Spēkā esošā redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr. p.k

Iesniegtie priekšlikumi

(3)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

1

2

3

4

5

6

Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā

Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā

Izdarīt Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2008, 1.nr.; 2009, 16.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 194.nr.; 2010, 205.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2008, 1.nr.; 2009, 16.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 194.nr.; 2010, 205.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:

1. 1.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

1. 1.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

1) ģenētiski modificēts organisms - jebkurš dzīvs organisms ar jaunu ģenētiskā materiāla kombināciju, kura iegūta, izmantojot likumā noteiktās ģenētiskās modifikācijas metodes;

“1) organisms — jebkurš reproducējams (reproducēties spējīgs) vai ģenētisko materiālu nodot spējīgs bioloģisks veselums;”;

“1) organisms — jebkurš reproducējams (reproducēties spējīgs) vai ģenētisko materiālu nodot spējīgs bioloģisks veselums;”;

papildināt pantu ar 1.¹, 1.² un 1.³ punktu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar 1.¹, 1.² un 1.³ punktu šādā redakcijā:

“1¹) ģenētiski modificēts organisms — organisms, izņemot cilvēku, kurā ģenētiskais materiāls, izmantojot vismaz kādu no šā panta 2.punktā minētajām metodēm, ir pārveidots citādi nekā dabiski krustojot vai dabiski rekombinējot;

“1¹) ģenētiski modificēts organisms — organisms, izņemot cilvēku, kurā ģenētiskais materiāls, izmantojot vismaz kādu no šā panta 2.punktā minētajām metodēm, ir pārveidots citādi nekā dabiski krustojot vai dabiski rekombinējot;

1²) mikroorganisms — jebkurš celulārs vai necelulārs, reproducējams vai ģenētisko materiālu nodot spējīgs mikrobioloģisks veselums, arī vīruss, viroīds, dzīvnieku un augu šūnu kultūras;

1²) mikroorganisms — jebkurš celulārs vai necelulārs, reproducējams vai ģenētisko materiālu nodot spējīgs mikrobioloģisks veselums, arī vīruss, viroīds, dzīvnieku un augu šūnu kultūras;

1³) ģenētiski modificēts mikroorganisms — mikroorganisms, kurā ģenētiskais materiāls, izmantojot vismaz kādu no šā panta 2.punktā minētajām metodēm, ir pārveidots citādi nekā dabiski krustojot vai dabiski rekombinējot;”;

1³) ģenētiski modificēts mikroorganisms — mikroorganisms, kurā ģenētiskais materiāls, izmantojot vismaz kādu no šā panta 2.punktā minētajām metodēm, ir pārveidots citādi nekā dabiski krustojot vai dabiski rekombinējot;”;

2) ģenētiskās modifikācijas metodes:
a) nukleīnskābju rekombinācijas metodes - jaunu ģenētiskā materiāla kombināciju veidošana, ārpus organisma ar dažādiem līdzekļiem ievadot nukleīnskābju fragmentus vīrusā, baktēriju plazmīdā vai citā vektorsistēmā, kā arī tādu nukleīnskābju nogādāšana šūnās, kuras tajās neveidojas dabiski, taču spēj turpināt vairošanos,

b) metodes, kas saistītas ar ārpus organisma izveidotā ģenētiskā materiāla tiešu ievadīšanu organismā, tai skaitā ar mikroinjekciju, makroinjekciju, mikroinkapsulāciju,

izteikt 2.punkta “b” apakšpunktu šādā redakcijā:

“b) metodes, kas saistītas ar ārpus organisma vai mikroorganisma izveidota ģenētiskā materiāla tiešu ievadīšanu organismā vai mikroorganismā, arī izmantojot mikroinjekciju, makroinjekciju, mikroinkapsulāciju,”;

izteikt 2.punkta “b” apakšpunktu šādā redakcijā:

“b) metodes, kas saistītas ar ārpus organisma vai mikroorganisma izveidota ģenētiskā materiāla tiešu ievadīšanu organismā vai mikroorganismā, arī izmantojot mikroinjekciju, makroinjekciju, mikroinkapsulāciju,”;

c) šūnu un protoplastu sapludināšanas vai hibridizācijas metodes - šūnu veidošana ar jaunām ģenētiskā materiāla kombinācijām, sapludinot divas vai vairākas šūnas no sistemātiski attālām organismu grupām un izmantojot paņēmienus, kas nav sastopami dabā;

3) ģenētiski modificēto organismu aprite - darbības, kas saistītas ar ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu un izplatīšanu vidē vai tirgū;

izteikt 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

“3) ģenētiski modificēto organismu aprite — darbības, kas saistītas ar ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotu izmantošanu un ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu;

izteikt 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

“3) ģenētiski modificēto organismu aprite — darbības, kas saistītas ar ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotu izmantošanu un ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu;

4) ģenētiski modificēto organismu ierobežotā izmantošana - jebkura darbība, ko veic saistībā ar ģenētiski modificētajiem organismiem, kurus kontrolē, izmantojot īpašus norobežošanas pasākumus, kas efektīvi ierobežo šo organismu saskarsmi ar vidi un ietekmi uz to;

4) ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežota
izmantošana — jebkura darbība, ko veic saistībā ar ģenētiski modificētajiem mikroorganismiem, kurus kontrolē, izmantojot īpašus pasākumus, kas efektīvi ierobežo šo mikroorganismu saskarsmi ar vidi un ietekmi uz to;”;

4) ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežota
izmantošana — jebkura darbība, ko veic saistībā ar ģenētiski modificētajiem mikroorganismiem, kurus kontrolē, izmantojot īpašus pasākumus, kas efektīvi ierobežo šo mikroorganismu saskarsmi ar vidi un ietekmi uz to;”;

papildināt pantu ar 4.¹ punktu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar 4.¹ punktu šādā redakcijā:

“4¹) ģenētiski modificēto organismu apzināta izplatīšana — ar nodomu veikta ģenētiski modificēto organismu izplatīšana vidē izmēģinājumiem vai izplatīšanai tirgū, neveicot īpašus pasākumus, lai ierobežotu ģenētiski modificēto organismu tiešu saskarsmi ar vidi;”;

“4¹) ģenētiski modificēto organismu apzināta izplatīšana — ar nodomu veikta ģenētiski modificēto organismu izplatīšana vidē izmēģinājumiem vai izplatīšanai tirgū, neveicot īpašus pasākumus, lai ierobežotu ģenētiski modificēto organismu tiešu saskarsmi ar vidi;”;

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

5) ģenētiski modificēto organismu izplatīšana vidē - ģenētiski modificēto organismu izplatīšana vidē izmēģinājumiem, kas saistīti ar to turpmāko izmantošanu lauksaimniecībā vai citās tautsaimniecības nozarēs, vai kādiem citiem noteiktiem mērķiem, neizmantojot īpašus norobežošanas pasākumus, lai ierobežotu ģenētiski modificēto organismu tiešu saskarsmi ar vidi, kā arī tādu zāļu izmantošana klīniskajā izpētē, kuras satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūtas no tiem;

“5) ģenētiski modificēto organismu izplatīšana vidē izmēģinājumiem — ģenētiski modificēto organismu eksperimentāla izplatīšana vidē izmēģinājumiem, kas saistīta ar to turpmāku izmantošanu lauksaimniecībā vai citās tautsaimniecības nozarēs, vai citiem noteiktiem mērķiem, neveicot  īpašus pasākumus, lai ierobežotu ģenētiski modificēto organismu tiešu saskarsmi ar vidi, kā arī tādu zāļu izmantošana klīniskajā izpētē, kuras satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūtas no tiem;”;

“5) ģenētiski modificēto organismu izplatīšana vidē izmēģinājumiem — ģenētiski modificēto organismu eksperimentāla izplatīšana vidē izmēģinājumiem, kas saistīta ar to turpmāku izmantošanu lauksaimniecībā vai citās tautsaimniecības nozarēs, vai citiem noteiktiem mērķiem, neveicot īpašus pasākumus, lai ierobežotu ģenētiski modificēto organismu tiešu saskarsmi ar vidi, kā arī tādu zāļu izmantošana klīniskajā izpētē, kuras satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūtas no tiem;”;

6) ģenētiski modificēto organismu izplatīšana tirgū - ģenētiski modificēto organismu vai tos saturošu produktu nodošana trešajām personām par maksu vai bez maksas. Izplatīšana tirgū ietver darbības, kas saistītas ar:
a) tādas pārtikas apriti, kura satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūta no tiem,
b) tādas dzīvnieku barības apriti, kura satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūta no tiem,
c) ģenētiski modificēto kultūraugu sēklu un augu pavairošanas materiāla apriti,
d) ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu,
e) ģenētiski modificēto dzīvnieku apriti,
f) ģenētiski modificēto organismu izmantošanu citās tautsaimniecības nozarēs;

7) līdzāspastāvēšana - ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšana, novākšana, uzglabāšana, sagatavošana, saiņošana un transportēšana līdztekus bioloģiskajai un konvencionālajai lauksaimniecībai;

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

“7) līdzāspastāvēšana — tādu pasākumu kopums, kas tiek izmantoti, lai nepieļautu ģenētiski modificēto organismu netīšu klātbūtni konvencionālajos un bioloģiskajos kultūraugos vai biškopības produktos;”.

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

“7) līdzāspastāvēšana — tādu pasākumu kopums, kas tiek izmantoti, lai nepieļautu ģenētiski modificēto organismu netīšu klātbūtni konvencionālajos un bioloģiskajos kultūraugos vai biškopības produktos;”.

8) riska novērtēšana - uz zinātniskiem pierādījumiem balstītu pasākumu kopums, lai identificētu un noteiktu ģenētiski modificēto organismu iespējamo kaitīgo tiešo vai netiešo, īstermiņa vai ilgtermiņa ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi;
9) ārkārtas gadījums - gadījums, kas saistīts ar ģenētiski modificēto organismu nejaušu izkļūšanu ārpus kontroles, kad šī izkļūšana īstermiņā vai ilgtermiņā var radīt draudus cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi.

2.pants. Likuma mērķis

2. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

“2.pants. Likuma mērķis

2. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

“2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt ģenētiski modificēto organismu drošu apriti, novēršot negatīvo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi, saglabājot bioloģisko daudzveidību, veicinot ilgtspējīgas lauksaimniecības un biotehnoloģijas attīstību, arī ģenētiski modificēto kultūraugu pastāvēšanu līdztekus bioloģiskajai un konvencionālajai lauksaimniecībai.

Likuma mērķis ir panākt augstu drošuma līmeni visos ģenētiski modificēto organismu aprites posmos, lai novērstu negatīvo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi, saglabātu bioloģisko daudzveidību, veicinātu ilgtspējīgas lauksaimniecības un biotehnoloģijas attīstību, arī ģenētiski modificēto kultūraugu pastāvēšanu līdztekus bioloģiskajai un konvencionālajai lauksaimniecībai.”

Likuma mērķis ir panākt augstu drošuma līmeni visos ģenētiski modificēto organismu aprites posmos, lai novērstu negatīvo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi, saglabātu bioloģisko daudzveidību, veicinātu ilgtspējīgas lauksaimniecības un biotehnoloģijas attīstību, arī ģenētiski modificēto kultūraugu pastāvēšanu līdztekus bioloģiskajai un konvencionālajai lauksaimniecībai.”

3.pants. Ģenētiski modificēto organismu aprites principi
Lēmumu, kas saistīts ar ģenētiski modificēto organismu apriti, pieņem, ievērojot šādus principus:

3. 3.pantā:

3. 3.pantā:

1) riska novērtēšanas princips, kas paredz, ka risku novērtē pirms darbībām, kuras saistītas ar ģenētiski modificēto organismu apriti, tai skaitā attiecībā uz konkrēto ekosistēmu, kuru var ietekmēt ģenētiski modificēto organismu izplatīšana;

aizstāt 1.punktā vārdu “izplatīšana” ar vārdiem “apzināta izplatīšana”;

aizstāt 1.punktā vārdu “izplatīšana” ar vārdiem “apzināta izplatīšana”;

2) ilgtspējīgas attīstības princips, kas paredz, ka ģenētiski modificēto organismu apriti var atļaut, ja attiecīgā darbība vērsta uz valsts ekonomikas attīstības veicināšanu un tiek ievēroti vides aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktie ilgtspējīgas attīstības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pamatprincipi;

3) piesardzības princips, kas paredz attiecīgus pagaidu riska pārvaldes pasākumus bīstamības samazināšanai līdz riska novērtēšanai un riska vadības izstrādāšanai, ja riska novērtēšanas procesā pastāv nenoteiktība, kas saistīta ar iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi, ģenētiski modificētos organismus izplatot vidē vai tirgū;

aizstāt 3.punktā vārdus “ģenētiski modificētos organismus izplatot vidē vai tirgū” ar vārdiem “apzināti izplatot ģenētiski modificētos organismus”;

aizstāt 3.punktā vārdus “ģenētiski modificētos organismus izplatot vidē vai tirgū” ar vārdiem “apzināti izplatot ģenētiski modificētos organismus”;

4) sabiedrības informēšanas un līdzdalības princips, kas paredz, ka institūcijas veicina sabiedrības izglītošanu un informēšanu, uzklausa un izvērtē sabiedrības viedokli jautājumos, kas saistīti ar ģenētiski modificēto organismu apriti;

5) uzraudzības un kontroles pasākumu nodrošināšanas princips, kas paredz, ka ģenētiski modificēto organismu izplatīšana vidē vai tirgū ir atļauta tikai tad, ja attiecīgajam ģenētiski modificētajam organismam ir nodrošināta noteikšanas metode un izsekojamība.

aizstāt 5.punktā vārdus “izplatīšana vidē vai tirgū” ar vārdiem “apzināta izplatīšana”.

aizstāt 5.punktā vārdus “izplatīšana vidē vai tirgū” ar vārdiem “apzināta izplatīšana”.

4.pants. Likuma darbības joma
(1) Likums nosaka valsts institūciju kompetenci, fizisko un juridisko personu (turpmāk - persona) tiesības un pienākumus, ģenētiski modificēto organismu aprites, tai skaitā ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas, principus, uzraudzību un kontroli, sabiedrības līdzdalību, personu atbildību un tiesisko aizsardzību, kā arī drošības pasākumus un informācijas apriti jebkura iespējamā ārkārtas gadījuma novēršanai.
(2) Likums neattiecas uz:
1) gēnu terapijas izmantošanu medicīnā;

4. Izteikt 4.panta otrās daļas 2., 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

4. Izteikt 4.panta otrās daļas 2., 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

2) to zāļu izplatīšanu tirgū, kuras satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūtas no tiem, izņemot riska novērtēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu vidē vai tirgū, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī uz kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā;

“2) to zāļu izmantošanu klīniskajā izpētē, kuras satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūtas no tiem, izņemot riska novērtēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā;

“2) to zāļu izmantošanu klīniskajā izpētē, kuras satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūtas no tiem, izņemot riska novērtēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā;

3) tādu organismu ģenētisko modifikāciju, kas notiek, izmantojot kādu no šādām metodēm (neizmantojot šā likuma 1.panta 2.punktā minētās metodes):

3) organismiem un mikroorganismiem, kas iegūti, izmantojot šādas metodes [ar nosacījumu, ka minētās metodes nav saistītas ar rekombinētu nukleīnskābju molekulu vai ģenētiski modificētu organismu (mikroorganismu) izmantošanu]:

3) organismiem un mikroorganismiem, kas iegūti, izmantojot šādas metodes [ar nosacījumu, ka minētās metodes nav saistītas ar rekombinētu nukleīnskābju molekulu vai ģenētiski modificēto organismu (mikroorganismu) izmantošanu]:

a) mutaģenēzi,

a) mutaģenēzi,

a) mutaģenēzi,

b) prokariotu sugu šūnu vai protoplastu saplūšanu, pēc kuras notiek ģenētiskā materiāla apmaiņa,

b) augu šūnu saplūšanu, arī protoplastu saplūšanu, kuras rezultātā var notikt apmaiņa ar ģenētisko materiālu pat tad, ja lieto tradicionālas audzēšanas metodes (attiecas tikai uz organismiem),

b) augu šūnu saplūšanu, arī protoplastu saplūšanu, kuras rezultātā var notikt apmaiņa ar ģenētisko materiālu pat tad, ja lieto tradicionālas audzēšanas metodes (attiecas tikai uz organismiem),

c) dažādu eikariotu sugu šūnu vai protoplastu saplūšanu, ieskaitot hibridomu un augu šūnu hibrīdu iegūšanu,

c) fertilizāciju in vitro,

c) fertilizāciju in vitro,

d) pašklonēšanu, kuras rezultātā iegūtie organismi nav bīstami cilvēkiem, dzīvniekiem vai augiem un nevar izraisīt to slimības, - nukleīnskābes izdalīšanu no šādu organismu šūnām, pēc kuras seko vai neseko visas attiecīgās nukleīnskābes, tās daļas vai tās sintētiskā ekvivalenta fermentatīva vai mehāniska apstrāde, lai izraisītu ģenētiskā materiāla modifikāciju, un iegūtā ģenētiskā materiāla ievadīšana tās pašas sugas vai filoģenētiski tuvu saistītu sugu organismu šūnās, ar kurām ģenētiskās informācijas apmaiņa ir iespējama arī dabiskos fizioloģiskos apstākļos;

d) konjugāciju, transdukciju, transformāciju un tamlīdzīgiem dabiskiem procesiem,

d) konjugāciju, transdukciju, transformāciju un tamlīdzīgiem dabiskiem procesiem,

e) poliploīdijas indukciju,

e) poliploīdijas indukciju,

f) prokariotu šūnu saplūšanu, arī protoplastu saplūšanu, kuras rezultātā, īstenojoties noteiktiem fizioloģiskiem procesiem, var notikt apmaiņa ar ģenētisko materiālu (attiecas tikai uz mikroorganismiem),

f) prokariotu šūnu saplūšanu, arī protoplastu saplūšanu, kuras rezultātā, īstenojoties noteiktiem fizioloģiskiem procesiem, var notikt apmaiņa ar ģenētisko materiālu (attiecas tikai uz mikroorganismiem),

g) eikariotu šūnu saplūšanu, arī protoplastu saplūšanu, hibridomu radīšanu un augu šūnu saplūšanu (attiecas tikai uz mikroorganismiem),

g) eikariotu šūnu saplūšanu, arī protoplastu saplūšanu, hibridomu radīšanu un augu šūnu saplūšanu (attiecas tikai uz mikroorganismiem),

h) pašklonēšanu, kuras rezultātā iegūtie mikroorganismi nav bīstami cilvēkiem, dzīvniekiem vai augiem un nevar izraisīt to slimības, – tādu nukleīnskābes izdalīšanu no šādu organismu šūnām, pēc kuras seko vai neseko visas atbilstošās nukleīnskābes, tās daļas vai tās sintētiskā ekvivalenta fermentatīva vai mehāniska apstrāde, lai izraisītu ģenētiskā materiāla modifikāciju, un iegūtā ģenētiskā materiāla ievadīšana tās pašas sugas vai filoģenētiski tuvu saistītu sugu organismu šūnās, ar kurām ģenētiskās informācijas apmaiņa ir iespējama arī dabiskos fizioloģiskos apstākļos (attiecas tikai uz mikroorganismiem);

h) pašklonēšanu, kuras rezultātā iegūtie mikroorganismi nav bīstami cilvēkiem, dzīvniekiem vai augiem un nevar izraisīt to slimības, — tādu nukleīnskābes izdalīšanu no šādu organismu šūnām, pēc kuras seko vai neseko visas atbilstošās nukleīnskābes, tās daļas vai tās sintētiskā ekvivalenta fermentatīva vai mehāniska apstrāde, lai izraisītu ģenētiskā materiāla modifikāciju, un iegūtā ģenētiskā materiāla ievadīšana tās pašas sugas vai filoģenētiski tuvu saistītu sugu organismu šūnās, ar kurām ģenētiskās informācijas apmaiņa ir iespējama arī dabiskos fizioloģiskos apstākļos (attiecas tikai uz mikroorganismiem);

4) ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu, kas saistīta ar tādu ģenētiski modificēto organismu izmantošanu, kuri atbilst nekaitīguma kritērijiem, kas noteikti normatīvajos aktos par ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību.

4) tādu ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotu izmantošanu, kuri atbilst nekaitīguma kritērijiem, kas noteikti normatīvajos aktos par ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotas izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību.”

4) tādu ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotu izmantošanu, kuri atbilst nekaitīguma kritērijiem, kas noteikti normatīvajos aktos par ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotas izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību.”

5.pants. Ministru kabineta kompetence
(1) Ministru kabinets:

5. 5.pantā:

5. 5.pantā:

1) nosaka ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību;

aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdus “organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību” ar vārdiem “mikroorganismu ierobežotas izmantošanas, atļaujas izsniegšanas un anulēšanas kārtību”;

aizstāt pirmās daļas 1.punktā vārdus “organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību” ar vārdiem “mikroorganismu ierobežotas izmantošanas, atļaujas izsniegšanas un anulēšanas kārtību”;

2) nosaka kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus izplata vidē vai tirgū, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā;

aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdus “izplata vidē vai tirgū” ar vārdiem “apzināti izplata”;

aizstāt pirmās daļas 2.punktā vārdus “izplata vidē vai tirgū” ar vārdiem “apzināti izplata”;

3) nosaka ģenētiski modificēto organismu riska novērtēšanas metodoloģiju;

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

4) nosaka prasības un kārtību, kādā uzrauga, kontrolē un reģistrē ģenētiski modificēto kultūraugu audzētājus un apmainās ar informāciju saistībā ar ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistru, kā arī prasības ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju apmācības veicējam un tiesības izsniegt apliecības par apmācību;

“4) izdod noteikumus par ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanu, reglamentējot prasības ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanai un kārtību, kādā uzrauga, kontrolē un reģistrē ģenētiski modificēto kultūraugu audzētājus, svītro tos no ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistra un apmainās ar ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistrā iekļauto informāciju;”;

“4) izdod noteikumus par ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanu, reglamentējot prasības ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanai un kārtību, kādā uzrauga, kontrolē un reģistrē ģenētiski modificēto kultūraugu audzētājus, svītro tos no ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistra un apmainās ar ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistrā iekļauto informāciju;”;

5) nosaka, kādā apmērā maksājama valsts nodeva par ģenētiski modificēto organismu riska novērtējuma atzinuma sagatavošanu, kā arī tās samaksas kārtību;
6) apstiprina Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes nolikumu.
(2) Ministru kabinets ne retāk kā reizi septiņos gados apstiprina nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības stratēģijas pamatnostādnes un šīs sistēmas attīstības plānu.

(3) Ministru kabinets var noteikt aizliegumus un ierobežojumus ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai tirgū Latvijā vai atsevišķā tās teritorijā, ja saskaņā ar zinātnisko pamatojumu ģenētiski modificēto organismu izplatīšana var nodarīt kaitējumu cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi vai radīt būtiskus zaudējumus Latvijas vai atsevišķas tās teritorijas daļas ekonomikas attīstībai. Par minēto aizliegumu tiek informēta Eiropas Komisija.

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ministru kabinets var noteikt pagaidu aizliegumus un ierobežojumus Eiropas Savienībā atļautu ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai tirgū Latvijā vai atsevišķā tās teritorijā, ja atbilstoši jauniem vai papildu zinātniskiem datiem konkrētā ģenētiski modificētā organisma izplatīšana tirgū var nodarīt kaitējumu cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi. Par minēto aizliegumu vai ierobežojumu nekavējoties informē Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstis.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ministru kabinets var noteikt pagaidu aizliegumus un ierobežojumus Eiropas Savienībā atļautu ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai tirgū Latvijā vai atsevišķā tās teritorijā, ja atbilstoši jauniem vai papildu zinātniskiem datiem konkrētā ģenētiski modificētā organisma izplatīšana tirgū var nodarīt kaitējumu cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi. Par minēto aizliegumu vai ierobežojumu nekavējoties informē Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstis.”;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets var noteikt aizliegumus vai ierobežojumus Eiropas Savienībā atļautu ģenētiski modificēto organismu audzēšanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, lai netiktu apdraudēta konkrētās teritorijas bioloģiskā daudzveidība.”

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ministru kabinets var noteikt aizliegumus vai ierobežojumus Eiropas Savienībā atļautu ģenētiski modificēto organismu audzēšanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, lai netiktu apdraudēta konkrētās teritorijas bioloģiskā daudzveidība.”

8.pants. Pārtikas un veterinārā dienesta kompetence
Pārtikas un veterinārais dienests:

6. 8.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

6. 8.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

1) pamatojoties uz Zinātniskās ekspertu komisijas atzinumu un Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes priekšlikumu, izdod atļauju ģenētiski modificēto organismu:

“1) pamatojoties uz normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apriti un ievērojot Zinātniskās ekspertu komisijas atzinumu un Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes priekšlikumu, izsniedz atļauju:

“1) pamatojoties uz normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apriti un ievērojot Zinātniskās ekspertu komisijas atzinumu un Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes priekšlikumu, izsniedz atļauju:

a) ierobežotai izmantošanai,

a) ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotai izmantošanai,

a) ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotai izmantošanai,

b) izplatīšanai vidē, izņemot atļauju to zāļu izmantošanai klīniskajā izpētē, kuras satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūtas no tiem,

b) ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai vidē izmēģinājumiem,

b) ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai vidē izmēģinājumiem,

c) izplatīšanai tirgū, izņemot atļauju Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 22.septembra regulā (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 1829/2003) noteiktajām darbībām;

c) ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai tirgū, izņemot atļauju Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 22.septembra regulā (EK) Nr.1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.1829/2003) noteiktajām darbībām;”;

c) ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai tirgū, izņemot atļauju Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 22.septembra regulā (EK) Nr.1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.1829/2003) noteiktajām darbībām;”;

2) nodrošina, lai Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes, Eiropas Zāļu aģentūras un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetento institūciju sagatavotie atzinumi par riska novērtēšanu sakarā ar ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu vidē vai tirgū tiktu izskatīti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai Nr. 1829/2003 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta regulai (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru, kā arī normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu vidē vai tirgū, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā;
3) organizē un vada publiski pieejamas valsts informācijas sistēmas - ģenētiski modificēto organismu aprites reģistra - izveidošanu un darbību.

aizstāt 2.punktā vārdus “izplatīšanu vidē vai tirgū” ar vārdiem “apzinātu izplatīšanu”.

aizstāt 2.punktā vārdus “izplatīšanu vidē vai tirgū” ar vārdiem “apzinātu izplatīšanu”.

10.pants. Zāļu valsts aģentūras kompetence
Zāļu valsts aģentūra novērtē zāles, kas satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūtas no tiem, izdod atļaujas to izplatīšanai vidē, kā arī uzrauga to izplatīšanu vidē, ja attiecīgās zāles izmanto klīniskajā izpētē atbilstoši farmāciju regulējošos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

7. Izslēgt 10.pantu.

7. Izslēgt 10.pantu.

11.pants. Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” kompetence

8. Izteikt 11. un 12.pantu šādā redakcijā:

“11.pants. Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” kompetence

8. Izteikt 11. un 12.pantu šādā redakcijā:

“11.pants. Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” kompetence

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” pēc iesnieguma saņemšanas no personas, kas izplata vidē vai tirgū ģenētiski modificētos organismus, sagatavo monitoringa programmu. Pamatojoties uz veiktā monitoringa rezultātiem, personas, kas izplata vidē vai tirgū ģenētiski modificētos organismus, informē Zemkopības ministriju par riska novērtēšanas un vides aizsardzības pasākumiem, kas īstenojami, veicot darbības ar ģenētiski modificētajiem organismiem un izplatot tos vidē.

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” pēc iesnieguma saņemšanas no personas, kas apzināti izplata ģenētiski modificētos organismus, sagatavo monitoringa programmu. Pamatojoties uz veiktā monitoringa rezultātiem, personas, kas apzināti izplata ģenētiski modificētos organismus, informē Zemkopības ministriju par riska vadības un vides aizsardzības pasākumiem, kas īstenojami, veicot darbības ar ģenētiski modificētajiem organismiem un apzināti izplatot tos.

Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” pēc iesnieguma saņemšanas no personas, kas apzināti izplata ģenētiski modificētos organismus, sagatavo monitoringa programmu. Pamatojoties uz veiktā monitoringa rezultātiem, personas, kas apzināti izplata ģenētiski modificētos organismus, informē Zemkopības ministriju par riska vadības un vides aizsardzības pasākumiem, kas īstenojami, veicot darbības ar ģenētiski modificētajiem organismiem un apzināti izplatot tos.

12.pants. Valsts vides dienesta kompetence

12.pants. Valsts vides dienesta kompetence

12.pants. Valsts vides dienesta kompetence

Valsts vides dienests kontrolē vides aizsardzības nosacījumu ievērošanu attiecībā uz ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu vidē un ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu.

Valsts vides dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vides aizsardzību un ietekmes uz vidi novērtējumu kontrolē vides aizsardzības nosacījumu ievērošanu laikā, kad notiek ģenētiski modificēto organismu izplatīšana vidē izmēģinājumiem, un ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas laikā.”

Valsts vides dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vides aizsardzību un ietekmes uz vidi novērtējumu kontrolē vides aizsardzības nosacījumu ievērošanu laikā, kad notiek ģenētiski modificēto organismu izplatīšana vidē izmēģinājumiem, un ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas laikā.”

14.pants. Valsts darba inspekcijas kompetence
Valsts darba inspekcija atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzību saskarsmē ar bioloģiskajām vielām nodrošina to drošības un darba aizsardzības pasākumu uzraudzību un kontroli, kuri saistīti ar ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu.

9. Aizstāt 14.pantā vārdu “organismu” ar vārdu “mikroorganismu”.

9. Aizstāt 14.pantā vārdu “organismu” ar vārdu “mikroorganismu”.

15.pants. Zinātniskā ekspertu komisija
(1) Zinātniskā ekspertu komisija ir konsultatīva ekspertu darba grupa, kas izskata personu iesniegtos riska novērtēšanas dokumentus, kā arī sagatavo un iesniedz Pārtikas un veterinārajam dienestam zinātniski pamatotu atzinumu par ģenētiski modificēto organismu riska novērtējumu un monitoringa programmu. Zinātniskā ekspertu komisija sagatavo priekšlikumus Pārtikas un veterinārajam dienestam jautājumos, kas saistīti ar nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības stratēģijas pilnveidošanu, un veicina sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā par ģenētiski modificēto organismu apriti.
(2) (Izslēgta ar 18.06.2009. likumu.)
(3) Pārtikas un veterinārais dienests atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem nodrošina Zinātniskās ekspertu komisijas darbību.

10. Papildināt 15.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Zinātniskā ekspertu komisija sagatavo un iesniedz Pārtikas un veterinārajam dienestam zinātniski pamatotu viedokli par šā likuma 8.panta 2.punktā minētajiem ģenētiski modificēto organismu riska novērtēšanas atzinumiem.”

10. Papildināt 15.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Zinātniskā ekspertu komisija sagatavo un iesniedz Pārtikas un veterinārajam dienestam zinātniski pamatotu viedokli par šā likuma 8.panta 2.punktā minētajiem ģenētiski modificēto organismu riska novērtēšanas atzinumiem.”

III nodaļa
Ģenētiski modificēto organismu ierobežotā izmantošana

17.pants. Ar ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu saistītās darbības
Ar ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu saistītās darbības drīkst veikt zinātniska institūcija, kas reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā (turpmāk - zinātniskā institūcija).

11. Aizstāt III nodaļas nosaukumā, 17., 18. un 19.pantā vārdu “organisms” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “mikroorganisms” (attiecīgā locījumā).

11. Aizstāt III nodaļas nosaukumā, 17., 18. un 19.pantā vārdu “organisms” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “mikroorganisms” (attiecīgā locījumā).

18.pants. Ģenētiski modificēto organismu izmantošanas ierobežojuma pakāpes
(1) Katrai ar ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu saistītajai darbībai atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību tiek noteikta ierobežojuma pakāpe, pamatojoties uz veikto riska novērtējumu, kā arī normatīvajiem aktiem par darba aizsardzību saskarsmē ar bioloģiskajām vielām.
(2) Ar ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu saistītās darbības iedala četrās drošības klasēs:
1) pirmajai drošības klasei atbilst darbības, kuras nerada risku vai kuru radītais risks ir niecīgs. Tās ir darbības, kurām atbilst pirmās pakāpes ierobežojums, kas noteikts, lai aizsargātu cilvēku veselību vai vidi;
2) otrajai drošības klasei atbilst darbības, kas rada nelielu risku. Tās ir darbības, kurām atbilst otrās pakāpes ierobežojums, kas noteikts, lai aizsargātu cilvēku veselību vai vidi;
3) trešajai drošības klasei atbilst darbības, kas rada mērenu risku. Tās ir darbības, kurām atbilst trešās pakāpes ierobežojums, kas noteikts, lai aizsargātu cilvēku veselību vai vidi;

4) ceturtajai drošības klasei atbilst darbības, kas rada lielu risku. Tās ir darbības, kurām atbilst ceturtās pakāpes ierobežojums, kas noteikts, lai aizsargātu cilvēku veselību vai vidi.
(3) Drošības pasākumus veic atbilstoši konkrētajai ierobežojuma pakāpei saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību un normatīvajiem aktiem par darba aizsardzību saskarsmē ar bioloģiskajām vielām.

19.pants. Tiesības un pienākumi, veicot ar ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu saistītās darbības
(1) Ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu var uzsākt, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību ievēroti šādi nosacījumi:
1) zinātniskā institūcija nodrošināta ar aprīkojumu un iekārtām;
2) veikta ģenētiski modificētā organisma riska novērtēšana un noteikta ierobežojuma pakāpe;
3) par darbības uzsākšanu noteiktā kārtībā sniegts paziņojums Pārtikas un veterinārajam dienestam.

(2) Lai veiktu ar trešajai un ceturtajai drošības klasei atbilstošo ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu saistītās darbības, jāsaņem Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību. Bez atļaujas drīkst veikt ar ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu saistītās darbības, kas atbilst pirmajai un otrajai drošības klasei, ja ievēroti šā panta pirmās daļas nosacījumi.
(3) Zinātniskajai institūcijai, veicot ar ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu saistītās darbības, ir šādi pienākumi:
1) izvērtēt veiktos kontroles un drošības pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību;
2) nekavējoties veikt atbilstošus kontroles un drošības pasākumus, ja ir pamats uzskatīt, ka šie ģenētiski modificētie organismi vairs neatbilst jaunākajām zinātnes atziņām;
3) nodrošināt ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas darba drošības un higiēnas prasību ievērošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzību saskarsmē ar bioloģiskajām vielām;
4) pārtraukt darbību ar ģenētiski modificētajiem organismiem, ja, ņemot vērā jaunākās zinātnes atziņas, ir pamats uzskatīt, ka tā rada draudus cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi, un informēt par to attiecīgās kompetentās iestādes un sabiedrību.

IV nodaļa
Ģenētiski modificēto organismu izplatīšana vidē vai tirgū

12. Aizstāt IV nodaļas nosaukumā vārdus “izplatīšana vidē vai tirgū” ar vārdiem “apzināta izplatīšana”.

12. Aizstāt IV nodaļas nosaukumā vārdus “izplatīšana vidē vai tirgū” ar vārdiem “apzināta izplatīšana”.

20.pants. Tiesības izplatīt ģenētiski modificētos organismus vidē vai tirgū

13. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

“20.pants. Tiesības un pienākumi, kas saistīti ar ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu

13. Izteikt 20.pantu šādā redakcijā:

“20.pants. Tiesības un pienākumi, kas saistīti ar ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu

(1) Lai izplatītu ģenētiski modificētos organismus vidē, personai, kura ir izveidojusi ģenētiski modificētos organismus, nepieciešams saņemt Pārtikas un veterinārā dienesta vai Zāļu valsts aģentūras atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus izplata vidē vai tirgū, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā.

(1) Lai izplatītu ģenētiski modificētos organismus vidē izmēģinājumiem, personai, kas ir izveidojusi ģenētiski modificētos organismus, nepieciešams saņemt Pārtikas un veterinārā dienesta atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā.

(1) Lai izplatītu ģenētiski modificētos organismus vidē izmēģinājumiem, personai, kas ir izveidojusi ģenētiski modificētos organismus, nepieciešams saņemt Pārtikas un veterinārā dienesta atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā.

(2) Lai izplatītu ģenētiski modificētos organismus tirgū, personai, kura ir izveidojusi ģenētiski modificētos organismus, nepieciešams saņemt Pārtikas un veterinārā dienesta atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus izplata vidē vai tirgū, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā, vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentas institūcijas attiecīgu atļauju, vai Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 1829/2003 noteikto atļauju.

(2) Lai izplatītu ģenētiski modificētos organismus tirgū, personai, kas ir izveidojusi ģenētiski modificētos organismus, nepieciešams saņemt vienu no šādām atļaujām:

(2) Lai izplatītu ģenētiski modificētos organismus tirgū, personai, kas ir izveidojusi ģenētiski modificētos organismus, nepieciešams saņemt vienu no šādām atļaujām:

1) atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā;

1) atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā;

2) atbilstošu citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās institūcijas atļauju;

2) atbilstošu citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās institūcijas atļauju;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.1829/2003 noteikto atļauju.

3) Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.1829/2003 noteikto atļauju.

(3) Tiesības audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus ir ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistrā reģistrētai personai, ja attiecīgā ģenētiski modificētā organisma izveidotājam ir izsniegta atbilstoša šā panta otrajā daļā minētā atļauja. Ģenētiski modificētā kultūrauga audzētājs nodrošina līdzāspastāvēšanas noteikumu ievērošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanu un uzraudzības un kontroles kārtību.

(3) Tiesības audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus ir ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistrā reģistrētai personai, ja attiecīgā ģenētiski modificētā organisma izveidotājam ir izsniegta atbilstoša šā panta otrajā daļā minētā atļauja. Ģenētiski modificētā kultūrauga audzētājs nodrošina līdzāspastāvēšanas noteikumu ievērošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanu.”

(3) Tiesības audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus ir ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistrā reģistrētai personai, ja attiecīgā ģenētiski modificētā organisma izveidotājam ir izsniegta atbilstoša šā panta otrajā daļā minētā atļauja. Ģenētiski modificētā kultūrauga audzētājs nodrošina līdzāspastāvēšanas noteikumu ievērošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanu.”

21.pants. Atļaujas saņemšana zāļu klīniskās izpētes veikšanai
Ja zāles satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūtas no tiem, tās atļauts izplatīt vidē, ja ir saņemta Zāļu valsts aģentūras atļauja un ētikas komitejas atzinums saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zāļu klīniskās izpētes un lietošanas novērojumu veikšanu un Pārtikas un veterinārā dienesta atzinums par ģenētiski modificēto organismu riska novērtējumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus izplata vidē vai tirgū, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā.

14. Izslēgt 21.pantu.

14. Izslēgt 21.pantu.

22.pants. Ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas ierobežojumi
(1) Ministru kabinets atbilstoši šā likuma 5.panta trešajai daļai var noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai Latvijā vai atsevišķā tās teritorijā.

(2) Pašvaldība pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikuma pamata ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem var noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā.

1

Zemkopības ministra p.i. labklājības ministre I.Viņķele

Izteikt 22. panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Pašvaldība, ievērojot sociālekonomiskos, klimatiskos un vides apstākļus, kā arī izvērtējot lauksaimnieciskās darbības metodes, pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikumu pamata ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem var noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā.”

Daļēji atbalstīts,

iekļauts priekšl. Nr.2

2

Atbildīgā komisija

Izteikt 22. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pašvaldība, ievērojot sociālekonomiskos,  klimatiskos vai vides apstākļus vai izvērtējot lauksaimnieciskās darbības metodes, pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikuma pamata ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem var noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā.”

Atbalstīts

15. Izteikt 22.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pašvaldība, ievērojot sociālekonomiskos,  klimatiskos vai vides apstākļus vai izvērtējot lauksaimnieciskās darbības metodes, pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikuma pamata ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem var noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā.”

(3) Šā panta otrajā daļā minēto aizliegumu nosaka uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem.
(4) Pirms šā panta otrajā daļā minēto noteikumu pieņemšanas pašvaldība informē sabiedrību un publicē paziņojumu par nodomu noteikt aizliegumu pašvaldības izdotajā laikrakstā, bet, ja tāda nav, — citā vietējā laikrakstā, kā arī ievieto minēto paziņojumu savā mājaslapā internetā un nosūta informāciju par paziņojumu Zemkopības ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kas šo informāciju ievieto savās mājaslapās internetā. Paziņojumā norāda teritoriju, kurā paredzēts noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai, kā arī sabiedrības viedokļu, priekšlikumu un iebildumu sniegšanas vietu un termiņu. Priekšlikumu un iebildumu sniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 30 dienām no paziņojuma publicēšanas dienas. Iebildumu neiesniegšana pašvaldības noteiktajā termiņā uzskatāma par piekrišanu aizlieguma noteikšanai.
(5) Ja pašvaldība saņēmusi rakstveida iebildumu pret ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizliegumu, tā izvērtē iesniegto iebildumu un lemj par konkrētās teritorijas, pret kuras iekļaušanu izteikts iebildums, izslēgšanu no paredzētās aizlieguma zonas vai atstāšanu tajā, ņemot vērā sabiedrības vairākuma viedokli, samērīguma un ilgtspējīgas attīstības principus.
(6) Pašvaldība par šā panta otrajā daļā minēto aizliegumu informē tās pašvaldības, kuru administratīvā teritorija robežojas ar teritoriju, kurā paredzēts noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai, kā arī Zemkopības ministriju, Valsts vides dienesta attiecīgo reģionālo vides pārvaldi, kā arī Valsts augu aizsardzības dienestu, kas minēto informāciju iekļauj ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistrā.

15. Izteikt 23. un 24.pantu šādā redakcijā:

“23.pants. Antibiotiku rezistento marķiergēnu izmantošana

16. Izteikt 23. un 24.pantu šādā redakcijā:

“23.pants. Antibiotiku rezistento marķiergēnu izmantošana

23.pants. Antibiotiku rezistento marķiergēnu izmantošana
Aizliegts izplatīt vidē vai tirgū ģenētiski modificētos organismus, kas satur gēnus, kuri kodē rezistenci pret medicīnā vai veterinārijā lietojamām antibiotikām un attiecībā uz kuriem riska novērtēšanas procesā ir konstatēts, ka tie negatīvi ietekmē cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi.

Aizliegts apzināti izplatīt ģenētiski modificēto organismu, kas satur gēnus, kuri kodē rezistenci pret medicīnā vai veterinārijā lietojamām antibiotikām, ja konkrētā ģenētiski modificētā organisma gēnu pārneses iespējamās ietekmes riska novērtējumā ir konstatēts, ka šis ģenētiski modificētais organisms negatīvi ietekmē cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi.

Aizliegts apzināti izplatīt ģenētiski modificēto organismu, kas satur gēnus, kuri kodē rezistenci pret medicīnā vai veterinārijā lietojamām antibiotikām, ja konkrētā ģenētiski modificētā organisma gēnu pārneses iespējamās ietekmes riska novērtējumā ir konstatēts, ka šis ģenētiski modificētais organisms negatīvi ietekmē cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi.

24.pants. Personu pienākumi
Personai, kas ieguvusi atļauju izplatīt vidē vai tirgū ģenētiski modificētos organismus, ir šādi pienākumi:

24.pants. Personu pienākumi

Personai, kas ieguvusi atļauju ģenētiski modificēto organismu apzinātai izplatīšanai, ir šādi pienākumi:

24.pants. Personu pienākumi

Personai, kas ieguvusi atļauju ģenētiski modificēto organismu apzinātai izplatīšanai, ir šādi pienākumi:

1) ievērot atļaujas nosacījumus par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu vidē vai tirgū;

1) ievērot atļaujas nosacījumus par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu;

1) ievērot atļaujas nosacījumus par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu;

2) nodrošināt monitoringa pasākumu īstenošanu un kompetento institūciju informēšanu par tā rezultātiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus izplata vidē vai tirgū, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā;

2) nodrošināt monitoringa pasākumu īstenošanu un kompetento institūciju informēšanu par tā rezultātiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā;

2) nodrošināt monitoringa pasākumu īstenošanu un kompetento institūciju informēšanu par tā rezultātiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā;

3) veikt atbilstošus pasākumus un pārtraukt ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu vidē vai tirgū, kā arī informēt par to attiecīgās kompetentās iestādes un sabiedrību, ja ir kļuvusi pieejama jauna informācija un ir pamats uzskatīt, ka pastāv risks cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi.

3) veikt atbilstošus pasākumus un pārtraukt ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu, kā arī informēt par to attiecīgās kompetentās iestādes un sabiedrību, ja ir kļuvusi pieejama jauna informācija un ir pamats uzskatīt, ka pastāv risks cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi.”

3) veikt atbilstošus pasākumus un pārtraukt ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu, kā arī informēt par to attiecīgās kompetentās iestādes un sabiedrību, ja ir kļuvusi pieejama jauna informācija un ir pamats uzskatīt, ka pastāv risks cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi.”

16. 28.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

17. 28.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

28.pants. Sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā
(1) Sabiedrībai - ikvienai privātpersonai, kā arī biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības iesniegt priekšlikumus vai izteikt viedokli, pirms kompetentā institūcija izsniedz atļauju ģenētiski modificēto organismu ierobežotai izmantošanai, izplatīšanai vidē vai tirgū.

“(1) Sabiedrībai — ikvienai privātpersonai, kā arī biedrībām un nodibinājumiem — ir tiesības iesniegt priekšlikumus vai izteikt viedokli kompetentajai institūcijai, pirms tā izsniedz atļauju ģenētiski modificēto organismu apritei.”;

“(1) Sabiedrībai — ikvienai privātpersonai, kā arī biedrībām un nodibinājumiem — ir tiesības iesniegt priekšlikumus vai izteikt viedokli kompetentajai institūcijai, pirms tā izsniedz atļauju ģenētiski modificēto organismu apritei.”;

(2) Kārtība, kādā notiek sabiedrības līdzdalība un organizējama sabiedriskā apspriešana, kas saistīta ar ģenētiski modificēto organismu apriti, noteikta normatīvajos aktos par kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus izplata vidē vai tirgū, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā.

aizstāt otrajā daļā vārdus “izplata vidē vai tirgū” ar vārdiem “apzināti izplata”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “izplata vidē vai tirgū” ar vārdiem “apzināti izplata”;

(3) Kompetentā institūcija iesaista sabiedrību lēmumu pieņemšanas procesā, pirms tiek pieņemts lēmums par ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu, izplatīšanu vidē vai tirgū.

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Kompetentā institūcija iesaista sabiedrību lēmumu pieņemšanas procesā, pirms tiek pieņemts lēmums par ģenētiski modificēto organismu apriti.”

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Kompetentā institūcija iesaista sabiedrību lēmumu pieņemšanas procesā, pirms tiek pieņemts lēmums par ģenētiski modificēto organismu apriti.”

30.pants. Pienākums sniegt informāciju
(1) Persona, kura veic darbības ar ģenētiski modificētajiem organismiem, sistematizē un uzglabā informāciju, kas saistīta ar ģenētiski modificēto organismu apriti, un uzrāda to pēc kompetento institūciju pieprasījuma.
(2) Persona, kura veic darbības ar ģenētiski modificētajiem organismiem, nekavējoties atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apriti informē attiecīgās kompetentās institūcijas un sabiedrību par gadījumiem, kad saņemti zinātniski pamatoti atzinumi par ģenētiski modificēto organismu iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi, kā arī par to, ka cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi jau nodarīts kaitējums vai pastāv tieši draudi, ka šāds kaitējums varētu rasties, vai novērotas negatīvas pārmaiņas vidē sakarā ar ģenētiski modificētā organisma izplatīšanu.

17. Aizstāt 30.panta otrajā daļā vārdus “modificētā organisma izplatīšanu” ar vārdiem “modificēto organismu apzinātu izplatīšanu”.

18. Aizstāt 30.panta otrajā daļā vārdus “modificētā organisma izplatīšanu” ar vārdiem “modificēto organismu apzinātu izplatīšanu”.

32.pants. Uzraudzības un kontroles institūcijas
Ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošo normatīvo aktu izpildi atbilstoši kompetencei uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts vides dienests, Valsts augu aizsardzības dienests, Valsts darba inspekcija un Zāļu valsts aģentūra.

18. Aizstāt 32.pantā vārdus “Valsts darba inspekcija un Zāļu valsts aģentūra” ar vārdiem “un Valsts darba inspekcija”.

19. Aizstāt 32.pantā vārdus “Valsts darba inspekcija un Zāļu valsts aģentūra” ar vārdiem “un Valsts darba inspekcija”.

33.pants. Uzraudzības un kontroles institūciju tiesības
(1) Uzraudzības un kontroles institūcijas inspektoram ir tiesības:
1) veikt kontroli un iepazīties ar dokumentiem, lai nodrošinātu atļaujā noteikto nosacījumu izpildi;
2) ņemt paraugus, lai noteiktu, vai pārtikā, dzīvnieku barībā, sēklās un augu pavairošanas materiālā, kā arī citos vides objektos ir ģenētiski modificētie organismi;

3) ja rodas draudi cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi, atbilstoši kompetencei noteikt ierobežojumus vai aizliegumus.

19. 33.pantā:

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) ja rodas nopietni draudi cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi, nekavējoties noteikt ierobežojumus vai aizliegumus, par to informējot sabiedrību.”;

20. 33.pantā:

izteikt pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) ja rodas nopietni draudi cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi, nekavējoties noteikt ierobežojumus vai aizliegumus, par to informējot sabiedrību.”;

(2) Ja rodas draudi cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi vai pārkāptas normatīvo aktu prasības, tiesības noteikt ierobežojumus vai aizliegumus ģenētiski modificēto organismu apritē ir:
1) Pārtikas un veterinārajam dienestam — ģenētiski modificēto organismu ierobežotai izmantošanai, izplatīšanai vidē un tirgū;
2) Valsts darba inspekcijai — ģenētiski modificēto organismu ierobežotai izmantošanai;
3) Valsts vides dienestam — ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai vidē un ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai;
4) Valsts augu aizsardzības dienestam — ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai.

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja rodas nopietni draudi cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi vai ir pārkāptas ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošu normatīvo aktu prasības, tiesības noteikt ierobežojumus vai aizliegumus ģenētiski modificēto organismu apritē ir:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja rodas nopietni draudi cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi vai ir pārkāptas ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošu normatīvo aktu prasības, tiesības noteikt ierobežojumus vai aizliegumus ģenētiski modificēto organismu apritē ir:

1) Pārtikas un veterinārajam dienestam — ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotai izmantošanai un ģenētiski modificēto organismu apzinātai izplatīšanai;

1) Pārtikas un veterinārajam dienestam — ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotai izmantošanai un ģenētiski modificēto organismu apzinātai izplatīšanai;

2) Valsts darba inspekcijai — ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotai izmantošanai;

2) Valsts darba inspekcijai — ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotai izmantošanai;

3) Valsts vides dienestam — ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai vidē izmēģinājumiem un ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai;

3) Valsts vides dienestam — ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai vidē izmēģinājumiem un ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai;

4) Valsts augu aizsardzības dienestam — ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai.”;

4) Valsts augu aizsardzības dienestam — ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai.”;

(3) Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības anulēt reģistrāciju ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistrā, ja ir pārkāptas normatīvo aktu prasības par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu un līdzāspastāvēšanu.

(4) Pārtikas un veterinārajam dienestam ir tiesības anulēt atļauju ģenētiski modificēto organismu ierobežotai izmantošanai, izplatīšanai vidē un tirgū, ja ir pārkāptas ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošo normatīvo aktu prasības.

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pārtikas un veterinārajam dienestam ir tiesības anulēt atļauju ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotai izmantošanai un ģenētiski modificēto organismu apzinātai izplatīšanai, ja ir pārkāptas ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošu normatīvo aktu prasības.”

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Pārtikas un veterinārajam dienestam ir tiesības anulēt atļauju ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotai izmantošanai un ģenētiski modificēto organismu apzinātai izplatīšanai, ja ir pārkāptas ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošu normatīvo aktu prasības.”

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.decembrim izdod šā likuma 5.panta pirmajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus.

2. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.decembrim piemēro Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumus Nr.333 "Noteikumi par ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu un apzinātu izplatīšanu vidē un tirgū, kā arī par monitoringa kārtību", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

3. Šā likuma 5.panta 5.punkts stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām".

4. Līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma 5.panta pirmās daļas 4.punktā minētie Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē prasības ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanai, kā arī uzraudzības un kontroles kārtību, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.jūlijam ir piemērojami Ministru kabineta 2008.gada 15.janvāra noteikumi Nr.30 “Noteikumi par prasībām ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas nodrošināšanai, kā arī uzraudzības un kontroles kārtību”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

20. Papildināt pārejas noteikumus ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5. Ministru kabinets līdz 2013.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 5.panta pirmās daļas 4.punktā minētos Ministru kabineta noteikumus.”

21. Papildināt pārejas noteikumus ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5. Ministru kabinets līdz 2013.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 5.panta pirmās daļas 4.punktā minētos Ministru kabineta noteikumus.”

21. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

22. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 12.marta direktīvas 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes direktīvas 90/220/EEK atcelšanu;

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 12.marta direktīvas 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes direktīvas 90/220/EEK atcelšanu;

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 12.marta direktīvas 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes direktīvas 90/220/EEK atcelšanu;

2) Eiropas Padomes 1998.gada 26.oktobra direktīvas 98/81/EK, ar ko groza direktīvu 90/219/EEK par ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežotu izmantošanu;
3) Eiropas Padomes 1990.gada 23.aprīļa direktīvas 90/219/EEK par ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežotu izmantošanu.

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 6.maija direktīvas 2009/41/EK par ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežotu izmantošanu (pārstrādāta versija) (Dokuments attiecas uz EEZ).”

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 6.maija direktīvas 2009/41/EK par ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežotu izmantošanu (pārstrādāta versija) (Dokuments attiecas uz EEZ).”

Likums stājas spēkā 2012.gada 1.jūlijā.

3

Atbildīgā komisija

Izteikt normu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

„Likums stājas spēkā 2012.gada 10.jūlijā.”

Atbalstīts

Likums stājas spēkā 2012.gada 10.jūlijā.