Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr. p.k.

Priekšlikumi

(11)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Aizsargjoslu likums

Grozījumi Aizsargjoslu likumā

Grozījumi Aizsargjoslu likumā

Izdarīt Aizsargjoslu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 6.nr.; 2002, 7.nr.; 2003, 15.nr.; 2005, 15.nr.; 2008, 8.nr.; 2009, 12.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 205.nr.; 2011, 169.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Aizsargjoslu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 6.nr.; 2002, 7.nr.; 2003, 15.nr.; 2005, 15.nr.; 2008, 8.nr.; 2009, 12.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 205.nr.; 2011, 169.nr.) šādus grozījumus:

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

--------

14) kabeļu līnijas ass – nosacīta līnija, kas iet caur katra kabeļa diametra viduspunktu. Katram kabelim ir sava kabeļu līnijas ass, kas nosaka šā kabeļa aizsargjoslas novietojumu;

14¹) gaisvadu līnijas ass – nosacīta līnija, kas iet caur gaisvadu līnijas balstu konstrukciju viduspunktiem;

15) purvi – ekosistēmas uz kūdras augsnēm, kurās koku augstums konkrētajā vietā nevar sasniegt vairāk par septiņiem metriem;

1

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs E.Smiltēns

Aizstāt 1.panta 15.punktā vārdu „septiņiem” ar vārdu „pieciem”.

Atbalstīts

1. 1.pantā:

aizstāt 15.punktā vārdu “septiņiem” ar vārdu “pieciem”;

16) dambis – hidrotehniska būve, ko ierīko, lai regulētu ūdens straumi gultnē vai aizsargātu teritoriju pret applūšanu;

17) iepriekšējā apbūve – likumīgi uzbūvētas būves vai ēkas (vai to pamati), kuras konstatējamas dabā;

18) palīgēka – ēka (pirts, klēts, garāža, nojume, siltumnīca, ēka dārza inventāra, materiālu un sadzīves priekšmetu glabāšanai u.tml.), kura netiek klasificēta kā dzīvojamā ēka, kurā nav dzīvojamās telpas (pastāvīgai vai sezonas rakstura dzīvošanai) un kura ir funkcionāli piederīga dzīvojamai ēkai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, 19.06.2003. likumu, 22.06.2005. likumu, 06.03.2008. likumu, 14.05.2009. likumu un 13.10.2011. likumu)

1. Papildināt 1.pantu ar 19.punktu šādā redakcijā:

"19) stacionārais radiomonitoringa punkts – stacionārs radiofrekvenču spektra novērošanas komplekss, kas sastāv no uztverošo radioiekārtu, antenu sistēmu un to mastu kopuma un paredzēts valsts deleģēto uzdevumu izpildei radiofrekvenču spektra uzraudzības jomā."

2

Juridiskais birojs

Izslēgt no likumprojekta 1.panta vārdus „valsts deleģēto uzdevumu izpildei”.

Atbalstīts

Redakcionāli precizēts

papildināt pantu ar 19.punktu šādā redakcijā:

“19) stacionārais radiomonitoringa punkts — stacionārs radiofrekvenču spektra novērošanas komplekss, kas sastāv no uztverošo radioiekārtu, antenu sistēmu un to mastu kopuma un paredzēts radiofrekvenču spektra uzraudzības jomai.”

III nodaļa. Ekspluatācijas aizsargjoslas

12.pants. Ekspluatācijas aizsargjoslu uzdevumi un veidi

(1) Ekspluatācijas aizsargjoslas tiek noteiktas gar transporta līnijām, gar elektronisko sakaru tīkliem un citu komunikāciju līnijām, kā arī ap objektiem, kas nodrošina dažādu valsts dienestu darbību. Ekspluatācijas aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas.

(2) Ir šādi ekspluatācijas aizsargjoslu veidi:

1) aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem;

2) aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem;

3

Atbildīgā komisija

Papildināt 12.panta otrās daļas 2.punktu ar vārdiem “un stacionārajiem radiomonitoringa punktiem”.

Atbalstīts

2. Papildināt 12.panta otrās daļas 2.punktu ar vārdiem “un stacionārajiem radiomonitoringa punktiem”.

3) aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un hidrometriskajiem posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem;

4) aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem;

5) aizsargjoslas gar siltumtīkliem;

6) aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm;

7) aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem;

8) aizsargjoslas ap ģeodēziskā tīkla punktiem;

9) aizsargjoslas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem;

10) aizsargjoslas ap gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm;

11) (izslēgts ar 21.02.2002. likumu);

12) aizsargjoslas ap pazemes ūdeņu valsts nozīmes monitoringa posteņiem un dziļurbumiem;

13) aizsargjoslas ap seismoloģiskā monitoringa posteņiem;

14) aizsargjoslas ap aizsprostu drošuma noteikšanas kontrolmērietaisēm;

15) aizsargjoslas ap valsts aizsardzības objektiem;

16) aizsargjoslas ap optiskajiem teleskopiem un radioteleskopiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, 19.06.2003. likumu, 22.06.2005. likumu un 14.05.2009. likumu)

14.pants. Aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem

(1) Aizsargjoslas gar visu veidu un piederības elektronisko sakaru tīkliem un to infrastruktūras būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu elektronisko sakaru tīklu un to infrastruktūras būvju maksimālu aizsardzību no cilvēka, dabas vai citu faktoru nevēlamas ietekmes, kuras rezultātā var tikt traucēta elektronisko sakaru tīklu droša ekspluatācija, radīti zaudējumi tautsaimniecībai un valstij.

2.  14.pantā:

papildināt panta nosaukumu pēc vārda "tīkliem" ar vārdiem "un stacionārajiem radiomonitoringa punktiem";

Redakcionāli precizēts

3.  14.pantā:

papildināt panta nosaukumu ar vārdiem “un stacionārajiem radiomonitoringa punktiem”;

(2) Aizsargjoslām gar elektronisko sakaru tīkliem ir šāds minimālais platums:

1) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām un kabeļu kanalizāciju — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas elektronisko sakaru tīkla līnijas katrā pusē 1 metra attālumā no elektronisko sakaru tīkla līnijas ass vai kabeļu kanalizācijas caurules ārējās malas;

1¹) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām vai kabeļu kanalizāciju, ja tā atrodas ceļa zemes nodalījuma joslā un tuvāk par 1 metru no ceļa zemes nodalījuma joslas malas, — šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz ceļa zemes nodalījuma joslas robežai;

1²) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām vai kabeļu kanalizāciju, ja tā atrodas ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) sarkano līniju robežās un tuvāk par 1 metru no sarkanās līnijas, — šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) sarkanajai līnijai;

1³) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām vai kabeļu kanalizāciju, ja tā atrodas tuvāk par 1 metru no ēkas vai būves, — šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz ēkas vai būves pamatiem;

1⁴) gar pazemes elektronisko sakaru tīklu līnijām vai kabeļu kanalizāciju, ja tā atrodas ceļa, ielas vai piebrauktuves (arī inženierkomunikāciju koridoru) sarkanās līnijas robežās un tuvāk par 1 metru gan no sarkanās līnijas, gan no ēkas vai būves pamatiem, — šajā elektronisko sakaru tīkla līnijas vai kabeļu kanalizācijas pusē aizsargjoslu nosaka līdz sarkanajai līnijai vai ēkas vai būves pamatiem (atkarībā no tā, kas atrodas tuvāk);

2) gar elektronisko sakaru tīklu jūras kabeļu līnijām un elektronisko sakaru tīklu kabeļu līnijām, kuras šķērso kuģojamās vai plostojamās upes, ezerus, ūdenskrātuves un kanālus, – ūdens platība, ko visā tās dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes, kas atrodas 0,25 jūdžu attālumā no elektronisko sakaru tīkla jūras kabeļu līnijas (katrā tās pusē) un 100 metru attālumā no kabeļa (katrā tā pusē) upēs, ezeros, ūdenskrātuvēs un kanālos;

3) ap ārējiem virszemes un pazemes elektronisko sakaru tīklu līniju neapkalpojamiem pastiprināšanas un reģenerācijas punktiem, ārējiem kabeļu sadales skapjiem un kastēm ar ieraktu pamatni vai skapjiem un kastēm, kas uzstādītas uz atsevišķas pamatnes, kabeļu kanalizācijas akām un optisko kabeļu uzmavām gruntī — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā no pastiprināšanas punkta, kabeļu sadales skapja vai kastes, kabeļu kanalizācijas akas un optisko kabeļu uzmavas ārējās malas;

3¹) ap elektronisko sakaru iekārtu ārējiem skapjiem un konteineriem — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā no elektronisko sakaru iekārtu skapja vai konteinera nožogojuma (norobežojuma) vai tālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas;

3²) gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līnijām — zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas elektronisko sakaru tīkla līnijas katrā pusē 2,5 metru attālumā no elektronisko sakaru tīkla līnijas ass.

4) (izslēgts ar 14.05.2009. likumu);

5) (izslēgts ar 14.05.2009. likumu);

6) (izslēgts ar 14.05.2009. likumu).

(2¹) Aizsargjoslas ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torņiem, antenu mastiem un to atsaitēm veido:

1) ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torņiem un antenu mastiem – zemes gabals un gaisa telpa torņa vai masta augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 1 metra attālumā ārpusē no to nožogojuma vai 5 metru attālumā no to vistālāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai citas virsmas, ja tornis vai masts nav nožogots;

         2) ap elektronisko sakaru tīklu radiosakaru līniju torņu un antenu mastu atsaitēm – zemes gabals un gaisa telpa torņa vai masta augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla virsma 2,5 metru attālumā no atsaites projekcijas uz zemes virsmas un atsaites nostiprinājuma vietas zemē vai citā virsmā.

4

Atbildīgā komisija

Papildināt 14.pantu ar 2.² un 2.³ daļu šādā redakcijā:

„(2²) Aizsargjoslas ap stacionārajiem radiomonitoringa punktiem nosaka, lai nodrošinātu stacionāro radiomonitoringa punktu netraucētu darbību gaisa telpā un novērstu tādu iespējamu traucējošu objektu nesaskaņotu būvniecību vai uzstādīšanu, kuri var ietekmēt novērojumu vai mērījumu rezultātu precizitāti un nepārtrauktību.

Atbalstīts

papildināt pantu ar 2.² un 2.³ daļu šādā redakcijā:

“(2²) Aizsargjoslas ap stacionārajiem radiomonitoringa punktiem nosaka, lai nodrošinātu stacionāro radiomonitoringa punktu netraucētu darbību gaisa telpā un novērstu tādu iespējamu traucējošu objektu nesaskaņotu būvniecību vai uzstādīšanu, kuri var ietekmēt novērojumu vai mērījumu rezultātu precizitāti un nepārtrauktību.

papildināt pantu ar 2.² daļu šādā redakcijā:

"(2²) Aizsargjoslas ap stacionāro radiomonitoringa punktu veido gaisa telpa 150 metru rādiusā, mērot no stacionārā radiomonitoringa punkta antenu sistēmas pamatnes sākuma, un ne mazāk kā 20 metru augstumā no būves pamatnes, uz kuras uzstādīta antenu sistēma.";

(2³) Aizsargjoslu ap stacionāro radiomonitoringa punktu veido gaisa telpa 150 metru rādiusā, mērot no stacionārā radiomonitoringa punkta antenu sistēmas pamatnes ass, un ne mazāk kā 20 metru augstumā no būves pamatnes, uz kuras uzstādīta antenu sistēma.”

(2³) Aizsargjoslu ap stacionāro radiomonitoringa punktu veido gaisa telpa 150 metru rādiusā, mērot no stacionārā radiomonitoringa punkta antenu sistēmas pamatnes ass, un ne mazāk kā 20 metru augstumā no būves pamatnes, uz kuras uzstādīta antenu sistēma.”;

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka ekspluatācijas aizsargjoslas gar elektronisko sakaru tīkliem, izstrādā Satiksmes ministrija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, 22.06.2005. likumu un 14.05.2009. likumu)

izslēgt trešo daļu.

5

Juridiskais birojs

Izslēgt no likumprojekta 2.panta vārdus „izslēgt trešo daļu”.

Neatbalstīts

izslēgt trešo daļu.

15.pants. Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un hidrometriskajiem posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem

(1) Aizsargjoslas ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un hidrometriskajiem posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem nosaka, lai nodrošinātu novērojumu precizitāti un nepārtrauktību.

(2) Aizsargjoslas platumu ap valsts meteoroloģisko un hidroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap citiem stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem (izņemot meža monitoringa punktus) un posteņiem nosaka valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, un tas nedrīkst pārsniegt:

1) ap meteoroloģisko novērojumu staciju un posteņu novērojumu laukumiem — 200 metrus no novērojumu laukuma ārējās robežas;

2) ap meteoroloģisko novērojumu posteņiem, arī ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem un posteņiem — 20 metru rādiusā no to centra;

3) ap meteoroloģiskajām radiolokācijas iekārtām — 300 metru rādiusā no antenas masta centra;

4) ap sauszemes hidrometriskajiem (hidroloģiskajiem) novērojumu posteņiem — 5 metrus no iekārtas ārējās robežas uz sauszemes, bet ūdenstilpē — 10 metrus uz abām pusēm no nosacītās līnijas, kas novilkta no iekārtas centra perpendikulāri ūdenstilpes krastam līdz īpašai zīmei vai ne vairāk par 50 metriem no krasta līnijas;

5) ap jūras piekrastes hidrometriskajiem (hidroloģiskajiem) novērojumu posteņiem — 150 metru rādiusā no iekārtas centra.

(3) Aizsargjoslas platumu ap pazemes ūdeņu valsts monitoringa posteņiem un dziļurbumiem nosaka valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, un tas nedrīkst pārsniegt 10 metrus no posteņa ārējās robežas.

 (4) Aizsargjoslas platumu ap seismoloģiskā monitoringa posteņiem nosaka valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, un tas nedrīkst pārsniegt 10 metrus no posteņa konstrukcijas ārējās malas.

(5) Aizsargjoslas platumu ap hidrometriskajiem posteņiem nosaka Lauku atbalsta dienests, un tas nedrīkst pārsniegt 5 metrus no būves ārējās malas vai hidrometriskā posteņa.

(21.02.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, 14.05.2009. likumu un 16.12.2010. likumu)

6

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs E.Smiltēns

Aizstāt 15.panta piektajā daļā vārdus „Lauku atbalsta dienests” ar vārdiem „valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”.

Atbalstīts

4. Aizstāt 15.panta piektajā daļā vārdus “Lauku atbalsta dienests” ar vārdiem “valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi””.

VI nodaļa. Aizsargjoslu izveidošanas, grozīšanas un likvidēšanas pamatprincipi un īpašuma
lietošanas tiesību aprobežojumi tajās

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2009. likumu)

33.pants. Aizsargjoslu izveidošana, grozīšana un likvidēšana

(1) Aizsargjoslas nosaka ar šo likumu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā attēlo teritorijas plānojumos.

(2) Ierosinot tādu objektu būvniecību (ierīkošanu), kuriem šā likuma 9., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 23.¹, 23.², 25., 26., 28., 30., 32., 32.¹, 32.², 32.³ un 32.⁴ pantā noteiktas aizsargjoslas, kā arī ierosinot šo objektu paplašināšanu, ja paredzēts, ka pēc tās aizsargjoslas aizņems jaunas zemes platības, objekta īpašnieks vai valdītājs attiecīgā objekta būvniecību (ierīkošanu) saskaņo ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju vai — normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos — informē zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, uz kura nekustamo īpašumu attiecas aizsargjosla, kā arī vietējo pašvaldību par aizsargjoslu vai tās izmaiņām. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek saskaņots objekts, kura aizsargjosla noteikta šā likuma 14., 16., 17., 19. un 22.pantā un aizņems zemi, kas ir daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku kopīpašums.

7

Atbildīgā komisija

33.pantā:

papildināt otrās daļas pirmo un otro teikumu pēc skaitļa “14.” ar vārdiem “panta pirmajā daļā”.

Atbalstīts

5. 33.pantā:

papildināt otrās daļas pirmo un otro teikumu pēc skaitļa “14.” ar vārdiem “panta pirmajā daļā”;

(3) (Izslēgta ar 14.05.2009. likumu).

(4) (Izslēgta ar 14.05.2009. likumu).

(5) Aizsargjosla tiek grozīta, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem maina aizsargjoslas platumu vai aizsargjoslas lielums mainās, renovējot vai rekonstruējot objektu, kuram ir noteikta aizsargjosla.

(6) Aizsargjosla tiek likvidēta, ja ir likvidēts objekts, kuram noteikta aizsargjosla.

(7) Objekta īpašnieks vai valdītājs pēc objekta likvidēšanas par to informē Valsts zemes dienestu. /Spēkā ar 01.01.2014./

(8) Objekta īpašnieks vai valdītājs grafiski attēlo šā likuma 15., 18., 21. un 23.¹ pantā noteikto aizsargjoslu robežas, saskaņo tās ar attiecīgo pašvaldību un aizsargjoslu robežu datus iesniedz Valsts zemes dienestam. /Spēkā ar 01.01.2014./

(9) Ja aizsargjoslas lielums ir noteikts tieši un bez papildu nosacījumiem (šā likuma 14., 16., 17., 19., 20., 22., 23., 30., 32.¹, 32.² un 32.⁴ pantā noteiktās aizsargjoslas), tās robežu grafiski attēlo Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā noteiktajā kārtībā. /Spēkā ar 01.01.2014./

(10) Vietējā pašvaldība grafiski attēlo šā likuma 6., 7., 7.¹, 8., 9., 11., 13., 25., 26., 28., 32. un 32.³ pantā noteikto aizsargjoslu robežas un šo aizsargjoslu robežu datus iesniedz Valsts zemes dienestam. /Spēkā ar 01.01.2014./

(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2009. likumu)

8

Atbildīgā komisija

33.pantā:

papildināt pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

„(11) Ierosinot stacionārā radiomonitoringa punkta būvniecību, stacionārā radiomonitoringa punkta īpašnieks:

1) saskaņo attiecīgā punkta būvniecību ar ēkas vai būves, uz kuras ierosināts uzstādīt stacionāro radiomonitoringa punktu, īpašnieku, tiesisko valdītāju vai dzīvokļu īpašnieku kopību, ja attiecīgā ēka ir daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopīpašums;

Atbalstīts

papildināt pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

“(11) Ierosinot stacionārā radiomonitoringa punkta būvniecību, stacionārā radiomonitoringa punkta īpašnieks:

1) saskaņo attiecīgā punkta būvniecību ar ēkas vai būves, uz kuras ierosināts uzstādīt stacionāro radiomonitoringa punktu, īpašnieku, tiesisko valdītāju vai dzīvokļu īpašnieku kopību, ja attiecīgā ēka ir daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopīpašums;

2) saskaņo attiecīgā stacionārā radiomonitoringa punkta būvniecību ar vietējo pašvaldību;

3) ar publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un tās pašvaldības mājaslapā internetā, pašvaldības informatīvajā izdevumā vai tās izdotajā laikrakstā, kuras teritorijā atradīsies stacionārais radiomonitoringa punkts, informē par stacionārā radiomonitoringa punkta aizsargjoslu un aprobežojumiem, norādot to nekustamo īpašumu kadastra numurus, uz kuriem attiecas aizsargjosla. Vienlaikus tiek nosūtīts paziņojums nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, uz kura nekustamo īpašumu attiecas aizsargjosla.”

2) saskaņo attiecīgā stacionārā radiomonitoringa punkta būvniecību ar vietējo pašvaldību;

3) ar publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un tās pašvaldības mājaslapā internetā, pašvaldības informatīvajā izdevumā vai tās izdotajā laikrakstā, kuras teritorijā atradīsies stacionārais radiomonitoringa punkts, informē par stacionārā radiomonitoringa punkta aizsargjoslu un aprobežojumiem, norādot to nekustamo īpašumu kadastra numurus, uz kuriem attiecas aizsargjosla. Vienlaikus tiek nosūtīts paziņojums nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, uz kura nekustamo īpašumu attiecas aizsargjosla.”

VI nodaļa. Aizsargjoslu izveidošanas, grozīšanas un likvidēšanas pamatprincipi un īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi tajās

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.05.2009. likumu)

42.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar autoceļiem un dzelzceļiem

(1) Aizsargjoslās gar autoceļiem un dzelzceļiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) lai nodrošinātu autoceļa pārredzamību un transportlīdzekļu satiksmes drošību, aizsargjoslās gar autoceļiem aizliegts:

a) 30 metru joslā no valsts autoceļa ass uz katru pusi cirst kokus, ja nav saņemts valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” rakstveida saskaņojums koku ciršanai. Atbilde uz saskaņojuma pieprasījumu sniedzama divu nedēļu laikā no saskaņojuma pieprasījuma iesniegšanas dienas,

b) ceļu zemes nodalījuma joslā ieaudzēt mežu, kā arī izvietot kokmateriālu krautuves, ja nav saņemts autoceļa īpašnieka rakstveida saskaņojums kokmateriālu izvietošanai. Atbilde uz saskaņojuma pieprasījumu sniedzama divu nedēļu laikā no saskaņojuma pieprasījuma iesniegšanas dienas,

c) bez autoceļa īpašnieka atļaujas veikt jebkurus būvniecības un derīgo izrakteņu ieguves darbus, kā arī grunts rakšanas un pārvietošanas darbus, izņemot lauksaimniecības vajadzībām nepieciešamos darbus;

2) aizsargjoslās gar dzelzceļiem aizliegts:

a) veikt darbības, kuru rezultātā samazinās dzelzceļa pārredzamība vai palielinās aizputināmība,

b) veikt darbības, kuru rezultātā pasliktinās hidroloģiskais režīms dzelzceļa aizsargjoslā vai tiek traucēta aizsargjoslas un tai piegulošo vai to šķērsojošo melioratīvo sistēmu un būvju funkcionēšana,

c) veikt jebkurus būvniecības vai grunts rakšanas un pārvietošanas darbus bez saskaņošanas ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju,

d) (izslēgts 22.06.2005. likumu),

e) aizkraut pievedceļus un pieejas pie dzelzceļa apkalpošanas objektiem.

(2) Ministru kabinets nosaka, kādos gadījumos valsts autoceļu īpašnieks vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs dod atļauju būvniecībai aizsargjoslās gar autoceļiem un dzelzceļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2002. likumu, 14.05.2009. likumu un 13.10.2011. likumu)

9

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Olšteins

Izslēgt 42.panta otro daļu.

Atbalstīts

6. Izslēgt 42.panta otro daļu.

43.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar elektronisko sakaru tīkliem

(1) Papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem bez izpildāmo darbu projekta, kas rakstveidā saskaņots ar elektronisko sakaru tīkla valdītāju, aizsargjoslās gar elektronisko sakaru tīkliem aizliegts:

3.  43.pantā:

papildināt panta nosaukumu pēc vārda "tīkliem" ar vārdiem "un stacionārajiem radiomonitoringa punktiem";

Redakcionāli precizēts

7.  43.pantā:

papildināt panta nosaukumu ar vārdiem “un stacionārajiem radiomonitoringa punktiem”;

1) veikt jebkādus celtniecības, montāžas un spridzināšanas darbus, grunts planēšanu ar tehniku, kā arī zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, aramzemēs – dziļāk par 0,45 metriem, autoceļu zemes nodalījuma joslā – dziļāk par 0,5 metriem;

2) izdarīt ģeoloģiskās un ģeodēziskās izpētes darbus, kas saistīti ar urbumiem, zemes paraugu ņemšanu un citiem līdzīgiem darbiem;

3) stādīt kokus, izvietot lauka apmetnes, turēt lopus, nokraut materiālus, lopbarību un mēslojumu, kurt ugunskurus un ierīkot šautuves;

4) zem elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līnijām pārvadāt gabarītiem neatbilstošas kravas, kā arī ierīkot autotransporta, traktoru un mehānismu stāvvietas;

5) ierīkot kuģu, liellaivu un peldošo celtņu piestātnes, veikt iekraušanas, izkraušanas, gultnes padziļināšanas un zemes smelšanas darbus, izmest enkurus, braukt ar nolaistiem enkuriem, ķēdēm, lotēm, velkamajiem rīkiem un traļiem, ierādīt zvejas vietas, zvejot zivis, vākt augus ar dziļūdens rīkiem, ierīkot lopu dzirdīšanas vietas, skaldīt un iegūt ledu;

6) nojaukt un rekonstruēt ēkas un tiltus, pārbūvēt kolektorus un tuneļus, kuros ieguldīti elektronisko sakaru tīklu kabeļi vai uzstādītas elektronisko sakaru tīklu līniju statnes, kabeļu sadales kastes un sadales skapji (ja būvētājs nav iepriekš pārvietojis elektronisko sakaru tīkla līnijas un iekārtas pēc saskaņošanas ar to valdītāju);

7) apbērt vai salauzt mērstabiņus un brīdinājuma zīmes, novietot uz pazemes kabeļu līniju trasēm smagus (vairāk par 5 tonnām) priekšmetus, ierīkot trasēs skābju, sāļu un sārmu notekas;

8) atvērt elektronisko sakaru tīklu neapkalpojamo pastiprināšanas un reģenerācijas punktu, mikroviļņu līniju, kabeļu kanalizācijas kabeļaku, šahtu, sadales skapju un kabeļu kastu durvis un lūkas, kā arī personām, kas minētās līnijas un iekārtas neapkalpo, pieslēgties elektronisko sakaru tīklu līnijām un iekārtām;

9) veikt jebkādas citas darbības, kas var izraisīt telekomunikāciju līniju un iekārtu bojājumus;

10) rokot zemi, lietot laužņus, kapļus, ķīļus un pneimatiskos instrumentus.

11) apbērt ar zemi vai būvmateriāliem kabeļu kanalizācijas kabeļaku lūku vākus, sadales skapjus, brīdinājuma zīmes un mērstabiņus pazemes kabeļu trasēs, kā arī pārvietot esošās elektronisko sakaru tīklu līnijas un iekārtas bez iepriekšējas saskaņošanas ar to valdītāju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu un 22.06.2005. likumu)

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem stacionārā radiomonitoringa punkta aizsargjoslā būvēt ēkas vai būves atļauts pēc būvprojekta vai ierīkošanas projekta rakstveida saskaņošanas ar stacionārā radiomonitoringa punkta īpašnieku."

10

Atbildīgā komisija

43.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Stacionārā radiomonitoringa punkta aizsargjoslā būvēt ēkas vai būves, kuru augstums pārsniedz 20 metrus un stacionārā radiomonitoringa punkta antenu sistēmas pamatnes augstumu, atļauts pēc būvprojekta vai ierīkošanas projekta rakstveida saskaņošanas ar stacionārā radiomonitoringa punkta īpašnieku.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

Atbalstīts

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Stacionārā radiomonitoringa punkta aizsargjoslā būvēt ēkas vai būves, kuru augstums pārsniedz 20 metrus un stacionārā radiomonitoringa punkta antenu sistēmas pamatnes augstumu, atļauts pēc būvprojekta vai ierīkošanas projekta rakstveida saskaņošanas ar stacionārā radiomonitoringa punkta īpašnieku.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

Pārejas noteikumi

 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003. likumu, kas stājas spēkā no 23.07.2003.)

---------------------------------

20. Šā likuma 13.panta otrās daļas 1.punkta jaunā redakcija un grozījumi 37.panta pirmās daļas 1.punktā, 39.panta 2.punkta “a” apakšpunktā, 41.panta 1.punktā, 50.panta 1.punktā, 51.panta 3.punktā un 52.panta otrajā daļā (kas attiecas uz teritorijas attīstības plānošanas dokumentu — lokālplānojumu) stājas spēkā vienlaikus ar Teritorijas attīstības plānošanas likumu.

(13.10.2011. likuma redakcijā)

4. Papildināt pārejas noteikumus ar 21.punktu šādā redakcijā:

"21. Šā likuma 43.panta otrajā daļā minētais saskaņošanas pienākums attiecas uz jauniem ierīkošanas un būvniecības projektiem, kuriem līdz grozījumu šā likuma 43.pantā (par papildināšanu ar otro daļu) spēkā stāšanās dienai nav akceptēts ierīkošanas projekts vai izsniegta būvatļauja."

Redakcionāli precizēts

8. Papildināt pārejas noteikumus ar 21. un 22.punktu šādā redakcijā:

“21. Šā likuma 43.panta otrajā daļā minētais saskaņošanas pienākums attiecas uz jauniem ierīkošanas un būvniecības projektiem, kuriem līdz dienai, kad stājas spēkā grozījums šā likuma 43.pantā (par tā papildināšanu ar otro daļu), nav akceptēts ierīkošanas projekts vai izsniegta būvatļauja.

11

Atbildīgā komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 22.punktu šādā redakcijā:

„22. Valsts akciju Valsts akciju sabiedrība “Elektroniskie sakari” ar publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un tās pašvaldības mājaslapā internetā, pašvaldības informatīvajā izdevumā vai tās izdotajā laikrakstā, kuras teritorijā atrodas stacionārais radiomonitoringa punkts, informē par šā stacionāra radiomonitoringa punkta aizsargjoslu un aprobežojumiem 30 dienu laikā pēc šā likuma 14.panta 2.² un 2.³ daļas spēkā stāšanās, norādot arī to nekustamo īpašumu kadastra numurus, uz kuriem attiecas aizsargjosla. Vienlaikus tiek nosūtīts paziņojums nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, uz kura nekustamo īpašumu attiecas aizsargjosla.”

Atbalstīts

22. Valsts akciju sabiedrība “Elektroniskie sakari” ar publikāciju oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un tās pašvaldības mājaslapā internetā, pašvaldības informatīvajā izdevumā vai tās izdotajā laikrakstā, kuras teritorijā atrodas stacionārais radiomonitoringa punkts, informē par šā stacionāra radiomonitoringa punkta aizsargjoslu un aprobežojumiem 30 dienu laikā pēc šā likuma 14.panta 2.² un 2.³ daļas spēkā stāšanās, norādot arī to nekustamo īpašumu kadastra numurus, uz kuriem attiecas aizsargjosla. Vienlaikus tiek nosūtīts paziņojums nekustamā īpašuma īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, uz kura nekustamo īpašumu attiecas aizsargjosla.”