Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi (8)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valsts valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 16.nr.; 1996, 19.nr.; 1997, 2., 14.nr.; 1998, 12.nr.; 2000, 2., 17., 23.nr.; 2001, 3., 16.nr.; 2002, 16.nr.; 2003, 23., 24.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 7.nr.; 2006, 2., 13.nr.; 2007, 11.nr.; 2008, 8.nr.; 2009, 6., 14., 17., 22.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 27., 105.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 16.nr.; 1996, 19.nr.; 1997, 2., 14.nr.; 1998, 12.nr.; 2000, 2., 17., 23.nr.; 2001, 3., 16.nr.; 2002, 16.nr.; 2003, 23., 24.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 7.nr.; 2006, 2., 13.nr.; 2007, 11.nr.; 2008, 8.nr.; 2009, 6., 14., 17., 22.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 27., 105.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus “Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Publiskas personas mantas atsavināšanas likums” (attiecīgā locījumā).

1. Aizstāt visā likumā vārdus “Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likums” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Publiskas personas mantas atsavināšanas likums” (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā likumā vārdus “likums “Par dzīvokļa īpašumu”” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Dzīvokļa īpašuma likums” (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā likumā vārdus “likums “Par dzīvokļa īpašumu”” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “Dzīvokļa īpašuma likums” (attiecīgā locījumā).

9.pants. Privatizācijas nosacījumi, ja dzīvojamā māja ir kopīpašums

(1) Ja dzīvojamā māja ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, valstij vai pašvaldībai piederošo kopīpašuma daļu privatizē kā dzīvokļus, mākslinieku darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas, ja iepriekš, ievērojot likuma "Par dzīvokļa īpašumu" 24.panta noteikumus un šā likuma pārejas noteikumu 20.punktu, ir noteiktas valsts vai pašvaldības īpašuma tiesības uz atsevišķiem dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām vai neapdzīvojamām telpām. Veicot kopīpašuma sadali, nav piemērojami Civillikuma 1075.panta noteikumi.

3. Aizstāt 9.panta pirmajā daļā vārdus un skaitļus “likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 24.panta noteikumus un šā likuma pārejas noteikumu 20.punktu” ar vārdiem “šā likuma noteikumus”.

3. Aizstāt 9.panta pirmajā daļā vārdus un skaitļus “likuma “Par dzīvokļa īpašumu” 24.panta noteikumus un šā likuma pārejas noteikumu 20.punktu” ar vārdiem “šā likuma noteikumus”.

50.pants. Privatizētā objekta īpašnieka pienākumi

(1)…(6)

(7) Valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.

1

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Izteikt 50.panta septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ja dzīvojamā mājā nav privatizēti visi privatizācijas objekti. Pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju valsts dzīvojamās mājas valdītājam vai pašvaldībai ir arī tad, ja dzīvojamā mājā ir privatizēti visi privatizācijas objekti, bet nav sasaukta dzīvokļu īpašnieku kopsapulce saskaņā ar šā likuma 51.panta otro daļu.”

Atbalstīts

4. Izteikt 50.panta septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums ir pārvaldīt dzīvojamo māju līdz tās pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ja dzīvojamā mājā nav privatizēti visi privatizācijas objekti. Pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju valsts dzīvojamās mājas valdītājam vai pašvaldībai ir arī tad, ja dzīvojamā mājā ir privatizēti visi privatizācijas objekti, bet nav sasaukta dzīvokļu īpašnieku kopsapulce saskaņā ar šā likuma 51.panta otro daļu.”

51.pants. Kārtība, kādā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības tiek nodotas dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai

(1) Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, lai izveidotu dzīvokļu īpašnieku sabiedrību vai Civillikumā noteiktajā kārtībā noslēgtu savstarpēju līgumu par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, sasaucama ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par attiecīgās dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu.

(2) Valstij piederošā privatizējamā daudzdzīvokļu mājā dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasauc dzīvojamās mājas valdītājs, bet pašvaldībai piederošā privatizējamā daudzdzīvokļu mājā — pašvaldība, ja, neraugoties uz to, ka iestājušies šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi, līdz minētajam laikam šāda sabiedrība nav izveidota vai līgums nav noslēgts. Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulci var sasaukt arī viens vai vairāki daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieki. Uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulci uzaicināmi visi dzīvojamā mājā esošo dzīvokļu īpašnieki. Uzaicinājums uz kopsapulci izsniedzams pret parakstu dzīvokļa īpašniekam vai viņa ģimenes locekļiem.

(3) Pašvaldība vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs nodod dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ievērojot šā panta piektās daļas nosacījumus, ja dzīvojamā mājā privatizēta ne mazāk kā puse no visiem mājā esošajiem privatizācijas objektiem.

(4) Ja dzīvojamā mājā privatizēta mazāk nekā puse no visiem mājā esošajiem privatizācijas objektiem, pašvaldība vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs var nodot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, ievērojot šā panta piektās daļas nosacījumus.

(5) Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības tiek nodotas, ja dzīvokļu īpašnieku sabiedrība vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarota persona iesniegusi pieteikumu par dzīvojamās mājas pārņemšanu un ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) dzīvokļu īpašnieku sabiedrība izveidota vai dzīvokļu īpašnieku savstarpējs līgums noslēgts, ievērojot šajā likumā un citos likumos noteikto kārtību;

2) iesniegts dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokols par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pienākumu nodošanu attiecīgajai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, dzīvokļu īpašnieku sabiedrības statūti un apliecība par reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā vai dzīvokļu īpašnieku savstarpējs līgums;

3) visi dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieki vai savstarpēju līgumu noslēgušie dzīvokļu īpašnieki ir noslēguši šā likuma 41.pantā paredzēto pirkuma līgumu ar privatizācijas komisiju;

4) dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieki vai arī savstarpēju līgumu noslēgušie dzīvokļu īpašnieki pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā mājā esošo privatizācijas objektu skaita. Šis noteikums neattiecas uz šā panta ceturtajā daļā minēto gadījumu.

(5¹) Ja dzīvojamā mājā privatizēts tikai viens dzīvokļa īpašums un šā dzīvokļa īpašnieks ir iesniedzis pieteikumu par dzīvojamās mājas pārņemšanu, pašvaldība vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs var nodot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības šim dzīvokļa īpašniekam, vienojoties ar viņu par dzīvojamās mājas neprivatizēto objektu turpmākās pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību.

(6) Pašvaldība vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs nodod dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad izpildīti visi šā panta piektajā daļā minētie nosacījumi. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības nodod, parakstot dzīvojamās mājas nodošanas-pieņemšanas aktu.

(7) Ja dzīvojamā mājā privatizēta ne mazāk kā puse no visiem tajā esošajiem privatizācijas objektiem, bet nav ievēroti šā panta piektās daļas 4.punkta nosacījumi, pašvaldība vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs, pieņemot attiecīgu lēmumu, var nodot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.

(8) Ja daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanas brīdī nav privatizēti visi šajā mājā esošie privatizācijas objekti, pašvaldība vai valsts dzīvojamās mājas valdītājs vienojas ar dzīvokļu īpašnieku sabiedrību vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotu personu par daudzdzīvokļu mājas neprivatizēto objektu turpmākās pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību.

4. 51.pantā:

izteikt piektās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) iesniegts dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pienākumu nodošanu attiecīgajai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, kā arī dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums;”;

aizstāt sestajā daļā vārdus “divu mēnešu” ar vārdiem “viena mēneša”.

5. 51.pantā:

izteikt piektās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) iesniegts dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pienākumu nodošanu attiecīgajai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai, kā arī dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgums;”;

aizstāt sestajā daļā vārdus “divu mēnešu” ar vārdiem “viena mēneša”.

51.¹ pants. Dzīvokļu īpašnieku lēmuma pieņemšanas procedūra, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci

(1) Ja ir izpildīti šā likuma 51.panta otrās daļas nosacījumi, bet dzīvokļu īpašnieki nav pieņēmuši lēmumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanu dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotajai personai un nav noslēguši līgumu par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, pašvaldībai, valsts dzīvojamās mājas valdītājam vai vienam vai vairākiem dzīvokļu īpašniekiem (turpmāk — ierosinātājs) ir tiesības uzsākt dzīvokļu īpašnieku lēmuma pieņemšanas procedūru, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci (turpmāk — lēmuma pieņemšanas procedūra).

(2) Lēmuma pieņemšanas procedūras ietvaros ierosinātājs katram dzīvokļa īpašniekam nosūta ierakstītā vēstulē vai izsniedz pret parakstu uzaicinājumu pieņemt lēmumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu un par šo tiesību nodošanu ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotajai personai, balsojot “par” vai “pret” lēmuma pieņemšanu (turpmāk — uzaicinājums). Uzaicinājumam pievieno šādus dokumentus:

1) lēmuma projektu par pārvaldīšanas tiesību nodošanu dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajai personai. Pieņemamais lēmums formulējams skaidri un nepārprotami;

2) dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma projektu;

3) balsošanas biļetena veidlapu, kurā paredzēta arī iespēja izteikt dzīvokļa īpašnieka atšķirīgo viedokli;

4) citus dokumentus, kuriem var būt nozīme lēmuma pieņemšanā.

(3) Uzaicinājumā norāda termiņu, kurā dzīvokļa īpašnieks rakstveidā var balsot “par” vai “pret” lēmuma pieņemšanu. Šis termiņš nedrīkst būt īsāks par četrām nedēļām no uzaicinājuma izsūtīšanas dienas. Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav devis rakstveida atbildi, pieņemams, ka viņš balsojis “pret” lēmuma pieņemšanu.

(4) Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma projektā iekļaujami šādi nosacījumi:

1) līdzēji;

2) dzīvojamās mājas adrese;

3) pilnvarotajai personai uzdoto obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību uzskaitījums;

4) pilnvarotajai personai uzdotās citas atbilstoši dzīvokļu īpašnieku gribai veicamās pārvaldīšanas darbības, tajā skaitā darbības, kas saistītas ar mājas uzlabošanu un attīstīšanu;

5) termiņi un kārtība, kādā sniedzams pārskats par pārvaldīšanas uzdevuma izpildi, tajā skaitā pārskats par pilnvarotās personas rīcībā nodoto finanšu līdzekļu izlietošanu;

6) kārtība, kādā pilnvarotā persona sniedz informāciju dzīvokļu īpašniekiem;

7) jautājumi, kuros dzīvokļu īpašnieki pilnvarojuši pilnvaroto personu pieņemt lēmumus viņu vietā, kā arī slēgt līgumus viņu vārdā;

8) ar pārvaldīšanas uzdevuma izpildi saistīto pārvaldīšanas izdevumu apmērs, to noteikšanas un maksāšanas kārtība, atsevišķi norādot:

a) dzīvojamās mājas uzturēšanas obligāto izdevumu apmēru, to noteikšanas un maksāšanas kārtību,

b) citu izdevumu, tajā skaitā dzīvojamās mājas uzlabošanai un attīstīšanai nepieciešamo izdevumu apmēru, to noteikšanas un maksāšanas kārtību,

c) atlīdzības par pārvaldīšanu apmēru, tās noteikšanas un maksāšanas kārtību;

9) noteikumi ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītās informācijas sniegšanai valsts un pašvaldību iestādēm;

10) pārpilnvarojuma apjoms, ja dzīvokļu īpašnieki vienojas par pārvaldīšanas uzdevuma tālākdošanu;

11) pārvaldīšanas līguma termiņš un spēkā stāšanās laiks;

12) līguma grozīšanas un izbeigšanas kārtība;

13) no pārvaldīšanas līguma izrietošo saistību un lietu pārņemšanas kārtība līguma grozīšanas vai izbeigšanas gadījumā;

14) pilnvarotās personas atbildības apjoms un tās iestāšanās laiks;

15) pilnvarojums pilnvarotajai personai iesniegt pieteikumu pašvaldībai vai valsts dzīvojamās mājas valdītājam par dzīvojamās mājas pārņemšanu.

5. 51.¹ pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdu “četrām” ar vārdu “divām”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma projektā iekļaujamas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktās pārvaldīšanas līgumā norādāmās ziņas un nosacījumi.”

6. 51.¹ pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdu “četrām” ar vārdu “divām”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma projektā iekļaujamas Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktās pārvaldīšanas līgumā norādāmās ziņas un nosacījumi.”

2

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Papildināt likumu ar 51.² pantu šādā redakcijā:

„51.² pants. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošana, ja dzīvojamā mājā nav neprivatizētu privatizācijas objektu.

(1)   Valsts dzīvojamā mājā tās valdītājs vai pašvaldības dzīvojamā mājā pašvaldība sasauc dzīvokļu īpašnieku kopsapulci un informē dzīvokļu īpašniekus par pienākumu sešu mēnešu laikā no kopsapulces sasaukšanas dienas parakstīt dzīvojamās mājas nodošanas - pieņemšanas aktu, ja:

1)      visi dzīvojamā mājā esošie privatizācijas objekti ir privatizēti šajā likumā noteiktajā kārtībā;

2)      valsts dzīvojamās mājas valdītājs vai pašvaldība ir izpildījusi šā likuma 51.panta otrajā daļā noteikto pienākumu;

3)      nav iesniegts pieteikums par dzīvojamās mājas pārņemšanu, ievērojot šā likuma 51.panta piektās daļas noteikumus.

(2)   Pēc šā panta pirmajā daļā minētās dzīvokļu īpašnieku kopsapulces sasaukšanas valsts dzīvojamās mājas valdītājs vai pašvaldība informē pakalpojumu, kas saistīti ar dzīvokļu īpašumu lietošanu, sniedzējus par valsts dzīvojamās valdītāja vai pašvaldības pienākuma pārvaldīt dzīvojamo māju izbeigšanos, iestājoties šā panta pirmajā daļā minētajam termiņam.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā dzīvokļu īpašnieku pilnvarota persona neparaksta dzīvojamās mājas nodošanas-pieņemšanas aktu, valsts dzīvojamās mājas valdītājs vai pašvaldība turpina glabāt attiecīgās dzīvojamās mājas lietu. Mājas lieta, kā arī ieņēmumu un izdevumu pārskats, neizlietotie uzkrājumi (manta, finanšu līdzekļi, tajā skaitā nauda) dzīvokļu īpašniekiem tiek nodoti pēc dzīvojamās mājas nodošanas-pieņemšanas akta parakstīšanas.

Atbalstīts

7. Papildināt likumu ar 51.² pantu šādā redakcijā:

„51.² pants. Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošana, ja dzīvojamā mājā ir privatizēti visi privatizācijas objekti.

(1)  Valsts dzīvojamā mājā tās valdītājs vai pašvaldības dzīvojamā mājā pašvaldība sasauc dzīvokļu īpašnieku kopsapulci un informē dzīvokļu īpašniekus par pienākumu sešu mēnešu laikā no kopsapulces sasaukšanas dienas parakstīt dzīvojamās mājas nodošanas -pieņemšanas aktu, ja:

1)      visi dzīvojamā mājā esošie privatizācijas objekti ir privatizēti šajā likumā noteiktajā kārtībā;

2)      valsts dzīvojamās mājas valdītājs vai pašvaldība ir izpildījusi šā likuma 51.panta otrajā daļā noteikto pienākumu;

3)      nav iesniegts pieteikums par dzīvojamās mājas pārņemšanu, ievērojot šā likuma 51.panta piektās daļas noteikumus.

(2)                     Pēc šā panta pirmajā daļā minētās dzīvokļu īpašnieku kopsapulces sasaukšanas valsts dzīvojamās mājas valdītājs vai pašvaldība informē tos pakalpojumu sniedzējus, kuru sniegtie pakalpojumi ir saistīti ar dzīvokļu īpašumu lietošanu, par to, ka, iestājoties šā panta pirmajā daļā minētajam termiņam, izbeidzas valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums pārvaldīt dzīvojamo māju.

(3) Ja šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā dzīvokļu īpašnieku pilnvarota persona neparaksta dzīvojamās mājas nodošanas - pieņemšanas aktu, valsts dzīvojamās mājas valdītājs vai pašvaldība turpina glabāt attiecīgās dzīvojamās mājas lietu. Mājas lieta, kā arī ieņēmumu un izdevumu pārskats, neizlietotie uzkrājumi (manta, finanšu līdzekļi, tajā skaitā nauda) dzīvokļu īpašniekiem tiek nodoti pēc dzīvojamās mājas nodošanas - pieņemšanas akta parakstīšanas.”

73.⁹ pants. Rīcība ar īpašumā nodoto dzīvokli, mākslinieka darbnīcu un neapdzīvojamo telpu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai

(1)…(8)

(9) Ja persona, kura dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, nav noslēgusi pirkuma līgumu paziņojumā par pirkuma līguma slēgšanu norādītajā termiņā, jebkādi darījumi ar dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu, kas nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, ir aizliegti.

3

4

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Izteikt 73.⁹ panta devīto daļu šādā redakcijā:

„Ja persona, kura dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, nav noslēgusi pirkuma līgumu paziņojumā par pirkuma līguma slēgšanu norādītajā termiņā, pēc 2013.gada 1.janvāra jebkādi darījumi ar dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu, kas nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, ir aizliegti”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 73.⁹ panta devīto daļu šādā redakcijā:

„Ja persona, kura dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, nav noslēgusi pirkuma līgumu paziņojumā par pirkuma līguma slēgšanu norādītajā termiņā, pēc 2013.gada 15.marta jebkādi darījumi ar dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu, kas nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, ir aizliegti.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšl.

Nr. 4

Atbalstīts

8. Izteikt 73.⁹ panta devīto daļu šādā redakcijā:

„Ja persona, kura dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, nav noslēgusi pirkuma līgumu paziņojumā par pirkuma līguma slēgšanu norādītajā termiņā, pēc 2013.gada 15.marta jebkādi darījumi ar dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu, kas nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, ir aizliegti.”

84.pants. Valsts vai pašvaldības īpašumā esoša zemes gabala privatizācija pēc privatizācijas ierobežojumu atcelšanas

Ja viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas privatizācija šā likuma 8.1 pantā noteiktajā kārtībā ir uzsākta līdz 2002.gada 31.jūlijam un šī māja pilnībā vai daļēji atrodas uz valsts vai pašvaldības īpašumā esošas zemes, attiecībā uz kuru vairs nepastāv privatizācijas ierobežojumi, kas bija spēkā viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas privatizācijas uzsākšanas brīdī, ar pašvaldības domes vai valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” lēmumu privatizācijai nododams valsts vai pašvaldības īpašumā esošais zemes gabals (turpmāk šajā pantā — zemes gabals), ievērojot šādu kārtību:

1) zemes gabalu, uz kura pilnībā vai daļēji atrodas privatizācijai nodotā dzīvojamā māja, nodod īpašumā bez atlīdzības;

2) privatizācijas komisija vai valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” pieņem lēmumu slēgt ar privatizētā dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašnieku vienošanos par zemes gabala nodošanu īpašumā bez atlīdzības atbilstoši privatizētā objekta kopīpašuma domājamai daļai;

3) privatizācijas komisija vai valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” nosūta katram privatizētā objekta īpašniekam uzaicinājumu privatizēt zemes gabalu;

4) uzaicinājumā privatizācijas komisija vai valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” norāda privatizējamā zemes gabala platību, izdevumus, kas minēti šā panta 6.punktā, kā arī termiņu, līdz kuram noslēdzama vienošanās par zemes gabala nodošanu īpašumā bez atlīdzības;

5) privatizācijas komisija vai valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” vienošanos par zemes gabala nodošanu īpašumā bez atlīdzības slēdz šajā likumā noteiktajā kārtībā ar katru privatizētā objekta īpašnieku;

6) izdevumus par zemes gabala noteikšanu, zemes gabala iemērīšanu un tā reģistrāciju zemesgrāmatā sedz dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas īpašnieks proporcionāli privatizētā objekta kopīpašuma domājamai daļai.

5

6

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Papildināt 84.pantu ar 7.punktu šādā redakcijā:

„7) Ja šā panta 5.punktā minēto vienošanos nenoslēdz paziņojumā norādītajā termiņā, privatizētā objekta īpašnieks līdz attiecīgas vienošanās noslēgšanai maksā nomas maksu par privatizētajam objektam piekritīgām zemesgabala domājamām daļām šā likuma 53.panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā un apmērā.”;

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 84. pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja šā panta pirmās daļas 5.punktā minēto vienošanos nenoslēdz uzaicinājumā norādītajā termiņā, privatizētā objekta īpašnieks līdz attiecīgas vienošanās noslēgšanai maksā nomas maksu par valsts vai pašvaldības īpašumā esošā uzaicinājumā norādītā privatizējamā zemes gabala  domājamām daļām šā likuma 53.panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā un apmērā.”;

uzskatīt panta līdzšinējo tekstu par otro daļu.

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšl. Nr. 6

Atbalstīts

9. 84.pantā:

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja šā panta pirmās daļas 5.punktā minēto vienošanos nenoslēdz uzaicinājumā norādītajā termiņā, privatizētā objekta īpašnieks līdz attiecīgas vienošanās noslēgšanai maksā nomas maksu par valsts vai pašvaldības īpašumā esošā uzaicinājumā norādītā privatizējamā zemes gabala  domājamām daļām šā likuma 53.panta piektajā daļā noteiktajā kārtībā un apmērā.”;

uzskatīt panta līdzšinējo tekstu par otro daļu.

Pārejas noteikumi

1…19

20. Kopīpašuma izbeigšanas kārtība daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kas ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, ir šāda:

1) valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", kā arī valsts un pašvaldību institūcijas, kuru valdījumā ir daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kas ir valsts vai pašvaldības un kādas citas personas kopīpašumā, izstrādā un piedāvā kopīpašniekiem projektus kopīpašuma sadalei dzīvokļa īpašumos vai reālās daļās. Izstrādātais kopīpašuma sadales projekts tiek nosūtīts kopīpašniekiem izskatīšanai, un sludinājums par kopīpašuma sadales projektu tiek publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis";

2) ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam piekrīt, divu mēnešu laikā pēc tam, kad ir noslēgts līgums par kopīpašuma sadali dzīvokļa īpašumos vai reālās daļās, valsts vai pašvaldība tai piederošos dzīvokļa īpašumus, mākslinieku darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas nodod privatizācijai;

3) ja kopīpašnieks piedāvātajam kopīpašuma sadales projektam nepiekrīt vai nav sniedzis atbildi divu mēnešu laikā no dienas, kad sludinājums publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai cita valsts vai pašvaldības institūcija, kura ir piedāvājusi kopīpašuma sadales projektu, pārdod valstij vai pašvaldībai piederošo kopīpašuma domājamo daļu izsolē, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu vai attiecīgās pašvaldības domes lēmumu, saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu un šo pārejas noteikumu 20.punktu;

4) valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai cita valsts vai pašvaldības institūcija, kas rīko izsoli, publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par izsoli un termiņu, līdz kuram personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, var pieteikties uz attiecīgo izsoli, kā arī nosūta piedāvājumu realizēt pirmpirkuma tiesības šādām personām:

a) kopīpašniekiem — uz pārdodamo domājamo daļu par sākotnējo izsoles cenu, veicot maksājumu pilnā apmērā latos,

b) dzīvokļu īrnieku grupai (grupām), kuras dalībnieku īrēto telpu kopējā platība ir ne mazāka kā valstij vai pašvaldībai piederošā mājas platība atbilstoši domājamās daļas apmēram, ja šī dzīvokļu īrnieku grupa (grupas) ir vienojusies (vienojušās) par valsts vai pašvaldības īpašumā esošās domājamās daļas pirkumu un ir noslēgusi (noslēgušas) pilnvarojuma līgumu, kurā dzīvokļu īrnieku grupas vārdā pilnvaro noteiktu personu realizēt attiecīgās īrnieku grupas pirmpirkuma tiesības. Ja īrēto telpu kopējā platība ir mazāka nekā valstij vai pašvaldībai piederošā mājas platība atbilstoši domājamās daļas apmēram, tad īrnieku grupas dalībnieku īrētajai platībai jābūt ne mazākai par 50 procentiem no kopējās šajā mājā izīrētās platības. Dzīvokļu īrnieku grupa ir tiesīga realizēt pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo valsts vai pašvaldības īpašumā esošo domājamo daļu, kas atbilst dzīvokļu īrnieku grupas īrēto telpu kopējai platībai, par sākotnējo izsoles cenu, veicot maksājumu pilnā apmērā privatizācijas sertifikātos, bet uz domājamo daļu, kas pārsniedz dzīvokļu īrnieku grupas īrēto telpu kopējo platību, — veicot maksājumu pilnā apmērā latos;

5) ja izsoles paziņojumā noteiktais pieteikšanās termiņš ir nokavēts, personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, zaudē izpirkuma tiesības uz pārdodamo domājamo daļu;

6) ja uz izsoli ir pieteikušies viens vai vairāki kopīpašnieki un viena vai vairākas dzīvokļu īrnieku grupas vai viens vai vairāki kopīpašnieki vai dzīvokļu īrnieku grupas, kas izveidotas atbilstoši šā punkta 4.apakšpunktā paredzētajiem noteikumiem, tiek rīkota izsole starp personām, kurām ir pirmpirkuma tiesības. Katrs kopīpašnieks un katra dzīvokļu īrnieku grupa ir patstāvīgs izsoles dalībnieks;

7) starpība starp nosolīto un sākotnējo izsoles cenu ir apmaksājama latos.

6. Pārejas noteikumos:

papildināt 20. punkta 1. un 3.apakšpunktu pēc vārdiem “valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”” ar vārdiem “valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra””;

10. Pārejas noteikumos:

papildināt 20. punkta 1. un 3.apakšpunktu pēc vārdiem “valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”” ar vārdiem “valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra””;

30.² Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra vai pašvaldības dome lēmumu par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu pieņem ne vēlāk kā līdz 2012.gada 31.decembrim.

izteikt 30.² punktu šādā redakcijā:

“30.² Valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” vai pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija lēmumu par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu pieņem ne vēlāk kā līdz 2014.gada 31.decembrim.”

izteikt 30.² punktu šādā redakcijā:

“30.² Valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” vai pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija lēmumu par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu pieņem ne vēlāk kā līdz 2014.gada 31.decembrim.”

7

8

Ekonomikas ministrs D.Pavļuts

Papildināt pārejas noteikumus ar 46.punktu šādā redakcijā:

„46. Privatizētā objekta īpašnieks maksā šā likuma 84.panta 7.punktā minēto nomas maksu par privatizētajam objektam piekritīgām zemesgabala domājamām daļām sākot ar 2013.gada 1.martu”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 46.punktu šādā redakcijā:

“46. Privatizētā objekta īpašnieks maksā šā likuma 84.panta otrajā daļā minēto nomas maksu, sākot ar 2013.gada 1.aprīli”.

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšl. Nr.8

Atbalstīts

papildināt pārejas noteikumus ar 46.punktu šādā redakcijā:

“46. Privatizētā objekta īpašnieks maksā šā likuma 84.panta otrajā daļā minēto nomas maksu, sākot ar 2013.gada 1.aprīli”.