Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr

Priekšlikumi (3)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valsts valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt Arhīvu likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 35. nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Arhīvu likumā (Latvijas Vēstnesis, 2010, 35. nr.) šādus grozījumus:

13.pants. Arhīva dokumentu pieejamības un izmantošanas ierobežojumi

(1) Šajā pantā noteiktos dokumentu pieejamības ierobežojumus Latvijas Nacionālais arhīvs, institūcija un akreditēts privāts arhīvs piemēro tādā veidā, lai tie nebūtu pretrunā ar fizisko personu pamattiesībām un brīvībām, it īpaši privātās dzīves neaizskaramību.

(2) Pieejamība tiek ierobežota:

1) …3) publiskajiem dokumentiem, kuri radīti vai saņemti valsts drošības iestādēs, Aizsardzības ministrijā, Ārlietu ministrijā, Iekšlietu ministrijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts prezidenta kancelejā, Valsts kancelejā vai tiek glabāti Latvijas Nacionālajā arhīvā, kuri satur ar nacionālo drošību, aizsardzību vai ārlietām saistītu informāciju, kuras atklāšana var radīt kaitējumu valsts vai sabiedrības interesēm. Šiem dokumentiem attiecīgās institūcijas vadītājs var noteikt vispārēju 30 gadus ilgu informācijas pieejamības ierobežojuma periodu;

4) dokumentiem, kuri satur sensitīvus personas datus vai informāciju par personas privāto dzīvi (tai skaitā informāciju par personas adopciju un notariālas darbības apliecinošu informāciju), ja tajos esošo personas datu vai informācijas izmantošana būtiski var aizskart personas privāto dzīvi. Ja citos likumos nav paredzēti ierobežojumi, šādu dokumentu pieejamība tiek ierobežota uz 30 gadiem no tās personas nāves, uz kuru dokuments attiecas. Ja personas nāves datumu nav iespējams noteikt, pieejamība tiek ierobežota uz 110 gadiem pēc tās personas dzimšanas, uz kuru dokuments attiecas. Ja nav iespējams konstatēt ne personas nāves, ne dzimšanas datumu, dokumenta pieejamība tiek ierobežota uz 75 gadiem pēc dokumenta radīšanas;

 5) privātajiem dokumentiem, kuriem pieejamības ierobežojuma termiņu noteicis to īpašnieks.

13.pantā:

izteikt otrās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

„4) dokumentiem, kuri satur sensitīvus personas datus vai citu informāciju par personas privāto dzīvi (tai skaitā informāciju par personas adopciju un notariālas darbības apliecinošu informāciju), ja tajos esošo personas datu vai informācijas izmantošana būtiski var aizskart personas privāto dzīvi. Ja citos likumos nav paredzēti ierobežojumi, šādu dokumentu pieejamība tiek ierobežota uz 30 gadiem no tās personas nāves, uz kuru dokuments attiecas. Ja personas nāves datumu nav iespējams noteikt, pieejamība tiek ierobežota uz 110 gadiem pēc tās personas dzimšanas, uz kuru dokuments attiecas. Ja nav iespējams konstatēt ne personas nāves, ne dzimšanas datumu, dokumenta pieejamība tiek ierobežota uz 75 gadiem pēc dokumenta radīšanas; ”

13.pantā:

izteikt otrās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

„4) dokumentiem, kuri satur sensitīvus personas datus vai citu informāciju par personas privāto dzīvi (tai skaitā informāciju par personas adopciju un notariālas darbības apliecinošu informāciju), ja tajos esošo personas datu vai informācijas izmantošana būtiski var aizskart personas privāto dzīvi. Ja citos likumos nav paredzēti ierobežojumi, šādu dokumentu pieejamība tiek ierobežota uz 30 gadiem no tās personas nāves, uz kuru dokuments attiecas. Ja personas nāves datumu nav iespējams noteikt, pieejamība tiek ierobežota uz 110 gadiem pēc tās personas dzimšanas, uz kuru dokuments attiecas. Ja nav iespējams konstatēt ne personas nāves, ne dzimšanas datumu, dokumenta pieejamība tiek ierobežota uz 75 gadiem pēc dokumenta radīšanas; ”

(3) Dokumentus, kuriem noteikti pieejamības ierobežojumi, atļauts izmantot:

 1) pēc pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, prokuratūras, tiesas vai citu publisko personu pieprasījuma likumā noteiktajos gadījumos;

 2) pēc zinātnieka pieprasījuma zinātniskās darbības veikšanai, izņemot šā panta otrās daļas 5.punktā noteiktos dokumentus;

3) šā panta otrās daļas 3.punktā noteiktajos gadījumos — ar tās institūcijas rakstveida atļauju, kura noteikusi dokumentam pieejamības ierobežojuma periodu;

 4) šā panta otrās daļas 4.punktā noteiktajos gadījumos — ar tās personas rakstveida atļauju, uz kuru dokuments attiecas, vai pēc šīs personas nāves — ar tās laulātā vai tai tuvākā neatraidāmā lejupējā vai augšupējā mantinieka rakstveida atļauju.

papildināt trešo daļu ar 2.¹ un 2.² punktu šādā redakcijā:

„2¹) pēc studenta pieprasījuma, ja students izstrādā pētniecisku darbu un pieprasījumu apstiprinājis augstskolas fakultātes dekāns, izņemot šā panta otrās daļas 5.punktā noteiktos dokumentus;

2²) pēc bibliotēkas, muzeja vai arhīva darbinieka pieprasījuma, ja darbinieks attiecīgās iestādes funkciju ietvaros veic pētniecisku darbību un pieprasījumu apstiprinājis bibliotēkas, muzeja vai arhīva vadītājs, izņemot šā panta otrās daļas 5.punktā noteiktos dokumentus.”  

1

2

Deputāts J.Viļums

Papildināt likumprojektu ar 4. pantu šādā redakcijā:

 „13. pantā:

papildināt trešo daļu ar 2.¹  un 2.² punktu šādā redakcijā:

„2.¹⁾ pēc studenta pieprasījuma, ja students izstrādā pētniecisku darbu un pieprasījumu apstiprinājis augstskolas fakultātes dekāns, izņemot šā panta otrās daļas 5.punktā noteiktos dokumentus;

2.²⁾ pēc bibliotēkas, muzeja, arhīva vai zinātniskās institūcijas darbinieka pieprasījuma, ja darbinieks attiecīgās iestādes funkciju ietvaros veic pētniecisku darbību un pieprasījumu apstiprinājis bibliotēkas, muzeja, arhīva vai zinātniskās institūcijas vadītājs, izņemot šā panta otrās daļas 5.punktā noteiktos dokumentus.””

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

papildināt trešo daļu ar 2.¹), 2.²) un 2.³) punktu šādā redakcijā:

„2.¹) pēc studējošā pieprasījuma, ja studējošais izstrādā zinātnisku vai pētniecisku darbu un pieprasījumu apstiprinājis augstskolas fakultātes dekāns, izņemot šā panta otrās daļas 5.punktā noteiktos dokumentus;

2.²) pēc bibliotēkas, muzeja, arhīva vai zinātniskās institūcijas darbinieka (izņemot zinātnieka) pieprasījuma, ja darbinieks attiecīgās iestādes funkciju ietvaros veic pētniecisku darbību un pieprasījumu apstiprinājis bibliotēkas, muzeja, arhīva vai zinātniskās institūcijas vadītājs, izņemot šā panta otrās daļas 5.punktā noteiktos dokumentus;

2.³) pēc fiziskas personas pieprasījuma, ja šī persona  veic  pētījumu, kuram ir konkrēts, precīzi noformulēts  un likumīgs mērķis, un ir  saņemta attiecīgajā jautājumā kompetentas zinātniskās institūcijas vai akreditētas bibliotēkas, vai akreditēta muzeja vadītāja rekomendācija.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšl. Nr.2

Atbalstīts

papildināt trešo daļu ar 2.¹, 2.² un 2.³ punktu šādā redakcijā:

“2¹) pēc studējošā pieprasījuma, ja studējošais izstrādā zinātnisku vai pētniecisku darbu un pieprasījumu apstiprinājis augstskolas fakultātes dekāns, izņemot šā panta otrās daļas 5.punktā noteiktos dokumentus;

2²) pēc bibliotēkas, muzeja, arhīva vai zinātniskās institūcijas darbinieka (izņemot zinātnieka) pieprasījuma, ja darbinieks attiecīgās iestādes funkciju ietvaros veic pētniecisku darbību un pieprasījumu apstiprinājis bibliotēkas, muzeja, arhīva vai zinātniskās institūcijas vadītājs, izņemot šā panta otrās daļas 5.punktā noteiktos dokumentus;

2³) pēc fiziskās personas pieprasījuma, ja šī persona  veic  pētījumu, kuram ir konkrēts, precīzi formulēts  un likumīgs mērķis, un ir  saņemta attiecīgajā jautājumā kompetentas zinātniskās institūcijas vai akreditētas bibliotēkas, vai akreditēta  muzeja vadītāja rekomendācija.”

(4) Personas, kurām saskaņā ar šā panta trešo daļu ir tiesības izmantot dokumentus ar pieejamības ierobežojumiem, ir atbildīgas par to, ka dokumenti un tajos ietvertā informācija tiek izmantota tikai pieprasījuma mērķim atbilstošā apjomā.

(5) Latvijas Nacionālā arhīva direktors vai viņa pilnvarota persona, institūcijas vadītājs vai akreditēta privāta arhīva dibinātājs var noteikt arhīva dokumenta izmantošanas ierobežojumus, lai nodrošinātu sliktā fiziskā stāvoklī esoša dokumenta oriģināla saglabāšanu, pieņemot par to rakstveida lēmumu.

(6) Rakstveida lēmumu par dokumenta izmantošanas atteikumu ne vēlāk kā mēneša laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas pieņem Latvijas Nacionālā arhīva direktors vai viņa pilnvarota persona, vai attiecīgās institūcijas vadītājs. Lēmums izsniedzams dokumenta pieprasītājam, kas to var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Persona, kurai saskaņā ar šā panta trešo daļu ir tiesības izmantot dokumentus ar pieejamības ierobežojumiem, ir atbildīga par to, ka dokumenti un tajos ietvertā informācija tiek izmantota tikai likumīgam, pieprasījumā norādītajam mērķim un pieprasījumam atbilstošā apjomā.”

 izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Persona, kurai saskaņā ar šā panta trešo daļu ir tiesības izmantot dokumentus ar pieejamības ierobežojumiem, ir atbildīga par to, ka dokumenti un tajos ietvertā informācija tiek izmantota tikai likumīgam, pieprasījumā norādītajam mērķim un pieprasījumam atbilstošā apjomā.”

20.pants. Latvijas Nacionālais arhīvs

(1) Latvijas Nacionālais arhīvs ir kultūras ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras struktūra veidota tā, lai šī iestāde darbotos pēc funkcionālā un teritoriālā principa un nodrošinātu savu administratīvo darbu. Latvijas Nacionālā arhīva direktoru uz pieciem gadiem ieceļ Ministru kabinets pēc kultūras ministra ierosinājuma.

(2) Latvijas Nacionālais arhīvs pilda šādas funkcijas:

1) uzkrāj Latvijā un ārpus Latvijas radītus dokumentus ar arhīvisko vērtību;

2) nodrošina Latvijas Nacionālajā arhīvā glabāto dokumentu pieejamību, veicot to izvērtēšanu, aprakstīšanu un uzziņu sistēmu veidošanu;

3) pieņem glabāšanā un saglabā Latvijas Nacionālajā arhīvā uzkrātos dokumentus ar arhīvisko vērtību, veido nodrošinājuma kopiju un izmantošanas kopiju fondu;

4) nodrošina arhīva dokumentu pieejamību un izmantošanu, popularizēšanu un sabiedrības informēšanu, izsniedz arhīva izziņas, apliecinātas dokumentu kopijas, izrakstus un norakstus;

5) izvērtē dokumentus šajā likumā noteiktajā kārtībā;

6) uzrauga dokumentu pārvaldības kārtības ievērošanu institūcijās un — šajā likumā noteiktajos gadījumos — akreditētos privātos arhīvos, sniedzot metodisko palīdzību dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā;

7) veic pārbaudes institūcijās dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā un — šajā likumā noteiktajos gadījumos — akreditētos privātos arhīvos dokumentu pārvaldības un nacionālā dokumentārā mantojuma saglabāšanas, pieejamības un izmantošanas jautājumos, izskata administratīvo pārkāpumu lietas un uzliek administratīvos sodus;

8) akreditē privātus arhīvus;

9) veic pētījumus un metodisko darbu dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā;

10) izsniedz rakstveida licences to Latvijas Nacionālajā arhīvā uzkrāto dokumentu izmantošanai, kuru autortiesības vai blakustiesības pieder valstij;

11) izveido un uztur nepieciešamās informācijas sistēmas šajā likumā noteikto funkciju veikšanai;

12) pilda citas likumā noteiktās funkcijas.

(3) Ministru kabinets nosaka Latvijas Nacionālā arhīva dokumentu uzkrāšanas, nodošanas un pieņemšanas glabāšanā, uzskaites, aprakstīšanas un pieejamības kārtību, kā arī dokumentu saglabāšanas tehniskās prasības.

3

Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende

Svītrot 20.panta trešajā daļā vārdu „uzkrāšanas”.

Neatbalstīts