Priekšlikumu tabula

Rīgā 2013. gada 10. janvārī

Nr. 9/3 – 2-8-11/13

SAEIMAS PREZIDIJAM

Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojektu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu”” (Nr.223/Lp11), izskatīšanai otrajā lasījumā.

Pielikumā: likumprojekta tabula uz 33 lpp.

Ar cieņu

Juridiskās komisijas priekšsēdētāja I.Čepāne

Juridiskā komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Grozījumi likumā „Par tiesu varu”

(Nr.223/Lp11)

Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.p.k.

Priekšlikumi

( 30 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt likumā “Par tiesu varu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 8., 20.nr.; 2006, 7., 24.nr.; 2007, 24.nr.; 2008, 10., 24.nr.; 2009, 2., 12., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 199.nr.; 2010, 99., 100., 206.nr.; 2011, 99., 120.nr.) šādus grozījumus:

28.² pants. Tiesas nolēmumu pieejamība

(1) Atklātā tiesas sēdē izskatītā lietā pieņemts tiesas nolēmums, kas noformēts atsevišķa procesuāla dokumenta veidā, ir vispārpieejama informācija ar nolēmuma pasludināšanas brīdi, bet, ja nolēmums netiek pasludināts, — ar tā pieņemšanas brīdi.

(2) Slēgtā tiesas sēdē izskatītā lietā pieņemta tiesas nolēmuma ievaddaļa un rezolutīvā daļa, ja tās pasludinātas publiski, ir vispārpieejama informācija.

(3) Izsniedzot šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto informāciju, tajā ietver norādi par tiesas nolēmuma spēkā esamību, kā arī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā aizsedz to informācijas daļu, kas atklāj fiziskās personas identitāti.

(4) Šā panta noteikumus nepiemēro, ja tiesas nolēmumu izsniedz saskaņā ar procesuālajiem likumiem.

(5) Šā panta pirmajā daļā minētos tiesas nolēmumus publicē mājaslapā internetā, ja tas paredzēts normatīvajā aktā, kā arī pēc iestādes iniciatīvas. Publicējot tiesas nolēmumu internetā, aizsedz to informācijas daļu, kas atklāj fiziskās personas identitāti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.04.2008. likumu, kas stājas spēkā 19.04.2008.)

Juridiskā komisija

Izteikt 28.²panta piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Atklātā tiesas sēdē pieņemtus tiesas spriedumus pēc to spēkā stāšanās, ja citā likumā nav noteikts citādi, publicē mājaslapā internetā. Tāpat publicē arī tiesas lēmumus Ministru kabineta noteiktajā apjomā. Publicējot tiesas nolēmumu, aizsedz to informācijas daļu, kas atklāj fiziskās personas identitāti.”

Atbalstīts

1. Izteikt 28.²panta piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Atklātā tiesas sēdē pieņemtus tiesas spriedumus pēc to spēkā stāšanās, ja citā likumā nav noteikts citādi, publicē mājaslapā internetā. Tāpat publicē arī tiesas lēmumus Ministru kabineta noteiktajā apjomā. Publicējot tiesas nolēmumus, aizsedz to informācijas daļu, kas atklāj fiziskās personas identitāti.”

28.⁶ pants. Tiesu informatīvā sistēma

(1) Tiesu informatīvās sistēmas un tās programmnodrošinājuma īpašniece ir Latvijas valsts.

(2) Tiesu informatīvās sistēmas uzturēšanu un attīstību finansē no valsts pamatbudžeta.

(3) Tiesu informatīvās sistēmas pārzine ir Tieslietu ministrija. Tiesu informatīvās sistēmas turētāja ir Tiesu administrācija.

(4) Tiesu informatīvās sistēmas ietvaros Augstākā tiesa veido judikatūras datubāzi.

(5) Judikatūras datubāzē iekļaujamās informācijas atlases un apstrādes kārtību pēc saskaņošanas ar Tieslietu ministriju nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

(6) Ministru kabinets nosaka tiesu informatīvās sistēmas izveidošanas, uzturēšanas un izmantošanas kārtību, kā arī minimālo iekļaujamās informācijas apjomu, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos ierobežojumus.

(7) Tiesu informatīvajā sistēmā iekļautā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija, izņemot judikatūras datubāzi, kurā iekļautā informācija ir vispārpieejama.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2008.)

Juridiskā komisija

Izteikt 28.⁶panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Tiesu informatīvās sistēmas pārzine un turētāja ir Tiesu administrācija.”

Juridiskā komisija

Papildināt 28.⁶ pantu ar (5¹) daļu šādā redakcijā:

„(5¹) Tiesu informatīvajā sistēmā izveidotajā tiesas sēžu kalendārā atzīmē sēžu datumus un laikus, kā arī informāciju par zvērināta advokāta un prokurora aizņemtību. Tiesas sēžu kalendārā veiktā atzīme par tiesas sēdes datuma un laika noteikšanu ir saistoša, plānojot lietu izskatīšanu tiesas sēdē ar zvērināta advokāta vai prokurora piedalīšanos, kura piedalīšanās tiesas sēdē jau atzīmēta tiesas sēžu kalendārā.”

Atbalstīts

2. 28.⁶pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Tiesu informatīvās sistēmas pārzine un turētāja ir Tiesu administrācija.”

papildināt pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

“(5¹) Tiesu informatīvajā sistēmā izveidotajā tiesas sēžu kalendārā atzīmē sēžu datumu un laiku, kā arī informāciju par zvērināta advokāta un prokurora aizņemtību. Tiesas sēžu kalendārā veiktā atzīme par tiesas sēdes datuma un laika noteikšanu ir saistoša, plānojot lietu izskatīšanu tiesas sēdē ar tā zvērināta advokāta vai prokurora piedalīšanos, kura piedalīšanās citā tiesas sēdē jau atzīmēta tiesas sēžu kalendārā.”

30. pants. Lietu piekritība rajona (pilsētas) tiesai

(1) Rajona (pilsētas) tiesa ir pirmā instance civillietām, krimināllietām un administratīvajām lietām.

(1¹) Zemesgrāmatu nodaļa pārzina zemesgrāmatas, kā arī izskata pieteikumus par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, pieteikumus par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā un pieteikumus par izsoles aktu apstiprināšanu.

(2) Civilprocesa, kriminālprocesa un administratīvā procesa likumi nosaka civillietu, krimināllietu un administratīvo lietu piekritību rajona (pilsētas) tiesai.

(04.12.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

Juridiskā komisija

30.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"Rajona (pilsētas) tiesas kompetence";

papildināt panta pirmo daļu pēc vārdiem "administratīvajām lietām" ar vārdiem ", ja likumā nav noteikts citādi".

Atbalstīts

3. 30.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

“Rajona (pilsētas) tiesas kompetence”;

papildināt panta pirmo daļu ar vārdiem “ja likumā nav noteikts citādi”.

32. pants. Rajona (pilsētas) tiesas tiesneši

(1) Rajona (pilsētas) tiesas sastāvā ir tiesas priekšsēdētājs un tiesneši.

(2) Rajona (pilsētas) tiesā var būt tiesas priekšsēdētāja vietnieki.

(3) Tiesnešu kopskaitu rajonu (pilsētu) tiesās, kā arī Administratīvajā rajona tiesā nosaka Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Tiesnešu skaitu katrā tiesā nosaka Tieslietu padome pēc tieslietu ministra priekšlikuma.

(4) Tiesnesi veikt izmeklēšanas tiesneša pienākumus norīko rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs uz laiku līdz trim gadiem. Izmeklēšanas tiesnesis līdztekus izmeklēšanas tiesneša pienākumu pildīšanai neskata krimināllietas. Izmeklēšanas tiesnešu darba grafiku apgabaltiesas darbības teritorijā nosaka attiecīgās apgabaltiesas priekšsēdētājs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.1998., 28.09.2005., 23.02.2006. un 03.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2010.)

Juridiskā komisija

Izslēgt 32.panta ceturtās daļas pirmo un trešo teikumu.

Atbalstīts

4. Izslēgt 32.panta ceturtās daļas pirmo un trešo teikumu.

33. pants. Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs

(1) Rajona (pilsētas) tiesas iestādes darbu līdztekus tiesneša pienākumu pildīšanai vada tiesas priekšsēdētājs.

(2) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju uz pieciem gadiem ieceļ amatā tieslietu ministrs, saskaņojot ar Tieslietu padomi. Tieslietu ministrs, saskaņojot ar Tieslietu padomi, var atbrīvot tiesas priekšsēdētāju no amata pirms termiņa pēc viņa paša vēlēšanās vai ja tiesas priekšsēdētājs amata pienākumu izpildē pieļāvis rupjus pārkāpumus vai nespēj kvalitatīvi nodrošināt tiesas administratīvā darba vadību.

(3) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs:

1) rīkojas ar tiesas iestādei nodotajiem finanšu un citiem resursiem;

2) nosaka tiesas darbinieku un tiesas priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumus;

3) nosaka tiesnešu pienākumus, kas saistīti ar tiesas iestādes efektīvu funkcionēšanu (piemēram, sadarbība ar ārvalstu tiesām un citām institūcijām, prakses apkopošana, atzinumu sniegšana, piedalīšanās normatīvo aktu projektu izstrādē, atsauksmju sniegšana Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai);

4) atbild par lietu un citu pienākumu sadali starp tiesnešiem;

5) sagatavo ikgadējā tiesas iestādes finanšu pieprasījuma projektu un iesniedz to Tiesu administrācijai;

6) atbild par resursu tiesisku un lietderīgu izmantošanu;

7) organizē tiesas darbinieku ikgadējo novērtēšanu;

8) norīko tiesnesi pildīt pienākumus zemesgrāmatu nodaļā, ja zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis atrodas pagaidu prombūtnē, kas nepārsniedz sešus mēnešus.

(4) Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs var dot tiesnesim rīkojumus, kas saistīti ar organizatoriskiem jautājumiem amata pienākumu pildīšanā.

(22.09.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.06.2010., 09.06.2011. un 21.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

Juridiskā komisija

Papildināt 33.panta trešo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

9) saskaņā ar apgabaltiesas priekšsēdētaja lēmumu norīko tiesnesi veikt izmeklēšanas tiesneša pienākumus uz laiku līdz trim gadiem.

Atbalstīts

5. Papildināt 33.panta trešo daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

„9) saskaņā ar apgabaltiesas priekšsēdētaja lēmumu norīko tiesnesi veikt izmeklēšanas tiesneša pienākumus uz laiku līdz trim gadiem.”

36. pants. Lietu piekritība apgabaltiesai

(1) Apgabaltiesa ir pirmās instances tiesa tām civillietām un krimināllietām, kuras saskaņā ar likumu ir piekritīgas apgabaltiesai.

(2) Apgabaltiesa ir apelācijas instance civillietām, krimināllietām un administratīvajām lietām, kuras izskatījusi rajona (pilsētas) tiesa vai tiesnesis vienpersoniski.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.09.1995. likumu, kas stājas spēkā 06.10.1995.)

Juridiskā komisija

Izteikt 36.pantu šādā redakcijā:

"36.pants. Apgabaltiesas kompetence

Apgabaltiesa ir apelācijas instance civillietām, krimināllietām un administratīvajām lietām, ja likumā nav noteikts citādi."

Atbalstīts

6. Izteikt 36.pantu šādā redakcijā:

"36.pants. Apgabaltiesas kompetence

Apgabaltiesa ir apelācijas instance civillietām, krimināllietām un administratīvajām lietām, ja likumā nav noteikts citādi."

37. pants. Apgabaltiesas sastāvs pirmās instances tiesas sēdēs

(1) Apgabaltiesā pirmās instances tiesas sēdēs civillietas un krimināllietas izskata tiesnesis vienpersoniski.

(2) (Izslēgta ar 16.06.2009. likumu.)

(2¹) Administratīvā apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa administratīvās lietas izskata triju tiesnešu sastāvā.

(3) (Izslēgta ar 28.09.1995. likumu.)

(4) (Izslēgta ar 06.04.1995. likumu.)

(5) (Izslēgta ar 06.04.1995. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.1995., 28.09.1995., 30.04.2009. un 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

Juridiskā komisija

Izslēgt 37.pantu.

Atbalstīts

7. Izslēgt 37.pantu.

40. pants. Apgabaltiesas priekšsēdētājs

(1) Apgabaltiesas iestādes darbu līdztekus tiesneša pienākumu pildīšanai vada tiesas priekšsēdētājs.

(2) Apgabaltiesas priekšsēdētāju uz pieciem gadiem ieceļ amatā tieslietu ministrs, saskaņojot ar Tieslietu padomi. Tieslietu ministrs, saskaņojot ar Tieslietu padomi, var atbrīvot apgabaltiesas priekšsēdētāju no amata pirms termiņa pēc viņa paša vēlēšanās vai ja apgabaltiesas priekšsēdētājs amata pienākumu izpildē pieļāvis rupjus pārkāpumus vai nespēj kvalitatīvi nodrošināt tiesas administratīvā darba vadību.

(3) Apgabaltiesas priekšsēdētājs veic šā likuma 33.panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktās funkcijas.

(22.09.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2010.)

Juridiskā komisija

Papildināt 40.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

(4) Apgabaltiesas priekšsēdētājs nosaka rajona (pilsētas) tiesas attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijā, kurās norīkojams izmeklēšanas tiesnesis, kā arī nosaka izmeklēšanas tiesnešu darba grafiku apgabaltiesas darbības teritorijā.

Atbalstīts

8. Papildināt 40.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Apgabaltiesas priekšsēdētājs attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijā nosaka tās rajona (pilsētas) tiesas, kurās norīkojams izmeklēšanas tiesnesis, kā arī izmeklēšanas tiesnešu darba grafiku apgabaltiesas darbības teritorijā.”

43. pants. Augstākās Tiesas struktūra

(1) Latvijas Republikas Augstākās tiesas sastāvā ir:

1) Senāts;

2) divas tiesu palātas: Civillietu tiesu palāta un Krimināllietu tiesu palāta.

(2) Visi Augstākās Tiesas tiesneši veido plēnumu (tiesnešu kopsapulci).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994. un 28.09.1995. likumu, kas stājas spēkā 06.10.1995.)

Juridiskā komisija

Izteikt 43.pantu šādā redakcijā:

„43.pants. Augstākās tiesas struktūra un kompetence

(1) Augstākās tiesas sastāvā ir Administratīvo lietu departaments, Civillietu departaments un Krimināllietu departaments.

(2) Augstākā tiesa ir kasācijas instance, ja likumā nav noteikts citādi.”

Atbalstīts

9. Izteikt 43.pantu šādā redakcijā:

„43.pants. Augstākās tiesas struktūra un kompetence

(1) Augstākās tiesas sastāvā ir Administratīvo lietu departaments, Civillietu departaments un Krimināllietu departaments.

(2) Augstākā tiesa ir kasācijas instance, ja likumā nav noteikts citādi.”

44. pants. Augstākās tiesas izveidošana

(1) Augstākās tiesas tiesnešu kopskaitu nosaka Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Tiesnešu kopskaitu Senātā un tiesu palātās nosaka Tieslietu padome pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma.

(2) Senāta departamentu un tiesu palātu priekšsēdētājus ievēlē Augstākās Tiesas plēnums, ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu.

(3) Senāta departamentu un tiesu palātu priekšsēdētāju pilnvaru laiks ir pieci gadi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2005. un 03.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2010.)

Juridiskā komisija

Izteikt 44.panta tekstu šādā redakcijā:

„(1) Augstākās tiesas tiesnešu kopskaitu nosaka Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Tiesnešu kopskaitu departamentos nosaka Tieslietu padome pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma.

(2) Augstākās tiesas departamentu priekšsēdētājus ievēlē Augstākās Tiesas plēnums, ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu.

(3) Augstākās tiesas departamentu priekšsēdētāju pilnvaru laiks ir pieci gadi.”

Atbalstīts

10. Izteikt 44.panta tekstu šādā redakcijā:

(2) Augstākās tiesas departamentu priekšsēdētājus ievēlē Augstākās tiesas plēnums, ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu.

(3) Augstākās tiesas departamentu priekšsēdētāju pilnvaru laiks ir pieci gadi.”

45. pants. Tiesu palāta un tās kompetence

(1) Tiesu palātas sastāvā ir palātas priekšsēdētājs un šīs palātas Augstākās Tiesas tiesneši.

(2) Tiesu palāta ir apelācijas instance lietās, kuras izskatījušas apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas.

(3) (Izslēgta ar 15.06.1994. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994. likumu, kas stājas spēkā 18.06.1994.)

Juridiskā komisija

Izslēgt 45.pantu.

Atbalstīts

11. Izslēgt 45., 46. un 47.pantu.

46. pants. Tiesu palātas sastāvs

Tiesu palāta lietas izskata koleģiāli trīs tiesnešu sastāvā.

Juridiskā komisija

Izslēgt 46.pantu.

Atbalstīts

47. pants. Senāts un tā kompetence

(1) Augstākās Tiesas Senāts ir kasācijas instance visās lietās, kuras izskatījušas rajonu (pilsētu) tiesas un apgabaltiesas.

(2) Augstākās tiesas Senāts ir pirmā instance lietās par Valsts kontroles padomes lēmumiem, kas pieņemti Valsts kontroles likuma 55.panta kārtībā.

(3) Senāta sastāvā ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Senāta departamentu priekšsēdētāji un senatori (Senāta tiesneši).

(4) Senāta sastāvā ir trīs departamenti: Civillietu departaments, Krimināllietu departaments un Administratīvo lietu departaments.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994., 28.09.1995., 29.01.1997., 31.10.2002., 30.04.2009. un 03.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2010.)

Juridiskā komisija

Izslēgt 47.pantu.

Atbalstīts

48. pants. Senāta sastāvs

(1) Augstākās Tiesas Senāts lietas izskata koleģiāli trīs senatoru sastāvā.

(2) (Izslēgta ar 15.06.1994. likumu.)

(3) Likumā noteiktajos gadījumos lietas izskata paplašinātā senatoru sastāvā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994. un 04.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 18.12.2003.)

Juridiskā komisija

Izteikt 48.pantu šādā redakcijā:

„48.pants. Augstākās tiesas sastāvs

(1) Augstākā tiesa lietas izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā.

(2) Likumā noteiktajos gadījumos lietas izskata paplašinātā sastāvā.”

Atbalstīts

12. Izteikt 48.pantu šādā redakcijā:

„48.pants. Augstākās tiesas sastāvs

(1) Augstākā tiesa lietas izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā.

(2) Likumā noteiktajos gadījumos lietas izskata paplašinātā sastāvā.”

49.¹ pants. Tiesu palātas un Senāta departamenta tiesnešu kopsapulce

(1) Tiesu palātas un Senāta departamenta tiesnešu kopsapulce ir koleģiāla institūcija, ko aktuālu tiesību jautājumu apspriešanai sasauc Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

(2) Tiesu palātas un Senāta departamenta tiesnešu kopsapulce apspriež aktuālus tiesību normu interpretācijas jautājumus, lai nodrošinātu vienveidību tiesību normu piemērošanā.

(3) Tiesu palātas un Senāta departamenta tiesnešu kopsapulce savu viedokli par tiesību normu interpretācijas un piemērošanas jautājumiem formulē kā lēmumu, kas tiek publiskots.

(03.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.04.2008.)

Juridiskā komisija

Izteikt 49.¹pantu šādā redakcijā:

49.¹ pants. Augstākās tiesas departamenta tiesnešu kopsapulce

„(1) Augstākās tiesas departamenta tiesnešu kopsapulce ir koleģiāla institūcija, ko aktuālu tiesību jautājumu apspriešanai sasauc Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

(2) Augstākās tiesas departamenta tiesnešu kopsapulce apspriež aktuālus tiesību normu interpretācijas jautājumus, lai nodrošinātu vienveidību tiesību normu piemērošanā.

(3) Augstākās tiesas departamenta tiesnešu kopsapulce savu viedokli par tiesību normu interpretācijas un piemērošanas jautājumiem formulē kā lēmumu, kuru publicē mājaslapā internetā.”

Atbalstīts

13. Izteikt 49.¹pantu šādā redakcijā:

49.¹ pants. Augstākās tiesas departamenta tiesnešu kopsapulce

„(1) Augstākās tiesas departamenta tiesnešu kopsapulce ir koleģiāla institūcija, ko aktuālu tiesību jautājumu apspriešanai sasauc Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

(2) Augstākās tiesas departamenta tiesnešu kopsapulce apspriež aktuālus tiesību normu interpretācijas jautājumus, lai nodrošinātu vienveidību tiesību normu piemērošanā.

50. pants. Augstākās Tiesas priekšsēdētājs un viņa vietnieki

(1) Augstākās tiesas darbu vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kuru no iecelto tiesnešu vidus pēc Augstākās tiesas plēnuma ierosinājuma apstiprina Saeima uz septiņiem gadiem.

(2) Augstākās tiesas priekšsēdētājs vada Augstākās tiesas plēnuma sēdes, un viņam ir tiesības piedalīties lietu izskatīšanā Senātā.

(3) Augstākās tiesas priekšsēdētājs, saskaņojot ar Tieslietu padomi, iesniedz priekšlikumu Saeimai par ģenerālprokurora iecelšanu amatā un īsteno citas Prokuratūras likumā noteiktās pilnvaras, kas saistītas ar ģenerālprokurora iecelšanu, atbrīvošanu vai atlaišanu.

(3¹) Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc Augstākās tiesas tiesneša apstiprināšanas amatā noteic to Augstākās tiesas struktūrvienību, kurā šis tiesnesis pildīs savus pienākumus.

(3²) Augstākās tiesas senatora amatā pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma var iecelt Senāta cita departamenta senatoru vai Tiesu palātas tiesnesi, kurš saņēmis Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīvu atzinumu. Tiesnesi senatora amatā ieceļ Senāta attiecīgā departamenta senatoru kopsapulce, kurā ar balss tiesībām piedalās Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

(4) Divus Augstākās Tiesas priekšsēdētāja vietniekus ievēlē plēnums uz septiņiem gadiem no Senāta departamentu priekšsēdētāju un tiesu palātu priekšsēdētāju vidus, ievērojot dzimumu vienlīdzīgas pārstāvības principu.

(5) Augstākās tiesas priekšsēdētājs sasauc Augstākās tiesas Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdes, kurās izšķir tiesneša vai tiesas iesniegtu jautājumu par lietas pakļautību, ar balsstiesībām piedalās šajās sēdēs un tās vada.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.1994., 15.10.1998., 31.10.2002., 22.09.2005., 03.04.2008., 30.04.2009. un 03.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2010. Grozījums attiecībā uz trešās daļas papildināšanu ar vārdiem "saskaņojot ar Tieslietu padomi" stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Prokuratūras likumā. Sk. Pārejas noteikumu 37.punktu)

Juridiskā komisija

Izteikt 50.pantu šādā redakcijā:

„50. pants. Augstākās tiesas priekšsēdētājs

(1) Augstākās tiesas darbu vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kuru no Augstākās tiesas tiesnešu vidus pēc Augstākās tiesas plēnuma ierosinājuma apstiprina Saeima uz pieciem gadiem. Viena un tā pati persona var būt par Augstākās tiesas priekšsēdētāju ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

(2) Augstākās tiesas priekšsēdētājs vada Augstākās tiesas plēnuma sēdes, un viņam ir tiesības piedalīties lietu izskatīšanā Augstākajā tiesā.

(4) Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc Augstākās tiesas tiesneša apstiprināšanas amatā noteic to Augstākās tiesas struktūrvienību, kurā šis tiesnesis pildīs savus pienākumus.

(5) Augstākās tiesas priekšsēdētājs sasauc Augstākās tiesas departamentu priekšsēdētāju sēdes, kurās izšķir tiesneša vai tiesas iesniegtu jautājumu par lietas pakļautību, ar balsstiesībām piedalās šajās sēdēs un tās vada.”

Atbalstīts

14. Izteikt 50.pantu šādā redakcijā:

„50. pants. Augstākās tiesas priekšsēdētājs

(2) Augstākās tiesas priekšsēdētājs vada Augstākās tiesas plēnuma sēdes, un viņam ir tiesības piedalīties lietu izskatīšanā Augstākajā tiesā.

(4) Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc Augstākās tiesas tiesneša apstiprināšanas amatā noteic to Augstākās tiesas struktūrvienību, kurā šis tiesnesis pildīs savus pienākumus.

63. pants. Tiesneša amata pildīšanas maksimālais vecums

(1) Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim amata pildīšanas maksimālais vecums ir 65 gadi, apgabaltiesas tiesnesim — 65, bet Augstākās Tiesas tiesnesim — 70 gadi.

(2) Tieslietu padome, saņemot pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, var pagarināt rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas tiesneša un Augstākās tiesas tiesneša atrašanos amatā uz laiku līdz diviem gadiem.

(3) (Izslēgta ar 03.06.2010. likumu)

(4) (Izslēgta ar 03.06.2010. likumu)

(5) Ja tiesnesis sasniedz šajā pantā noteikto amata pildīšanas maksimālo vecumu lietas iztiesāšanas laikā, viņa pilnvaras tiek saglabātas līdz šīs lietas iztiesāšanas beigām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.1997., 15.10.1998. un 03.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2010.)

1. Izteikt 63.pantu šādā redakcijā:

„63.pants. Tiesneša amata pildīšanas maksimālais vecums

Tiesnesim amata pildīšanas maksimālais vecums ir 70 gadi.”

15. Izteikt 63.pantu šādā redakcijā:

„63.pants. Tiesneša amata pildīšanas maksimālais vecums

Tiesneša amata pildīšanas maksimālais vecums ir 70 gadi.”

73.¹ pants. Tiesneša pārcelšana uz vakanto tiesneša amatu

(1) Tieslietu padome pēc tieslietu ministra priekšlikuma, pamatojoties uz pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, lemj par tiesneša pārcelšanu citā tāda paša līmeņa tiesā vai tiesu namā. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija pirms atzinuma sniegšanas pieņem tiesneša kvalifikācijas eksāmenu gadījumos, kad:

1) (izslēgts ar 21.07.2011. likumu);

2) rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pieteicies uz tiesneša amata vakanci Administratīvajā rajona tiesā;

3) Administratīvās rajona tiesas tiesnesis pieteicies uz tiesneša amata vakanci rajona (pilsētas) tiesā;

4) apgabaltiesas tiesnesis pieteicies uz tiesneša amata vakanci Administratīvajā apgabaltiesā;

5) Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis pieteicies uz amata vakanci citā apgabaltiesā.

(2) Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma, pamatojoties uz pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, lemj par tiesneša pārcelšanu darbā augstāka līmeņa tiesā. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija pirms atzinuma sniegšanas pieņem tiesneša kvalifikācijas eksāmenu gadījumos, kad:

1) (izslēgts ar 21.07.2011. likumu);

2) rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pieteicies uz tiesneša amata vakanci Administratīvajā apgabaltiesā;

3) Administratīvās rajona tiesas tiesnesis pieteicies uz tiesneša amata vakanci apgabaltiesā.

(3) Tieslietu ministrs neizvirza tiesneša kandidatūru pārcelšanai amatā, ja Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija nav sniegusi pozitīvu atzinumu. Ja uz vienu amata vakanci pretendē vairāki kandidāti, kas saņēmuši pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, tieslietu ministrs virza visus šos kandidātus un Tieslietu padome lemj par piemērotāko kandidātu. Tieslietu padomes lēmums nav pārsūdzams.

(03.06.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012. Sk. Pārejas noteikumu 44.punktu)

Juridiskā komisija

Papildināt 73.¹ pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma lemj par tiesneša pārcelšanu amatā zemāka līmeņa tiesā. Tiesnesi var pārcelt zemāka līmeņa tiesas tiesneša amatā, ja viņš devis rakstveida piekrišanu.”

Atbalstīts

16. Papildināt 73.¹ pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

78. pants. Augstākās Tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieku aizstāšana

(1) Augstākās Tiesas priekšsēdētāju pagaidu prombūtnes laikā pēc viņa rīkojuma aizstāj viens no viņa vietniekiem.

(2) Augstākās Tiesas priekšsēdētāja vietnieku pagaidu prombūtnes laikā pēc Augstākās Tiesas priekšsēdētāja rīkojuma aizstāj viens no Augstākās Tiesas tiesnešiem.

Juridiskā komisija

Izteikt 78.pantu šādā redakcijā:

„78.pants. Augstākās tiesas priekšsēdētāja un departamentu priekšsēdētāju aizstāšana

(1) Augstākās tiesas priekšsēdētāju pagaidu prombūtnes laikā pēc viņa rīkojuma aizstāj viens no departamentu priekšsēdētājiem.

(2) Departamenta priekšsēdētāju pagaidu prombūtnes laikā pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja rīkojuma aizstāj viens no attiecīgā departamenta tiesnešiem.”

Atbalstīts

17. Izteikt 78. un 79.pantu šādā redakcijā:

„78.pants. Augstākās tiesas priekšsēdētāja un departamentu priekšsēdētāju aizstāšana

(1) Augstākās tiesas priekšsēdētāju pagaidu prombūtnes laikā pēc viņa rīkojuma aizstāj viens no departamentu priekšsēdētājiem.

(2) Departamenta priekšsēdētāju pagaidu prombūtnes laikā pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja rīkojuma aizstāj viens no attiecīgā departamenta tiesnešiem.

79. pants. Augstākās Tiesas tiesneša aizstāšana

(1) Augstākās Tiesas Senāta tiesneša vakances vai pagaidu prombūtnes laikā Augstākās Tiesas priekšsēdētājs var uzdot viņu aizstāt Augstākās Tiesas Goda tiesnesim vai tiesu palātas tiesnesim.

(1¹) Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesnesi vakances vai pagaidu prombūtnes gadījumā Tieslietu padome pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma un pozitīva Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinuma saņemšanas var uz laiku — ne ilgāku par diviem gadiem — uzdot aizstāt Administratīvās apgabaltiesas tiesnesim, ja viņš devis rakstveida piekrišanu.

(2) Tiesu palātas tiesnesi vakances vai pagaidu prombūtnes gadījumā Tieslietu padome pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma un pozitīva Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinuma saņemšanas var uz laiku — ne ilgāku par diviem gadiem — uzdot aizstāt Augstākās tiesas Goda tiesnesim vai apgabaltiesas tiesnesim, ja viņš devis rakstveida piekrišanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.1998., 02.11.2006., 01.12.2009. un 03.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2010.)

Juridiskā komisija

Izteikt 79.pantu šādā redakcijā:

„79.pants. Augstākās tiesas tiesneša aizstāšana

Augstākās tiesas tiesneša vakances vai pagaidu prombūtnes laikā Tieslietu padome pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma un pozitīva Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinuma saņemšanas var uz laiku – ne ilgāku par diviem gadiem – uzdot aizstāt Augstākās tiesas Goda tiesnesim vai apgabaltiesas tiesnesim, ja viņš devis rakstveida piekrišanu.”

Atbalstīts

79.pants. Augstākās tiesas tiesneša aizstāšana

Augstākās tiesas tiesneša vakances vai pagaidu prombūtnes laikā Tieslietu padome pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīva atzinuma saņemšanas var uz laiku — ne ilgāku par diviem gadiem — uzdot aizstāt šo tiesnesi Augstākās tiesas Goda tiesnesim vai apgabaltiesas tiesnesim, ja viņš devis rakstveida piekrišanu.”

12. nodaļa TIESNEŠA ATBRĪVOŠANA

NO PIENĀKUMU PILDĪŠANAS VAI ATCELŠANA

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.1998. un 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

2. Izteikt 12.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

„Tiesneša pilnvaru izbeigšanās, tiesneša atbrīvošana vai atcelšana no amata”

18. 12.nodaļā:

izteikt nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“Tiesneša pilnvaru izbeigšanās, tiesneša atbrīvošana vai atcelšana no amata”;

3. Papildināt 12.nodaļu ar 80.¹pantu šādā redakcijā:

„80.¹pants. Tiesneša pilnvaru izbeigšanās

Tiesneša pilnvaras izbeidzas ar šajā likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu.”

papildināt nodaļu ar 80.¹pantu šādā redakcijā:

“80.¹pants. Tiesneša pilnvaru izbeigšanās

Tiesneša pilnvaras izbeidzas ar šajā likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu.”

81. pants. Kārtība, kādā tiesnesi atbrīvo vai atceļ no amata

(1) Šā likuma 82.panta pirmās daļas 1., 2. un 4.punktā paredzētajos gadījumos rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesnesi atbrīvo no amata Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma, Augstākās tiesas tiesnesi atbrīvo no amata Saeima pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma, bet Augstākās tiesas priekšsēdētāju atbrīvo no amata Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma.

(1¹) Šā likuma 82.panta pirmās daļas 3. un 5.punktā paredzētajos gadījumos rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesnesi atbrīvo no amata Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma.

(2) Rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesnesi atceļ no amata Saeima pēc tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšlikuma, bet Augstākās tiesas priekšsēdētāju atceļ no amata Saeima pēc tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšlikuma, pamatojoties uz Augstākās tiesas plēnuma atzinumu. Ja tiesnesis notiesāts un tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā, tiesnesi no amata atceļ Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma.

(15.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2011.)

4. Aizstāt 81.panta pirmajā daļā skaitļus un vārdus „1., 2. un 4.punktā” ar skaitļiem un vārdiem „1. un 2.punktā”.

19. Aizstāt 81.panta pirmajā daļā skaitļus un vārdus „1., 2. un 4.punktā” ar skaitļiem un vārdiem „1. un 2.punktā”.

82. pants. Tiesneša atbrīvošana no amata

(1) Tiesnesi atbrīvo no amata:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) sakarā ar ievēlēšanu vai iecelšanu citā amatā;

3) veselības stāvokļa dēļ, ja tas neļauj turpināt tiesneša darbu;

4) sakarā ar likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu.

(2) (Izslēgta ar 15.10.1998. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 12.11.1998.)

5. Izslēgt 82.panta pirmās daļas 4.punktu.

20. Izslēgt 82.panta pirmās daļas 4.punktu.

84. pants. Tiesneša atstādināšana no amata

(1) Ja par rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesnesi ierosināta disciplinārlieta, tieslietu ministrs pēc tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšlikuma var atstādināt šādu tiesnesi no amata līdz nolēmuma pieņemšanai disciplinārlietā. Ja rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesnesi likumā noteiktajā kārtībā sauc pie kriminālatbildības, tieslietu ministrs atstādina šādu tiesnesi no amata līdz nolēmuma pieņemšanai krimināllietā.

(2) Ja par Augstākās tiesas tiesnesi ierosināta disciplinārlieta, Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšlikuma var atstādināt šādu tiesnesi no amata līdz nolēmuma pieņemšanai disciplinārlietā. Ja Augstākās tiesas tiesnesi likumā noteiktajā kārtībā sauc pie kriminālatbildības, Augstākās tiesas priekšsēdētājs atstādina šādu tiesnesi no amata līdz nolēmuma pieņemšanai krimināllietā.

(3) Atstādinātajam tiesnesim saglabā minimālo mēneša amatalgu.

(15.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2005. likumu, kas stājas spēkā 21.10.2005.)

Juridiskā komisija

Izteikt 84.pantu šādā redakcijā:

„84.pants. Tiesneša atstādināšana no amata

(1) Ja par rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesnesi ierosināta disciplinārlieta, tieslietu ministrs pēc tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšlikuma var atstādināt šādu tiesnesi no amata līdz nolēmuma pieņemšanai disciplinārlietā. Ja pret rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesnesi likumā noteiktajā kārtībā uzsākts kriminālprocess, tieslietu ministrs atstādina tiesnesi no amata līdz kriminālprocesa izbeigšanai vai nolēmuma pieņemšanai krimināllietā.

(2) Ja par Augstākās tiesas tiesnesi ierosināta disciplinārlieta, Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšlikuma var atstādināt šādu tiesnesi no amata līdz nolēmuma pieņemšanai disciplinārlietā. Ja pret Augstākās tiesas tiesnesi likumā noteiktajā kārtībā uzsākts kriminālprocess, Augstākās tiesas priekšsēdētājs atstādina tiesnesi no amata līdz kriminālprocesa izbeigšanai vai nolēmuma pieņemšanai krimināllietā.

(3) Atstādinātajam tiesnesim izmaksā valstī noteikto minimālo mēneša darba algu. No amata atstādināto tiesnesi ar šī tiesneša piekrišanu tieslietu ministrs var norīkot darbā Tieslietu ministrijā vai Tiesu administrācijā uz atstādināšanas laiku. Ja spēkā stājies lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu un izbeigšanas pamats nav saistīts ar personu nereabilitējošiem apstākļiem, vai spēkā stājies lēmums par disciplinārlietas izbeigšanu, secinot, ka tā ierosināta nepamatoti, vai tiesa taisījusi attaisnojošu spriedumu krimināllietā, tiesnesim izmaksā visu par atstādināšanas laiku viņam neizmaksāto mēnešalgu, kā arī piemaksas.”

Atbalstīts

21. Izteikt 84.pantu šādā redakcijā:

“84.pants. Tiesneša atstādināšana no amata

(1) Ja par rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesnesi ierosināta disciplinārlieta, tieslietu ministrs pēc tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšlikuma var atstādināt šādu tiesnesi no amata līdz nolēmuma pieņemšanai disciplinārlietā. Ja pret rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesnesi likumā noteiktajā kārtībā uzsākts kriminālprocess, tieslietu ministrs atstādina tiesnesi no amata līdz kriminālprocesa izbeigšanai vai nolēmuma pieņemšanai krimināllietā.

(2) Ja par Augstākās tiesas tiesnesi ierosināta disciplinārlieta, Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšlikuma var atstādināt šādu tiesnesi no amata līdz nolēmuma pieņemšanai disciplinārlietā. Ja pret Augstākās tiesas tiesnesi likumā noteiktajā kārtībā uzsākts kriminālprocess, Augstākās tiesas priekšsēdētājs atstādina tiesnesi no amata līdz kriminālprocesa izbeigšanai vai nolēmuma pieņemšanai krimināllietā.

(3) Atstādinātajam tiesnesim izmaksā valstī noteikto minimālo mēneša darba algu. No amata atstādināto tiesnesi ar šā tiesneša rakstveida piekrišanu tieslietu ministrs var norīkot darbā Tieslietu ministrijā vai Tiesu administrācijā uz atstādināšanas laiku. Ja spēkā stājies lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu un izbeigšanas pamats nav saistīts ar personu nereabilitējošiem apstākļiem vai spēkā stājies lēmums par disciplinārlietas izbeigšanu, secinot, ka tā ierosināta nepamatoti, vai tiesa taisījusi attaisnojošu spriedumu krimināllietā, tiesnesim izmaksā visu par atstādināšanas laiku viņam neizmaksāto mēnešalgu, kā arī piemaksas.”

86.¹ pants. Tiesneša tiesības ieņemt citus amatus

(1) Tiesnesi ar viņa piekrišanu un tiesas priekšsēdētāja atļauju uz noteiktu laiku var norīkot darbā citā tiesā (arī augstākas instances tiesā), Tieslietu ministrijā, Tiesu administrācijā vai starptautiskā organizācijā (turpmāk — cita institūcija). Norīkojot tiesnesi pildīt pienākumus augstākas instances tiesā, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinums nav nepieciešams.

(2) Rīkojumu par tiesneša norīkošanu uz noteiktu laiku darbā citā institūcijā izdod tieslietu ministrs. Rīkojumu par Augstākās tiesas tiesneša norīkošanu uz noteiktu laiku darbā citā institūcijā izdod Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc tam, kad saņemta attiecīgās palātas vai attiecīgā departamenta priekšsēdētāja piekrišana.

(3) Tiesnesi var norīkot darbā citā institūcijā uz laiku, kas nav mazāks par trim mēnešiem, bet nepārsniedz trīs gadus. Šajā laikā tiesnesis nevar pildīt tiesneša pienākumus tajā tiesā, no kuras viņš norīkots darbā citā institūcijā.

(4) (Izslēgta ar 16.12.2010. likumu)

(5) Tiesneša darbu citā institūcijā ieskaita tiesneša darba stāžā.

(31.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2005., 23.02.2006. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

Juridiskā komisija

Aizstāt 86.¹panta otrajā daļā vārdus „attiecīgās palātas vai attiecīgā departamenta” ar vārdiem „attiecīgā departamenta”.

Atbalstīts

22. Aizstāt 86.¹panta otrajā daļā vārdus „attiecīgās palātas vai attiecīgā departamenta” ar vārdiem „attiecīgā departamenta”.

91.³ pants. Tiesnešu ētikas komisijas sastāvs

(1) Tiesnešu ētikas komisijas sastāvā ir desmit locekļu, kurus, aizklāti balsojot, ievēlē Tiesnešu konference.

(2) Tiesnešu konference divus Tiesnešu ētikas komisijas locekļus ievēlē no zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu izvirzīto kandidātu vidus, trīs — no rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu izvirzīto kandidātu vidus, trīs — no apgabaltiesu tiesnešu izvirzīto kandidātu vidus un divus — no Augstākās tiesas izvirzīto kandidātu vidus.

(3) Par Tiesnešu ētikas komisijas locekli var izvirzīt un šajā komisijā ievēlēt tiesnesi, Goda tiesnesi vai personu, kura no tiesneša amata atbrīvota sakarā ar likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu. Tiesnešu ētikas komisijas locekļa kandidātam jābūt ar nevainojamu reputāciju un izpratni par ētikas lomu tiesneša darbā un juridiskās ētikas jautājumiem.

(4) Tiesnešu ētikas komisijas locekļa pilnvaru termiņš ir četri gadi. Tiesnešu ētikas komisijas locekli var ievēlēt atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

(5) Tiesnešu ētikas komisijas locekļa statuss nav savienojams ar Tiesnešu disciplinārkolēģijas locekļa, Disciplinārtiesas locekļa, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļa vai Tieslietu padomes locekļa pienākumu pildīšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2010.)

6. Aizstāt 91.³panta trešajā daļā vārdus „kura no tiesneša amata atbrīvota sakarā ar likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu” ar vārdiem „kuras tiesneša pilnvaras izbeigušās ar šajā likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu”.

23. Aizstāt 91.³panta trešajā daļā vārdus „kura no tiesneša amata atbrīvota sakarā ar likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu” ar vārdiem „kuras tiesneša pilnvaras izbeigušās ar šajā likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu”.

93. pants. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija

(1) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuras uzdevums ir nostiprināt tiesnešu profesionālo neatkarību.

(2) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvā ir viens Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta vai Civillietu tiesu palātas tiesnesis, viens Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta vai Krimināllietu palātas tiesnesis, viens Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesnesis, viens apgabaltiesas civillietu kolēģijas tiesnesis, viens apgabaltiesas krimināllietu kolēģijas tiesnesis, viens Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis, divi rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši un viens zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju, aizklāti balsojot, ievēlē Tiesnešu konference. Par Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekli var izvirzīt un ievēlēt tiesnesi, kura zināšanas un pieredzi augstu vērtē tieslietu nozares speciālisti un tiesneši.

Juridiskā komisija

Izteikt 93.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

„Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvā ir viens Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnesis, viens Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnesis, viens Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesnesis, viens apgabaltiesas civillietu kolēģijas tiesnesis, viens apgabaltiesas krimināllietu kolēģijas tiesnesis, viens Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis, divi rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši un viens zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis.”

Atbalstīts

24. Izteikt 93.panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

(2¹) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļa statuss nav savienojams ar Tieslietu padomes locekļa, Tiesnešu disciplinārkolēģijas locekļa, Disciplinārtiesas locekļa vai Tiesnešu ētikas komisijas locekļa pienākumu pildīšanu.

(3) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sēdēs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, tieslietu ministrs, ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs vai viņu pilnvarotas personas, Latvijas Zinātņu akadēmijas apstiprinātu tiesībzinātņu ekspertu deleģēts pārstāvis, kā arī tiesnešu biedrību pārstāvji.

(4) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētāju un viņa vietnieku ievēlē Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija no sava vidus.

(5) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā septiņi tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļi.

(6) Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas darbību nodrošina Tiesu administrācija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.10.1998., 22.09.2005., 03.06.2010. un 09.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2011. Grozījumi pirmajā daļā un piektās daļas jaunā redakcija iekļauta likuma redakcijā uz 01.01.2013. Sk. Pārejas noteikumu 46.punktu)

107. pants. Tieslietu ministrijas kompetence

(1) Tieslietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tiesu administrēšanā, un tā veic šajā likumā noteiktās funkcijas.

(2) Tieslietu ministrija:

1) izdod iekšējos normatīvos aktus par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu administratīvā darba organizēšanu;

2) pieprasa no rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām un zemesgrāmatu nodaļām ziņas, kas tai nepieciešamas normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai;

3) veic rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu organizatorisko vadību;

4) pilda Tiesu informatīvās sistēmas un valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas pārziņa funkciju;

5) veic pārbaudi rajonu (pilsētu) tiesās, apgabaltiesās un zemesgrāmatu nodaļās.

(04.12.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.09.2005., 03.04.2008., 30.04.2009. un 03.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2010.)

Juridiskā komisija

Izslēgt 107.panta otrās daļas 4.punktu.

Atbalstīts

25. Izslēgt 107.panta otrās daļas 4.punktu.

107.¹ pants. Tiesu administrācija

(1) Tiesu administrācija ir tieslietu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas organizē un nodrošina rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu administratīvo darbu.

(2) Tiesu administrācija:

1) (izslēgts ar 30.04.2009. likumu);

2) nodrošina tiesu un zemesgrāmatu nodaļu auditu, kā arī pārbaužu veikšanu;

3) kārto tiesnešu, tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbinieku personāllietas;

4) nodrošina tiesnešu amata kandidātu atlasi un organizē viņu stažēšanos;

5) sagatavo dokumentus un veic pasākumus, kas saistīti ar tiesnešu iecelšanu un apstiprināšanu amatā, kā arī viņu atstādināšanu, atbrīvošanu un atcelšanu no amata;

5¹) izdod vai sagatavo (ja nosakāma tiesneša aizstāšana šā likuma 74.pantā minētajā gadījumā) rīkojumus par tiesnešu atvaļinājumiem, komandējumiem un apmācību;

6) sagatavo tiesnešu amatu sarakstus un apstiprina tiesas un zemesgrāmatu nodaļas darbinieku amatu sarakstus;

7) apstiprina tiesas un zemesgrāmatu nodaļas darbinieku amatu aprakstus;

8) saskaņojot ar tiesas priekšsēdētāju vai zemesgrāmatu nodaļas priekšnieku, pieņem darbā un atlaiž no darba tiesas vai zemesgrāmatu nodaļas darbiniekus, izdod rīkojumus par darbinieku atvaļinājumiem, komandējumiem un apmācību;

9) plāno un nodrošina tiesnešu, tiesas un zemesgrāmatu nodaļas darbinieku apmācību;

10) pieprasa no tiesām vai zemesgrāmatu nodaļām nepieciešamās ziņas un no to darbiniekiem — paskaidrojumus;

11) sagatavo materiālus par disciplinārlietas ierosināšanu pret tiesnesi;

12) disciplināri soda tiesas darbiniekus par konstatētajiem darba disciplīnas pārkāpumiem;

13) veic valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētāja pienākumu un nodrošina valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas izplatīšanu;

14) apkopo tiesu un zemesgrāmatu nodaļu statistikas datus par to darbu, analizē apkopotos datus un sniedz priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām statistikas pārskatos;

15) rīkojas ar tiesu budžeta līdzekļiem;

16) plāno tiesu budžeta ieņēmumu un izdevumu resursus, kā arī analizē ekonomiskos rādītājus;

17) sagatavo budžeta pieprasījuma projektu tiesu darba nodrošināšanai;

18) veic tiesu un zemesgrāmatu nodaļu saimnieciskās darbības un finanšu revīziju;

19) nodrošina mērķtiecīgu un efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu;

20) nodrošina tiesas un zemesgrāmatu nodaļas ar materiāliem un tehniskajiem līdzekļiem;

21) sadarbībā ar valsts akciju sabiedrību "Tiesu namu aģentūra" nodrošina tiesas un zemesgrāmatu nodaļas ar darba telpām un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūru;

22) reizi gadā sniedz Tieslietu padomei ziņojumu par savu darbu.

(22.09.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.04.2009., 16.06.2009., 03.06.2010. un 21.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

Juridiskā komisija

Izteikt 107.¹ panta otrās daļas 13.punktu šādā redakcijā:

„13) veic valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas pārziņa un turētāja pienākumu un nodrošina valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas izplatīšanu;”

Atbalstīts

26. Izteikt 107.¹ panta otrās daļas 13.punktu šādā redakcijā:

„13) veic valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas pārziņa un turētāja pienākumu un nodrošina valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas izplatīšanu;”.

Pārejas noteikumi

1 - 53

7. Papildināt pārejas noteikumus ar 54. un 55. punktu šādā redakcijā:

„54. Augstākās tiesas tiesnesis, kuram pagarināta atrašanās amatā pēc tiesneša amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanas, turpina pildīt tiesneša pienākumus līdz noteiktā termiņa beigām.

Deputāte I.Bite

Papildināt Pārejas noteikumus ar 56.punktu šādā redakcijā:

„56. Ja tiesnesis sasniedzis šajā likumā noteikto amata pildīšanas maksimālo vecumu līdz šā likuma 63.panta grozījumu spēkā stāšanās brīdim, kas paredz atteikšanos no tiesneša atrašanās amatā pagarināšanas, viņš līdz 2014.gada 1.janvārim pabeidz iztiesāt lietas, kuras uzsāktas ar viņa piedalīšanos.”.

Juridiskā komisija

Izteikt likumprojekta 7.pantā noteikto 55.punktu šādā redakcijā:

„55. Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai apgabaltiesas tiesnesis, kuram pagarināta atrašanās amatā pēc tiesneša amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanas, turpina pildīt tiesneša pienākumus līdz 70 gadu vecuma sasniegšanai. Tiesnesis, kura pilnvaras izbeidzas līdz 2014.gada 1.janvārim, līdz 2013.gada 31.decembrim pabeidz iztiesāt lietas, kuras uzsāktas ar viņa piedalīšanos.”

Atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.27.

Atbalstīts

27. Papildināt pārejas noteikumus ar 54., 55., 56., 57., 58., 59., 60., 61., 62., 63., 64., 65., 66., 67., 68., 69. un 70 punktu šādā redakcijā:

55. Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai apgabaltiesas tiesnesis, kuram pagarināta atrašanās amatā pēc tiesneša amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanas, turpina pildīt tiesneša pienākumus līdz 70 gadu vecuma sasniegšanai. Tiesnesis, kura pilnvaras izbeidzas līdz 2014.gada 1.janvārim, līdz 2013.gada 31.decembrim pabeidz iztiesāt lietas, kuras uzsāktas ar viņa piedalīšanos.

Juridiskā komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 56.punktu šādā redakcijā:

56. Apgabaltiesu priekšsēdētāji līdz 2014.gada 1.janvārim nosaka rajona (pilsētas) tiesas attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijā, kurās norīkojams izmeklēšanas tiesnesis. Izmeklēšanas tiesneši, kuri pienākumus veic tajās rajona (pilsētas) tiesās, kurās saskaņā ar apgabaltiesas priekšsēdētaja lēmumu turpmāk nav norīkojams izmeklēšanas tiesnesis, savus pienākumus turpina veikt līdz 2014.gada 1.janvārim.

Atbalstīts

56. Apgabaltiesu priekšsēdētāji līdz 2014.gada 1.janvārim attiecīgās apgabaltiesas darbības teritorijā nosaka tās rajona (pilsētas) tiesas, kurās norīkojams izmeklēšanas tiesnesis. Izmeklēšanas tiesneši, kuri pienākumus veic tajās rajona (pilsētas) tiesās, kurās saskaņā ar apgabaltiesas priekšsēdētāja lēmumu turpmāk nav norīkojams izmeklēšanas tiesnesis, savus pienākumus turpina veikt līdz 2014.gada 1.janvārim.

Juridiskā komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 57. – 69.punktu šādā redakcijā:

„57. Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta turpina darbu līdz 2014.gada 31.decembrim.

58. Tieslietu padome līdz 2014.gada 1.maijam, pamatojoties uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikumu, nosaka tiesnešu kopskaitu Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā, Civillietu departamentā, Krimināllietu departamentā un Civillietu tiesu palātā no 2015.gada 1.janvāra.

59.Tieslietu padome līdz 2014.gada 1.jūnijam iesniedz priekšlikumu Saeimai par tiesnešu kopskaita noteikšanu apgabaltiesās un Augstākajā tiesā no 2015.gada 1.janvāra.

60. Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta turpina darbu līdz 2018.gada 31.decembrim.

61. Tieslietu padome līdz 2018.gada 1.maijam, pamatojoties uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikumu, nosaka tiesnešu kopskaitu Augstākās tiesas departamentos no 2019.gada 1.janvāra.

62. Tieslietu padome līdz 2018.gada 1.jūnijam iesniedz priekšlikumu Saeimai par tiesnešu kopskaita noteikšanu apgabaltiesās un Augstākajā tiesā no 2019.gada 1.janvāra.

63. Līdz attiecīgo grozījumu izdarīšanai Kriminālprocesa likumā un Civilprocesa likumā apgabaltiesa ir pirmās instances tiesa tām civillietām un krimināllietām, kuras saskaņā ar likumu ir piekritīgas apgabaltiesai. Apgabaltiesā pirmās instances sēdēs civillietas un krimināllietas izskata tiesnesis vienpersoniski.

64. Līdz Augstākās tiesas tiesu palātu darbības termiņa beigām tiesu palātas lietas izskata koleģiāli trīs tiesnešu sastāvā.

65. Līdz Augstākās tiesas tiesu palātu darbības termiņa beigām tiesu palātu priekšsēdētājus ievēlē Augstākās Tiesas plēnums, ievērojot dzimumu vienlīdzības pārstāvības principu. Tiesu palātu priekšsēdētāju pilnvaru laiks ir pieci gadi.

66. Līdz Augstākās tiesas tiesu palātu darbības beigām Augstākās tiesas priekšsēdētājs Augstākās tiesas departamenta tiesneša vakances vai pagaidu prombūtnes laikā var uzdot viņu aizstāt Augstākās tiesas tiesu palātas tiesnesim.

67. Augstākās tiesas departamenta tiesneša amatā attiecīgā departamenta tiesnešu kopsapulce pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma var iecelt cita departamenta vai tiesu palātas tiesnesi, kurš saņēmis Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīvu atzinumu.

68. Līdz Augstākās tiesas tiesu palātas darbības beigām tiesu palātas tiesnesi vakances vai pagaidu prombūtnes gadījumā Tieslietu padome pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma un pozitīva Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinuma saņemšanas var uz laiku — ne ilgāku par diviem gadiem — uzdot aizstāt Augstākās tiesas Goda tiesnesim vai apgabaltiesas tiesnesim, ja viņš devis rakstveida piekrišanu.

69. Šajā likumā lietotie termini „Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments”, „Augstākās tiesas Civillietu departaments” un „Augstākās tiesas Krimināllietu departaments” atbilst citos normatīvajos aktos lietotajiem terminiem „Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments”, „Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments” un „Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments”. Ministru kabinets līdz 2013.gada 1.jūlijam sagatavo un iesniedz izskatīšanai Saeimā likumprojektus, lai citos likumos ieviestu Augstākās tiesas departamentu nosaukumus.

Atbalstīts

57. Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta turpina darbu līdz 2014.gada 31.decembrim.

59. Tieslietu padome līdz 2014.gada 1.jūnijam iesniedz Saeimai priekšlikumu par tiesnešu kopskaita noteikšanu apgabaltiesās un Augstākajā tiesā no 2015.gada 1.janvāra.

60. Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta turpina darbu līdz 2018.gada 31.decembrim.

62. Tieslietu padome līdz 2018.gada 1.jūnijam iesniedz Saeimai priekšlikumu par tiesnešu kopskaita noteikšanu apgabaltiesās un Augstākajā tiesā no 2019.gada 1.janvāra.

64. Līdz Augstākās tiesas tiesu palātu darbības termiņa beigām tiesu palātas lietas izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā.

65. Līdz Augstākās tiesas tiesu palātu darbības termiņa beigām tiesu palātu priekšsēdētājus ievēlē Augstākās tiesas plēnums, ievērojot dzimumu vienlīdzības pārstāvības principu. Tiesu palātu priekšsēdētāju pilnvaru laiks ir pieci gadi.

66. Līdz Augstākās tiesas tiesu palātu darbības termiņa beigām Augstākās tiesas priekšsēdētājs Augstākās tiesas departamenta tiesneša vakances vai pagaidu prombūtnes laikā var uzdot viņu aizstāt Augstākās tiesas tiesu palātas tiesnesim.

68. Līdz Augstākās tiesas tiesu palātas darbības termiņa beigām tiesu palātas tiesneša vakances vai pagaidu prombūtnes laikā Tieslietu padome pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīva atzinuma saņemšanas var uz laiku — ne ilgāku par diviem gadiem — uzdot aizstāt šo tiesnesi Augstākās tiesas Goda tiesnesim vai apgabaltiesas tiesnesim, ja viņš devis rakstveida piekrišanu.

Juridiskā komisija

Papildināt Pārejas noteikumus ar 70.punktu šādā redakcijā:

70. Grozījumi šā likuma 28.² panta piektajā daļā stājas spēkā 2013.gada 1.jūlijā.”

Atbalstīts

70. Grozījumi šā likuma 28.² panta piektajā daļā stājas spēkā 2013.gada 1.jūlijā.”