2012. gada ____ maijā
Nr.9/4 - _____________
Saeimas Prezidijam
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija š.g.15.maija komisijas sēdē, izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr.246/Lp11), nolēma to noraidīt un iesniegt Saeimai izskatīšanai komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz iekļaut Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu un komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”.
Pielikumā: komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts uz __ lp. un anotācija uz __ lp.
Ar cieņu
priekšsēdētāja Ināra Mūrniece
Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā
Izdarīt Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 8., 12.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 6., 12.nr.; 2004, 12.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 22.nr.; 2007, 9.nr.; 2008, 15.nr.; 2009, 14., 23.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193.nr.; 2010, 47., 205.nr.; 2011, 112., 132.nr.) šādus grozījumus:
1. 1.pantā:
papildināt 12.punktu pēc vārdiem „pazemojot viņu” ar vārdiem „vardarbīgi izturoties pret bērna tuvinieku bērna klātbūtnē”;
papildināt pantu ar 17.punktu šādā redakcijā:
„17) bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējs – komersants, biedrība vai nodibinājums, kura darbības veids ir bērnu uzraudzība, vai fiziska persona, kuras saimnieciskā darbība saistīta ar bērnu uzraudzību.”
2. Izteikt 20.panta tekstu šādā redakcijā:
„(1) Speciālas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā ir nepieciešamas:
1) ārpusģimenes aprūpes iestāžu vadītājiem, sociālajiem darbiniekiem un sociālajiem rehabilitētājiem;
2) bāriņtiesu priekšsēdētājiem, bāriņtiesu priekšsēdētāju vietniekiem un bāriņtiesu locekļiem;
3) izglītības iestāžu vadītājiem un vadītāju vietniekiem audzināšanas darbā;
4) Izglītības kvalitātes valsts dienesta speciālistiem;
5) jaunatnes lietu speciālistiem;
6) ieslodzījuma vietu darbiniekiem, kuri strādā ar nepilngadīgajiem;
7) pašvaldību administratīvo komisiju vadītājiem vai pašvaldību administratīvo komisiju bērnu lietu apakškomisiju vadītājiem;
8) pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju vadītājiem;
9) pašvaldību policijas darbiniekiem, kuri strādā ar bērniem un ģimenēm;
10) pašvaldību sociālā dienesta sociālajiem darbiniekiem, kuri strādā ar bērniem un ģimenēm;
11) prokuroriem;
12) sociālajiem pedagogiem un psihologiem, kuri strādā ar bērniem;
13) sociālo dienestu vadītājiem;
14) tiesnešiem;
15) Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektoriem;
16) Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas vadītājam;
17) Valsts policijas Kārtības policijas amatpersonām darbam ar nepilngadīgajiem un kriminālpolicijas amatpersonām, kuras izskata ar bērnu tiesību pārkāpumiem vai bērnu izdarītiem likumpārkāpumiem saistītas lietas;
18) vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un interešu izglītības pedagogiem;
19) Valsts probācijas dienesta darbiniekiem;
20) citām personām, ja ar šo personu pieņemtu pārvaldes lēmumu (it īpaši administratīvo aktu), faktisko rīcību vai cita veida darba vai dienesta pienākumu veikšanu tiek vai var tikt skartas bērna tiesības un tiesiskās intereses.
(2) Kārtību, kādā apgūstamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, kā arī šo zināšanu saturu un apjomu nosaka Ministru kabinets.
(3) Iesniegumi un sūdzības, kas saistītas ar bērna tiesību aizsardzību, izskatāmas nekavējoties.
(4) Bērnam tiek dota iespēja tikt uzklausītam jebkādās ar viņu saistītās iztiesāšanas vai administratīvās procedūrās vai nu tieši, vai ar sava likumiskā pārstāvja vai attiecīgas institūcijas starpniecību.
(5) Lietas, kas saistītas ar bērna tiesību vai interešu nodrošināšanu, arī krimināllietas, kurās apsūdzētais ir nepilngadīgs, tiesā izskatāmas ārpus kārtas.”
3. Papildināt likumu ar 20.1 pantu šādā redakcijā:
”20.1 pants. Psihologa atzinums lietās, kas saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību
(1) Psihologa atzinumu par psiholoģiskās izpētes rezultātiem tiesai, bāriņtiesai, policijai un prokuratūrai lietās, kas saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību, ir tiesīga sniegt persona, kura ieguvusi vismaz maģistra grādu psiholoģijā un veikusi profesionālo darbību bērnu un ģimenes izpētē vismaz piecus gadus.
(2) Psihologa atzinumā norāda:
1) institūciju, kas pieprasījusi atzinumu;
2) psiholoģiskās izpētes mērķi;
3) psiholoģiskās izpētes laiku un vietu;
4) pamatinformāciju par bērnu, kas ir nepieciešama vai var būt nepieciešama atzinuma sniegšanas procesā;
5) psiholoģiskajā izpētē izmantotās metodes;
6) novērojumus izpētes laikā, klienta motivāciju un izpētes ierobežojumus;
7) psiholoģiskās izpētes rezultātus un analīzi;
8) argumentētus secinājumus un ieteikumus;
9) informāciju par konfidencialitāti;
10) psihologa vārdu, uzvārdu, iegūto grādu, diploma numuru, augstskolu, kurā tas iegūts, atzinuma sniegšanas datumu.”
4. Papildināt 24.panta sesto daļu pēc vārda „vecāku” ar vārdiem „vai personas, kuras aprūpē bērns nodots”.
5. 29.pantā:
izslēgt panta nosaukumā vārdu „ārpusģimenes”;
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
„(1) Pašvaldības sociālais dienests sadarbībā ar bāriņtiesu nodrošina bērnam aprūpi pie ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzēja pēc vecāku lūguma, ja viņi veselības stāvokļa dēļ nespēj bērnu aprūpēt.”;
aizstāt trešajā daļā vārdus „bērna ārpusģimenes aprūpi bērnu aprūpes iestādē” ar vārdiem „bērna aprūpi pie ārpusģimenes pakalpojuma sniedzēja”.
6. Izteikt 30.panta tekstu šādā redakcijā:
„(1) Vecākiem ir pienākums samaksāt par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumiem. Ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu samaksas kārtību un apmēru nosaka Ministru kabinets. Ja bērna ārpusģimenes aprūpes pakalpojumi tiek nodrošināti, ieceļot bērnam aizbildni, samaksa par tiem tiek nodrošināta atbilstoši šā likuma 35.panta trešajai daļai.
(2) Apstāklis, ka vecāki nevar samaksāt par bērna ārpusģimenes aprūpi, nevar būt par pamatu ārpusģimenes pakalpojumu nesniegšanai. Maksa par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumiem šādos gadījumos tiek segta attiecīgi no valsts vai pašvaldības budžeta un pēc tam atgūstama no vecākiem Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
(3) No samaksas par bērna ārpusģimenes aprūpes pakalpojumiem bērna vecāks tiek atbrīvots, ja:
1) bērns mātei piedzimis noziedzīga nodarījuma pret dzimumneaizskaramību rezultātā vai bērna māte atzīta par cietušo kriminālprocesā, kas uzsākts saistībā ar šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, un bērns nodots ārpusģimenes aprūpē uzreiz pēc dzimšanas;
2) bērna vecāks atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;
3) bērna vecāks atzīts par rīcībnespējīgu garīgas slimības vai plānprātības dēļ;
4) bērna aprūpe tiek nodrošināta šā likuma 29.pantā noteiktajos gadījumos;
5) pašvaldības sociālais dienests ir sniedzis motivētu atzinumu par vecāka iesaistīšanos savu problēmu risināšanā.
(4) Bērna vecākiem ir pienākums gādāt par bērna uzturēšanu vai samaksāt par bērna aprūpes pakalpojumiem arī tad, ja vienam vai abiem vecākiem ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības.
(5) Bērna un ģimenes pabalsti ārpusģimenes aprūpes laikā vecākiem netiek izmaksāti.”
7. Papildināt 35.pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:
„(3) Ja ārpusģimenes aprūpes pakalpojums tiek nodrošināts, ieceļot bērnam aizbildni, vecākiem ir pienākums maksāt aizbildnim uzturlīdzekļus bērnam nepieciešamajā apmērā, bet ne mazāk, kā noteikts normatīvajos aktos par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam.
(4) Ja vecāki uzturlīdzekļus nemaksā, aizbildnim ir pienākums nodrošināt, ka bērns saņem uzturlīdzekļus no saviem vecākiem. Lai to nodrošinātu, aizbildnim ir tiesības vērsties tiesā.
(5) Ja tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu izpilde Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir atzīta par neiespējamu vai ja vecāki tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu pilda apmērā, kas ir mazāks, nekā noteikts normatīvajos aktos par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam, aizbildnim jāvēršas Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā.”
8. 40.pantā:
papildināt pirmo daļu pēc vārdiem „sociālās korekcijas izglītības iestādes vadītājam” ar vārdiem „sociālās rehabilitācijas iestādes vadītājam”;
papildināt otro daļu pēc vārdiem „sociālās korekcijas izglītības iestādes vadītājs” ar vārdiem „sociālās rehabilitācijas iestādes vadītājs”.
9. 45.3 pantā:
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
„(3) Bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par viesģimenes statusa piešķiršanu, ne retāk kā reizi gadā izvērtē viesģimenes piemērotību viesģimenes statusam atbilstoši šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem un pārliecinās, vai viesģimene arī turpmāk var veikt viesģimenes pienākumus.”;
papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:
„(31) Bāriņtiesa lemj par viesģimenes statusa izbeigšanu, ja viesģimene atsakās no viesģimenes pienākumu pildīšanas, vai par viesģimenes statusa atņemšanu, ja bāriņtiesa konstatē, ka viesģimene nepilda viesģimenes pienākumus atbilstoši bērna interesēm.”
10. Izteikt 50.3 panta tekstu šādā redakcijā:
„(1) Ja vecāki vai persona, kuras aprūpē bērns nodots, nevar nodrošināt, ka bērns līdz septiņu gadu vecumam viņu prombūtnes laikā atrodas uzticamas personas klātbūtnē, viņiem ir pienākums nodrošināt bērna uzraudzību pie bērna uzraudzības pakalpojuma sniedzēja bērna dzīvesvietā vai citā bērna uzraudzībai paredzētā vietā.
(2) Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējs pakalpojuma sniegšanas vietā nodrošina bērnam atbilstošu vidi, kas nerada draudus viņa drošībai, dzīvībai, veselībai, tikumībai un pilnvērtīgai attīstībai. Prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējam (tā darbiniekiem) nosaka Ministru kabinets.
(3) Šā likuma 72.pantā noteiktie ierobežojumi attiecināmi arī uz bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju (tā darbiniekiem).
(4) Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējs nodrošina bērna likumiskajam pārstāvim iespēju iepazīties ar dokumentāciju, kas apliecina šā likuma 72.panta trešajā daļā minēto prasību izpildi.”
11. Papildināt 52.pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:
„(31) Ja bērna likumiskais pārstāvis vēlas pārtraukt rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu bērnam, bet sociālās rehabilitācijas iestādes darbinieks uzskata, ka rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana ir šā bērna interesēs saistībā ar aizdomām par vardarbību pret bērnu ģimenē, sociālās rehabilitācijas iestāde nekavējoties paziņo par to bāriņtiesai un rehabilitācijas pakalpojuma sniegšana sociālās rehabilitācijas iestādē tiek turpināta bez likumisko pārstāvju piekrišanas līdz brīdim, kamēr bāriņtiesa pieņem vienpersonisku lēmumu atbilstoši Bāriņtiesu likumam. Minēto lēmumu bāriņtiesa pieņem 72 stundu laikā un pēc tā pieņemšanas sadarbībā ar sociālo dienestu nodrošina rehabilitācijas pakalpojuma turpināšanu bērnam rehabilitācijas iestādē.”
12. Papildināt 58.panta pirmo daļu pēc vārdiem „valsts policiju” ar vārdiem „Valsts probācijas dienestu, ja bērns ir probācijas klients”.
13. Aizstāt 59.panta pirmās daļas 5.punktā vārdu „uzraudzības” ar vārdu „klātbūtnes”.
14. Papildināt pārejas noteikumus ar 20. un 21.punktu šādā redakcijā:
„20. Šā likuma 20.panta pirmajā daļā minētās personas, kuras nav apguvušas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, tās apgūst ne vēlāk kā līdz 2015.gada 1.janvārim.
21. Grozījumi likuma 50.3 panta otrajā daļā, kas paredz Ministru kabinetam noteikt prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējam (tā darbiniekiem), stājas spēkā 2012.gada 1.jūnijā.”
„Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”
1) Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Likumprojekta mērķis ir novērst Bērnu tiesību aizsardzības likuma nepilnības.
- Emocionālās vardarbības definīcijas paplašināšana (1.panta 12.punkts)
Likumā iekļautā emocionālās vardarbības definīcija ir daudzpusīga, vienlaikus tā ir ierobežota tikai ar tiešu iedarbību uz pašu bērnu, t.i. bērna pašcieņas aizskaršana vai paša bērna psiholoģiskā ietekmēšana. Tomēr bērns emocionāli var ciest ne tikai kad vardarbība ir vērsta tieši pret viņu, bet arī redzot vardarbīgu izturēšanos pret citu, īpaši tuvu, cilvēku.
Likumprojektā piedāvāts paplašināt emocionālās vardarbības definīciju, nosakot, ka emocionālā vardarbība pret bērnu var izpausties kā vardarbīga izturēšanās pret tuvinieku bērna klātbūtnē.
- Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēja definēšana (1.panta 17.punkts)
Lai sekmētu piedāvāto aprūpes un izglītības pakalpojumu daudzveidību pirmsskolas vecuma bērniem un lai tie atbilstu ģimenes vajadzībām, lai nodrošinātu bērnu aprūpes pakalpojumu pieejamību visiem bērniem, kā arī, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un samērīgu prasību noteikšanu izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas, un uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem, ir nepieciešams noteikt to subjektu loku, attiecībā uz kuriem tiks izvirzītas prasības kvalitatīvai bērnu uzraudzības pakalpojumu nodrošināšanai. Likumprojektā iekļauta plaša bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēja definīcija.
- Speciālistu kompetence bērnu tiesību jautājumos (20.panta pirmā un otrā daļa, Pārejas noteikumu 20.punkts)
Likuma pants pašreizējā redakcijā pilnībā neatbilst ANO Bērnu tiesību komitejas ieteikumiem, jo tas attiecas tikai uz speciālistiem, kuri izskata lietas, saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību, nevis visiem speciālistiem, kuri strādā ar bērniem un praktiski var pamanīt bērnu tiesību pārkāpumus.
Likumprojektā iekļauta jauna 20.panta redakcija, nosakot to personu loku, kurām ir nepieciešamas speciālas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā. Tāpat kā līdz šim, tie ir speciālisti, kuri izskata lietas, saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību, vienlaikus, atbilstoši ANO Bērnu tiesību komitejas rekomendācijām, tiek iekļauti citi profesiju pārstāvji, kuri ikdienā strādā ar bērniem un var laicīgi pamanīt un novērst bērnu tiesību pārkāpumus, piemēram, vardarbību pret bērnu. Pārejas noteikumos ir iekļauts termiņš, līdz kuram speciālās zināšanas ir jāapgūst, ja līdz šim tas nebija izdarīts.
- Psihologa atzinums tiesai (20.1 pants)
Lai nodrošinātu vienveidīgu praksi un to, ka psihologa atzinums par psiholoģiskās izpētes rezultātiem tiesai, bāriņtiesai, policijai un prokuratūrai lietās, kas saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību, ir kvalitatīvs, kā arī ņemot vērā ārvalstīs pastāvošo praksi, ka atzinumus sniedz psihologi, kuriem ir atbilstoša izglītība un pieredze atzinumu sniegšanā supervizoru uzraudzībā, likumā nepieciešams noteikt psihologu kvalifikāciju atzinumu sniegšanai, kā arī atzinumā norādāmo informāciju.
- Aprūpes nodrošināšana bērnam pēc vecāku lūguma (29.pants)
Likumprojekts precizē 29.pantu atbilstoši ārpusģimenes aprūpes definīcijai, ņemot vērā to, ka aprūpi, kura tiek nodrošināta bērnam pie ārpusģimenes pakalpojuma sniedzēja, nevar uzskatīt par ārpusģimenes aprūpi, bet gan par sociālās palīdzības veidu krīzes situācijā vai īpašos, no vecākiem neatkarīgos apstākļos.
- Samaksa par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumiem (30.pants, 35.panta trešā daļa)
Likuma 30.pants un 35.panta trešā daļa ir izteikta jaunā redakcijā, ņemot vērā Valsts kontroles 2009.gada 22.oktobra revīzijas ziņojumā „Valsts un pašvaldību iestāžu darbība, nodrošinot līdzekļu atgūšanu par sniegtajiem ārpusģimenes aprūpes pakalpojumiem” norādīto, ka atgūstamo līdzekļu apjomā ir nepieciešams iekļaut arī samaksu par ārpusģimenes aprūpi pie aizbildņa Pants ir arī papildināts ar tām vecāku grupām, kuras atbrīvojamas no samaksas par bērna ārpusģimenes aprūpes pakalpojumiem. Savukārt, lai novērstu pretrunas, kas var rasties Civillikuma 179. un 198.pantu interpretācijā, likumprojektā ir iekļauta ceturtā daļa, kur tiek izteikts, ka pienākums gādāt par bērna uzturēšanu nebeidzas arī tad, ja vecākiem ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības.
- Bērnu aizsardzība sociālās rehabilitācijas iestādēs (40.pants)
Lai nodrošinātu tiesību aizsardzību tiem cietušajiem bērniem, kuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, likumprojekts paredz piešķirt tiesības sociālās rehabilitācijas iestādes vadītājam bērnu pārmeklēt vai pārbaudīt bērnam adresēto korespondenci vai sūtījumu, piemēram, lai aizsargātu bērnu no vainīgās personas draudiem.
- Viesģimenes pildīto pienākumu izvērtēšana (45.3 pants)
Likumprojekts precizē 45.3 pantu, ņemot vērā to, ka nav lietderīgi katru gadu no jauna piešķirt viesģimenes statusu. Tāpat tiek atrunāti tie gadījumi, kad bāriņtiesai ir jāpieņem lēmums par viesģimenes statusa atņemšanu vai izbeigšanu.
- Prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējam (50.3 pants)
Likumprojektā tiks noteikts vecāku vai personas, kuras aprūpē bērns nodots, pienākums sava prombūtnes laikā nodrošināt uzraudzību bērnu līdz 7 gadu vecumam, ko nodrošinās uzticama personas vai bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējs. Tiek precizēts, ka uz bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju un tā darbiniekiem ir attiecināmi šā likuma 72.pantā noteiktie ierobežojumi un likumisko pārstāvju tiesības iepazīties ar dokumentāciju, kas apliecina šo prasību izpildi.
- Rehabilitācijas pakalpojuma pārtraukšana (52.panta 3.1 daļa)
Likumprojekts paredz, ka gadījumos, kad rehabilitācijas pakalpojuma turpināšana ir bērna interesēs, bet likumisko pārstāvju vēlme to pārtraukt ir saistīta, ar viņu pašu iespējamo vardarbību pret bērnu, bāriņtiesa varēs pieņemt vienpersonisku lēmumu saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 23.pantu. Pēc šāda lēmuma pieņemšanas būs iespējams turpināt sniegt bērnam sociālas rehabilitācijas pakalpojumu, pamatojoties uz sociālā dienesta atbilstošu lēmumu.
- Institūcijas, kas iesaistītas likumpārkāpumu profilakses darbā ar bērniem (58.panta pirmā daļa)
Likumprojekts paredz minēt Valsts probācijas dienestu (turpmāk – VPD) līdzās citām institūcijām, kuras ir iesaistītas pašvaldību organizētajā profilakses darbā. VPD kompetencē ir bērni, kuri ir probācijas klienti, tādejādi VPD normatīvajos aktos noteiktā kompetence netiks pārsniegta.
- Terminu „uzraudzība” un „klātbūtne” precizēšana (59.panta pirmās daļas 5.punkts)
Likumprojekts paredz aizvietot vārdu „uzraudzība” ar vārdu „klātbūtne”, lai precīzāk atspoguļotu aizliegumu bērniem, kuri nav sasnieguši 16 gadu vecumu, nakts laikā atrasties sabiedriskajā vietā bez pieaugušo pavadības, fiziskas klātbūtnes.
2) Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Paredzams, ka likumprojektā ietvertās normas pilnvērtīgāk nodrošināt bērnu tiesību ievērošanu atbilstoši ANO Konvencijai par bērna tiesībām. Īpaši tas attiecas uz tiesībām bērniem no sociāla riska grupām tiesībām un bērniem, kuri cieš no vardarbības.
Turklāt gan bērniem, gan viņu vecākiem tiks nodrošinātas plašākas iespējas saņemt kvalitatīvus uzraudzības pakalpojumus. Vienlaikus bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem tiks nodrošināta godīga konkurence un samērīgas prasības atbilstoši sniegtā pakalpojuma veidam.
Atbilstoši ANO Konvencijai par bērna tiesībām tiks precizēts to speciālistu , pienākums apgūt speciālas zināšanas, kuri strādā ar bērniem vai izskata lietas, kas saistītas ar bērna tiesību aizsardzību vai skar bērnu tiesību un interešu nodrošināšanu..
Savukārt bērniem Latvijā tiks veicināta to tiesību ievērošana un prevencija pārkāpumiem pret bērniem. Paredzams, ka lielāks skaits bērnu, kuri atrodas aizbildnībā, saņems uzturlīdzekļus.
Likumprojektam nav ietekmes uz tautsaimniecību.
3) Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Likumprojektam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem.
4) Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Mainoties deleģējumam (likuma 20.panta trešā daļa), būs nepieciešams izstrādāt MK noteikumus, lai noteiktu speciālo zināšanu saturu, apjomu un apgūšanas kārtību bērnu tiesību aizsardzības jomā. Stājoties spēkā jauniem noteikumiem, par spēku zaudējušiem tiks atzīti MK 2005.gada 27.septembra noteikumi Nr.729 „Noteikumi par speciālu zināšanu apguves kārtību bērnu tiesību aizsardzības jomā un šo zināšanu saturu”.
Atbilstoši likumprojektā noteiktajam (likuma 30.panta pirmā daļa) būs nepieciešams veikt grozījumus MK 2009.gada 22.decembra noteikumos Nr.1536 „Noteikumi par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu samaksas kārtību un apmēru”.
Atbilstoši likumprojektā noteiktajam (likuma 50.3 panta otrā daļa) būs nepieciešams izstrādāt MK noteikumus, lai noteiktu prasības uzraudzības pakalpojuma sniedzējam (tā darbiniekiem) un atrunātu pakalpojuma sniegšanas veidus.
Nosakot prasības bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem, būs nepieciešams veikt grozījumus MK 2001.gada 27.novembra noteikumos Nr.494 „Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselības un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm”, tos attiecinot arī uz uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem ārpus pirmsskolas izglītības iestādes un interešu izglītības iestādes.
5) Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
ANO Bērnu tiesību komitejas 2006.gada 28.jūnija ieteikums Latvijai par Otro periodisko ziņojumu CRC/C/LVA/CO/2 19(c). punkts (Tiek rekomendēts „palielināt pūles, lai nodrošinātu atbilstošu un sistemātisku apmācību bērnu tiesību jautājumos attiecīgo profesiju pārstāvjiem, kas strādā ar bērniem un ar bērnu jautājumiem, tostarp tiesnešiem, juristiem, tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekiem, skolotājiem, veselības aprūpes speciālistiem un sociālajiem darbiniekiem”).
6) Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Likumprojekta izstrādes gaitā notikušas konsultācijas ar Labklājības ministriju un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju.
7) Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Jaunas institūcijas netiek radītas, un esošo funkcijas netiek paplašinātas.
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs