Likuma attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

1.lasījumā nobalsotā redakcija

N.p.k.

2.lasījumam iesniegtie priekšlikumi

(8)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

ar redakcionāliem precizējumiem

Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā

Izdarīt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 14., 18.nr.; 2005, 2.nr.; 2006, 13.nr.; 2007, 12., 15.nr.; 2008, 3., 21.nr.; 2009, 3., 12.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 182.nr.; 2010, 19., 170.nr.; 2011, 117., 202.nr.) šādu grozījumu:

Izdarīt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 14., 18.nr.; 2005, 2.nr.; 2006, 13.nr.; 2007, 12., 15.nr.; 2008, 3., 21.nr.; 2009, 3., 12.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 182.nr.; 2010, 19., 170.nr.; 2011, 117., 202.nr.) šādus grozījumus:

3.pants. Tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību
(1) Tiesības saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un ārzemniekiem, kuriem piešķirts personas kods, izņemot personas, kuras ir saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju.

(1¹) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajām personu kategorijām tiesības saņemt šā likuma 9.panta trešajā daļā noteiktos naktspatversmes, patversmes, informēšanas un konsultāciju pakalpojumus un 35.panta pirmajā daļā noteikto pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai ir personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, un to ģimenes locekļiem.

(1²) Bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kas ieguvuši alternatīvo statusu, ir tiesības saņemt sociālās aprūpes pakalpojumus un šā likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.
(2) Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets un pašvaldību domes.
(3) Kārtību, kādā saņemami pašvaldību sniegtie sociālie pakalpojumi, nosaka pašvaldību saistošajos noteikumos.

(4) Tiesības saņemt sociālo rehabilitāciju ir cilvēku tirdzniecības upurim, kas ir Eiropas Savienības pilsonis, un viņa pavadībā esošam nepilngadīgam bērnam. Cilvēku tirdzniecības upurim, kas nav Eiropas Savienības pilsonis, un viņa pavadībā esošam nepilngadīgam bērnam ir tiesības saņemt sociālo rehabilitāciju likumā “Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā” paredzētajos gadījumos.

(...)

1.

2.

3.

4.

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs

Arvils Ašeradens

Izteikt 3.panta pirmo daļu un (1¹) daļu šādā redakcijā:

“(1) Tiesības saņemt šajā likumā noteiktos valsts vai pašvaldības nodrošinātos sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību ir šādām Latvijas Republikā dzīvojošām personām:

1) Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem;

2) ārzemniekiem, kuriem izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja  vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā;

3) Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas ekonomiskās zonas un Šveices konfederācijas pilsoņiem:

a) kuriem izsniegta pastāvīgās uzturēšanās apliecība,

b) kuriem izsniegta reģistrācijas apliecība, ja viņi Latvijas Republikā ir darbinieki vai pašnodarbinātas personas,  vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, saglabā darbinieku vai pašnodarbinātu personu statusu;

c)  kuriem izsniegta reģistrācijas apliecība, kuru uzturēšanās mērķis ir darba tiesisko attiecību nodibināšana Latvijas Republikā un kuri uzturas Latvijas Republikā vismaz sešus mēnešus, un ir pierādījumi, ka viņi turpina meklēt darbu un ir pamats uzskatīt, ka viņiem ir izredzes nodibināt darba attiecības;

4) šā panta pirmās daļas 1.un  2. punktā un 3.punkta a) un b) apakšpunktā minēto personu ģimenes locekļiem.

(1¹) Tiesības saņemt šajā likumā minēto pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai, patversmes un naktspatversmes pakalpojumus, kā arī sociālā dienesta informāciju un konsultācijas, ir personām, kuras dzīvo Latvijas Republikā un kurām piešķirts alternatīvais statuss un šo personu ģimenes locekļiem, kuri dzīvo Latvijā.”

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs

Arvils Ašeradens

Izteikt 3.panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(4) Cilvēku tirdzniecības upurim ir tiesības saņemt sociālo rehabilitāciju kopā ar viņa pavadībā esošu nepilngadīgu bērnu.” 

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs

Arvils Ašeradens

Papildināt 3. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Pārējās personas, kurām ir tiesības ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, šajā likumā noteiktos sociālos pakalpojumus pieprasa tieši attiecīgajam pakalpojuma sniedzējam un pilnībā apmaksā saņemto pakalpojumu.”

Sociālo un darba lietu komisija

Papildināt likumprojektu ar pantu šādā redakcijā:

„1. 3.pantā:

izteikt pirmo un 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1) Tiesības saņemt šajā likumā noteiktos valsts vai pašvaldības nodrošinātos sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību ir šādām Latvijas Republikā dzīvojošām personām:

1) Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem;

2) ārzemniekiem, kuriem izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā;

3) Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem:

a) kuri ieguvuši pastāvīgās uzturēšanās tiesības,

b) kuriem ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, un kuri uzturējušies Latvijas Republikā vismaz trīs mēnešus,

c) kuri uzturējušies Latvijas Republikā vismaz sešus mēnešus, ja uzturēšanās mērķis ir darba tiesisko attiecību nodibināšana Latvijas Republikā un ir pierādījumi, ka viņi turpina meklēt darbu, un ir pamats uzskatīt, ka viņiem ir izredzes nodibināt darba attiecības;

4) šā panta pirmajā daļā minēto personu ģimenes locekļiem.

(1¹) Tiesības saņemt šajā likumā minēto pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai, patversmes un naktspatversmes pakalpojumus, kā arī sociālā dienesta informāciju un konsultācijas ir personām, kuras dzīvo Latvijas Republikā un kurām piešķirts alternatīvais statuss, kā arī šo personu ģimenes locekļiem, kuri dzīvo Latvijā.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Cilvēku tirdzniecības upurim ir tiesības saņemt sociālo rehabilitāciju kopā ar viņa pavadībā esošu nepilngadīgu bērnu.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Pārējās personas, kurām ir tiesības ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, šajā likumā noteiktos sociālos pakalpojumus pieprasa tieši attiecīgajam pakalpojuma sniedzējam un pilnībā apmaksā saņemto pakalpojumu.”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlik. Nr. 4

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlik. Nr. 4

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlik. Nr. 4

Atbalstīts

1. 3.pantā:

izteikt pirmo un 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1) Tiesības saņemt šajā likumā noteiktos valsts vai pašvaldības nodrošinātos sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību ir šādām Latvijas Republikā dzīvojošām personām:

1) Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem;

2) ārzemniekiem, kuriem izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā;

3) Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem:

a) kuri ieguvuši pastāvīgās uzturēšanās tiesības,

b) kuriem ir tiesības uzturēties Latvijas Republikā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, un kuri uzturējušies Latvijas Republikā vismaz trīs mēnešus,

c) kuri uzturējušies Latvijas Republikā vismaz sešus mēnešus, ja uzturēšanās mērķis ir darba tiesisko attiecību nodibināšana Latvijas Republikā un ir pierādījumi, ka viņi turpina meklēt darbu, un ir pamats uzskatīt, ka viņiem ir izredzes nodibināt darba attiecības;

4) šā panta pirmajā daļā minēto personu ģimenes locekļiem.

(1¹) Tiesības saņemt šajā likumā minēto pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai, patversmes un naktspatversmes pakalpojumus, kā arī sociālā dienesta informāciju un konsultācijas ir personām, kuras dzīvo Latvijas Republikā un kurām piešķirts alternatīvais statuss, kā arī šo personu ģimenes locekļiem, kuri dzīvo Latvijā.”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Cilvēku tirdzniecības upurim ir tiesības saņemt sociālo rehabilitāciju kopā ar viņa pavadībā esošu nepilngadīgu bērnu.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Pārējās personas, kurām ir tiesības ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, šajā likumā noteiktos sociālos pakalpojumus pieprasa tieši attiecīgajam pakalpojuma sniedzējam un pilnībā apmaksā saņemto pakalpojumu.”

13.pants. Valsts pienākumi sociālo pakalpojumu sniegšanā
(1) Valsts nodrošina atbilstoši ikgadējā valsts budžeta likumā piešķirtajiem līdzekļiem:
1) invalīdu profesionālo rehabilitāciju;
2) redzes un dzirdes invalīdu sociālo rehabilitāciju;
3) no vardarbības cietušo bērnu sociālo rehabilitāciju;
3¹) no vardarbības cietušo pilngadīgo personu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu veidu, apjomu, saturu, pakalpojumu saņemšanas nosacījumus un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets;
4) sociālo rehabilitāciju attiecīgās institūcijās pilngadīgām personām un bērniem, kuriem ir izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām;
5) tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumus šā likuma 25.panta pirmajā daļā minētajām personām;

6) personām ar funkcionāliem traucējumiem darbspējīgā vecumā— sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas iestādēs. Funkcionālo traucējumu sarakstu apstiprina Ministru kabinets;

7) cilvēku tirdzniecības upuru sociālo rehabilitāciju. Sociālās rehabilitācijas saņemšanas kārtību un kritērijus personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri nosaka Ministru kabinets;
8) atbalsta programmu ar celiakiju slimajiem bērniem, kuriem nav noteikta invaliditāte. Atbalsta apjomu un nosacījumus tā saņemšanai nosaka Ministru kabinets;
9) atbalstu profesionāla sociālā darba ieviešanai un attīstībai pašvaldībās. Atbalsta veidu, apjomu un nosacījumus tā saņemšanai nosaka Ministru kabinets;
10) (izslēgts ar 18.12.2008. likumu);
11) vardarbību veikušu personu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu veidu, apjomu, saturu, pakalpojumu saņemšanas nosacījumus un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(1¹) Valsts sniedz atbalstu pašvaldībām garantētā minimālā ienākumu līmeņa pabalsta un dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai iedzīvotājiem atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtajiem līdzekļiem. Garantētā minimālā ienākumu līmeņa pabalsta un dzīvokļa pabalsta izmaksu nodrošināšanai nepieciešamos valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas nosacījumus un kārtību nosaka Ministru kabinets.
(2) Valsts var izveidot sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādes vai slēgt līgumus ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem šā panta pirmās daļas 1., 4., 6., 7., 8. un 9.punktā paredzēto valsts pienākumu izpildei.

(2¹) Šā panta pirmajā daļā paredzēto valsts pienākumu izpildi — tās 2.punktā noteikto pakalpojumu sniegšanu — nodrošina Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība, ja nepieciešams, iesaistot kapitālsabiedrības, kurās tās ir dalībnieki (akcionāri); tās 3.punktā noteikto pakalpojumu sniegšanu nodrošina Latvijas Bērnu fonds, organizējot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu un sniedzot sociālās rehabilitācijas pakalpojumus institūcijā nodibinājumos, kuros vismaz viens no dibinātājiem ir Latvijas Bērnu fonds; tās 5.punktā noteikto tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumu sniegšanu — tiflotehniku un surdotehniku — nodrošina Latvijas Neredzīgo biedrība un Latvijas Nedzirdīgo savienība, ja nepieciešams, iesaistot kapitālsabiedrības, kurās tās ir dalībnieki (akcionāri). Ja nepieciešams, Latvijas Neredzīgo biedrība, Latvijas Nedzirdīgo savienība un Latvijas Bērnu fonds izvēlas arī citus pakalpojumu sniedzējus publiskos iepirkumus regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

5.

Sociālo un darba lietu komisija

Papildināt likumprojektu ar 2.pantu šādā redakcijā:

„2.13.pantā:

izteikt pirmās daļas 6.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

“sociālās rehabilitācijas pakalpojumus darbspēju atjaunošanai sociālās rehabilitācijas institūcijās personām ar funkcionāliem traucējumiem — nodarbinātām personām vai personām darbspējīgā vecumā.”;

izslēgt 2.¹ daļā vārdus “ja nepieciešams, iesaistot kapitālsabiedrības, kurās tās ir dalībnieki (akcionāri)”.

Atbalstīts

2. 13.pantā:

izteikt pirmās daļas 6.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

“sociālās rehabilitācijas pakalpojumus darbspēju atjaunošanai sociālās rehabilitācijas institūcijās personām ar funkcionāliem traucējumiem — nodarbinātām personām vai personām darbspējīgā vecumā.”;

izslēgt 2.¹ daļā vārdus “ja nepieciešams, iesaistot kapitālsabiedrības, kurās tās ir dalībnieki (akcionāri)”.

(2²) Šā panta pirmajā daļā paredzēto valsts pienākumu izpildi — tās 5.punktā noteikto tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumu sniegšanu — nodrošina valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari””, ja nepieciešams, iesaistot kapitālsabiedrības, kurās tā ir dalībnieks (akcionārs). Ja nepieciešams, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”” izvēlas arī citus pakalpojumu sniedzējus publiskos iepirkumus regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(2³) Īstenojot šā panta 2.¹ un 2.² daļā paredzēto pienākumu izpildi, Latvijas Neredzīgo biedrība, Latvijas Nedzirdīgo savienība, Latvijas Bērnu fonds un valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”” atrodas Labklājības ministrijas funkcionālā pārraudzībā, nodrošina piešķirto valsts budžeta līdzekļu racionālu izlietojumu un kontroli, administrēšanas izdevumiem izlietojot ne vairāk kā 10 procentus no šo pakalpojumu nodrošināšanai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Šo pienākumu izpildes nodrošināšanai minētās organizācijas ir tiesīgas izdot administratīvos aktus.
(2⁴) Ministru kabinets nosaka šā panta 2.¹ un 2.² daļā paredzēto pienākumu izpildes nosacījumus un kārtību.

(3) Valsts piedalās personām ar garīga rakstura traucējumiem paredzēto dienas centru finansēšanā un atbilstoši ikgadējā valsts budžeta likumā piešķirtajām apropriācijām atbalsta un finansē citas programmas jaunu sociālo pakalpojumu veidu attīstīšanai pašvaldībās.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto dienas centru izveidošanas un uzturēšanas izdevumi tiek finansēti no valsts budžeta: centru izveidošanas gadā — 80 procentu, darbības pirmajā gadā — 60 procentu, otrajā gadā — 40 procentu, trešajā gadā — 20 procentu apmērā. Kritērijus dienas centru izveidošanas un uzturēšanas izdevumu noteikšanai, kā arī valsts līdzfinansējuma piešķiršanas un līdzfinansēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Turpmākajos gados šie izdevumi 100 procentu apmērā tiek segti no pašvaldību budžetiem.
(5) Valsts piedalās personām ar garīga rakstura traucējumiem paredzēto grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un aprīkošanas finansēšanā to izveidošanas gadā 50 procentu apmērā atbilstoši ikgadējā valsts budžeta likumā piešķirtajām apropriācijām. Kritērijus grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un aprīkošanas izdevumu noteikšanai, kā arī valsts līdzfinansējuma piešķiršanas un līdzfinansēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(6) Valsts piedalās ar uzturēšanos grupu mājā (dzīvoklī) saistīto izdevumu finansēšanā 50 procentu apmērā no vienai personai paredzētajām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas uzturēšanas izmaksām tām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras atgriežas no ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām. Līdzfinansējuma apjomu un piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Izdevumus, kas saistīti ar uzturēšanos Eiropas reģionālās attīstības fonda nacionālās programmas ietvaros uz valsts ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pamata izveidotajās grupu mājās (dzīvokļos) valsts sedz pilnā apmērā.

28.pants. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumi
(1) Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas nodrošina mājokli, sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju:
1) bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, ja nav iespējams nodrošināt viņu aprūpi un audzināšanu audžuģimenē vai pie aizbildņa;
2) pensijas vecuma personām un invalīdiem ar redzes vai fiziska rakstura traucējumiem, ja nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās vai dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā noteikto apjomu;
3) bērniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem, ja nepieciešamais pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās vai dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā noteikto apjomu;
4) pilngadīgām personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, kurām nav nepieciešama atrašanās specializētā ārstniecības iestādē un kuru stāvoklis neapdraud apkārtējos, ja nepieciešamā pakalpojuma apjoms pārsniedz aprūpei mājās, dienas aprūpes centrā vai grupu mājā (dzīvoklī) noteikto sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma apjomu.
(2) Pakalpojuma sniegšanu ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgai personai var pārtraukt, ja:
1) persona apdraud citu personu veselību, dzīvību vai sistemātiski pārkāpj noslēgtā līguma noteikumus;
2) personai rehabilitācijas rezultātā vairs nav nepieciešami ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumi un tos var nomainīt ar pakalpojumiem dzīvesvietā;
3) persona lūdz pārtraukt pakalpojumu sniegšanu.

(3) Šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos lēmumu par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu pieņem attiecīgās institūcijas vadītājs, ja pašvaldība, no kuras budžeta tiek apmaksāts šis pakalpojums vai kuras administratīvajā teritorijā persona dzīvojusi pirms iestāšanās institūcijā, ir rakstveidā apliecinājusi, ka attiecīgajai personai tiks nodrošināta izmitināšana šīs pašvaldības administratīvajā teritorijā.

6.

7.

Tiesībsargs Juris Jansons

Izteikt likuma 28.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos lēmumu par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu pieņem attiecīgās institūcijas vadītājs, informējot par to pašvaldību, no kuras budžeta tiek apmaksāts šis pakalpojums vai kuras administratīvajā teritorijā persona dzīvojusi pirms iestāšanās institūcijā. Šai pašvaldībai ir pienākums attiecīgajai personai nodrošināt izmitināšanu šīs pašvaldības administratīvajā teritorijā, ja personai nav dzīvesvietas, uz kuru atgriezties.”

Sociālo un darba lietu komisija

Papildināt likumprojektu ar 3.pantu un izteikt to šādā redakcijā:

„3. Izteikt 28.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos lēmumu par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu pieņem attiecīgās institūcijas vadītājs, informējot par to pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā persona dzīvojusi pirms iestāšanās institūcijā. Ja nav noskaidrojama administratīvā teritorija, kurā persona dzīvojusi pirms iestāšanās institūcijā, tiek informēta pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā ir personas pēdējā konstatējamā atrašanās vieta. Pašvaldībai ir pienākums nodrošināt attiecīgajai personai izmitināšanu, ja šai personai nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā.”

Daļēji atbalstīts

Iekļauts komisijas priekšlik. Nr. 7

Atbalstīts

„3. Izteikt 28.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos lēmumu par pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanu pieņem attiecīgās institūcijas vadītājs, informējot par to pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā persona dzīvojusi pirms iestāšanās institūcijā. Ja nav noskaidrojama administratīvā teritorija, kurā persona dzīvojusi pirms iestāšanās institūcijā, tiek informēta pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā ir personas pēdējā konstatējamā atrašanās vieta. Pašvaldībai ir pienākums nodrošināt attiecīgajai personai izmitināšanu, ja šai personai nav iespējams likumā noteiktajā kārtībā iemitināties agrāk aizņemtajā dzīvojamā telpā.”

(4) Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu aptur, ja persona atrodas bezvēsts prombūtnē ilgāk nekā divus mēnešus no dienas, kad par pazušanas faktu ziņots policijai.

Pārejas noteikumi

17.¹ Šā likuma 13.panta pirmās daļas 3.¹ punkts un 13.panta pirmās daļas 11.punkts stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

(07.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.11.2010.)

Aizstāt pārejas noteikumu 17.¹ punktā skaitli un vārdu "2013.gada" ar skaitli un vārdu "2015.gada".

4. Aizstāt pārejas noteikumu 17.¹ punktā skaitli un vārdu “2013.gada” ar skaitli un vārdu “2015.gada”.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

(21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2007.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/81/EK par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm;

2) Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu.

8.

Sociālo un darba lietu komisija

Papildināt likumprojektu ar 5.pantu šādā redakcijā:

„5. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2003.gada 25.novembra direktīvas 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kas ir pastāvīgi dzīvojošas personas;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza regulu (EEK) Nr.1612/68 un atceļ direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (dokuments attiecas uz EEZ);

3) Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/81/EK par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 13.decembra direktīvas 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (pārstrādātā versija).”

Atbalstīts

5. Izteikt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2003.gada 25.novembra direktīvas 2003/109/EK par to trešo valstu pilsoņu statusu, kas ir pastāvīgi dzīvojošas personas;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza regulu (EEK) Nr.1612/68 un atceļ direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (dokuments attiecas uz EEZ);

3) Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/81/EK par uzturēšanās atļaujām, kas izdotas tādiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri vai bijuši iesaistīti darbībās, kas veicina nelegālo imigrāciju, kuri sadarbojas ar kompetentajām iestādēm;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 13.decembra direktīvas 2011/95/ES par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (pārstrādātā versija).”