Drukāt    Aizvērt
Iesniedz Tautsaimniecības komisija

 

 

___.03.2013.

9/8-

 

 

Saeimas Prezidijam

 

 

          Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā „Par aviāciju”” (Nr.234/Lp11).

                  

 

         

Pielikumā: apkopoto priekšlikumu tabula likumprojekta                                              trešajam lasījumam uz .... lpp.

                                    

                                   

 

Ar cieņu,

 

 

 

 

 

Vjačeslavs Dombrovskis

komisijas priekšsēdētājs


 

Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

Likumprojekts trešajam lasījumam

                                                                                                                                                                      

Grozījumi likumā „Par aviāciju”

( Nr. 234/Lp11 )

 

Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Iesniegtie priekšlikumi ( 31 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Likums „Par aviāciju”

Grozījumi likumā “Par aviāciju”

 

 

 

Grozījumi likumā “Par aviāciju”

 

Izdarīt likumā “Par aviāciju” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 22.nr.; 1997, 13., 23.nr.; 1998, 15., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2002, 12.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 7., 10., 13., 20.nr.; 2005, 10., 15.nr.; 2006, 1., 12., 24.nr.; 2007, 10., 14.nr.; 2008, 9.nr.; 2009, 6., 17.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196.nr.; 2010, 166.nr.; 2011, 99.nr.) šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt likumā “Par aviāciju” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 22.nr.; 1997, 13., 23.nr.; 1998, 15., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2002, 12.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 7., 10., 13., 20.nr.; 2005, 10., 15.nr.; 2006, 1., 12., 24.nr.; 2007, 10., 14.nr.; 2008, 9.nr.; 2009, 6., 17.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196.nr.; 2010, 166.nr.; 2011, 99.nr.) šādus grozījumus:

Likumā lietotie termini

Aeronavigācijas informācija — informācija, kas ietver lidlauku un gaisa kuģu lidojumos izmantojamo aeronavigācijas un elektrotehnisko iekārtu raksturojumu un ziņas par to faktisko stāvokli, gaisa kuģu manevrēšanas kārtību lidlauka satiksmes zonās, gaisa trasēs, maršrutos un citās lidojumu zonās.

 

...............

 

 

 

 

 

.........

Civilās aviācijas drošība — pasākumu komplekss un cilvēku un materiālie resursi, kas paredzēti civilās aviācijas aizsardzībai pret nelikumīgas iejaukšanās aktiem tās darbībā.

Civilās aviācijas drošības programma — pasākumi, kas nepieciešami civilās aviācijas aizsardzībai pret nelikumīgas iejaukšanās aktiem.

Civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpe — personas, kurām attiecīgās aviācijas institūcijas noteiktajā kārtībā uzdots gaisa kuģa lidojuma laikā veikt tā ekspluatāciju.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1. Sadaļā “Likumā lietotie termini”:

izslēgt terminus “Gaisa trase”, “Latvijas Republikas civilās aviācijas gaisa kuģis” un “Lidlauka satiksmes zona” un to skaidrojumus;

papildināt sadaļu pēc termina “Civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpe” ar šādiem terminiem:

Civilās aviācijas gaisa kuģa lidojumu apkalpes loceklis civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpes loceklis, kura pienākumi ir saistīti ar gaisa kuģa vadīšanu.

Civilās aviācijas gaisa kuģa salona apkalpes locekliscivilās aviācijas gaisa kuģa apkalpes loceklis, kura pienākumi ir saistīti ar pasažieru drošības interesēm un pasažieru apkalpošanu gaisa kuģī.”;

1

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Olšteins

Papildināt likuma sadaļā „Likumā lietotie termini” izteikto terminu „Civilās aviācijas drošība” termina skaidrojuma beigās pievienojot iekavās vārdu „(security)”.

Neatbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1. Sadaļā “Likumā lietotie termini”:

izslēgt terminus “Gaisa trase”, “Latvijas Republikas civilās aviācijas gaisa kuģis” un “Lidlauka satiksmes zona”;

papildināt sadaļu pēc termina “Civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpe” ar šādiem terminiem:

Civilās aviācijas gaisa kuģa lidojumu apkalpes loceklis civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpes loceklis, kura pienākumi ir saistīti ar gaisa kuģa vadīšanu.

Civilās aviācijas gaisa kuģa salona apkalpes locekliscivilās aviācijas gaisa kuģa apkalpes loceklis, kura pienākumi ir saistīti ar pasažieru drošības interesēm un pasažieru apkalpošanu gaisa kuģī.”;

Civilās aviācijas gaisa kuģis — civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrēts gaisa kuģis, kuru neizmanto militārie, muitas vai Valsts robežsardzes dienesti.

 

 

 

 

 

 

papildināt sadaļu pēc termina “Civilās aviācijas gaisa kuģis” ar šādu terminu:

Civilās aviācijas personāls — fiziskā persona ar atbilstošu kvalifikāciju funkciju pildīšanai civilās aviācijas jomā.”;

 

 

 

papildināt sadaļu pēc termina “Civilās aviācijas gaisa kuģis” ar šādu terminu:

Civilās aviācijas personāls — fiziskā persona ar atbilstošu kvalifikāciju funkciju pildīšanai civilās aviācijas jomā.”;

Dispečera norādījumi — direktīvi gaisa satiksmes vadības dienesta dispečera norādījumi pilotam attiecībā uz konkrētu darbību veikšanu.

 

.......

 

 

 

 

 

.........

 

Gaisa kuģis, kas ir briesmās, — gaisa kuģis, kas ir situācijā, kurai raksturīga pamatota pārliecība, ka gaisa kuģim un tajā esošajām personām draud nopietnas un tiešas briesmas vai ir nepieciešama tūlītēja palīdzība (briesmu fāze).

 

 

 

 

 

Gaisa kuģu lidojumu drošība — komplekss aviācijas darbības raksturojums, kas nosaka iespēju veikt lidojumus, neapdraudot cilvēku dzīvību un veselību.

aizstāt terminu “Gaisa kuģu lidojumu drošība” un tā skaidrojumu ar terminu un tā skaidrojumu šādā redakcijā:

Gaisa kuģu lidojumu drošums — apdraudējuma nepārtraukta identifikācija un drošības risku pārvaldība, lai garantētu, ka netiktu nodarīts kaitējums personām vai bojājumi īpašumam, samazinot šāda negadījuma iespējamību līdz noteiktam līmenim un saglabājot to noteiktajā vai zemākā līmenī.”

2

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Olšteins

Papildināt likumprojekta 1.pantā izteikto terminu „Gaisa kuģu lidojumu drošums” termina skaidrojuma beigās pievienojot iekavās vārdu „(safety)”.

Neatbalstīts

aizstāt terminu “Gaisa kuģu lidojumu drošība” ar šādu terminu:

Gaisa kuģu lidojumu drošums — apdraudējuma nepārtraukta identifikācija un drošības risku pārvaldība, lai garantētu, ka netiks nodarīts kaitējums personām vai bojājumi īpašumam, samazinot šāda negadījuma iespējamību līdz noteiktam līmenim un saglabājot to noteiktajā vai zemākā līmenī.”

Gaisa pārvadājumi — gaisa kuģu lidojumi, kurus veic, lai par atlīdzību vai saskaņā ar nomas līgumu pārvadātu pasažierus, bagāžu, kravu un pastu.

 

..............

 

 

 

 

 

2. pants. Normatīvie akti, kas regulē Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu un civilās un militārās aviācijas darbību

Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu, kā arī civilās un militārās aviācijas darbību Latvijas Republikā valsts un tās iedzīvotāju interesēs regulē šis likums, šā likuma noteiktās kompetences ietvaros izdotie normatīvie akti, Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi un Eiropas Savienības normatīvie akti.

(26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2006.)

2. 2.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets izdod noteikumus, ja tas nepieciešams Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO), Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas (EUROCONTROL) un Eiropas Civilās aviācijas konferences (ECAC) noteikto tehnisko prasību izpildei, lai garantētu gaisa kuģu lidojumu drošumu un civilās aviācijas drošību. Šādi noteikumi nevar ierobežot privātpersonas pamattiesības.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

 

 

 

2. 2.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“Ministru kabinets izdod noteikumus, ja tas nepieciešams Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO), Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas (EUROCONTROL) un Eiropas Civilās aviācijas konferences (ECAC) noteikto tehnisko prasību izpildei, lai garantētu gaisa kuģu lidojumu drošumu un civilās aviācijas drošību. Šādi noteikumi nevar ierobežot privātpersonas pamattiesības.”;

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

4.1 pants. Valsts atbalsts jaunu gaisa pārvadājumu uzsākšanai un nodrošināšanai

Valsts ir tiesīga sniegt atbalstu jaunu gaisa pārvadājumu uzsākšanai un nodrošināšanai starp lidostām Latvijā, kā arī starp Latvijas un citām Eiropas Savienības lidostām.

Valsts atbalstu jaunu gaisa pārvadājumu uzsākšanai un nodrošināšanai piešķir no Satiksmes ministrijai gadskārtējā valsts budžeta likumā šim mērķim piešķirtās dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem.

3. 4.1 pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Valsts ir tiesīga sniegt” ar vārdiem “Valsts vai pašvaldība ir tiesīga sniegt valsts”;

 

papildināt otro daļu ar vārdiem “vai pašvaldības gadskārtējā budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem”.

 

 

 

 

3. 4.1 pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Valsts ir tiesīga sniegt” ar vārdiem “Valsts vai pašvaldība ir tiesīga sniegt valsts”;

 

papildināt otro daļu ar vārdiem “vai pašvaldības gadskārtējā budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem”.

 

Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros reglamentē valsts atbalsta piešķiršanas kārtību, valsts atbalsta apmēru, ierobežojumus valsts atbalsta piešķiršanai, kā arī prasības personai, lai tā varētu saņemt valsts atbalstu jaunu gaisa pārvadājumu uzsākšanai vai nodrošināšanai.

(12.02.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.03.2009.)

 

 

 

 

 

4.2 pants. Sabiedriskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas saistību uzlikšana regulāriem gaisa pārvadājumiem

Sabiedriskas nozīmes pakalpojumu sniegšana ir valsts noteikta regulāro gaisa pārvadājumu nodrošināšana maz noslogotā maršrutā starp lidostām Latvijā un starp Latvijas un citām Eiropas Savienības lidostām, ja tam ir svarīga nozīme teritorijas ekonomiskajā un sociālajā attīstībā.

Regulāru gaisa pārvadājumu minimālā apjoma, regularitātes un kapacitātes nodrošināšanai gaisa pārvadātājam konkrētajā gaisa pārvadājumu maršrutā uzliek par pienākumu izpildīt tādas sabiedriskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas saistības, kuras gaisa pārvadātājs nenodrošinātu, ja gaisa pārvadājumus šajā maršrutā veiktu, balstoties tikai uz komerciāliem principiem.

4. 4.2 pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “valsts” ar vārdiem “vai pašvaldības”;

 

papildināt trešo daļu pēc vārda “valsts” ar vārdiem “vai pašvaldība”.

 

 

 

 

4. 4.2 pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “valsts” ar vārdiem “vai pašvaldības”;

 

papildināt trešo daļu pēc vārda “valsts” ar vārdiem “vai pašvaldība”.

 

Valsts ir tiesīga kompensēt gaisa pārvadātājam radušos papildu izdevumus, kas nepieciešami, lai izpildītu tam uzliktās sabiedriskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas saistības.

Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros reglamentē kārtību, kādā nosakāmas sabiedriskas nozīmes pakalpojumu snieg­šanas saistības regulāro gaisa pārvadājumu nodrošināšanā, un kārtību, kādā nosakāma kompensācija gaisa pārvadātājam radušos papildu izdevumu segšanai.

(12.02.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.03.2009.)

 

 

 

 

 

6. pants. Aviācijas departamenta, Civilās aviācijas aģentūras un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja kompetence

 

 

 

 

 

Aviācijas departaments:

1) izstrādā civilās aviācijas perspektīvās attīstības programmu un koncepciju projektus;

 

 

 

 

 

2) izsniedz licences komercdarbības veikšanai gaisa satiksmes pakalpojumu jomā;

 

 

 

 

 

3) izstrādā līgumus starptautisko lidojumu un gaisa pārvadājumu jomā, piedalās šo līgumu noslēgšanā vai Latvijas Republikas Ministru kabineta pilnvarojumā slēdz tos patstāvīgi;

 

 

 

 

 

4) sadarbojas ar citu valstu valdību pārstāvjiem un pilnvarotām aviācijas institūcijām, kā arī ar starptautiskajām civilās aviācijas organizācijām gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības attīstības jautājumos;

 

 

 

 

 

5) pieprasa no juridiskajām un fiziskajām personām, kuru darbība saistīta ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu vai civilās aviācijas līdzekļu ekspluatāciju, savu funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju;

 

 

 

 

 

6) izsniedz atļaujas veikt pasažieru, bagāžas un kravas pārvadājumus, kā arī speciālos aviācijas darbus;

 

 

 

 

 

7) (izslēgts ar 11.05.2006. likumu).

 

 

 

 

 

Civilās aviācijas aģentūra:

5. 6.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“Civilās aviācijas aģentūra:

 

 

 

5. 6.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“Civilās aviācijas aģentūra:

1) veic Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības valsts uzraudzību;

1) veic Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības valsts uzraudzību;

 

 

 

1) veic Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības valsts uzraudzību;

2) aizliedz darbību, kas saistīta ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu vai civilās aviācijas gaisa kuģu, lidlauku un citu civilās aviācijas objektu un iekārtu ekspluatāciju, ja tiek pārkāpti šā likuma un citu uz tā pamata izdoto normatīvo aktu noteikumi, kā arī darbību, kas apdraud gaisa kuģu lidojumu drošību;

2) izstrādā pasākumus civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības līmeņa uzturēšanai un paaugstināšanai, kā arī uzraudzības nodrošināšanai;

 

 

 

2) izstrādā pasākumus civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības līmeņa uzturēšanai un paaugstināšanai, kā arī uzraudzības nodrošināšanai;

3) (izslēgts ar 15.12.2005. likumu);

3) aizliedz darbību, kas saistīta ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu vai civilās aviācijas gaisa kuģu, lidlauku un citu civilās aviācijas objektu un iekārtu ekspluatāciju, ja tiek pārkāpti šā likuma un citu uz tā pamata izdoto normatīvo aktu noteikumi, kā arī darbību, kas apdraud gaisa kuģu lidojumu drošumu;

 

 

 

3) aizliedz darbību, kas saistīta ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu vai civilās aviācijas gaisa kuģu, lidlauku un citu civilās aviācijas objektu un iekārtu ekspluatāciju, ja tiek pārkāpti šā likuma un citu uz tā pamata izdoto normatīvo aktu noteikumi, kā arī darbību, kas apdraud gaisa kuģu lidojumu drošumu;

4) izstrādā pasākumus gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības nodrošināšanai, kā arī uzrauga Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra darbību;

4) izskata likumā noteiktajā kārtībā administratīvo pārkāpumu lietas par pārkāpumiem civilās aviācijas jomā un uzliek administratīvos sodus;

 

 

 

4) izskata likumā noteiktajā kārtībā administratīvo pārkāpumu lietas par pārkāpumiem civilās aviācijas jomā un uzliek administratīvos sodus;

5) pieprasa no juridiskajām un fiziskajām personām, kuru darbība saistīta ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu vai civilās aviācijas līdzekļu ekspluatāciju, savu funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju;

5) veic civilās aviācijas personāla sertificēšanu un uzraudzību, tajā skaitā izsniedz civilās aviācijas gaisa kuģu apkalpes locekļu, gaisa satiksmes vadības dispečeru un gaisa kuģu tehniskās apkopes personāla apliecības, pagarina to derīguma termiņu, kā arī aptur to darbību vai anulē minētās apliecības;

3

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Olšteins

Papildināt likumprojekta 5.pantā izteikto likuma 6.panta otrās daļas 5.punktu pēc vārdiem „gaisa satiksmes vadības dispečeru” ar vārdiem „ , gaisa satiksmes informatīvā dienesta operatoru”.

Atbalstīts

 

Redakcionāli precizēts

5) veic civilās aviācijas personāla sertificēšanu un uzraudzību, tajā skaitā izsniedz civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu apkalpes locekļu, gaisa satiksmes vadības dispečeru, gaisa satiksmes informatīvā dienesta operatoru un gaisa kuģu tehniskās apkopes personāla apliecības, pagarina to derīguma termiņu, kā arī aptur šo apliecību darbību vai anulē minētās apliecības;

6) reģistrē civilās aviācijas gaisa kuģus Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā;

6) veic civilās aviācijas personāla veselības pārbaužu uzraudzību, izsniedz civilās aviācijas personāla veselības apliecības, pagarina to derīguma termiņu, kā arī aptur šo apliecību darbību vai anulē minētās apliecības, sertificē un uzrauga civilās aviācijas medicīnas ekspertus un civilās aviācijas medicīnas centrus;

 

 

 

6) veic civilās aviācijas personāla veselības pārbaužu uzraudzību, izsniedz civilās aviācijas personāla veselības apliecības, pagarina to derīguma termiņu, kā arī aptur šo apliecību darbību vai anulē minētās apliecības, sertificē un uzrauga civilās aviācijas medicīnas ekspertus un civilās aviācijas medicīnas centrus;

7) (izslēgts ar 29.03.2007. likumu);

7) reģistrē civilās aviācijas gaisa kuģus Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā;

 

 

 

7) reģistrē civilās aviācijas gaisa kuģus Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā;

8) (izslēgts ar 12.06.2003. likumu);

8) veic civilās aviācijas gaisa kuģu ekspluatantu sertificēšanu un uzraudzību, kā arī izsniedz un anulē ekspluatanta apliecības, izdara tajās grozījumus;

 

 

Redakcionāli precizēts

8) veic civilās aviācijas gaisa kuģu ekspluatantu sertificēšanu un uzraudzību, izsniedz un anulē ekspluatanta apliecības, kā arī izdara tajās grozījumus;

9) sagatavo normatīvos aktus, kuri regulē civilās aviācijas darbību;

9) veic civilās aviācijas gaisa kuģu tehniskās apkopes un lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizāciju sertificēšanu un uzraudzību;

 

 

 

9) veic civilās aviācijas gaisa kuģu tehniskās apkopes un lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizāciju sertificēšanu un uzraudzību;

10) sadarbojas ar citu valstu valdību pilnvarotām aviācijas institūcijām Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības valsts uzraudzības un gaisa kuģu meklēšanas un glābšanas jomā;

10) veic civilās aviācijas gaisa kuģa lidotspējas izvērtēšanu un uzraudzību, tajā skaitā izsniedz apliecību par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem, lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu un trokšņa līmeņa sertifikātu, kā arī apstiprina gaisa kuģa tehniskās apkopes programmu;

 

 

 

10) veic civilās aviācijas gaisa kuģa lidotspējas izvērtēšanu un uzraudzību, tajā skaitā izsniedz apliecību par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem, lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu un trokšņa līmeņa sertifikātu, kā arī apstiprina gaisa kuģa tehniskās apkopes programmu;

11) izmeklē incidentus gadījumos, kad to neveic Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs atbilstoši šā panta trešās daļas 1.punktam;

11) veic aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju sertifikāciju un uzraudzību, kā arī izstrādā aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju darbības uzlabošanas plānu;

 

 

 

11) veic aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju sertifikāciju un uzraudzību, kā arī izstrādā aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju darbības uzlabošanas plānu;

12) nodrošina lidlaukā sniegto pakalpojumu maksas noteikšanas un mainīšanas uzraudzību atbilstoši šā likuma 28.panta sestajā daļā paredzētajai kārtībai.

12) sertificē civilās aviācijas personāla profesionālās pilnveides iestādes, apstiprina profesionālās pilnveides izglītības programmas, instruktorus un eksaminētājus, kā arī veic to darbības uzraudzību;

 

 

 

12) sertificē civilās aviācijas personāla profesionālās pilnveides iestādes, apstiprina profesionālās pilnveides izglītības programmas, instruktorus un eksaminētājus, kā arī veic to darbības uzraudzību;

 

13) veic civilās aviācijas lidlauku sertificēšanu, to izveidošanas, projektēšanas un ekspluatācijas uzraudzību;

 

 

 

13) veic civilās aviācijas lidlauku sertificēšanu, to izveidošanas, projektēšanas un ekspluatācijas uzraudzību;

 

14) novērtē gaisa kuģu lidojumiem potenciāli bīstamu objektu bīstamību, izsniedz atļaujas šo objektu būvēšanai, uzstādīšanai un izvietošanai;

 

 

 

14) novērtē gaisa kuģu lidojumiem potenciāli bīstamu objektu bīstamību, izsniedz atļaujas šo objektu būvēšanai, uzstādīšanai un izvietošanai;

 

15) pieprasa savu funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju no juridiskajām un fiziskajām personām, kuru darbība saistīta ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu vai civilās aviācijas līdzekļu ekspluatāciju;

 

 

 

15) pieprasa savu funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju no juridiskajām un fiziskajām personām, kuru darbība saistīta ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu vai civilās aviācijas līdzekļu ekspluatāciju;

 

16) sagatavo normatīvos aktus, kuri regulē civilās aviācijas darbību;

 

 

 

16) sagatavo normatīvos aktus, kuri regulē civilās aviācijas darbību;

 

17) sadarbojas ar citu valstu valdību pilnvarotām aviācijas institūcijām Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības valsts uzraudzības un gaisa kuģu meklēšanas un glābšanas jomā;

 

 

 

17) sadarbojas ar citu valstu valdību pilnvarotām aviācijas institūcijām Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības valsts uzraudzības un gaisa kuģu meklēšanas un glābšanas jomā;

 

18) sadarbojas ar citu valstu valdību pilnvarotām aviācijas institūcijām funkcionālo gaisa telpas bloku izveidē un uzraudzībā;

 

 

 

18) sadarbojas ar citu valstu valdību pilnvarotām aviācijas institūcijām funkcionālo gaisa telpas bloku izveidē un uzraudzībā;

 

19) nodrošina incidentu izmeklēšanu gadījumos, kad to neveic Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs atbilstoši šā panta trešās daļas 1.punktam.”;

 

 

 

19) nodrošina incidentu izmeklēšanu gadījumos, kad to neveic Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs atbilstoši šā panta trešās daļas 1.punktam.”;

Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs:

1) izmeklē civilās aviācijas nelaimes gadījumus, nopietnus incidentus un, ja tas nepieciešams lidojumu drošības uzlabošanai, arī incidentus;

 

 

 

 

 

2) izstrādā drošuma rekomendācijas civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu cēloņu novēršanai turpmākajā civilās aviācijas darbībā un kontrolē šo lidojumu drošuma rekomendāciju ievērošanu;

 

 

 

 

 

3) ziņo Satiksmes ministrijai par Latvijas Republikas teritorijā un citās valstīs notikušajiem civilās aviācijas nelaimes gadījumiem un incidentiem;

 

 

 

 

 

4) ziņo ieinteresēto valstu aviācijas institūcijām, personām un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijai (ICAO) par Latvijas Republikas teritorijā notikušajiem civilās aviācijas nelaimes gadījumiem un incidentiem.

 

 

 

 

 

Aviācijas departamenta, Civilās aviācijas aģentūras un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja speciālistiem ir tiesības iekļūt un netraucēti pildīt dienesta pienākumus visos civilās aviācijas objektos, kas atrodas Latvijas Republikas teritorijā.

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“Aviācijas departamenta, Civilās aviācijas aģentūras un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja darbiniekam, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības netraucēti iekļūt visos civilās aviācijas objektos, kas atrodas Latvijas Republikas teritorijā.”

 

 

 

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“Aviācijas departamenta, Civilās aviācijas aģentūras un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja darbiniekam, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības netraucēti iekļūt visos civilās aviācijas objektos, kas atrodas Latvijas Republikas teritorijā.”;

Civilās aviācijas aģentūra var izdot administratīvos aktus par aizliegumu vai ierobežojumu piemērošanu darbībām, kas saistītas ar civilās aviācijas personāla sertificēšanu, Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu vai civilās aviācijas gaisa kuģu, lidlauku un citu civilās aviācijas objektu un iekārtu ekspluatāciju, lai nodrošinātu Eiropas Savienības tiesību aktos noteikto aviācijas drošības prasību īstenošanu. Administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

 

4

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Olšteins

Aizstāt likuma 6.panta piektajā daļā vārdus „aviācijas drošības” ar vārdiem „civilās aviācijas drošības un gaisa kuģu lidojumu drošuma”.

Atbalstīts

aizstāt piektajā daļā vārdus “aviācijas drošības” ar vārdiem “civilās aviācijas drošības un gaisa kuģu lidojumu drošuma”.

Civilās aviācijas aģentūra Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā privātpersonai ar līgumu var deleģēt izpletņlēcēju desantēšanas, ultravieglo gaisa kuģu ekspluatācijas uzraudzību, ultravieglo gaisa kuģu pilotu un tehniskās apkopes personāla sertificēšanu un motoparaplānu un motodeltaplānu reģistrāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.10.1998., 12.06.2003., 22.06.2005., 15.12.2005.,11.05.2006., 29.03.2007., 16.07.2009. un 09.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 30.06.2011.)

 

 

 

 

 

 

6. Papildināt otro nodaļu ar 6.1 un 6.2 pantu šādā redakcijā:

6.1 pants. Civilās aviācijas aģentūras inspektors

Civilās aviācijas aģentūras inspektors ir persona, kas Civilās aviācijas aģentūras vārdā veic šā likuma 6.panta otrajā daļā noteiktās uzraudzības funkcijas.

Civilās aviācijas aģentūras inspektors, pildot dienesta pienākumus, uzrāda inspektora apliecību.

Civilās aviācijas aģentūras inspektora apliecības paraugu apstiprina Ministru kabinets.

 

 

 

6. Papildināt otro nodaļu ar 6.1 un 6.2 pantu šādā redakcijā:

6.1 pants. Civilās aviācijas aģentūras inspektors

Civilās aviācijas aģentūras inspektors ir persona, kas Civilās aviācijas aģentūras vārdā veic šā likuma 6.panta otrajā daļā noteiktās uzraudzības funkcijas.

Civilās aviācijas aģentūras inspektors, pildot dienesta pienākumus, uzrāda inspektora apliecību.

Civilās aviācijas aģentūras inspektora apliecības paraugu apstiprina Ministru kabinets.

 

6.2 pants. Civilās aviācijas aģentūras inspektora tiesības

Civilās aviācijas aģentūras inspektoram ir tiesības:

1) netraucēti pārbaudīt jebkuru teritoriju, objektu un iekārtu, kas saistīta ar civilās aviācijas darbību vai kas var ietekmēt gaisa kuģu lidojuma drošumu vai civilās aviācijas drošību;

 

 

 

6.2 pants. Civilās aviācijas aģentūras inspektora tiesības

Civilās aviācijas aģentūras inspektoram ir tiesības:

1) netraucēti pārbaudīt jebkuru teritoriju, objektu un iekārtu, kas saistīta ar civilās aviācijas darbību vai kas var ietekmēt gaisa kuģu lidojuma drošumu vai civilās aviācijas drošību;

 

2) pieprasīt, lai tiek uzrādīta atļauja, licence, sertifikāts un citi dokumenti, kas personai dod tiesības veikt ar civilo aviāciju saistītas darbības atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kā arī, ja nepieciešams, pieprasīt šo dokumentu kopijas;

 

 

 

2) pieprasīt, lai tiek uzrādīta atļauja, licence, sertifikāts un citi dokumenti, kas personai dod tiesības veikt ar civilo aviāciju saistītas darbības atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kā arī, ja nepieciešams, pieprasīt šo dokumentu kopijas;

 

3) sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu un savas kompetences ietvaros pieņemt lēmumu par tiesiskā pienākuma uzlikšanu;

 

 

 

3) sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu un savas kompetences ietvaros pieņemt lēmumu par tiesiskā pienākuma uzlikšanu;

 

4) aizliegt ekspluatēt jebkuru civilās aviācijas objektu, ja pārbaudes laikā konstatēts, ka tas neatbilst Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajam tehniskajam stāvoklim un var radīt draudus gaisa kuģa lidojumu drošumam vai civilās aviācijas drošībai;

5

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Olšteins

Papildināt likumprojekta 6.pantā izteikto likuma 6.2 panta pirmās daļas 4.apakšpunktu pēc vārdiem „tas neatbilst” ar vārdiem „Eiropas Savienības tiesību aktos vai”.

Atbalstīts

4) aizliegt ekspluatēt jebkuru civilās aviācijas objektu, ja pārbaudes laikā konstatēts, ka tas neatbilst Eiropas Savienības tiesību aktos vai Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajam tehniskajam stāvoklim un var radīt draudus gaisa kuģa lidojumu drošumam vai civilās aviācijas drošībai;

 

5) pieprasīt, lai civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpes loceklis, gaisa satiksmes vadības dispečers, gaisa satiksmes informatīvā dienesta operators un gaisa kuģa tehniskās apkopes personāla loceklis uzrāda kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un veselības apliecību, ja tā ir nepieciešama;

 

 

 

5) pieprasīt, lai civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpes loceklis, gaisa satiksmes vadības dispečers, gaisa satiksmes informatīvā dienesta operators un gaisa kuģa tehniskās apkopes personāla loceklis uzrāda kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un veselības apliecību, ja tā ir nepieciešama;

 

6) aizliegt civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpes loceklim, gaisa satiksmes vadības dispečeram, gaisa satiksmes informatīvā dienesta operatoram un gaisa kuģa tehniskās apkopes personāla loceklim pildīt savas funkcijas, ja konstatēts, ka viņam nav derīgas kvalifikācijas apliecības vai derīgas veselības apliecības, kā arī tad, ja ir pamatotas aizdomas, ka persona slimības, noguruma vai citu apstākļu dēļ nevar pildīt savas funkcijas, vai ja ir pamatotas aizdomas, ka persona atrodas alkoholisko, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu ietekmē;

 

 

 

6) aizliegt civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpes loceklim, gaisa satiksmes vadības dispečeram, gaisa satiksmes informatīvā dienesta operatoram un gaisa kuģa tehniskās apkopes personāla loceklim pildīt savas funkcijas, ja konstatēts, ka viņam nav derīgas kvalifikācijas apliecības vai derīgas veselības apliecības, kā arī tad, ja ir pamatotas aizdomas, ka persona slimības, noguruma vai citu apstākļu dēļ nevar pildīt savas funkcijas, vai ja ir pamatotas aizdomas, ka persona atrodas alkoholisko, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu ietekmē;

 

7) aizliegt civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpes loceklim, gaisa satiksmes vadības dispečeram, gaisa satiksmes informatīvā dienesta operatoram un gaisa kuģa tehniskās apkopes personāla loceklim pildīt savas funkcijas, ja attiecīgā persona atsakās veikt pārbaudi, lai noteiktu alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā un konstatētu, vai tā ir lietojusi alkoholu.

 

 

 

7) aizliegt civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpes loceklim, gaisa satiksmes vadības dispečeram, gaisa satiksmes informatīvā dienesta operatoram un gaisa kuģa tehniskās apkopes personāla loceklim pildīt savas funkcijas, ja attiecīgā persona atsakās veikt pārbaudi, lai noteiktu alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā un konstatētu, vai tā ir lietojusi alkoholu.

 

Civilās aviācijas aģentūras inspektoram ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pārbaudīt civilās aviācijas personālu, lai konstatētu, vai tas ir lietojis alkoholu, narkotiskās, psihotropās vai citas apreibinošas vielas.”

 

 

 

Civilās aviācijas aģentūras inspektoram ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pārbaudīt civilās aviācijas personālu, lai konstatētu, vai tas ir lietojis alkoholu, narkotiskās, psihotropās vai citas apreibinošas vielas.”

9. pants. Gaisa kuģa reģistrācijas nosacījumi un kārtība

Gaisa kuģi Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrē, ja:

1) Civilās aviācijas aģentūrai ir iesniegts gaisa kuģa īpašnieka vai ekspluatanta rakstveida pieteikums;

2) gaisa kuģis ir izslēgts no citas valsts gaisa kuģu reģistra vai nav bijis reģistrēts;

3) ir dokuments, kas apliecina, ka gaisa kuģis ir konstruēts un būvēts, ievērojot normas, kuras nosaka gaisa kuģa derīgumu lidojumiem (gaisa kuģa tipa sertifikāts, citas valsts izsniegta apliecība par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem vai eksportapliecība, kompetentas komisijas atzinums par amatieru būvēta gaisa kuģa derīgumu lidojumiem u. c.);

4) gaisa kuģis atbilst Latvijas Republikas tiesību aktos noteiktajām lidojuma derīguma un vides aizsardzības prasībām, ja tās nenosaka Eiropas Savienības tiesību akti, vai Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajām lidojuma derīguma un vides aizsardzības prasībām.

Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2005. un 11.05.2006. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2006.)

 

 

 

 

 

 

7. Papildināt likumu ar 9.pantu šādā redakcijā:

9.1 pants. Gaisa kuģa īpašnieka un ekspluatanta atbildība

Gaisa kuģa īpašniekam un ekspluatantam aizliegts nodot gaisa kuģi lidojumu veikšanai personai, kurai nav gaisa kuģa lidojumu apkalpes locekļa apliecības ar atbilstošu kvalifikācijas atzīmi un kura nav apdrošināta saskaņā ar šā likuma 111.pantu.

 

 

Redakcionāli precizēts

7. Papildināt likumu ar 9.pantu šādā redakcijā:

9.1 pants. Gaisa kuģa īpašnieka un ekspluatanta atbildība

Gaisa kuģa īpašniekam un ekspluatantam aizliegts nodot gaisa kuģi lidojumu veikšanai personai, kurai nav civilās aviācijas gaisa kuģa lidojumu apkalpes locekļa apliecības ar atbilstošu kvalifikācijas atzīmi un kura nav apdrošināta saskaņā ar šā likuma 111.pantu.

13. pants. Gaisa kuģa izslēgšana no Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistra

Gaisa kuģi no Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistra izslēdz:

1) pēc gaisa kuģa īpašnieka lūguma;

2) ja īpašuma tiesības vai lietošanas tiesības uz gaisa kuģi neatbilst šā likuma 7. panta noteikumiem;

3) ja gaisa kuģis tiek reģistrēts Latvijas Republikas militārās aviācijas gaisa kuģu reģistrā;

 

 

 

 

 

4) ja pēdējo triju gadu laikā nav izsniegta, pagarināta vai atzīta par Latvijas Republikas teritorijā spēkā esošu citas valsts izsniegta apliecība par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem un ja gaisa kuģa īpašnieks Ministru kabineta noteiktajā laikā nav pierādījis, ka gaisa kuģis lidojumiem ir derīgs;

5) ja gaisa kuģis cietis nelaimes gadījumā un tā meklēšana saskaņā ar šā likuma 69. panta noteikumiem ir pārtraukta.

 

 

 

 

 

Ieķīlātu gaisa kuģi no Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistra izslēdz tikai ar kreditora (kreditoru) rakstveida piekrišanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2005., 26.10.2006. un 29.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 02.05.2007.)

 

 

 

 

 

 

8. Papildināt likumu ar 13.pantu šādā redakcijā:

13.1 pants. Sadarbības līgums par gaisa kuģa ekspluatācijas uzraudzību

Civilās aviācijas aģentūra saskaņā ar 1944.gada 7.decembra Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 83.bis pantu var slēgt sadarbības līgumu ar citu valstu civilās aviācijas uzraugošo iestādi par gaisa kuģa ekspluatācijas uzraudzību.”

 

 

 

8. Papildināt likumu ar 13.pantu šādā redakcijā:

13.1 pants. Sadarbības līgums par gaisa kuģa ekspluatācijas uzraudzību

Civilās aviācijas aģentūra saskaņā ar 1944.gada 7.decembra Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 83.bis pantu var slēgt sadarbības līgumu ar citu valstu civilās aviācijas uzraugošo iestādi par gaisa kuģa ekspluatācijas uzraudzību.”

Piektā nodaļa
CIVILĀS AVIĀCIJAS PERSONĀLS

30. pants. Civilās aviācijas personālam izvirzāmās prasības

Civilās aviācijas personālam ir jābūt speciāli sagatavotam un ar ieņemamajam amatam noteiktu nepieciešamo darba stāžu, bet atsevišķu kategoriju civilās aviācijas personāla veselības stāvoklim jāatbilst noteiktām prasībām.

Civilās aviācijas personālam izvirzāmās prasības nosaka Ministru kabinets.

Gaisa kuģu apkalpes locekļu darba un atpūtas laika organizēšanas un ievērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2005. un 13.03.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2008.)

9. Aizstāt 30.panta pirmajā daļā vārdus “un ar ieņemamajam amatam noteiktu nepieciešamo darba stāžu” ar vārdiem “ar tā funkciju pildīšanai atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi”.

 

 

 

 

9. Aizstāt 30.panta pirmajā daļā vārdus “un ar ieņemamajam amatam noteiktu nepieciešamo darba stāžu” ar vārdiem “ar tā funkciju pildīšanai atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi”.

 

31. pants. Civilās aviācijas personāla sagatavošana

Civilās aviācijas personāla sagatavošanas, pārkvalifikācijas un kvalifikācijas celšanas valsts uzraudzību veic Latvijas Republikas Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija un Civilās aviācijas aģentūra.

Mācību programmas speciālajās aviācijas disciplīnās, kā arī aviācijas sportistu sagatavošanas programmas apstiprina Civilās aviācijas aģentūra.

Tiesības sagatavot un pārkvalificēt civilās aviācijas personālu, kā arī celt tā kvalifikāciju ir fiziskajām un juridiskajām personām un iestādēm, kas sertificētas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

10. 31.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Latvijas Republikas Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija” ar vārdiem “Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija”;

 

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“Profesionālās pilnveides izglītības programmas speciālajās aviācijas disciplīnās apstiprina Civilās aviācijas aģentūra.”

 

 

 

 

10. 31.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Latvijas Republikas Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija” ar vārdiem “Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija”;

 

 

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“Profesionālās pilnveides izglītības programmas speciālajās aviācijas disciplīnās apstiprina Civilās aviācijas aģentūra.”

 

 

11. Papildināt likumu ar 31.pantu šādā redakcijā:

31.2 pants. Mācību un pārbaudes lidojumu veikšana

Lai iegūtu civilās aviācijas gaisa kuģa lidojumu apkalpes locekļa apliecību, noteiktās kvalifikācijas atzīmi, pagarinātu apliecības derīguma termiņu vai apliecību atjaunotu, persona veic mācību un pārbaudes lidojumus saskaņā ar Civilās aviācijas aģentūras apstiprinātu profesionālās pilnveides izglītības programmu vai pārbaudes programmu.

Lidojumu instruktors vai lidojumu eksaminētājs ir atbildīgs par gaisa kuģa ekspluatācijas noteikumu ievērošanu un lidojumu drošību mācību un pārbaudes lidojumu laikā.”

 

 

 

11. Papildināt likumu ar 31.pantu šādā redakcijā:

31.2 pants. Mācību un pārbaudes lidojumu veikšana

Lai iegūtu civilās aviācijas gaisa kuģa lidojumu apkalpes locekļa apliecību, noteiktās kvalifikācijas atzīmi, pagarinātu apliecības derīguma termiņu vai apliecību atjaunotu, persona veic mācību un pārbaudes lidojumus saskaņā ar Civilās aviācijas aģentūras apstiprinātu profesionālās pilnveides izglītības programmu vai pārbaudes programmu.

Lidojumu instruktors vai lidojumu eksaminētājs ir atbildīgs par gaisa kuģa ekspluatācijas noteikumu ievērošanu un lidojumu drošumu mācību un pārbaudes lidojumu laikā.”

32. pants. Civilās aviācijas personāla apliecība

Civilās aviācijas personālam atbilstoši viņa specialitātei, sagatavotības pakāpei un darba pieredzei izsniedz attiecīgu apliecību un piešķir kvalifikāciju, kuru apliecina, izdarot attiecīgu kvalifikācijas atzīmi speciālista apliecībā.

Civilās aviācijas personāla apliecībā tiek atzīmēts tās derīguma termiņš. Kad šis termiņš izbeidzas, aviācijas speciālistam, lai pagarinātu apliecības derīguma termiņu, jāpierāda, ka viņš atbilst noteiktām prasībām.

Civilās aviācijas personālam izsniegto apliecību ar Civilās aviācijas aģentūras direktora lēmumu var atzīt par nederīgu, ja tiek konstatēts, ka persona, kurai izsniegta apliecība, neatbilst noteiktām prasībām. Šāda apliecība jānodod Civilās aviācijas aģentūrai.

Kārtību, kādā Civilās aviācijas aģentūra atzīst par derīgu Latvijas Republikas teritorijā citas valsts izsniegtu civilās aviācijas personāla apliecību, nosaka Ministru kabinets.

Kārtību, kādā izsniedzama vai pagarināma civilās aviācijas personāla apliecība, nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2005. un 11.05.2006. likumu, kas stājas spēkā 13.06.2006.)

12. 32.pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus “darba” un “speciālista”;

 

 

 

 

 

 

izslēgt otro daļu.

 

6

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Olšteins

Aizstāt 32.panta pirmajā daļā vārdu „personālam” ar vārdiem „personāla loceklim”, kā arī papildināt aiz vārdiem „izsniedz attiecīgu” ar vārdiem „civilās aviācijas personāla” un aiz vārdiem „kvalifikācijas atzīmi” ar vārdiem „civilās aviācijas personāla”;

 

 

 

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Olšteins

Aizstāt 32.panta trešajā daļā vārdu „personālam” ar vārdiem „personāla loceklim”.

 

Atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.8

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts. Iekļauts priekšlikumā Nr.8

 

 

 

 

8

Atbildīgā komisija

Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

32.pants. Civilās aviācijas personāla apliecība

Civilās aviācijas personāla loceklim atbilstoši viņa specialitātei, sagatavotības pakāpei un pieredzei izsniedz attiecīgu civilās aviācijas personāla apliecību un piešķir kvalifikāciju, kuru apliecina, izdarot attiecīgu atzīmi civilās aviācijas personāla apliecībā.

Civilās aviācijas personāla loceklim izsniegto apliecību ar Civilās aviācijas aģentūras direktora lēmumu var atzīt par nederīgu, ja tiek konstatēts, ka persona, kurai izsniegta apliecība, neatbilst noteiktām prasībām. Šāda apliecība jānodod Civilās aviācijas aģentūrai.

Kārtību, kādā Civilās aviācijas aģentūra atzīst par derīgu Latvijas Republikas teritorijā citas valsts izsniegtu civilās aviācijas personāla apliecību, nosaka Ministru kabinets.

Kārtību, kādā izsniedzama vai pagarināma civilās aviācijas personāla apliecība, nosaka Ministru kabinets.”

Atbalstīts

 

 

12. Izteikt 32.pantu šādā redakcijā:

32.pants. Civilās aviācijas personāla apliecība

Civilās aviācijas personāla loceklim atbilstoši viņa specialitātei, sagatavotības pakāpei un pieredzei izsniedz attiecīgu civilās aviācijas personāla apliecību un piešķir kvalifikāciju, kuru apliecina, izdarot attiecīgu atzīmi civilās aviācijas personāla apliecībā.

Civilās aviācijas personāla loceklim izsniegto apliecību ar Civilās aviācijas aģentūras direktora lēmumu var atzīt par nederīgu, ja tiek konstatēts, ka persona, kurai izsniegta apliecība, neatbilst noteiktām prasībām. Šāda apliecība jānodod Civilās aviācijas aģentūrai.

Kārtību, kādā Civilās aviācijas aģentūra atzīst par derīgu Latvijas Republikas teritorijā citas valsts izsniegtu civilās aviācijas personāla apliecību, nosaka Ministru kabinets.

Kārtību, kādā izsniedzama vai pagarināma civilās aviācijas personāla apliecība, nosaka Ministru kabinets.”

33. pants. Aviācijas personāla pienākumi

Aviācijas personāls, pildot savas funkcijas, ievēro nacionālo normatīvo aktu, Latvijas Republikai saistošu starptautisko līgumu un Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības.

(15.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

13. 33.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

33.pants. Civilās aviācijas personāla pienākumi”;

aizstāt panta tekstā vārdu “Aviācijas” ar vārdiem “Civilās aviācijas”.

 

 

 

13. 33.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

33.pants. Civilās aviācijas personāla pienākumi”;

aizstāt panta tekstā vārdu “Aviācijas” ar vārdiem “Civilās aviācijas”.

34. pants. Aizliegums aviācijas speciālistam pildīt savas funkcijas

Aviācijas speciālistam ir aizliegts pildīt savas funkcijas, ja viņš:

1) nevar uzrādīt apliecību vai tajā trūkst noteiktās kvalifikācijas atzīmes, kas atļauj pildīt šādas funkcijas, vai noteiktā laikā nav pārbaudīta speciālista atbilstība noteiktai kvalifikācijai;

2) ir slims, noguris vai citu apstākļu dēļ nevar pildīt savas funkcijas, garantējot gaisa kuģa lidojuma un civilās aviācijas drošību;

3) ir alkohola, narkotisko vielu, medikamentu vai toksisko vielu iespaidā.

14. Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

34.pants. Aizliegums civilās aviācijas personālam pildīt tam noteiktās funkcijas

Civilās aviācijas personāla loceklim ir aizliegts pildīt viņam noteiktās funkcijas, ja viņš:

1) nevar uzrādīt attiecīgu civilās aviācijas personāla apliecību vai tajā trūkst noteiktās kvalifikācijas atzīmes, kas atļauj pildīt šādas funkcijas, vai noteiktā laikā nav pārbaudīta aviācijas personāla locekļa atbilstība attiecīgajai kvalifikācijai;

2) ir slims, noguris vai citu apstākļu dēļ nevar pildīt savas funkcijas, garantējot gaisa kuģa lidojumu drošumu un civilās aviācijas drošību;

3) atrodas alkoholisko vielu ietekmē un alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles;

 

 

Redakcionāli precizēts

14. Izteikt 34.pantu šādā redakcijā:

34.pants. Aizliegums civilās aviācijas personālam pildīt tam noteiktās funkcijas

Civilās aviācijas personāla loceklim ir aizliegts pildīt viņam noteiktās funkcijas, ja viņš:

1) nevar uzrādīt attiecīgu civilās aviācijas personāla apliecību vai tajā trūkst noteiktās kvalifikācijas atzīmes, kas atļauj pildīt šādas funkcijas, vai noteiktā laikā nav pārbaudīta civilās aviācijas personāla locekļa atbilstība attiecīgajai kvalifikācijai;

2) ir slims, noguris vai citu apstākļu dēļ nevar pildīt savas funkcijas, garantējot gaisa kuģa lidojumu drošumu un civilās aviācijas drošību;

3) atrodas alkoholisko vielu ietekmē un alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles;

 

4) atrodas narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu ietekmē.

Civilās aviācijas personāla loceklim, pildot viņam noteiktās funkcijas, pēc Civilās aviācijas aģentūras inspektora pieprasījuma ir pienākums uzrādīt civilās aviācijas personāla apliecību un veselības apliecību, ja tā ir nepieciešama.

Ja civilās aviācijas personāla loceklis pilda savas funkcijas, neievērojot šā panta pirmās daļas 2.punkta prasības, Civilās aviācijas aģentūras inspektors var pieņemt lēmumu uz noteiktu laiku līdz konstatēto apstākļu novēršanai aizliegt attiecīgajam civilās aviācijas personāla loceklim turpināt savu funkciju izpildi.

Ja civilās aviācijas personāla loceklis pilda savas funkcijas, neievērojot šā panta pirmās daļas 1., 3. vai 4.punkta prasības, Civilās aviācijas aģentūra var pieņemt lēmumu par viņam izsniegtās civilās aviācijas personāla apliecības anulēšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.”

 

 

 

4) atrodas narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu ietekmē.

Civilās aviācijas personāla loceklim, pildot viņam noteiktās funkcijas, pēc Civilās aviācijas aģentūras inspektora pieprasījuma ir pienākums uzrādīt civilās aviācijas personāla apliecību un veselības apliecību, ja tā ir nepieciešama.

Ja civilās aviācijas personāla loceklis pilda savas funkcijas, neievērojot šā panta pirmās daļas 2.punkta prasības, Civilās aviācijas aģentūras inspektors var pieņemt lēmumu uz noteiktu laiku līdz konstatēto apstākļu novēršanai aizliegt attiecīgajam civilās aviācijas personāla loceklim turpināt savu funkciju izpildi.

Ja civilās aviācijas personāla loceklis pilda savas funkcijas, neievērojot šā panta pirmās daļas 1., 3. vai 4.punkta prasības, Civilās aviācijas aģentūra var pieņemt lēmumu par viņam izsniegtās civilās aviācijas personāla apliecības anulēšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.”

36. pants. Gaisa kuģa kapteinis

Gaisa kuģa apkalpes darbu vada gaisa kuģa kapteinis. Ja gaisa kuģa apkalpes sastāvā ir tikai viens pilots, viņš ir arī gaisa kuģa kapteinis.

Ja gaisa kuģa kapteinis veselības stāvokļa dēļ lidojuma laikā nevar pildīt savus pienākumus, gaisa kuģa kapteiņa tiesības pārņem un viņa pienākumus pilda otrais pilots.

 

9

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Olšteins

Aizstāt likuma 36.panta pirmās daļas pirmajā un otrajā teikumā vārdus „gaisa kuģa apkalpes” ar vārdiem „civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpes”.

Atbalstīts

15. Aizstāt 36.panta pirmās daļas pirmajā un otrajā teikumā vārdus “gaisa kuģa apkalpes” ar vārdiem “civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpes”.

37. pants. Gaisa kuģa kapteiņa pienākumi

Gaisa kuģa kapteiņa pienākums ir:

1) vadīt gaisa kuģa apkalpes darbu tā, lai tiktu garantēta gaisa kuģa lidojuma drošība un ievēroti šā likuma un citu Latvijas Republikas likumu noteikumi, kā arī nolikumu, instrukciju un citu normatīvo aktu prasības;

2) veikt pasākumus, lai novērstu briesmas, kas draud viņa vadītajam gaisa kuģim, vai glābtu tā pasažierus, ievainotos apkalpes locekļus, gaisa kuģi, tā dokumentāciju un mantu, kas tajā atrodas, kā arī sniegtu medicīnisko palīdzību ievainotajiem, ja gaisa kuģis cietis nelaimes gadījumā;

 

10

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Olšteins

Aizstāt likuma 37.panta 1.punktā vārdus „gaisa kuģa apkalpes” ar vārdiem „civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpes” un vārdus „garantēta gaisa kuģa lidojuma drošība” ar vārdiem „garantēts gaisa kuģa lidojuma drošums”.

Atbalstīts

16. Aizstāt 37.panta 1.punktā vārdus “gaisa kuģa apkalpes” ar vārdiem “civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpes” un vārdus “garantēta gaisa kuģa lidojuma drošība” — ar vārdiem “garantēts gaisa kuģa lidojuma drošums”.

3) nekavējoties noraidīt gaisa satiksmes vadības dienesta dispečeram briesmu signālus, kas uztverti no cita gaisa kuģa, jūras vai iekšējās (upju) kuģniecības kuģa, kā arī ziņot, ja ir pamanīti kuģu nelaimes gadījumi, stihiskas nelaimes, briesmās esoši cilvēki, atzīmēt kartē to koordinātes un sniegt palīdzību, kādu var sniegt, neapdraudot vadīto gaisa kuģi, apkalpi un pasažierus;

4) nekavējoties ziņot Civilās aviācijas aģentūrai par gadījumiem, kad izmantotas šā likuma 38. panta 3. punktā paredzētās tiesības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

 

 

 

 

 

38. pants. Gaisa kuģa kapteiņa tiesības

Lai pildītu šā likuma 37. pantā paredzētos gaisa kuģa kapteiņa pienākumus, gaisa kuģa kapteinim ir tiesības:

1) pieņemt galīgo lēmumu par gaisa kuģa pacelšanos, lidojuma turpināšanu vai nosēšanos paredzētajā lidojuma galapunktā vai rezerves lidlaukā;

2) atlikt gaisa kuģa izlidošanu uz laiku vai atteikties no lidojuma, ja gaisa kuģa tehniskā gatavība, lidojuma organizācija vai meteoroloģiskie apstākļi negarantē lidojuma drošību;

3) gadījumā, kad gaisa kuģa lidojuma drošība ir acīm redzami apdraudēta, vai arī nolūkā glābt gaisa kuģī esošo cilvēku dzīvību pieņemt šādus lēmumus:

a) par lidojuma turpināšanu, atkāpjoties no lidojuma plāna un gaisa satiksmes vadības dienesta dispečera norādījumiem, bet pēc iespējas saskaņā ar lidojuma noteikumiem un informējot par to attiecīgo gaisa satiksmes vadības dienesta dispečeru,

b) par lidojuma turpināšanu vai nosēšanos sliktākos meteoroloģiskos apstākļos, nekā paredz noteiktais meteoroloģiskais minimums,

 

 

 

 

 

 

11

 

 

 

 

 

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Olšteins

Likuma 38.panta pirmajā daļā:

aizstāt 2.punktā vārdus „lidojuma drošību” ar vārdiem „gaisa kuģa lidojuma drošumu”;

 

 

aizstāt 3.punktā vārdus „drošība ir acīm redzami apdraudēta” ar vārdiem „drošums ir acīm redzami apdraudēts”;

 

 

aizstāt 4.punktā vārdu „drošības” ar vārdiem „drošuma” un vārdus „lidojuma drošību” ar vārdiem „gaisa kuģa lidojuma drošumu”.

 

 

 

 

 

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

17. 38.panta pirmajā daļā:

aizstāt 2.punktā vārdus “lidojuma drošību” ar vārdiem “gaisa kuģa lidojuma drošumu”;

 

 

aizstāt 3.punktā vārdus “drošība ir acīm redzami apdraudēta” ar vārdiem “drošums ir acīm redzami apdraudēts”;

 

 

aizstāt 4.punktā vārdu “drošības” ar vārdu “drošuma” un vārdus “lidojuma drošību” — ar vārdiem “gaisa kuģa lidojuma drošumu”.

c) par lidojuma pārtraukšanu un piespiedu nosēšanos;

 

 

 

 

 

4) gaisa kuģa lidojuma drošības interesēs savas kompetences ietvaros dot jebkurai personai, kas atrodas gaisa kuģī, obligāti pildāmus norādījumus un piemērot visus nepieciešamos līdzekļus, lai pārtrauktu jebkuru personas rīcību, kura acīm redzami apdraud lidojuma drošību, un pēc gaisa kuģa nosēšanās nodot šo personu kompetentām iestādēm, kā arī lūgt pasažieru palīdzību, lai panāktu, ka šajā punktā minētā persona izpilda tai dotos norādījumus;

 

 

 

 

 

5) ja nepieciešams, organizēt pasažieru, viņiem klātesošo mantu un bagāžas pārbaudi gaisa kuģa lidojuma laikā.

 

 

 

 

 

Ārvalsts gaisa kuģa kapteinim ir šajā pantā paredzētās tiesības, ja par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem atbildīgās valsts likumdošanas akti neparedz citādi.

 

 

 

 

 

Sestā nodaļa
LATVIJAS REPUBLIKAS GAISA TELPAS
IZMANTOŠANAS KĀRTĪBA UN LIDOJUMU VEIKŠANA

39. pants. Latvijas Republikas gaisa telpas pārvaldība

Lai organizētu šā likuma 40.pantā minēto darbību un nodrošinātu gaisa telpas pārvaldību, izveido tādu Latvijas Republikas gaisa telpas struktūru, kas atbilst Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajiem elastīgas gaisa telpas izmantošanas principiem.

Ministru kabinets nosaka:

1) Latvijas Republikas gaisa telpas struktūru un tās mainīšanas kārtību;

2) Latvijas Republikas gaisa telpas pārvaldības kārtību.

(16.07.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2009.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

15. Papildināt 39.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

Civilās aviācijas aģentūra nosaka Rīgas lidojumu informācijas rajonā pieņemamo gaisa kuģa lidojumu drošuma līmeni un regulāri veic uzraudzību attiecībā uz šajā jomā noteikto prasību ievērošanu, nodrošinot gaisa kuģa lidojumu drošuma līmeņa atbilstību starptautisko tiesību aktu un Latvijas normatīvo aktu prasībām.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

18. Papildināt 39.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

Civilās aviācijas aģentūra nosaka Rīgas lidojumu informācijas rajonā pieņemamo gaisa kuģa lidojumu drošuma līmeni un regulāri veic uzraudzību attiecībā uz šajā jomā noteikto prasību ievērošanu, nodrošinot gaisa kuģa lidojumu drošuma līmeņa atbilstību starptautisko tiesību aktu un Latvijas normatīvo aktu prasībām.

 

40. pants. Ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu saistīta darbība

Par darbību, kas saistīta ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu, uzskata:

1) gaisa kuģu lidojumus;

 

 

 

 

 

2) visu veidu darbību, kas saistīta ar materiālo objektu pacelšanu, pārvietošanu vai nolaišanos gaisa telpā;

 

 

 

 

 

3) šaušanu, kas var apdraudēt gaisa kuģu un citu materiālo objektu lidojumu drošību;

 

 

 

 

 

4) spridzināšanas darbus, kas var apdraudēt gaisa kuģu un citu materiālo objektu lidojumu drošību;

 

 

 

 

 

5) izpletņlēcēju desantēšanu.

 

 

 

 

 

Šā panta pirmajā daļā paredzētās darbības un citas darbības, kas var radīt draudus gaisa kuģu un citu materiālo objektu lidojumu drošībai, drīkst veikt tikai pēc attiecīgas atļaujas saņemšanas. Šo darbību veikšanas kārtību, kā arī attiecīgās atļaujas izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

12

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Olšteins

Aizstāt likuma 40.panta otrajā daļā vārdu „drošībai” ar vārdu „drošumam”.

Atbalstīts

19. Aizstāt 40.panta otrajā daļā vārdu “drošībai” ar vārdu “drošumam”.

(Trešā daļa izslēgta ar 15.12.2005. likumu.)

 

 

 

 

 

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā starptautisko publisko tiesību subjektiem piešķir atļauju izmantot Latvijas gaisa telpu publisko funkciju veikšanai paredzēto ārvalstu gaisa kuģu lidojumiem 1944.gada 7.decembra Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 3.panta izpratnē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.10.1998., 16.09.2004., 22.06.2005., 15.12.2005., 29.03.2007. un 07.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 20.06.2007.)

 

 

 

 

 

41.pants. Gaisa kuģu lidojumiem potenciāli bīstamu objektu būvniecības, ierīkošanas, izvietošanas un apzīmēšanas kārtība

Papildus citu normatīvo aktu prasību izpildei saņemama Civilās aviācijas aģentūras atļauja būvēt, ierīkot un izvietot šādus gaisa kuģu lidojumu drošībai potenciāli bīstamus objektus:

1) kuri ir sprādzienbīstami un kuri ir redzamo lāzerstaru izstarotāji;

 

13

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Olšteins

Aizstāt 41.panta pirmās daļas ievaddaļā vārdu „drošībai” ar vārdu „drošumam”;

 

Atbalstīts

20. 41.pantā:

aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdu “drošībai” ar vārdu “drošumam”;

 

2) kuri var radīt traucējumus gaisa kuģu lidojumu nodrošināšanai nepieciešamo radiotehnisko līdzekļu darbā;

 

 

 

 

 

3) kuru augstums virs to atrašanās vietas reljefa sasniedz 100 metrus un vairāk un kuri neatradīsies šīs daļas 4. un 5.punktā minētajās vietās;

 

 

 

 

 

4) kuru absolūtais augstums par 30 metriem un vairāk pārsniedz lidlauka kontrolpunkta absolūto augstumu, — piecu kilometru rādiusā no tā — vai kuri sasniedz vai pārsniedz jebkuru lidlauka šķēršļu ierobežošanas virsmu;

 

 

 

 

 

5) kuri neatkarīgi no to augstuma atradīsies gaisa kuģu pacelšanās vai nosēšanās sektorā, — divu kilometru attālumā no skrejceļa tuvākā sliekšņa (atļauja jāsaņem arī tad, ja šajās vietās stāda kokus);

 

 

 

 

 

6) kuri samazina vai var samazināt redzamību gaisa kuģu pacelšanās vai nosēšanās sektorā;

 

 

 

 

 

7) jebkuru gaismas avotu, kurš netiek izmantots aeronavigācijai, ja tas atradīsies gaisa kuģu pacelšanās vai nosēšanās sektorā un var apdraudēt gaisa kuģu lidojumu drošību, — piecu kilometru attālumā no skrejceļa tuvākā sliekšņa;

 

14

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Olšteins

Aizstāt 41.panta pirmās daļas 7.punktā vārdu „drošību” ar vārdu „drošumu”;

 

Atbalstīts

aizstāt pirmās daļas 7.punktā vārdu “drošību” ar vārdu “drošumu”;

 

8) kuri veicina vai var veicināt putnu masveidīgu pulcēšanos (pastāvīgs barības avots un ligzdošanas vietas), — 15 kilometru rādiusā no lidlauka kontrolpunkta.

 

 

 

 

 

Gadījumos, kad atbilstoši normatīvajiem aktiem objektu būvniecību, ierīkošanu vai izvietošanu nepieciešams saskaņot ar pašvaldību, Civilās aviācijas aģentūras atļauju būvēt, ierīkot un izvietot gaisa kuģu lidojumu drošībai potenciāli bīstamus objektus pieprasa attiecīgā pašvaldība. Pārējos gadījumos Civilās aviācijas aģentūras atļauju pieprasa objekta īpašnieks vai lietotājs.

Kārtību, kādā pieprasa un saņem Civilās aviācijas aģentūras atļauju būvēt, ierīkot, izvietot gaisa kuģu lidojumu drošībai potenciāli bīstamus objektus, nosaka Ministru kabinets.

 

15

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Olšteins

Aizstāt 41.panta otrajā daļā un trešajā daļā vārdu „drošībai” ar vārdiem „drošumam”;

 

Atbalstīts

aizstāt otrajā un trešajā daļā vārdu “drošībai” ar vārdu “drošumam”;

 

Kārtību, kādā tiek veikta gaisa kuģu lidojumiem bīstamu objektu uzskaite, nosaka Ministru kabinets.

 

 

 

 

 

Personas, kas Latvijas Republikas teritorijā uzbūvējušas, ierīkojušas vai izvietojušas šā panta pirmajā daļā minētos objektus, pārkāpjot šā likuma normas un Ministru kabineta noteikto kārtību, saskaņā ar attiecīgās pašvaldības lēmumu noteiktajā termiņā par saviem līdzekļiem tos nojauc, pārveido vai pārvieto uz citu vietu, bet attiecībā uz šā panta pirmās daļas 1., 2., 6., 7. un 8.punktā minētajiem objektiem nekavējoties pārtrauc gaisa kuģu lidojumu drošību apdraudošo darbību. Ja pašvaldības lēmums līdz noteiktajam laikam nav izpildīts, pašvaldība organizē objekta nojaukšanu, pārveidošanu vai pārvietošanu. Visus izdevumus, kas saistīti ar minētajām darbībām, sedz objekta īpašnieks.

 

16

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Olšteins

Aizstāt 41.panta piektajā daļā vārdu „drošību” ar vārdu „drošumu”;

 

Atbalstīts

 

aizstāt piektajā daļā vārdu “drošību” ar vārdu “drošumu”;

 

Objektu īpašnieki un valdītāji Ministru kabineta noteiktajā kārtībā marķē un aprīko ar aizsarggaismām objektus, kuru augstums virs to atrašanās vietas reljefa sasniedz 100 metrus un vairāk, kā arī šā panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minētos objektos.

 

 

 

 

 

Pilsētu un citu apdzīvoto vietu projektēšana, būvniecība un attīstīšana, kā arī rūpniecības, lauksaimniecības un citu objektu būvniecība un rekonstrukcija lidlaukam blakus esošajā teritorijā, virs kuras atrodas lidlauka satiksmes zona, ir veicama, ievērojot gaisa kuģu lidojumu drošības prasības, ņemot vērā iespējamo aviācijas kaitīgo iedarbību uz personu veselību un vidi.

 

17

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Olšteins

Aizstāt 41.panta septītajā daļā vārdus „drošības” ar vārdiem „drošuma”.

 

Atbalstīts

 

aizstāt septītajā daļā vārdu “drošības” ar vārdu “drošuma”.

 

Lidlauka tuvumā aizliegts izvietot jebkādas zīmes, kas ir līdzīgas lidlauka marķēšanas zīmēm un ierīcēm un var maldināt gaisa kuģa apkalpi lidojuma laikā.

(11.05.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006. un 29.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 02.05.2007.)

 

 

 

 

 

42. pants. Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas koordinācija un gaisa kuģu lidojumu vadība

Darbību, kas saistīta ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu civilajām un militārajām vajadzībām, koordinē un gaisa kuģu lidojumus vada valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme", kas ir gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējs Latvijas Republikā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 10.marta regulas (EK) Nr. 550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Pakalpojumu sniegšanas regula) izpratnē. Gaisa kuģu lidojumus speciāli izveidotās gaisa satiksmes vadības rajonos un zonās var vadīt gaisa satiksmes vadības dienesta dispečeri, kas nav valsts akciju sabiedrības "Latvijas gaisa satiksme" dispečeri.

 

 

 

16. Izteikt 42.pantu šādā redakcijā:

42.pants. Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas koordinācija un gaisa kuģu lidojumu vadība

Darbību, kas saistīta ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu civilajām un militārajām vajadzībām, koordinē un gaisa kuģu lidojumus vada valsts akciju sabiedrība “Latvijas gaisa satiksme”, kas ir gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējs Latvijas Republikā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 10.marta regulas (EK) Nr.550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Pakalpojumu sniegšanas regula) izpratnē. Gaisa kuģu lidojumus speciāli izveidotās gaisa satiksmes vadības rajonos un zonās var vadīt gaisa satiksmes vadības dienesta dispečeri, kas nav valsts akciju sabiedrības “Latvijas gaisa satiksme” dispečeri.

 

 

 

21. Izteikt 42.pantu šādā redakcijā:

42.pants. Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas koordinācija un gaisa kuģu lidojumu vadība

Darbību, kas saistīta ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu civilajām un militārajām vajadzībām, koordinē un gaisa kuģu lidojumus vada valsts akciju sabiedrība “Latvijas gaisa satiksme”, kas ir gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējs Latvijas Republikā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 10.marta regulas (EK) Nr.550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Pakalpojumu sniegšanas regula) izpratnē. Gaisa kuģu lidojumus speciāli izveidotās gaisa satiksmes vadības rajonos un zonās var vadīt gaisa satiksmes vadības dienesta dispečeri, kas nav valsts akciju sabiedrības “Latvijas gaisa satiksme” dispečeri.

Gaisa satiksmes vadības dienesta dispečeri savā darbā ievēro šā likuma un uz tā pamata izdoto normatīvo aktu noteikumus.

Aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai Latvijas Republikā izmanto tikai reģistrētas un sertificētas uz zemes izvietotas sakaru, navigācijas un novērošanas iekārtas. Iekārtas reģistrē un iekārtu ekspluatācijas derīguma apliecības izsniedz Civilās aviācijas aģentūra. Aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo uz zemes izvietoto sakaru, navigācijas un novērošanas iekārtu drošuma prasības un tehniskās ekspluatācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Piektā daļa izslēgta ar 13.03.2008. likumu.)

Latvijas Republikas gaisa telpā gaisa kuģu lidojumus vada atbilstoši sagatavoti un sertificēti gaisa satiksmes vadības dispečeri. Gaisa satiksmes vadības dispečeru sertifikāciju, uzraudzību un dispečeru apliecību izsniegšanu un atzīšanu veic Civilās aviācijas aģentūra. Ministru kabinets nosaka:

 

Gaisa satiksmes vadības dienesta dispečeri un gaisa satiksmes informatīvā dienesta operatori savā darbā ievēro šā likuma un uz tā pamata izdoto normatīvo aktu noteikumus.

Aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai Latvijas Republikā izmanto tikai reģistrētas un sertificētas uz zemes izvietotas sakaru, navigācijas un novērošanas iekārtas. Iekārtas reģistrē un iekārtu ekspluatācijas derīguma apliecības izsniedz Civilās aviācijas aģentūra.

Aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo uz zemes izvietoto sakaru, navigācijas un novērošanas iekārtu drošuma prasības un tehniskās ekspluatācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Latvijas Republikas gaisa telpā gaisa kuģu lidojumus vada atbilstoši sagatavoti un sertificēti gaisa satiksmes vadības dispečeri, bet gaisa satiksmes informatīvos pakalpojumus sniedz gaisa satiksmes informatīvā dienesta operatori. Gaisa satiksmes vadības dispečeru un gaisa satiksmes informatīvā dienesta operatoru sertifikāciju, uzraudzību, kā arī attiecīgo apliecību izsniegšanu un atzīšanu veic Civilās aviācijas aģentūra.

 

 

Redakcionāli precizēts

Gaisa satiksmes vadības dienesta dispečeri un gaisa satiksmes informatīvā dienesta operatori savā darbā ievēro šā likuma un uz tā pamata izdoto normatīvo aktu noteikumus.

Aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai Latvijas Republikā izmanto tikai reģistrētas un sertificētas uz zemes izvietotas sakaru, navigācijas un novērošanas iekārtas. Iekārtas reģistrē un iekārtu ekspluatācijas derīguma apliecības izsniedz Civilās aviācijas aģentūra.

Aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo uz zemes izvietoto sakaru, navigācijas un novērošanas iekārtu drošuma prasības un tehniskās ekspluatācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Latvijas Republikas gaisa telpā gaisa kuģu lidojumus vada atbilstoši sagatavoti un sertificēti gaisa satiksmes vadības dienesta dispečeri, bet gaisa satiksmes informatīvos pakalpojumus sniedz gaisa satiksmes informatīvā dienesta operatori. Gaisa satiksmes vadības dienesta dispečeru un gaisa satiksmes informatīvā dienesta operatoru sertifikāciju, uzraudzību, kā arī attiecīgo apliecību izsniegšanu un atzīšanu veic Civilās aviācijas aģentūra.

1) kārtību, kādā sertificē un uzrauga gaisa satiksmes vadības dispečeru apmācību sniedzēju un kādā izsniedz gaisa satiksmes vadības dispečeru-studentu un dispečeru apliecības;

2) kārtību, kādā Latvijas Republikā atzīst Eiropas Ekonomikas zonas valstu izsniegtas gaisa satiksmes vadības dispečeru apliecības;

3) prasības gaisa satiksmes vadības dispečeru apliecības derīguma uzturēšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2005., 11.05.2006., 26.10.2006., 29.03.2007., 07.06.2007. un 13.03.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2008.)

Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā sertificē un uzrauga gaisa satiksmes vadības dispečeru un gaisa satiksmes informatīvā dienesta operatoru apmācību sniedzēju un kādā izsniedz dispečeru—studentu, dispečeru un gaisa satiksmes informatīvā dienesta operatoru apliecības;

2) kārtību, kādā Latvijas Republikā atzīst Eiropas Ekonomikas zonas valstu izsniegtas dispečeru—studentu un gaisa satiksmes informatīvā dienesta operatoru apliecības;

3) prasības dispečeru un gaisa satiksmes informatīvā dienesta operatoru apliecības derīguma uzturēšanai.

18

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Olšteins

Likumprojekta 16.panta, likuma 42.panta sestajā daļā:

papildināt 1.punktu pēc vārda „izsniedz” ar vārdiem „aptur un anulē”;

papildināt 2.punktu pēc vārda „dispečeru-studentu” ar vārdu „, dispečeru”;

aizstāt 3.punktā vārdus „apliecības derīguma uzturēšanai” ar vārdiem „apliecībā iekļaujamo kvalifikācijas atzīmju un apstiprinājumu saņemšanai un uzturēšanai”.

Atbalstīts

 

 

Redakcionāli precizēts

Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā sertificē un uzrauga gaisa satiksmes vadības dienesta dispečeru un gaisa satiksmes informatīvā dienesta operatoru apmācību sniedzēju un kādā izsniedz, aptur un anulē
dispečeru—studentu, gaisa satiksmes vadības dienesta dispečeru un gaisa satiksmes informatīvā dienesta operatoru apliecības;

2) kārtību, kādā Latvijas Republikā atzīst Eiropas Ekonomikas zonas valstu izsniegtas dispečeru—studentu, gaisa satiksmes vadības dienesta dispečeru un gaisa satiksmes informatīvā dienesta operatoru apliecības;

3) prasības gaisa satiksmes vadības dienesta dispečeru un gaisa satiksmes informatīvā dienesta operatoru apliecībā iekļaujamo kvalifikācijas atzīmju un apstiprinājumu saņemšanai un uzturēšanai.

 

Gaisa telpā, kurā nav ieviesta gaisa satiksmes vadība, izveido gaisa telpas struktūras elementus, kuros gaisa satiksmes informatīvos pakalpojumus vispārējās aviācijas gaisa kuģu pilotiem un neregulāro komerclidojumu gaisa kuģu pilotiem sniedz sertificēta aeronavigācijas pakalpojuma sniedzēja gaisa satiksmes informatīvā dienesta operatori.

Sertificēts aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs ievēro un izpilda uz to attiecināmos Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas (EUROCONTROL) drošības normatīvo noteikumu (ESARR) prasības.”

 

 

 

Gaisa telpā, kurā nav ieviesta gaisa satiksmes vadība, izveido gaisa telpas struktūras elementus, kuros gaisa satiksmes informatīvos pakalpojumus vispārējās aviācijas gaisa kuģu pilotiem un neregulāro komerclidojumu gaisa kuģu pilotiem sniedz sertificēta aeronavigācijas pakalpojuma sniedzēja gaisa satiksmes informatīvā dienesta operatori.

Sertificēts aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs ievēro un izpilda uz to attiecināmos Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas (EUROCONTROL) drošības normatīvo noteikumu (ESARR) prasības.”

47. pants. Bezpilota gaisa kuģu lidojumi vai cita veida lidaparātu pārvietošanās

Bezpilota gaisa kuģu lidojumus vai tādu cita veida lidaparātu pārvietošanos, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi, ja tas nav pretrunā ar sabiedrības interesēm un neapdraud gaisa kuģu lidojumu drošību, Latvijas Republikas gaisa telpā veic Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(15.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

 

19

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Olšteins

Aizstāt likuma 47.pantā vārdu „drošību” ar vārdu „drošumu”.

Atbalstīts

22. Aizstāt 47.pantā vārdu “drošību” ar vārdu “drošumu”.

50.pants. Ārvalstu gaisa kuģu pirms­lidojuma vai pēclidojuma pārbaudes Latvijas Republikas lidlaukos

Civilās aviācijas aģentūra veic ārvalstu gaisa kuģu pirmslidojuma vai pēclidojuma pārbaudes un ierobežo izlidošanu vai aizliedz izlidot no Latvijas Republikas lidlauka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ja ārvalsts civilās aviācijas gaisa kuģī nav starptautiskajiem lidojumiem nepieciešamās dokumentācijas, kas noteikta Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) standartos vai starptautiskajos līgumos par gaisa satiksmi, ja netiek veiktas saistošajos starptautiskajos publisko tiesību aktos noteiktās pirmslidojuma drošības procedūras, ja ir pamats uzskatīt, ka gaisa kuģa tehniskais stāvoklis negarantē lidojuma drošību, kā arī ja tā apkalpes locekļiem nav atbilstošas personāla apliecības.

(11.05.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.06.2006.)

 

20

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Olšteins

Aizstāt likuma 50.pantā vārdus „lidojumu drošību” ar vārdiem „gaisa kuģa lidojuma drošumu”.

Atbalstīts

23. Aizstāt 50.pantā vārdus “lidojumu drošību” ar vārdiem “gaisa kuģa lidojuma drošumu”.

53. pants. Gaisa kuģa dokumentācija

Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrētajā gaisa kuģī lidojuma laikā ir jābūt šādai dokumentācijai:

1) gaisa kuģa reģistrācijas apliecībai;

2) apliecībai par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem;

3) atļaujai lietot gaisa kuģa radiostaciju;

 

4) uzskaites žurnālam par gaisa kuģa tehnisko stāvokli lidojuma laikā;

5) gaisa kuģa ekspluatācijas instrukcijai lidojumu veikšanai;

6) dokumentācijai par pasažieriem un kravu, ja gaisa kuģī atrodas pasažieri vai krava;

7) citiem normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem, kas nepieciešami gaisa kuģa lidojumu veikšanai.

17. Izteikt 53.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Gaisa kuģī, kas reģistrēts Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā, lidojuma laikā ir jābūt šādai dokumentācijai:

1) gaisa kuģa reģistrācijas apliecībai;

2) apliecībai par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem;

3) lidojumderīguma pārbaudes sertifikātam (ja attiecīgajam gaisa kuģim tas ir nepieciešams);

4) atļaujai lietot gaisa kuģa radiostaciju;

5) trokšņa līmeņa sertifikātam (ja attiecīgajam gaisa kuģim tas ir nepie­ciešams);

6) uzskaites žurnālam par gaisa kuģa tehnisko stāvokli lidojuma laikā;

7) gaisa kuģa ekspluatācijas instrukcijai lidojumu veikšanai;

21

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Olšteins

Papildināt likumprojekta 17.pantā izteikto likuma 53.panta ievaddaļu pēc vārdiem „kuģu reģistrā” ar vārdiem „ja Eiropas Savienības tiesību aktos nav noteikts citādi,”.

Atbalstīts

24. Izteikt 53.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Gaisa kuģī, kas reģistrēts Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā, ja Eiropas Savienības tiesību aktos nav noteikts citādi, lidojuma laikā ir jābūt šādai dokumentācijai:

1) gaisa kuģa reģistrācijas apliecībai;

2) apliecībai par gaisa kuģa derīgumu lidojumiem;

3) lidojumderīguma pārbaudes sertifikātam (ja attiecīgajam gaisa kuģim tas ir nepieciešams);

4) atļaujai lietot gaisa kuģa radiostaciju;

5) trokšņa līmeņa sertifikātam (ja attiecīgajam gaisa kuģim tas ir nepieciešams);

6) uzskaites žurnālam par gaisa kuģa tehnisko stāvokli lidojuma laikā;

7) gaisa kuģa ekspluatācijas instrukcijai lidojumu veikšanai;

 

8) gaisa kuģa ekspluatanta apliecības apstiprinātai kopijai un saistībā ar šo apliecību izdotai ekspluatācijas nosacījumu dokumentācijai (kopijai) (gaisa kuģiem, kas veic komercdarbību);

9) dokumentam, kas apliecina atbildības apdrošināšanu attiecībā uz trešajām personām;

10) dokumentācijai par pasažieriem vai kravu, ja gaisa kuģī atrodas pasažieri vai krava;

11) lidojuma žurnālam;

12) līgumam, kas noslēgts saskaņā ar 1944.gada 7.decembra Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 83.bis pantu (ja šāds līgums ir noslēgts);

13) citiem normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem, kas nepieciešami gaisa kuģa lidojumu veikšanai.”

 

 

 

8) gaisa kuģa ekspluatanta apliecības apstiprinātai kopijai un saistībā ar šo apliecību izdotai ekspluatācijas nosacījumu dokumentācijai (kopijai) (gaisa kuģiem, kas veic komercdarbību);

9) dokumentam, kas apliecina atbildības apdrošināšanu attiecībā uz trešajām personām;

10) dokumentācijai par pasažieriem vai kravu, ja gaisa kuģī atrodas pasažieri vai krava;

11) lidojuma žurnālam;

12) līgumam, kas noslēgts saskaņā ar 1944.gada 7.decembra Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 83.bis pantu (ja šāds līgums ir noslēgts);

13) citiem normatīvajos aktos noteiktajiem dokumentiem, kas nepieciešami gaisa kuģa lidojumu veikšanai.”

(Otrā daļa izslēgta ar 15.12.2005. likumu.)

Gaisa kuģa ekspluatantam ir tiesības noteikt papildu dokumentāciju, kurai gaisa kuģu lidojumu laikā jāatrodas tā ekspluatējamajos gaisa kuģos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

 

 

 

 

 

55.1 pants. Meteoroloģisko pakalpojumu sniedzēji

Valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme" un valsts aģentūra "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra" ir meteoroloģisko pakalpojumu sniedzēji Latvijas Republikā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 10.marta regulas (EK) Nr. 550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Pakalpojumu sniegšanas regula) izpratnē.

(29.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.05.2007.)

18. Aizstāt 55.pantā vārdus “valsts aģentūra “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra”” ar vārdiem “valsts akciju sabiedrība “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”.

 

 

 

 

25. Aizstāt 55.pantā vārdus “valsts aģentūra “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra”” ar vārdiem “valsts akciju sabiedrība “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs””.

 

56. pants. Lidojumu veikšanas meteoroloģiskie apstākļi

Lai garantētu civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošību, atkarībā no radiotehniskajām ierīcēm un citiem apstākļiem uz lidlauka, gaisa kuģa tipa un gaisa kuģa apkalpes kvalifikācijas tiek noteikti minimālie meteoroloģiskie apstākļi, kuros atļauts veikt lidojumus, — meteoroloģiskais minimums.

Minimālos meteoroloģiskos apstākļus, kuros Latvijas Republikas militārās aviācijas gaisa kuģi veic pacelšanos vai nosēšanos civilās aviācijas lidlaukos, nosaka Ministru kabinets.

Meteoroloģiskā minimuma piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2005. un 26.10.2006. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2006.)

 

22

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Olšteins

Aizstāt likuma 56.panta pirmajā daļā vārdu „drošību” ar vārdu „drošumu”.

Atbalstīts

26. Aizstāt 56.panta pirmajā daļā vārdu “drošību” ar vārdu “drošumu”.

Septītā nodaļa
CIVILĀS AVIĀCIJAS DROŠĪBA

57. pants. Civilās aviācijas drošības uzturēšanas pamati

........

 

 

 

 

 

...........

Pasažieru, bagāžas un kravas drošības pārbaudi lidlaukos veic personas, kas sertificētas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(22.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.12.2005., 26.10.2006. un 16.07.2009. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2009.)

 

 

 

 

 

 

19. Papildināt likumu ar 57.pantu šādā redakcijā:

57.1 pants. Iepriekšējās darbības pārbaude

Darba devējs veic iepriekšējās darbības pārbaudi Komisijas 2010.gada 4.marta regulā (ES) Nr.185/2010, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā (Dokuments attiecas uz EEZ), noteiktajām personām un personām, kuras veiks darba pienākumus aeronavigācijas objektos, ievērojot Komisijas 2011.gada 17.oktobra īstenošanas regulu (EK) Nr.1035/2011, ar ko nosaka kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai un groza regulas (EK) Nr.482/2008 un (ES) Nr.691/2010 (Dokuments attiecas uz EEZ).

 

 

 

27. Papildināt likumu ar 57.pantu šādā redakcijā:

57.1 pants. Iepriekšējās darbības pārbaude

Darba devējs veic iepriekšējās darbības pārbaudi Komisijas 2010.gada 4.marta regulā (ES) Nr.185/2010, ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā (Dokuments attiecas uz EEZ), noteiktajām personām un personām, kuras veiks darba pienākumus aeronavigācijas objektos, ievērojot Komisijas 2011.gada 17.oktobra īstenošanas regulu (EK) Nr.1035/2011, ar ko nosaka kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai un groza regulas (EK) Nr.482/2008 un (ES) Nr.691/2010 (Dokuments attiecas uz EEZ).

 

Darba devējs saskaņā ar līgumu var pilnvarot lidostas administrāciju veikt iepriekšējās darbības pārbaudi vai tās daļu šā panta pirmajā daļā minētajām personām, kurām nepieciešama pastāvīga piekļuve lidlauka kontrolējamai zonai.

 

 

 

Darba devējs saskaņā ar līgumu var pilnvarot lidostas administrāciju veikt iepriekšējās darbības pārbaudi vai tās daļu šā panta pirmajā daļā minētajām personām, kurām nepieciešama pastāvīga piekļuve lidlauka kontrolējamai zonai.

 

Drošības policija atbilstoši savai kompetencei pēc darba devēja pieprasījuma veic šā panta pirmajā daļā minēto personu pārbaudi, ja to pienākumos ietilpst:

 

 

 

 

Drošības policija atbilstoši savai kompetencei pēc darba devēja pieprasījuma veic šā panta pirmajā daļā minēto personu pārbaudi, ja to pienākumos ietilpst:

 

 

1) pasažieru, viņu rokas bagāžas, reģistrētās bagāžas, kravas un pasta drošības pārbaude;

 

 

 

1) pasažieru, viņu rokas bagāžas, reģistrētās bagāžas, kravas un pasta drošības pārbaude;

 

2) lidostas ierobežotās piekļuves zonā strādājošā personāla un tā līdzpaņemto priekšmetu un šā personāla rīcībā esošo transportlīdzekļu drošības pārbaude;

 

 

 

2) lidostas ierobežotās piekļuves zonā strādājošā personāla un tā līdzpaņemto priekšmetu, kā arī šā personāla rīcībā esošo transportlīdzekļu drošības pārbaude;

 

3) piekļuves kontrole lidostā, uzraudzība un patrulēšana;

 

 

 

3) piekļuves kontrole lidostā, uzraudzība un patrulēšana;

 

4) lidostas caurlaižu izsniegšana;

 

 

 

4) lidostas caurlaižu izsniegšana;

 

5) tā personāla apmācība, vadība un uzraudzība, kurš īsteno šīs daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minētos pienākumus.

 

 

 

5) tā personāla apmācība, vadība un uzraudzība, kurš veic šīs daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minētos pienākumus.

 

Darba devējs neslēdz darba līgumu, pārtrauc darba tiesiskās attiecības ar personu vai uz laiku atstādina no darba pienākumu pildīšanas personu:

 

 

 

Darba devējs neslēdz darba līgumu, pārtrauc darba tiesiskās attiecības ar personu vai uz laiku atstādina no darba pienākumu pildīšanas personu:

 

1) kura ir sniegusi nepatiesu informāciju par savu identitāti vai iepriekšējo nodarbošanos pēdējo piecu gadu laikā;

 

 

 

 

1) kura ir sniegusi nepatiesu informāciju par savu identitāti vai iepriekšējo nodarbošanos pēdējo piecu gadu laikā;

 

 

2) kura ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, — pirms sodāmība nav dzēsta vai noņemta;

 

 

 

2) kura ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, — pirms sodāmība nav dzēsta vai noņemta;

 

3) kura tiek apsūdzēta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

 

 

 

3) kura tiek apsūdzēta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

 

4) kurai diagnosticēti psihiski traucējumi;

 

 

 

4) kurai diagnosticēti psihiski traucējumi;

 

5) kurai diagnosticēta alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu psihoaktīvu vielu atkarība;

 

 

 

5) kurai diagnosticēta alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu psihoaktīvu vielu atkarība;

 

6) kura ir administratīvi sodīta par ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu aprites kārtības pārkāpšanu, alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā izdarītiem pārkāpumiem, par sīko huligānismu vai par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas iestādes darbinieka likumīgam rīkojumam vai prasībai, kamēr nav pagājis gads pēc administratīvā soda izpildes;

 

 

 

6) kura ir administratīvi sodīta par ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu aprites kārtības pārkāpšanu, alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā izdarītiem pārkāpumiem, par sīko huligānismu vai par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas iestādes darbinieka likumīgam rīkojumam vai prasībai, kamēr nav pagājis gads pēc administratīvā soda izpildes;

 

7) par kuru Drošības policijas rīcībā ir likumā noteiktajā kārtībā iegūtas un pārbaudītas ziņas, kas liecina par šīs personas piederību pie aizliegtiem militarizētiem vai bruņotiem formējumiem, politiskajām partijām vai sabiedriskajām organizācijām (biedrībām), to apvienībām vai kustībām, kuras turpina darbību pēc to apturēšanas vai darbības izbeigšanas ar tiesas nolēmumu, kā arī par piederību pie noziedzīgām organizācijām vai organizētās noziedzības grupām.

 

 

 

7) par kuru Drošības policijas rīcībā ir likumā noteiktajā kārtībā iegūtas un pārbaudītas ziņas, kas liecina par šīs personas piederību pie aizliegtiem militarizētiem vai bruņotiem formējumiem, politiskajām partijām vai sabiedriskajām organizācijām (biedrībām), to apvienībām vai kustībām, kuras turpina darbību pēc to apturēšanas vai darbības izbeigšanas ar tiesas nolēmumu, kā arī par piederību pie noziedzīgām organizācijām vai organizētās noziedzības grupām.

 

Iepriekšējās darbības pārbaudes veikšanas kārtību un lidostas caurlaides izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

23

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Olšteins

Papildināt likumprojekta 19.pantā izteikto likuma 57.1 panta piekto daļu pēc vārdiem „caurlaides izsniegšanas” ar vārdiem „un anulēšanas”.

Atbalstīts

Iepriekšējās darbības pārbaudes veikšanas kārtību un lidostas caurlaides izsniegšanas un anulēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

63. pants. Briesmu signāli

No gaisa kuģa, kam draud briesmas vai kas ir briesmās, vai kas cietis nelaimes gadījumā, jānoraida (jādod) īpaši šiem gadījumiem paredzētie briesmu signāli.

Gaisa kustības vadības dispečeram, kas uztvēris (pamanījis) briesmu signālu, jāveic visi iespējamie pasākumi, lai sniegtu palīdzību gaisa kuģim, kam draud briesmas vai kas ir briesmās, vai kas cietis nelaimes gadījumā, un jāziņo Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienestam.

Ja gaisa kuģa apkalpe uztvērusi briesmu signālu no gaisa kuģa, kam draud briesmas vai kas ir briesmās, vai kas cietis nelaimes gadījumā, gaisa kuģa kapteinis rīkojas saskaņā ar šā likuma 37. panta 3. punkta noteikumiem.

 

24

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Olšteins

Aizstāt likuma 63.panta otrajā daļā vārdu „kustības” ar vārdu „satiksmes”.

Atbalstīts

28. Aizstāt 63.panta otrajā daļā vārdu “kustības” ar vārdu “satiksmes”.

64. pants. Ziņošana par aviācijas nelaimes gadījumiem

Personām par visiem tām zināmajiem aviācijas nelaimes gadījumiem nekavējoties jāziņo pašvaldības institūcijai vai Valsts policijai, Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienestam, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam vai tuvākajam aviācijas komersantam (piemēram, lidostai).

Pašvaldības institūcijai vai Valsts policijai par visiem zināmajiem aviācijas nelaimes gadījumiem nekavējoties jāziņo Aviācijas meklēšanas un glābšanas valsts dienestam un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam.

Lai ziņotu par aviācijas nelaimes gadījumiem, var izmantot jebkuras personas sakaru līdzekļus, bet Latvijas Republikas sakaru iestādēm jānodrošina steidzamu telegrammu nosūtīšana vai steidzamas telefonsarunas bez maksas.

20. Papildināt 64.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Personas par visiem tām zināmajiem atgadījumiem civilajā aviācijā nekavējoties ziņo Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam.”

 

 

 

 

29. 64.pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Personas par visiem tām zināmajiem atgadījumiem civilajā aviācijā nekavējoties ziņo Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam.”;

 

Par tādu atgadījumu civilajā aviācijā, kurš skar gaisa kuģa lidojumu drošību, ziņo Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2005., 15.12.2005. un 29.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 02.05.2007. Sk. Pārejas noteikumus.)

 

25

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Olšteins

Aizstāt likuma 64.panta ceturtajā daļā vārdu „drošību” ar vārdu „drošumu”.

Atbalstīts

aizstāt ceturtajā daļā vārdu “drošību” ar vārdu “drošumu”.

70. pants. Latvijas Republikas teritorijā notikušo civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana

Latvijas Republikas teritorijā notikušos civilās aviācijas nelaimes gadījumus un incidentus izmeklē Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs. Civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Ja civilās aviācijas nelaimes gadījumā vismaz viena persona ir guvusi miesas bojājumus, kuru dēļ iestājusies nāve, vai smagus miesas bojājumus, satiksmes ministrs izmeklēšanā var pieaicināt papildu speciālistus.

Ja civilās aviācijas nelaimes gadījumā vai incidentā iesaistīti Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku vai citu valstu militāro spēku gaisa kuģi, satiksmes ministrs un aizsardzības ministrs pēc savstarpējas vienošanās izmeklēšanā var pieaicināt papildu speciālistus.

21. Aizstāt 70.panta otrajā un trešajā daļā vārdus “papildu speciālistus” ar vārdiem “nepieciešamos ekspertus”.

 

 

 

 

30. Aizstāt 70.panta otrajā un trešajā daļā vārdus “papildu speciālistus” ar vārdiem “nepieciešamos ekspertus”.

 

Civilās aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanā var iesaistīt iestāžu un komercsabiedrību speciālistus, kā arī ekspertus, to skaitā ārvalstu ekspertus.

 

 

 

 

 

Šā panta otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos izmeklēšanu vada Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs.

(12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004., 22.06.2005., 15.12.2005., 29.03.2007., 16.07.2009. un 30.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.10.2010.)

 

 

 

 

 

74. pants. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja izmeklētāju tiesības

Veicot izmeklēšanu, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja izmeklētājiem ir tiesības:

1) brīvi piekļūt civilās aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta vietai, kā arī gaisa kuģim, tā saturam vai atliekām;

...........

 

 

 

 

 

 

.............

 

Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam ir arī citas tiesības, kas nepieciešamas efektīvai izmeklēšanas mērķa sasniegšanai pēc iespējas īsākā laika posmā.

 

 

 

 

 

Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja izmeklētājus apdrošina pret nelaimes gadījumiem, kas var notikt dienesta pienākumu veikšanas laikā civilās aviācijas nelaimes gadījuma vai incidenta vietā.

(12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.03.2004., 22.06.2005., 29.03.2007., 13.03.2008., 16.07.2009. un 30.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.10.2010.)

22. 74.pantā:

izslēgt trešo daļu;

 

 

 

31. 74.pantā:

izslēgt trešo daļu;

 

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja izmeklētāja apliecības paraugu apstiprina Ministru kabinets.”

 

 

 

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja izmeklētāja apliecības paraugu apstiprina Ministru kabinets.”

82. pants. Licence par tiesībām veikt gaisa pārvadājumus vai speciālos aviācijas darbus

Kompetentā iestāde, kas īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 24.septembra regulu (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (pārstrādātā versija) (turpmāk — regula Nr. 1008/2008), izņemot regulas 23. un 24.pantu, ir Satiksmes ministrija. Kompetentā iestāde, kas īsteno regulas Nr. 1008/2008 23. un 24.pantu, ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Licenci par tiesībām veikt speciālos aviācijas darbus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz, uz laiku aptur tās darbību, pēc apturēšanas to atjauno vai arī anulē Satiksmes ministrija.

Ministru kabinets nosaka valsts nodevas apmēru, lai saņemtu licenci par tiesībām veikt gaisa pārvadājumus vai speciālos aviācijas darbus, un nodevas maksāšanas kārtību.

(15.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009. un 30.09.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.10.2010.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

23. Papildināt 82.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

Ministru kabinets nosaka valsts nodevas apmēru par apturētas licences par tiesībām veikt gaisa pārvadājumus vai speciālos aviācijas darbus darbības atjaunošanu un nosaka šīs nodevas maksāšanas kārtību.”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

32. Papildināt 82.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

Ministru kabinets nosaka valsts nodevas apmēru par apturētas licences par tiesībām veikt gaisa pārvadājumus vai speciālos aviācijas darbus darbības atjaunošanu un nosaka šīs nodevas maksāšanas kārtību.”

 

88. pants. Pasažiera gaisa pārvadājuma līguma vienpusēja izbeigšana

Pasažierim ir tiesības atteikties no lidojuma un saņemt atpakaļ samaksāto pārvadājuma maksu.

Pārvadātājs ir tiesīgs vienpusēji izbeigt pasažiera gaisa pārvadājuma līgumu, ja:

1) pasažieris atsakās no šā likuma 59. pantā noteiktās speciālās pārbaudes pirms gaisa kuģa lidojuma;

2) pasažieris pārkāpj pārvadātāja dotos norādījumus un ar savu rīcību rada draudus gaisa kuģa lidojuma drošībai;

3) tas nepieciešams, lai novērstu tās valsts likumdošanas aktu noteikumu pārkāpumus, pār kuru tiks veikts gaisa pārvadājums vai kurā atrodas pārvadājuma sākumpunkts, apstāšanās vieta vai galapunkts;

4) pasažiera garīgais vai fiziskais stāvoklis vai uzvedība gaisa pārvadājuma laikā var radīt draudus paša pasažiera veselībai vai gaisa kuģī esošo personu un mantu drošībai, kā arī neērtības citiem pasažieriem un izraisīt citu pasažieru iebildumus.

Pasažiera gaisa pārvadājuma līgumu izbeidz un samaksāto pārvadājuma maksu atdod pasažieru, bagāžas un kravas gaisa pārvadājumu noteikumos paredzētajā kārtībā.

24. 88.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “lidojuma un” ar vārdiem “pilnībā vai daļēji”;

papildināt trešo daļu ar vārdiem “un apmērā”.

 

26

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Olšteins

Aizstāt likuma 88.panta otrās daļas 2.punktā vārdu „drošībai” ar vārdu „drošumam”.

Atbalstīts

33. 88.pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “lidojuma un” ar vārdiem “pilnībā vai daļēji”;

aizstāt otrās daļas 2.punktā vārdu “drošībai” ar vārdu “drošumam”;

papildināt trešo daļu ar vārdiem “un apmērā”.

 

88.1 pants. Pasažieru tiesību aizsardzība

Atbildīgā iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 11.februāra regulas Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ regulu Nr. 295/91, izpratnē ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Atbildīgā iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija regulas Nr. 1107/2006 par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu, izpratnē ir Civilās aviācijas aģentūra un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (attiecībā uz administratīvo naudas sodu uzlikšanu).

(07.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.07.2009. likumu, kas stājas spēkā 13.08.2009.)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

25. Izslēgt 88.1 panta otrajā daļā vārdus “un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (attiecībā uz administratīvo naudas sodu uzlikšanu)”.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

34. Izslēgt 88.1 panta otrajā daļā vārdus “un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (attiecībā uz administratīvo naudas sodu uzlikšanu)”.

 

92. pants. Gaisa kuģa īres līgums

Saskaņā ar gaisa kuģa īres līgumu viena puse (izīrētājs) apņemas nodot par maksu otrai pusei (īrniekam) lietošanā uz laiku gaisa kuģi.

 

 

 

 

 

Gaisa kuģi var izīrēt kopā ar tā apkalpi vai bez tās.

 

 

 

 

 

Gaisa kuģa īres līgumā jānorāda katras puses nosaukums, gaisa kuģa tips, īrēšanas mērķis, gaisa kuģa tehniskās apkopes kārtība un puse, kura atbild par gaisa kuģa ekspluatācijas noteikumu ievērošanu un gaisa kuģa lidojumu drošību, kārtība, kādā apdrošināms gaisa kuģis un apdrošināma atbildība par lidojumā esoša gaisa kuģa nodarīto kaitējumu trešajām personām, īrētāja atbildība par bojājumu nodarīšanu gaisa kuģim vai tā bojāeju. Gaisa kuģa īres līgumā var ietvert arī citus noteikumus.

 

27

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Olšteins

Aizstāt 92.panta trešajā daļā un piektajā daļā vārdu „drošību” ar vārdu „drošumu”.

Atbalstīts

35. Aizstāt 92.panta trešajā un piektajā daļā vārdu “drošību” ar vārdu “drošumu”.

Īrniekam ir tiesības nodot īrēto gaisa kuģi apakšīrē tikai ar izīrētāja piekrišanu.

 

 

 

 

 

Ja Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrētais gaisa kuģis tiek izīrēts citas valsts gaisa kuģa ekspluatantam vai ja Latvijas Republikas valsts institūcija, pašvaldība, biedrība vai nodibinājums, Uzņēmumu reģistrā reģistrēts komersants vai Latvijas iedzīvotājs vēlas īrēt citā valstī reģistrētu gaisa kuģi, īres līguma noteikumi, kas saistīti ar atbildību par gaisa kuģa lidojuma drošību, jāsaskaņo Civilās aviācijas aģentūrā un jāsaņem atļauja.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.10.1998. un 15.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

 

 

 

 

 

93. pants. Čartera līgums

Pēc čartera līguma viena puse (izfraktētājs) apņemas nodot pret maksu otrai pusei (fraktētājam) pasažieru, bagāžas, kravas un pasta pārvadāšanai vai citiem mērķiem visas gaisa kuģa tilpnes vai to daļu.

 

 

 

 

 

Čartera līgumā jānorāda pušu nosaukums, gaisa kuģa tips, izīrēšanas mērķis, maksimālais pārvadājamo pasažieru skaits, bagāžas, kravas un pasta svars, īres maksas lielums, pārvadājuma sākumpunkts, laiks un galapunkts.

 

 

 

 

 

Čartera līgumā var ietvert arī citus noteikumus.

 

 

 

 

 

Izfraktētājam ir tiesības, neprasot papildu samaksu no fraktētāja, pārcelt pārvadājuma sākumlaiku un gaisa kuģa pacelšanās laiku pēc plāna paredzētajās nosēšanās vietās, veikt papildu nosēšanās vai mainīt lidojuma maršrutu, ja tas nepieciešams, lai garantētu gaisa kuģa lidojuma drošību.

 

28

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Olšteins

Aizstāt 93.panta ceturtajā daļā vārdu „drošību” ar vārdu „drošumu”.

Atbalstīts

36. Aizstāt 93.panta ceturtajā daļā vārdu “drošību” ar vārdu “drošumu”.

Izfraktētāja pienākums ir savlaicīgi nodot gaisa kuģa tilpnes un līguma darbības laikā uzturēt gaisa kuģi tādā stāvoklī, lai to varētu izmantot līgumā paredzētajiem mērķiem.

 

 

 

 

 

Fraktētājam ir tiesības ar izfraktētāja piekrišanu nodot nofraktēto gaisa kuģi subčarterā.

 

 

 

 

 

Fraktētāja pienākums ir savlaicīgi izdarīt līgumā paredzēto maksājumu, nodrošināt pasažieru, bagāžas, kravas un pasta savlaicīgu nogādāšanu izlidošanas vietā.

 

 

 

 

 

Puse atbrīvojama no atbildības par čartera līguma neizpildīšanu vai nekvalitatīvu izpildīšanu, ja tā pierāda, ka šā līguma neizpildīšana vai nekvalitatīva izpildīšana nav notikusi tās vainas dēļ.

 

 

 

 

 

Izfraktētājs nav atbildīgs fraktētāja priekšā par gaisa kuģa nederīgumu ekspluatācijai, ja tas nav radies izfraktētāja vainas dēļ.

 

 

 

 

 

Izfraktētājs ir atbildīgs pasažieru, nosūtītāju un saņēmēju priekšā saskaņā ar šā likuma 98.106. panta noteikumiem.

 

 

 

 

 

Desmitā nodaļa
ATBILDĪBA UN APDROŠINĀŠANA

94. pants. Atbildība par šā likuma un citu Latvijas Republikas aviācijas likumdošanas aktu noteikumu pārkāpšanu

Persona, kas pārkāpusi šā likuma un citu Latvijas Republikas aviācijas likumdošanas aktu noteikumus, tiek saukta pie atbildības Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

26. Izslēgt 94.pantu.

 

 

 

 

37. Izslēgt 94.pantu.

 

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē 1993. gada 23. februāra likums "Par aviāciju" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 12/13; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 10) un Ministru kabineta noteikumi Nr. 78 "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par aviāciju"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 10).

.............

 

 

 

 

 

............

16. Ministru kabinets līdz 2011.gada 30.decembrim izdod šā likuma 4.1 panta trešajā daļā un 4.2 panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.

(09.06.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.06.2011.)

27. Pārejas noteikumos:

izteikt 16.punktu šādā redakcijā:

“16. Ministru kabinets līdz 2013.gada 1.maijam izdod šā likuma 4.panta trešajā daļā un 4.2 panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.”;

29

Atbildīgā komisija

Aizstāt likumprojekta 27.panta pirmajā daļā skaitļus un vārdus „2013.gada 1.maijam” ar skaitļiem un vārdiem „2013.gada 1.jūlijam”.

Atbalstīts

38. Pārejas noteikumos:

izteikt 16.punktu šādā redakcijā:

“16. Ministru kabinets līdz 2013.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 4.panta trešajā daļā un 4.2 panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.”;

17. Ministru kabinets līdz 2012.gada 20.februārim izdod šā likuma 23.1 panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.

(09.06.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.06.2011.)

...........

 

 

 

 

 

 

............

 

28. Ministru kabinets līdz 2011.gada 30.decembrim izdod šā likuma 41.1 panta pirmajā daļā minētos noteikumus.

(09.06.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 30.06.2011.)

 

 

 

 

 

 

papildināt pārejas noteikumus ar 29. un 30.punktu šādā redakcijā:

29. Ministru kabinets līdz 2013.gada 1.maijam izdod šā likuma 6.panta trešajā daļā, 6.panta 8.punktā, 57.panta piektajā daļā un 74.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.

30. Ministru kabinets līdz 2013.gada 1.maijam izdod šā likuma 82.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.”

30

 

 

 

 

 

 

 

 

31

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs K.Olšteins

Likumprojekta 2.lasījuma 27.pantā izteiktajā pārejas noteikumu 29.punktā aizstāt skaitli un vārdu „8.punktā” ar vārdiem „otrajā daļā”.

 

Atbildīgā komisija

Aizstāt likumprojekta 27.panta otrajā daļā, Pārejas noteikumu 29. un 30. punktā skaitļus un vārdus „2013.gada 1.maijam” ar skaitļiem un vārdiem „2013.gada 1.jūlijam”.

Atbalstīts

 

 

 

 

 

 

 

 

Atbalstīts

papildināt pārejas noteikumus ar 29. un 30.punktu šādā redakcijā:

29. Ministru kabinets līdz 2013.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 6.panta trešajā daļā, 6.panta otrajā daļā, 57.panta piektajā daļā un 74.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.

30. Ministru kabinets līdz 2013.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 82.panta ceturtajā daļā minētos noteikumus.”

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(11.05.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2008. likumu, kas stājas spēkā 16.04.2008.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

 

 

 

 

 

1) Padomes 1994.gada 21.novembra direktīvas 94/56/EK, ar ko nosaka civilās aviācijas nelaimes gadījumu un starpgadījumu izmeklēšanas pamatprincipus;

 

 

 

 

 

2) Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/82/EK par pārvadātāju pienākumu paziņot datus par pasažieriem;

 

 

 

 

 

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.aprīļa direktīvas 2006/23/EK par Kopienas gaisa satiksmes vadības dispečera licenci.

 

 

 

 

 

 

28. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra direktīvas 2006/93/EK par to lidaparātu ekspluatācijas regulēšanu, uz kuriem attiecas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 16.pielikuma otrā izdevuma (1988.) 1.sējuma 3.nodaļas II daļa (kodificēta versija) (Dokuments attiecas uz EEZ).”

 

 

 

39. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra direktīvas 2006/93/EK par to lidaparātu ekspluatācijas regulēšanu, uz kuriem attiecas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 16.pielikuma otrā izdevuma (1988.) 1.sējuma 3.nodaļas II daļa (kodificēta versija) (Dokuments attiecas uz EEZ).”

 

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

234-3.doc - 234-3.doc

Start time: 14.12.2023 20:49:33 After doc accessing: 14.12.2023 20:49:33 After doc copying: 14.12.2023 20:49:33 End time: 14.12.2023 20:49:33 Doc created: 14.03.2013 16:51:25 Doc last mod: 14.03.2013 16:54:02 Doc manual: