Rīgā, 2012.gada 22.martā

Nr.9/3 – 2-73-11/12

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija, izskatījusi deputātu I.Lībiņas-Egneres, V.Dombrovska, Z.Kalniņas-Lukaševicas, Dz.Zaķa, E.Cilinska un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (Nr.91/Lp11), nolēma noraidīt iepriekš minēto likumprojektu un iesniegt Saeimai izskatīšanai komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu.

Juridiskā komisija lūdz iekļaut kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Pielikumā:     1. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” uz 1.lpp.;

2. Likumprojekta anotācija uz 2. lpp.

Ar cieņu

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja                                                          I.Čepāne

Iesniedz Juridiskā komisija

Likumprojekts

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē

Izdarīt Latvijas Republikas Satversmē šādus grozījumus:

1. Izteikt 9.pantu šādā redakcijā:

„9. Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.”

2. Izteikt 29.pantu šādā redakcijā:

„29. Saeimas locekli nevar aizturēt, apcietināt vai pakļaut mājas arestam un pret viņu nevar uzsākt kriminālvajāšanu, ja tam nepiekrīt Saeima.

Saeimas loceklim nevar piemērot ar personas brīvības ierobežojumu saistītu administratīvu sodu bez Saeimas piekrišanas.”

3. Izteikt 30.pantu šādā redakcijā:

„30. Saeimas locekli var apcietināt un ierobežot viņa personas brīvību, ja to notver pie paša noziedzīga nodarījuma pastrādāšanas. Par katru Saeimas locekļa apcietināšanu divdesmit četru stundu laikā jāpaziņo Saeimas prezidijam, kurš to ceļ priekšā nākošā Saeimas sēdē izlemšanai par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā vai par viņa atsvabināšanu. Laikā starp sesijām, līdz sesijas atklāšanai, par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā lemj Saeimas prezidijs.”

4. Izteikt 36.pantu šādā redakcijā:

„36. Valsts Prezidentu ievēlē ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļu balsu vairākumu.”

5. Izteikt 85.pantu šādā redakcijā:

„85. Latvijā pastāv Satversmes tiesa, kas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas. Satversmes tiesa ir tiesīga atzīt par spēkā neesošiem likumus un citus aktus vai to daļas. Satversmes tiesas tiesnešus uz likumā noteikto laiku apstiprina Saeima, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.”

Likumprojekta

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē

ANOTĀCIJA

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Saeimas vēlēšanas savulaik norisinājās divas dienas, taču šobrīd Latvijā vēlēšanas tiek organizētas tikai vienā dienā. Līdz ar to nepieciešams tehnisks precizējums Latvijas Republikas Satversmes 9.pantā.

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmes 29. un 30.pantā nepieciešami, lai veiktu izmaiņas Saeimas deputāta neaizskaramības institūta reglamentācijā.

Šobrīd spēkā esošās Latvijas Republikas Satversmes 29. un 30.panta redakcijas noteic, ka deputātu apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanu vai citādi aprobežot viņa personas brīvību drīkst tikai pēc tam, kad Saeima tam piekritusi. Deputāta neaizskaramības institūta noteikumi ir plašāki, nekā tas nepieciešams parlamenta aizsardzībai. Līdz ar to pastāvošā kārtība attiecībā uz deputātu neaizskaramību nonāk pretrunā ar vienlīdzīguma principu.

Grozījumu mērķis, runājot par Latvijas Republikas Satversmes 29. un 30. pantu, ir panākt, lai deputāta neaizskaramības pastāvēšana un izmantošana būtu attaisnojama ar objektīvi pamatotu nepieciešamību. Vadoties pēc principa, ka deputāta neaizskaramības attaisnojuma pamatā ir tikai divi mērķi: pirmkārt, aizsargāt parlamenta locekļus no politiski motivētas vajāšanas un, otrkārt, nodrošināt netraucētu deputāta funkciju izpildi un parlamenta darbību.

Saeima 2012.gada 19.janvārī pieņēma un Valsts prezidents 2012.gada 1.februārī izsludināja likumu „Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, kas paredz Valsts prezidenta, Satversmes tiesas tiesnešu, Valsts kontroliera, tiesnešu, ģenerālprokurora, Satversmes aizsardzības biroja direktora un citu Saeimas kārtības ruļļa 25. un 32.pantā neminēto amatpersonu ievēlēšanu, apstiprināšanu, iecelšanu amatā, atbrīvošanu vai atlaišanu no amata, atklāti balsojot par katru atsevišķi.

Kā viens no galvenajiem argumentiem par labu aizklātai balsošanai jāmin tas, ka tādējādi tiek nodrošināta objektīva un neatkarīga lēmuma pieņemšana, pieļaujot deputāta „sirdsapziņas” balsojumu. Tomēr minētais nav vērtējams augstāk par parlamentārās demokrātijas tautas pārstāvības virsprincipu: deputāti ir tautas pārstāvji, un līdz ar to vēlētājiem ir jābūt informētiem par viņu ievēlēto pārstāvju viedokli un rīcību, turklāt šai rīcībai jābūt pārbaudāmai^[1], un to var nodrošināt tikai atklāta balsošana. Nesenie aizklātie balsojumi Latvijas Republikas Saeimas praksē liecina, ka aizklātā balsošana mazina arī sabiedrības uzticību Saeimai un politiskajām partijām.

Aizklātie balsojumi nonivelē politiskās atbildības institūtu, savukārt atklāto balsojumu gadījumā vēlētājs var pārliecināties par katra deputāta vārdu atbilstību viņa rīcībai, jo daudzos gadījumos deputāta patieso nostāju atklāj tikai viņa balsojumi.^[2] Līdz ar to atklātie balsojumi uzliek deputātam atbildību par viņa vārdiem un pienākumu pamatot katru savu lēmumu.

Turklāt aizklātie balsojumi ir ne vien mazinājuši sabiedrības uzticību valsts varai, bet arī radījuši grūtības nozīmīgiem valsts amatpersonu amatiem atrast atbilstošus kandidātus. Savās nozarēs atzīti profesionāļi atsakās kandidēt uz amatiem, nevēlēdamies iziet necaurskatāmo ievēlēšanas procedūru Saeimā.

Grozījumi Latvijas Republikas Satversmes 36. un 85.pantā nepieciešami, lai izveidotu vienotu regulējumu attiecībā uz balsojumiem Saeimā. Šā mērķa sasniegšanai nepieciešams no Latvijas Republikas Satversmes izslēgt deputātu aizklātos balsojumus par Valsts prezidenta ievēlēšanu amatā un Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Grozījumu veikšana 9., 29. un 30.pantā šo jomu neskar. Savukārt grozījumu mērķis, runājot par 36. un 85.pantu, ir veicināt caurskatāmību un atklātību lēmumu pieņemšanas procesā, šādi palielinot arī sabiedrības uzticību Saeimai, politiskajām partijām un valsts varai kopumā. Atklāti Saeimas balsojumi liks katram deputātam skaidrot savus apsvērumus, nodrošinās parlamentārās debates par nozīmīgiem sabiedriskiem jautājumiem un tādējādi veicinās arī diskusiju sabiedrībā par konkrētu lēmumu vai amata kandidātu.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Neparedzēti izdevumi valsts budžetā nav nepieciešami.

4. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Nepieciešami attiecīgi grozījumi Saeimas kārtības rullī un Kriminālprocesa likumā.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Par grozījumu veikšanu notikušas konsultācijas ar Augstākās tiesas pārstāvjiem, Konstitucionālo tiesību ekspertiem un Saeimas Juridiskā biroja padomniekiem.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā un normatīvajos aktos noteikto kārtību un ar jau esošo valsts institūciju palīdzību. Jaunu institūciju dibināšana nav nepieciešama.