Spēkā esošā redakcija

2.lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi 3.lasījumam

(7)

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 3.lasījumam

1

2

3

4

5

6

Izdarīt Latvijas Republikas valsts robežas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2009, 24.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Latvijas Republikas valsts robežas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2009, 24.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) [..]

9) Latvijas Republikas teritoriālā jūra (turpmāk — teritoriālā jūra):

a) Baltijas jūras ūdeņi 12 jūras jūdžu platumā, skaitot no bāzes līnijas, ja starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi,

b) Baltijas jūras Rīgas jūras līča ūdeņi no bāzes līnijas līdz valsts robežai, kas noteikta saskaņā ar Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas 1996.gada 12.jūlija līgumu par jūras robežas noteikšanu Rīgas jūras līcī, Irbes šaurumā un Baltijas jūrā;

10) [..]

1. Izteikt 1.panta 9.punktu šādā redakcijā:

“9) Latvijas Republikas teritoriālā jūra (turpmāk — teritoriālā jūra) — Baltijas jūras un Baltijas jūras Rīgas jūras līča ūdeņi, ja starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi, 12 jūras jūdžu platumā, skaitot no bāzes līnijas;”.

1. Izteikt 1.panta 9.punktu šādā redakcijā:

“9) Latvijas Republikas teritoriālā jūra (turpmāk — teritoriālā jūra) — Baltijas jūras un Baltijas jūras Rīgas jūras līča ūdeņi, ja starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi, 12 jūras jūdžu platumā, skaitot no bāzes līnijas;”.

8.pants. Valsts robežas drošība

(1) [..]

(2) Valsts robežas drošību garantē valsts robežas režīms. Gar valsts sauszemes robežu izveido pierobežu, pierobežas joslu (tikai gar ārējo sauszemes robežu) un valsts robežas joslu.

2. Izteikt 8.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts robežas drošību garantē valsts robežas režīms. Gar valsts sauszemes robežu izveido valsts robežas joslu, bet gar ārējo sauszemes robežu — arī pierobežas joslu un pierobežu.”

2. Izteikt 8.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Valsts robežas drošību garantē valsts robežas režīms. Gar valsts sauszemes robežu izveido valsts robežas joslu, bet gar ārējo sauszemes robežu — arī pierobežas joslu un pierobežu.”

3. Papildināt likumu ar 9.¹ pantu šādā redakcijā:

“9.¹ pants. Robežapsardzības informācijas sistēma

(1) Valsts robežas režīma nodrošināšanai Valsts robežsardze organizē Robežapsardzības informācijas sistēmu un vada tās darbību. Robežapsardzības informācijas sistēmā reģistrē informāciju par:

1) notikumiem, kas saistīti ar valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, valsts robežas joslas, pierobežas joslas, pierobežas režīma vai robežšķērsošanas vietās noteikto prasību neievērošanu, mantu un preču nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, kā arī šajos notikumos iesaistītajām personām;

2) Valsts robežsardzē reģistrētajiem kuģošanas līdzekļiem un transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti iekšējos ūdeņos, pa kuriem noteikta ārējā robeža;

3) personām, kurām izsniegtas, anulētas vai atteiktas speciālās caurlaides.

(2) Ministru kabinets nosaka Robežapsardzības informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu un glabāšanas termiņus, kā arī valsts pārvaldes iestādes, kurām piešķirama piekļuve šai informācijai.”

3. Papildināt likumu ar 9.¹ pantu šādā redakcijā:

“9.¹ pants. Robežapsardzības informācijas sistēma

(1) Valsts robežsardze valsts robežas režīma nodrošināšanai organizē Robežapsardzības informācijas sistēmu un vada tās darbību. Robežapsardzības informācijas sistēmā reģistrē informāciju par:

1) notikumiem, kas saistīti ar valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, valsts robežas joslas, pierobežas joslas, pierobežas režīma vai robežšķērsošanas vietās noteikto prasību neievērošanu, mantu un preču nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, kā arī šajos notikumos iesaistītajām personām;

2) Valsts robežsardzē reģistrētajiem kuģošanas līdzekļiem un transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti iekšējos ūdeņos, pa kuriem noteikta ārējā robeža;

3) personām, kurām izsniegtas, anulētas vai atteiktas speciālās caurlaides.

(2) Ministru kabinets nosaka Robežapsardzības informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu un glabāšanas termiņus, kā arī valsts pārvaldes iestādes, kurām piešķirama piekļuve šai informācijai.”

10.pants. Valsts robežas šķērsošana

(1) [..]

(10) Personas ārējo robežu robežšķērsošanas vietās šķērso rindas kārtībā. Šķērsot ārējo robežu robežšķērsošanas vietās ārpus kārtas drīkst:

1) [..]

6) personas, kuras ar transportlīdzekļiem saskaņā ar Latvijas Republikai saistošo 1970.gada 1.septembra Nolīgumu par ātri bojājošos pārtikas produktu starptautiskajiem pārvadājumiem un par speciālām iekārtām, kas izmantojamas šajos pārvadājumos (ATP), pārvadā ātri bojājošās, kā arī citas kravas, kuru īpašību dēļ nepieciešams ārpus kārtas šķērsot ārējo robežu. Ārpus kārtas transportējamo preču sarakstu nosaka Ministru kabinets;

7) [..]

(11) [..]

4. Izteikt 10.panta desmitās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) personas, kas ar transportlīdzekļiem pārvadā kravas, kuru neto svaru vairāk nekā par 50 procentiem no kopējās kravas neto svara veido ārpus kārtas transportējamo preču sarakstā iekļautās preces. Ārpus kārtas transportējamo preču sarakstu, atbilstoši kuram ārējo robežu robežšķērsošanas vietās ārpus kārtas šķērso ātri bojājošās preces, kuras tiek transportētas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošo 1970.gada 1.septembra Nolīgumu par ātri bojājošos pārtikas produktu starptautiskajiem pārvadājumiem un par speciālām iekārtām, kas izmantojamas šajos pārvadājumos (ATP), kā arī citas preces, kurām to īpašību dēļ nepieciešams ārējo robežu šķērsot ārpus kārtas, nosaka Ministru kabinets;”.

4. Izteikt 10.panta desmitās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

“6) personas, kas ar transportlīdzekļiem pārvadā kravas, kuru neto svaru vairāk nekā par 50 procentiem no kopējās kravas neto svara veido ārpus kārtas transportējamo preču sarakstā iekļautās preces. Ārpus kārtas transportējamo preču sarakstu, atbilstoši kuram ārējo robežu robežšķērsošanas vietās ārpus kārtas šķērso ātri bojājošās preces, kuras tiek transportētas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošo 1970.gada 1.septembra Nolīgumu par ātri bojājošos pārtikas produktu starptautiskajiem pārvadājumiem un par speciālām iekārtām, kas izmantojamas šajos pārvadājumos (ATP), kā arī citas preces, kurām to īpašību dēļ nepieciešams ārējo robežu šķērsot ārpus kārtas, nosaka Ministru kabinets;”.

5. Papildināt likumu ar 10.¹ pantu šādā redakcijā:

“10.¹ pants. Reģistrēšanās ārējās sauszemes robežas šķērsošanai

(1) Personas, lai izceļotu ar transportlīdzekli, šķērsojot ārējo sauszemes robežu Ministru kabineta noteiktajās robežšķērsošanas vietās, iepriekš reģistrējas rindā (turpmāk — ārējās sauszemes robežas rinda).

(2) Personas ārējās sauszemes robežas rindā var reģistrēties tieši pirms robežas šķērsošanas vai iepriekš, norādot pašu izraudzītu laiku robežas šķērsošanai. Reģistrēšanās ārējās sauszemes robežas rindā, norādot personas izraudzītu laiku robežas šķērsošanai, ir maksas pakalpojums.

(3) Ārējās sauszemes robežas rindu administrē Satiksmes ministrija. Šo uzdevumu var deleģēt privātpersonai.

(4) Ministru kabinets nosaka:

1) robežšķērsošanas vietas, kurās valsts robežu šķērso, iepriekš reģistrējoties ārējās sauszemes robežas rindā, kā arī reģistrēšanās kārtību un nosacījumus;

2) reģistrācijai ārējās sauszemes robežas rindā sniedzamo datu apjomu, kā arī šo datu glabāšanas termiņus un institūcijas, kurām ir tiesības piekļūt šiem datiem;

3) kārtību, kādā šķērso ārējo sauszemes robežu ārējās sauszemes robežas rindā reģistrētie transportlīdzekļi.”

1

2

3

Ministru prezidents V.Dombrovskis:

Izteikt 10.¹ panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ārējās sauszemes robežas rindu organizē Satiksmes ministrija.”

Satiksmes ministrs A.Ronis:

Izteikt 10.¹ panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ārējās sauszemes robežas rindu administrēšanas organizēšanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina Satiksmes ministrija sadarbībā ar Iekšlietu ministriju. Ārējās sauszemes robežas rindas administrē autopārvadātāju profesionālā organizācija, kas Latviju pārstāv Starptautiskajā Autopārvadātāju Savienībā IRU.”

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izteikt likumprojekta 5.pantu šādā redakcijā:

„5. Papildināt likumu ar 10.¹ pantu šādā redakcijā:

„10.¹pants. Reģistrēšanās ārējās sauszemes robežas šķērsošanai

(1) Lai izceļotu ar kravas transportlīdzekli, kura pilna masa pārsniedz 3500 kilogramus, šķērsojot ārējo sauszemes robežu Ministru kabineta noteiktajās robežšķērsošanas vietās, transportlīdzekļi tiek reģistrēti rindā (turpmāk – ārējās sauszemes robežas rinda).

(2) Ārējās sauszemes robežas rindā var reģistrēties iepriekš, norādot personas izraudzītu laiku robežas šķērsošanai, vai tieši pirms robežas šķērsošanas. Reģistrēšanās ārējās sauszemes robežas rindā, norādot personas izraudzītu laiku robežas šķērsošanai, ir maksas pakalpojums.

(3) Ārējās sauszemes robežas rindu administrē Satiksmes ministrija. Satiksmes ministrija ar līgumu šo uzdevumu var deleģēt autopārvadātāju profesionālajai organizācijai, kas Latviju pārstāv Starptautiskajā Autopārvadātāju Savienībā IRU.

(4) Ministru kabinets nosaka:

1) robežšķērsošanas vietas, kurās valsts robežu šķērso, iepriekš reģistrējoties ārējās sauszemes robežas rindā, reģistrēšanās kārtību un nosacījumus, kā arī maksu par reģistrēšanos ārējās sauszemes robežas rindā;

2) reģistrācijai ārējās sauszemes robežas rindā sniedzamo datu apjomu, kā arī šo datu glabāšanas termiņus un institūcijas, kurām ir tiesības piekļūt šiem datiem;

3) kārtību, kādā šķērso ārējo sauszemes robežu ārējās sauszemes robežas rindā reģistrētie transportlīdzekļi.”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlik.

Nr.3

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlik.

Nr.3

Atbalstīts

5. Papildināt likumu ar 10.¹ pantu šādā redakcijā:

“10.¹ pants. Reģistrēšanās ārējās sauszemes robežas šķērsošanai

(1) Lai izceļotu ar kravas transportlīdzekli, kura pilna masa pārsniedz 3500 kilogramus, šķērsojot ārējo sauszemes robežu Ministru kabineta noteiktajās robežšķērsošanas vietās, šis transportlīdzeklis tiek reģistrēts rindā (turpmāk — ārējās sauszemes robežas rinda).

(2) Ārējās sauszemes robežas rindā var reģistrēties iepriekš, norādot personas izraudzītu laiku robežas šķērsošanai, vai tieši pirms robežas šķērsošanas. Reģistrēšanās ārējās sauszemes robežas rindā, norādot personas izraudzītu laiku robežas šķērsošanai, ir maksas pakalpojums.

(3) Ārējās sauszemes robežas rindu administrē Satiksmes ministrija. Satiksmes ministrija ar līgumu šo uzdevumu var deleģēt autopārvadātāju profesionālajai organizācijai, kas Latviju pārstāv Starptautiskajā Autopārvadātāju savienībā (IRU).

(4) Ministru kabinets nosaka:

1) robežšķērsošanas vietas, kurās valsts robežu šķērso, iepriekš reģistrējoties ārējās sauszemes robežas rindā, reģistrēšanās kārtību un nosacījumus, kā arī maksu par reģistrēšanos ārējās sauszemes robežas rindā;

2) reģistrācijai ārējās sauszemes robežas rindā sniedzamo datu apjomu, kā arī šo datu glabāšanas termiņus un institūcijas, kurām ir tiesības piekļūt šiem datiem;

3) kārtību, kādā ārējās sauszemes robežas rindā reģistrētie transportlīdzekļi šķērso ārējo sauszemes robežu.”

12.pants. Lidojumi starp dalībvalstīm un trešajām valstīm

(1) Ja gaisa kuģis veic lidojumu starp dalībvalsti un trešo valsti, tad gaisa kuģa izlidošana no Latvijas Republikas un nosēšanās pēc ielidošanas Latvijas Republikā ir atļauta tikai starptautiskajiem lidojumiem paredzētajās lidostās un lidlaukos, kuros ir robežšķērsošanas vietas. Kārtību, kādā planieriem, helikopteriem, dirižabļiem, ultravieglajiem un maza lidojuma rādiusa gaisa kuģiem, kas veic lidojumu starp dalībvalsti un trešo valsti, izdara pārbaudes, lai konstatētu valsts robežas šķērsošanas faktu, un šo pārbaužu veikšanas vietas nosaka Ministru kabinets.

(2) Ja ir nepieciešama piespiedu nosēšanās (notikusi avārija), gaisa kuģiem atļauts nosēsties lidostās un lidlaukos, kuros nav robežšķērsošanas vietu, vai citās vietās, kas piemērotas, lai veiktu nosēšanos. Valsts robežas šķērsošanas fakta konstatēšanai nepieciešamās pārbaudes organizē gaisa kuģa nosēšanās vietā.

(3) Ja tiek veikta piespiedu nosēdināšana, gaisa kuģi atļauts nosēdināt lidostā vai lidlaukā, kurā nav robežšķērsošanas vietas, vai citās nosēdināšanai piemērotās vietās. Valsts robežas šķērsošanas fakta konstatēšanai nepieciešamās pārbaudes organizē gaisa kuģa nosēdināšanas vietā.

(4) Latvijas Republikas militārās aviācijas gaisa kuģi un to apkalpes locekļi nav pakļauti robežpārbaudei, un uz tiem nav attiecināmi šajā pantā minētie nosacījumi. Ja uz Latvijas Republikas militārās aviācijas gaisa kuģa, tam paceļoties vai nosēžoties Latvijas Republikā, atrodas personas, kuras nepieder pie Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku personāla un kurām nepieciešams veikt robežpārbaudi, Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki informē Valsts robežsardzi par robežpārbaudes nepieciešamību un saskaņo tās vietu un laiku.

6. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

“12.pants. Lidojumi starp dalībvalstīm un trešajām valstīm

(1) Ja gaisa kuģis veic lidojumu starp dalībvalsti un trešo valsti, tad gaisa kuģa izlidošana no Latvijas Republikas un nosēšanās pēc ielidošanas Latvijas Republikā ir atļauta tikai starptautiskajiem lidojumiem paredzētajās lidostās un lidlaukos, kuros ir robežšķērsošanas vietas.

(2) Planieriem, helikopteriem, dirižabļiem, ultravieglajiem un maza lidojuma rādiusa gaisa kuģiem, kas veic lidojumu starp Latvijas Republiku un trešo valsti, atļauts nosēsties un pacelties sertificētos lidlaukos, kas nav minēti šā panta pirmajā daļā, aviācijas skates, kā arī valsts pārvaldes iestādes rīkotā pasākuma ietvaros. Šādā gadījumā valsts robežu atļauts šķērsot ar personīgajā bagāžā esošajām mantām un precēm, kurām saskaņā ar Padomes 2009.gada 16.novembra regulas Nr.1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, X nodaļas nosacījumiem ir piemērojams atbrīvojums no muitas nodokļa samaksas. Šīs prasības izpildi kontrolē Valsts robežsardze. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā organizējamas minēto gaisa kuģu un tajos esošo personu pārbaudes, lai konstatētu valsts robežas šķērsošanas faktu.

(3) Gaisa kuģis, kas piedalās katastrofu novēršanas, pārvarēšanas vai to radīto seku likvidācijas darbos, var nosēsties ārpus robežšķērsošanas vietām, ja to paredz Ārlietu ministrijas izsniegtā lidojuma atļauja.

(4) Ja ir nepieciešama piespiedu nosēšanās (notikusi avārija), gaisa kuģim atļauts nosēsties lidostā vai lidlaukā, kurā nav robežšķērsošanas vietas, vai citā piemērotā nosēšanās vietā.

(5) Ja tiek veikta piespiedu nosēdināšana, gaisa kuģi atļauts nosēdināt lidostā vai lidlaukā, kurā nav robežšķērsošanas vietas, vai citā nosēdināšanai piemērotā vietā.

(6) Šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētajos gadījumos valsts robežas šķērsošanas fakta konstatēšanai nepieciešamās pārbaudes organizē gaisa kuģa nosēšanās vai nosēdināšanas vietā.

(7) Latvijas Republikas militārās aviācijas gaisa kuģi un to apkalpes locekļi nav pakļauti robežpārbaudei, un uz tiem nav attiecināmi šā panta nosacījumi. Ja uz Latvijas Republikas militārās aviācijas gaisa kuģa, tam paceļoties vai nosēžoties Latvijas Republikā, atrodas personas, kuras nepieder pie Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku personāla un kurām nepieciešams veikt robežpārbaudi, Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki informē Valsts robežsardzi par robežpārbaudes nepieciešamību un saskaņo tās vietu un laiku.”

6. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

“12.pants. Lidojumi starp dalībvalstīm un trešajām valstīm

(1) Ja gaisa kuģis veic lidojumu starp dalībvalsti un trešo valsti, tad gaisa kuģa izlidošana no Latvijas Republikas un nosēšanās pēc ielidošanas Latvijas Republikā ir atļauta tikai starptautiskajiem lidojumiem paredzētajās lidostās un lidlaukos, kuros ir robežšķērsošanas vietas.

(2) Planieriem, helikopteriem, dirižabļiem, ultravieglajiem un maza lidojuma rādiusa gaisa kuģiem, kas veic lidojumu starp Latvijas Republiku un trešo valsti, atļauts nosēsties un pacelties sertificētos lidlaukos, kas nav minēti šā panta pirmajā daļā, aviācijas skates, kā arī valsts pārvaldes iestādes rīkotā pasākuma ietvaros. Šādā gadījumā valsts robežu atļauts šķērsot ar personīgajā bagāžā esošajām mantām un precēm, kurām saskaņā ar Padomes 2009.gada 16.novembra regulas Nr.1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, X nodaļas nosacījumiem ir piemērojams atbrīvojums no muitas nodokļa samaksas. Šīs prasības izpildi kontrolē Valsts robežsardze. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā organizējamas minēto gaisa kuģu un tajos esošo personu pārbaudes, lai konstatētu valsts robežas šķērsošanas faktu.

(3) Gaisa kuģis, kas piedalās katastrofu novēršanas, pārvarēšanas vai to radīto seku likvidācijas darbos, var nosēsties ārpus robežšķērsošanas vietām, ja to paredz Ārlietu ministrijas izsniegtā lidojuma atļauja.

(4) Ja ir nepieciešama piespiedu nosēšanās (notikusi avārija), gaisa kuģim atļauts nosēsties lidostā vai lidlaukā, kurā nav robežšķērsošanas vietas, vai citā piemērotā nosēšanās vietā.

(5) Ja tiek veikta piespiedu nosēdināšana, gaisa kuģi atļauts nosēdināt lidostā vai lidlaukā, kurā nav robežšķērsošanas vietas, vai citā nosēdināšanai piemērotā vietā.

(6) Šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētajos gadījumos valsts robežas šķērsošanas fakta konstatēšanai nepieciešamās pārbaudes organizē gaisa kuģa nosēšanās vai nosēdināšanas vietā.

(7) Latvijas Republikas militārās aviācijas gaisa kuģi un to apkalpes locekļi nav pakļauti robežpārbaudei, un uz tiem nav attiecināmi šā panta nosacījumi. Ja uz Latvijas Republikas militārās aviācijas gaisa kuģa, tam paceļoties vai nosēžoties Latvijas Republikā, atrodas personas, kuras nepieder pie Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku personāla un kurām nepieciešams veikt robežpārbaudi, Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki informē Valsts robežsardzi par robežpārbaudes nepieciešamību un saskaņo tās vietu un laiku.”

16.pants. Pierobežas joslas režīms

(1) Latvijas pilsonis un Latvijas nepilsonis, kas nav deklarējis dzīvesvietu attiecīgajā novadā, novada pagastā vai pilsētā, kurā noteikta pierobežas josla, uzturoties pierobežas joslā, pēc Valsts robežsardzes amatpersonas pieprasījuma uzrāda:

1) personu apliecinošu dokumentu un speciālo caurlaidi, kas ļauj uzturēties pierobežas joslā, izņemot gadījumu, kad šāda caurlaide nav nepieciešama, — ja persona sasniegusi normatīvajos aktos noteikto vecumu, kad personu apliecinoša dokumenta saņemšana ir obligāta;

2) valsts pārvaldes iestādes vai pašvaldības amatpersonas (darbinieka) dienesta (darba) apliecību — ja persona pilda dienesta pienākumus pierobežas joslā un nepārprotami apliecinājusi savu statusu ar formas tērpu, dienesta žetonu, dienesta atšķirības zīmi vai citādā veidā.

(2) [..]

(5) Komercdarbību pierobežas joslā veic saskaņā ar komercdarbību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

(6) [..]

7.  16.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Persona, uzturoties pierobežas joslā, papildus tām prasībām, kas izriet no pierobežas režīma, glabā pie sevis un pēc Valsts robežsardzes amatpersonas pieprasījuma uzrāda speciālo caurlaidi, kas ļauj uzturēties pierobežas joslā, izņemot gadījumu, kad šāda caurlaide nav nepieciešama.”;

izslēgt piekto daļu.

7. 16.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Persona, uzturoties pierobežas joslā, papildus tām prasībām, kas izriet no pierobežas režīma, glabā pie sevis un pēc Valsts robežsardzes amatpersonas pieprasījuma uzrāda speciālo caurlaidi, kas ļauj uzturēties pierobežas joslā, izņemot gadījumu, kad šāda caurlaide nav nepieciešama.”;

izslēgt piekto daļu

18.pants. Speciālās caurlaides

(1) Personām no 15 gadu vecuma, uzturoties pierobežas joslā, nepieciešama Valsts robežsardzes izsniegta speciālā caurlaide, izņemot gadījumus, kad:

1) persona, kas ir deklarējusi dzīvesvietu attiecīgajā novadā, novada pagastā vai pilsētā, kurā ir noteikta pierobežas josla, uzturas šā novada un blakus esošā novada pierobežas joslā;

2) persona pārvietojas pa valsts autoceļu, kas šķērso pierobežas joslu;

3) valsts pārvaldes iestādes vai pašvaldības amatpersona (darbinieks) pilda dienesta (amata) pienākumus pierobežas joslā un var uzrādīt dienesta apliecību, ja tā paredzēta attiecīgās iestādes darbību reglamentējošos normatīvajos aktos.

(2) Valsts robežsardze personām izsniedz šādas speciālās caurlaides:

1) pastāvīgās caurlaides;

2) terminētās caurlaides.

(3) Pastāvīgo caurlaidi izsniedz personai, kurai pierobežas joslā pieder nekustamais īpašums un kura nav deklarējusi dzīvesvietu attiecīgajā novadā, novada pagastā vai pilsētā, kurā noteikta pierobežas josla.

(4) Terminēto caurlaidi izsniedz personai, kura vēlas uzturēties pierobežas joslā. Terminēto caurlaidi izsniedz uz laiku, kuru nepieciešams uzturēties pierobežas joslā, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.

(5) Valsts robežsardzes amatpersona, kas ir tiesīga pieņemt lēmumu par speciālās caurlaides izsniegšanu, ir tiesīga arī atteikt terminētās caurlaides izsniegšanu šādos gadījumos:

1) attiecīgajā pierobežas joslā ir noteikta pastiprināta robežkontrole;

2) attiecīgajā pierobežas joslā ir izsludināta ārkārtas situācija vai izņēmuma stāvoklis;

3) persona, kas pieprasa speciālo caurlaidi, ar spēkā stājušos nolēmumu ir atzīta par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas saistīts ar cilvēku tirdzniecību, terorismu, spiegošanu, personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, kontrabandu, narkotiskajām vai psihotropajām vielām, ieročiem, radioaktīvajām vielām, kā arī ar nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu.

(6) Valsts robežsardzes amatpersona, kas ir tiesīga pieņemt lēmumu par speciālās caurlaides izsniegšanu, anulē terminēto caurlaidi, ja persona, kurai tā izsniegta, ar spēkā stājušos nolēmumu atzīta par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas saistīts ar cilvēku tirdzniecību, terorismu, spiegošanu, personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, kontrabandu, narkotiskajām vai psihotropajām vielām, ieročiem, radioaktīvajām vielām, kā arī ar nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu.

(7) Speciālo caurlaižu izsniegšanas un anulēšanas kārtību un šo caurlaižu paraugus nosaka Ministru kabinets.

8.  18.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) persona, kas ir deklarējusi dzīvesvietu pierobežas joslā, uzturas attiecīgā novada (pilsētas) vai blakus esošā novada (pilsētas) pierobežas joslā;”;

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) persona var uzrādīt Latvijas Republikas izdotu vietējās pierobežas satiksmes atļauju.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pastāvīgo caurlaidi izsniedz personai, kurai pierobežas joslā pieder nekustamais īpašums.”;

aizstāt piektās daļas 2.punktā vārdu “ārkārtas” ar vārdu “ārkārtēja”;

izteikt piektās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) persona, kas pieprasa speciālo caurlaidi, ar spēkā stājušos nolēmumu ir atzīta par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas saistīts ar cilvēku tirdzniecību, terorismu, spiegošanu, personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, kontrabandu, nelikumīgām darbībām ar narkotiskajām vai psihotropajām vielām, ieročiem, sprāgstvielām, spridzināšanas ietaisēm vai radioaktīvajām vielām, kā arī ar nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu.”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Valsts robežsardzes amatpersona, kas ir tiesīga pieņemt lēmumu par speciālās caurlaides izsniegšanu, anulē terminēto caurlaidi, ja persona, kurai tā izsniegta, ar spēkā stājušos nolēmumu atzīta par vainīgu šā panta piektās daļas 3.punktā minētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.”;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Personai, kurai anulē terminēto caurlaidi, ir pienākums atstāt pierobežas joslu 24 stundu laikā pēc lēmuma paziņošanas. Lēmuma par terminētās caurlaides anulēšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.”

8. 18.pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) persona, kas ir deklarējusi dzīvesvietu pierobežas joslā, uzturas attiecīgā novada (pilsētas) vai blakus esošā novada (pilsētas) pierobežas joslā;”;

papildināt pirmo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) persona var uzrādīt Latvijas Republikas izdotu vietējās pierobežas satiksmes atļauju.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pastāvīgo caurlaidi izsniedz personai, kurai pierobežas joslā pieder nekustamais īpašums.”;

aizstāt piektās daļas 2.punktā vārdu “ārkārtas” ar vārdu “ārkārtēja”;

izteikt piektās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) persona, kas pieprasa speciālo caurlaidi, ar spēkā stājušos nolēmumu ir atzīta par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas saistīts ar cilvēku tirdzniecību, terorismu, spiegošanu, personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, kontrabandu, nelikumīgām darbībām ar narkotiskajām vai psihotropajām vielām, ieročiem, sprāgstvielām, spridzināšanas ietaisēm vai radioaktīvajām vielām, kā arī ar nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu.”;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Valsts robežsardzes amatpersona, kas ir tiesīga pieņemt lēmumu par speciālās caurlaides izsniegšanu, anulē terminēto caurlaidi, ja persona, kurai tā izsniegta, ar spēkā stājušos nolēmumu atzīta par vainīgu šā panta piektās daļas 3.punktā minētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.”;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Personai, kurai anulē terminēto caurlaidi, ir pienākums atstāt pierobežas joslu 24 stundu laikā pēc lēmuma paziņošanas. Lēmuma par terminētās caurlaides anulēšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.”

19.pants. Pierobežas noteikšana

(1) Lai radītu tādus apstākļus, kas neļautu personām nelikumīgi jebkurā veidā un ar jebkuriem līdzekļiem šķērsot ārējo robežu, kā arī pārvietot mantas un preces pāri ārējai robežai ārpus noteiktajām robežšķērsošanas vietām, kā arī lai nodrošinātu tādu pasākumu veikšanu, kuri kompensē robežkontroles atcelšanu pie iekšējās robežas, un organizētu pārrobežu sadarbību noziedzības apkarošanā, Ministru kabinets gar ārējo sauszemes robežu nosaka pierobežu, ne šaurāku par 30 kilometriem, bet gar iekšējo sauszemes robežu — pierobežu, ne šaurāku par 15 kilometriem, sākot no valsts robežas.

(2) [..]

9. Izteikt 19.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Lai radītu tādus apstākļus, kas neļautu personām nelikumīgi jebkurā veidā un ar jebkādiem līdzekļiem šķērsot ārējo robežu, kā arī pārvietot mantas un preces pāri ārējai sauszemes robežai ārpus noteiktajām robežšķērsošanas vietām, un lai apkarotu pārrobežu noziedzību, Ministru kabinets gar ārējo sauszemes robežu nosaka pierobežu, ne šaurāku par 30 kilometriem, sākot no valsts robežas.”

9. Izteikt 19.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Lai radītu tādus apstākļus, kas neļautu personām nelikumīgi jebkurā veidā un ar jebkādiem līdzekļiem šķērsot ārējo robežu, kā arī pārvietot mantas un preces pāri ārējai sauszemes robežai ārpus noteiktajām robežšķērsošanas vietām, un lai apkarotu pārrobežu noziedzību, Ministru kabinets gar ārējo sauszemes robežu nosaka pierobežu, ne šaurāku par 30 kilometriem, sākot no valsts robežas.”

20.pants. Pierobežas režīms

(1) Ārzemniekam, uzturoties pierobežā, ir pienākums pēc Valsts robežsardzes amatpersonas pieprasījuma apliecināt savu identitāti un uzrādīt derīgu ceļošanas dokumentu, kā arī dokumentu (dokumentus), kas apliecina statusu, kādā viņš uzturas Latvijas Republikā.

(2) Par pierobežā, kas noteikta gar ārējo sauszemes robežu, plānotiem Nacionālo bruņoto spēku vienību vai tiesībaizsardzības iestāžu vienību manevriem vai mācībām, kurās paredzēts izmantot ieročus, militāro vai cita veida speciālo tehniku vai kuģošanas līdzekļus, minēto manevru vai mācību organizators rakstveidā informē Valsts robežsardzi vismaz divas nedēļas pirms šo manevru vai mācību uzsākšanas.

(3) Valsts robežsardze ir tiesīga aizliegt vai pārtraukt šā panta otrajā daļā minētos manevrus vai mācības, ja attiecīgajā pierobežas joslā vai ārējai robežai piegulošajā kaimiņvalsts teritorijā:

1) noteikta pastiprināta robežkontrole;

2) izsludināta ārkārtas situācija vai izņēmuma stāvoklis.

10.  20.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Personai, uzturoties pierobežā, ir pienākums glabāt pie sevis un pēc Valsts robežsardzes amatpersonas pieprasījuma uzrādīt dokumentu (dokumentus), kas apliecina personas identitāti un tiesības uzturēties Latvijas Republikā. Minētais nosacījums neattiecas uz personu, kas ir valsts pārvaldes iestādes vai pašvaldības amatpersona (darbinieks) un, pildot dienesta (amata) pienākumus pierobežā, var uzrādīt dienesta (darba) apliecību, kas paredzēta attiecīgās iestādes darbību reglamentējošos normatīvajos aktos.”;

izslēgt otrajā daļā vārdus “kas noteikta gar ārējo sauszemes robežu”;

aizstāt trešās daļas 2.punktā vārdu “ārkārtas” ar vārdu “ārkārtēja”.

10.  20.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Personai, uzturoties pierobežā, ir pienākums glabāt pie sevis un pēc Valsts robežsardzes amatpersonas pieprasījuma uzrādīt dokumentu (dokumentus), kas apliecina personas identitāti un tiesības uzturēties Latvijas Republikā. Minētais nosacījums neattiecas uz personu, kas ir valsts pārvaldes iestādes vai pašvaldības amatpersona (darbinieks) un, pildot dienesta (amata) pienākumus pierobežā, var uzrādīt dienesta (darba) apliecību, kas paredzēta attiecīgās iestādes darbību reglamentējošos normatīvajos aktos.”;

izslēgt otrajā daļā vārdus “kas noteikta gar ārējo sauszemes robežu”;

aizstāt trešās daļas 2.punktā vārdu “ārkārtas” ar vārdu “ārkārtēja”.

22.pants. Pārbaudes robežšķērsošanas vietā

(1) [..]

(6) Savu funkciju un uzdevumu nodrošināšanai kompetentās iestādes slēdz vienošanos par pārbaužu veikšanas vietu un kārtību robežšķērsošanas vietā. Vienošanos saskaņo ar attiecīgās robežšķērsošanas vietas ostas, lidostas vai dzelzceļa administrāciju.

(7) [..]

(9) Robežšķērsošanas vietā, kurā muitas kontrole netiek veikta pastāvīgi, atbilstoši Padomes 1983.gada 28.marta regulai Nr.918/83, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, personu personīgo mantu un preču muitas kontroli veic Valsts robežsardze.

11.  22.pantā:

izteikt sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Vienošanos saskaņo ar attiecīgās robežšķērsošanas vietas lidostas administrāciju, lidlauka īpašnieku vai ekspluatantu, ostas pārvaldi, ostas iekārtas īpašnieku vai pārvaldnieku vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju.”;

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Robežšķērsošanas vietās, kur muitas kontrole nav paredzēta, valsts robežu atļauts šķērsot ar personīgajā bagāžā esošajām mantām un precēm, transportlīdzekļos un īpašos konteineros esošo degvielu un smērvielām, kurām saskaņā ar Padomes 2009.gada 16.novembra regulas Nr.1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, X un XXVIII nodaļas nosacījumiem ir piemērojams atbrīvojums no muitas nodokļa samaksas. Šīs prasības izpildi kontrolē Valsts robežsardze.”

4

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Demiters:

Izteikt likumprojekta 11.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„izteikt 22.panta sesto daļu šādā redakcijā:

(1) Kompetentās iestādes savu funkciju un uzdevumu nodrošināšanai izstrādā un apstiprina pārbaužu tehnoloģiju, kurā iekļauj pārbaužu veikšanas vietu shematisko attēlojumu un veicamo darbību aprakstu un secību. Pārbaužu tehnoloģiju saskaņo ar attiecīgās robežšķērsošanas vietas lidostas administrāciju, lidlauka īpašnieku vai ekspluatantu, ostas pārvaldi, ostas iekārtas īpašnieku vai pārvaldnieku vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju.”

Atbalstīts

11.  22.pantā:

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Kompetentās iestādes savu funkciju un uzdevumu nodrošināšanai izstrādā un apstiprina pārbaužu tehnoloģiju, kurā iekļauj pārbaužu veikšanas vietu shematisko attēlojumu un veicamo darbību aprakstu un secību. Pārbaužu tehnoloģiju saskaņo ar attiecīgās robežšķērsošanas vietas lidostas administrāciju, lidlauka īpašnieku vai ekspluatantu, ostas pārvaldi, ostas iekārtas īpašnieku vai pārvaldnieku vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju.”;

izteikt devīto daļu šādā redakcijā:

“(9) Robežšķērsošanas vietās, kur muitas kontrole nav paredzēta, valsts robežu atļauts šķērsot ar personīgajā bagāžā esošajām mantām un precēm, transportlīdzekļos un īpašos konteineros esošo degvielu un smērvielām, kurām saskaņā ar Padomes 2009.gada 16.novembra regulas Nr.1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, X un XXVIII nodaļas nosacījumiem ir piemērojams atbrīvojums no muitas nodokļa samaksas. Šīs prasības izpildi kontrolē Valsts robežsardze.”

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē 1994.gada 27.oktobrī pieņemtais Latvijas Republikas valsts robežas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 23.nr.; 1995, 24.nr.; 1997, 2.nr.; 1998, 22.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 13.nr.; 2001, 7., 21.nr.; 2004, 2., 8.nr.; 2005, 2.nr.).

2. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā astoņus mēnešus pēc šā likuma spēkā stāšanās ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1996.gada 2.jūlija noteikumi Nr.246 “Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas”;

2) Ministru kabineta 1998.gada 13.janvāra noteikumi Nr.6 “Noteikumi par valsts robežzīmi”;

3) Ministru kabineta 1998.gada 29.decembra noteikumi Nr.503 “Par Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas noteikšanu”;

4) Ministru kabineta 1999.gada 2.marta noteikumi Nr.74 “Noteikumi par bāzes līniju punktu koordinātām”;

5) Ministru kabineta 2001.gada 16.janvāra noteikumi Nr.21 “Kārtība, kādā ārvalstu karakuģi iebrauc un uzturas Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, iekšējos ūdeņos un ostās un izbrauc no tiem”;

6) Ministru kabineta 2001.gada 30.janvāra noteikumi Nr.43 “Noteikumi par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas noteikšanu”;

7) Ministru kabineta 2001.gada 10.jūlija noteikumi Nr.310 “Kārtība, kādā personas šķērso Latvijas Republikas valsts robežu”;

8) Ministru kabineta 2002.gada 19.marta noteikumi Nr.126 “Kārtība, kādā Valsts robežsardze veic valsts robežas apsardzību jūrā, izmantojot Nacionālo bruņoto spēku tehniskos līdzekļus, peldlīdzekļus un gaisakuģus”;

9) Ministru kabineta 2002.gada 21.maija noteikumi Nr.195 “Noteikumi par robežkontroles veikšanai nepieciešamajām iekārtām un tehnisko aprīkojumu”;

10) Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumi Nr.296 “Noteikumi par robežkontroles punktu režīmu”;

11) Ministru kabineta 2002.gada 4.novembra noteikumi Nr.499 “Latvijas Republikas pierobežas režīma un pierobežas joslas režīma noteikumi”;

12) Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumi Nr.892 “Noteikumi par formalitātēm, kas saistītas ar kuģu ienākšanu ostā un iziešanu no ostas”.

12. Papildināt pārejas noteikumus ar 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

“3. Šā likuma 9.¹ pants stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

4. Līdz šā likuma 19.panta pirmajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 31.decembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2010.gada 27.jūlija noteikumi Nr.674 “Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas un valsts robežas joslas norādījuma zīmju un informatīvo norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

5

6

7

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Demiters:

Aizstāt likumprojekta 12.pantā paredzētā likuma pārejas noteikumu 3.punktā skaitļus un vārdus „2012.gada 1.janvārī” ar skaitļiem un vārdiem „2012.gada 1.septembrī”.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Demiters:

Aizstāt likumprojekta 12.pantā paredzētā likuma pārejas noteikumu 4.punktā skaitļus un vārdus „2011.gada 31.decembrim” ar skaitļiem un vārdiem „2012.gada 1.septembrim”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izteikt likumprojekta 12.pantu šādā redakcijā:

Papildināt pārejas noteikumus ar 3., 4.un 5.punktu šādā redakcijā:

„3. Šā likuma 9.¹ pants stājas spēkā 2012.gada 1.1.septembrī.

4. Šā likuma 10.¹pants stājas spēkā 2012.gada 1.jūlijā.

5. Līdz šā likuma 19.panta pirmajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 1.septembrim ir spēkā Ministru kabineta 2010.gada 27.jūlija noteikumi Nr.674 “Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas un valsts robežas joslas norādījuma zīmju un informatīvo norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšl. Nr.7

Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšl. Nr.7

Atbalstīts

12. Papildināt pārejas noteikumus ar 3., 4. un 5.punktu šādā redakcijā:

“3. Šā likuma 9.¹ pants stājas spēkā 2012.gada 1.septembrī.

4. Šā likuma 10.¹ pants stājas spēkā 2012.gada 1.jūlijā.

5. Līdz šā likuma 19.panta pirmajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 1.septembrim ir spēkā Ministru kabineta 2010.gada 27.jūlija noteikumi Nr.674 “Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas un valsts robežas joslas norādījuma zīmju un informatīvo norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”