi normatīvie akti”.

 Atbildīgā komisija

Izteikt 4.panta trešās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Energoefektivitātes minimālās prasības rekonstruējamām vai renovējamām ēkām attiecībā uz ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltuma caurlaidību un inženiertehniskajām sistēmām, kā arī ēkas energoefektivitātes pieļaujamo līmeni nosaka citi normatīvie akti.”

Atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.9

Atbalstīts

(3) Energoefektivitātes minimālās prasības rekonstruējamām vai renovējamām ēkām attiecībā uz ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltuma caurlaidību un inženiertehniskajām sistēmām, kā arī ēkas energoefektivitātes pieļaujamo līmeni nosaka citi normatīvie akti. Energoefektivitātes minimālās prasības rekonstruējamām vai renovējamām ēkām piemēro, ja:

1) būvniecības ieceres dokumentācijā ēkas ārējā norobežojošā konstrukciju būvelementa pārbūve skar vairāk nekā 25 % no šā būvelementa virsmas;

1) būvniecības ieceres dokumentācijā ēkas ārējā norobežojošā konstrukciju būvelementa pārbūve skar vairāk nekā 25 procentus no šā būvelementa virsmas;

2) veic ēkas inženiertehnisko sistēmu renovāciju vai rekonstrukciju.

2) veic ēkas inženiertehnisko sistēmu rekonstrukciju vai renovāciju.

(4) Šā panta trešajā daļā minētās energoefektivitātes minimālās prasības rekonstruējamām vai renovējamām ēkām nepiemēro, ja to piemērošana nav tehniski vai funkcionāli iespējama vai ekonomiski pamatota.

(4) Šā panta trešajā daļā minētās energoefektivitātes minimālās prasības rekonstruējamām vai renovējamām ēkām nepiemēro, ja to piemērošana nav tehniski vai funkcionāli iespējama vai ekonomiski pamatota.

10

Deputāts E.Cilinskis

      Papildināt likumprojekta 4. pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

      „(5) Energoefektivitātes pasākumi nedrīkst pasliktināt iekštelpu komfortu.”

Atbalstīts

(5) Energoefektivitātes pasākumi nedrīkst pasliktināt iekštelpu komfortu.

5.pants. Augstas efektivitātes sistēmu izmantošana

5.pants. Augstas efektivitātes sistēmu izmantošana

(1) Projektējot ēkas, izvērtē iespēju šajās ēkās izmantot augstas efektivitātes sistēmas:

Redakcionāli

precizēta

(1) Projektējot ēkas, izvērtē iespēju tajās izmantot šādas augstas efektivitātes sistēmas:

1) decentralizētas energoapgādes sistēmas, kurās izmanto atjaunojamus energoresursus;

1) decentralizētas energoapgādes sistēmas, kurās izmanto atjaunojamus energoresursus;

2) sistēmas, kurās izmanto koģenerāciju vienlaicīgai siltumenerģijas un elektroenerģijas vai mehāniskās enerģijas ražošanai;

2) sistēmas, kurās izmanto koģenerāciju vienlaicīgai siltumenerģijas un elektroenerģijas vai mehāniskās enerģijas ražošanai;

3) sistēmas, kurās izmanto siltumsūkņus, kas, mainot siltuma dabisko plūsmu, pārvada siltumu no dabiskās vides uz ēkām vai ēkas inženier­tehniskajām sistēmām;

3) sistēmas, kurās izmanto siltumsūkņus, kas, mainot siltuma dabisko plūsmu, pārvada siltumu no dabiskās vides uz ēkām vai ēkas inženiertehniskajām sistēmām;

4) centralizētas siltumapgādes vai centralizētas dzesēšanas sistēmas, īpaši tādas, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus un kuras, pievadot enerģiju no centrālā enerģijas ražošanas avota, izmantojamas vairākām ēkām vai teritorijām.

4) centralizētas siltumapgādes vai centralizētas dzesēšanas sistēmas, īpaši tādas, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus un kuras, pievadot enerģiju no centrālā enerģijas ražošanas avota, izmantojamas vairākām ēkām vai teritorijām.

(2) Ja rekonstruējamām vai renovējamām ēkām plānots pārbūvēt ēkas inženiertehniskās sistēmas, izvērtē augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas iespējas.

(2) Ja rekonstruējamām vai renovējamām ēkām plānots pārbūvēt ēkas inženiertehniskās sistēmas, izvērtē augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas iespējas.

 (3) Izvērtējot augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas iespējas, norāda šo sistēmu izmantošanas tehniskos, vides un ekonomiskos apsvērumus.

(3) Izvērtējot augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas iespējas, norāda šo sistēmu izmantošanas tehniskos, vides un ekonomiskos apsvērumus.

(4) Augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas novērtējumu iekļauj būvprojektā, ja šāda analīze nav veikta vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentos vai arī pašvaldība nav paredzējusi ierobežojumus attiecīgās augstas efektivitātes sistēmas izmantošanai.

(4) Augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas novērtējumu iekļauj būvprojektā, ja šāda analīze nav veikta vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentos vai arī pašvaldība nav paredzējusi ierobežojumus attiecīgās augstas efektivitātes sistēmas izmantošanai.

6.pants. Ēkas energoefektivitātes novērtēšana

6.pants. Ēkas energoefektivitātes novērtēšana

(1) Ekspluatējamām ēkām neatkarīgais eksperts novērtē aprēķināto (īpašību) energoefektivitāti un izmērīto (ekspluatācijas) energoefektivitāti.

11

Juridiskais birojs

      6. pantā:

      izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

      „(1) Ekspluatējamām ēkām neatkarīgais eksperts novērtē aprēķināto un izmērīto energoefektivitāti.”;

Atbalstīts

(1) Ekspluatējamām ēkām neatkarīgs eksperts novērtē aprēķināto un izmērīto energoefektivitāti.

(2) Projektējamām, rekonstruējamām un renovējamām ēkām neatkarīgais eksperts novērtē aprēķināto (īpašību) energoefektivitāti.

      izslēgt otrajā daļā vārdu „(īpašību)”.

(2) Projektējamām, rekonstruējamām un renovējamām ēkām neatkarīgs eksperts novērtē aprēķināto energoefektivitāti.

(3) Novērtējot energoefektivitāti, ņem vērā:

(3) Novērtējot ēkas energoefektivitāti, ņem vērā:

1) norobežojošo konstrukciju siltumvadītspēju;

1) norobežojošo konstrukciju siltumvadītspēju;

2) apkures un dzesēšanas sistēmas;

      2) apkures sistēmu un dzesēšanas sistēmu;

3) karstā ūdens apgādi;

      3) karstā ūdens apgādes sistēmu;

4) gaisa kondicionēšanas sistēmas;

      4) gaisa kondicionēšanas sistēmu;

5) ventilāciju un gaisa caurlaidību;

      5) iebūvētās apgaismes sistēmas;

6) iebūvētās apgaismes sistēmas;

      6) ventilāciju un gaisa caurlaidību;

7) atrašanās vietu un orientāciju pret debess pusēm;

      7) atrašanās vietu un orientāciju pret debess pusēm;

8) saules ietekmi;

      8) saules ietekmi;

9) ārējos klimatiskos apstākļus un iekšējo mikroklimatu;

      9) ārējos klimatiskos apstākļus un iekšējo mikroklimatu;

10) iekšējās slodzes.

     10) iekšējās slodzes.

(4) Ēkas daļas energoefektivitāti novērtē atbilstoši šā panta nosacījumiem, ja ēkas daļai ir individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite.

     (4) Ēkas daļas energoefektivitāti novērtē atbilstoši šā panta nosacījumiem, ja ēkas daļai ir individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite.

(5) Ēkas energoefektivitāti novērtē saskaņā ar ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi. Ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi nosaka Ministru kabinets.

     (5) Ēkas energoefektivitāti novērtē saskaņā ar ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi. Ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi nosaka Ministru kabinets.

12

Deputāts E.Cilinskis

      Papildināt likumprojekta 6. pantu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā:

      „(6) Ministru kabinets izstrādā ēku klasifikācijas sistēmu atbilstoši to enerģijas patēriņam un nosaka šīs klasifikācijas sistēmas piemērošanas kārtību.”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.20

7.pants.  Ēkas energosertifikācija

7.pants. Ēkas energosertifikācija

(1) Ēkas energosertifikāciju veic:

    (1) Ēkas energosertifikāciju veic:

1) projektējamai, rekonstruējamai vai renovējamai ēkai, lai to pieņemtu ekspluatācijā vai pārdotu;

     1) projektējamai, rekonstruējamai vai renovējamai ēkai, lai to pieņemtu ekspluatācijā vai pārdotu;

2) ekspluatējamai ēkai, lai ēku pārdotu, izīrētu vai iznomātu;

13

Deputāts V.Jakovļevs

       Aizstāt 7. panta pirmās daļas 2. un 4. punktā vārdus „izīrētu vai iznomātu” ar vārdiem „izīrētu vai iznomātu vairāk nekā uz vienu gadu”.

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.14

14

Atbildīgā komisija

        Izteikt 7.panta pirmās daļas 2. un 4.  punktu šādā redakcijā:

       „2) ekspluatējamai ēkai, lai to pārdotu, izīrētu vai iznomātu, ja energosertifikāciju pieprasa pircējs, īrnieks vai nomnieks;

Atbalstīts

2) ekspluatējamai ēkai, lai to pārdotu, izīrētu vai iznomātu, ja energosertifikāciju pieprasa pircējs, īrnieks vai nomnieks;

3) valstij vai pašvaldībai piederošai ekspluatējamai publiskai ēkai, kuras apkurināmā platība pārsniedz 250 kvadrātmetru;

3) valstij vai pašvaldībai piederošai ekspluatējamai publiskai ēkai, kuras apkurināmā platība pārsniedz 250 kvadrātmetrus;

4) ekspluatējamas ēkas daļai, kuras apkurināmā platība pārsniedz 50 kvadrātmetru, lai to pārdotu, izīrētu vai iznomātu, ja šai ēkas daļai ir individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite;

       4) ekspluatējamas ēkas daļai, kuras apkurināmā platība pārsniedz 50 kvadrātmetrus, lai to pārdotu, izīrētu vai iznomātu, ja energosertifikāciju pieprasa pircējs, īrnieks vai nomnieks, un ja šai ēkas daļai ir individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite;”.

4) ekspluatējamas ēkas daļai, kuras apkurināmā platība pārsniedz 50 kvadrātmetrus, lai to pārdotu, izīrētu vai iznomātu, ja energosertifikāciju pieprasa pircējs, īrnieks vai nomnieks, un ja šai ēkas daļai ir individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite;

5) citos gadījumos, ja ēkas īpašnieks ir pieņēmis lēmumu par ēkas energosertifikāciju.

5) citos gadījumos, ja ēkas īpašnieks ir pieņēmis lēmumu par ēkas energosertifikāciju.

(2) Ekspluatējamas ēkas energosertifikācija nav jāveic, lai pārdotu, izīrētu vai iznomātu ēkas daļu, kurai nav individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaites.

(2) Ekspluatējamas ēkas energosertifikācija nav jāveic, lai pārdotu, izīrētu vai iznomātu ēkas daļu, kurai nav individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaites.

(3) Ēku energosertifikācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Ēku energosertifikācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

8.pants. Ēkas energosertifikātā un pagaidu energosertifikātā iekļaujamās ziņas un energosertifikāta derīguma termiņš

8.pants. Ēkas energosertifikātā un pagaidu energosertifikātā iekļaujamās ziņas un energosertifikāta derīguma termiņš

(1) Ēkas energosertifikātā ietver:

Redakcionāli

precizēta

(1) Ēkas energosertifikātā iekļauj:

 1) ēkas energoefektivitātes novērtējumu aprēķinātajai (īpašību) energoefektivitātei;

15

Juridiskais birojs

       8.pantā:

       izslēgt pirmās daļas pirmajā punktā vārdu „(īpašību)”;

Atbalstīts

1) ēkas energoefektivitātes novērtējumu aprēķinātajai energoefektivitātei;

2) ēkas energoefektivitātes novērtējumu izmērītajai (ekspluatācijas) energoefektivitātei;

        izslēgt pirmās daļas otrajā punktā vārdu „(ekspluatācijas)”;

2) ēkas energoefektivitātes novērtējumu izmērītajai energoefektivitātei;

3) ziņas par ēku un ēkas raksturojumu;

3) ziņas par ēku un ēkas raksturojumu;

4) ziņas par ēkas energosertifikāta izdevēju.

4) ziņas par ēkas energosertifikāta izdevēju.

(2) Ēkas pagaidu energosertifikātā ietver:

(2) Ēkas pagaidu energosertifikātā iekļauj:

1) ēkas energoefektivitātes novērtējumu aprēķinātajai (īpašību) energoefektivitātei;

16

       Juridiskais birojs

Izslēgt 8.panta panta otrās daļas pirmajā punktā vārdu „(īpašību)”.

Atbalstīts

1) ēkas energoefektivitātes novērtējumu aprēķinātajai energoefektivitātei;

2) ziņas par ēku un ēkas raksturojumu;

2) ziņas par ēku un ēkas raksturojumu;

3) ziņas par ēkas pagaidu energosertifikāta izdevēju.

3) ziņas par ēkas pagaidu energosertifikāta izdevēju.

(3) Ēkas energosertifikātā vai pagaidu energosertifikātā ietver vērtības, pēc kurām ēkas īpašniekam, īrniekam vai nomniekam būtu iespēja salīdzināt ēkas energoefektivitāti.

17

18

     Juridiskais birojs

       Aizstāt 8.panta trešajā daļā vārdu „vērtības” ar  vārdu „rādītājus”.

Atbildīgā komisija

       Izteikt 8.panta trešo daļu šādā redakcijā:

        „(3) Ēkas energosertifikātā vai pagaidu energosertifikātā iekļauj informāciju par ēkas energoefektivitātes klasi, atsauces rādītājus, pēc kurām ēkas īpašniekam, īrniekam vai nomniekam būtu iespēja salīdzināt ēkas energoefektivitāti.”

Atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.18

Atbalstīts

(3) Ēkas energosertifikātā vai pagaidu energosertifikātā iekļauj informāciju par ēkas energoefektivitātes klasi, atsauces rādītājus, pēc kuriem ēkas īpašniekam, īrniekam vai nomniekam būtu iespēja salīdzināt ēkas energoefektivitāti.

(4) Novērtējot ēkas daļu, šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētās ziņas norāda par novērtēto ēkas daļu.

(4) Novērtējot ēkas daļu, šā panta pirmajā vai otrajā daļā minētās ziņas norāda par novērtējamo ēkas daļu.

(5) Ēkas energosertifikātam pievieno pārskatu, norādot ekonomiski pamatotus energoefektivitāti uzlabojošus pasākumus, kuru īstenošanas izmaksas ir rentablas paredzamajā (plānotajā) kalpošanas laikā.

(5) Ēkas energosertifikātam pievieno pārskatu, norādot tajā ekonomiski pamatotus energoefektivitāti uzlabojošus pasākumus, kuru īstenošanas izmaksas ir rentablas paredzamajā (plānotajā) kalpošanas laikā.

 (6) Ēkas energosertifikāta derīguma termiņš ir 10 gadi, ēkas pagaidu energosertifikāta derīguma termiņš ir divi gadi. Ēkas energosertifikāts vai ēkas pagaidu energosertifikāts zaudē spēku, ja ēkai tiek izsniegts jauns ēkas energosertifikāts vai ēkas pagaidu energosertifikāts.

(6) Ēkas energosertifikāta derīguma termiņš ir 10 gadi, ēkas pagaidu energosertifikāta derīguma termiņš ir divi gadi. Ēkas energosertifikāts vai ēkas pagaidu energosertifikāts zaudē spēku, ja ēkai tiek izsniegts jauns ēkas energosertifikāts vai ēkas pagaidu energosertifikāts.

(7) Ēkas energosertifikāta un ēkas pagaidu energosertifikāta paraugu un reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

19

Atbildīgā komisija

         Izteikt 8.panta septīto daļu šādā redakcijā:

         „(7) Ēkas energosertifikāta un ēkas pagaidu energosertifikāta paraugu, reģistrācijas kārtību, ēku energoefektivitātes salīdzinošo vērtēšanas sistēmu nosaka Ministru kabinets.”

Atbalstīts

(7) Ēkas energosertifikāta un ēkas pagaidu energosertifikāta paraugu, reģistrācijas kārtību, ēku energoefektivitātes salīdzinošo vērtēšanas sistēmu nosaka Ministru kabinets.

20

Atbildīgā komisija

        Papildināt likumprojektu ar jaunu 9.un 10.pantu šādā redakcijā, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju:

Atbalstīts

„9. pants.  Ēku energoefektivitātes klases

9.pants.  Ēku energoefektivitātes klases

       (1) Ēku energoefektivitātes klasifikācijas sistēmā atkarībā no energoresursu patēriņa ēkas tiek iedalītas šādi:

(1) Ēku energoefektivitātes klasifikācijas sistēmā atkarībā no energoresursu patēriņa ēkas tiek iedalītas šādi:

1) pamata energoefektivitātes klašu ēkas;

1) pamata energoefektivitātes klases ēkas;

       2) paaugstinātas energoefektivitātes klašu ēkas.

2) paaugstinātas energoefektivitātes klases ēkas.

      (2) Pamata energoefektivitātes klases ēku grupā ietilpst:

(2) Pamata energoefektivitātes klases ēku grupā ietilpst:

1) jaunbūves, kas projektētas atbilstoši normatīvos aktos izvirzītajām prasībām energoefektivitātes līmenim projektējamām ēkām,

1) jaunbūves, kuras projektētas atbilstoši normatīvajos aktos izvirzītajām prasībām attiecībā uz projektējamo ēku energoefektivitātes līmeni;

        2) rekonstruētas vai renovētas ēkas, kas atbilst normatīvos aktos izvirzītajām prasībām energoefektivitātes līmenim rekonstruējamām vai renovējamām ēkām;

2) rekonstruētas vai renovētas ēkas, kuras atbilst normatīvajos aktos izvirzītajām prasībām attiecībā uz rekonstruējamo vai renovējamo ēku energoefektivitātes līmeni;

       3) ekspluatējamas ēkas, kuras atbilsts normatīvos aktos izvirzāmajām prasībām ekspluatējamām ēkām.

3) ekspluatējamas ēkas, kuras atbilst normatīvajos aktos izvirzītajām prasībām attiecībā uz ekspluatējamo ēku energoefektivitātes līmeni.

       (3) Paaugstinātas efektivitātes klases ēku grupā ietilpst ēkas, kuras pārsniedz normatīvajos aktos izvirzīto projektējamo, rekonstruējamo vai renovējamo ēku energoefektivitātes prasību līmeni.

(3) Paaugstinātas efektivitātes klases ēku grupā ietilpst ēkas, kuras pārsniedz normatīvajos aktos izvirzīto projektējamo, rekonstruējamo vai renovējamo ēku energoefektivitātes prasību līmeni.

   (4) Ēkas atbilstību ēku energoefektivitātes klasei nosaka, veicot ēkas energosertifikāciju.

(4) Ēkas atbilstību ēku energoefektivitātes klasei nosaka, veicot ēkas energosertifikāciju.

       (5) Ēku energoefektivitātes klasifikācijas sistēmu nosaka Ministru kabinets.

(5) Ēku energoefektivitātes klasifikācijas sistēmu nosaka Ministru kabinets.

       10. pants. Paaugstinātas energoefektivitātes klases ēkas

10.pants. Paaugstinātas energoefektivitātes klases ēkas

       (1) Politikas plānošanas dokumentos nosaka mērķus paaugstinātas energoefektivitātes klases ēku būvniecībai un esošo ēku rekonstrukcijai par paaugstinātas energoefektivitātes klases ēkām.

(1) Politikas plānošanas dokumentos nosaka mērķus paaugstinātas energoefektivitātes klases ēku būvniecībai un esošo ēku rekonstrukcijai par paaugstinātas energoefektivitātes klases ēkām.

       (2) Finansiālos un cita veida atbalsta pasākumus paaugstinātas energoefektivitātes klases ēku būvniecībai un esošo ēku rekonstrukcijai par paaugstinātas energoefektivitātes klases ēkām nosaka citi normatīvie akti.

(2) Finansiālos un cita veida atbalsta pasākumus paaugstinātas energoefektivitātes klases ēku būvniecībai un esošo ēku rekonstrukcijai par paaugstinātas energoefektivitātes klases ēkām nosaka citi normatīvie akti.

      (3) Ministru kabinets nosaka energoefektivitātes prasības un augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas prasības gandrīz nulles enerģijas ēkām.”

(3) Ministru kabinets nosaka energoefektivitātes prasības un augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas prasības gandrīz nulles enerģijas ēkām.

9.pants. Apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaude

Redakcionāli

precizēts

11.pants. Apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaude

(1) Veicot ēkas energosertifikāciju, vienlaikus novērtē efektivitātes un jaudas samērojamību:

21

Atbildīgā komisija

         Izteikt 9.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

       „(1) Efektivitātes un jaudas samērojamību novērtē:”.

Atbalstīts

(1) Efektivitātes un jaudas samērojamību novērtē:

1) apkures sistēmām, kuru apkures katlu lietderīgā nominālā jauda (ražotāja noteiktā un garantētā maksimālā siltuma atdeve kilovatos, ko var piegādāt nepārtrauktas darbības laikā, ievērojot ražotāja norādīto lietderīgo efektivitāti) ir lielāka par 20 kilovatiem;

1) apkures sistēmām, kuru apkures katlu lietderīgā nominālā jauda (ražotāja noteiktā un garantētā maksimālā siltuma atdeve kilovatos, ko var piegādāt nepārtrauktas darbības laikā, ievērojot ražotāja norādīto lietderīgo efektivitāti) ir lielāka par 20 kilovatiem;

2) gaisa kondicionēšanas sistēmām, kuru lietderīgā nominālā jauda ir lielāka par 12 kilovatiem.

2) gaisa kondicionēšanas sistēmām, kuru lietderīgā nominālā jauda ir lielāka par 12 kilovatiem.

(2) Par apkures vai gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudi neatkarīgais eksperts sastāda pārbaudes aktu, iekļaujot pārbaudes rezultātus un ieteikumus pārbaudītās sistēmas energoefektivitātes uzlabošanai, ja pasākumu īstenošanas izmaksas ir rentablas paredzamajā (plānotajā) kalpošanas laikā. Aktu pievieno ēkas energosertifikātam, ja tiek veikta ēkas energosertifikācija.

Redakcionāli

precizēta

(2) Par apkures sistēmas vai gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudi neatkarīgs eksperts sastāda pārbaudes aktu, iekļaujot tajā pārbaudes rezultātus un ieteikumus pārbaudītās sistēmas energoefektivitātes uzlabošanai, ja pasākumu īstenošanas izmaksas ir rentablas paredzamajā (plānotajā) kalpošanas laikā. Aktu pievieno ēkas energosertifikātam, ja tiek veikta ēkas energosertifikācija.

 (3) Apkures vai gaisa kondicionēšanas sistēmas var pārbaudīt, arī neveicot ēkās energosertifikāciju.

Redakcionāli

precizēta

(3) Apkures sistēmu vai gaisa kondicionēšanas sistēmu var pārbaudīt, arī neveicot ēkas energosertifikāciju.

(4) Pārbaudes kārtību apkures sistēmām, kuru apkures katlu lietderīgā nominālā jauda ir lielāka par 20 kilovatiem, un gaisa kondicionēšanas sistēmām, kuru lietderīgā nominālā jauda ir lielāka par 12 kilovatiem, nosaka Ministru kabinets.

22

Atbildīgā komisija

  Izteikt 9.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Pārbaudes kārtību un termiņus apkures sistēmām, kuru apkures katlu lietderīgā nominālā jauda ir lielāka par 20 kilovatiem, un gaisa kondicionēšanas sistēmām, kuru lietderīgā nominālā jauda ir lielāka par 12 kilovatiem, nosaka Ministru kabinets.”

Atbalstīts

(4) Pārbaudes kārtību un termiņus apkures sistēmām, kuru apkures katlu lietderīgā nominālā jauda ir lielāka par 20 kilovatiem, un gaisa kondicionēšanas sistēmām, kuru lietderīgā nominālā jauda ir lielāka par 12 kilovatiem, nosaka Ministru kabinets.

10.pants. Neatkarīgi eksperti

12.pants. Neatkarīgi eksperti

(1) Ēku energosertifikāciju, apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudi tiesīgas veikt personas ar atbilstošu kompetenci – neatkarīgi eksperti.

23

Juridiskais birojs

            Aizstāt 10.panta pirmajā daļā vārdus „tiesīgas veikt personas ar atbilstošu kompetenci – neatkarīgi eksperti” ar vārdiem „tiesīga veikt persona ar atbilstošu kompetenci – neatkarīgs eksperts”.     

Atbalstīts

(1) Ēku energosertifikāciju, apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudi ir tiesīga veikt persona ar atbilstošu kompetenci — neatkarīgs eksperts.

 (2) Veicot ēkas energosertifikāciju, apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudi, neatkarīgs eksperts lieto attiecīgā darba izpildei nepieciešamās metodes un piemērojamos standartus, kā arī veic aprēķiniem nepieciešamo datu kvalitātes kontroli, lai nodrošinātu aprēķina rezultātu pareizību un novērtējuma objektivitāti un ticamību. Energosertifikācijas un pārbaudes dokumentāciju glabā 10 gadus.

Redakcionāli

precizēta

(2) Veicot ēkas energosertifikāciju, apkures sistēmas un gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudi, neatkarīgs eksperts izmanto attiecīgā darba izpildei nepieciešamās metodes un piemērojamos standartus, kā arī veic aprēķiniem nepieciešamo datu kvalitātes kontroli, lai nodrošinātu aprēķinu rezultātu pareizību un novērtējuma objektivitāti un ticamību. Energosertifikācijas un pārbaudes dokumentāciju glabā 10 gadus.

(3) Neatkarīgs eksperts nepieļauj rīcību, kas pasūtītāja vai citas personas interesēs mazina iegūto rezultātu pareizību, novērtējumu objektivitāti un ticamību.

(3) Neatkarīgs eksperts nepieļauj rīcību, kas pasūtītāja vai citas personas interesēs mazina iegūto rezultātu pareizību, novērtējuma objektivitāti un ticamību.

(4) Neatkarīgu ekspertu kompetences prasības un kompetences apliecināšanas kārtību, neatkarīgu ekspertu reģistrācijas un uzraudzības kārtību, kā arī neatkarīgu ekspertu reģistra datu saturu un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

24

      Juridiskais birojs

         Izteikt 10.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

        „(4) Neatkarīga eksperta kompetences prasības un kompetences apliecināšanas kārtību, neatkarīga eksperta reģistrācijas un uzraudzības kārtību, kā arī neatkarīgu ekspertu reģistra datu saturu un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Atbalstīts

(4) Neatkarīga eksperta kompetences prasības un kompetences apliecināšanas kārtību, neatkarīga eksperta reģistrācijas un uzraudzības kārtību, kā arī neatkarīgu ekspertu reģistra datu saturu un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

11.pants. Ēkas īpašnieka pienākumi un tiesības

13.pants. Ēkas īpašnieka pienākumi un tiesības

(1) Ēkas īpašnieks:

(1) Ēkas īpašnieks:

1) šajā likumā noteiktajos gadījumos nodrošina projektējamās ēkas, ekspluatējamās ēkas vai ēkas daļas energosertifikāciju, kā arī apkures sistēmas vai gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudi;

Redakcionāli

precizēts

1) šajā likumā noteiktajos gadījumos nodrošina ekspluatējamās ēkas vai tās daļas un projektējamās ēkas energosertifikāciju, kā arī apkures sistēmas un gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudi;

2) atbilstoši normatīvajiem aktiem ēku pārvaldīšanas jomā nodrošina ekspluatējamās ēkas atbilstību minimālajām ēku energoefektivitātes prasībām;

25

Juridiskais birojs

             Izteikt 11.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

       „2) nodrošina ekspluatējamās ēkas atbilstību minimālajām ēku energoefektivitātes prasībām;”.

Atbalstīts

2) nodrošina ekspluatējamās ēkas atbilstību minimālajām ēku energoefektivitātes prasībām;

3) ja ēka pieder valstij vai pašvaldībai, nodrošina, lai energosertifikāts vai ēkas pagaidu energosertifikāts tiktu izvietots apmeklētājiem redzamā vietā;

3) ja ēka pieder valstij vai pašvaldībai, nodrošina, lai energosertifikāts vai ēkas pagaidu energosertifikāts tiktu izvietots apmeklētājiem redzamā vietā;

4) sludinājumā par ēkas vai ēkas daļas pārdošanu, izīrēšanu vai iznomāšanu norāda ēkas vai ēkas daļas energoefektivitātes rādītājus, ja šajā likumā noteiktajos gadījumos ēkai ir jāveic energosertifikācija;

26

Deputāts V.Jakovļevs

       Izslēgt 11.panta pirmās daļas 4.punktu.

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik.

Nr.27

27

Atbildīgā komisija

        Izteikt 11.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

       „4) sludinājumā par ēkas vai tās daļas pārdošanu, izīrēšanu vai iznomāšanu norāda ēkas vai tās daļas energoefektivitātes rādītājus, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā ēkai ir veikta energosertifikācija;’.

Atbalstīts

4) sludinājumā par ēkas vai tās daļas pārdošanu, izīrēšanu vai iznomāšanu norāda ēkas vai tās daļas energoefektivitātes rādītājus, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā ēkai ir veikta energosertifikācija;

5) ja ēka ir dzīvojamā māja, pievieno mājas lietai saskaņā ar šo likumu sagatavotos dokumentus (piemēram, ēkas energosertifikātu, atzinumus).

28

      Juridiskais birojs

        Papildināt 11.panta pirmās daļas 5.punktu pēc vārda „pievieno” ar vārdu „dzīvojamās”.

Atbalstīts

5) ja ēka ir dzīvojamā māja, pievieno dzīvojamās mājas lietai saskaņā ar šo likumu sagatavotos dokumentus (piemēram, ēkas energosertifikātu, atzinumus).

(2) Ēkas īpašnieks normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā ir tiesīgs saņemt Eiropas Savienības fondu, valsts un pašvaldību līdzfinansējumu ēkas energosertifikācijai, kā arī ēkas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem.

(2) Ēkas īpašnieks normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā ir tiesīgs saņemt Eiropas Savienības fondu, valsts un pašvaldību līdzfinansējumu ēkas energosertifikācijai, kā arī ēkas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem.

12.pants. Citu personu tiesības un pienākumi

14.pants. Citu personu tiesības un pienākumi

 (1) Projektējamas ēkas pircējs un ekspluatējamas ēkas vai ēkas daļas pircējs, īrnieks vai nomnieks ir tiesīgs iepazīties ar ēkas energosertifikātu vai ēkas pagaidu energosertifikātu, ja attiecīgās projektējamās ēkas, ekspluatējamās ēkas vai arī ēkas daļas energosertifikācija ir paredzēta saskaņā ar šā likuma prasībām.

29

Juridiskais birojs

       12.pantā:

       aizstāt pirmajā daļā vārdus „Projektējamas ēkas pircējs un ekspluatējamas ēkas vai ēkas daļas pircējs” ar vārdiem „Projektējamas ēkas vai ekspluatējamas ēkas vai ēkas daļas pircējs”;

Atbalstīts

Redakcionāli

precizēta

(1) Ekspluatējamas ēkas vai tās daļas vai projektējamas ēkas pircējs, īrnieks vai nomnieks vai projektējamas ēkas pircējs ir tiesīgs iepazīties ar ēkas energosertifikātu vai ēkas pagaidu energosertifikātu, ja attiecīgās ekspluatējamās ēkas vai tās daļas vai projektējamās ēkas energosertifikācija ir paredzēta saskaņā ar šā likuma prasībām.

(2) Projektējamas ēkas un ekspluatējamas ēkas vai ēkas daļas pircējs ir tiesīgs iepazīties ar ēkas energosertifikātu vai ēkas pagaidu energosertifikātu un saņemt to pēc ēkas vai ēkas daļas iegādes, ja attiecīgās projektējamās ēkas, ekspluatējamās ēkas vai ēkas daļas energosertifikācija ir paredzēta saskaņā ar šā likuma prasībām un ja attiecīgais dokuments nav pievienots mājas lietai.

       aizstāt otrajā daļā vārdus „ēkas un” ar vārdiem „ēkas vai”, papildināt tekstu pēc vārda „pievienots” ar vārdu „dzīvojamās”.

Redakcionāli

precizēta

(2) Ekspluatējamas ēkas vai tās daļas vai projektējamas ēkas pircējs ir tiesīgs iepazīties ar ēkas energosertifikātu vai ēkas pagaidu energosertifikātu un saņemt to pēc ēkas vai tās daļas iegādes, ja attiecīgās ekspluatējamās ēkas vai tās daļas vai projektējamās ēkas energosertifikācija ir paredzēta saskaņā ar šā likuma prasībām un ja attiecīgais dokuments nav pievienots dzīvojamās mājas lietai.

13.pants. Par ēku energoefektivitāti atbildīgās ministrijas kompetence

15.pants. Par ēku energoefektivitāti atbildīgās ministrijas kompetence

(1) Ēku energoefektivitātes vispārējo pārraudzību un koordināciju veic Ekonomikas ministrija.

(1) Ēku energoefektivitātes vispārējo pārraudzību un koordināciju veic Ekonomikas ministrija.

(2) Ekonomikas ministrija:

(2) Ekonomikas ministrija:

1) izstrādā un īsteno ēku energoefektivitātes politiku;

1) izstrādā un īsteno ēku energoefektivitātes politiku;

2) uztur ēku energosertifikācijas, apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes administrēšanai nepieciešamās informācijas sistēmas;

Redakcionāli

precizēts

2) uztur ēku energosertifikācijas, apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes administrēšanai nepieciešamās informācijas sistēmas;

3) veic pasākumus, lai informētu sabiedrību par dažādām metodēm un praksi, kā arī izstrādā un administrē atbalsta instrumentus, kas kalpo ēku energoefektivitātes palielināšanai;

3) veic pasākumus, lai informētu sabiedrību par dažādām metodēm un praksi, kā arī izstrādā un administrē atbalsta instrumentus, kas kalpo ēku energoefektivitātes palielināšanai;

4) veic pasākumus, kas veicina ēku renovāciju un zema vai gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēku būvniecību;

4) veic pasākumus, kas veicina ēku renovāciju un zema vai gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēku būvniecību;

5) veic pasākumus, lai lietotājiem tiktu sniegti ieteikumi par apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudi un efektivitātes uzlabošanu;

5) veic pasākumus, lai lietotājiem tiktu sniegti ieteikumi par apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudi un efektivitātes uzlabošanu;

6) veic citus normatīvajos aktos vai politikas plānošanas dokumentos noteiktos ar ēku energoefektivitātes politiku saistītus uzdevumus.

6) veic citus normatīvajos aktos vai politikas plānošanas dokumentos noteiktos ar ēku energoefektivitātes politiku saistītus uzdevumus.

Pārejas noteikumi

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ēku energoefektivitātes likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2008, 9.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 43.nr.).

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Ēku energoefektivitātes likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2008, 9.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 43.nr.).

2. Līdz 2015.gada 9.jūlijam šā likuma 7.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto ēku energosertifikāciju veic ekspluatējamām valstij vai pašvaldībai piederošām publiskajām ēkām, kuru platība pārsniedz 500 kvadrātmetru.

30

Juridiskais birojs

       Pārejas noteikumos:

       papildināt 2.punktu pēc vārda „kuru” ar vārdu „apkurināmā”;  

Atbalstīts

2. Līdz 2015.gada 9.jūlijam šā likuma 7.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto ēku energosertifikāciju veic ekspluatējamām valstij vai pašvaldībai piederošām publiskām ēkām, kuru apkurināmā platība pārsniedz 500 kvadrātmetrus.

3. Līdz 2015.gada 31.decembrim šā likuma 7.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto ēkas daļas energosertifikāciju var nepiemērot attiecīgās ēkas daļas izīrēšanai vai iznomāšanai.

       aizstāt 3.punktā vārdus „var nepiemērot” ar vārdu „nepiemēro”;

Redakcionāli

precizēts

3. Līdz 2015.gada 31.decembrim šā likuma 7.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto ēkas daļas energosertifikāciju nepiemēro, ja attiecīgo ēkas daļu izīrē vai iznomā.

4. Līdz 2015.gada 31.decembrim šā likuma 7.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto ēkas daļas energosertifikāciju var nepiemērot attiecīgās ēkas daļai, ja tā ir izīrēta līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

       aizstāt 4.punktā vārdus „var nepiemērot” ar vārdu „nepiemēro”, papildināt punktu pēc vārda „izīrēta” ar vārdiem „vai iznomāta”.

4. Līdz 2015.gada 31.decembrim šā likuma 7.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto ēkas daļas energosertifikāciju nepiemēro attiecīgās ēkas daļai, ja tā ir izīrēta vai iznomāta līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

5. Ministru kabinets līdz 2013.gada 9.janvārim izdod šā likuma 6.panta piektajā daļā, 7.panta trešajā daļā, 8.panta septītajā daļā, 9.panta ceturtajā daļā un 10.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.

31

Atbildīgā komisija

       Izteikt likumprojekta pārejas noteikumu 5.punktu šādā redakcijā:

       „5.Ministru kabinets līdz 2013. gada 1. martam izdod šā likuma 6. panta piektajā daļā, 7. panta trešajā daļā, 8. panta septītajā daļā, 9. panta piektajā daļā, 10. panta  trešajā daļā, 11. panta ceturtajā daļā un 12. panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.

Atbalstīts

5. Ministru kabinets līdz 2013.gada 1.martam izdod šā likuma 6.panta piektajā daļā, 7.panta trešajā daļā, 8.panta septītajā daļā, 9.panta piektajā daļā, 10.panta  trešajā daļā, 11.panta ceturtajā daļā un 12.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 19.maija direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti.

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 19.maija direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti.

Likums stājas spēkā 2013.gada 9.janvārī.

Likums stājas spēkā 2013.gada 9.janvārī.