Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

p.k.

Priekšlikumi

( 10 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt Fizisko personu datu aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 9.nr.; 2002, 23.nr.; 2007, 3., 8.nr.; 2008, 7.nr.; 2009, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 74.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Fizisko personu datu aizsardzības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 9.nr.; 2002, 23.nr.; 2007, 3., 8.nr.; 2008, 7.nr.; 2009, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 74.nr.) šādus grozījumus:

9.pants. (1) Ja personas dati nav iegūti no datu subjekta, pārzinim ir pienākums, ievācot vai pirmo reizi izpaužot šādus personas datus trešajām personām, sniegt datu subjektam šādu informāciju:

1) pārziņa un personas datu operatora nosaukums vai vārds un uzvārds, kā arī adrese;

2) paredzētais personas datu apstrādes mērķis.

(2) Pēc datu subjekta pieprasījuma pārzinim ir pienākums sniegt arī šādu informāciju:

1) iespējamie personas datu saņēmēji;

2) personas datu kategorijas un datu ieguves avots;

3) datu subjekta tiesības piekļūt saviem personas datiem un izdarīt tajos labojumus.

(3) Šā panta pirmā un otrā daļa netiek piemērota, ja:

1) likums paredz personas datu apstrādi, neinformējot par to datu subjektu;

2) apstrādājot personas datus zinātniskiem, vēsturiskiem vai statistiskiem pētījumiem vai Latvijas nacionālā arhīva fonda veidošanai, datu subjektu informēšana prasa nesamērīgas pūles vai ir neiespējama.

(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.09.2007.)

1

Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende

Aizstāt 9.panta trešās daļas 2.punktā vārdus „Latvijas nacionālā arhīva fonda” ar vārdiem „nacionālā dokumentārā mantojuma”.

Atbalstīts

1. Aizstāt 9.panta trešās daļas 2.punktā vārdus „Latvijas nacionālā arhīva fonda” ar vārdiem „nacionālā dokumentārā mantojuma”.

10.pants. (1) Lai aizsargātu datu subjekta intereses, pārzinis nodrošina:

1) godprātīgu un likumīgu personas datu apstrādi;

2) personas datu apstrādi tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā;

3) tādu personas datu glabāšanas veidu, kas datu subjektu ļauj identificēt attiecīgā laikposmā, kurš nepārsniedz paredzētajam datu apstrādes mērķim noteikto laikposmu;

4) personas datu pareizību un to savlaicīgu atjaunošanu, labošanu vai dzēšanu, ja personas dati ir nepilnīgi vai neprecīzi saskaņā ar personas datu apstrādes mērķi.

(2) Personas datu apstrāde sākotnēji neparedzētiem mērķiem ir pieļaujama, ja tā nepārkāpj datu subjekta tiesības un tiek veikta zinātnisku vai statistisku pētījumu vajadzībām tikai atbilstoši šā likuma 9.pantā un 10.panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem.

(3) Šā panta pirmās daļas 3. un 4.punkts neattiecas uz personas datu apstrādi Latvijas nacionālā arhīva fonda veidošanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(4) Personas datu apstrāde sākotnēji neparedzētiem mērķiem krimināltiesību jomā ir pieļaujama:

1) lai novērstu, atklātu, izmeklētu noziedzīgu nodarījumu un veiktu kriminālvajāšanu vai izpildītu kriminālsodu;

2) lai personas datus izmantotu administratīvajā vai civillietas tiesvedībā, kā arī ar likumu pilnvarotu valsts institūciju amatpersonu darbībā, ja tā saistīta ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu, izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, vai kriminālsodu izpildi;

3) lai novērstu tūlītēju būtisku sabiedriskās drošības apdraudējumu;

4) ja datu subjekts devis piekrišanu datu apstrādei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 01.03.2007. un 06.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 02.06.2010.)

2

Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende

Aizstāt 10.panta trešajā daļā vārdus „Latvijas nacionālā arhīva fonda” ar vārdiem „nacionālā dokumentārā mantojuma”.

Atbalstīts

2. Aizstāt 10.panta trešajā daļā vārdus „Latvijas nacionālā arhīva fonda” ar vārdiem „nacionālā dokumentārā mantojuma”.

11.pants. Sensitīvo personas datu apstrāde ir aizliegta, izņemot gadījumus, kad:

1) datu subjekts ir devis rakstveida piekrišanu savu sensitīvo datu apstrādei;

2) speciāla personas datu apstrāde, neprasot datu subjekta piekrišanu, ir paredzēta normatīvajos aktos, kas regulē darba tiesiskās attiecības, un šie normatīvie akti garantē personas datu aizsardzību;

3) personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta vai citas personas dzīvību un veselību, un datu subjekts tiesiski vai fiziski nav spējīgs dot savu piekrišanu;

4) personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai sasniegtu likumīgus nekomerciālus sabiedrisko organizāciju un to apvienību mērķus, ja šī datu apstrāde ir saistīta tikai ar šo organizāciju vai to apvienību biedriem un personas dati netiek nodoti trešajām personām;

5) personas datu apstrāde ir nepieciešama ārstniecības vajadzībām, veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai vai to administrēšanai un zāļu un medicīnisko ierīču izplatīšanai vai to administrēšanai;

6) apstrāde attiecas uz tādiem personas datiem, kuri ir nepieciešami fiziskās vai juridiskās personas tiesību vai likumisko interešu aizsardzībai tiesā;

7) personas datu apstrāde ir nepieciešama sociālās palīdzības sniegšanai un to veic sociālās palīdzības pakalpojumu sniedzējs;

8) personas datu apstrāde ir nepieciešama Latvijas nacionālā arhīva fonda veidošanai un to veic valsts arhīvi un iestādes ar valsts arhīvu ģenerāldirektora apstiprinātām valsts glabātavas tiesībām;

3

Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende

Izteikt 11.panta 8.punktu šādā redakcijā:

„8) personas datu apstrāde ir nepieciešama nacionālā dokumentārā mantojuma veidošanai, un to veic Latvijas Nacionālais arhīvs un akreditēts privātais arhīvs;”.

Atbalstīts

3. Izteikt 11.panta 8.punktu šādā redakcijā:

„8) personas datu apstrāde ir nepieciešama nacionālā dokumentārā mantojuma veidošanai, un to veic Latvijas Nacionālais arhīvs un akreditēts privātais arhīvs;”.

9) personas datu apstrāde ir nepieciešama statistiskiem pētījumiem, ko veic Centrālā statistikas pārvalde;

10) apstrāde attiecas uz tādiem personas datiem, kurus datu subjekts pats ir publiskojis;

11) personas datu apstrāde ir nepieciešama, pildot valsts pārvaldes funkcijas vai veidojot likumā noteiktās valsts informācijas sistēmas;

12) personas datu apstrāde nepieciešama fiziskās vai juridiskās personas tiesību vai likumisko interešu aizsardzībai, pieprasot atlīdzību saskaņā ar apdrošināšanas līgumu;

13) atbilstoši Pacientu tiesību likumam pētījumā izmanto medicīniskajos dokumentos fiksētos pacienta datus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 01.03.2007., 21.02.2008. un 06.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 02.06.2010.)

III nodaļa Datu subjekta tiesības

15.pants. (1) Papildus šā likuma 8. un 9.pantā minētajām tiesībām datu subjektam ir tiesības iegūt visu informāciju, kas par viņu savākta jebkurā personas datu apstrādes sistēmā, ja vien šo informāciju izpaust nav aizliegts ar likumu nacionālās drošības, aizsardzības un krimināltiesību jomā vai nolūkā nodrošināt valsts finanšu intereses nodokļu lietās.

(2) Datu subjektam ir tiesības iegūt informāciju par tām fiziskajām vai juridiskajām personām, kuras noteiktā laikposmā no pārziņa ir saņēmušas informāciju par šo datu subjektu. Datu subjektam sniedzamajā informācijā aizliegts iekļaut valsts institūcijas, kuras ir kriminālprocesa virzītāji, operatīvās darbības subjekti, vai citas institūcijas, par kurām likums aizliedz šādas ziņas izpaust.

(3) Datu subjektam ir tiesības pieprasīt arī šādu informāciju:

1) pārziņa nosaukums vai vārds un uzvārds, kā arī adrese;

2) personas datu apstrādes mērķis, apjoms un veids;

3) datums, kad datu subjekta personas datos pēdējo reizi izdarīti labojumi, dati dzēsti vai bloķēti;

4) personas datu ieguves avots, ja vien likums neaizliedz šīs ziņas izpaust;

5) automatizētās apstrādes sistēmās izmantotās apstrādes metodes, par kuru piemērošanu tiek pieņemti individuāli automatizēti lēmumi.

(4) Datu subjektam ir tiesības mēneša laikā no attiecīga pieprasījuma iesniegšanas dienas (ne biežāk kā divas reizes gadā) bez maksas saņemt rakstveidā šajā pantā minēto informāciju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 01.03.2007. un 21.02.2008. likumu, kas stājas spēkā 06.03.2008.)

1. Aizstāt 15.panta pirmajā daļā vārdus "un krimināltiesību jomā vai nolūkā nodrošināt valsts finanšu intereses nodokļu lietās" ar vārdiem "un krimināltiesību jomā, kā arī nolūkā nodrošināt valsts finanšu intereses nodokļu lietās vai finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību un makroekonomisko analīzi".

17.pants. Šā likuma 15. un 16.pantu nepiemēro, ja apstrādātie dati tiek izmantoti tikai zinātnisku un statistisku pētījumu vajadzībām vai Latvijas nacionālā arhīva fonda veidošanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem un, pamatojoties uz tiem, attiecībā uz datu subjektu netiek veiktas nekādas darbības un netiek pieņemti nekādi lēmumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2002.)

4

Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende

Aizstāt 17.pantā vārdus „Latvijas nacionālā arhīva fonda” ar vārdiem „nacionālā dokumentārā mantojuma”.

Atbalstīts

4. Aizstāt 17.pantā vārdus „Latvijas nacionālā arhīva fonda” ar vārdiem „nacionālā dokumentārā mantojuma”.

2. Papildināt likumu ar III¹ nodaļu šādā redakcijā:

"III¹ nodaļa

Datu subjekta tiesības attiecībā uz personas datu apstrādi Eirojustā un Eiropas Policijas birojā

5. Papildināt likumu ar III¹ nodaļu šādā redakcijā:

"III¹ nodaļa

Datu subjekta tiesības attiecībā uz personas datu apstrādi Eirojustā un Eiropas Policijas birojā

20.¹ pants. Datu subjektam ir tiesības iesniegt pieprasījumu:

1) Datu valsts inspekcijā – sniegt informāciju par savu personas datu apstrādi vai par savu personas datu apstrādes pārbaudi Eirojustā vai Eiropas Policijas birojā (pārsūtīšanai Eirojustam vai attiecīgi Eiropas Policijas birojam);

2) Eirojustā – papildināt, izlabot vai bloķēt savus personas datus, kā arī pārtraukt to apstrādi vai iznīcināt tos, bet Eiropas Policijas birojā – papildināt vai izlabot savus personas datus, kā arī pārtraukt to apstrādi vai iznīcināt tos, ja personas dati ir nepilnīgi, novecojuši, nepatiesi, pretlikumīgi apstrādāti vai to apstrāde nav veikta atbilstoši paredzētajam mērķim;

3) Eiropola Apvienotajā uzraudzības iestādē, kas veic personas datu aizsardzības uzraudzību saskaņā ar Eiropas Policijas biroja darbību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem (turpmāk – Eiropola Apvienotā uzraudzības iestāde), – pārbaudīt savu personas datu apstrādi Eiropas Policijas birojā.

5

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto 20.¹ pantu šādā redakcijā:

„20.¹ pants. Datu subjektam ir tiesības iesniegt pieprasījumu Datu valsts inspekcijai par savu personas datu apstrādi vai par savu personas datu apstrādes pārbaudi Eirojustā vai Eiropas Policijas birojā.”

Atbalstīts

20.¹ pants. Datu subjektam ir tiesības iesniegt pieprasījumu Datu valsts inspekcijai par savu personas datu apstrādi vai par savu personas datu apstrādes pārbaudi Eirojustā vai Eiropas Policijas birojā.

20.² pants. Datu valsts inspekcija, saņemot šā likuma 20.¹ panta 1.punktā minēto pieprasījumu, nekavējoties, bet ne vēlāk kā mēneša laikā no tā saņemšanas dienas pārsūta pieprasījumu Eirojustam vai attiecīgi Eiropas Policijas birojam izskatīšanai un informē par to datu subjektu.

6

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojektā piedāvāto 20.² pantu šādā redakcijā:

„20.² pants. Datu valsts inspekcija, saņemot šā likuma 20.¹ punktā minēto pieprasījumu, nekavējoties, bet ne vēlāk kā mēneša laikā no tā saņemšanas dienas pārsūta pieprasījumu Eirojustam vai attiecīgi Eiropas Policijas birojam izskatīšanai un informē par to datu subjektu.”

Atbalstīts

20.² pants. Datu valsts inspekcija, saņemot šā likuma 20.¹ pantā minēto pieprasījumu, nekavējoties, bet ne vēlāk kā mēneša laikā no tā saņemšanas dienas pārsūta pieprasījumu attiecīgi Eirojustam vai Eiropas Policijas birojam izskatīšanai un informē par to datu subjektu.

20.³ pants. (1) Datu subjektam ir tiesības iesniegt pieprasījumu Eiropola Apvienotajā uzraudzības iestādē, ja triju mēnešu laikā no dienas, kad šā likuma 20.¹ panta 1. vai 2.punktā minētais pieprasījums saņemts Eiropas Policijas birojā, nav saņemta atbilde par pieprasījuma izskatīšanu.

(2) Eirojusta lēmumu par informācijas sniegšanu attiecībā uz personas datu apstrādi vai personas datu pārbaudi saistībā ar šā likuma 20.¹ panta 1.punktā minēto pieprasījumu datu subjektam ir tiesības apstrīdēt Eirojusta Apvienotajā uzraudzības iestādē, kas veic personas datu aizsardzības uzraudzību saskaņā ar Eirojusta darbību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem (turpmāk – Eirojusta Apvienotā uzraudzības iestāde).

(3) Eiropas Policijas biroja lēmumu par informācijas sniegšanu attiecībā uz personas datu apstrādi vai personas datu pārbaudi saistībā ar šā likuma 20.¹ panta 1.punktā minēto pieprasījumu datu subjektam ir tiesības apstrīdēt Eiropola Apvienotajā uzraudzības iestādē.

(4) Eirojusta atteikumu veikt šā likuma 20.¹ panta 2.punktā minētās darbības datu subjektam ir tiesības apstrīdēt Eirojusta Apvienotajā uzraudzības iestādē, bet Eiropas Policijas biroja atteikumu – Eiropola Apvienotajā uzraudzības iestādē. Eirojusta Apvienotajā uzraudzības iestādē atteikumu var apstrīdēt 30 dienu laikā no tā saņemšanas dienas."

7

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt likumprojektā piedāvāto 20.³ pantu.

Atbalstīts

21.pants. (1) Visas valsts un pašvaldību institūcijas, fiziskās un juridiskās personas, kas veic vai vēlas uzsākt personas datu apstrādi, reģistrē to šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Šajā likumā noteiktā reģistrācijas kārtība neattiecas uz personas datu apstrādi:

1) grāmatvedības un personāla uzskaites mērķiem;

2) valsts vai pašvaldību informācijas sistēmās, kurās savāktie personas dati ir publiski pieejami;

3) žurnālistiskiem mērķiem saskaņā ar likumu "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem";

4) arhivēšanas mērķiem saskaņā ar likumu "Par arhīviem";

8

Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende

Izteikt 21.panta otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

„4) dokumentu un arhīva pārvaldībai saskaņā ar Arhīvu likumu;”

Atbalstīts

6. Izteikt 21.panta otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

„4) dokumentu un arhīva pārvaldībai saskaņā ar Arhīvu likumu;”.

5) ja to veic reliģiskās organizācijas;

6) ja pārzinis likumā noteiktajā kārtībā ir reģistrējis personas datu aizsardzības speciālistu;

7) ja personas datu apstrādi veic saskaņā ar šā likuma 7.panta 1., 2.punktu vai 13.¹ pantu;

8) to veic zinātnisku, statistisku un ģenealoģisku pētījumu vajadzībām.

(3) Šā panta otrās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 7. un 8.punktā minētos izņēmumus nepiemēro, ja:

1) personas datus paredzēts nodot uz valsti, kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts;

2) personas datus paredzēts apstrādāt saistībā ar finanšu pakalpojumu sniegšanu, tirgus vai sabiedriskā viedokļa pētījumiem, personāla atlasi vai personāla novērtēšanu kā komercdarbības veidu, izlozēm vai loterijām;

3) veic informācijas par personas veselību apstrādi;

4) personas datu apstrāde attiecas uz noziedzīgiem nodarījumiem, sodāmību krimināllietās un administratīvo pārkāpumu lietās.

(01.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. un 06.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 02.06.2010.)

29.pants. (1) Personas datu aizsardzības uzraudzību veic Datu valsts inspekcija, kas atrodas Tieslietu ministrijas pārraudzībā, darbojas neatkarīgi un patstāvīgi, izpildot normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus saskaņā ar likumu. Datu valsts inspekcija ir valsts pārvaldes iestāde, kuras funkcijas, tiesības un pienākumus nosaka likums. Datu valsts inspekciju vada direktors, kuru ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets pēc tieslietu ministra priekšlikuma.

(2) Datu valsts inspekcija darbojas saskaņā ar nolikumu, kuru apstiprina Ministru kabinets. Datu valsts inspekcija katru gadu sniedz Ministru kabinetam ziņojumu par savu darbību un publicē to laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(3) Datu valsts inspekcijas pienākumi personas datu aizsardzības jomā ir šādi:

1) nodrošināt valstī personas datu apstrādes atbilstību šā likuma prasībām;

2) pieņemt lēmumus un izskatīt sūdzības, kas saistītas ar personas datu aizsardzību;

3) reģistrēt personas datu apstrādi;

4) ierosināt un veikt darbības, kas vērstas uz efektīvāku personas datu aizsardzību, un sniegt atzinumus par valsts un pašvaldību institūciju veidojamo personas datu apstrādes sistēmu atbilstību normatīvo aktu prasībām;

5) kopīgi ar Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekciju lemt par personas datu apstrādes sistēmas nodošanu valsts arhīviem glabāšanā;

9

10

Kultūras ministre Ž.Jaunzeme-Grende

Izteikt 29.panta trešās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

„5) kopīgi ar Latvijas Nacionālo arhīvu lemt par personu datu apstrādes sistēmas nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam glabāšanā saskaņā ar Arhīvu likumu;”.

Juridiskā komisija

Izslēgt 29.panta trešās daļas 5.punktu.

Neatbalstīts

Atbalstīts

7. Izslēgt 29.panta trešās daļas 5.punktu.

6) (izslēgts ar 12.06.2009. likumu).

(4) Datu valsts inspekcijas tiesības personas datu aizsardzības jomā ir šādas:

1) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā bez maksas saņemt no fiziskajām un juridiskajām personām inspekcijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju;

2) veikt personas datu apstrādes pārbaudi;

3) pieprasīt datu bloķēšanu, kļūdainu vai nelikumīgi iegūtu datu izdzēšanu vai iznīcināšanu, noteikt pastāvīgu vai pagaidu aizliegumu datu apstrādei;

4) iesniegt tiesā prasību par šā likuma pārkāpumiem;

5) anulēt personas datu apstrādes reģistrācijas apliecību, ja, pārbaudot personas datu apstrādi, konstatēti pārkāpumi;

6) likumā noteiktajā kārtībā uzlikt administratīvos sodus par pārkāpumiem personas datu apstrādē;

7) veikt pārbaudi, lai noteiktu personas datu apstrādes atbilstību normatīvo aktu prasībām gadījumos, kad pārzinim ar likumu aizliegts sniegt datu subjektam informāciju un saņemts attiecīgs iesniegums no datu subjekta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 01.03.2007. un 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)