2011. gada ____. oktobrī
Nr. _________________
Saeimas Prezidijam
Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 39. pantu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija nolēma ierosināt turpināt izskatīt 11. Saeimā likumprojektu „Personu apliecinošu dokumentu likums” (10. Saeimas Nr. 415/Lp10).
Ar cieņu,
komisijas priekšsēdētājs A.Latkovskis
Personu apliecinošu dokumentu likums
1.pants. (1) Likuma mērķis ir noteikt personu un tās tiesisko statusu apliecinošus un ceļošanas dokumentus (turpmāk — personu apliecinošs dokuments) un šos dokumentus aizvietojošus dokumentus (turpmāk — pagaidu dokuments).
(2) Likums nosaka personu apliecinošu dokumentu un pagaidu dokumentu veidus, lietošanas, nodošanas un izņemšanas kārtību, kā arī personu apliecinoša dokumenta vai pagaidu dokumenta turētāja tiesības un pienākumus.
2.pants. (1) Personu apliecinošs dokuments ir tiesību aktos pilnvarotas valsts pārvaldes iestādes izsniegts dokuments, kas apliecina tā turētāja identitāti un tiesisko statusu.
(2) Personu apliecinošs dokuments ir Latvijas Republikas īpašums.
(3) Personu apliecinoša dokumenta turētājs ir persona, kurai izsniegts personu apliecinošs dokuments.
3.pants. Personu apliecinošs dokuments, kas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem, šo likumu vai citiem tiesību aktiem tā turētājam dod tiesības šķērsot Latvijas Republikas valsts ārējo robežu un paredzēts ceļošanai uz ārvalstīm, ir ceļošanas dokuments.
4.pants. (1) Pagaidu dokuments ir tiesību aktos pilnvarotas valsts pārvaldes iestādes izsniegts dokuments, kas tā turētājam uz laiku aizstāj ceļošanas dokumentu.
(2) Pagaidu dokumenta turētājs ir persona, kurai izsniegts pagaidu dokuments.
5.pants. (1) Ir šādi personu apliecinoši dokumenti:
1) personas apliecība;
2) pase.
(2) Personu apliecinošus dokumentus, izņemot šā likuma 6.panta pirmās daļas 5.punktā minētos dokumentus, izsniedz, pamatojoties uz Iedzīvotāju reģistra datiem.
(3) Personu apliecinošā dokumentā, izņemot šā likuma 6.panta pirmās daļas 5.punktā minētos dokumentus, iekļauj ziņas par personu atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem un personas biometrijas datus tādā apjomā un formātā, kā to nosaka starptautiskie tiesību akti attiecībā uz ceļošanas dokumentiem.
(4) Ministru kabinets var noteikt papildu ziņas, kas iekļaujamas personu apliecinošā dokumentā.
6.pants. (1) Ir šādas personas apliecības:
1) Latvijas pilsoņa personas apliecība;
2) Latvijas nepilsoņa personas apliecība;
3) citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņa (turpmāk — Eiropas Savienības pilsonis) personas apliecība;
4) trešās valsts pilsoņa personas apliecība;
5) Ārlietu ministrijā akreditētas ārvalstu diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības, starptautiskās organizācijas vai tās pārstāvniecības, konsulārās iestādes darbinieka vai šāda darbinieka ģimenes locekļa personas apliecība (turpmāk — akreditētas personas apliecība).
(2) Trešās valsts pilsoņa personas apliecība ir uzturēšanās atļauja, ko izsniedz saskaņā ar migrāciju regulējošiem tiesību aktiem.
(3) Personas apliecība izmantojama kā ceļošanas dokuments, dodoties uz ārvalstīm, ja tas paredzēts Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos.
(4) Personas apliecībā iekļauj informāciju elektroniskā formā, kas nepieciešama personas apliecības turētāja elektroniskai identitātes pārbaudei, kā arī droša elektroniskā paraksta radīšanai. Ministru kabinets nosaka personas apliecībā iekļaujamās informācijas apjomu un saturu, tās izveidošanas, aktivizēšanas, deaktivizēšanas un atjaunošanas kārtību, kā arī lietošanas ierobežojumus.
(5) Personas apliecības, izņemot akreditētu personu apliecības, izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
(6) Akreditētu personu apliecības izsniedz Ārlietu ministrija.
(7) Personas apliecību paraugus, saturu, izsniegšanas kārtību un nosacījumus, kā arī derīguma termiņus nosaka Ministru kabinets.
(8) Par personas apliecības izsniegšanu maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību, atvieglojumus un atbrīvojumus no valsts nodevas nosaka Ministru kabinets.
7.pants. (1) Ir šādas pases:
1) Latvijas pilsoņa pase;
2) Latvijas nepilsoņa pase;
3) diplomātiskā pase;
4) dienesta pase;
5) bezvalstnieka ceļošanas dokuments;
6) bēgļa ceļošanas dokuments;
7) ceļošanas dokuments personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts alternatīvais statuss (turpmāk — persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss).
(2) Pase ir ceļošanas dokuments.
(3) Pases, izņemot diplomātiskās un dienesta pases, izsniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
(4) Diplomātiskās un dienesta pases izsniedz Ārlietu ministrija.
(5) Diplomātiskās pases izsniedz saskaņā ar likumu “Par diplomātisko pasi”.
(6) Personu loku, kurām izsniedz dienesta pases, to paraugus, saturu, izsniegšanas kārtību, nosacījumus un derīguma termiņus nosaka Ministru kabinets.
(7) Latvijas pilsoņu un nepilsoņu pasu, kā arī bezvalstnieku, bēgļu un personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss, ceļošanas dokumentu paraugus, saturu, izsniegšanas kārtību, iemeslus un derīguma termiņus nosaka Ministru kabinets.
(8) Par pases izsniegšanu maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību, atvieglojumus un atbrīvojumus no valsts nodevas nosaka Ministru kabinets.
8.pants. (1) Ir šādi pagaidu dokumenti:
1) atgriešanās apliecība;
2) pagaidu ceļošanas dokuments.
(2) Pagaidu dokuments uz laiku aizstāj personu apliecinošu dokumentu.
(3) Atgriešanās apliecību var saņemt Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, persona, kurai Latvijas Republikā ir piešķirts bezvalstnieka statuss un kurai ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā
(turpmāk — bezvalstnieks), persona, kurai Latvijas Republikā ir piešķirts bēgļa statuss (turpmāk — bēglis), vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ja minētā persona uzturas ārvalstīs un tās rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta.
(4) Pagaidu ceļošanas dokumentu var saņemt Eiropas Savienības pilsonis (izņemot Latvijas pilsoni), kura uzturēšanās vietā ārvalstī nav viņa pilsonības valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības un kura rīcībā nav derīga ceļošanas dokumenta.
(5) Atgriešanās apliecību izsniedz, lai tās turētājs apliecības derīguma termiņa laikā varētu, vienu reizi šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, atgriezties Latvijā vai dzīvesvietas valstī.
(6) Pagaidu ceļošanas dokumentu izsniedz, lai tā turētājs dokumenta derīguma termiņa laikā varētu, vienu reizi šķērsojot attiecīgās valsts robežu, atgriezties savā pilsonības valstī, dzīvesvietas valstī vai — izņēmuma gadījumā — citā valstī (piemēram, pilsonības valsts nodrošina personai personu apliecinoša dokumenta izsniegšanu savā vēstniecībā kādā citā valstī).
(7) Pagaidu dokumentus izsniedz Ārlietu ministrija.
(8) Pagaidu dokumentu paraugus un saturu, izsniegšanas kārtību un nosacījumus, kā arī derīguma termiņus nosaka Ministru kabinets.
(9) Par pagaidu dokumenta izsniegšanu maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību, atvieglojumus un atbrīvojumus no valsts nodevas nosaka Ministru kabinets.
9.pants. (1) Personu apliecinošu dokumentu izsniegšanai, uzskaitei un pārbaudei izmanto valsts informācijas sistēmu “Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēma” (turpmāk — Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēma).
(2) Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēmas pārzinis ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.
(3) Ministru kabinets nosaka Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju, kā arī Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēmas izveidošanas, uzturēšanas un izmantošanas kārtību.
10.pants. (1) Personas apliecība vai Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa pase ir obligāts personu apliecinošs dokuments attiecīgi Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis piecpadsmit gadu vecumu.
(2) Personas rīcībā vienlaikus var būt viena personas apliecība un viena pase, neskaitot dienesta vai diplomātisko pasi.
(3) Bezvalstnieka ceļošanas dokuments ir obligāts personu apliecinošs dokuments bezvalstniekam.
(4) Bēgļa ceļošanas dokuments ir obligāts personu apliecinošs dokuments bēglim.
(5) Personas, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ceļošanas dokuments ir obligāts personu apliecinošs dokuments personai, kurai piešķirts alternatīvais statuss, ja šai personai nav derīga ceļošanas dokumenta un nav iespējams to saņemt.
11.pants. (1) Persona, kura sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu, personu apliecinošu dokumentu saņem personiski. Šis nosacījums neattiecas uz akreditētu personu apliecību saņemšanu.
(2) Ja persona nav sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu, tās personu apliecinošu dokumentu saņem šīs personas likumiskais pārstāvis.
(3) Personai, kura nav sasniegusi piecpadsmit gadu vecumu, personu apliecinošu dokumentu izsniedz pēc šīs personas likumiskā pārstāvja lūguma.
(4) Ja dokumentus par piecpadsmit gadiem jaunāku personu apliecinoša dokumenta saņemšanai vēlas iesniegt vai par četrpadsmit gadiem jaunāku personu apliecinošu dokumentu vēlas saņemt cita persona, kas nav attiecīgās nepilngadīgās personas likumiskais pārstāvis, tā uzrāda notariāli apliecinātu pilnvaru dokumentu iesniegšanai vai personu apliecinoša dokumenta saņemšanai, ko izsniedzis attiecīgās nepilngadīgās personas likumiskais pārstāvis, kurš ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis vai Eiropas Savienības pilsonis, vai bezvalstnieks, kuram piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā, Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā (turpmāk — Eiropas Savienības bezvalstnieks). Par četrpadsmit gadiem jaunāka Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa likumiskais pārstāvis šo nepilngadīgo personu apliecinoša dokumenta saņemšanai var pilnvarot citu personu notariālā kārtībā vai mutvārdos Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī. Mutvārdu pilnvarojumu attiecīgā iestāde noformē rakstveidā, un pilnvarotājs to paraksta.
(5) Ja par piecpadsmit gadiem jaunāka Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa dokumentus personu apliecinoša dokumenta saņemšanai vēlas iesniegt vai par četrpadsmit gadiem jaunāka Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa personu apliecinošu dokumentu vēlas saņemt viņa likumiskais pārstāvis, kas ir ārzemnieks, bet nav Eiropas Savienības pilsonis vai Eiropas Savienības bezvalstnieks, viņš uzrāda attiecīgās nepilngadīgās personas likumiskā pārstāvja — Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa vai citas Eiropas Savienības valsts pilsoņa, vai Eiropas Savienības bezvalstnieka —notariāli apliecinātu pilnvaru dokumentu iesniegšanai vai personu apliecinoša dokumenta saņemšanai.
(6) Par četrpadsmit gadiem jaunāka Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa likumiskais pārstāvis — Latvijas pilsonis vai nepilsonis vai Eiropas Savienības pilsonis, vai Eiropas Savienības bezvalstnieks — attiecīgo nepilngadīgo personu apliecinoša dokumenta saņemšanai var pilnvarot likumisko pārstāvi, kas ir ārvalstnieks, bet nav Eiropas Savienības pilsonis vai Eiropas Savienības bezvalstnieks, notariālā kārtībā vai mutvārdos Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī. Mutvārdu pilnvarojumu attiecīgā iestāde noformē rakstveidā, un pilnvarotājs to paraksta.
(7) Šā panta ceturtajā, piektajā vai sestajā daļā minētā
(8) Šā panta ceturtajā, piektajā vai sestajā daļā minētā
(9) Par četrpadsmit gadiem jaunāku personu apliecinošu dokumentu neizsniedz, ja:
1) ir saņemts tās likumiskā pārstāvja
2) ir saņemts dokuments, kas apliecina, ka tiesai iesniegts
3) ir pieņemts tiesas
12.pants. Latvijas pilsonim vai nepilsonim ir tiesības personas apliecību izmantot kā ceļošanas dokumentu, lai atgrieztos Latvijas Republikā no trešās valsts, ar kuru nav noslēgts attiecīgs starptautisks
13.pants. (1) Personu identificē līdz personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai.
(2) Ja Latvijas pilsonis vai nepilsonis, kurš sasniedzis piecpadsmit gadu vecumu, personu apliecinošu dokumentu saņem pirmo reizi, viņa identitāti, iesniedzot dokumentus personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai, apliecina viņa likumiskais pārstāvis vai kāds no viņa pilngadīgiem radiniekiem.
(3) Ja bēglis vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss, personu apliecinošu dokumentu Latvijā saņem pirmo reizi, attiecīgās personas identitāti apliecina Valsts robežsardzes izsniegts patvēruma meklētāja personas dokuments.
14.pants. (1) Personu apliecinoša vai pagaidu dokumenta turētāja pienākums ir glabāt šo dokumentu, lai tas nenonāktu citas personas rīcībā vai bojājuma dēļ nekļūtu lietošanai nederīgs.
(2) Ja persona nav sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu, par tās personu apliecinoša vai pagaidu dokumenta glabāšanu ir atbildīgs šīs personas likumiskais pārstāvis.
(3) Par personu apliecinoša dokumenta vai atgriešanās apliecības zudumu attiecīgā dokumenta turētājs nekavējoties pēc šā fakta konstatēšanas ziņo personu apliecinoša dokumenta vai atgriešanās apliecības izdevējiestādei, Valsts policijai vai Valsts robežsardzei, bet, ja dokumenta turētājs atrodas ārvalstī, — Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai, ja attiecīgajā ārvalstī tāda ir.
15.pants. (1) Personu apliecinoša dokumenta turētājs mēneša laikā pēc tiesiskā statusa maiņas vai dokumenta derīguma termiņa beigām nodod personu apliecinošu dokumentu izdevējiestādē, bet, ja dokumenta turētājs atrodas ārvalstī, — Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā, ja attiecīgajā ārvalstī tāda ir.
(2) Par četrpadsmit gadiem jaunākas personas likumiskais pārstāvis mēneša laikā pēc likumiskā pārstāvja statusa zaudēšanas nodod attiecīgo nepilngadīgo personu apliecinošu dokumentu citam likumiskajam pārstāvim, ja tāds ir, vai dokumenta izdevējiestādē, Valsts policijā vai Valsts robežsardzē, vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī.
(3) Ja ir atrasts personu apliecinošs vai pagaidu dokuments, to nodod dokumenta izdevējiestādē, Valsts policijā vai Valsts robežsardzē, vai Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī.
(4) Mirušu personu apliecinošu dokumentu, izņemot diplomātisko pasi, dienesta pasi vai akreditētas personas apliecību, nodod dzimtsarakstu nodaļā.
(5) Mirušas personas diplomātisko pasi, dienesta pasi, akreditētas personas apliecību vai pagaidu dokumentu nodod Ārlietu ministrijā.
(6) Ārvalstī mirušu personu apliecinošu dokumentu vai tās pagaidu dokumentu nodod Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā ārvalstī.
(7) Atgriešanās apliecības turētājs pēc atgriešanās Latvijā atgriešanās apliecību nodod Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.
(8) Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība, Valsts policija, Valsts robežsardze un dzimtsarakstu nodaļa nodotos personu apliecinošus vai pagaidu dokumentus nogādā to izdevējiestādēm.
16.pants. (1) Personu apliecinoša vai pagaidu dokumenta izdevējiestādei, tās pilnvarotai institūcijai, Valsts policijai un Valsts robežsardzei ir tiesības bez termiņa ierobežojuma izņemt personu apliecinošu vai pagaidu dokumentu, ja persona to ieguvusi nelikumīgi, lieto dokumentu, kas kļuvis lietošanai nederīgs saskaņā ar šā likuma 18.panta pirmās daļas 6.punktu, vai, mainoties personas tiesiskajam statusam, dokumentu nav nodevusi šā likuma 15.panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktajā kārtībā.
(2) Personai, kura par administratīva pārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanu aizturēta uz laiku, kas ir ilgāks par trim stundām, personu apliecinošu vai pagaidu dokumentu izņem iestāde, kas aizturējusi šo personu. Personai ir tiesības prasīt, lai minētā dokumenta izņemšanu noformē rakstveidā atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam un kriminālprocesu regulējošiem normatīvajiem aktiem.
(3) Personu apliecinošu vai pagaidu dokumentu, kas izņemts personai, kurai piemērots drošības līdzeklis — apcietinājums — vai
sods — brīvības atņemšana vai arests, vai administratīvais arests —, nodod apcietinātās vai notiesātās personas ieslodzījuma vietai un glabā attiecīgās personas lietā.
(4) Personu atbrīvojot, tai atdod šā panta otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos izņemto dokumentu.
17.pants. Ar personu apliecinošu vai pagaidu dokumentu aizliegts veikt šādas darbības:
1) dokumentu bojāt, izdarīt tajā tiesību aktos neparedzētas atzīmes vai sākotnējā satura izmaiņas;
2) dokumentu izņemt (aizliegums neattiecas uz šā likuma 16.pantā minētajiem gadījumiem);
3) dokumentu nodot vai pieņemt ķīlā;
4) dokumentu nodot lietošanā citai personai;
5) lietot citu personu apliecinošu vai citas personas pagaidu dokumentu;
6) dokumentu izsniegt citai personai, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus;
7) lietot dokumentu, kas kļuvis lietošanai nederīgs.
18.pants. (1) Personu apliecinošs vai pagaidu dokuments ir lietošanai nederīgs, ja:
1) mainījies personas vārds vai uzvārds;
2) mainījies personas tiesiskais statuss;
3) dokumentā ir bojājumi, kuru dēļ nav iespējams vizuāli identificēt dokumenta turētāju vai izlasīt tajā norādīto informāciju, vai dokuments neatbilst noteiktajam paraugam;
4) dokumentā izdarītas normatīvajos aktos neparedzētas atzīmes vai sākotnējā satura izmaiņas;
5) mainījušās dokumentā norādītās ziņas par dokumenta turētāju vai konstatētas neprecizitātes ierakstos;
6) personu apliecinoša dokumenta vai atgriešanās apliecības turētājs ir rakstveidā ziņojis par attiecīgā dokumenta zudumu Valsts policijai vai Valsts robežsardzei, dokumenta izdevējiestādei vai Latvijas Republikas diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai;
7) beidzies dokumenta derīguma termiņš;
8) dokumenta vietā izsniegts jauns personu apliecinošs vai pagaidu dokuments;
9) dokuments nav nodots šā likuma 15.panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā.
(2) Ministru kabinets nosaka gadījumus, kad ziņas par lietošanai nederīgiem personu apliecinošiem dokumentiem un pagaidu dokumentiem un šo dokumentu neaizpildītām veidlapām iekļaujamas valsts informācijas sistēmā “Nederīgo dokumentu reģistrs”, iekļaujamo ziņu apjomu, iekļaušanas kārtību un glabāšanas termiņus, kā arī institūcijas, kurām piešķirama piekļuve reģistrā iekļautajām ziņām, un privātpersonām pieejamo ziņu apjomu.
Pārejas noteikumi
1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Personu apliecinošu dokumentu likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 13.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 13.nr.; 2006, 6., 22.nr.; 2007, 24.nr.; 2009, 17.nr.).
2. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 1.aprīlim piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1) Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra noteikumi Nr.878 “Noteikumi par nederīgo dokumentu reģistru”;
2) Ministru kabineta 2007.gada 13.novembra noteikumi Nr.775 “Pasu noteikumi”;
3) Ministru kabineta 2009.gada 6.janvāra noteikumi Nr.2 “Noteikumi par Latvijas Republikas dienesta pasēm”;
4) Ministru kabineta 2009.gada 3.novembra noteikumi Nr.1258 “Noteikumi par valsts nodevu par pasu izsniegšanu”;
5) Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumi Nr.1420 “Noteikumi par pagaidu ceļošanas dokumentu”;
6) Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumi Nr.1421 “Noteikumi par valsts nodevas apmēru par atgriešanās apliecības un pagaidu ceļošanas dokumenta izsniegšanu un valsts nodevas maksāšanas kārtību”;
7) Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumi Nr.1422 “Noteikumi par atgriešanās apliecību”.
3. Personas apliecība, kurā iekļauta informācija elektroniskā formā, kas nepieciešama personas apliecības turētāja elektroniskai identitātes pārbaudei, kā arī droša elektroniskā paraksta radīšanai, ir uzskatāma par derīgu personas identitātes apliecināšanas līdzekli elektronisko pakalpojumu saņemšanai, ja normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos personas identitātes apliecināšana jau tiek veikta, izmantojot droša elektroniskā paraksta viedkartē ietverto vai kredītiestādes elektronisko norēķinu sistēmas autentifikācijas līdzekli.
Likums stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs