Rīga
____.01.2012. Nr.____________
Latvijas Republikas
Saeimas Prezidijam
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 79.pantu 11. Saeimas „Zatlera Reformu partijas” frakcijas deputāti iesniedz izskatīšanai Saeimas sēdē likumprojektu „Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”.
Lūdzam iekļaut to kārtējās Saeimas sēdes darba kārtībā.
Pielikumā: likumprojekts „Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” uz 3 lappusēm un anotācija uz 2 lappusēm.
Ar cieņu,
11. Saeimas „Zatlera Reformu partijas” frakcijas deputāti:
1._______________________________
2._______________________________
3._______________________________
4._______________________________
5._______________________________
6._______________________________
7._______________________________
8._______________________________
9._______________________________
10.______________________________
Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā
Izdarīt Vēlētāju reģistra likumā (Latvijas Vēstnesis, 2004, 15., 162.nr.; 2006, 83..nr.; 2008, 116. nr.; 2009, 39.nr.) šādus grozījumus:
1) Papildināt 2. pantu pēc vārdiem „saskaņā ar” ar vārdiem „likumu Par Tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, Saeimas vēlēšanu likumu”.
2) 5.pantā:
Papildināt pirmo daļu pēc vārda „kuri” ar vārdiem „Tautas nobalsošanas, likuma ierosināšanas, Saeimas”;
Papildināt pantu ar trešo, ceturto, piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:
„(3) Pirms katrām Saeimas vēlēšanām ārvalstīs pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, kuri Saeimas vēlēšanu dienā sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu var pieteikties ne vēlāk, kā četrus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām Pārvaldei personiski vai pa pastu vai elektronisko pastu, ja paziņojums parakstīts ar elektronisko parakstu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
(4) Paziņojumā norāda šādu informāciju:
1) kurā vēlēšanu apgabalā vēlas sevi reģistrēt;
2) vai vēlas balsot pa pastu;
3) ja nevēlas balsot pa pastu, kurā vēlēšanu iecirknī ārvalstīs vēlas balsot;
4) dzīves vietas adresi;
5) adresi ārvalstī, uz kuru izsūtāmi dokumenti balsošanai pa pastu, ja vēlētājs piesakās balsot pa pastu.
(5) Ja vēlētājs nereģistrējas nevienā vēlēšanu apgabalā, Pārvalde vēlētāju reģistrē Rīgas vēlēšanu apgabalā.
(6) Paziņojumu par pieteikšanos vēlēšanām iesniedz kopā ar šādu informāciju par vēlētāja personas apliecinošu dokumentu:
1) dokumenta veids;
2) sērija un numurs;
3) izdošanas datums;
4) derīguma termiņš.
(7) Pārvalde pārbauda vēlētāja sniegtās informācijas patiesumu.”.
3) 6.pantā:
Papildināt pirmās daļas 13.punktu pēc vārda „kandidēšanu” ar vārdiem „Saeimas un”;
Papildināt pirmās daļas 13. punktu ar c) apakšpunktu šādā redakcijā:
„c) vēlēšanu apgabals, no kura kandidē vēlēšanās.”;
Papildināt pantu ar trešo, ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:
„(3) Vēlētājus vēlēšanu iecirkņu reģistros iekļauj alfabētiskā secībā pēc uzvārda.
(4) Pēc vēlēšanām vēlētāju reģistrus var pārbaudīt pilnvaroti politisko partiju un politisko partiju apvienību pārstāvji.
(5) Pēc vēlēšanām vēlētāju reģistri ir pieejami Latvijā akreditētām augstākās izglītības iestādēm zinātnisku pētījumu vajadzībām.
(6) Katru vēlēšanu vēlētāju reģistrs ir pastāvīgi elektroniski uzglabājams Valsts arhīvā.”.
4) Izteikt 12. panta trešo daļu šādā redakcijā:
„(3) Vēlētāju, kurš reģistrējis savu dzīvesvietu ārvalstīs, iekļauj ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju sarakstā atbilstoši 5.panta ceturtajā daļā sniegtajai informācijai.”.
5) 13. pantā:
Izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
„(1) Pārvalde ne vēlāk kā 70 dienas pirms vēlēšanām nosūta vēlētājam pa pastu uz viņa dzīvesvietas adresi Latvijā balsošanas karti, kurā iekļauta šāda informācija:
1)vēlētāja vārds, uzvārds un kārtas numurs;
2)vēlētāja dzimšanas gads;
3)vēlētāja faktiskās dzīves vietas adrese;
4)vēlētāja vēlēšanu iecirkņa adrese un numurs;
5)laiks un vieta iepriekšējai balsošanai un balsošanai vēlēšanu dienā.”;
Papildināt pantu ar ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:
„(4) Ja vēlētājs konstatē, ka viņš iekļauts nepareizā vai nav iekļauts nevienā vēlēšanu iecirkņa sarakstā, vēlētājam ir tiesības iesniegt Pārvaldei rakstisku un pamatotu iesniegumu, kurā lūgts labot kļūdu. Iesniegumu iesniedz ne vēlāk kā 60 dienas pirms vēlēšanu dienas, nosūtot ierakstītā pasta sūtījumā vai elektroniski, ja
(5) Pārvalde izskata šā panta ceturtajā daļā minēto iesniegumu un pieņem lēmumu, kuru nosūta iesnieguma iesniedzējam ierakstītā pasta sūtījumā vai elektroniski ne vēlāk kā 50 dienas pirms vēlēšanām.
(6) Iesnieguma iesniedzējam pārvaldes lēmumu ir tiesības apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.”.
6) 14. pantā:
Papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:
„(11) Saeimas vēlēšanās vēlētājam ar Latvijā deklarētu dzīves vietu ir tiesības mainīt vēlēšanu iecirkni, izraugoties jebkuru citu vēlēšanu iecirkni tajā vēlēšanu apgabalā, kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts.”;
Izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
„(4) Par savu vēlmi mainīt vēlēšanu iecirkni šajā pantā minētajos gadījumos vēlētājs ne vēlāk kā 25 dienas pirms vēlēšanām iesniedz vai nosūta ierakstītā pasta sūtījumā iesniegumu Pārvaldei, jebkurai pašvaldībai vai tās dzīvesvietas deklarēšanas iestādei.”
„Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”
1) Kādēļ likums ir vajadzīgs?
Ar vēlētāju reģistra atjaunošanu Saeimas vēlēšanām būtu tāda pati kārtība kā Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās (balsošana savā deklarētajā dzīves vietā). Galvenais mērķis ir nodrošināt Latvijas Republikas Satversmē noteikto vēlētāju vienlīdzības principu. Satversmes 7.pants nosaka: “Sadalot Latviju atsevišķos vēlēšanu apgabalos, Saeimas deputātu skaits, kurš ievēlams katrā vēlēšanu apgabalā, noteicams proporcionāli katra apgabala vēlētāju skaitam”. Lai pilnībā tiktu nodrošināts šis Satversmē ierakstītais princips, nepieciešama vienota vēlētāju reģistra izveide visās vēlēšanās, lai vēlētājs būtu saistīts ar savu vēlēšanu apgabalu un balsotu par sava apgabala kandidātiem.
Reģistra atjaunošana samazinātu krāpšanās iespējas – ar esošo kārtību, ja vēlēšanu iecirkņa darbinieks neatzīmē nobalsošanas faktu pasē, vēlētājs var balsot atkārtoti. Šis ir ļoti būtisks apsvērums vēlētāju reģistra atjaunošanai Saeimas vēlēšanās, jo, ja notiek šāda veida pārkāpums, nav praktiski iespējams precizēt visus iecirkņus, kuros pārkāpums noticis. Ja vēlēšanu rezultāts tiek šī iemesla dēļ pamatoti apstrīdēts, ir iespējams, ka vēlēšanas ir jāatkārto visā Latvijā. Tas praktiski nav iespējams Satversmē paredzētajā laikā starp vēlēšanām oktobra pirmajā sestdienā un jaunās Saeimas sanākšanu uz pirmo sēdi novembra pirmajā otrdienā, un novestu pie konstitucionālas krīzes. Ar vēlētāju reģistra kārtību apšaubītie iecirkņi būtu zināmi, to rezultāti pārbaudāmi un, ja nepieciešams, vēlēšanas atkārtojamas tikai šajos iecirkņos.
Vēlētāju reģistrs nodrošinātu to, ka netiktu pārvietoti vēlētāji no viena vēlēšanu apgabala uz otru (manipulācija), kas varētu būt kādam Saeimas deputāta kandidātam izdevīgi. Piemēram, dažu simtu pārvietotu vēlētāju plusi un kandidātu svītrojumi varētu nopietni ietekmēt kandidātu izredzes nokļūt Saeimā. Kā arī tas būtiski samazinātu vairākkārtējas nobalsošanas risku, jo vēlētājs tiktu reģistrēts noteiktā vietā, kas atbilst viņa deklarētajai dzīvesvietai, kurā arī viņam būtu jābalso, tas arī ļautu prognozēt iespējamo vēlētāju daudzumu vienā iecirknī, pēc kā var izdarīt secinājumus par nepieciešamo darbinieku skaitu iecirknī, lai tas spētu produktīvi strādāt.
ES dalībvalstīs un arī daudzviet pasaulē vēlētāju reģistra izmantošana vēlēšanās ir pašsaprotama, jo šajās valstīs vēlētāji citu vēlētāju reģistrācijas kārtību nepazīst. Arī EP vēlēšanās visās ES dalībvalstīs tiek lietots vēlētāju reģistrs.[1]
Vienlaikus reģistrs nodrošinās efektīvu informācijas apmaiņu, lai neierobežotu vēlētāju pārvietošanās brīvību vēlēšanu dienā un iespējas balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī vai vēlēšanu dienā atrodoties ārvalstīs.
Reģistra atjaunošana ļautu balsot cilvēkiem, kuriem pase vēlēšanu dienā nav pieejama. Ar vēlētāju reģistru vēlēšanas būtu patiesi aizklātas, un vēlētājs būtu nodrošināts pret iespējamām nelabvēlīgām sankcijām. Par piedalīšanos Saeimas vēlēšanās pasēs vairs nebūtu atzīmes, ko pret balsotājiem var izmantot ietekmīgas personas (darba devēji, partiju vadības, kreditori u.c.), kas nostājušās pret piedalīšanos vēlēšanās.
Vēlētāju reģistrs atvieglotu balsošanu Latvijas pilsoņiem ārvalstīs. Viņi sākotnēji reģistrētu adresi, uz kuru viņiem jāsūta balsošanas materiāli. Saņemtos materiālus aizpildītus nosūtītu atpakaļ CVK pa pastu. Šobrīd, lai ārvalstīs esošie pilsoņi piedalītos Saeimas vēlēšanās, viņiem ir jānosūta sava pase ierakstītā vēstulē vai ar kurjeru uz vēstniecību vienreiz, lai pieprasītu vēlēšanu materiālus, un pēc tam otrreiz, lai nodotu savu balsi un balsošanas faktu varētu atzīmēt viņu pasēs. Tas ir sarežģīti, turklāt pase var ceļā pazust. Pieredze rāda, ka 9. Saeimas vēlēšanās tikai 557, 10. Saeimas vēlēšanās – 905 ārvalstīs dzīvojošie Latvijas pilsoņi pieprasīja balsošanas materiālus pa pastu. Lielā emigrācija pēdējos gados šo problēmu ir saasinājusi. Tik apgrūtinātu balsošanas procedūru ārvalstīs dzīvojošie varētu uztvert kā Latvijas valsts neieinteresētību vai pat nevēlēšanos uzturēt saites ar tautiešiem ārvalstīs.
2) Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
Likumprojekts šo jomu neskar.
3) Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Likumprojekts šo jomu neskar.
4) Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
Jāveic attiecīgie grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā.
5) Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?
Likumprojekts šo jomu neskar.
6) Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?
Konsultācijas notikušas ar pašreizējo Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju A.Cimdaru .
7) Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?
Papildus institūcijas netiks radītas. Uzlabosies esošo funkciju īstenošana.
Oriģinālais dokumenta saturs
Oriģinālais dokumenta saturs