2012.gada 29.februāris

Nr. 9/2 – 2 –       – 11/12

Saeimas Prezidijam

               Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 2012.gada 1.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””.

               Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

               Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz virzīt minēto likumprojektu izskatīšanai 1.lasījumā 2012.gada 1.marta Saeimas sēdē, bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

               Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz atzīt minēto likumprojektu par steidzamu.

Pielikumā: 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” uz ___ lpp.;

2.Likumprojekta “Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” anotācija uz ____ lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētāja biedrs                                J.Ozoliņš

Iesniedz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Likumprojekts

Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”

Izdarīt likumā „Par nodokļiem un nodevām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7.nr.; 1996, 15.nr.; 1997, 24.nr.; 1998, 2., 18., 22., 24.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 11.nr.; 2001, 3., 8., 12.nr.; 2002, 2., 22.nr.; 2003, 2., 6., 8., 15., 22.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 2., 11.nr.; 2006, 1., 9., 13., 20., 24.nr.; 2007, 3., 7., 12.nr.; 2008, 1., 6., 13.nr.; 2009, 2., 11., 13., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200., 205.nr.; 2010, 91., 101., 131., 151., 157., 178., 183., 206.nr.; 2011, 68., 80., 85., 169.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt likumu ar 7.¹pantu šādā redakcijā:

„7.¹pants. Padziļinātās sadarbības programma

(1) Padziļinātās sadarbības programmas mērķis ir veicināt ciešāku un efektīvāku sadarbību starp nodokļu maksātāju un nodokļu administrāciju un mazināt administratīvo slogu. Tās ietvaros notiek nodokļu maksātāja, kurš iekļauts Padziļinātās sadarbības programmā (turpmāk - programmas dalībnieks), brīvprātīga sadarbība ar valsts pārvaldes iestādi.

 (2) Programmas dalībniekam ir tiesības saņemt normatīvajos aktos Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem noteiktos atvieglojumus un priekšrocības.

(3) Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku reģistrs ir publisks un to savā mājaslapā internetā publicē Finanšu ministrija.

(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodokļu maksātāju iekļauj Padziļinātās sadarbības programmā, pamatojoties uz Padziļinātās sadarbības programmas komisijas sniegto atzinumu, un kādā publicē Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku reģistrā.

(5) Padziļinātās sadarbības programmas komisija ir koleģiāla konsultatīva institūcija. Komisijas nolikumu un personālsastāvu apstiprina Ministru kabinets.

(6) Ministru kabinets nosaka:

1) kritērijus programmas dalībnieka statusa iegūšanai;

2) pieteikuma dalībai Padziļinātās sadarbības programmā iesniegšanas un izskatīšanas kārtību;

3) kritērijus programmas dalībnieka statusa atņemšanai;

4) kārtību, kādā tiek sniegts šī panta ceturtajā daļā minētais atzinums.”

2. Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 140. un 141.punktu šādā redakcijā:

„140. Šā likuma 7.¹pants stājas spēkā 2012.gada 1.jūlijā.

141. Ministru kabinets līdz 2012.gada 30.jūnijam izdod šā likuma 7.¹panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā paredzētos normatīvos aktus.”

Anotācija likumprojektam

„Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Šobrīd Latvijā attiecībā uz atvieglojumu piemērošanu, nodrošinājumu un galvojumu apmēra noteikšanu, atskaišu iesniegšanu un citiem nosacījumiem pastāv pilnīgi vienāda pieeja visiem nodokļu maksātājiem. Valsts, izstrādājot dažādus atvieglojumus un nosacījumus, šobrīd ņem vērā tikai formālas un uz konkrēto brīdi izpildāmas prasības, neņemot vērā nodokļu maksātāja kopējo praktisko darbību ilgākā laika periodā. Tā rezultātā veidojas situācija, kur nodokļu maksātāji, kuri pilda visas saistības ar valsti un ievēro visas normatīvajos aktos noteiktās prasības, attiecībās ar valsti nonāk vienlīdzīgā situācijā vai pat zaudē nodokļu maksātājiem, kuri neuzskata par vajadzīgu strādāt godprātīgi un ievērot normatīvos aktus.

Ir nepieciešams radīt sistēmu, kuras ietvaros nodokļu maksātāji, kuri ir pierādījuši savu izcilību attieksmē pret valsti un godprātīgi pildījuši normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, no valsts puses saņem īpašu attieksmi un pretimnākošu sadarbību.

Turklāt, jo ciešāka un izplatītāka būs sadarbība starp konkrētajiem nodokļu maksātājiem un valsts pārvaldi, jo efektīvākus atvieglojumus un priekšrocības būs iespējams ieviest, pēc iespējas samazinot risku, ka jaunos atvieglojumus un priekšrocības spēs izmantot arī negodprātīgi nodokļu maksātāji.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumā noteiktās Padziļinātās sadarbības programmas ietvaros tiks veicināta brīvprātīga nodokļu maksātāja ciešāka sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu nodokļu saistību izpildes nodrošināšanai, nodokļu maksātājam tiks piedāvāti dažādi atvieglojumi un priekšrocības, kas samazinātu administratīvo slogu. Nākotnē programmas darbība tiktu izvērsta plašākā mērogā, kas atvieglotu sadarbību arī ar citām valsts pārvaldes iestādēm un nodrošinātu iespēju ātrāk novērtēt nodokļu maksātāja atbilstību dažādām kvalifikācijas prasībām, piemēram, atļauju saņemšana, nodrošinājuma vai galvojuma apmērs.

Padziļinātās sadarbības programma varētu veicināt tajā esošo nodokļu maksātāju savstarpējo sadarbību, pamatojoties uz Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku reģistrā norādītās informācijas publisko ticamību.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likums nerada tiešu ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem, bet, ņemot vērā nodokļu maksātāju vēlmi piedalīties Padziļinātās sadarbības programmā, savu darbību balstot uz godprātības principu, paredzama pozitīva ietekme uz valsts budžetu, t.i, iespējami papildu nodokļu ieņēmumi.

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Atbilstoši likumā noteiktajam deleģējumam Ministru kabinetam būs nepieciešams pieņemt normatīvos aktus, kas nodrošinās Padziļinātās sadarbības programmas darbību (Ministru kabineta noteikumi).

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Sagatavotais likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Likumprojekta izstrādes laikā notika konsultācijas ar Finanšu ministriju, kura sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu, Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Ekonomikas ministriju, Latvijas Darba devēju konfederāciju un Nodokļu konsultantu asociāciju izstrādāja Koncepciju par Padziļinātās sadarbības programmu, kas apstiprināta ar Ministru kabineta 2011.gada 19.decembra rīkojumu Nr.673.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde tiks nodrošināta esošo institūciju līdzšinējo funkciju un resursu ietvaros.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētāja biedrs                                  J.Ozoliņš