Rīgā, 2012. gada 17.aprīlī
Nr. 9/3 –
Saeimas Prezidijam
Saeimas Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumu 2012.gada 19.aprīļa Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai komisijas sagatavoto likumprojektu „Grozījums likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””.
Juridiskā komisija lūdz minēto likumprojektu nodot tikai Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.pantu Juridiskā komisija lūdz virzīt likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.
Pielikumā: likumprojekts uz 1.lpp. un anotāciju uz 2.lpp.
Ar cieņu,
Juridiskās komisijas priekšsēdētāja I.Čepāne
Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"
Izdarīt likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 22./23.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 14.nr.; 2002, 22.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2005, 49.nr.; 2012. 24.nr.) šādu grozījumu:
Papildināt likumu ar 27. pantu šādā redakcijā:
„27. pants. Ārzemēs dzīvojoša Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa prioritāras tiesības adoptēt bērnu, kuram Latvijā nav iespējams nodrošināt audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi, nav piemērojamas attiecībā uz adopcijas pieteikumiem, kuri iesniegti kompetentajā ministrijā pirms attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās Civillikuma 169.panta sestajā daļā.”
Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"
1) Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Saeima 2011.gada 10.novembrī pieņēma pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” (Nr. 53/Lp11), kura mērķis ir Civillikuma Ģimenes tiesību daļas modernizācija, atsakoties no novecojušiem tiesību institūtiem, kuri vairs nespēj pilnībā apmierināt mūsdienu sabiedrības vajadzības, novēršot atsevišķu Civillikuma Ģimenes tiesību daļas normu neatbilstību Bāriņtiesu likumam, Administratīvā procesa likumam un Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumam, kā arī novēršot Civillikuma normu piemērotāju, tajā skaitā tiesu, praksē konstatētās nepilnības ģimenes tiesību regulējumā.
Cita starpā likumprojekts „Grozījumi Civillikumā” (Nr. 53/Lp11) paredz grozīt Civillikuma 169. panta sesto daļu, nosakot, ka prioritāras tiesības adoptēt bērnu, kuram Latvijā nav iespējams nodrošināt audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi, ir ārvalstīs dzīvojošam Latvijas pilsonim vai nepilsonim. Tā kā šādas prioritāras tiesības līdz šim Civillikums nenoteica, nepieciešams likumā noteikt pārejas kārtību no pastāvošā tiesiskā regulējuma uz jauno tiesisko regulējumu attiecībā uz to adopcijas pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti kompetentajā ministrijā (šobrīd – Labklājības ministrija) pirms attiecīgo grozījumu Civillikuma 169.panta sestajā daļā spēkā stāšanās.
2) Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Likumprojekta pieņemšanas gadījumā ārvalstīs dzīvojoši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, kuri vēlēsies adoptēt bērnus, kuriem Latvijā nav iespējams nodrošināt audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi, skaidri zinās, ar kuru brīdi viņiem ir prioritāras tiesības uz šādu bērna adopciju un kāds likums būs piemērojams, izskatot viņu adopcijas pieteikumus.
3) Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Likumprojektam nav ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem.
4) Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Papildus normatīvie akti nav jāizdod.
5) Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Likumprojekts šo jomu neskar.
6) Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā Saeimas Juridiskās komisijas 2012. gada 21.marta sēdē izteikto Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu par attiecīgas pārejas kārtības no pastāvošā tiesiskā regulējuma uz jauno tiesisko regulējumu noteikšanu likumprojektā, ņemot vērā to, ka Civillikums sastāv no atsevišķām daļām un tādējādi no Civillikuma struktūras viedokļa ir apgrūtināta tā papildināšana ar sadaļu „Pārejas noteikumi”.
7) Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Jaunas institūcijas netiek radītas.
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs