I Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” (turpmāk – likums) pārejas noteikumu 58.punktu (08.12.2011. likuma redakcijā), kurā noteikts, ka Ministru kabinets līdz 2012.gada 1.maijam iesniedz Saeimai likumprojektu pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitātes veicināšanai, izvērtējot arī iespējas paaugstināt vecumu, pēc kura sasniegšanas personām ir tiesības uz vecuma pensiju, pagarināt vecuma pensijas saņemšanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu, kā arī noteikt tiesības vecuma pensiju pieprasīt priekšlaicīgi bez termiņa ierobežojuma.

Ministru prezidenta 2011.gada 28.decembra rezolūcija labklājības ministrei par likuma „Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 58.punktā minētā likumprojekta iesniegšanu Valsts kancelejā līdz 2012.gada 1.aprīlim (Nr. 12/2011-JUR-337).

2.

Pašreizējā situācija un problēmas

Sociālā politika, it īpaši pensiju sistēma Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstīs, ir nesaraujami saistīta ar valsts demogrāfisko un ekonomisko attīstību. Sabiedrības novecošanās ir nopietns risks valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitātei ne tikai pašlaik, bet arī turpmākajos gados.

1996.gadā, uzsākot pensiju reformu, Latvijai ir bijusi salīdzinoši labvēlīga demogrāfiskā situācija, bet nu jau šī situācija mainās, jo skaitliski mazākās 1990-to gadu sākumā dzimušās paaudzes sāk sasniegt darbspējas vecumu, bet skaitliski lielākās 1950.-1960.gados dzimušās kohortas drīz sasniegs pensijas vecumu.

Iedzīvotāju vecumstruktūra (%)

Datu avots: CSP dati, demogrāfijas prognozes (EUROPOP 2010)

Pieaugot vecu cilvēku īpatsvaram un samazinoties darbspējas vecuma cilvēku īpatsvaram, palielinās demogrāfiskā slodze. Pēc EUROSTAT 2010.gadā veiktajām demogrāfijas prognozēm iedzīvotāju īpatsvars virs darbspējas vecuma (62+) Latvijā pieaugs no 21,8% 2011.gadā (CSP 2011.gada Tautas skaitīšanas dati) līdz 38,6% 2060.gadā, savukārt iedzīvotāju īpatsvars darbspējas vecumā (15-61) samazināsies no 64,1% (CSP 2011.gada Tautas skaitīšanas dati) līdz 49,5 %.

Gan dziļā ekonomiskā krīze valstī, gan neskaidrais nākotnes redzējums ir veicinājis pensionāru skaita pieaugumu, t.sk., arī priekšlaicīgās pensionēšanās pieaugumu. 2011.gadā, salīdzinot ar 2007.gadu, jaunpiešķirto vecuma pensiju skaits ir pieaudzis vairāk kā 2 reizes, t.sk., priekšlaicīgo pensiju skaits - gandrīz 3 reizes. Savukārt strauji samazinājies sociālo iemaksu veicēju skaits. 2011.gadā, salīdzinot ar 2007.gadu, obligāti sociāli apdrošināto personu (darba ņēmēju un pašnodarbināto) skaits ir samazinājies gandrīz par 20%. Vecuma pensionāru skaita pieaugums un sociālo iemaksu veicēju skaita samazinājums ir palielinājis sociālās apdrošināšanas sistēmas noslodzi ar vecuma pensijas saņēmējiem.

Ņemot vērā gan demogrāfiskās noslodzes ar pensijas vecuma iedzīvotājiem pieauguma tempus, gan arī sociālās apdrošināšanas sistēmas noslodzes kāpumu, ko veicinājis gan sociālo iemaksu veicēju skaita samazinājums, gan pensionāru skaita pieaugums, ir nepieciešams veikt korekcijas pensiju sistēmā, lai nodrošinātu tās finansiālo stabilitāti ilgtermiņā. Šāds lēmums tika pieņemts 2010.gadā, izstrādājot Koncepciju par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā (turpmāk – koncepcija). Šajā koncepcijā tika izvērtēti demogrāfiskie un sociāli ekonomiskie rādītāji un izskatīti vairāki sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitātes ilgtermiņā nodrošināšanas risinājuma varianti (skat. ar Ministru kabineta 2010.gada 17.novembra rīkojumu Nr.674 apstiprināto koncepciju). Valdība atbalstīja koncepcijā piedāvātā risinājuma trešo variantu, kas paredzēja ar 2016.gadu pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz tiek sasniegts 65 gadu vecums, kā arī citus pasākumus sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitātes ilgtermiņā nodrošināšanai. Saskaņā ar minēto koncepciju tika sagatavots likumprojekts, kas tika apstiprināts Ministru kabinetā, bet 10. Saeima to nepieņēma. Savukārt jaunievēlētā 11.Saeima virzīja un pieņēma likumprojektu, kas pagarināja likuma normas par iespēju pensionēties priekšlaicīgi darbības laiku līdz 2013.gada 31.decembrim (neiekļaujot nomu par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu). Tas notika laikā, kad sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi no 2009.gada pārsniedza ieņēmumus. 

2012.gada 28.februāra Ministru kabineta sēdē tika atbalstīti grozījumi koncepcijā (apstiprināti ar Ministru kabineta 2012.gada 5.marta rīkojumu Nr.114), kas paredz pensionēšanās vecuma paaugstināšanu uzsākt no 2014.gada, piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām izmaksas avota pārstrukturizēšanu uz valsts pamatbudžetu no 2014.gada 1.janvāra, vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā apdrošināšanas stāža paaugstināšanu, priekšlaicīgās pensionēšanās saglabāšanu u.c. pasākumus.

Nepieciešamība pensijas vecuma celšanai jau no 2014.gada ir saistīta gan ar esošo demogrāfisko situāciju, gan iedzīvotāju mūža ilguma palielināšanos. Strauji palielinās iedzīvotāju virs darbspējas vecuma skaits, samazinās dzimstība un darbspējīgo iedzīvotāju skaits (skat. tabulu Iedzīvotāju vecumstruktūra). Šie apstākļi tieši ietekmē pensiju sistēmu, kas balstīta uz solidaritātes principu. Piemēram, pēckara periodā dzimušie, kad bija augsts dzimstības līmenis, šodien ir gan esošie, gan potenciālie pensionāri. Savukārt, mazskaitliskais dzimušo skaits patreiz un nākotnē noteiks  potenciālo nodokļu maksātāju skaitu. Ja 2008.gadā uz vienu pensionāru bija 1,7 strādājošie, tad 2010. un 2011.gadā tie bija tikai 1,3.

Ietekmi uz pensijas sistēmu atstāj arī mūža ilguma palielināšanās. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk – CSP) datiem pieaudzis paredzamais mūža ilgums gan jaundzimušajiem, gan iedzīvotājiem virs darbspējīgā vecuma. Jaundzimušo paredzamais mūža ilgums 2010.gadā bija 73,8 gadi (vīriešiem – 68,8 gadi, bet sievietēm – 78,4 gadi). Pensiju sistēmu kontekstā parasti tiek izmantots rādītājs - paredzamais mūža ilgums pēc 60 gadiem. Paredzamais mūža ilgums vīriešiem, kas 2010.gadā sasniedza 60 gadu vecumu, bija 16,1 gads, bet sievietēm – 22 gadi, savukārt, tiem, kuri sasniedza 65 gadu vecumu – 13,2 gadi vīriešiem un 18,1 gads sievietēm. Paredzamā mūža ilguma palielināšanās prognozēta arī turpmāk. Tādējādi, apmēram vienu trešdaļu no dzīves cilvēks pavada pensijā, un, palielinoties cilvēka mūža ilgumam, šī proporcija izmainās. Tas nozīmē, ka palielinās to cilvēku skaits, kas atrodas pensijā, bet samazinās to skaits, kas maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas pensijām. Ja netiks palielināts pensionēšanās vecums, tad arvien lielāks slogs būs jāuzliek strādājošiem, kas var izpausties tikai kā nodokļa sloga palielināšana, lai tādējādi nodrošinātu sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanu un netiktu apdraudēta pensiju izmaksa.

Saskaņā ar likumu tiesības uz vecuma pensiju pašreiz ir sievietēm un vīriešiem, kuri sasnieguši 62 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem. Atsevišķām personu grupām (piecu un vairāk bērnu vecākiem, bērna invalīda vecākiem, politiski represētajām personām, ČAES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, personām, kuras strādājušas darbos ar sevišķi kaitīgiem un sevišķi smagiem vai kaitīgiem un smagiem darba apstākļiem) ir tiesības pensionēties no agrāka vecuma (no 53,5 - 58,5 gadu vecuma). Saskaņā ar VSAA datiem (situācija 2011.gada  novembrī) faktiskais pensionēšanās vecums bija 60,95 gadi.

Šobrīd saskaņā ar likumu tiesību uz valsts vecuma pensiju iegūšanai nepieciešamais minimālais apdrošināšanas stāžs ir tikai 10 gadi. Tas ir viens no zemākajiem ES. Ņemot vērā darba mūža garumu līdz pensijas vecuma sasniegšanai, kuru no 2014.gada plānots paaugstināt, tas ir ļoti zems. Līdz ar to ir nepieciešams palielināt minimālo apdrošināšanas stāžu, kā to paredz koncepcijas kopsavilkumā ietvertā risinājuma 3.varianta 5.punkts, veicot attiecīgus grozījumus likumā. Minimālā apdrošināšanas stāža paaugstināšana veicinās iedzīvotājus veikt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, tādējādi mazinot ēnu ekonomikas un viltus nodarbinātības formu īpatsvaru.

Šobrīd likuma pārejas noteikumu 29.punktā ir noteikts, ka personas, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, līdz 2013.gada 31.decembrim var pensionēties priekšlaicīgi, t.i., divus gadus pirms likumā noteiktā vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Jāatzīmē, ka minētās tiesību normas darbības laiks vairākkārtīgi ir ticis pagarināts (pēdējo reizi ar 08.12.2011. grozījumiem likumā).

Tā kā likumprojekts paredz pensionēšanās vecumu pakāpeniski sākt paaugstināt no 2014.gada, proti, divus gadus ātrāk, nekā iepriekš bija plānots, tad, apzinoties, ka noteiktai daļai pirmspensijas vecuma cilvēku ir grūtības noturēties vai arī iekļauties darba tirgū novecojušu prasmju un veselības stāvokļa dēļ, kā arī jaunu darba vietu skaits, kurās iespējams nodarbināt šīs personas, joprojām ir nepietiekams, ir jāparedz  atbalsta pasākumi personām, kuras pirmspensijas vecumā nevar turpināt darbu vai iekļauties darba tirgū. Viens no šādiem pasākumiem ir likuma normas par iespēju pensionēties priekšlaicīgi saglabāšana, proti, iekļaujot šo normu likumā kā pastāvīgu, vienlaikus pakāpeniski ceļot arī šo vecumu (koncepcijas kopsavilkumā ietvertā risinājuma 3.varianta 11.punkts).

Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz likuma 11.pantā noteiktā pensionēšanās vecuma pakāpenisku paaugstināšanu, tad pārejas noteikumi papildināmi ar jaunu punktu 8.¹ punktu, kurā noteikta pāreja no patreizējā vecuma uz jauno vecumu, kā arī attiecīgi precizējamas tās likuma normas, kurās ir atsauce uz pensionēšanās vecumu (pārejas noteikumu 8., 10., 29.¹punkts).

Pensiju reformas ietvaros sākotnēji bija iecerēts ieviest pensiju sistēmas 4.līmeni no valsts pamatbudžeta, lai mazinātu pārejas perioda ietekmi tiem pensionāriem, kuriem viss vai lielākais darba mūžs bija līdz 1996.gadam. Nosacīti 4.līmenis tika ieviests tikai 2006.gadā un no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļiem (t.i., esošās iemaksu likmes - 33,09% ietvaros). Ar 2006.gada 1.janvāri tika noteikta piemaksa pie vecuma pensijas par katru apdrošināšanas (darba) stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, lai uzlabotu pensionāru ar lielu apdrošināšanas stāžu un nelielām pensijām materiālo nodrošinājumu. Laikā no 2006.-2009.gadam piemaksu saņēmēju loks tika paplašināts, kā rezultātā līdz 2011.gada 31.decembrim piemaksas tika piešķirtas pie vecuma un invaliditātes pensijas, neatkarīgi no pensijas apmēra.

Sociālās apdrošināšanas sistēmas darbības pamatprincips ir pašfinansēšanās. Šobrīd valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumi nesedz budžeta izdevumus. 2011.gada beigās speciālā budžeta finansiālā bilance bija negatīva: - 124,86 milj.Ls (t.sk. valsts pensiju speciālā budžeta bilance: - 125,95 milj.Ls, invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta bilance: - 16,43 milj.Ls). Arī 2012.gadā ir plānots izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem (valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā plānotie ieņēmumi – 1268,99 milj.Ls, izdevumi- 1402,79 milj.Ls). Līdz ar to koncepcija paredz veikt ar sociālās apdrošināšanas iemaksām nesegto pakalpojumu (piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām) izmaksas avota pārstrukturizēšanu uz pamatbudžetu no 2014.gada 1.janvāra, un minētā norma jāiekļauj likumprojektā.

Lai sniegtu atbalstu bezdarbniekiem, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu un ir reģistrēti Nodarbinātības valsts aģentūrā (turpmāk- NVA) vairāk nekā sešus mēnešus, NVA sadarbībā ar pašvaldībām no 2012.gada 1.janvāra organizē algotos pagaidu sabiedriskos darbus. Par minētajām personām tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai, līdz ar to nepieciešams papildināt likuma 9.panta trešo daļu, nosakot, ka valsts pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu veido arī periods, kurā persona veic algotos pagaidu sabiedriskos darbus.

 Saskaņā ar likuma 14.pantu tiesības uz invaliditātes pensiju ir līdz šā likuma 11.pantā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai vai līdz vecuma pensijas piešķiršanai (t.i., ja persona pensionējusies priekšlaicīgi vai pēc atvieglotiem noteikumiem no agrāka vecuma). Lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret personām ar invaliditāti, kurām piešķirta vecuma pensija, neatkarīgi no tā, kuras valsts vecuma pensija ir piešķirta, minētā panta norma precizējama attiecībā uz personām ar invaliditāti, kuras saņem citas valsts vecuma pensiju.

Likuma 16.panta pirmās daļas 1.punkta apzīmējuma „Vi” skaidrojošā tekstā ir noteikts, ka, ja piecu gadu laikā pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas ir nostrādāts mazāk par 36 mēnešiem, vidējā apdrošināšanas iemaksu alga aprēķināma par faktiski nostrādātajiem darba mēnešiem. Līdz ar to veidojas situācijas, kad invaliditātes pensija tiek aprēķināta par pamatu ņemot personas viena vai dažu mēnešu apdrošināšanas iemaksu algu, kas, savukārt, var radīt iespēju nepamatotai pensijas apmēra palielināšanas iespējai. Lai novērstu šādas situācijas, minētā norma ir pilnveidojama.

Likuma 27.pants nosaka, pensijas pieprasījums un pensijas piešķiršanai nepieciešamie dokumenti personīgi iesniedzami vienā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras  (turpmāk- VSAA) nodaļām. Lai nodrošinātu elektroniskā paraksta izmantošanas iespēju publisko pakalpojumu sniegšanā (t.sk. pensiju piešķiršanā), ir nepieciešams papildināt šo pantu, paredzot šādu iespēju.

 Sakarā ar to, ka likums (30.pants) paredz iespēju valsts pensiju pieprasīt par iepriekšējo periodu (maksimāli par 12 mēnešiem), tad veidojas situācijas, kad personai, kura saņem atlīdzību par darbspēju zaudējumu, pieprasot pensiju par iepriekšējo 12 mēnešu periodu, atlīdzība par šo periodu ir izmaksāta pilnā apmērā, lai gan likums „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” paredz, ka, piešķirot vecuma vai izdienas pensiju, atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmērs ir jāsamazina par piešķirtās pensijas apmēru. Tādējādi par minēto periodu izveidojas sociālās apdrošināšanas pakalpojuma (atlīdzības par darbspēju zaudējumu) pārmaksa. Līdzīga situācija ar pārmaksām veidojas arī tajā gadījumā, kad persona, kura pilda aizbildņa pienākumus, par periodu, par kuru pieprasa apgādnieka zaudējuma pensiju jau ir saņēmusi pabalstu par bērna uzturēšanu pilnā apmērā, lai gan  22.12.2009. MK noteikumi Nr.1643 „Kārtība, kādā piešķir un izmaksā pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu” nosaka, ka pabalsta aizbildnim par bērna uzturēšanu apmērs ir jāsamazina par piešķirtās apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru. Lai šādos gadījumos nodrošinātu elastīgāku pārmaksātā pakalpojuma summas atgūšanu, kā arī lai samazinātu pārmaksāto summu apjomu, nepieciešami attiecīgi grozījumi likumā.

Lai novērstu situācijas, kad Latvijas pensija tiek piešķirta par to pašu apdrošināšanas (darba) periodu, par kuru pensiju piešķīrusi cita valsts, precizējams pārejas noteikumu 2.² punkts un pārejas noteikumi papildināmi ar jaunu punktu, kas nosaka kā rīkoties gadījumos, kad apdrošināšanas stāžā ir ieskaitīti periodi, par kuriem pensiju piešķīrusi cita valsts.

Juridiskās skaidrības nodrošināšanai likumā ir nepieciešams veikt atsevišķu tiesību normu precizēšanu. Proti, precizējama likuma 11.panta ceturtā daļa attiecībā uz iespēju pensionēties no agrāka vecuma personām, kuras uzaudzinājušas bērnu, kurš atzīts par bērnu ar invaliditāti, jo šobrīd minētā norma tiek interpretēta atšķirīgi. Redakcionāli precizējams arī 12.panta pirmās daļas formulā lietotā apzīmējuma „K” skaidrojums un otrās daļas teksts.

3.

Saistītie politikas ietekmes novērtējumi un pētījumi

   Saskaņā ar 2010.gada 9.aprīļa Ministru kabineta rīkojumu Nr.203 "Par Latvijas Stratēģiskās attīstības plānu 2010.-2013.gadam”, kur  plāna pasākums Nr.1.1.1.5. noteica „Sagatavot izmaiņas sociālās apdrošināšanas sistēmā, lai nodrošinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju” tika izstrādāta koncepcija. Izstrādājot koncepciju, sociālās apdrošināšanas sistēmas finansiālais stāvoklis un nākotnē sagaidāmie riski tika izvērtēti pie dažādiem demogrāfiskiem un makroekonomiskiem scenārijiem. Secinājumi: radikālas reformas sociālās apdrošināšanas jomā nav nepieciešamas un tās pamatprincipi nav jāmaina, bet ir nepieciešamība veikt nopietnas korekcijas gan sistēmas pašreizējās situācijas uzlabošanai, gan finanšu ilgtspējas nodrošināšanai, kuru nepieciešamību nosaka ekonomiskā krīze un tās izraisīts nodarbinātības un darba samaksas samazinājums un iepriekšējo gadu dāsnie lēmumi, kā arī demogrāfiskās izmaiņas nākotnē. Izskatot koncepciju Ministru kabinetā, tika nolemts atbalstīt koncepcijas kopsavilkumā ietverto risinājuma 3.variantu (17.11.2010. MK rīkojums Nr.674). 2012.gada 28.februārī Ministru kabinets atbalstīja grozījumus koncepcijā (apstiprināti ar Ministru kabineta 2012.gada 5.marta rīkojumu Nr.114).

4.

Tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Ņemot vērā, ka valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta finansiālā bilance jau vairākus gadus ir negatīva, un nākotnē sagaidāmos riskus saistībā ar iedzīvotāju novecošanos, kā rezultātā ir apdraudēta sociālās apdrošināšanas sistēmas finansiālā stabilitāte, ir nepieciešams veikt atsevišķas korekcijas pensiju sistēmā. Likumprojekta mērķis ir pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšana un atsevišķu tiesību normu sakārtošana un pilnveidošana.

1. Risinot ar sabiedrības novecošanos saistītās problēmas, likumprojekts paredz paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem gan vīriešiem, gan sievietēm. Pensionēšanās vecuma paaugstināšana paredzēta pakāpeniski, 2014. un 2015.gada 1.janvārī pensionēšanās vecumu paredzēts paaugstināt par trim mēnešiem, savukārt no 2016.gada ik gadu to paredzēts paaugstināt par pusgadu, līdz 2020.gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums (grozījumi likuma 11.pantā, pārejas noteikumu 8., 10., 29.¹punktā, pārejas noteikumi papildināti ar 8.¹punktu ).

   Paaugstinot vispārējo pensionēšanās vecumu, pakāpeniski palielināsies arī pensionēšanās vecums tām personām, kurām pie noteiktiem nosacījumiem saskaņā ar likumu ir tiesības pensionēties pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas, t.i., piecu un vairāk bērnu vecākiem, bērna invalīda vecākiem, ČAES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem, politiski represētajām personām u.c. 2. Lai sniegtu atbalstu personām, kuras pirmspensijas vecumā nevar turpināt darbu vai iekļauties darba tirgū, vienlaikus ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu likumprojekts paredz turpmāk noteikt tiesības pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi, t.i., divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas, bez termiņa ierobežojuma (grozījumi likuma 11. un 32.pantā).

3. Vienlaikus ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu likumprojekts paredz arī paaugstināt tiesību uz valsts vecuma pensiju iegūšanai nepieciešamo minimālo apdrošināšanas stāžu no 10 uz 15 gadiem ar 2014.gadu,  bet no 2020.gada - uz 20 gadiem (grozījumi likuma 11.pantā, pārejas noteikumi papildināti ar 8.²punktu ).

Izvērtējot iepriekš minētā regulējuma atbilstību Satversmes 109.pantam, jāņem vērā Satversmes tiesas paustā atziņa, ka Satversmes 109.pantā garantētās tiesības uz sociālo nodrošinājumu var ierobežot, ja ierobežojums ir noteikts ar likumu, ir attaisnots ar leģitīmu mērķi un atbilst samērīguma principam.

Pensionēšanās vecuma un minimālā apdrošināšanas stāža paaugstināšana tiks noteikta ar likumu, un tai ir leģitīms mērķis – pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitātes nodrošināšana. Satversmes tiesa jau iepriekš ir atzinusi, ka nepieciešams nodrošināt, lai pensiju izmaksas būtu iespējamas arī nākotnē, kad demogrāfiskais stāvoklis, iespējams, būs citāds (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 11. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-08-01 8. punktu). Šāds normatīvais regulējums atbilst arī samērīguma principam, jo ar pensionēšanās vecuma un minimālā apdrošināšanas stāža paaugstināšanu tiek palielināts sociālās apdrošināšanās iemaksu veicēju skaits un apdrošināšanas iemaksu veikšanas ilgums, nodrošinot lielāku sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru un vienlaikus samazinot izdevumu apmēru un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju skaitu. Tas kopumā veicina pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitātes nodrošināšanu gaidāmajā demogrāfiskajā un sociāli ekonomiskajā situācijā. Citas alternatīvas pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitātes nodrošināšanai (sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes paaugstināšana, pensiju apmēru samazināšana) ir vai nu personu interesēm vēl nelabvēlīgākas vai arī rada būtisku risku tautsaimniecības attīstības bremzēšanai un jaunu darba vietu radīšanai, kā rezultātā situācija sociālās apdrošināšanas budžetā tikai pasliktinātos. Turklāt no pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitātes viedokļa nav iespējama arī pensionēšanās vecuma un minimālā apdrošināšanas stāža paaugstināšana mazākā (saudzējošākā) apmērā. Jau 90-to gadu vidū, Latvijā ieviešot uz personu individuālajām sociālajām iemaksām balstītu pensiju sistēmu un ņemot vērā iedzīvotāju demogrāfisko novecošanos, lai veicinātu pensiju sistēmas finanšu ilgtspēju un pensiju pietiekamību, bija paredzēta pensionēšanās vecuma paaugstināšana līdz 65 gadiem. Tā kā ar pensionēšanās vecuma un minimālā apdrošināšanas stāža paaugstināšanu tiks sabalansētas valsts saistības sociālo tiesību jomā ar valsts gaidāmajām ekonomiskajām iespējām, nodrošinot pensiju sistēmas ilgtspēju, garantējot, ka tiesības uz sociālo nodrošinājumu būs īstenojamas arī nākamajās paaudzēs, ir uzskatāms, ka labums, ko sabiedrība gūst no šāda normatīvā regulējuma, ir lielāks par personu tiesību uz sociālo nodrošinājumu ierobežojumu.

Izvērtējot šī normatīvā regulējuma atbilstību no Satversmes 1.panta izrietošajam tiesiskās paļāvības principam, secināms, ka tas neskar personu jau iegūtās tiesības. Proti, piedāvātās izmaiņas neskars jau esošos pensijas saņēmējus un, tiesiskais regulējums attieksies uz personām, kuras pensionēsies, sākot ar 2014.gadu. Bez tam jāatzīmē, ka tiesiskās paļāvības princips nenosaka, ka reiz pieņemtie likumi nekad vairs netiks grozīti. Pretējā gadījumā valsts regulēšanas iespējas arvien vairāk samazinātos un zustu iespēja piemēroties pārmaiņām. Likumdevēja kavēšanās reaģēt uz ekonomisko lejupslīdi valstī vai nerēķināšanās ar valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējas problēmām var novest pie valsts nespējas nodrošināt cilvēkiem Satversmē garantētās tiesības uz sociālo nodrošinājumu vismaz minimālā līmenī. Šāda bezdarbība būtu prettiesiska. Ņemot vērā, ka plašas diskusijas un iedzīvotāju aptauja par pensionēšanās vecuma palielināšanas nepieciešamību tika uzsākta jau 2010.gadā, kad, izvērtējot situāciju sociālās apdrošināšanas sistēmā, tika izstrādāta un valdībā atbalstīta koncepcija, ir pamats uzskatīt, ka ikviens cilvēks var paredzēt, ka esošajos apstākļos nav iespējams ilgtermiņā nodrošināt nemainīgus pensionēšanās noteikumus un pensionēšanās vecuma paaugstināšana ir neizbēgama. Piedāvātās izmaiņas tika iniciētas laicīgi, dodot sabiedrībai laiku ar tām iepazīties, vispusīgi izvērtēt un sniegt priekšlikumus to pilnveidošanai. Pie tam likuma normas par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu nestāsies spēkā nākamajā dienā pēc to pieņemšanas Saeimā. Tām būs noteikts vismaz vienu gadu ilgs pārejas laiks, lai cilvēki varētu pārorientēties atbilstoši jaunajai kārtībai.

Vienlaikus jāatzīmē, ka jau 1995.gadā apstiprinātajā Pensiju reformas koncepcijā (pieejama Labklājības ministrijas mājas lapā: http://www.lm.gov.lv/text/61) bija paredzēta pensionēšanās vecuma paaugstināšana līdz 65 gadiem 2015.gadā, kā arī paralēli tam bija paredzēts palielināt iemaksu perioda garumu, kāds nepieciešams pilnas pensijas saņemšanai. Savukārt 1995.gadā, izstrādājot likumu „Par valsts pensijām”, tika atbalstīts 60 gadu vecums, bet 1999.gadā, veicot grozījumus likumā, pensionēšanās vecums tika paaugstināts līdz 62 gadiem.

4. Likumprojekts paredz papildināt 9.panta trešo daļu ar 8.punktu, nosakot, ka valsts pensijas piešķiršanai nepieciešamo apdrošināšanas stāžu veido arī periods, kurā persona veic algotos pagaidu sabiedriskos darbus, jo no 01.01.2012. bezdarbnieki, kuri nodarbināti minētajos darbos, ir pakļauti valsts pensiju apdrošināšanai.   

5. Lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret personām ar invaliditāti, kurām ir piešķirta vecuma pensija, tiek precizēta likuma 14.panta pirmās daļas tiesību norma, saskaņā ar kuru tiesības uz invaliditātes pensiju nav personām, kurām piešķirta vecuma pensija, proti, norādot, ka šī norma attiecas arī uz personām, kuras saņem citas valsts vecuma pensiju, ja regulā Nr.883/2004 vai starptautiskajos līgumos, ko apstiprinājusi Saeima, nav noteikts citādi.

6. Lai novērstu anotācijas I sadaļas 2.punktā minētās problēmas saistībā ar vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, ko piemēro invaliditātes pensijas aprēķināšanā, noteikšanu, grozījumi likuma 16.panta pirmajā daļā paredz, ka vidējā apdrošināšanas iemaksu alga izvēlētajā 36 mēnešu periodā aprēķināma, dalot šī perioda apdrošināšanas iemaksu algu summu ar 36. Tā kā sociālā apdrošināšana ir pasākumu kopums, ko organizē valsts, lai apdrošinātu personas vai tās apgādībā esošo personu risku zaudēt darba ienākumu sakarā ar dažādiem sociālā riska iestāšanās gadījumiem, tajā skaitā arī invaliditāti, tad sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmērs tiek noteikts ar mērķi aizstāt personas algotā darbā gūtos ienākumus. To apmērs tiek noteikts, aprēķinot personas vidējo sociālās apdrošināšanas iemaksu algu noteiktā laika periodā. Piedāvātais normatīvais regulējums nodrošinās šī principa konsekventu piemērošanu, attiecinot to arī uz invaliditātes pensijas aprēķināšanu, novēršot situāciju, kad atsevišķos gadījumos atbilstoši pašreizējam normatīvajam regulējumam personai varēja tikt aprēķināta vidēji veiktajām iemaksām neatbilstoši augsta invaliditātes pensija. Normatīvais regulējums tādējādi arī novērsīs atšķirīgu attieksmi pret dažādiem sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmējiem. Likumprojekts paredz saudzējošu pāreju no vecā uz jauno tiesisko regulējumu, nosakot, ka grozījumi minētajā pantā stājas spēkā ar 2014.gadu (pārejas noteikumu 60.punkts).

7. Lai nodrošinātu elektroniskā paraksta izmantošanas iespēju, pieprasot piešķirt vai pārrēķināt valsts pensiju, likumprojekts nosaka, ka pensijas pieprasījumu var iesniegt arī elektroniska dokumenta formā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu (grozījumi likuma 27.pantā).

8. Lai novērstu anotācijas I sadaļas 2.punktā minētās problēmas saistībā ar atlīdzības par darbspēju zaudējumu un pabalsta aizbildnim par bērna uzturēšanu pārmaksām, gadījumos, kad persona pieprasa pensiju par iepriekšējo periodu, likumprojekts nosaka, ka, ja vecuma vai izdienas pensiju piešķir par periodu, kurā izmaksāta atlīdzība par darbspēju zaudējumu, tad par šo periodu izmaksājamo pensijas summu samazina par saņemtās atlīdzības summu un, ja apgādnieka zaudējuma pensiju piešķir par periodu, kurā izmaksāts pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu, tad izmaksājamās pensijas summu samazina par saņemtā pabalsta summu (grozījumi likuma 32.pantā). Grozījumi likuma 30. un 37.pantā paredz likumā noteikto pakalpojumu pieprasīšanai par iepriekšējo periodu noteikt īsāku termiņu- 6 mēnešus, līdzšinējo 12 mēnešu vietā. Lai nodrošinātu tiesiskās paļāvības principa ievērošanu, ir noteikts pārejas periods šīs normas spēkā stāšanās dienai, proti šī norma stājas spēkā ar 2014.gadu (pārejas noteikumu 60.punkts).

9. Lai novērstu situācijas, kad valsts pensija tiek piešķirta par to pašu apdrošināšanas (darba) periodu, par kuru pensiju piešķīrusi cita valsts, grozījumi likuma pārejas noteikumu 2.² punktā paredz, ka, nosakot tiesības uz valsts pensiju piešķiršanu vai pārrēķinu, neņem vērā apdrošināšanas (darba) periodus, kas ņemti vērā, piešķirot citas valsts pensiju, un pārejas noteikumi tiek papildināti ar 42.¹ punktu, kas nosaka, ja personai ir piešķirta citas valsts pensija par apdrošināšanas periodiem, kas ņemti vērā, piešķirot Latvijas pensiju, Latvijas pensija ir pārrēķināma, šos periodus neieskaitot vai izslēdzot.

  10. Likumprojekts paredz, ka no 2014.gada 1.janvāra  piešķirtās piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas izmaksās no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, tādējādi atslogojot valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu no minētajām papildus izmaksām, kas nav balstītas uz sociālās apdrošināšanas iemaksām (grozījumi likuma pārejas noteikumu 41.punktā).

11. Juridiskās skaidrības nodrošināšanai likumprojekts paredz precizēt likuma 11.panta ceturto daļu, precīzāk nosakot peronu loku, kurām ir tiesības pieprasīt vecuma pensiju no agrāka vecuma (t.i., bērna vecākiem vai aizbildnim), kā arī nosakot minimālo bērnu aprūpes laiku, proti, iepriekš minētajai personai vismaz 8 gadus līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai ir jābūt aprūpējušai 5 vai vairāk bērnus vai bērnu, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā šajā laikā vismaz 8 gadus ir bijis atzīts par bērnu ar invaliditāti). Ar bērna (bērnu) aprūpēšanu šā likuma izpratnē saprotot, ka bērnu aprūpējuši vecāki vai aizbildnis, nevis bērns ievietots bērnu aprūpes iestādē un atrodas pilnā valsts apgādībā.

12. Redakcionāli precizējumi tiek veikti likuma 12.panta pirmās daļas apzīmējuma „K” skaidrojošajā tekstā, proti, paskaidrojot, ka K – apdrošinātās personas pensijas kapitāls, kas reģistrēts šīs personas personīgajā kontā un aktualizēts, ņemot vērā ikgadējos apdrošināšanas iemaksu algas indeksus. Vienlaikus redakcionāli precizēts arī šā panta otrās daļas teksts.

Likumprojekts pilnībā atrisinās anotācijas I sadaļas 2.punktā minētās problēmas.

5.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Projekta izstrādē tika ņemts vērā VSAA viedoklis, jo saskaņā ar likumu VSAA nodrošina pensiju piešķiršanu un izmaksu.

6.

Iemesli, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība

Likumprojekts šo jomu neskar.

7.

Cita informācija

Nav

II Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību

1.

Sabiedrības mērķgrupa

Likumprojekta mērķgrupa ir personas, kurām saskaņā ar likumu tiks piešķirta valsts pensija.

Likumprojekta norma par pensionēšanās vecuma pakāpeniska paaugstināšana, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, vispārējā gadījumā skars tās personas, kuras dzimušas, sākot no 1952.gada 1.janvāra, t.i., tās personas, kuras 2014.gadā sasniegs 62 gadu vecumu. Tādējādi, turpināt pensionēties saskaņā ar pašreizējo laika grafiku varēs personas, kuras dzimušas līdz 1951.gada 31.decembrim. Ietekme uz 1952.gada kohortu

Paaugstinot pensionēšanās vecumu ar 2014.gada 1.janvāri un 2015.gada 1.janvāri par 3 mēnešiem, personas, kuras dzimušas no 1952.gada 1.janvāra līdz 30.septembrim, būs tiesīgas pensionēties 3 mēnešus vēlāk, salīdzinot ar iepriekšējo pensionēšanās vecumu, t.i., 62 gados un 3 mēnešos. Savukārt, tās personas, kuras dzimušas no 1952.gada 1.oktobra līdz 31.decembrim, būs tiesīgas pensionēties 6 mēnešus vēlāk, t.i., 62 gados un 6 mēnešos.

Ietekme uz 1953.gada kohortu

Turpinot paaugstināt pensionēšanās vecumu no 2016.gada jau par 6 mēnešiem, personas, kuras dzimušas no 1953.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam, būs tiesīgas pensionēties 62 gadu un 6 mēnešu vecumā. Savukārt tās personas, kuras dzimušas no 1953.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim, būs tiesīgas pensionēties 63 gadu vecumā.

Ietekme uz 1954.gada kohortu

Personas, kuras dzimušas no 1954.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam, būs tiesīgas pensionēties 63 gadu un 6 mēnešu vecumā. Savukārt, tās personas, kuras dzimušas no 1954.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim, būs tiesīgas pensionēties 64 gadu vecumā.

Ietekme uz 1955.gada kohortu

Personas, kuras dzimušas no 1955.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam, būs tiesīgas pensionēties 64 gadu un 6 mēnešu vecumā. Savukārt tās personas, kuras dzimušas no 1955.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim, būs tiesīgas pensionēties 65 gadu vecumā.

1956.gadā un turpmāk dzimušiem pensionēšanās vecums būs 65 gadi.

Priekšlaicīgās pensionēšanās vecuma paaugstināšana no 2014.gada skars tās personas, kuras dzimušas, sākot ar 1954.gadu (1954.gada kohorta).

Daļa no iepriekš minētajām pirmspensijas vecuma personām šobrīd ir nodarbinātas, daļai no viņām jau ir piešķirta pensija (invaliditātes vai izdienas vai vecuma) vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, bet daļa ir reģistrējušās kā bezdarbnieki (skat.tabulu).

Dati par pirmspensijas vecuma kohortām

Datu avoti: CSP dati par iedzīvotāju skaitu (2011.gada sākumā), VSAA dati par piešķirtajām pensijām un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (2012.gada februāris), NVA dati par reģistrētajiem bezdarbniekiem (2012.gada februāris).

Saskaņā ar NVA datiem personu, kuras dzimušas 1952.-1956.gadā, īpatsvars reģistrēto bezdarbnieku skaitā (133413 personas) 2012.gada februārī bija 13,9% jeb 18596 personas, savukārt ilgstošo bezdarbnieku skaitā (56432 personas) tas bija 18,1% jeb 10209 personas. Attiecīgi reģionu griezumā visaugstākais bezdarba līmenis 1952.-1956.gadā dzimušo vidū ir Latgales reģionā (no 19,4% 1956.gadā dzimušo personu vidū līdz 23,6% 1952.gadā dzimušo personu vidū).

Dati liecina, ka apmēram puse (49%) no pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem ir ar zemu izglītības līmeni (ar/bez pamatizglītību un ar vispārējo vidējo izglītību), 38% ar profesionālo izglītību un tikai 12% ar augstāko izglītību.

Likumprojekta norma par valsts pensijas piešķiršanai nepieciešamā apdrošināšanas stāža palielināšana varētu skart nelielu personu skaitu, jo saskaņā ar VSAA datiem par jaunpiešķirtajām vecuma pensijām 2011.gada 1.pusgadā piešķirtas 559 pensijas personām ar stāžu līdz 15 gadiem jeb 2,7% no jaunpiešķirto vecuma pensiju skaita. Bez tam, palielinoties pensionēšanās vecumam, attīstoties ekonomikai, mazinoties bezdarbam un ēnu ekonomikas kā arī viltus nodarbinātības formu īpatsvaram, šo personu īpatsvaram nākotnē ir jāsamazinās.

Plānotais algotos pagaidu sabiedriskos darbos iesaistīto bezdarbnieku skaits, par kuriem tiks veiktas iemaksas pensiju apdrošināšanai,: 2012.gadā: 21 350, 2013.gadā: 8 379, 2014.gadā: 8 379. Plānotais bezdarbnieku iesaistes ilgums minētajos darbos ir četri mēneši.

2.

Citas sabiedrības grupas (bez mērķgrupas), kuras tiesiskais regulējuma arī ietekmē vai varētu ietekmēt

Projekts šo jomu neskar.

3.

Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme

Likumprojektā paredzētā pensionēšanās vecuma paaugstināšana ar 2014. gadu skars tos iedzīvotājus, kuri dzimuši 1952.gadā un vēlāk, t.i., personas, kuras šobrīd nav sasniegušas pensionēšanās vecumu.

Palielinoties pensionēšanās vecumam, minētās personas paliks ilgāk darba tirgū, saņemot algu un maksājot sociālās apdrošināšanas iemaksas (t.i., turpinot krāt pensijas kapitālu). Tā kā vecuma pensijas apmērs ir atkarīgs ne tikai no „uzkrātā” pensijas kapitāla, bet arī no pensionēšanās vecuma (prognozētā vecuma pensijas izmaksas laika posma gados), tad, personai turpinot strādāt un pensionējoties vēlākā vecumā, piešķirtās pensijas apmērs būs lielāks, nekā tas būtu pensionējoties pēc pašreiz spēkā esošās likuma normas. Piešķirtās vecuma pensijas apmēru palielina gan tas, ka tiek palielināts pensijas kapitāls, gan tas, ka paredzamais pensijas izmaksas laika periods (G), ar kuru, aprēķinot vecuma pensiju, tiek dalīts uzkrātais pensijas kapitāls, samazinās, personai ar gadiem kļūstot vecākai.

Piemēram, 1953.gadā dzimušai personai ar 38 gadu darba stāžu, strādājošai ar vidējo iemaksu algu valstī un pensionējoties 63 gadu vecumā 2016.gadā, piešķirtās vecuma pensijas apmērs, salīdzinot ar vecuma pensijas apmēru, ja persona būtu pensionējusies gadu agrāk – 62 gadu vecumā 2015.gadā, būtu par aptuveni 10 latiem lielāks – pie pieņēmuma, ka ikgadējie pensijas kapitāla indeksi, sākot no 2012.gada ir 1.

Arī šobrīd daļa personu pēc vecuma pensijas piešķiršanas turpina darbu. Saskaņā ar VSAA datiem 2011.gada I pusgadā apmēram 27% no pensijas saņēmējiem 62 gadu vecumā  bija strādājošie. Strādājošo personu skaits, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju 2011.gada septembrī bija 49,4 tūkst., savukārt kopējais vecuma pensionāru skaits bija 480,8 tūkst., tādējādi strādājošo vecuma pensionāru īpatsvars kopējā vecuma pensionāru skaitā sastāda aptuveni 10,3% .

Sliktākā finansiālā situācijā būs personas, kuras pirmspensijas vecumā būs palikušas bez darba, īpaši ilgstošie bezdarbnieki.

Vienlaikus jāatzīmē, ka valsts vecuma pensija ir tikai viens no sociālā nodrošinājuma veidiem. Sociāli apdrošinātajām personām, kuras nav sasniegušas pensionēšanās vecumu, kļūstot par bezdarbniekiem ir tiesības uz  bezdarbnieka pabalstu, bet personām, kurām veselības stāvokļa dēļ ir noteikts darbspēju zaudējums vai invaliditāte ir tiesības uz invaliditātes pensiju vai atlīdzību par darbspēju zaudējumu.

Saglabājot arī turpmāk tiesības pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi (divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas), personas, kurām ir pietiekošs darba stāžs (vismaz 30 gadi), bet kuras pirmspensijas vecumā paliks bez darba, nepaliks bez iztikas līdzekļiem. 

Tiesību uz valsts vecuma pensiju iegūšanai nepieciešamā minimālā apdrošināšanas stāža paaugstināšana no 10 uz 15 gadiem (no 2020.gada – uz 20 gadiem) veicinās personu pensijas apmēra pieaugumu. Saskaņā ar vecuma pensijas aprēķināšanas formulu - jo ilgāku laika periodu tiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas, jo attiecīgi lielāka ir vecuma pensija.

Apdrošināšanas stāžā, kas dod tiesības uz pensiju, tiek ieskaitīti periodi, kuru laikā persona ir saņēmusi vecāku pabalstu, bērna kopšanas pabalstu, bezdarbnieka pabalstu, invaliditātes pensiju, atlīdzību par darbspēju zaudējumu, laiks, kad persona veic algotos pagaidu sabiedriskos darbus u.c.. Tādējādi grūti atrast iemeslu (izņemot to, ka persona strādājusi nedeklarēti, bijusi iesaistīta viltus nodarbinātības formās, bijusi ekonomiski neaktīvavai ilgstoši bez darba un par viņu nav veiktas iemaksas) tam, kādēļ, sasniedzot pensionēšanās vecumu, apdrošināšanas stāžs personai ir īsāks par 15 vai 20 gadiem un līdz ar to tai nav tiesību uz vecuma pensiju. Personas, kuru apdrošināšanas stāžs, sasniedzot pensionēšanās vecumu, būs mazāks par 15 vai 20 gadiem, var turpināt strādāt līdz nepieciešamā apdrošināšanas stāža sasniegšanai, vai 5 gadus pēc likumā noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanas pieprasīt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. 

Pašlaik ir raksturīgi, ka persona apmēram vienu trešdaļu no pieauguša cilvēka dzīves pavada pensijā, un, palielinoties cilvēka dzīves ilgumam, šī proporcija būtiski pieaugs, ja vien nepalielināsies darba dzīves ilgums un cilvēki neizlems pensionēties vēlāk. Palielinoties pensionēšanās vecumam un nodrošinot, ka pensijā pavadītais laikposms, salīdzinot ar nodarbinātībā pavadīto periodu, neturpina palielināties, tiktu atbalstīta pensiju sistēmas ilgtspēja, kā arī palielināts piešķirtās pensijas atvietojuma līmenis.

4.

Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme

Saistībā ar pensionēšanās vecuma pakāpenisku celšanu  būtiska loma ir reformām veselības aprūpes un ilglaicīgās aprūpes sistēmās, kā arī iespējām ilgāk atrasties darba tirgū, nodrošinot mūžizglītības iespējas, kā arī sniedzot īpašu atbalstu pirmspensijas vecumā esošajiem iedzīvotājiem, lai viņus iesaistītu darba tirgū.

Turpmākajos gados tiks nodrošināts atbalsts bezdarbniekiem, darba meklētājiem, bezdarba riskam pakļautām personām, tai skaitā, pirms-pensijas vecumā, šādu aktīvās darba tirgus politikas pasākumu ietvaros:

1) Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija, kvalifikācijas paaugstināšana un neformālās izglītības apguve (jaunas profesijas apguvei, prasmju aktualizēšanai).

2) Algoti pagaidu sabiedriskie darbi (darba iemaņu uzturēšanai un ienākumu nodrošināšanai tā saucamajā sekundārajā darba tirgū - ilgstošākajiem bezdarbniekiem).

3) Mērķgrupu bezdarbnieku subsidētā nodarbinātība (valsts līdzfinansētās darba vietas uz laiku bezdarbniekiem ar invaliditāti, jauniešiem - bezdarbniekiem u.c.).

Subsīdijas netiek uzskatītas par Latvijas situācijai piemērotāko risinājumu gados vecu darbinieku iesaistei darba tirgū, bez tam tās ir mērķētas uz visnelabvēlīgākajā situācijā esošajiem, tas nozīmē uz ilgstoši bez darba esošajiem un personām ar invaliditāti, kas var ietvert arī šo vecuma grupu.

4) Atbalsts komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai.

5) Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi (bezdarbnieku un darba meklētāju konkurētspējas veicināšanai darba tirgū, sniedzot attiecīgai vecuma grupai pielāgotas individuālas konsultācijas un grupu nodarbības darba meklēšanas metožu apguvei, darba tirgum nepieciešamo pamatprasmju un iemaņu apguvei).

6) Karjeras konsultācijas (klientu izglītošanai karjeras izvēles un plānošanas jautājumos, profesionālās piemērotības noteikšanai, apmācības spēju izvērtējumam pirms iesaistīšanās pārkvalifikācijas pasākumos, arī psiholoģiska atbalsta sniegšanai).

7) Mūžizglītības pasākums – apmācības nodarbinātām personām (pirms-pensijas vecuma nodarbinātie atbrīvoti no līdzmaksājuma veikšanas, lai veicinātu iekļaušanos mūžizglītībā un celtu šo personu konkurētspēju darba tirgū).

8) Atbalsts darba meklējumos un uzlabota sadarbība ar darba devējiem, akcentējot potenciālā darbinieka prasmes un spējas.

Minēto pasākumu mērķis ir palīdzēt personām noturēties darba tirgū. Tā kā gados vecāku darbinieku vajadzības individuāli atšķiras, atbalstam nākamajā struktūrfondu plānošanas periodā jākļūst vēl individualizētākam (apmācības, darba vietu pielāgojumi, veselības un drošības jautājumi darba vietā, kur nepieciešams, veselības pārbaudes un darba rakstura maiņa).

Grozījumi likuma 27.pantā, kas paredz, ka pensijas pieprasījumu var iesniegt arī elektroniska dokumenta formā, daļai personu atvieglos  pensijas pieprasīšanas vai tās pārrēķināšanas procesu.

Precizējumi likuma 14.panta pirmajā daļā nodrošinās vienādu attieksmi pret personām ar invaliditāti, kurām piešķirta vecuma pensija, neatkarīgi no tā kuras valsts vecuma pensija tām ir piešķirta.

5.

Administratīvās procedūras raksturojums

Projekts šo jomu neskar.

6.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Projekts šo jomu neskar.

7.

Cita informācija

Lai risinātu nodarbinātības problēmas, Labklājības ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju izstrādās nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kurā īpaša uzmanība tiks pievērsta arī pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem

III Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

(tūkst. latu)

Rādītāji

2012

Turpmākie trīs gadi

2013

2014

2015

Saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas kārtējā gadā salīdzinot ar budžetu kārtējam gadam

Izmaiņas salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

Izmaiņas salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

Izmaiņas salīdzinot ar kārtējo (n) gadu

1

2

3

4

5

6

1. Budžeta ieņēmumi:

0

0

0

0

1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi

0

0

0

0

1.2. valsts speciālais budžets

LM valsts speciālā budžeta apakšprogrammā 04.01.00 „Valsts pensiju speciālais budžets” plānoti ieņēmumi 1 027 553,7 tūkst. latu

(konsolidējamā pozīcija) transferts no valsts pamatbudžeta (no LM pamatbudžeta programmas 04.00.00.)

LM valsts speciālā budžeta apakšprogrammā 04.04.00 „Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” plānoti ieņēmumi 238 561,0 tūkst. latu

(konsolidējamā pozīcija) transferts no valsts pamatbudžeta (no LM pamatbudžeta programmas 04.00.00.)

0

0

0

0

+122 893,9

+7 331,0

+118 821,3

+7 131,2

1.3. pašvaldību budžets

Projekts šo jomu neskar

2. Budžeta izdevumi:

0

0

-9 336,5

-20 039,7

2.1. valsts pamatbudžets

LM pamatbudžeta programma 04.00.00 „Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai”

-transferts no pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu– konsolidējamā pozīcija

0

0

+130 224,9

+125 952,5

2.2. valsts speciālais budžets

LM valsts speciālā budžetā 2012.g. apakšprogrammā 04.01.00 „Valsts pensiju speciālais budžets” plānoti

izdevumi 1 109 382,8 tūkst. latu, tai skaitā vecuma pensijām

1 058 696,6 tūkst. latu (t.sk. piemaksām pie vecuma pensijas 130 156,9 tūkst. latu)

LM valsts speciālā budžetā 2012.g. apakšprogrammā 04.04.00 „Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets” plānoti

izdevumi

264 258,5 tūkst. latu, tai skaitā invaliditātes pensijām

97 735,8 tūkst. latu (t.sk. piemaksām pie invaliditātes pensijas 8 693,2 tūkst. latu)

Kopā:

vecuma pensijas

Piemaksas pie vecuma pensijām

Novirzīts citu sociālās apdrošināšanas pabalstu izmaksām*

Piemaksas pie vecuma pensijām (kā transferts no pb)

Piemaksas pie invaliditātes pensijām

Novirzīts citu sociālās apdrošināšanas pabalstu izmaksām*

Piemaksas pie invaliditātes pensijām (kā transferts no pb)

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

0

-9 336,5

-9 336,5

-9 336,5

-130 156,9

+7 263,0

+122 893,9

0

-8 693,2

+1 362,2

+7 331,0

-20 039,7

-20 039,7

-20 039,7

-130 156,9

+11 335,6

+118 821,3

0

-8 693,2

+1 562,0

+7 131,2

2.3. pašvaldību budžets

Projekts šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme:

0

0

+9 336,5

+20 039,7

3.1. valsts pamatbudžets

konsolidējamā pozīcija

0

0

-130 224,9

-125 952,5

3.2. speciālais budžets

Kopā:

LM speciālā budžeta apakšprogramma 04.01.00 „Valsts pensiju speciālais budžets”: -81 829,0 tūkst. latu

konsolidējamā pozīcija

LM speciālā budžeta apakšprogramma 04.01.00 „Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets”: -25 697,4 tūkst. latu

konsolidējamā pozīcija

0

0

0

0

0

0

0

0

+9 336,5

+9 336,5

+122 893,9

+7 331,0

+20 039,7

+20 039,7

+118 821,3

+7 131,2

3.3. pašvaldību budžets

Nav attiecināms

4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu samazinājumu norāda ar "+" zīmi)

x

Nav attiecināms

5. Precizēta finansiālā ietekme:

x

Nav attiecināms

5.1. valsts pamatbudžets

5.2. speciālais budžets

5.3. pašvaldību budžets

6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas pielikumā):

6.1. Detalizēts ieņēmumu aprēķins

6.2. Detalizēts izdevumu aprēķins

1. Likumprojektā noteiktā pensionēšanās vecuma paaugstināšana

1) 2014.gads

Pēc spēkā esošās likumdošanas, pie pensionēšanās vecuma – 62 gadi, pensijas vecumu 2014.gadā sasniedz 1952.gadā dzimušās personas. Pēc EUROSTAT 2010.gada prognozēm 2014.gada sākumā to iedzīvotāju skaits, kuri dzimuši 1952.gadā, būs 25 510 personas. Ņemot vērā pensionēšanās vecuma paaugstināšanu par 3 mēnešiem no gada sākuma, ceturtajai daļai no šīm personām 2014.gadā likumā noteiktais pensionēšanās vecums nebūs sasniegts (personām, kas dzimušas no 1.oktobra līdz 31.decembrim), savukārt pārējās personas iegūs tiesības pensionēties 3 mēnešus vēlāk, salīdzinot ar spēkā esošo likumdošanu.

Pieņemot, ka priekšlaicīgā pensionēšanās būtu saglabājusies 2010.gada līmenī (9 455 personas gadā), tad to 1952.gadā dzimušo personu skaits, kuras varētu pieprasīt vecuma pensiju, sasniedzot likumā noteikto pensionēšanās vecumu, būtu aptuveni 16 055 personas (25 510 – 9 455).

Prognozētais jaunpiešķirto vecuma pensiju vidējais apmērs mēnesī 2014.gadā: 179,84 lati (2011.gada 3.ceturkšņa līmenī, atņemot piemaksu).

a) Prognozētie izdevumi 2014.gadā, nemainot pensionēšanās vecumu:

(16 055/12+16 055)/2 X 179,84 X 12 = 18 767,7 tūkst. lati

b) Prognozētie izdevumi 2014.gadā, paaugstinot pensionēšanās vecumu:

(12 041/9+12 041)/2 X 179,84 X 9 = 10 827,3 tūkst. lati

1952.gadā dzimušo personu skaits, kuras, paaugstinot pensionēšanās vecumu, varētu pieprasīt vecuma pensiju 2014.gadā: 16 055- (0,25 X 16 055) = 12 041 personas

Ietaupījums 2014.gadā saistībā ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu: 7 940,4 tūkst. lati (18 767,7 – 10 827,3)

2) 2015.gads

Pēc spēkā esošās likumdošanas, pie pensionēšanās vecuma – 62 gadi, pensijas vecumu 2015.gadā sasniedz 1953.gadā dzimušās personas. Pēc EUROSTAT 2010.gada prognozēm 2015.gada sākumā to iedzīvotāju skaits, kuri dzimuši 1953.gadā, būs 26 117 personas. Ņemot vērā pensionēšanās vecuma paaugstināšanu par 3 mēnešiem, sākot no 2014.gada, ar 2015.gada 1.janvāri tas jau būs 62 gadi un 6 mēneši.

Saskaņā ar likumprojektu 2015.gadā pensionēšanās vecumu - 62 gadus un 6 mēnešus sasniegs personas, kuras dzimušas no 1952.gada 1.oktobra līdz 1953.gada 30.jūnijam, t.i., ceturtā daļa no 1952.gada kohortas un puse no 1953.gada kohortas. Tie, kuri dzimuši no 1952.gada 1.oktobra, tiesības pensionēties iegūs sākot ar 2015.gada 1.aprīli.

Pieņemot, ka priekšlaicīgā pensionēšanās būtu saglabājusies 2010.gada līmenī (9 455 personas gadā), tad to 1953.gadā dzimušo personu skaits, kuras varētu pieprasīt vecuma pensiju 2015.gadā, būtu aptuveni 16 662 personas (26 117 – 9 455).

Pieņēmums, ka prognozētais jaunpiešķirto vecuma pensiju vidējais apmērs mēnesī 2015.gadā: 179,84 lati (2011.gada 3.ceturkšņa līmenī, atņemot piemaksu).

a) Prognozētie izdevumi vecuma pensijām 2015.gadā personām, kuras pensionējās, sākot no 2014.gada, nemainot pensionēšanās vecumu:

16 055 X 179,84 X 12 + (16 662/12+16 662)/2 X 179,84 X 12 = 54 125,2 tūkst. lati

b) Prognozētie izdevumi vecuma pensijām 2015.gadā personām, kuras pensionējās, sākot no 2014.gada, paaugstinot pensionēšanās vecumu:

 12 041 X 179,84 X 12 + (12 345/9+12345)/2 X 179,84 X 9 =

37 086,1 tūkst. lati

1952.gadā dzimušo personu skaits, kuras, paaugstinot pensionēšanās vecumu, varētu pieprasīt vecuma pensiju 2015.gadā: 0,25 X 16 055 = 4 014 personas

1953.gadā dzimušo personu skaits, kuras, paaugstinot pensionēšanās vecumu, varētu pieprasīt vecuma pensiju 2015.gadā: 0,5 X 16 662 = 8 331 persona

Kopā personas, kuras varētu pieprasīt vecuma pensiju 2015.gadā: 4014 + 8331 = 12 345

Ietaupījums 2015.gadā saistībā ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu: 17 039,1 tūkst. lati (54 125,2 – 37 086,1)

2. Priekšlaicīgās pensionēšanās vecuma paaugstināšana

2011.gada 8.decembra LR Saeimā pieņemtie grozījumi likumā „Par valsts pensijām”, kas paredz priekšlaicīgās pensionēšanās pagarināšanu līdz 2013.gada 31.decembrim, tiks nodrošināti atbilstoši likumā „Par valsts budžetu 2012.gadam” valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžetā piešķirto līdzekļu ietvaros.

1) 2014.gads

Pēc EUROSTAT 2010.gada prognozēm 2014.gada sākumā to iedzīvotāju skaits, kuri dzimuši 1954.gadā (t.i., 2014.gadā sasniegs 60 gadu vecumu), būs 28 246 personas. Ņemot vērā priekšlaicīgās pensionēšanās vecuma paaugstināšanu par 3 mēnešiem no 2014.gada sākuma, no 2014.gada 1.janvāra līdz 30.septembrim dzimušās personas iegūs tiesības pensionēties priekšlaicīgi 2014.gadā, sasniedzot 60 gadu un 3 mēnešu vecumu. Savukārt no 1954.gada 1.oktobra līdz 31.decembrim dzimušās personas 2014.gadā priekšlaicīgi pensionēties nevarēs, bet varēs priekšlaicīgi pensionēties, sākot ar 2015.gada 1.aprīli, sasniedzot 60 gadu un 6 mēnešu vecumu.

Pieņemot, ka priekšlaicīgā pensionēšanās būtu saglabājusies 2010.gada līmenī (9 455 personas gadā) no 60 gadu vecuma, pieņem, ka to 1954.gadā dzimušo personu skaits, kuras pieprasītu vecuma pensiju priekšlaicīgi 2014.gadā, būtu aptuveni puse, jeb 4 728 personas.

Prognozētais jaunpiešķirto priekšlaicīgo vecuma pensiju vidējais apmērs mēnesī 2014.gadā: 99,33 lati (2011.gada 3 ceturkšņa līmenī, atņemot piemaksas apmēru).

a) Prognozētie izdevumi 2014.gadā, nemainot priekšlaicīgās pensionēšanās vecumu:

(4 728/12+4 728)/2 X 99,33 X 12 = 3 052,6 tūkst. lati

b) Prognozētie izdevumi 2014.gadā, paaugstinot priekšlaicīgās pensionēšanās vecumu:

(3 546/9 + 3 546)/2 X 99,33 X 9 = 1 761,1 tūkst. lati

1954.gadā dzimušo personu skaits, kuras sasniegtu priekšlaicīgās pensionēšanās vecumu un kuras, paaugstinot pensionēšanās vecumu, varētu pieprasīt  priekšlaicīgo vecuma pensiju 2014.gadā:

4 728 – (0,25 X 4728) = 3 546 personas

Ietaupījums 2014.gadā saistībā ar priekšlaicīgās pensionēšanās vecuma paaugstināšanu: 1 291,5 tūkst. lati (3 052,6 – 1 761,1)

Kopējais finansiālais ietaupījums 2014.gadā pret 2012.gada budžetu no pensionēšanās vecuma paaugstināšanas: 9 231,9 tūkst. lati (7 940,4 + 1 291,5)

2) 2015.gads

Pēc EUROSTAT 2010.gada prognozēm, 2015.gada sākumā to iedzīvotāju skaits, kuri dzimuši 1955.gadā (t.i., 2015.gadā sasniegs 60 gadu vecumu) būs 28 568 personas. Ņemot vērā priekšlaicīgās pensionēšanās vecuma paaugstināšanu par 3 mēnešiem, sākot no 2014.gada, ar 2015.gada 1.janvāri tas jau būs 60 gadi un 6 mēneši.

Saskaņā ar likumprojektu 2015.gadā priekšlaicīgās pensionēšanās vecumu - 60 gadus un 6 mēnešus sasniegs personas, kas dzimušas no 1954.gada 1.oktobra līdz 1955.gada 30.jūnijam, t.i., ceturtā daļa no 1954.gada kohortas un puse no 1955.gada kohortas. Tie, kas dzimuši no 1954.gada 1.oktobra tiesības priekšlaicīgi pensionēties iegūs, sākot ar 2015.gada 1.aprīli.

Pieņemot, ka priekšlaicīgā pensionēšanās būtu saglabājusies 2010.gada līmenī (9 455 personas gadā) no 60 gadu vecuma, pieņem, ka to 1955.gadā dzimušo personu skaits, kuras pieprasītu vecuma pensiju priekšlaicīgi 2015.gadā, būtu aptuveni puse, jeb 4 728 personas.

Prognozētais jaunpiešķirto priekšlaicīgo vecuma pensiju vidējais apmērs mēnesī 2015.gadā: 99,33 lati (2011.gada 3 ceturkšņa līmenī, atņemot piemaksas apmēru).

a) Prognozētie izdevumi vecuma pensijām 2015.gadā personām, kuras pensionējās priekšlaicīgi, sākot no 2014.gada (kurus ietekmētu priekšlaicīgā pensionēšanās vecuma paaugstināšana), saglabājot priekšlaicīgās pensionēšanās vecumu – 60 gadi:

4 728 X 99,33 X 12 + (4 728/12+4 728)/2 X 99,33 X 12 = 8 688,2 tūkst. lati

b) Prognozētie izdevumi vecuma pensijām 2015.gadā personām, kuras pensionējās priekšlaicīgi, sākot no 2014.gada (kurus ietekmētu priekšlaicīgās pensionēšanās vecuma paaugstināšana), paaugstinot priekšlaicīgās pensionēšanās vecumu:

3 546 X 99,33 X 12 + (3 546/9 + 3 546)/2 X 99,33 X 9  = 5 987,8 tūkst. lati

1954.gadā dzimušo personu skaits, kuras sasniegtu priekšlaicīgās pensionēšanās vecumu un kuras, paaugstinot pensionēšanās vecumu, varētu pieprasīt  priekšlaicīgo vecuma pensiju 2015.gadā:

0,25 X 4 728 = 1 182 personas

1955.gadā dzimušo personu skaits, kuras sasniegtu priekšlaicīgās pensionēšanās vecumu un kuras, paaugstinot pensionēšanās vecumu, varētu pieprasīt  priekšlaicīgo vecuma pensiju 2015.gadā:

0,5X 4 728 = 2 364 persona

Kopā personas, kuras pieprasītu vecuma pensiju priekšlaicīgi 2015.gadā: 1 182 + 2 364 = 3 546 personas

Ietaupījums 2015.gadā saistībā ar priekšlaicīgās pensionēšanās vecuma paaugstināšanu: 2 700,4 tūkst. lati (8 688,2 – 5 987,8)

Kopējais finansiālais ietaupījums 2015.gadā pret 2012.gada budžetu no pensionēšanās vecuma paaugstināšanas: 19 739,5 tūkst. lati (17 039,1 + 2 700,4)

3. Vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā apdrošināšanas stāža paaugstināšana līdz 15 gadiem, sākot ar 2014.gadu, un līdz 20 gadiem, sākot ar 2020.gadu.

Pēc VSAA datiem 2011.gada 1.pusgadā piešķirtas 559 pensijas personām ar stāžu līdz 15 gadiem, jeb 2,7% no jaunpiešķirto vecuma pensiju skaita. Pieņēmums, ka šīm personām vidējais piešķirtais apmērs mēnesī ir garantētā apmērā – 49,50 lati.

1) 2014.gads

Ņemot vērā pensionēšanās vecuma paaugstināšanos ar 2014.gada 1.janvāri,  plānotais jaunpiešķirto pensiju skaits 2014.gadā (likumā noteikto pensionēšanās vecumu sasniedzot): 12 041 persona. Pieņem, ka 2,7% būtu piešķirtas personām ar stāžu līdz 15 gadiem un vidējo vecuma pensijas apmēru mēnesī – 49,50 lati.

12 041 X 0,027 = 325 personas

(325/12+325)/2 X 49,50 X 12 = 104,6 tūkst. lati

Ietaupījums 2014.gadā no apdrošināšanas stāža paaugstināšanas: 104,6 tūkst. lati

2) 2015.gads

Ņemot vērā pensionēšanās vecuma paaugstināšanos ar 2014.gada 1.janvāri,  plānotais jaunpiešķirto pensiju skaits 2015.gadā (likumā noteikto pensionēšanās vecumu sasniedzot): 12 345 personas. Pieņem, ka 2,7% būtu piešķirtas personām ar stāžu līdz 15 gadiem un vidējo vecuma pensijas apmēru mēnesī – 49,50 lati.

12 345 X 0,027 = 333 personas

325 X 49,50 X 12 + (333/12+333)/2 X 49,50 X 12 = 300,2 tūkst. lati

Ietaupījums 2015.gadā no apdrošināšanas stāža paaugstināšanas, sākot ar 2014.gadu: 300,2 tūkst. lati

4. Piemaksu pie pensijām finansēšanas avota pārstrukturizēšana  no valsts speciālā budžeta uz valsts pamatbudžetu no 2014.gada, plānojot valsts pamatbudžeta transfertu uz valsts speciālo budžetu piemaksu izmaksām.

Prognozētie izdevumi piemaksām pie vecuma un invaliditātes pensijas (transferts no LM pamatbudžeta uz valsts speciālo budžetu):

2014.gadā: 130 224,9 tūkst. lati, tai skaitā:

piemaksām pie vecuma pensijām: 122 893,9 tūkst. lati (vidējais saņēmēju skaits: 442,6 tūkst.; piemaksas vidējais apmērs: 23,14 lati);

piemaksām pie invaliditātes pensijām: 7 331,0 tūkst. lati (vidējais saņēmēju skaits: 59,2 tūkst.; piemaksas vidējais apmērs: 10,32 lati)

2015.gadā: 125 952,5 tūkst. lati, tai skaitā:

piemaksām pie vecuma pensijām: 118 821,3tūkst. lati (vidējais saņēmēju skaits: 430,5 tūkst.; piemaksas vidējais apmērs: 23,00 lati);

piemaksām pie invaliditātes pensijām: 7 131,2 tūkst. lati (vidējais saņēmēju skaits: 57,6 tūkst.; piemaksas vidējais apmērs: 10,32 lati)

*Atbilstoši likumam „Par valsts budžetu 2012.gadam” valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā plānoti izdevumi piemaksām pie vecuma pensijas 130 156,9 tūkst. lati un piemaksām pie invaliditātes pensijām 8 693, 2 tūkst. lati (kopā 138 850,1 tūkst. latu), savukārt saistībā ar kontingenta izmaiņām 2014.gadā plānots izdevumu samazinājums 8 625,2 tūkst. latu apmērā (t.sk. piemaksām pie vecuma pensijas 7 263,0 tūkst. latu un piemaksām pie invaliditātes pensijām  1 362,2 tūkst. latu) un 2015.gadā 12 897,6 tūkst. latu apmērā (t.sk. piemaksām pie vecuma pensijas 11 335,6 tūkst. latu un piemaksām pie invaliditātes pensijām  1 562,0 tūkst latu). Saistībā ar izdevumu samazinājumu plānotais līdzekļu ietaupījums attiecīgi 2014.gadā un 2015.gadā tiks novirzīts citu sociālās apdrošināšanas pabalstu nodrošināšanai.

5. Kopējais finansiālais ietaupījums valsts speciālajā budžetā:

 2014.gadā: 9 231,9 + 104,6 = 9 336,5 tūkst. lati

2015.gadā: 19 739,5 + 300,2 = 20 039,7 tūkst. lati

Ņemot vērā, ka likumprojektā paredzētā norma, kas papildina likuma „Par valsts pensijām” 41.punkta pirmo rindkopu ar otro teikumu, paredz to, ka sākot ar 2014.gadu tiek mainīts finansējuma avots no speciālā budžeta uz pamatbudžetu piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām nodrošināšanai, plānojot transfertu uz speciālo budžetu, kā rezultātā valsts speciālā budžeta izdevumi nesamazinās, jo valsts speciālā budžetam neraksturīgo izmaksu (piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijām) finansēšanai tik saņemti līdzekļi no valsts pamatbudžeta (transferts no valsts pamatbudžeta), uzlabojot speciālā budžeta finansiālo situāciju un  valsts speciālā budžeta ilgtspēju.

  Grozījumiem likuma 16.panta 1.daļā finansiālā ietekme nav aprēķināma, jo statistiskajā informācijā par jaunpiešķirtajām invaliditātes pensijām netiek nodalīta pensijas saņēmēju kategorija, kurai nostrādātais laiks pēdējo piecu gadu periodā (pirms invaliditātes iegūšanas) ir mazāks par 36 mēnešiem.

Grozījumi likuma 9.panta trešajā daļā, 11.panta ceturtajā daļā, 12.pantā, 14.panta pirmajā daļā, 17.panta pirmajā daļā, 27.pantā, 30.panta otrajā daļā, 32.pantā, 33.panta pirmajā daļā, pārejas noteikumu 2.², 8., 12., 29.¹, 29.² un 51.punktā nerada ietekmi uz speciālo budžetu, jo tiem ir precizējošs raksturs.

7. Cita informācija

Labklājības ministrija likumprojekta īstenošanu 2013.gadā un turpmākajos gados nodrošinās piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Pēc minēto grozījumu izsludināšanas plānotās izdevumu  un ieņēmumu izmaiņas turpmākajiem gadiem tiks iekļautas Labklājības ministrijas valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta un pamatbudžeta bāzes projektā kārtējam gadam atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.198 „Noteikumi par maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopējā apjoma katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm noteikšanas metodiku vidējam termiņam”.

Ņemot vērā, ka atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 5.decembra sēdē atbalstītajam Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaram 2012.–2014.gadam, lai nodrošinātu Ministru kabineta 2010.gada 19.novembra sēdē (prot.Nr.65 1.§ 2.punkts) noteikto, ka piemaksu pie valsts vecuma un invaliditātes pensijām izmaksu ar 2014.gada 1.janvāri jāsedz no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, Labklājības ministrijas pamatbudžetā 2014.gadā plānota dotācija no vispārējiem ieņēmumiem un attiecīgi izdevumi sociāliem pabalstiem, savukārt valsts speciālajā budžetā 2014.gadā samazināti attiecīgi izdevumi piemaksām pie pensijām. Savukārt atbilstoši likumprojektam „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” ir paredzēts, ka finansējums piemaksām pie pensijām tiek plānots LM speciālajā budžetā, kā transferts no LM pamatbudžeta. Līdz ar to šobrīd Labklājības ministrijas pamatbudžeta bāzes projektā 2014.gadā un 2015.gadā nav plānoti izdevumi valsts budžeta transfertam uz valsts speciālo budžetu un attiecīgi valsts speciālā budžeta bāzes projektā 2014.gadā un 2015.gadā nav plānoti transferta ieņēmumi un attiecīgi izdevumi piemaksu pie pensijām izmaksām. Ņemot vērā minēto, plānotās izdevumu un ieņēmumu izmaiņas saistībā ar pamatbudžeta transferta uz valsts speciālo budžetu plānošanu turpmākajiem gadiem tiks iekļautas Labklājības ministrijas valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta un pamatbudžeta bāzes projektā kārtējam gadam atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 20.marta noteikumiem Nr.198 „Noteikumi par maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopējā apjoma katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm noteikšanas metodiku vidējam termiņam” tikai pēc likuma „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” izsludināšanas.

Pēc grozījumu izsludināšanas finansējums pamatbudžetā tiks plānot kā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem LM pamatbudžeta apakšprogrammā 04.00.00 „Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai” un plānots kā transferts uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta attiecīgā budžeta apakšprogrammu.

Šāds plānošanas modelis tiek piedāvāts, lai nodrošinātu pensijas un tās piemaksas izmaksu no viena finansēšanas avota un klients to saņemtu vienā maksājumā. Vienlaikus jāņem vērā, ka daļa pensionāru saņem pensiju Latvijas Pastā un līdz ar to no klienta viedokļa ir efektīvi saglabāt esošo maksājumu sistēmu.

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

Projekts šo jomu neskar

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Projekts šo jomu neskar

VI Sabiedrības līdzdalība un šīs līdzdalības rezultāti

1.

Sabiedrības informēšana par projekta izstrādes uzsākšanu

No 2010.gada 25.maija līdz 26.jūnijam Labklājības ministrijas mājas lapā tika organizēta publiskā diskusija par izstrādāto Koncepciju par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā (17.11.2010. akceptēta MK), kurā ikviens varēja izteikt viedokli par koncepcijā piedāvātajos risinājuma variantos iekļautajiem pasākumiem, kas veicami turpmākajos gados sociālās apdrošināšanas sistēmas (t.sk., arī pensiju sistēmas) ilgtspējas nodrošināšanai.

No 2012.gada 20.janvāra līdz 5.februārim Labklājības ministrijas mājas lapā bija iespējams izteikt viedokli un priekšlikumus par Labklājības ministrijas sagatavotajiem grozījumiem minētajā koncepcijā, kas paredz pašreiz noteikto pensionēšanās vecumu (62 gadus) pakāpeniski paaugstināt, sākot ar 2014.gadu, nevis ar 2016.gadu, kā tas bija paredzēts iepriekš, līdz tiek sasniegts 65 gadu vecums, vienlaikus paaugstinot pensionēšanās vecumu priekšlaicīgajām pensijām (līdz tiek sasniegts 63gadu vecums), kā arī vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā minimālā apdrošināšanas stāža paaugstināšanu līdz 15 gadiem, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, un līdz 20 gadiem, sākot ar 2020.gada 1.janvāri.

Par minētajiem pasākumiem sabiedrība tika informēta ar masu saziņas līdzekļu palīdzību.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

2010.gada 10.maijā Labklājības ministrijā tika organizēta koncepcijas publiskā apspriešana, kurā piedalījās politiķi, nevalstisko organizāciju pārstāvji, finanšu eksperti, valsts pārvalžu iestāžu pārstāvji u.c..

2012.gada 18.janvārī Labklājības ministrijā notika publiskā diskusija „Novecot aktīvi un strādājot - jauni izaicinājumi indivīdam un sabiedrībai kopumā”, kuras laikā diskutēja par nepieciešamajām izmaiņām likumā „Par valsts pensijām”, lai  nodrošinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā. Diskusijā piedalījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja A.Barča, Zatlera reformu partijas pārstāve I.Bišofa, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietnieks E.Baldzēns, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvis P.Leiškalns, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža padomniece S.Šimfa, banku sektora eksperti - H.Švarcs, P.Strautiņš, K.Bauze, R.Zvirgzdiņa, akadēmiķe T.Lāce, demogrāfs I.Mežs, Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētāja A.Verze, Centrālās statistikas pārvaldes pārstāvis E.Vaskis, žurnālisti, kā arī Labklājības un Veselības ministriju pārstāvji.

Jautājums par pensionēšanas vecuma paaugstināšanas no 2014.gada nepieciešamību tika izskatīts 2011.gada 16.novembra Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Sociālās drošības apakškomisijas sēdē, kā arī  2012.gada 24.februāra  NTSP sēdē. Sēdes laikā netika panākta vienošanās par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2014.gada.

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Par Labklājības ministrijas sagatavotajiem priekšlikumiem sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa stabilitātes nodrošināšanai no 2012.gada 20.janvāra līdz 5.februārim ir saņemti un izskatīti 756 respondentu viedokļi. Viedokļi tika pausti, aizpildot anketas ministrijas mājas lapā internetā. No 756 anketas aizpildītājiem 88% nepiekrīt pensionēšanās vecuma paaugstināšanai, 78% neatbalsta priekšlaicīgās pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, savukārt, minimālā apdrošināšanas stāža paaugstināšanu atbalsta 54%.

Vislielākā aktivitāte bija vecuma grupai no 30 - 54 gadiem (52%), t.i., darbspējas vecumā, kā arī pirmspensijas vecumā no 55 līdz 59 gadiem (32%). Vecuma grupas virs 60 gadiem īpatsvars bija 11%, vecuma grupas līdz 29 gadiem - 5%.

LBAS no 2012.gada 22.janvāra līdz 23.februārim rīkoja kampaņu, aicinot sabiedrību izteikt viedokli un atbalstīt arodbiedrību savienības prasību valdībai pret pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2014.gada, kuras laikā (no 2012.gada 27.janvāra līdz 2012.gada 1.martam) Labklājības ministrija saņēma 11040 anketu pret valdības ieceri paaugstināt pensionēšanas vecumu no 2014.gada 1.janvāra.

Privātpersonu griezumā vislielākā aktivitāte bija vecuma grupai no 60 gadiem (28%), t.i., personām pensijas vecumā, kā arī pirmspensijas vecumā no 55 līdz 59 gadiem (19%). Vecuma grupas no 30 līdz 54 gadiem īpatsvars bija 17%, vecuma grupas līdz 29 gadiem -3%, bet vecums netika norādīts 33% personu. Vislielākais atbalstītāju skaits ir priekšlikumam par minimālā apdrošināšanas stāža palielināšanu - 25,0% (lielākais atbalstītāju īpatsvars ir personām pensijas un pirmspensijas vecumā) un priekšlikumam par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu pakāpeniski, sākot ar 2016.gadu – 17,8% (lielākais atbalstītāju īpatsvars ir personām vecuma grupā no 60 gadiem).

  Pensionēšanās vecuma paaugstināšanu neatbalsta 22,2% (lielākais neatbalstītāju īpatsvars ir vecuma grupai no 55-59 gadiem) respondentu. Priekšlikumu par minimālā apdrošināšanas stāža palielināšanu neatbalsta tikai 1,1%.

Priekšlikumu veikt ar sociālajām iemaksām nesegto pakalpojumu (pasākumi, kas tika ieviesti esošās sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes ietvaros) – piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām un vecāku pabalstu - izmaksas avota pārstrukturizēšanu uz pamatbudžetu atbalsta 11,1% respondentu, neatbalsta - 3,9%.

Atbildēs un priekšlikumos ir redzams, ka iedzīvotāji ir norūpējušies par ekonomisko situāciju valstī kopumā, vērš uzmanību uz nepieciešamību vērsties pret ēnu ekonomiku un aplokšņu algām, radīt jaunas darba vietas, tomēr, apkopojot konkrētos viedokļus par nepieciešamajām izmaiņām sociālajā sfērā, vērojams, ka katra vecuma grupa sliecas pamatā aizstāvēt savas intereses.

Savus viedokļus paudušas arī sabiedriskās organizācijas, kuru vidū arī LDDK, Daugavpils pilsētas pensionāru apvienība, Rīgas apriņķa Pensionāru apvienība, LBAS, LPF un citas. Pret to, ka ir nepieciešamas korekcijas sociālās apdrošināšanas sistēmā nav iebildusi neviena no organizācijām.

Vienošanos nav iespējams panākt, jo LBAS neatbalsta pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2014.gada (tā atbalsta vecuma paaugstināšanu no 2016.gada un ne vairāk kā par 3 mēnešiem katru gadu), savukārt LDDK uzskata, ka, ņemot vērā valsts pensiju speciālā budžeta deficītu un demogrāfisko situāciju, pensionēšanās vecuma paaugstināšanu vajadzēja sākt jau no 2013.gada 1.janvāra.

4.

Saeimas un ekspertu līdzdalība

2011.gada 29.novembrī LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā tika izskatīts likumprojekts „Grozījumi likumā „Par valsts pensijām”” (atzīts par steidzamu), saskaņā ar kuru tika atbalstīts priekšlikums 2013.gada 31.decembrim līdz pagarināt priekšlaicīgās pensionēšanās iespēju. Vienlaikus tika panākta vienošanās - ja tiek pagarināta priekšlaicīgās pensionēšanās iespēja, jautājums par vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 2014.gada tiek virzīts, izstrādājot jaunus grozījumus likumā „Par valsts pensijām”. Līdz ar to likumā „Par valsts pensijām” tika iekļauta norma, saskaņā ar kuru Ministru kabinetam līdz 2012.gada 1.maijam jāiesniedz Saeimai likumprojekts pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitātes veicināšanai, izvērtējot arī iespējas paaugstināt vecumu, pēc kura sasniegšanas personām ir tiesības uz vecuma pensiju.

 Katru gadu priekšlaicīgi pensiju pieprasa vidēji 9,5 tūkst. pensionāru, tādējādi divu gadu laikā, t.i., laikā, kad ir pagarināta iespēja pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi, pensionāru skaits palielināsies vidēji par 19 tūkst., kas radīs sociālās apdrošināšanas sistēmai vēl lielāku noslodzi ar pensionāriem.

5.

Cita informācija

Nav

VII Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Likumprojekta izpildi nodrošinās VSAA.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām

Likumprojekta izpildi VSAA nodrošinās esošo funkciju ietvaros.

3.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Jaunu institūciju izveide.

Projekts šo jomu neskar.

4.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošo institūciju likvidācija.

Projekts šo jomu neskar.

5.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes institucionālo struktūru.

Esošo institūciju reorganizācija.

Projekts šo jomu neskar.

6.

Cita informācija

Nav.

Rīgā

Nr.17

2012.gada 27.martā

     Ministru prezidents

V.Dombrovskis

     Valsts kancelejas direktore

E.Dreimane