Drukāt    Aizvērt
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija

2011. gada ____. decembrī

Nr.________________

 

Saeimas Prezidijam

 

 

 Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā š.g. 6. decembra sēdē izskatīja likumprojektu Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā (Nr. 23/Lp11) 3. lasījumam.

Komisija lūdz iekļaut minētā likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdes darba kārtībā.

 

Pielikumā: likumprojekta salīdzinošā tabula uz ___ lpp.

 

 

 

 

 

 

 

Komisijas priekšsēdētājs                                                 A.Latkovskis


Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija                                                                                                         Likumprojekts 3. lasījumam

 

„Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” (23/Lp11)

 

Spēkā esošā redakcija

2. lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi 3. lasījumam

 

(1)

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 3. lasījumam

1

2

3

4

5

6

 

Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:

 

 

 

Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:

 

1. Papildināt kodeksu ar 4.1 pantu šādā redakcijā:

4.1 pants. Kriminālsoda izpildes apturēšanas un atjaunošanas pamats

Ar brīvības atņemšanu saistīta kriminālsoda izpilde tiek apturēta līdz ar notiesātā pārvietošanu turpmākai soda izciešanai uz ārvalsti vai ar brīdi, kad saņemts Tieslietu ministrijas paziņojums, ka spriedums pieņemts izpildei ārvalstī.

Ar brīvības atņemšanu nesaistīta kriminālsoda izpilde tiek apturēta ar brīdi, kad saņemts Tieslietu ministrijas paziņojums, ka spriedums pieņemts izpildei ārvalstī, izņemot mantas konfiskāciju un tiesību ierobežošanu. Mantas konfiskācijas un tiesību ierobežošanas izpilde tiek turpināta, neraugoties uz to, ka Latvijas tiesas nolēmums nodots izpildei ārvalstī.

Kriminālsoda izpilde tiek atjaunota, ja kriminālsoda izpildes iestāde saņem Tieslietu ministrijas informāciju, ka persona izbēgusi no ārvalsts brīvības atņemšanas iestādes vai ar brīvības atņemšanu nesaistīta kriminālsoda izpilde nodota atpakaļ Latvijai. 

Šā kodeksa izpratnē notiesātās personas lieta tiek apturēta un netiek izbeigta līdz brīdim, kad saņemta Tieslietu ministrijas informācija par pilnīgu soda izpildi ārvalstī.”

 

 

 

1. Papildināt kodeksu ar 4.1 pantu šādā redakcijā:

4.1 pants. Kriminālsoda izpildes apturēšanas un atjaunošanas pamats

Ar brīvības atņemšanu saistīta kriminālsoda izpilde tiek apturēta līdz ar notiesātā pārvietošanu turpmākai soda izciešanai uz ārvalsti vai ar brīdi, kad saņemts Tieslietu ministrijas paziņojums, ka spriedums pieņemts izpildei ārvalstī.

Ar brīvības atņemšanu nesaistīta kriminālsoda izpilde tiek apturēta ar brīdi, kad saņemts Tieslietu ministrijas paziņojums, ka spriedums pieņemts izpildei ārvalstī, izņemot mantas konfiskāciju un tiesību ierobežošanu. Mantas konfiskācijas un tiesību ierobežošanas izpilde tiek turpināta, neraugoties uz to, ka Latvijas tiesas nolēmums nodots izpildei ārvalstī.

Kriminālsoda izpilde tiek atjaunota, ja kriminālsoda izpildes iestāde saņem Tieslietu ministrijas informāciju, ka persona izbēgusi no ārvalsts brīvības atņemšanas iestādes vai ar brīvības atņemšanu nesaistīta kriminālsoda izpilde nodota atpakaļ Latvijai.

Šā kodeksa izpratnē notiesātās personas lieta tiek apturēta un netiek izbeigta līdz brīdim, kad saņemta Tieslietu ministrijas informācija par pilnīgu soda izpildi ārvalstī.”

15.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesāto nosūtīšana soda izciešanai

 

Personas, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu, nosūta soda izciešanai ne vēlāk kā desmit dienu laikā no dienas, kad spriedums stājies likumīgā spēkā, vai no dienas, kad spriedums nodots izpildīšanai.

 

Tiklīdz notiesātais uzsāk soda izciešanu, brīvības atņemšanas iestādes administrācija nodrošina viņam iespēju nekavējoties informēt radiniekus par soda izciešanas vietu.

 

Katram ar brīvības atņemšanu notiesātajam iekārto personīgo lietu.

 

Notiesātos brīvības atņemšanas iestādēs pieņem administrācija Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumos paredzētajā kārtībā.

2. 15.pantā:

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Katram ar brīvības atņemšanu notiesātajam sagatavo personas un tās sevišķo pazīmju fotoattēlus, kā arī personas kriminālistisko raksturojumu.”;

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“Ziņas par personām, kuras notiesātas ar brīvības atņemšanu, šo personu un to sevišķo pazīmju fotoattēlus, kā arī šo personu kriminālistiskos raksturojumus reģistrē Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā. Iegūstamos fotoattēlus un tiem izvirzītās obligātās tehniskās prasības, kā arī Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, iekļaušanas un dzēšanas kārtību, glabāšanas termiņus un institūcijas, kurām piešķirama piekļuve minētajā informācijas sistēmā iekļautajām ziņām, nosaka Ministru kabinets.

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija 21 dienas laikā pēc tam, kad tā saņēmusi tiesneša rīkojumu par sprieduma izpildi, informē Latvijā notiesāto ārvalsts pilsoni vai personu, kuras pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, par tās tiesībām izteikt vēlēšanos izciest sodu savas pilsonības vai pastāvīgās dzīvesvietas valstī. Notiesātajam izskaidro personas nodošanas soda izciešanai juridiskās sekas atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajam.”

 

 

 

 

2. 15.pantā:

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Katram ar brīvības atņemšanu notiesātajam sagatavo personas un tās sevišķo pazīmju fotoattēlus, kā arī personas kriminālistisko raksturojumu.”;

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“Ziņas par personām, kuras notiesātas ar brīvības atņemšanu, šo personu un to sevišķo pazīmju fotoattēlus, kā arī šo personu kriminālistiskos raksturojumus reģistrē Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā. Iegūstamos fotoattēlus un tiem izvirzītās obligātās tehniskās prasības, kā arī Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, iekļaušanas un dzēšanas kārtību, glabāšanas termiņus un institūcijas, kurām piešķirama piekļuve minētajā informācijas sistēmā iekļautajām ziņām, nosaka Ministru kabinets.

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija 21 dienas laikā pēc tam, kad tā saņēmusi tiesneša rīkojumu par sprieduma izpildi, informē Latvijā notiesāto ārvalsts pilsoni vai personu, kuras pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, par tās tiesībām izteikt vēlēšanos izciest sodu savas pilsonības vai pastāvīgās dzīvesvietas valstī. Notiesātajam izskaidro personas nodošanas soda izciešanai juridiskās sekas atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajam.”

 

3. Papildināt kodeksu ar 15.1 pantu šādā redakcijā:

15.1 pants. Tieslietu ministrijas informēšana par ārvalstu pilsoņiem

Ieslodzījuma vietu pārvalde regulāri, bet ne retāk kā reizi četros mēnešos nosūta Tieslietu ministrijai informāciju par ārvalstu pilsoņiem, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu brīvības atņemšanas iestādēs Latvijā.”

 

 

 

3. Papildināt kodeksu ar 15.1 pantu šādā redakcijā:

15.1 pants. Tieslietu ministrijas informēšana par ārvalstu pilsoņiem

Ieslodzījuma vietu pārvalde regulāri, bet ne retāk kā reizi četros mēnešos nosūta Tieslietu ministrijai informāciju par ārvalstu pilsoņiem, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu brīvības atņemšanas iestādēs Latvijā.”

50.3 pants. Soda izpildes režīma noteikšana

 

Notiesātie slēgtajos cietumos sodu izcieš trijās režīma pakāpēs — zemākajā, vidējā un augstākajā, bet daļēji slēgtajos cietumos — divās režīma pakāpēs — zemākajā un augstākajā. Notiesātajiem nepilngadīgajiem atklātajos cietumos un audzināšanas iestādēs soda izpildes režīma pakāpes nenosaka.

 

Soda izpildes režīmu slēgtajos cietumos un daļēji slēgtajos cietumos nosaka šis kodekss, kas paredz soda izpildes režīma:

 

1) pakāpenisku mīkstināšanu, lai sagatavotu notiesāto atbrīvošanai un veicinātu viņa iekļaušanos dzīvē pēc soda izciešanas;

 

2) pastiprināšanu, lai nodrošinātu likuma prasībām atbilstošu notiesātā uzvedību.

 

Notiesāto var pārvietot no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi, bet no daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes — uz atklāto cietumu, ja:

 

1) notiesātais ir sasniedzis pozitīvi vērtējamus resocializācijas rezultātus;

 

2) attiecīgā pārvietošana veicinās viņa iekļaušanos sabiedrībā pēc atbrīvošanas;

 

3) ir pagājis viens gads pēc soda — ievietošana soda vai disciplinārajā izolatorā — piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu vai pagājuši seši mēneši pēc cita šajā kodeksā noteiktā soda piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu vai notiesātajam ir piemērots šā kodeksa 68.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktais pamudinājums un notiesātais atzīstams par administratīvi nesodītu.

 

Notiesāto par atsevišķu rupju soda izciešanas režīma pārkāpumu vai sistemātiskiem pārkāpumiem ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no atklātā cietuma uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi, bet no daļēji slēgtā cietuma — uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi.

4. Izteikt 50.3 panta trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“Notiesāto var pārvietot no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi, bet no daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes — uz atklāto cietumu. Lemjot par notiesātā virzību soda progresīvās izpildes ietvaros, atbilstoši šajā likumā noteiktajam izvērtē šādus kritērijus:”.

 

 

 

 

4. Izteikt 50.3 panta trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“Notiesāto var pārvietot no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi, bet no daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes — uz atklāto cietumu. Lemjot par notiesātā virzību soda progresīvās izpildes ietvaros, atbilstoši šajā likumā noteiktajam izvērtē šādus kritērijus:”.

50.5 pants. Soda izpildes režīms daļēji slēgtajos cietumos

 

Daļēji slēgtajā cietumā sodu izcieš:

 

1) sievietes par tīša nozieguma izdarīšanu;

 

2) vīrieši par tīša mazāk smaga nozieguma izdarīšanu;

 

3) notiesātie par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma aiz neuzmanības izdarīšanu, ja viņi agrāk izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē, par kuru sodāmība nav noņemta vai dzēsta;

 

4) notiesātie par mazāk smaga nozieguma aiz neuzmanības izdarīšanu, ja piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem;

 

5) vīrieši par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, ja viņi līdz nozieguma izdarīšanai nebija sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu;

 

6) personas, kurām naudas sods aizstāts ar brīvības atņemšanu;

 

7) personas, kurām neizciestais papildsods — policijas kontrole — aizstāts ar brīvības atņemšanu;

 

8) notiesātie, kas pārvietoti no slēgtajiem cietumiem sakarā ar priekšzīmīgu uzvedību;

 

9) notiesātie, kas pārvietoti no atklātajiem cietumiem sakarā ar rupjiem vai sistemātiskiem disciplīnas pārkāpumiem;

 

10) notiesātie, kas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem pēc pilngadības sasniegšanas, ja viņi sodīti par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.

 

Daļēji slēgtajos cietumos tiek nodrošināta notiesāto apsardze un pastāvīga uzraudzība. Notiesātie soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē sodu izcieš slēgtās kamerās.

 

Pēc ievietošanas cietumā notiesātajam ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda laika jāizcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē. Ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē.

 

Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vienu ceturtdaļu no piespriestā soda un atbilst šā kodeksa 50.3 panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi.

 

Notiesāto no soda izciešanas režīma augstākās pakāpes ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz atklāto cietumu, ja notiesātais atbilst šā kodeksa 50.3 panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem, vai atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā, ja viņš atbilst šā kodeksa 50.3 panta trešās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajiem nosacījumiem.

 

Sievietes, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums), soda izciešanu uzsāk soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņām šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā septiņi gadi. Ja notiesātā pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietusi vismaz septiņus gadus no piespriestā soda un atbilst šā kodeksa 50.3 panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes notiesāto var atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa likumā noteiktajā kārtībā, ja viņa atbilst šā kodeksa 50.3 panta trešās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajiem nosacījumiem.

 

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ir tiesības:

 

1) izmantot gadā astoņas ilglaicīgas satikšanās — no divdesmit četrām līdz četrdesmit astoņām stundām un astoņas īslaicīgas satikšanās — no pusotras stundas līdz divām stundām;

 

2) iepirkties cietuma veikalā par naudas summu vienas Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā;

 

3) izmantot sešas telefonsarunas mēnesī;

 

4) izmantot tiesības, kas paredzētas šā kodeksa 50.4 panta septītās daļas 5., 6., 7., 8., 9. un 10.punktā;

 

5) ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju līdz septiņām diennaktīm gadā vai līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud slimā dzīvību. Ārpus cietuma pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā.

 

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē, ir tiesības:

 

1) izmantot gadā piecas ilglaicīgas satikšanās — no divpadsmit līdz divdesmit četrām stundām un četras īslaicīgas satikšanās — no pusotras stundas līdz divām stundām;

 

2) dienas kārtībā paredzētajā laikā iepirkties cietuma veikalā par naudas summu, kas nepārsniedz trīs ceturtdaļas no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas;

 

3) izmantot divas telefonsarunas mēnesī;

 

4) izmantot tiesības, kas paredzētas šā kodeksa 50.4 panta devītās daļas 5., 6., 7., 8. un 9.punktā.

 

Šajā pantā minētās tiesības ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju neattiecas uz personām, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums), un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu.

5. 50.5 pantā:

izslēgt pirmās daļas 8.apakšpunktā vārdus “sakarā ar priekšzīmīgu uzvedību”;

aizstāt astotās daļas 4.apakšpunktā skaitļus un vārdus “5., 6., 7., 8. un 9.punktā” ar skaitļiem un vārdiem “5., 6., 7., 8., 9. un 10.punktā”.

 

 

 

 

5. 50.5 pantā:

izslēgt pirmās daļas 8.apakšpunktā vārdus “sakarā ar priekšzīmīgu uzvedību”;

aizstāt astotās daļas 4.apakšpunktā skaitļus un vārdus “5., 6., 7., 8. un 9.punktā” ar skaitļiem un vārdiem “5., 6., 7., 8., 9. un 10.punktā”.

 

50.6 pants. Soda izpildes režīms atklātajos cietumos

 

Atklātajā cietumā sodu izcieš notiesātie:

 

1) par kriminālpārkāpuma izdarīšanu, ja viņi agrāk nav izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē;

 

2) par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu aiz neuzmanības, ja viņi agrāk nav izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē un brīvības atņemšana piespriesta uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem;

 

3) par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanu, kuri pēc pilngadības sasniegšanas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem;

 

4) kuri pārvietoti no daļēji slēgtā cietuma par priekšzīmīgu uzvedību.

 

Vienā atklātajā cietumā var turēt notiesātos vīriešus un sievietes.

 

Atklātajos cietumos notiesātie uzturas kopmītņu tipa telpās. Dzīvojamās un saimnieciskās telpas var norobežot ar žogu bez ārējās apsardzes, taču notiesātie tiek uzraudzīti. Ar cietuma priekšnieka atļauju viņi var dzīvot personiskās mājās vai privātos (īrētos) dzīvokļos kopā ar ģimeni novada vai republikas pilsētas teritorijā, kurā izvietota brīvības atņemšanas iestāde; viņi nedrīkst patvaļīgi, bez administrācijas atļaujas atstāt noteikto teritoriju un izvairīties no reģistrācijas cietuma dežūrdaļā. Citas prasības, kas jāievēro notiesātajiem atklātajos cietumos, ietvertas brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumos.

 

Ja notiesātajam pēdējo 30 dienu laikā nav ticis piemērots sods par soda izciešanas režīma pārkāpumiem vai administratīvais sods, ar cietuma priekšnieka atļauju reizi mēnesī viņš var izbraukt ārpus cietuma teritorijas uz laiku, kas nav ilgāks par divām diennaktīm, bet svētku dienās — līdz piecām diennaktīm.

 

(Piektā daļa izslēgta ar 14.07.2011. likumu)

 

Notiesātajiem atklātajos cietumos ir tiesības:

 

1) atbilstoši noteiktajai dienas kārtībai no rīta pārbaudes līdz naktsmieram patstāvīgi pārvietoties šā panta trešajā daļā noteiktajā teritorijā;

 

2) valkāt personisko apģērbu, uzglabāt pie sevis naudu un vērtslietas, izlietot naudu (iepirkties) pēc saviem ieskatiem;

 

3) (izslēgts ar 11.11.2004. likumu);

 

4) uzņemt pie sevis viesus, saņemt sūtījumus vai pienesumus bez ierobežojumiem.

 

Ar cietuma priekšnieka atļauju notiesātais var iegūt izglītību izglītības iestādēs, kas atrodas ārpus tās pašvaldības administratīvās teritorijas, kurā atrodas brīvības atņemšanas iestāde. Ar cietuma priekšnieka atļauju notiesātais var atstāt iestādes teritoriju uz laiku, kas nepieciešams eksāmenu kārtošanai vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē.

6. 50.6 panta pirmajā daļā:

papildināt 1.apakšpunktu ar vārdiem “vai ir izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē un sodāmība par šādu sodu noņemta vai dzēsta likumā noteiktajā kārtībā”;

izteikt 2.apakšpunktu šādā redakcijā:

“2) par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu aiz neuzmanības, ja brīvības atņemšana piespriesta uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem un viņi agrāk nav izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē vai ir izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē un sodāmība par šādu sodu noņemta vai dzēsta likumā noteiktajā kārtībā;”;

izslēgt 4.apakšpunktā vārdus “par priekšzīmīgu uzvedību”.

 

 

 

 

6. 50.6 panta pirmajā daļā:

papildināt 1.apakšpunktu ar vārdiem “vai ir izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē un sodāmība par šādu sodu noņemta vai dzēsta likumā noteiktajā kārtībā”;

izteikt 2.apakšpunktu šādā redakcijā:

“2) par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu aiz neuzmanības, ja brīvības atņemšana piespriesta uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem, un viņi agrāk nav izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē vai ir izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē un sodāmība par šādu sodu noņemta vai dzēsta likumā noteiktajā kārtībā;”;

izslēgt 4.apakšpunktā vārdus “par priekšzīmīgu uzvedību”.

 

50.11 pants. Administratīvās komisijas lēmumi

 

Par soda izciešanas režīma mīkstināšanu brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija var pieņemt šādus lēmumus:

 

1) pārvietot notiesāto no slēgtā cietuma uz daļēji slēgto cietumu;

 

2) pārvietot notiesāto no daļēji slēgtā cietuma uz atklāto cietumu;

 

3) pārvietot notiesāto no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo vai augstāko pakāpi;

 

4) pārvietot notiesāto no soda izciešanas režīma vidējās pakāpes uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi;

 

5) ierosināt tiesas noteiktā papildsoda — policijas kontrole — termiņa samazināšanu vai atcelšanu.

 

Par soda izciešanas režīma pastiprināšanu brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija var pieņemt šādus lēmumus:

 

1) pārvietot notiesāto no atklātā cietuma uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi;

 

2) pārvietot notiesāto no daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi;

 

3) pārvietot notiesāto, kas sodu izcieš slēgtajā cietumā, no soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi;

 

31) pārvietot notiesāto, kas sodu izcieš daļēji slēgtajā cietumā, no soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz soda izciešanas režīma zemāko pakāpi;

 

4) pārvietot notiesāto no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma vidējās pakāpes uz soda izciešanas režīma zemāko pakāpi.

 

Administratīvā komisija var pieņemt lēmumu, kurā ierosina tiesai atbrīvot notiesāto no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa.

 

Lemjot par soda izpildes režīma mīkstināšanu vai pastiprināšanu, ņem vērā notiesātā uzvedību brīvības atņemšanas iestādē.

 

Izskatot ierosinājumu atbrīvot notiesāto no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa, administratīvā komisija ņem vērā viņa uzvedību brīvības atņemšanas iestādē, kā arī Valsts probācijas dienesta sagatavoto izvērtēšanas ziņojumu par notiesāto.

 

Administratīvās komisijas lēmums izpildāms nekavējoties.

7. Papildināt 50.11 pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“Lemjot par nosakāmo soda izciešanas režīma pakāpi no ārvalstīm soda izpildei pārņemtam ar brīvības atņemšanu notiesātajam, brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija var pieņemt šādus lēmumus:

1) atstāt notiesāto soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē;

2) pārvietot notiesāto no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo vai augstāko pakāpi.”

 

 

 

 

7. Papildināt 50.11 pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“Lemjot par nosakāmo soda izciešanas režīma pakāpi no ārvalstīm soda izpildei pārņemtam ar brīvības atņemšanu notiesātajam, brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija var pieņemt šādus lēmumus:

1) atstāt notiesāto soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē;

2) pārvietot notiesāto no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo vai augstāko pakāpi.”

 

 

8. Papildināt kodeksu ar 50.14 pantu šādā redakcijā:

50.14 pants. No ārvalsts pārņemtam ar brīvības atņemšanu notiesātajam noteiktā soda izciešanas režīma pārskatīšana administratīvajā komisijā

Brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija 50 dienu laikā no dienas, kad uzsākta soda izciešana brīvības atņemšanas iestādē, pārskata no ārvalsts pārņemtam notiesātajam noteikto soda izciešanas režīmu, ņemot vērā ārvalstī un Latvijā apcietinājumā pavadīto laiku un izciesto soda daļu atbilstoši šajā kodeksā noteiktajam par soda izciešanas režīma pakāpē izciešamajām soda daļām.

Ja no ārvalstīm soda izpildei pārņemts ar brīvības atņemšanu notiesātais no dienas, kad uzsākta soda izciešana brīvības atņemšanas iestādē, līdz administratīvās komisijas sēdei izdara rupju vai sistemātisku soda izciešanas režīma pārkāpumu, komisija lemj par notiesātā atstāšanu soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē.”

 

`

 

 

8. Papildināt kodeksu ar 50.14 pantu šādā redakcijā:

50.14 pants. No ārvalsts pārņemtam ar brīvības atņemšanu notiesātajam noteiktā soda izciešanas režīma pārskatīšana administratīvajā komisijā

Brīvības atņemšanas iestādes administratīvā komisija 50 dienu laikā no dienas, kad uzsākta soda izciešana brīvības atņemšanas iestādē, pārskata no ārvalsts pārņemtam notiesātajam noteikto soda izciešanas režīmu, ņemot vērā ārvalstī un Latvijā apcietinājumā pavadīto laiku un izciesto soda daļu atbilstoši šajā kodeksā noteiktajam par soda izciešanas režīma pakāpē izciešamajām soda daļām.

Ja no ārvalstīm soda izpildei pārņemts ar brīvības atņemšanu notiesātais no dienas, kad uzsākta soda izciešana brīvības atņemšanas iestādē, līdz administratīvās komisijas sēdei izdara rupju vai sistemātisku soda izciešanas režīma pārkāpumu, komisija lemj par notiesātā atstāšanu soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē.”

111.pants. Pamats atbrīvošanai no soda izciešanas

 

Pamats notiesāto atbrīvošanai no soda izciešanas ir:

 

1) tiesas spriedumā noteiktā soda izciešana;

 

2) amnestijas piemērošana;

 

3) apžēlošana;

 

4) nolēmums par atbrīvošanu no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa;

 

5) nolēmums par atbrīvošanu no soda izciešanas sakarā ar to, ka notiesātajam ir psihiski traucējumi vai kāda cita smaga slimība, kas liedz tālāku soda izciešanu.

9. Papildināt 111.pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) saņemta Tieslietu ministrijas informācija par to, ka ārvalsts spriedums, kas tiek izpildīts Latvijā, ir atcelts.”

 

 

 

 

9. Papildināt 111.pantu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) saņemta Tieslietu ministrijas informācija par to, ka ārvalsts spriedums, kas tiek izpildīts Latvijā, ir atcelts.”

 

1. Ministru kabinets nodrošina, lai:

 

1) līdz 2002.gada 1.aprīlim tiek izveidots un darbu uzsāk probācijas dienests Tieslietu ministrijas pārraudzībā, kas nodrošina palīdzības sniegšanu personām, kuras atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm;

 

2) līdz 2010.gada 1.martam tiek izveidoti un darbu uzsāk attiecīgi dienesti Valsts policijas iestādēs, kas nodrošina soda veida — aresta — izpildi.

10. Izslēgt pārejas noteikumu 1.punkta 2.apakšpunktu.

 

 

 

 

10. Izslēgt pārejas noteikumu 1.punkta 2.apakšpunktu.

 

 

Likums stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

1

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izteikt likuma spēkā stāšanās noteikumu šādā redakcijā:

„Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.”

Atbalstīts

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

 

 

Izvērst Oriģinālais dokumenta saturs
Savērst Oriģinālais dokumenta saturs

23_plen_3.doc - 23_plen_3.doc

Start time: 25.02.2020 19:42:02 After doc accessing: 25.02.2020 19:42:02 After doc copying: 25.02.2020 19:42:02 End time: 25.02.2020 19:42:02 Doc created: 06.12.2011 16:43:50 Doc last mod: 06.12.2011 16:44:03 Doc manual: