Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(37)

Komisijas

atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valsts valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 15.nr.; 2000, 8., 12.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 6., 12.nr.; 2004, 12.nr.; 2005, 8.nr.; 2006, 22.nr.; 2007, 9.nr.; 2008, 15.nr.; 2009, 14., 23.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 193.nr.; 2010, 47., 205.nr.; 2011, 112., 132.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

9) patversme — bērnu aprūpes iestāde, kura īslaicīgi nodrošina bērnu ārpusģimenes aprūpi;

10) seksuāla vardarbība — bērna iesaistīšana seksuālās darbībās, ko bērns nesaprot vai kam nevar dot apzinātu piekrišanu;

11) fiziska vardarbība — bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu;

1

2

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt likuma 1.pantu ar jaunu 9.¹ punktu šādā redakcijā:

“9¹) vardarbība — visu veidu fiziska vai emocionāla cietsirdība, seksuāla vardarbība, nolaidība vai cita veida izturēšanās, kas apdraud vai var apdraudēt bērna veselību, dzīvību, attīstību vai pašcieņu;”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt likuma 1. panta 11.punktu šādā redakcijā:

„11) fiziska vardarbība - bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu vai apzināta bērna pakļaušana kaitīgu faktoru, tai skaitā tabakas dūmu iedarbībai;”.

Atbalstīts

Atbalstīts

1. 1.pantā:

papildināt pantu ar 9.¹ punktu šādā redakcijā:

“9¹) vardarbība — visu veidu fiziska vai emocionāla cietsirdība, seksuāla vardarbība, nolaidība vai cita veida izturēšanās, kas apdraud vai var apdraudēt bērna veselību, dzīvību, attīstību vai pašcieņu;”;

izteikt 11.punktu šādā redakcijā:

“11) fiziska vardarbība — bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu vai apzināta bērna pakļaušana kaitīgu faktoru, tai skaitā tabakas dūmu, iedarbībai;”;

12) emocionāla vardarbība — bērna pašcieņas aizskaršana vai psiholoģiska ietekmēšana (draudot viņam, lamājot, pazemojot viņu vai citādi kaitējot viņa emocionālajai attīstībai);

1.  1.pantā:

papildināt 12.punktu pēc vārdiem „pazemojot viņu” ar vārdiem „vardarbīgi izturoties pret bērna tuvinieku bērna klātbūtnē”;

papildināt 12.punktu pēc vārdiem “pazemojot viņu” ar vārdiem “bērna klātbūtnē vardarbīgi izturoties pret viņa tuvinieku”;

16) daudzbērnu ģimene - ģimene, kura aprūpē trīs vai vairāk bērnus, tai skaitā audžuģimenē ievietotus un aizbildnībā esošus bērnus.

papildināt pantu ar 17.punktu šādā redakcijā:

„17) bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējs – komersants, biedrība vai nodibinājums, kura darbības veids ir bērnu uzraudzība, vai fiziska persona, kuras saimnieciskā darbība saistīta ar bērnu uzraudzību.”

papildināt pantu ar 17.punktu šādā redakcijā:

„17) bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējs – komersants, biedrība vai nodibinājums, kura darbības veids ir bērnu uzraudzība, vai fiziskā persona, kuras saimnieciskā darbība saistīta ar bērnu uzraudzību.”

5.pants. Bērna tiesību aizsardzības subjekti

(1) Bērna tiesību aizsardzību valstī nodrošina:

1) bērna vecāki (adoptētāji), audžuģimene un aizbildņi;

2) izglītības, kultūras, veselības aprūpes un bērnu aprūpes iestādes;

3) valsts un pašvaldību institūcijas;

4) sabiedriskās organizācijas un citas fiziskās vai juridiskās personas, kuru darbība saistīta ar atbalsta un palīdzības sniegšanu bērniem;

5) darba devēji.

(2) Aizsargājamas arī bērnu organizācijas un ģimene.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu un 17.03.2005. likumu)

3

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 2.panta likuma 20.panta pirmo un otro daļu kā likuma 5.¹pantu sekojošā redakcijā:

„5.¹pants. Subjekti, kuriem nepieciešamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā

(1) Speciālas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā ir nepieciešamas:

1) ārpusģimenes aprūpes iestāžu vadītājam, sociālajam darbiniekam un sociālajam rehabilitētājam;

2) bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam un bāriņtiesas loceklim;

3) izglītības iestādes vadītājam un vadītāja vietniekam audzināšanas darbā;

4) Izglītības kvalitātes valsts dienesta speciālistam;

5) jaunatnes lietu speciālistam;

6) ieslodzījuma vietu darbiniekam, kurš strādā ar nepilngadīgajiem;

7) pašvaldības administratīvās komisijas vadītājam vai pašvaldības administratīvās komisijas bērnu lietu apakškomisijas vadītājam;

8) pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas vadītājam;

9) pašvaldības policijas darbiniekam, kurš strādā ar bērniem un ģimenēm;

10) pašvaldības sociālā dienesta sociālajam darbiniekam, kurš strādā ar bērniem un ģimenēm;

11) prokuroram;

12) sociālajam pedagogam un psihologam, kurš strādā ar bērniem;

13) sociālā dienesta vadītājam;

14) tiesnesim;

15) Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektoram;

16) Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas vadītājam;

17) Valsts policijas Kārtības policijas amatpersonai darbam ar nepilngadīgajiem un kriminālpolicijas amatpersonai, kura izskata ar bērnu tiesību pārkāpumiem vai bērnu izdarītiem likumpārkāpumiem saistītas lietas;

18) vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un interešu izglītības pedagogam;

19) Valsts probācijas dienesta darbiniekam;

20) citām personām, ja ar šīs personas pieņemtu pārvaldes lēmumu (it īpaši administratīvo aktu), faktisko rīcību vai cita veida darba vai dienesta pienākumu veikšanu tiek vai var tikt skartas bērna tiesības un tiesiskās intereses.

(2) Kārtību, kādā apgūstamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, kā arī šo zināšanu saturu un apjomu nosaka Ministru kabinets.”

Atbalstīts

2. Papildināt likumu ar 5.¹ un 5.² pantu šādā redakcijā:

„5.¹ pants. Subjekti, kuriem nepieciešamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā

(1) Speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā ir nepieciešamas:

1) ārpusģimenes aprūpes iestāžu vadītājam, sociālajam darbiniekam un sociālajam rehabilitētājam;

2) bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam un bāriņtiesas loceklim;

3) izglītības iestādes vadītājam un vadītāja vietniekam audzināšanas darbā;

4) Izglītības kvalitātes valsts dienesta speciālistam;

5) jaunatnes lietu speciālistam;

6) ieslodzījuma vietas darbiniekam, kurš strādā ar nepilngadīgajiem;

7) pašvaldības administratīvās komisijas vadītājam vai pašvaldības administratīvās komisijas bērnu lietu apakškomisijas vadītājam;

8) pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas vadītājam;

9) pašvaldības policijas darbiniekam, kurš strādā ar bērniem un ģimenēm;

10) pašvaldības sociālā dienesta sociālajam darbiniekam, kurš strādā ar bērniem un ģimenēm;

11) prokuroram;

12) sociālajam pedagogam un psihologam, kurš strādā ar bērniem;

13) sociālā dienesta vadītājam;

14) tiesnesim;

15) valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektoram;

16) Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas vadītājam;

17) Valsts policijas Kārtības policijas amatpersonai, kura strādā ar nepilngadīgajiem, un kriminālpolicijas amatpersonai, kura izskata ar bērnu tiesību pārkāpumiem vai bērnu izdarītiem likumpārkāpumiem saistītas lietas;

18) vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un interešu izglītības pedagogam;

19) Valsts probācijas dienesta darbiniekam;

20) jebkurai citai personai, ja ar tās pieņemtu pārvaldes lēmumu (it īpaši administratīvo aktu), faktisko rīcību vai cita veida darba vai dienesta pienākumu veikšanu tiek vai var tikt skartas bērna tiesības un tiesiskās intereses.

(2) Kārtību, kādā apgūstamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, kā arī šo zināšanu saturu un apjomu nosaka Ministru kabinets.

4

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 3.panta likuma 20¹.pantu kā likuma 5.² pantu sekojošā redakcijā:

„5.² pants. Psihologa atzinums lietās, kas saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību

(1) Psihologa atzinumu par psiholoģiskās izpētes rezultātiem tiesai, bāriņtiesai, policijai un prokuratūrai lietās, kas saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību, ir tiesīga sniegt persona, kura ieguvusi vismaz maģistra grādu psiholoģijā un veikusi profesionālo darbību bērnu un ģimenes izpētē vismaz piecus gadus.

(2) Psihologa atzinumā norāda:

1) institūciju, kas pieprasījusi atzinumu;

2) psiholoģiskās izpētes mērķi;

3) psiholoģiskās izpētes laiku un vietu;

4) pamatinformāciju par bērnu, kas ir nepieciešama vai var būt nepieciešama atzinuma sniegšanas procesā;

5) psiholoģiskajā izpētē izmantotās metodes;

6) novērojumus izpētes laikā, klienta motivāciju un izpētes ierobežojumus;

7) psiholoģiskās izpētes rezultātus un analīzi;

8) argumentētus secinājumus un ieteikumus;

9) informāciju par konfidencialitāti;

10) psihologa vārdu, uzvārdu, iegūto grādu, diploma numuru, augstskolu, kurā tas iegūts, atzinuma sniegšanas datumu.”

Atbalstīts

5.² pants. Psihologa atzinums lietās, kas saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību

(1) Psihologa atzinumu par psiholoģiskās izpētes rezultātiem tiesai, bāriņtiesai, policijai un prokuratūrai lietās, kas saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību, ir tiesīga sniegt persona, kura ieguvusi vismaz maģistra grādu psiholoģijā un kuras profesionālā darbība bērnu un ģimenes izpētē sasniedz vismaz piecus gadus.

(2) Psihologa atzinumā norāda:

1) institūciju, kas pieprasījusi atzinumu;

2) psiholoģiskās izpētes mērķi;

3) psiholoģiskās izpētes laiku un vietu;

4) pamatinformāciju par bērnu, kas ir vai var būt nepieciešama atzinuma sniegšanas procesā;

5) psiholoģiskajā izpētē izmantotās metodes;

6) novērojumus izpētes laikā, klienta motivāciju un izpētes ierobežojumus;

7) psiholoģiskās izpētes rezultātus un analīzi;

8) argumentētus secinājumus un ieteikumus;

9) informāciju par konfidencialitāti;

10) psihologa vārdu, uzvārdu, iegūto grādu, diploma numuru, augstskolu, kurā diploms iegūts, atzinuma sniegšanas datumu.”

20.pants. Ar bērna tiesību aizsardzību saistīto lietu izskatīšana

(1) Valsts nodrošina, lai lietas, kas saistītas ar bērna tiesību aizsardzību, visās valsts un pašvaldību institūcijās izskatītu speciālisti, kuriem ir speciālas zināšanas šajā jomā. Kārtību, kādā apgūstamas speciālas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, un šo zināšanu saturu nosaka Ministru kabinets.

2. Izteikt 20.panta tekstu šādā redakcijā:

„(1) Speciālas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā ir nepieciešamas:

1) ārpusģimenes aprūpes iestāžu vadītājiem, sociālajiem darbiniekiem un sociālajiem rehabilitētājiem;

2) bāriņtiesu priekšsēdētājiem, bāriņtiesu priekšsēdētāju vietniekiem un bāriņtiesu locekļiem;

3) izglītības iestāžu vadītājiem un vadītāju vietniekiem audzināšanas darbā;

4) Izglītības kvalitātes valsts dienesta speciālistiem;

5) jaunatnes lietu speciālistiem;

6) ieslodzījuma vietu darbiniekiem, kuri strādā ar nepilngadīgajiem;

7) pašvaldību administratīvo komisiju vadītājiem vai pašvaldību administratīvo komisiju bērnu lietu apakškomisiju vadītājiem;

8) pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju vadītājiem;

9) pašvaldību policijas darbiniekiem, kuri strādā ar bērniem un ģimenēm;

10) pašvaldību sociālā dienesta sociālajiem darbiniekiem, kuri strādā ar bērniem un ģimenēm;

11) prokuroriem;

12) sociālajiem pedagogiem un psihologiem, kuri strādā ar bērniem;

13) sociālo dienestu vadītājiem;

14) tiesnešiem;

15) Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektoriem;

16) Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas vadītājam;

17) Valsts policijas Kārtības policijas amatpersonām darbam ar nepilngadīgajiem un kriminālpolicijas amatpersonām, kuras izskata ar bērnu tiesību pārkāpumiem vai bērnu izdarītiem likumpārkāpumiem saistītas lietas;

18) vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un interešu izglītības pedagogiem;

19) Valsts probācijas dienesta darbiniekiem;

20) citām personām, ja ar šo personu pieņemtu pārvaldes lēmumu (it īpaši administratīvo aktu), faktisko rīcību vai cita veida darba vai dienesta pienākumu veikšanu tiek vai var tikt skartas bērna tiesības un tiesiskās intereses.

5

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 2.pantā likuma 20.panta pirmo un otro daļu.

Atbalstīts

(2) Kārtību, kādā apgūstamas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, kā arī šo zināšanu saturu un apjomu nosaka Ministru kabinets.

(2) Iesniegumi un sūdzības, kas saistītas ar bērna tiesību aizsardzību, izskatāmas nekavējoties.

(3) Iesniegumi un sūdzības, kas saistītas ar bērna tiesību aizsardzību, izskatāmas nekavējoties.

6

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 2.panta likuma 20.panta trešo daļu kā pirmo daļu, mainot turpmāko likuma 20.panta daļu numerāciju.

Atbalstīts

3. Izteikt 20.panta tekstu šādā redakcijā:

„(1) Iesniegumi un sūdzības, kas saistītas ar bērna tiesību aizsardzību, izskatāmas nekavējoties.

(3) Bērnam tiek dota iespēja tikt uzklausītam jebkādās ar viņu saistītās iztiesāšanas vai administratīvās procedūrās vai nu tieši, vai ar sava likumīgā pārstāvja vai attiecīgas institūcijas starpniecību.

(4) Bērnam tiek dota iespēja tikt uzklausītam jebkādās ar viņu saistītās iztiesāšanas vai administratīvās procedūrās vai nu tieši, vai ar sava likumiskā pārstāvja vai attiecīgas institūcijas starpniecību.

(2) Bērnam tiek dota iespēja tikt uzklausītam jebkādās ar viņu saistītās iztiesāšanas vai administratīvās procedūrās vai nu tieši, vai ar sava likumiskā pārstāvja vai attiecīgas institūcijas starpniecību.

(4) Lietas, kas saistītas ar bērna tiesību vai interešu nodrošināšanu, arī krimināllietas, kurās tiesājamais ir nepilngadīgs, tiesā izskatāmas ārpus kārtas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu un 17.03.2005. likumu)

(5) Lietas, kas saistītas ar bērna tiesību vai interešu nodrošināšanu, arī krimināllietas, kurās apsūdzētais ir nepilngadīgs, tiesā izskatāmas ārpus kārtas.”

(3) Lietas, kas saistītas ar bērna tiesību vai interešu nodrošināšanu, arī krimināllietas, kurās apsūdzētais ir nepilngadīgs, tiesā izskatāmas ārpus kārtas.”

3. Papildināt likumu ar 20.¹ pantu šādā redakcijā:

”20.¹ pants. Psihologa atzinums lietās, kas saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību

(1) Psihologa atzinumu par psiholoģiskās izpētes rezultātiem tiesai, bāriņtiesai, policijai un prokuratūrai lietās, kas saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību, ir tiesīga sniegt persona, kura ieguvusi vismaz maģistra grādu psiholoģijā un veikusi profesionālo darbību bērnu un ģimenes izpētē vismaz piecus gadus.

7

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 3.pantu.

Atbalstīts

(2) Psihologa atzinumā norāda:

1) institūciju, kas pieprasījusi atzinumu;

2) psiholoģiskās izpētes mērķi;

3) psiholoģiskās izpētes laiku un vietu;

4) pamatinformāciju par bērnu, kas ir nepieciešama vai var būt nepieciešama atzinuma sniegšanas procesā;

5) psiholoģiskajā izpētē izmantotās metodes;

6) novērojumus izpētes laikā, klienta motivāciju un izpētes ierobežojumus;

7) psiholoģiskās izpētes rezultātus un analīzi;

8) argumentētus secinājumus un ieteikumus;

9) informāciju par konfidencialitāti;

10) psihologa vārdu, uzvārdu, iegūto grādu, diploma numuru, augstskolu, kurā tas iegūts, atzinuma sniegšanas datumu.”

24.pants. Vecāku pienākumi pret bērnu

 (6) Vecāku pienākums ir neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes.

4. Papildināt 24.panta sesto daļu pēc vārda „vecāku” ar vārdiem „vai personas, kuras aprūpē bērns nodots”.

4. Aizstāt 24.panta sestajā daļā vārdus “Vecāku pienākums” ar vārdiem “Vecākiem vai personai, kuras aprūpē bērns nodots, ir pienākums”.

27.pants. Bērna šķiršana no ģimenes

(3) Šķirot bērnu no ģimenes, viņam tiek nodrošināta ārpusģimenes aprūpe pie aizbildņa, audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē, kā arī valsts apmaksāta neatliekamā medicīniskā palīdzība ārstniecības iestādēs vai palīdzība sociālās rehabilitācijas iestādēs.

8

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt likuma 27.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Bērnam primāri tiek nodrošināta iespēja augt pie aizbildņa vai audžuģimenē.”

Atbalstīts

5. 27.pantā:

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Bērnam primāri tiek nodrošināta iespēja augt pie aizbildņa vai audžuģimenē.”;

9

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt likuma 27.pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

„(3¹) Ārpusģimenes aprūpi bērnu aprūpes iestādē nodrošina, ja aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē nav piemērota konkrētam bērnam. Bērnu aprūpes iestādē bērns atrodas līdz brīdim, kad viņam tiek nodrošināta piemērota aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē.”

Atbalstīts

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

„(3¹) Ārpusģimenes aprūpi bērnu aprūpes iestādē nodrošina, ja aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē nav piemērota konkrētam bērnam. Bērnu aprūpes iestādē bērns atrodas līdz brīdim, kad viņam tiek nodrošināta piemērota aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē.”

(4) Ja ārpusģimenes aprūpe tiek noteikta sakarā ar šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajiem apstākļiem:

1) vienas ģimenes bērni nav šķirami, izņemot īpašus gadījumus, kad tas tiek darīts bērnu interesēs;

2) izvēloties ārpusģimenes aprūpes veidu, vērā ņemams arī bērna viedoklis.

29.pants. Bērna ārpusģimenes aprūpe pēc vecāku lūguma

(1) Bāriņtiesa sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu nodrošina bērnam ārpusģimenes aprūpi pēc vecāku lūguma, ja viņi sakarā ar ārstēšanos nespēj bērnu aprūpēt.

5.  29.pantā:

izslēgt panta nosaukumā vārdu „ārpusģimenes”;

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

   „(1) Pašvaldības sociālais dienests sadarbībā ar bāriņtiesu nodrošina bērnam aprūpi pie ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzēja pēc vecāku lūguma, ja viņi veselības stāvokļa dēļ nespēj bērnu aprūpēt.”;

   aizstāt trešajā daļā vārdus „bērna ārpusģimenes aprūpi bērnu aprūpes iestādē” ar vārdiem „bērna aprūpi pie ārpusģimenes pakalpojuma sniedzēja”.

6. 29.pantā:

izslēgt panta nosaukumā vārdu „ārpusģimenes”;

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

   „(1) Pašvaldības sociālais dienests sadarbībā ar bāriņtiesu nodrošina bērnam aprūpi pie ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzēja pēc vecāku lūguma, ja viņi veselības stāvokļa dēļ nespēj bērnu aprūpēt.”;

   aizstāt trešajā daļā vārdus „bērna ārpusģimenes aprūpi bērnu aprūpes iestādē” ar vārdiem „bērna aprūpi pie ārpusģimenes pakalpojuma sniedzēja”.

30.pants. Maksa par bērna ārpusģimenes aprūpi

(1) Vecākiem ir pienākums samaksāt par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumiem. Ministru kabinets nosaka ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu samaksas kārtību un apmēru.

6. Izteikt 30.panta tekstu šādā redakcijā:

   „(1) Vecākiem ir pienākums samaksāt par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumiem. Ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu samaksas kārtību un apmēru nosaka Ministru kabinets. Ja bērna ārpusģimenes aprūpes pakalpojumi tiek nodrošināti, ieceļot bērnam aizbildni, samaksa par tiem tiek nodrošināta atbilstoši šā likuma 35.panta trešajai daļai.

7. Izteikt 30.panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Vecākiem ir pienākums samaksāt par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumiem. Samaksas kārtību un apmēru nosaka Ministru kabinets. Ja bērna ārpusģimenes aprūpes pakalpojumi tiek nodrošināti, ieceļot viņam aizbildni, samaksa par tiem tiek nodrošināta atbilstoši šā likuma 35.panta trešajai daļai.

(2) Tas apstāklis, ka vecāki nevar samaksāt par bērna ārpusģimenes aprūpi, nevar būt par pamatu ārpusģimenes pakalpojumu nesniegšanai. Maksa par pakalpojumiem šajos gadījumos tiek segta attiecīgi no valsts vai pašvaldības budžeta un pēc tam atgūstama no vecākiem Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Apstāklis, ka vecāki nevar samaksāt par bērna ārpusģimenes aprūpi, nevar būt par pamatu ārpusģimenes pakalpojumu nesniegšanai. Maksa par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumiem šādos gadījumos tiek segta attiecīgi no valsts vai pašvaldības budžeta un pēc tam atgūstama no vecākiem Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

10

Labklājības ministre I.Viņķele

Likumprojekta 6.pantā:

Izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Maksa par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumiem šādos gadījumos tiek segta attiecīgi no valsts vai pašvaldības budžeta un pēc tam atgūstama no vecākiem Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz iestādes izpildrīkojumu.”

Atbalstīts

(2) Apstāklis, ka vecāki nevar samaksāt par bērna ārpusģimenes aprūpi, nevar būt par pamatu ārpusģimenes pakalpojumu nesniegšanai. Maksa par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumiem šādos gadījumos tiek segta attiecīgi no valsts vai pašvaldības budžeta un pēc tam atgūstama no vecākiem Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz iestādes izpildrīkojumu.

(3) Bērna un ģimenes pabalsti ārpusģimenes aprūpes laikā vecākiem netiek izmaksāti.

 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005. likumu un 19.10.2006. likumu)

(3) No samaksas par bērna ārpusģimenes aprūpes pakalpojumiem bērna vecāks tiek atbrīvots, ja:

1) bērns mātei piedzimis noziedzīga nodarījuma pret dzimum­neaizskaramību rezultātā vai bērna māte atzīta par cietušo kriminālprocesā, kas uzsākts saistībā ar šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, un bērns nodots ārpusģimenes aprūpē uzreiz pēc dzimšanas;

2) bērna vecāks atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

3) bērna vecāks atzīts par rīcībnespējīgu garīgas slimības vai plānprātības dēļ;

4) bērna aprūpe tiek nodrošināta šā likuma 29.pantā noteiktajos gadījumos;

5) pašvaldības sociālais dienests ir sniedzis motivētu atzinumu par vecāka iesaistīšanos savu problēmu risināšanā.

11

12

13

Labklājības ministre I.Viņķele

Likumprojekta 6.pantā:

Izteikt trešās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

„bērna vecākam ir ierobežota rīcībspēja;”

Saeimas Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 6.panta trešās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

„3) bērna vecāks, kuram ir ierobežota rīcībspēja un nodibināta aizgādnība garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ;”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt likumprojekta 6.pantā paredzēto likuma 30.panta trešo daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

„6) bērna vecāks devis rakstveida piekrišanu adopcijai.”

Daļēji

atbalstīts.

Iekļauts

priekšlik.

Nr.12

Atbalstīts

Atbalstīts

(3) No samaksas par bērna ārpusģimenes aprūpes pakalpojumiem bērna vecāks tiek atbrīvots, ja:

1) bērns mātei piedzimis noziedzīga nodarījuma pret dzimum­neaizskaramību rezultātā vai bērna māte atzīta par cietušo kriminālprocesā, kas uzsākts saistībā ar šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, un bērns nodots ārpusģimenes aprūpē uzreiz pēc dzimšanas;

2) bērna vecāks atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

3) bērna vecākam ir ierobežota rīcībspēja un nodibināta aizgādnība garīga rakstura vai citu veselības traucējumu dēļ;

4) bērna aprūpe tiek nodrošināta šā likuma 29.pantā noteiktajos gadījumos;

5) pašvaldības sociālais dienests ir sniedzis motivētu atzinumu par vecāka iesaistīšanos savu problēmu risināšanā;

6) bērna vecāks devis rakstveida piekrišanu adopcijai.

(4) Bērna vecākiem ir pienākums gādāt par bērna uzturēšanu vai samaksāt par bērna aprūpes pakalpojumiem arī tad, ja vienam vai abiem vecākiem ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības.

14

Labklājības ministre I.Viņķele

Likumprojekta 6.pantā:

Izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Bērna vecākiem ir pienākums gādāt par bērna uzturēšanu vai samaksāt par bērna aprūpes pakalpojumiem arī tad, ja vienam vai abiem vecākiem ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības. Šis pienākums nav jāpilda laikā, kad bērns ir nodots adoptētāju aprūpē.”

Atbalstīts

(4) Bērna vecākiem ir pienākums gādāt par bērna uzturēšanu vai samaksāt par bērna aprūpes pakalpojumiem arī tad, ja abiem vecākiem vai vienam no viņiem ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības. Šis pienākums nav jāpilda laikā, kad bērns ir nodots adoptētāju aprūpē.

(5) Bērna un ģimenes pabalsti ārpusģimenes aprūpes laikā vecākiem netiek izmaksāti.”

(5) Bērna un ģimenes pabalsti ārpusģimenes aprūpes laikā vecākiem netiek izmaksāti.”

35.pants. Aizbildnībā esoša bērna aprūpe

(1) Aizbildņa iecelšanas kārtību un viņa pienākumus pret bērnu nosaka Civillikums, Bāriņtiesu likums, kā arī Bāriņtiesas darbības noteikumi.

(2) Pašvaldība sava budžeta līdzekļu ietvaros nodrošina aizbildņu apmācību. Aizbildņa apmācības programmas paraugu apstiprina labklājības ministrs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu, 17.03.2005. likumu, 08.03.2007. likumu un 12.06.2009. likumu)

7. Papildināt 35.pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

   „(3) Ja ārpusģimenes aprūpes pakalpojums tiek nodrošināts, ieceļot bērnam aizbildni, vecākiem ir pienākums maksāt aizbildnim uzturlīdzekļus bērnam nepieciešamajā apmērā, bet ne mazāk, kā noteikts normatīvajos aktos par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam.

8. Papildināt 35.pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

   „(3) Ja ārpusģimenes aprūpes pakalpojums tiek nodrošināts, ieceļot bērnam aizbildni, vecākiem ir pienākums maksāt aizbildnim uzturlīdzekļus bērnam nepieciešamajā apmērā, bet ne mazāk, kā noteikts normatīvajos aktos par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam.

(4) Ja vecāki uzturlīdzekļus nemaksā, aizbildnim ir pienākums nodrošināt, ka bērns saņem uzturlīdzekļus no saviem vecākiem. Lai to nodrošinātu, aizbildnim ir tiesības vērsties tiesā.

(4) Ja vecāki uzturlīdzekļus nemaksā, aizbildnim ir pienākums nodrošināt, ka bērns saņem uzturlīdzekļus no saviem vecākiem. Lai to nodrošinātu, aizbildnim ir tiesības vērsties tiesā.

(5) Ja tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu izpilde Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir atzīta par neiespējamu vai ja vecāki tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu pilda apmērā, kas ir mazāks, nekā noteikts normatīvajos aktos par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam, aizbildnim jāvēršas Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā.”

(5) Ja tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu izpilde Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā ir atzīta par neiespējamu vai ja vecāki tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu pilda apmērā, kas ir mazāks, nekā noteikts normatīvajos aktos par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam, aizbildnim jāvēršas Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā.”

40.pants. Sankcijas un ierobežojumi

(1) Ja bērnu aprūpes iestādes vadītājam, sociālās korekcijas izglītības iestādes vadītājam, internātskolas direktoram, aizbildnim vai audžuģimenei ir pamatotas aizdomas, ka bērnam ir alkohols, narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas vai to lietošanai nepieciešamās ierīces, kā arī priekšmeti un vielas, kas var apdraudēt paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību, bērnu drīkst pārmeklēt.

8.  40.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem „sociālās korekcijas izglītības iestādes vadītājam” ar vārdiem „sociālās rehabilitācijas iestādes vadītājam”;

9.  40.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem „sociālās korekcijas izglītības iestādes vadītājam” ar vārdiem „sociālās rehabilitācijas iestādes vadītājam”;

(2) Ja ir pamatotas aizdomas, ka bērnam adresētajā korespondencē vai citā sūtījumā ir alkohols, narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas vai to lietošanai nepieciešamās ierīces, pornogrāfiski materiāli vai kaut kas cits, kas bērnam var būt kaitīgs vai bīstams, aprūpes iestādes vadītājs, sociālās korekcijas izglītības iestādes vadītājs, aizbildnis vai audžuģimene drīkst pārbaudīt bērnam adresēto korespondenci vai sūtījumu.

papildināt otro daļu pēc vārdiem „sociālās korekcijas izglītības iestādes vadītājs” ar vārdiem „sociālās rehabilitācijas iestādes vadītājs”.

papildināt otro daļu pēc vārdiem „sociālās korekcijas izglītības iestādes vadītājs” ar vārdiem „sociālās rehabilitācijas iestādes vadītājs”.

45.³ pants. Viesģimenes statuss

(1) Viesģimenes statusu piešķir laulāto vai personas dzīvesvietas bāriņtiesa.

(2) Pirms lēmuma pieņemšanas bāriņtiesa izvērtē iespējamās viesģimenes piemērotību viesģimenes statusa iegūšanai, tajā skaitā:

1) izvērtē laulāto vai personas motivāciju kļūt par viesģimeni, savstarpējās attiecības ģimenē un spējas aprūpēt bērnu;

2) pārbauda un izvērtē laulāto vai personas sadzīves un materiālos apstākļus;

3) pieprasa ģimenes ārsta atzinumu par laulāto vai personas veselības stāvokli;

4) nosūta laulātos vai personu pie psihologa, lai saņemtu atzinumu par piemērotību viesģimenes statusa iegūšanai;

5) pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām par laulātajiem vai personu.

15

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt likuma 45.³ pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Par viesģimeni nedrīkst būt persona:

1) kura sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

2) kura sodīta par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

3) kura atcelta no aizbildņa pienākumu pildīšanas nekārtīgas to izpildes dēļ;

4) kurai atņemts audžuģimenes vai viesģimenes statuss, jo persona nav pildījusi pienākumus atbilstoši bērna interesēm;

5) kurai ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības;

6) kurai tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus par nepieskaitāmības stāvoklī izdarītu Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.”

Atbalstīts

10.  45.³ pantā:

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Par viesģimeni nedrīkst būt persona:

1) kura sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

2) kura sodīta par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

3) kura atcelta no aizbildņa pienākumu pildīšanas nekārtīgas to izpildes dēļ;

4) kurai atņemts audžuģimenes vai viesģimenes statuss, jo persona nav pildījusi pienākumus atbilstoši bērna interesēm;

5) kurai ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības;

6) kurai tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus par nepieskaitāmības stāvoklī izdarītu Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.”;

(3) Bāriņtiesas lēmums par viesģimenes statusa piešķiršanu ir spēkā vienu gadu.

9.  45.³ pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

   „(3) Bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par viesģimenes statusa piešķiršanu, ne retāk kā reizi gadā izvērtē viesģimenes piemērotību viesģimenes statusam atbilstoši šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem un pārliecinās, vai viesģimene arī turpmāk var veikt viesģimenes pienākumus.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

   „(3) Bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par viesģimenes statusa piešķiršanu, ne retāk kā reizi gadā izvērtē viesģimenes piemērotību viesģimenes statusam atbilstoši šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem un pārliecinās, vai viesģimene arī turpmāk var veikt viesģimenes pienākumus.”;

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

   „(3¹) Bāriņtiesa lemj par viesģimenes statusa izbeigšanu, ja viesģimene atsakās no viesģimenes pienākumu pildīšanas, vai par viesģimenes statusa atņemšanu, ja bāriņtiesa konstatē, ka viesģimene nepilda viesģimenes pienākumus atbilstoši bērna interesēm.”

papildināt pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

   „(3¹) Bāriņtiesa lemj par viesģimenes statusa izbeigšanu, ja viesģimene atsakās no viesģimenes pienākumu pildīšanas, vai par viesģimenes statusa atņemšanu, ja bāriņtiesa konstatē, ka viesģimene nepilda viesģimenes pienākumus atbilstoši bērna interesēm.”

(4) Lai laulātie vai persona, kas veikusi viesģimenes pienākumus, varētu šo bērnu adoptēt vai ņemt aizbildnībā, ir nepieciešams par bērna ārpusģimenes aprūpi lēmušās bāriņtiesas atzinums, ka tas atbilst bērna labākajām interesēm.

(29.06.2008. likuma redakcijā)

45.⁴ pants. Vecāku aprūpē un ārpusģimenes aprūpē esoša bērna nodošana citas personas aprūpē ārvalstī un aprūpes uzraudzība

(3) Pirms bāriņtiesa lemj par bērna nodošanu citas personas aprūpē ārvalstī, persona, kura vēlas uzņemt bērnu, iesniedz bāriņtiesai attiecīgās valsts kompetentās bērnu tiesību aizsardzības iestādes:

1) atzinumu, kurā sniedz personas piemērotības izvērtējumu atbilstoši šā likuma 45.³ panta otrās daļas prasībām;

2) apliecinājumu, ka tā nodrošinās aprūpē nodotā bērna dzīves apstākļu regulāru pārbaudi un sniegs bāriņtiesai pārskatu par katrā šādā pārbaudē konstatēto.

16

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:

„Papildināt 45.⁴ panta trešās daļas 1.punktu pēc skaitļa un vārdiem “45.³ panta otrās” ar vārdu un skaitli “un 2.¹”.”

Atbalstīts

11. Papildināt 45.⁴ panta trešās daļas 1.punktu pēc skaitļa un vārdiem “45.³ panta otrās” ar vārdu un skaitli “un 2.¹”.

48.pants. Bērna aizsardzība no smēķēšanas un alkoholisko dzērienu ietekmes

(1) Bērns nedrīkst smēķēt un lietot alkoholiskos dzērienus. Bērns ir aizsargājams no smēķēšanas un alkoholisko dzērienu ietekmes.

(2) Bērnā ir jārada negatīva attieksme pret smēķēšanu un alkoholisko dzērienu lietošanu. Bērnam nav atļauts strādāt darbus, kuri saistīti ar alkoholisko dzērienu vai tabakas izstrādājumu ražošanu, kā arī tirdzniecību vai reklāmu.

17

18

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt likuma 48.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Bērns nedrīkst smēķēt un lietot alkoholiskos dzērienus. Bērns ir aizsargājams no smēķēšanas un alkoholisko dzērienu ietekmes. Bērns nedrīkst atrasties tabakas dūmu ietekmē, un bērna klātbūtnē nedrīkst smēķēt, lai nodrošinātu bērnam no dūmiem brīvu vidi.”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt likuma 48.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Bērnā ir jārada negatīva attieksme pret smēķēšanu un alkoholisko dzērienu lietošanu. Bērnam ir aizliegts strādāt darbus, kas tieši saistīti ar tabakas izstrādājumu ražošanu, izmēģināšanu, glabāšanu, lietošanu, kā arī tirdzniecību vai reklāmu. Bērnam ir aizliegts strādāt darbus, kas tieši saistīti ar alkoholisko dzērienu ražošanu, izmēģināšanu, glabāšanu, lietošanu, kā arī tirdzniecību vai reklāmu, izņemot gadījumus, kad bērns saskaņā ar attiecīgās profesionālās izglītības programmas praktiskās daļas apguvi atrodas mācību praksē, kura tiek veikta prakses vadītāja klātbūtnē un kuras gaitā tiek nodrošināta ar darba aizsardzību saistīto normatīvo aktu ievērošana.”

Atbalstīts

Atbalstīts

12. Izteikt 48.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Bērns nedrīkst smēķēt un lietot alkoholiskos dzērienus. Bērns ir aizsargājams no smēķēšanas un alkoholisko dzērienu ietekmes. Bērns nedrīkst atrasties tabakas dūmu ietekmē, un bērna klātbūtnē nedrīkst smēķēt, lai nodrošinātu bērnam no dūmiem brīvu vidi.

(2) Bērnā ir jārada negatīva attieksme pret smēķēšanu un alkoholisko dzērienu lietošanu. Bērnam ir aizliegts strādāt darbus, kas tieši saistīti ar tabakas izstrādājumu ražošanu, izmēģināšanu, glabāšanu, lietošanu, kā arī tirdzniecību vai reklāmu. Bērnam ir aizliegts strādāt darbus, kas tieši saistīti ar alkoholisko dzērienu ražošanu, izmēģināšanu, glabāšanu, lietošanu, kā arī tirdzniecību vai reklāmu, izņemot gadījumus, kad bērns saskaņā ar attiecīgās profesionālās izglītības programmas praktiskās daļas apguvi atrodas mācību praksē, kura tiek veikta prakses vadītāja klātbūtnē un kuras gaitā tiek nodrošināta ar darba aizsardzību saistīto normatīvo aktu ievērošana.”

(3) Saskaņā ar  Alkoholisko dzērienu aprites likumu un likumu “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” bērnam nedrīkst pārdot alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus.

50.³ pants. Drošības prasības, sniedzot bērna uzraudzības pakalpojumus

(1) Bērnu drīkst atstāt publiskās vietās īslaicīgai uzraudzīšanai bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējam (piemēram, bērnu rotaļu un attīstības centros, rotaļu centros tirdzniecības vietās).

10. Izteikt 50.³ panta tekstu šādā redakcijā:

„(1) Ja vecāki vai persona, kuras aprūpē bērns nodots, nevar nodrošināt, ka bērns līdz septiņu gadu vecumam viņu prombūtnes laikā atrodas uzticamas personas klātbūtnē, viņiem ir pienākums nodrošināt bērna uzraudzību pie bērna uzraudzības pakalpojuma sniedzēja bērna dzīvesvietā vai citā bērna uzraudzībai paredzētā vietā.

13. Izteikt 50.³ panta tekstu šādā redakcijā:

“(1) Ja vecāki vai persona, kuras aprūpē bērns nodots, nevar nodrošināt, ka bērns līdz septiņu gadu vecumam viņu prombūtnes laikā atrodas uzticamas personas klātbūtnē, viņiem ir pienākums nodrošināt bērna uzraudzību pie bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēja bērna dzīvesvietā vai citā bērna uzraudzībai paredzētā vietā.

(2) Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējs pakalpojuma sniegšanas vietā nodrošina bērnam atbilstošu vidi, kas nerada draudus viņa drošībai, dzīvībai, veselībai, tikumībai un pilnvērtīgai attīstībai.

(2) Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējs pakalpojuma sniegšanas vietā nodrošina bērnam atbilstošu vidi, kas nerada draudus viņa drošībai, dzīvībai, veselībai, tikumībai un pilnvērtīgai attīstībai. Prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējam (tā darbiniekiem) nosaka Ministru kabinets.

(2) Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējs pakalpojuma sniegšanas vietā nodrošina bērnam atbilstošu vidi, kas nerada draudus viņa drošībai, dzīvībai, veselībai, tikumībai un pilnvērtīgai attīstībai. Prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējam (tā darbiniekiem) nosaka Ministru kabinets.

(3) Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka personām, kuru uzraudzībā atrodas bērni, ir nepieciešamās iemaņas šā panta ceturtajā daļā noteikto darbību veikšanai. Šā likuma 72.pantā noteiktie ierobežojumi attiecināmi uz bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju.

(3) Šā likuma 72.pantā noteiktie ierobežojumi attiecināmi arī uz bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju (tā darbiniekiem).

(3) Šā likuma 72.pantā noteiktie ierobežojumi attiecināmi arī uz bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju (tā darbiniekiem).

(4) Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējs (tā darbinieki):

1) pakalpojuma sniegšanas vietā reģistrē bērna saņemšanu un bērna atdošanu personai, kura viņu atstājusi, norādot bērna saņemšanas un atdošanas laiku, kā arī bērnu atstājušās personas kontaktinformāciju;

2) nodrošina nelaimes gadījumā cietušajam bērnam pirmās palīdzības sniegšanu;

3) ja nepieciešams, informē personu, kura bērnu atstājusi, par bērnu laikā, kad viņš atstāts īslaicīgai uzraudzībai;

4) nodrošina bērna evakuēšanu, ja ir ārkārtas situācija;

5) rūpējas par bērna drošību laikā, kad viņš atstāts pie bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēja.

(4) Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējs nodrošina bērna likumiskajam pārstāvim iespēju iepazīties ar dokumentāciju, kas apliecina šā likuma 72.panta trešajā daļā minēto prasību izpildi.”

(4) Bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējs nodrošina bērna likumiskajam pārstāvim iespēju iepazīties ar dokumentāciju, kas apliecina šā likuma 72.panta trešajā daļā noteikto prasību izpildi.”

(5) Ja bērnam ir nepieciešama īpaša aprūpe vai uzraudzība, persona, kura bērnu atstājusi, informē par to bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju.

(6) Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējam jābūt nodrošinātam ar pirmās medicīniskās palīdzības aptieciņu, kuras saturu nosaka Ministru kabinets.

(7) Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējs nodrošina tādu bērnus uzraugošā personāla skaitu, kas ir pietiekams attiecīgajam uzraudzībā pieņemto bērnu skaitam.

(29.06.2008. likuma redakcijā)

52.pants. Bērns - vardarbības vai citas prettiesiskas darbības upuris

(3) Bērnu, kurš kļuvis par vardarbības (prettiesisku darbību) upuri, aizliegts:

1) atstāt vienatnē, izņemot gadījumus, kad bērns pats to vēlas un šo izvēli par pareizu atzīst psihologs, kurš speciāli sagatavots darbam ar vardarbībā cietušiem bērniem;

2) atstāt bez psiholoģiskas un cita veida aprūpes;

3) konfrontēt ar iespējamo vardarbības (prettiesiskas darbības) izdarītāju, kamēr bērns nav pietiekami psiholoģiski sagatavots šādai konfrontācijai;

4) pakļaut jebkādu piespiedu līdzekļu pielietošanai informācijas iegūšanas vai citā nolūkā.

11. Papildināt 52.pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

 „(3¹) Ja bērna likumiskais pārstāvis vēlas pārtraukt rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu bērnam, bet sociālās rehabilitācijas iestādes darbinieks uzskata, ka rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana ir šā bērna interesēs saistībā ar aizdomām par vardarbību pret bērnu ģimenē, sociālās rehabilitācijas iestāde nekavējoties paziņo par to bāriņtiesai un rehabilitācijas pakalpojuma sniegšana sociālās rehabilitācijas iestādē tiek turpināta bez likumisko pārstāvju piekrišanas līdz brīdim, kamēr bāriņtiesa pieņem vienpersonisku lēmumu atbilstoši Bāriņtiesu likumam. Minēto lēmumu bāriņtiesa pieņem 72 stundu laikā un pēc tā pieņemšanas sadarbībā ar sociālo dienestu nodrošina rehabilitācijas pakalpojuma turpināšanu bērnam rehabilitācijas iestādē.”

19

Labklājības ministre I.Viņķele

Izteikt likumprojekta 11.pantu šādā redakcijā:

„11. Papildināt likuma 52.pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

 „(3¹) Ja bērna likumiskais pārstāvis vēlas pārtraukt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu bērnam, bet pakalpojumu sniedzējs uzskata, ka pakalpojumu sniegšana ir šā bērna interesēs saistībā ar aizdomām par vardarbību pret bērnu, pakalpojumu sniedzējs nekavējoties paziņo par to bāriņtiesai un pakalpojuma sniegšana tiek turpināta bez likumisko pārstāvju piekrišanas līdz brīdim, kamēr bāriņtiesa pieņem vienpersonisku lēmumu atbilstoši Bāriņtiesu likumam. Minēto lēmumu bāriņtiesa pieņem 72 stundu laikā.””

Atbalstīts

14. Papildināt 52.pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:

“(3¹) Ja bērna likumiskais pārstāvis vēlas pārtraukt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu bērnam, bet pakalpojumu sniedzējs uzskata, ka pakalpojumu sniegšana sakarā ar aizdomām par vardarbību pret bērnu ir šā bērna interesēs, pakalpojumu sniedzējs nekavējoties paziņo par to bāriņtiesai un pakalpojumu sniegšana tiek turpināta bez likumiskā pārstāvja piekrišanas līdz brīdim, kad bāriņtiesa pieņem vienpersonisku lēmumu atbilstoši Bāriņtiesu likumam. Minēto lēmumu bāriņtiesa pieņem 72 stundu laikā.”

(4) Bērnam, kurš cietis no vardarbības (prettiesiskām darbībām) savā ģimenē vai kuram pastāv reāli vardarbības draudi, nekavējoties nodrošināma ārpusģimenes aprūpe, ja vainīgās personas nav iespējams izolēt no bērna.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu)

 58.pants. Likumpārkāpumu profilakses darba organizācija

(1) Likumpārkāpumu profilakses darbu ar bērniem veic pašvaldība sadarbībā ar bērnu vecākiem, izglītības iestādēm, valsts policiju, sabiedriskajām organizācijām un citām iestādēm.

12. Papildināt 58.panta pirmo daļu pēc vārdiem „valsts policiju” ar vārdiem „Valsts probācijas dienestu, ja bērns ir probācijas klients”.

15. Papildināt 58.panta pirmo daļu pēc vārdiem „valsts policiju” ar vārdiem „Valsts probācijas dienestu, ja bērns ir probācijas klients”.

59.pants. Bērna nogādāšana policijas iestādē

(1) Policijas iestādē nogādā bērnu, kurš:

1) izdarījis darbības, par kurām paredzēta kriminālatbildība;

2) izdarījis administratīvu pārkāpumu, ja citādi nav iespējams noskaidrot bērna identitāti un sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu;

3) atrodas sabiedriskā vietā reibuma stāvoklī;

4) ubago;

5) nav sasniedzis 16 gadu vecumu un atrodas sabiedriskā vietā bez vecāku, aizbildņa, audžuģimenes vai viņu pilnvarotas pilngadīgas personas uzraudzības nakts laikā. Par nakts laiku šā panta izpratnē uzskatāms laiks no pulksten 22.00 līdz 6.00, ja attiecīgā pašvaldība attiecībā uz šo laiku nav noteikusi stingrākus ierobežojumus;

6) apmaldījies vai pamests, vai arī atrodas tādos apstākļos, kas bīstami bērnam vai var kaitēt viņa attīstībai;

7) patvaļīgi aizgājis no ģimenes, aizbildņa, audžuģimenes vai bērnu aprūpes iestādes.

13. Aizstāt 59.panta pirmās daļas 5.punktā vārdu „uzraudzības” ar vārdu „klātbūtnes”.

20

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt likuma 59.panta pirmās daļas 5.punktu pēc vārda „audžuģimenes” ar vārdiem „bērnu aprūpes iestādes vadītāja”.

Atbalstīts

16. 59.pantā:

papildināt pirmās daļas 5.punktu pēc vārda „audžuģimenes” ar vārdiem „bērnu aprūpes iestādes vadītāja” un aizstāt vārdu „uzraudzības” ar vārdu „klātbūtnes”;

(2) Šā panta pirmās daļas 3. - 7.punktā paredzētajos gadījumos bērna nogādāšana policijā pieļaujama, ja nav iespējams viņam sniegt palīdzību citādā veidā. Gadījumos, kad policija konstatē bērna klaiņošanu, ubagošanu, apreibināšanos ar narkotiskajām, toksiskajām vielām vai alkoholiskajiem dzērieniem, nelabvēlīgu vidi ģimenē, kā arī citus apstākļus, kas var kaitēt bērnam, tā informē attiecīgo bāriņtiesu.

21

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt likuma 59.panta otro daļu pēc vārda „bāriņtiesu” ar vārdiem „un sociālo dienestu”.

Atbalstīts

papildināt otro daļu pēc vārda „bāriņtiesu” ar vārdiem „un sociālo dienestu”;

(3) Policijā nogādāto bērnu nedrīkst turēt kopā ar pilngadīgiem likumpārkāpējiem, un bērnam nodrošināma pastāvīga pieaugušo uzraudzība. Bērnu nedrīkst pakļaut nekādai fiziskai vai psihiskai iespaidošanai, nedrīkst piespiest liecināt pret sevi un atzīt vainu.

22

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Aizstāt likuma 59.panta trešajā daļā vārdus „pret sevi un” ar vārdu „vai”.

Atbalstīts

aizstāt trešajā daļā vārdus „pret sevi un” ar vārdu „vai”;

(4) Paskaidrojumus no bērna, kuram ir garīgās attīstības traucējumi, var prasīt, piedaloties personai, kurai ir speciālas zināšanas darbam ar bērniem, kam ir garīgās attīstības traucējumi.

(5) Ja policijā ir nogādāts bērns ar īpašām vajadzībām, nodrošināmi apstākļi bērna speciālo vajadzību apmierināšanai.

 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu, 15.05.2003. likumu, 17.03.2005. likumu, 08.03.2007. likumu un 29.06.2008. likumu)

23

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt likuma 59.panta ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Paskaidrojumu no policijas iestādē nogādāta bērna saistībā ar šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem var prasīt policijas darbinieks, kuram ir šā likuma 20.panta pirmajā daļā noteiktās speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, piedaloties vecākam, aizbildnim, bāriņtiesas (ja bērns nodots audžuģimenē) vai bērnu aprūpes iestādes pārstāvim vai viņu pilnvarotai personai (turpmāk — vecāks). Ja vecāka piedalīšanās ir pretrunā ar bērna interesēm, vecāks paskaidrojumu prasīšanā atsakās piedalīties vai nav sasniedzams, policijas darbinieks pieaicina citu personu, kurai bērns uzticas, vai psihologu.

(5) Ja policijā ir nogādāts bērns ar īpašām vajadzībām, nodrošināmi apstākļi viņa īpašo vajadzību apmierināšanai, kā arī, ja nepieciešams, pieaicināms speciālists medicīniskās un citas nepieciešamās palīdzības sniegšanai bērnam.”

Atbalstīts

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Paskaidrojumu no policijas iestādē nogādāta bērna saistībā ar šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem var prasīt policijas darbinieks, kuram ir šā likuma 20.panta pirmajā daļā noteiktās speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, piedaloties vecākam, aizbildnim, bāriņtiesas (ja bērns nodots audžuģimenē) vai bērnu aprūpes iestādes pārstāvim vai viņu pilnvarotai personai (turpmāk — vecāks). Ja vecāka piedalīšanās ir pretrunā ar bērna interesēm, vecāks paskaidrojumu prasīšanā atsakās piedalīties vai nav sasniedzams, policijas darbinieks pieaicina citu personu, kurai bērns uzticas, vai psihologu.

(5) Ja policijā ir nogādāts bērns ar īpašām vajadzībām, nodrošināmi apstākļi viņa īpašo vajadzību apmierināšanai, kā arī, ja nepieciešams, pieaicināms speciālists medicīniskās un citas nepieciešamās palīdzības sniegšanai bērnam.”;

24

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt likuma 59.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā policija noskaidro, vai bērnam ir īpašas vajadzības, un pieaicina kompetentu speciālistu, kā arī nosaka kārtību, kādā policija nodrošina apstākļus bērna īpašo vajadzību apmierināšanai.”

Atbalstīts

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā policija noskaidro, vai bērnam ir īpašas vajadzības, un pieaicina kompetentu speciālistu, kā arī nosaka kārtību, kādā policija nodrošina apstākļus bērna īpašo vajadzību apmierināšanai.”

60.pants. Pasākumi, kas veicami, ja bērnam nepieciešama palīdzība

(1) Ja bērns nogādāts policijas iestādē šā likuma 59.panta pirmajā daļā minēto apstākļu dēļ, viņu var tur turēt līdz nodošanai vecākiem, viņu aizstājējiem vai bērnu aprūpes iestādes pārstāvim.

25

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Aizstāt likuma 60.panta pirmajā daļā vārdus „viņu aizstājējiem” ar vārdiem „aizbildnim, audžuģimenei, bērnu aprūpes iestādes pārstāvim vai viņu pilnvarotai personai”.

Atbalstīts

17. 60.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus „viņu aizstājējiem” ar vārdiem „aizbildnim, audžuģimenei, bērnu aprūpes iestādes pārstāvim vai viņu pilnvarotai personai”;

 (2) Ja triju stundu laikā nav iespējams noskaidrot bērna personību un nodot bērnu vecākiem, viņu aizstājējiem vai bērnu aprūpes iestādei, kuru viņš pametis, policija:

1) šā likuma 59.panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā, ja bērnam kā drošības līdzekli nepiemēro apcietinājumu, un šā likuma 59.panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5.punktā minētajos gadījumos bērnu ievieto profilakses iestādē un ne vēlāk kā nākamajā darbdienā paziņo par to bāriņtiesai un pašvaldības sociālajam dienestam;

2) šā likuma 59.panta pirmās daļas 6. un 7.punktā minētajos gadījumos bērnu ievieto kādā no bērnu aprūpes iestādēm vai audžuģimenēm un ne vēlāk kā nākamajā darbdienā paziņo par to bāriņtiesai un pašvaldības sociālajam dienestam.

26

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt likuma 60.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ja četru stundu laikā nav iespējams noskaidrot bērna personību un nodot bērnu vecākiem, audžuģimenei, aizbildnim, bērnu aprūpes iestādei, kuru viņš pametis, vai to pilnvarotai personai un ja bērnam kā drošības līdzekli nepiemēro apcietinājumu, policija viņu ievieto audžuģimenē, krīzes centrā vai bērnu aprūpes iestādē, bet, ja tas nav iespējams, profilakses iestādē un ne vēlāk kā nākamajā darbdienā paziņo par to bāriņtiesai un pašvaldības sociālajam dienestam.”.

Atbalstīts

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja četru stundu laikā nav iespējams noskaidrot bērna personību un nodot bērnu vecākiem, audžuģimenei, aizbildnim, bērnu aprūpes iestādei, kuru viņš pametis, vai to pilnvarotai personai un ja bērnam kā drošības līdzekli nepiemēro apcietinājumu, policija viņu ievieto audžuģimenē, krīzes centrā vai bērnu aprūpes iestādē, bet, ja tas nav iespējams, profilakses iestādē un ne vēlāk kā nākamajā darbdienā paziņo par to bāriņtiesai un pašvaldības sociālajam dienestam.”

61.pants. Ministru kabineta kompetence bērna tiesību aizsardzības jomā

Ministru kabinets:

1) izstrādā bērna tiesību aizsardzības nodrošināšanai attiecīgus likumprojektus un izdod nepieciešamos noteikumus;

2) apstiprina ilgtermiņa valsts politikas projektus bērna tiesību aizsardzības jomā;

3) izveido bērna tiesību aizsardzības komisiju, piesaistot arī sabiedriskās bērna tiesību aizsardzības organizācijas un pašvaldības vai to sabiedrisko organizāciju pārstāvjus;

27

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izslēgt likuma 61.panta 3.punktu.

Atbalstīts

18. Izslēgt 61.panta 3.punktu.

64.pants. Iekšlietu ministrijas kompetence

Iekšlietu ministrija:

1) sadarbībā ar Labklājības ministriju un citām atbildīgajām institūcijām nodrošina, lai tiek izstrādāts programmas projekts triju gadu periodam bērnu noziedzības novēršanai un bērna aizsardzībai pret noziegumu, un koordinē šīs programmas īstenošanu;

2) sadarbībā ar citām institūcijām veic pasākumus cīņai pret bērnu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai un bērnu neatgriešanos no ārvalstīm;

3) nodrošina policijas darbiniekiem speciālu apmācību darbam ar nepilngadīgajiem likumpārkāpējiem un nepilngadīgajiem noziedzīga nodarījuma upuriem un viņu ģimenēm;

4) nodrošina nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas darbību. Ministru kabinets nosaka nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas izveidošanas un izmantošanas kārtību, kā arī šajā sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu un informācijas apstrādes kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.03.2000. likumu, 17.03.2005. likumu, 12.06.2009. likumu un 01.07.2011. likumu)

28

Likumprojekts „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr.334/Lp11)

Izslēgt 64.panta 4.punktu.

Atbalstīts

19. Izslēgt 64.panta 4.punktu.

65.³ pants. Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas kompetence

Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija:

1) Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā noteiktajā kārtībā nodrošina bērna tiesības uz sociālo nodrošinājumu, izmaksājot uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda;

2) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz ziņas no Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistra.

(08.03.2007. likuma redakcijā)

29

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt likumu ar 65.⁴ pantu šādā redakcijā:

“65.⁴ pants. Bērnu tiesību aizsardzības komisija

Bērnu tiesību aizsardzības komisija (turpmāk — Komisija) ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir sekmēt, lai Latvijā tiek ieviesta Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989.gada 20.novembra Konvencija par bērna tiesībām un izpildītas Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērna tiesību komitejas rekomendācijas Latvijas valdībai, kas saistītas ar šo konvenciju. Komisiju izveido, tās sastāvu nosaka un darbības nolikumu apstiprina labklājības ministrs.”

Atbalstīts

20. Papildināt likumu ar 65.⁴ pantu šādā redakcijā:

“65.⁴ pants. Bērnu tiesību aizsardzības komisija

Bērnu tiesību aizsardzības komisija (turpmāk — Komisija) ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir sekmēt, lai Latvijā tiek ieviesta Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989.gada 20.novembra Konvencija par bērna tiesībām un izpildītas Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērna tiesību komitejas rekomendācijas Latvijas valdībai, kas saistītas ar šo konvenciju. Komisiju izveido, tās sastāvu nosaka un darbības nolikumu apstiprina labklājības ministrs.”

67.¹ pants. Statistiskā informācija par bērna tiesību stāvokli

Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija un pašvaldības atbilstoši savai kompetencei sniedz statistisko informāciju par bērna tiesību aizsardzību valstī, par vecākiem, kuriem atņemtas aprūpes vai aizgādības tiesības, un par ģimenēm, kuras kopā ar bērniem izliktas no dzīvokļa, par bērnu adopciju, bērnu nodošanu ārpusģimenes aprūpē, audzinoša un medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem, bērnu saukšanu pie kriminālatbildības, par obligāto izglītības vecumu sasniegušajiem bērniem, kuri neapmeklē izglītības iestādes, un par bērniem, kuri kļuvuši par vardarbības upuriem, un ielas bērniem, kā arī iesniedz attiecīgu kopsavilkumu Centrālajai statistikas pārvaldei. Centrālā statistikas pārvalde reizi gadā apkopo minēto informāciju un iesniedz to Labklājības ministrijai un Tiesībsarga birojam.

30

Likumprojekts „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr.334/Lp11)

Papildināt likumu ar 67.² pantu šādā redakcijā:

„67.² pants. Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas izmantošana

(1) Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēmas "Integrētā iekšlietu informācijas sistēma" sastāvdaļa, kurā iekļauta bērnu tiesību aizsardzībai nepieciešamā informācija, integrējot valsts un pašvaldību institūciju, kā arī ārstniecības personu informāciju saistībā ar nepilngadīgajiem.

(2) Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas izveides mērķis ir veicināt bērnu tiesību un interešu aizsardzību, nodrošinot nepieciešamās informācijas apstrādi un sekmējot starpinstitūciju sadarbību šādos jautājumos:

1) nepilngadīgā tiesību un interešu aizstāvība;

2) nepilngadīgā tiesību un interešu nodrošināšanas uzraudzība;

3) profilaktiskais darbs;

4) sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu nodrošināšana;

5) noziedzīgu nodarījumu un citu likumpārkāpumu novēršana un atklāšana;

6) nepilngadīgā meklēšana;

7) administratīvo sodu, kriminālsodu, drošības līdzekļu un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu izpildes nodrošināšana;

8) izlīgumu īstenošana un izvērtēšanas ziņojumu sagatavošana par probācijas klientu.

(3) Tiesības apstrādāt nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā iekļauto informāciju, tai skaitā personas datus, ir šādām institūcijām un personām to darbību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto funkciju īstenošanai:

1) Valsts policijai;

2) bāriņtiesai;

3) pašvaldības policijai;

4) pašvaldības sociālajam dienestam;

5) Valsts probācijas dienestam;

6) Ieslodzījuma vietu pārvaldei;

7) sociālās korekcijas izglītības iestādei;

8) tiesībsargam;

9) Labklājības ministrijai;

10) ārstniecības personām;

11) Sociālās integrācijas valsts aģentūrai;

12) Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai;

13) Valsts robežsardzei;

14) Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei;

15) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai;

16) citām valsts un pašvaldību iestādēm, ja attiecīgo iestāžu darbību regla­mentējošajos normatīvajos aktos ir noteiktas funkcijas bērna tiesību aizsardzībā vai kriminālsoda vai administratīvā soda izpildē nepilngadīgajām personām.

(4) Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā var iekļaut oficiāli neapstiprinātu informāciju par bērna izglītošanu, bērna paša gūtiem ienākumiem, bērna interesēm un ieradumiem, vardarbību, kas tika vērsta pret bērnu, informāciju par pilngadīgu personu, kas iesaistīja bērnu darbībās, par kuru izdarīšanu paredzēta kriminālatbildība, informāciju par bērna likumisko pārstāvju ienākumu gūšanu, kā arī informāciju par personām, kuras uzturas bērna faktiskajā dzīvesvietā. Par oficiāli neapstiprinātu informāciju uzskatāma informācija, kas nav iegūta administratīvās lietvedības vai kriminālprocesa ietvaros, kā arī ja tā nav saņemta ar informācijas sistēmu sasaistes līdzekļu palīdzību. Minētajai informācijai ir informējoša nozīme.

(5) Oficiāli neapstiprinātu nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā iekļauto informāciju izsniedz tikai valsts un pašvaldību iestādēm, kuru darbību reglamentējošajos normatīvajos aktos ir noteiktas funkcijas bērna tiesību aizsardzībā vai kriminālsoda vai administratīvā soda izpildē nepilngadīgajām personām.

(6) Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā informāciju glabā līdz personas 24 gadu vecuma sasniegšanas dienai, arī gadījumā, ja persona ir mirusi pirms attiecīgā vecuma sasniegšanas.

(7) Ministru kabinets nosaka kārtību un apjomu, kādā informāciju iesniedz nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā un saņem no sistēmas, kā arī sistēmā iekļautās informācijas apstrādes kārtību.”

Daļēji

atbalstīts.

Iekļauts

komisijas

priekšlik.

Nr.31

31

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt likumu ar 67.² pantu šādā redakcijā:

“67.² pants. Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēma

(1) Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēmas “Integrētā iekšlietu informācijas sistēma” sastāvdaļa, kurā iekļauta bērnu tiesību aizsardzībai nepieciešamā informācija, integrējot valsts un pašvaldību institūciju, kā arī ārstniecības personu informāciju par nepilngadīgajiem, kuriem vajadzīgs atbalsts, un gadījumiem, kad veicami preventīvi pasākumi bērnu tiesību aizsardzībai.

(2) Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas mērķis ir veicināt bērnu tiesību un interešu aizsardzību, nodrošinot nepieciešamās informācijas apstrādi un sekmējot starpinstitūciju sadarbību šādos jautājumos:

1) nepilngadīgā tiesību un interešu aizstāvība;

2) nepilngadīgā tiesību un interešu nodrošināšanas uzraudzība;

3) profilaktiskais darbs;

4) sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu nodrošināšana;

5) noziedzīgu nodarījumu un citu likumpārkāpumu novēršana un atklāšana;

6) nepilngadīgā meklēšana;

7) administratīvo sodu, kriminālsodu, drošības līdzekļu un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu izpildes nodrošināšana;

8) izlīgumu īstenošana un izvērtēšanas ziņojumu sagatavošana par probācijas klientu.

(3) Tiesības apstrādāt nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā iekļauto informāciju, tai skaitā personas datus, ir šādām institūcijām un personām to darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei:

1) Valsts policijai;

2) bāriņtiesai;

3) pašvaldības policijai;

4) pašvaldības sociālajam dienestam;

5) Valsts probācijas dienestam;

6) Ieslodzījuma vietu pārvaldei;

7) sociālās korekcijas izglītības iestādei;

8) tiesībsargam;

9) Labklājības ministrijai;

10) ārstniecības personām;

11) Sociālās integrācijas valsts aģentūrai;

12) Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai;

13) Valsts robežsardzei;

14) Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei;

15) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai;

16) citām valsts un pašvaldību iestādēm, kuru darbību reglamentējošos normatīvajos aktos ir noteiktas, ka šo iestāžu funkcijas ir saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību vai kriminālsoda vai administratīvā soda izpildi nepilngadīgajām personām.

(4) Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā var iekļaut bērnu raksturojošu informāciju par viņa interesēm un ieradumiem, dzīvesveidu un dzīves vidi. Par bērnu raksturojošu informāciju uzskatāma informācija, kas nav iegūta administratīvās lietvedības vai kriminālprocesa ietvaros un nav saņemta ar informācijas sistēmu sasaistes līdzekļu palīdzību.

(5) Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā iekļauto bērnu raksturojošo informāciju izsniedz tikai tām valsts un pašvaldību iestādēm, kuru darbību reglamentējošos normatīvajos aktos ir noteikts, ka šo iestāžu funkcijas ir saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību vai kriminālsoda vai administratīvā soda izpildi nepilngadīgajām personām.

(6) Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā iekļauto informāciju, izņemot bērnu raksturojošo informāciju, glabā līdz dienai, kad persona sasniegusi 24 gadu vecumu arī tādā gadījumā, ja persona ir mirusi pirms attiecīgā vecuma sasniegšanas. Bērnu raksturojošo informāciju nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā glabā līdz dienai, kad persona sasniegusi pilngadību, vai līdz miršanas dienai, ja bērns miris pirms pilngadības sasniegšanas.

(7) Ministru kabinets nosaka kārtību un apjomu, kādā informācija iesniedzama nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmai un saņemama no tās, kā arī sistēmā iekļautās informācijas apstrādes kārtību.”

Atbalstīts

21. Papildināt likumu ar 67.² pantu šādā redakcijā:

“67.² pants. Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēma

(1) Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēmas “Integrētā iekšlietu informācijas sistēma” sastāvdaļa, kurā iekļauta bērnu tiesību aizsardzībai nepieciešamā informācija, integrējot valsts un pašvaldību institūciju, kā arī ārstniecības personu informāciju par nepilngadīgajiem, kuriem vajadzīgs atbalsts, un gadījumiem, kad veicami preventīvi pasākumi bērnu tiesību aizsardzībai.

(2) Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas mērķis ir veicināt bērnu tiesību un interešu aizsardzību, nodrošinot nepieciešamās informācijas apstrādi un sekmējot starpinstitūciju sadarbību šādos jautājumos:

1) nepilngadīgā tiesību un interešu aizstāvība;

2) nepilngadīgā tiesību un interešu nodrošināšanas uzraudzība;

3) profilaktiskais darbs;

4) sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu nodrošināšana;

5) noziedzīgu nodarījumu un citu likumpārkāpumu novēršana un atklāšana;

6) nepilngadīgā meklēšana;

7) administratīvo sodu, kriminālsodu, drošības līdzekļu un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu izpildes nodrošināšana;

8) izlīgumu īstenošana un izvērtēšanas ziņojumu sagatavošana par probācijas klientu.

(3) Tiesības apstrādāt nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā iekļauto informāciju, tai skaitā personas datus, ir šādām institūcijām un personām to darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildei:

1) Valsts policijai;

2) bāriņtiesai;

3) pašvaldības policijai;

4) pašvaldības sociālajam dienestam;

5) Valsts probācijas dienestam;

6) Ieslodzījuma vietu pārvaldei;

7) sociālās korekcijas izglītības iestādei;

8) tiesībsargam;

9) Labklājības ministrijai;

10) ārstniecības personām;

11) Sociālās integrācijas valsts aģentūrai;

12) Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai;

13) Valsts robežsardzei;

14) Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei;

15) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai;

16) citām valsts un pašvaldību iestādēm, kuru darbību reglamentējošos normatīvajos aktos ir noteiktas, ka šo iestāžu funkcijas ir saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību vai kriminālsoda vai administratīvā soda izpildi nepilngadīgajām personām.

(4) Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā var iekļaut bērnu raksturojošu informāciju par viņa interesēm un ieradumiem, dzīvesveidu un dzīves vidi. Par bērnu raksturojošu informāciju uzskatāma informācija, kas nav iegūta administratīvās lietvedības vai kriminālprocesa ietvaros un nav saņemta ar informācijas sistēmu sasaistes līdzekļu palīdzību.

(5) Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā iekļauto bērnu raksturojošo informāciju izsniedz tikai tām valsts un pašvaldību iestādēm, kuru darbību reglamentējošos normatīvajos aktos ir noteikts, ka šo iestāžu funkcijas ir saistītas ar bērnu tiesību aizsardzību vai kriminālsoda vai administratīvā soda izpildi nepilngadīgajām personām.

(6) Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā iekļauto informāciju, izņemot bērnu raksturojošo informāciju, glabā līdz dienai, kad persona sasniegusi 24 gadu vecumu arī tādā gadījumā, ja persona ir mirusi pirms attiecīgā vecuma sasniegšanas. Bērnu raksturojošo informāciju nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmā glabā līdz dienai, kad persona sasniegusi pilngadību, vai līdz miršanas dienai, ja bērns miris pirms pilngadības sasniegšanas.

(7) Ministru kabinets nosaka kārtību un apjomu, kādā informācija iesniedzama nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmai un saņemama no tās, kā arī sistēmā iekļautās informācijas apstrādes kārtību.”

19. Šā likuma 64.panta 4.punkts stājas spēkā 2012.gada 1.aprīlī.

(01.07.2011. likuma redakcijā)

14. Papildināt pārejas noteikumus ar 20. un 21.punktu šādā redakcijā:

   „20. Šā likuma 20.panta pirmajā daļā minētās personas, kuras nav apguvušas speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, tās apgūst ne vēlāk kā līdz 2015.gada 1.janvārim.

32

33

34

Likumprojekts „Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr.334/Lp11)

Papildināt pārejas noteikumus ar 20.punktu šādā redakcijā:

„20. Ministru kabinets līdz 2012.gada 31.decembrim izdod šā likuma 67^.2 panta septītajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz šā likuma 67^.2 panta septītajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai spēkā ir Ministru kabineta 2012.gada 22.maija noteikumi Nr.348 "Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas noteikumi”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Likumprojekta 3.pantā ietverto pārejas noteikumu 20.punktu izteikt šādā redakcijā:

“20. Ministru kabinets līdz 2013.gada 1.septembrim izdod šā likuma 67.² panta septītajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2012.gada 22.maija noteikumi Nr.348 “Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas noteikumi”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 21.punktu šādā redakcijā:

„21. Ministru kabinets līdz 2013.gada 31.decembrim izdod noteikumus par kārtību, kādā policija noskaidro, vai bērnam ir īpašas vajadzības, un pieaicina kompetentu speciālistu, kā arī par kārtību, kādā policija nodrošina apstākļus bērna īpašo vajadzību apmierināšanai.”

Daļēji

atbalstīts.

Iekļauts

komisijas

priekšlik.

Nr.33

Atbalstīts

Atbalstīts

22. Papildināt pārejas noteikumus ar 20., 21., 22. un 23.punktu šādā redakcijā:

“20. Ministru kabinets līdz 2013.gada 1.septembrim izdod šā likuma 67.² panta septītajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2012.gada 22.maija noteikumi Nr.348 “Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas noteikumi”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

21. Ministru kabinets līdz 2013.gada 31.decembrim izdod noteikumus par kārtību, kādā policija noskaidro, vai bērnam ir īpašas vajadzības, un pieaicina kompetentu speciālistu, kā arī par kārtību, kādā policija nodrošina apstākļus bērna īpašo vajadzību apmierināšanai.

22. Grozījumi likuma 50.³ panta otrajā daļā, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējam (tā darbiniekiem), stājas spēkā 2013.gada 1.septembrī.

23. Ministru kabinets līdz 2013.gada 31.decembrim izdod šā likuma 30.panta pirmajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz šā likuma 30.panta pirmajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1536 “Noteikumi par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu samaksas kārtību un apmēru”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

21. Grozījumi likuma 50.³ panta otrajā daļā, kas paredz Ministru kabinetam noteikt prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējam (tā darbiniekiem), stājas spēkā 2012.gada 1.jūnijā.”

35

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Izteikt pirmajā lasījumā atbalstīto pārejas noteikumu 21.punktu kā pārejas noteikumu 22.punktu un aizstāt vārdus un skaitļus „2012.gada 1.jūnijā” ar vārdiem un skaitļiem „2013.gada 1.septembrī”.

Atbalstīts

36

37

Labklājības ministre I.Viņķele

Papildināt likumprojekta 14.pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā:

„22. Ministru kabinets līdz 2013.gada 1.maijam izdod šā likuma 30.panta pirmajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz šā likuma 30.panta pirmajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai ir piemērojami Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1536 „Noteikumi par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu samaksas kārtību un apmēru”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 23.punktu šādā redakcijā:

„23. Ministru kabinets līdz 2013.gada 31.decembrim izdod šā likuma 30.panta pirmajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz šā likuma 30.panta pirmajā daļā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai  piemērojami Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1536 „Noteikumi par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu samaksas kārtību un apmēru”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

Daļēji

atbalstīts.

Iekļauts

komisijas

priekšlik.

Nr.37

Atbalstīts