Spēkā esošā redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr. p.k

Iesniegtie priekšlikumi

(7)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

1

2

3

4

5

6

Grozījumi Komerclikumā

Grozījumi Komerclikumā

Izdarīt Komerclikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 11.nr.; 2001, 3., 8., 15.nr.; 2002, 6.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 8.nr.; 2008, 12.nr.; 2009, 3.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 68.nr.; 2011, 99., 107.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Komerclikumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 11.nr.; 2001, 3., 8., 15.nr.; 2002, 6.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 14.nr.; 2006, 8.nr.; 2008, 12.nr.; 2009, 3.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 68.nr.; 2011, 99., 107.nr.) šādus grozījumus:

136.pants. Dalībnieks
(1) Dalībnieks ir persona, kurai sabiedrībā pieder viena vai vairākas daļas.
(2) Dibinātājs iegūst dalībnieka statusu ar dienu, kad sabiedrība ierakstīta komercreģistrā. Cita persona iegūst dalībnieka statusu ar dienu, kad tā ierakstīta sabiedrības dalībnieku (akcionāru) reģistrā, ja likumā nav noteikts citādi.
(3) Ar jēdzienu "dalībnieks" šīs sadaļas ietvaros tiek saprasts sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieks un akciju sabiedrības akcionārs.

139.¹ pants. Mantas iegūšana no dibinātājiem un dalībniekiem

1. Izslēgt 139.¹ pantu.

1. Izslēgt 139.¹ pantu.

(1) Ja sabiedrība divu gadu laikā pēc tās nodibināšanas no dibinātāja, dalībnieka vai personas ar līdzīgu mantisko ieinteresētību (ģimenes loceklis, saistītais uzņēmums u.tml.) iegūst mantu, atlīdzība par kuru pārsniedz vienu divdesmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla, darījums, uz kura pamata manta tiek iegūta, stājas spēkā tikai pēc tam, kad šo darījumu apstiprinājusi dalībnieku sapulce.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumi attiecas arī uz gadījumiem, kad manta no vienas šā panta pirmajā daļā minētās personas iegūta vairākkārt un kopsummā pārsniedz šā panta pirmajā daļā noteikto robežu. Šādā gadījumā dalībnieku sapulces apstiprinājums nepieciešams pēdējam darījumam, kura rezultātā minētā robeža tiek pārsniegta, kā arī katram turpmākajam darījumam, ko sabiedrība slēdz ar šo personu.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto mantu novērtē saskaņā ar šā likuma 154.panta noteikumiem.

(4) Šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad manta iegūta sabiedrības parasti veicamās komercdarbības ietvaros par paras­to vērtību, bezatlīdzības darījumā, izsolē, biržas darījumā vai saskaņā ar tiesas nolēmumu.

(5) Viena dalībnieka sabiedrībā darījumi starp dalībnieku un sabiedrību, kuru viņš pārstāv, noformējami rakstveidā.

2. Papildināt XI sadaļu ar 1.¹ nodaļu šādā redakcijā:

“1.¹ nodaļa

Ierobežojumi darījuma slēgšanai ar sabiedrības dibinātāju, dalībnieku, valdes vai padomes locekli un saistīto personu

2. Papildināt XI sadaļu ar 1.¹ nodaļu šādā redakcijā:

“1.¹ nodaļa

Ierobežojumi darījuma slēgšanai ar sabiedrības dibinātāju, dalībnieku, valdes vai padomes locekli un saistīto personu

139.¹ pants. Ar sabiedrības dibinātāju, dalībnieku, valdes vai padomes locekli saistītā persona

Ar jēdzienu “saistītā persona” šajā likumā tiek saprasta:

1) persona, kura ir sabiedrības dibinātāja, dalībnieka, valdes vai padomes locekļa radinieks līdz otrajai radniecības pakāpei, laulātais vai svainis līdz pirmajai svainības pakāpei, vai persona, ar kuru viņam ir kopīga saimniecība;

2) cita komercsabiedrība, kurā kapitālsabiedrības daļu vai personālsabiedrības ieguldījuma (kapitāla) daļu vairākums pieder attiecīgajam dibinātājam, dalībniekam, valdes vai padomes loceklim;

3) cita kapitālsabiedrība, kurā attiecīgais dibinātājs, dalībnieks, valdes vai padomes loceklis ir valdes vai padomes loceklis.

139.¹ pants. Ar sabiedrības dibinātāju, dalībnieku, valdes vai padomes locekli saistītā persona

Ar jēdzienu “saistītā persona” šajā likumā tiek saprasta:

1) persona, kura ir sabiedrības dibinātāja, dalībnieka, valdes vai padomes locekļa radinieks līdz otrajai radniecības pakāpei, laulātais vai svainis līdz pirmajai svainības pakāpei, vai persona, ar kuru viņam ir kopīga saimniecība;

2) cita komercsabiedrība, kurā kapitālsabiedrības daļu vai personālsabiedrības ieguldījuma (kapitāla) daļu vairākums pieder attiecīgajam dibinātājam, dalībniekam, valdes vai padomes loceklim;

3) cita kapitālsabiedrība, kurā attiecīgais dibinātājs, dalībnieks, valdes vai padomes loceklis ir valdes vai padomes loceklis.

139.² pants. Darījuma slēgšana ar dibinātāju, dalībnieku vai saistīto personu

(1) Gadījumos, kad sabiedrība divu gadu laikā pēc tās nodibināšanas, ja statūtos nav noteikts ilgāks termiņš, ar dibinātāju, dalībnieku vai saistīto personu slēdz darījumu par tādas mantas iegūšanu, kuras vērtība pārsniedz vienu desmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla, dalībnieku sapulce apstiprina darījuma slēgšanu vai dod piekrišanu darījuma slēgšanai.

139.² pants. Darījuma slēgšana ar dibinātāju, dalībnieku vai saistīto personu

(1) Gadījumos, kad sabiedrība divu gadu laikā pēc tās nodibināšanas, ja statūtos nav noteikts ilgāks termiņš, ar dibinātāju, dalībnieku vai saistīto personu slēdz darījumu par tādas mantas iegūšanu, kuras vērtība pārsniedz vienu desmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla, dalībnieku sapulce apstiprina darījuma slēgšanu vai dod piekrišanu darījuma slēgšanai.

1

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumprojekta 3. pantā iekļauto 139.² pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Ja sabiedrība ar ierobežotu atbildību atbilst šā likuma 185.¹ pantā noteiktajām pazīmēm, šā panta pirmās daļas nosacījumu piemēro, ja darījums tiek slēgts par tādas mantas iegūšanu, kuras vērtība pārsniedz vienu desmitdaļu no šā likuma 185.pantā minētā minimālā pamatkapitāla lieluma.”

Atbalstīts

(2) Ja sabiedrība ar ierobežotu atbildību atbilst šā likuma 185.¹ pantā noteiktajām pazīmēm, šā panta pirmās daļas nosacījumu piemēro, ja darījums tiek slēgts par tādas mantas iegūšanu, kuras vērtība pārsniedz vienu desmitdaļu no šā likuma 185.pantā minētā minimālā pamatkapitāla lieluma.

(2) Darījums, uz kura pamata manta tiek iegūta no dibinātāja vai dalībnieka, stājas spēkā tikai pēc tam, kad šo darījumu apstiprinājusi dalībnieku sapulce.

2

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Uzskatīt likumprojekta 3. pantā iekļauto 139.2 panta otro, trešo, ceturto, piekto, sesto un septīto daļu attiecīgi par trešo, ceturto, piekto, sesto, septīto un astoto daļu.

Atbalstīts

(3) Darījums, uz kura pamata manta tiek iegūta no dibinātāja vai dalībnieka, stājas spēkā tikai pēc tam, kad šo darījumu apstiprinājusi dalībnieku sapulce.

(3) Fakts, ka valde nav saņēmusi dalībnieku sapulces piekrišanu mantas iegūšanai no saistītās personas, nav saistošs trešajai personai, izņemot gadījumu, kad trešā persona zināja, ka nepieciešama dalībnieku sapulces piekrišana un tā nav dota.

(4) Šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumi attiecas arī uz gadījumiem, kad manta no attiecīgās personas iegūta vairākkārt un tās vērtība kopsummā pārsniedz šā panta pirmajā daļā noteikto robežu. Šādā gadījumā dalībnieku sapulces apstiprinājums vai piekrišana nepieciešama pēdējam darījumam, kura rezultātā minētā robeža tiek pārsniegta, kā arī katram turpmākajam darījumam, ko sabiedrība slēdz ar šo personu.

3

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt likumprojekta 3. pantā iekļautajā 139.² panta ceturtajā daļā vārdus „pirmās, otrās un trešās daļas” ar vārdiem „pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas”.

Atbalstīts

(4) Fakts, ka valde nav saņēmusi dalībnieku sapulces piekrišanu mantas iegūšanai no saistītās personas, nav saistošs trešajai personai, izņemot gadījumu, kad trešā persona zināja, ka nepieciešama dalībnieku sapulces piekrišana un tā nav dota.

(5) Šā panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas noteikumi attiecas arī uz gadījumiem, kad manta no attiecīgās personas iegūta vairākkārt un tās vērtība kopsummā pārsniedz šā panta pirmajā daļā noteikto robežu. Šādā gadījumā dalībnieku sapulces apstiprinājums vai piekrišana nepieciešama pēdējam darījumam, kura rezultātā minētā robeža tiek pārsniegta, kā arī katram turpmākajam darījumam, ko sabiedrība slēdz ar šo personu.

(5) Šā panta pirmajā un ceturtajā daļā minētajos gadījumos mantu novērtē saskaņā ar šā likuma 154.panta noteikumiem.

4

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Aizstāt likumprojekta 3. pantā iekļautajā 139.² panta piektajā daļā vārdus „pirmajā un ceturtajā daļā” ar vārdiem „pirmajā, otrajā un piektajā daļā”.

Atbalstīts

(6) Šā panta pirmajā, otrajā un piektajā daļā minētajos gadījumos mantu novērtē saskaņā ar šā likuma 154.panta noteikumiem.

(6) Šā panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad manta iegūta sabiedrības parasti veicamās komercdarbības ietvaros par parasto vērtību, bezatlīdzības darījumā, izsolē, biržas darījumā vai saskaņā ar tiesas nolēmumu.

1.       

(7) Šā panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad manta iegūta sabiedrības parasti veicamās komercdarbības ietvaros par parasto vērtību, bezatlīdzības darījumā, izsolē, biržas darījumā vai saskaņā ar tiesas nolēmumu.

 (7) Viena dalībnieka sabiedrībā darījumi starp sabiedrību un tās dalībnieku slēdzami rakstveidā.

5

2.      Juridiskais birojs

3.      Izteikt 139.² panta septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Viena dalībnieka sabiedrībā darījums starp sabiedrību un tās dalībnieku slēdzams rakstveidā un šāda darījuma slēgšanai nav nepieciešams dalībnieku sapulces apstiprinājums vai piekrišana.”

Atbalstīts

(8) Viena dalībnieka sabiedrībā darījums starp sabiedrību un tās dalībnieku slēdzams rakstveidā, un šāda darījuma slēgšanai nav nepieciešams dalībnieku sapulces apstiprinājums vai piekrišana.

139.³ pants. Darījuma slēgšana ar valdes, padomes locekli vai saistīto personu

(1) Ja sabiedrība slēdz darījumu ar valdes vai padomes locekli vai saistīto personu, padome vai, ja tādas nav, dalībnieku sapulce apstiprina darījuma slēgšanu vai dod piekrišanu darījuma slēgšanai. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību statūtos var noteikt kārtību, kas atšķiras no šajā daļā minētās darījumu slēgšanas kārtības.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā sabiedrības intereses saduras ar kāda padomes locekļa vai saistītās personas interesēm, ieinteresētajam padomes loceklim nav balsstiesību, un tas ierakstāms padomes sēdes protokolā.

139.³ pants. Darījuma slēgšana ar valdes, padomes locekli vai saistīto personu

(1) Ja sabiedrība slēdz darījumu ar valdes vai padomes locekli vai saistīto personu, padome vai, ja tādas nav, dalībnieku sapulce apstiprina darījuma slēgšanu vai dod piekrišanu darījuma slēgšanai. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību statūtos var noteikt kārtību, kas atšķiras no šajā daļā minētās darījumu slēgšanas kārtības.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā sabiedrības intereses saduras ar kāda padomes locekļa vai saistītās personas interesēm, ieinteresētajam padomes loceklim nav balsstiesību, un tas ierakstāms padomes sēdes protokolā.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā balsstiesību nav arī tam padomes loceklim, kurš ir ieinteresētā padomes locekļa radinieks līdz otrajai radniecības pakāpei, laulātais vai svainis līdz pirmajai svainības pakāpei vai persona, ar kuru viņam ir kopīga saimniecība.

(4) Ja nevienam padomes loceklim nav balsstiesību, darījuma slēgšanu apstiprina vai piekrišanu darījuma slēgšanai dod dalībnieku sapulce.

(5) Darījums starp sabiedrību un tās valdes vai padomes locekli stājas spēkā tikai pēc tam, kad šo darījumu apstiprinājusi padome vai dalībnieku sapulce.

(6) Fakts, ka valde nav saņēmusi padomes vai dalībnieku sapulces piekrišanu darījumam starp sabiedrību un saistīto personu, nav saistošs trešajai personai, izņemot gadījumu, kad trešā persona zināja, ka nepieciešama padomes vai dalībnieku sapulces piekrišana un tā nav dota.

(3) Šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā balsstiesību nav arī tam padomes loceklim, kurš ir ieinteresētā padomes locekļa radinieks līdz otrajai radniecības pakāpei, laulātais vai svainis līdz pirmajai svainības pakāpei vai persona, ar kuru viņam ir kopīga saimniecība.

(4) Ja nevienam padomes loceklim nav balsstiesību, darījuma slēgšanu apstiprina vai piekrišanu darījuma slēgšanai dod dalībnieku sapulce.

(5) Darījums starp sabiedrību un tās valdes vai padomes locekli stājas spēkā tikai pēc tam, kad šo darījumu apstiprinājusi padome vai dalībnieku sapulce.

(6) Fakts, ka valde nav saņēmusi padomes vai dalībnieku sapulces piekrišanu darījumam starp sabiedrību un saistīto personu, nav saistošs trešajai personai, izņemot gadījumu, kad trešā persona zināja, ka nepieciešama padomes vai dalībnieku sapulces piekrišana un tā nav dota.

(7) Šā panta noteikumi neattiecas uz darījumiem, kas slēgti sabiedrības parasti veicamās komercdarbības ietvaros par parasto vērtību, bezatlīdzības darījumiem, izsolēm, biržas darījumiem vai gadījumiem, kad manta tiek iegūta saskaņā ar tiesas nolēmumu.”

(7) Šā panta noteikumi neattiecas uz darījumiem, kas slēgti sabiedrības parasti veicamās komercdarbības ietvaros par parasto vērtību, uz bezatlīdzības darījumiem, izsolēm, biržas darījumiem vai gadījumiem, kad manta tiek iegūta saskaņā ar tiesas nolēmumu.”

183.pants. Sabiedrības iekšējā revīzija
(1) Lēmumu par sabiedrības darbības iekšējās revīzijas veikšanu jautājumos, kas saistīti ar sabiedrības darbību un tās mantisko stāvokli, pieņem dalībnieki vai valde, bet, ja sabiedrībai ir padome, šādu lēmumu var pieņemt arī padome.

3. Izteikt 183.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Lēmumu par sabiedrības darbības iekšējās revīzijas veikšanu jautājumos, kas saistīti ar sabiedrības darbību un tās mantisko stāvokli, darījuma slēgšanu ar valdes vai padomes locekli vai saistīto personu pieņem dalībnieki vai valde, bet, ja sabiedrībai ir padome, šādu lēmumu var pieņemt arī padome.”

3. Izteikt 183.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Lēmumu par sabiedrības darbības iekšējās revīzijas veikšanu jautājumos, kas saistīti ar sabiedrības darbību un tās mantisko stāvokli, darījuma slēgšanu ar valdes vai padomes locekli vai saistīto personu, pieņem dalībnieki vai valde, bet, ja sabiedrībai ir padome, šādu lēmumu var pieņemt arī padome.”

(2) Dalībnieki, kuri pārstāv ne mazāk par vienu divdesmitdaļu sabiedrības pamatkapitāla, var pieprasīt iekšējās revīzijas veikšanu, ja tam ir svarīgs iemesls.
(3) Ja valde nepiekrīt iekšējās revīzijas veikšanai, tā nekavējoties sasauc dalībnieku sapulci, iekļaujot tās darba kārtībā jautājumu par iekšējās revīzijas veikšanu. Ja dalībnieku sapulce noraida pieprasījumu, dalībnieku mazākums, kas pārstāv ne mazāk kā vienu divdesmitdaļu no pamatkapitāla, iekšējās revīzijas veikšanai var ievēlēt zvērinātu revidentu.
(4) Iekšējā revīzija veicama uz sabiedrības rēķina. Ja revidentu ir pieaicinājuši paši dalībnieki, šāda iekšējā revīzija veicama uz šo dalībnieku rēķina.
(5) Revidents par iekšējās revīzijas rezultātiem sastāda atzinumu, kuru iesniedz sabiedrības institūcijai, kas pieņēmusi lēmumu par iekšējās revīzijas veikšanu, vai dalībnieku mazākumam un valdei.

185.pants. Pamatkapitāla lielums
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk šīs sadaļas ietvaros — sabiedrība) minimālais pamatkapitāla lielums ir 2000 latu.

185.1 pants. Īpašie noteikumi attiecībā uz pamatkapitāla lielumu
(1) Sabiedrības pamatkapitāls var būt mazāks par šā likuma 185.pantā noteikto minimālo pamatkapitāla lielumu, ja sabiedrība atbilst visām šādām pazīmēm:
1) sabiedrības dibinātāji ir fiziskās personas, un to maksimālais skaits ir pieci;
2) sabiedrības dalībnieki ir fiziskās personas, un to maksimālais skaits ir pieci;
3) sabiedrības valdes sastāvā ir viens vai vairāki locekļi, un viņi visi ir sabiedrības dalībnieki;
4) katrs sabiedrības dalībnieks ir tikai vienas tādas sabiedrības dalībnieks, kuras pamatkapitāls ir mazāks par šā likuma 185.pantā noteikto.
(2) Ja sabiedrības pamatkapitāls ir mazāks par šā likuma 185.pantā noteikto, tā katru gadu veido obligāto rezervi, izdarot atskaitījumus vismaz 25 procentu apmērā no pārskata gada tīrās peļņas.
(3) Obligāto rezervi, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, var izmantot:
1) pamatkapitāla palielināšanai;
2) pārskata gada zaudējumu segšanai, ja tie nav segti no iepriekšējā pārskata gada peļņas;
3) iepriekšējā pārskata gada zaudējumu segšanai, ja tie nav segti no pārskata gada peļņas.

(4) Ja sabiedrības pamatkapitāls ir mazāks par šā likuma 185.pantā noteikto, tās valde priekšlikumā par sabiedrības peļņas izlietošanu papildus šā likuma 180.panta trešajā daļā minētajām ziņām norāda obligātās rezerves veidošanai izdarāmo atskaitījumu apmēru.
(5) Ja sabiedrības pamatkapitāls ir mazāks par šā likuma 185.pantā noteikto, sabiedrība var izmaksāt dividendēs to tīrās peļņas daļu, kura paliek pēc atskaitījumiem obligātajā rezervē.
(6) Ja sabiedrības pamatkapitāls ir mazāks par šā likuma 185.pantā noteikto un tā neatbilst kādai no šā panta pirmās daļas 2., 3. vai 4.punktā minētajām pazīmēm, sabiedrībai ir pienākums triju mēnešu laikā no brīža, kad rodas neatbilstība attiecīgajai pazīmei, palielināt pamatkapitālu līdz šā likuma 185.pantā noteiktajam apmēram.
(7) Ja sabiedrības pamatkapitāls ir mazāks par šā likuma 185.pantā noteikto un ir pasludināts šīs sabiedrības maksātnespējas process, tās dalībnieki solidāri atbild par sabiedrības saistībām, kuru kopējais apmērs nepārsniedz šā likuma 185.pantā noteiktā pamatkapitāla apmēra un dibinātāju apmaksātā pamatkapitāla apmēra starpību.

210.pants. Dalībnieku sapulces kompetence
(1) Tikai dalībnieku sapulces kompetencē ietilpst:
1) grozījumu izdarīšana statūtos;
2) pamatkapitāla palielināšana vai samazināšana;
3) padomes locekļu ievēlēšana un atsaukšana;
4) valdes locekļu ievēlēšana un atsaukšana;
5) gada pārskata un peļņas sadales apstiprināšana;
6) revidenta, sabiedrības kontroliera un likvidatora ievēlēšana un atsaukšana;
7) lēmuma pieņemšana par prasības celšanu pret valdes locekli, padomes locekli, dibinātāju vai dalībnieku un par sabiedrības pārstāvja iecelšanu lietas vešanai tiesā;
8) (izslēgts ar 14.02.2002. likumu);
9) lēmuma pieņemšana par sabiedrības darbības izbeigšanu, turpināšanu vai reorganizāciju, kā arī koncerna līguma noslēgšanu, grozīšanu vai izbeigšanu;
10) citi jautājumi, kuri saskaņā ar likumu vai statūtiem nodoti dalībnieku sapulces kompetencē.
(2) Dalībnieku sapulcei ir tiesības pieņemt arī tādus lēmumus, kas ietilpst valdes vai padomes kompetencē. Šādā gadījumā dalībnieki, kuri balsojuši par šo lēmumu, solidāri atbild par zaudējumiem, kas nodarīti šāda lēmuma rezultātā.

211.pants. Dalībnieka balsstiesības
(1) Dalībniekam balsstiesības dod tikai pilnībā apmaksāta daļa. Katra daļa dalībniekam dod tikai vienu balsi, ja statūtos nav noteikts citādi.

4. 211.pantā:

4. 211.pantā:

(2) Dalībniekam nav tiesību piedalīties balsošanā, ja tiek pieņemts lēmums par viņa atbrīvošanu no saistībām vai atbildības par prasības celšanu pret viņu. Nosakot pārstāvības normu, šā dalībnieka balsis netiek ņemtas vērā.

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Dalībniekam nav tiesību piedalīties balsošanā, ja tiek pieņemts lēmums:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Dalībniekam nav tiesību piedalīties balsošanā, ja tiek pieņemts lēmums:

1) par viņa atbrīvošanu no saistībām vai atbildības;

1) par viņa atbrīvošanu no saistībām vai atbildības;

2) par prasības celšanu pret viņu;

2) par prasības celšanu pret viņu;

3) par darījuma slēgšanu ar viņu vai saistīto personu;

3) par darījuma slēgšanu ar viņu vai saistīto personu;

4) šā likuma 210.panta otrajā daļā minētajā gadījumā un dalībnieka intereses saduras ar sabiedrības interesēm.”;

4) šā likuma 210.panta otrajā daļā minētajā gadījumā un dalībnieka intereses saduras ar sabiedrības interesēm.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Nosakot pārstāvības normu, šā panta otrajā daļā minētā dalībnieka balsis netiek ņemtas vērā.”

“(3) Nosakot pārstāvības normu, šā panta otrajā daļā minētā dalībnieka balsis netiek ņemtas vērā.”

280.pants. Balsstiesību ierobežojumi
(1) Statūtos var paredzēt, ka tiesības uz vienu balsi dod noteikta akciju nominālvērtību summa, ja šie statūtu noteikumi ir bijuši spēkā pirms akciju emisijas.
(2) Akcionāram nav balsstiesību, ja:
1) viņš ir padomes vai valdes loceklis, likvidators, revidents vai sabiedrības kontrolieris, — pieņemot lēmumu par viņa atsaukšanu, neuzticības izteikšanu viņam vai prasības celšanu pret viņu;
2) tiek pieņemts lēmums attiecībā uz tiesībām, kuras sabiedrība var izmantot pret viņu;
3) tiek pieņemts lēmums par viņa atbrīvošanu no saistībām vai atbildības pret sabiedrību;
4) (izslēgts ar 14.02.2002. likumu).

5. Papildināt 280.panta otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) tiek pieņemts lēmums par darījuma slēgšanu ar viņu vai personu, kura ar viņu saistīta.”

6

4.      Juridiskais birojs

1.      Aizstāt 280.panta otrās daļas 5.punktā vārdus „vai personu, kura ar viņu saistīta”  ar vārdiem „vai saistīto personu”.

Atbalstīts

5. Papildināt 280.panta otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:

“5) tiek pieņemts lēmums par darījuma slēgšanu ar viņu vai saistīto personu.”

(3) Akcionāru balsstiesības ir ierobežojamas arī citos likumā noteiktajos gadījumos.

283.pants. Akcionāru sapulcē sniedzamās ziņas
(1) Valdes pienākums ir pēc akcionāru pieprasījuma sniegt sapulcei ziņas par sabiedrības saimniecisko stāvokli tādā apjomā, kādā tas nepieciešams attiecīgā darba kārtības jautājuma izskatīšanai un objektīvai izlemšanai.
(2) Valde drīkst atteikties sniegt ziņas tikai tad, ja:
1) to izpaušana varētu radīt būtiskus zaudējumus sabiedrībai vai tās darījumu partneriem;
2) šīs ziņas nav izpaužamas saskaņā ar likumu vai statūtiem.
(3) Arī tad, ja pastāv šā panta otrajā daļā minētie apstākļi, valde nedrīkst atteikties sniegt ziņas par:
1) sabiedrības peļņu un zaudējumiem;
2) sabiedrības maksātspēju;
3) sabiedrības attīstības perspektīvām;

4) noslēgtajiem darījumiem starp sabiedrību un akcionāru, padomes locekli vai valdes locekli.

6. Aizstāt 283.panta trešās daļas 4.punktā vārdus “padomes locekli vai valdes locekli” ar vārdiem “valdes vai padomes locekli vai saistīto personu”.

6. Aizstāt 283.panta trešās daļas 4.punktā vārdus “padomes locekli vai valdes locekli” ar vārdiem “valdes vai padomes locekli vai saistīto personu”.

(4) Strīdus par valdes atteikumu izpaust ziņas izšķir tiesa.

292.pants. Padomes uzdevumi
(1) Padomes uzdevumi ir šādi:
1) ievēlēt un atsaukt valdes locekļus, pastāvīgi uzraudzīt valdes darbību;
2) uzraudzīt, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, statūtiem un akcionāru sapulces lēmumiem;
3) izskatīt sabiedrības gada pārskatu un valdes priekšlikumu par peļņas izlietošanu un sastādīt ziņojumu (174.pants);
4) pārstāvēt sabiedrību tiesā visās sabiedrības celtajās prasībās pret valdes locekļiem, kā arī valdes locekļu celtajās prasībās pret sabiedrību un pārstāvēt sabiedrību citās tiesiskajās attiecībās ar valdes locekļiem;

5) apstiprināt darījuma slēgšanu starp sabiedrību un valdes locekli vai revidentu;

7. Izteikt 292.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) apstiprināt darījuma slēgšanu vai dot piekrišanu darījuma slēgšanai starp sabiedrību un valdes vai padomes locekli vai saistīto personu, vai revidentu;”.

7. Izteikt 292.panta pirmās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5) apstiprināt darījuma slēgšanu vai dot piekrišanu darījuma slēgšanai starp sabiedrību un valdes vai padomes locekli vai saistīto personu, vai revidentu;”.

6) iepriekš izskatīt visus jautājumus, kas ir akcionāru sapulces kompetencē vai kas pēc valdes vai padomes locekļu ierosinājuma ir ieteikti apspriešanai sapulcē, un sniegt par tiem atzinumu;
7) dot piekrišanu valdes lēmumam palielināt pamatkapitālu šā likuma 249.panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā un izdarīt grozījumus sabiedrības statūtos šā likuma 249.panta piektajā daļā minētajā gadījumā.
(2) Akcionāriem, kuri kopā pārstāv ne mazāk par vienu desmitdaļu no sabiedrības pamatkapitāla, ir tiesības, norādot iemeslus, rakstveidā pieprasīt, lai padome pārbauda valdes darbību. Ja padome šādu pārbaudi mēneša laikā neizdara vai nesniedz atbildi, akcionāriem ir tiesības šo jautājumu nodot izskatīšanai akcionāru sapulcē.
(3) Padome sniedz akcionāru sapulcei paskaidrojumus par savu ziņojumu (175.pants), ja to pieprasa vismaz viens akcionārs.

299.pants. Padomes lēmumu pieņemšana
(1) Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk par pusi no padomes locekļiem. Ja padomes sastāvā ir mazāk locekļu, nekā paredzēts statūtos, kvorums nosakāms pēc statūtos noteiktā padomes locekļu skaita.
(2) Padome pieņem savus lēmumus ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu vairākums. Statūtos var noteikt, ka, balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss.

8. Papildināt 299.pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Ja padomes loceklim nav balsstiesību, balsu vairākumu nosaka no klātesošo balsstiesīgo padomes locekļu balsīm.”

Redakc. preciz.

8. Papildināt 299.pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Ja padomes loceklim nav balsstiesību, balsu vairākumu nosaka pēc klātesošo balsstiesīgo padomes locekļu balsīm.”

(3) Padomes loceklis, kas nepiedalās padomes sēdē, var nodot savu balsi rakstveidā, iesniedzot to citam padomes loceklim. Nodot savu balsi telefoniski vai citādā veidā drīkst tikai tad, ja izmantotie sakaru līdzekļi pieļauj padomes locekļiem vienlaikus piedalīties jautājuma apspriešanā un lēmuma pieņemšanā un ja šī darbība ir attiecīgi dokumentāri fiksēta.
(4) Padomes sēdes tiek protokolētas. Protokolā norāda:
1) sabiedrības firmu;
2) padomes sēdes norises vietu un laiku;
3) sēdes dalībniekus;
4) darba kārtības jautājumus;
5) darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu;
6) balsošanas rezultātus, norādot katra padomes locekļa balsojumu "par" vai "pret" par katru lēmumu;
7) pieņemtos lēmumus.
(5) Ja padomes loceklis nepiekrīt padomes lēmumam un balso pret to, viņa atšķirīgais viedoklis pēc viņa pieprasījuma ierakstāms padomes sēdes protokolā.
(6) Padomes sēžu protokolus paraksta padomes locekļi, kuri piedalījušies attiecīgajā padomes sēdē.

309.pants. Ierobežojumi sabiedrības valdes locekļiem
(1) (Izslēgta ar 14.02.2002. likumu.)
(2) (Izslēgta ar 14.02.2002. likumu.)

9.  309.pantā:

9.  309.pantā:

(3) Ja sabiedrības intereses saduras ar kāda valdes locekļa, viņa laulātā, radinieka vai svaiņa interesēm, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei, jautājumu izlemj valdes sēdē, kurā ieinteresētajam valdes loceklim nav balsstiesību, un tas ierakstāms valdes sēdes protokolā. Valdes loceklim ir pienākums par šīm interesēm paziņot pirms valdes sēdes sākuma. Valdes loceklis, kas pārkāpj šīs prasības, atbild par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem.

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja sabiedrības intereses saduras ar kāda valdes locekļa vai saistītās personas interesēm, jautājumu izlemj valdes sēdē, kurā ieinteresētajam valdes loceklim nav balsstiesību, un tas ierakstāms valdes sēdes protokolā. Valdes loceklim ir pienākums par šīm interesēm paziņot pirms valdes sēdes sākuma.”;

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Ja sabiedrības intereses saduras ar kāda valdes locekļa vai saistītās personas interesēm, jautājumu izlemj valdes sēdē, kurā ieinteresētajam valdes loceklim nav balsstiesību, un tas ierakstāms valdes sēdes protokolā. Valdes loceklim ir pienākums par šīm interesēm paziņot pirms valdes sēdes sākuma.”;

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā panta trešās daļas noteikumi attiecas arī uz to valdes locekli, kurš ir ieinteresētā valdes locekļa radinieks līdz otrajai radniecības pakāpei, laulātais vai svainis līdz pirmajai svainības pakāpei vai persona, ar kuru viņam ir kopīga saimniecība.

“(4) Šā panta trešās daļas noteikumi attiecas arī uz to valdes locekli, kurš ir ieinteresētā valdes locekļa radinieks līdz otrajai radniecības pakāpei, laulātais vai svainis līdz pirmajai svainības pakāpei vai persona, ar kuru viņam ir kopīga saimniecība.

(5) Šā panta prasību neievērošana neietekmē starp sabiedrību un valdes locekli vai saistīto personu noslēgtā darījuma spēkā esamību. Valdes loceklis, kurš pārkāpj šā panta prasības, atbild par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem.”

(5) Šā panta prasību neievērošana neietekmē starp sabiedrību un valdes locekli vai saistīto personu noslēgtā darījuma spēkā esamību. Valdes loceklis, kurš pārkāpj šā panta prasības, atbild par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem.”

310.pants. Valdes lēmumu pieņemšana
(1) Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk par pusi no valdes locekļiem. Ja valdes sastāvā ir mazāk locekļu, nekā paredzēts statūtos, kvorums nosakāms pēc statūtos noteiktā valdes locekļu skaita.
(2) Valde pieņem savus lēmumus ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu vairākums. Statūtos var noteikt, ka, balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir valdes priekšsēdētāja balss.

10. Papildināt 310.pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Ja valdes loceklim nav balsstiesību, balsu vairākumu nosaka no klātesošo balsstiesīgo valdes locekļu balsīm.”

Redakc. preciz.

10. Papildināt 310.pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Ja valdes loceklim nav balsstiesību, balsu vairākumu nosaka pēc klātesošo balsstiesīgo valdes locekļu balsīm.”

(3) Valdes sēdes tiek protokolētas. Protokolā norāda:
1) sabiedrības firmu;
2) valdes sēdes norises vietu un laiku;
3) sēdes dalībniekus;
4) darba kārtības jautājumus;
5) darba kārtības jautājumu apspriešanas gaitu un saturu;
6) balsošanas rezultātus, norādot katra valdes locekļa balsojumu "par" vai "pret" par katru lēmumu;
7) pieņemtos lēmumus.
(4) Ja valdes loceklis nepiekrīt valdes lēmumam un balso pret to, viņa atšķirīgais viedoklis pēc viņa pieprasījuma ierakstāms valdes sēdes protokolā.
(5) Valdes sēžu protokolus paraksta valdes priekšsēdētājs, protokolētājs un visi valdes locekļi, kas piedalās sēdē.

7

Atbildīgā komisija

Papildināt likumprojektu ar normu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcija:

„Likums stājas spēkā 2012. gada 10. jūlijā.”

Atbalstīts

Likums stājas spēkā 2012.gada 10.jūlijā.