Likuma attiecīgo pantu spēkā esošā redakcija

1.lasījumā nobalsotā redakcija

N.p.k.

2.lasījumam iesniegtie priekšlikumi

(28)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Grozījums likumā  „Par arodbiedrībām”

 Izdarīt likumā "Par arodbiedrībām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 3./4.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 12.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2005, 99.nr.) šādu grozījumu:

1.

Sociālo un darba lietu komisija

Aizstāt likumprojekta nosaukumā un tekstā  vārdu „grozījums” attiecīgā locījumā ar vārdu „grozījumi” attiecīgā locījumā.

Atbalstīts

Grozījumi likumā  „Par arodbiedrībām”

Izdarīt likumā "Par arodbiedrībām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 3./4.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2003, 12.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2005, 99.nr.) šādus grozījumus:

1. pants. Arodbiedrību jēdziens
Saskaņā ar Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un Latvijas likumiem republikas iedzīvotājiem ir tiesības brīvi veidot arodbiedrības.

2.

Deputāte Irina Cvetkova

Izslēgt likuma 1.panta pirmo daļu.

Neatbalstīts

Latvijas Republikas arodbiedrības ir neatkarīgas sabiedriskas organizācijas, kas pauž, pārstāv un aizstāv savu biedru darba un citas sociālās un ekonomiskās tiesības un intereses saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par arodbiedrībām", citiem Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumiem un Latvijas Republikas arodbiedrību statūtiem, kā arī ievērojot principus un normas, kas noteiktas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos starptautiskajos paktos un konvencijās.

3.

Deputāte Irina Cvetkova

Izteikt likuma 1.panta otro daļu šādā redakcijā:

„Arodbiedrības ir neatkarīgas biedrības, kas pauž, pārstāv un aizstāv savu biedru darba un citas sociālās, ekonomiskās un profesionālās tiesības un intereses, tajā skaitā sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai, kas vērsta uz indivīda tiesību aizsardzību un labdarību, saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.”

Neatbalstīts

2. pants. Arodbiedrību veidošanas brīvība
Tiesības veidot arodbiedrības ir Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kuri strādā vai mācās.

4.

Deputāte Irina Cvetkova

Izteikt likuma 2.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Tiesības dibināt arodbiedrības ir rīcībspējīgiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem”.

Neatbalstīts

Arodbiedrības var veidot pēc arodu, nozaru, teritoriālā vai citiem principiem. Darba devēji var veidot savas arodbiedrības. Arodbiedrību darbības formas, organizatorisko struktūru un to veidošanas kārtību nosaka un regulē pašu arodbiedrību pieņemtie statūti un šis likums.

Lēmumu par arodbiedrību darbības izbeigšanu vai arī to apvienošanos teritoriālajās, nozaru vai citās savienībās pieņem arodbiedrības biedri statūtos noteiktajā kārtībā.

........................................

5.

Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt 2.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„Jautājumos, kas saistīti ar arodbiedrību reģistra vešanu, arodbiedrību dibināšanu, reorganizāciju un likvidāciju, organizatorisko struktūru, biedru sapulces sasaukšanu un norisi, lēmumu pieņemšanu un atzīšanu par spēkā neesošiem, valdes kompetenci un pārstāvības tiesībām, kā arī citos jautājumos, kas saistīti arodbiedrību darbību, piemēro Biedrību un nodibinājumu likuma noteikumus attiecībā uz biedrībām, ciktāl šis likums nenosaka citādāk.”

Neatbalstīts

3. pants. Arodbiedrību reģistrācija
Iesniegumu par arodbiedrības reģistrēšanu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notārs izskata normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pēc iesnieguma un statūtu saņemšanas. Par arodbiedrības reģistrēšanu, statūtu grozījumu un citu izmaiņu reģistrēšanu, arodbiedrības izslēgšanu no arodbiedrību reģistra un reģistrācijas apliecības dublikāta izsniegšanu maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru, kā arī tās samaksas kārtību un atvieglojumus nosaka Ministru kabinets.

Arodbiedrību reģistrē, ja tajā ir apvienojušies ne mazāk par 50 biedriem vai ne mazāk par vienu ceturtdaļu uzņēmumā, iestādē, organizācijā, profesijā vai nozarē strādājošo. Ja nepieciešams, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs var pieprasīt informāciju par reģistrējamās arodbiedrības biedru skaitu.

 
Arodbiedrību nereģistrē, ja ir pārkāptas šā likuma prasības, kā arī tad, ja tās statūtos paredzētas darbības, kas ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumiem. Par atteikšanos reģistrēt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs paziņo arodbiedrības dibinātājiem triju dienu laikā, norādot atteikuma iemeslus.

Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notāru lēmumus un rīcību likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt, iesniedzot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram attiecīgu iesniegumu. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu un rīcību likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā.

...................................

Papildināt 3.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"Jautājumos, kas saistīti ar arodbiedrību reģistra vešanu, arodbiedrību organizatorisko struktūru, darbību, likvidāciju un reorganizāciju, piemēro Biedrību un nodibinājumu likumu, ja šis likums nenosaka citu kārtību."

6.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojektā piedāvāto 3.panta piekto daļu

Neatbalstīts

Papildināt 3.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"Jautājumos, kas saistīti ar arodbiedrību reģistra vešanu, arodbiedrību organizatorisko struktūru, darbību, likvidāciju un reorganizāciju, piemēro Biedrību un nodibinājumu likumu, ja šis likums nenosaka citu kārtību."

6. pants. Likumdošanas iniciatīvas tiesības
Arodbiedrībām ir likumdošanas iniciatīvas tiesības to republikānisko institūciju personām.

7.

8.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 6.pantu.

Deputāte Irina Cvetkova

Izteikt likuma 6.panta tekstu šādā redakcijā:

“Arodbiedrībām ir likumdošanas iniciatīvas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā”.

Neatbalstīts

Neatbalstīts

7. pants. Tiesības piedalīties ekonomiskās un sociālās attīstības programmu un likumdošanas aktu izstrādāšanā
Arodbiedrībām ir tiesības piedalīties tādu ekonomiskās un sociālās attīstības programmu, likumu un citu normatīvo aktu izstrādāšanā, kuri skar darba apstākļus un samaksu, cenu veidošanos, sociālo apdrošināšanu un nodrošināšanu, veselības aizsardzību un citus darba un sociālās attīstības jautājumus. Latvijas Republikas Augstākajā Padomē un Latvijas Republikas Ministru Padomē arodbiedrības šīs tiesības realizē ar to republikānisko institūciju starpniecību. Iesniegtie priekšlikumi ir jāizskata un noraidīšanas gadījumā jādod motivēts pamatojums.

9.

10.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 7.panta otro un trešo teikumu

Deputāte Irina Cvetkova

Izteikt likuma 7.pantu šādā redakcijā:

„7.pants. Tiesības piedalīties politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu izstrādāšanā

Arodbiedrībām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir tiesības piedalīties politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu izstrādāšanā darba ņēmēju sociālo, ekonomisko un profesionālo tiesību jomā. Arodbiedrību iesniegtie priekšlikumi ir jāizskata un noraidīšanas gadījumā jādod motivēts pamatojums.”

Neatbalstīts

Neatbalstīts

8. pants. Tiesības piedalīties iedzīvotāju dzīves līmeņa kritēriju noteikšanā
Arodbiedrības piedalās republikas iedzīvotāju dzīves līmeņa kritēriju noteikšanā. Arodbiedrībām ir tiesības saņemt no valsts iestādēm bezmaksas informāciju par iedzīvotāju sociālo un ekonomisko stāvokli un pārmaiņām tajā, prasīt, lai republikas valdība nosaka pamatotu iztikas minimumu, ne retāk kā reizi gadā sabalansē darba algu, pensijas, stipendijas un pabalstus saskaņā ar cenu indeksu palielināšanos.

11.

Deputāte Irina Cvetkova

Izteikt likuma 8.panta tekstu šādā redakcijā:

„Arodbiedrības piedalās iedzīvotāju dzīves līmeņa kritēriju noteikšanā. Arodbiedrībām ir tiesības saņemt no valsts iestādēm bezmaksas informāciju par iedzīvotāju sociālo un ekonomisko stāvokli un pārmaiņām tajā, prasīt, lai Ministru kabinets nosaka pamatotu iztikas minimumu, ne retāk kā reizi gadā sabalansē darba algu, pensijas, stipendijas un pabalstus saskaņā ar cenu indeksu palielināšanos.”

Neatbalstīts

13. pants. Arodbiedrību tiesību realizācija
Savu biedru aizstāvības formas arodbiedrības nosaka statūtos, kolektīvajos un citos līgumos.

12.

Deputāte Irina Cvetkova

Izteikt likuma 13.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Savu biedru aizstāvības formas arodbiedrības nosaka statūtos un koplīgumos.”

Neatbalstīts

Arodbiedrības ir tiesīgas ierosināt, lai liktu sauktas pie atbildības un pat atbrīvotas no darba amatpersonas, kas neievēro darba, kolhozu, kooperatīvu, dzīvokļu, kā arī dabas aizsardzības likumdošanas aktus.

13.

14.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 13.panta otro daļu;

Deputāte Irina Cvetkova

Izteikt likuma 13.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Arodbiedrības ir tiesīgas ierosināt, lai tiktu sauktas pie atbildības un atbrīvotas no pienākumu pildīšanas amatpersonas, kas neievēro normatīvos aktus darba tiesību un darba aizsardzības jomā.”

Neatbalstīts

Neatbalstīts

Arodbiedrību koleģiālajām institūcijām ir tiesības iesniegt norādījumus par pārvaldes un saimniecisko institūciju lēmumu grozīšanu, kā arī prasīt šo lēmumu darbības apturēšanu, ja tie ir pretrunā ar Latvijas Republikas likumu "Par arodbiedrībām", ignorē strādājošo darba, dzīvokļu un citas sociālās un ekonomiskās tiesības un likumīgās intereses. Arodbiedrību norādījumi izskatāmi desmit dienu laikā, piedaloties attiecīgās arodbiedrības pārstāvjiem.

15.

Deputāte Irina Cvetkova

Izteikt likuma 13.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Arodbiedrību pārvaldes institūcijām ir tiesības iesniegt priekšlikumus par valsts pārvaldes institūciju un darba devēju lēmumu pārskatīšanu, kā arī prasīt tādu lēmumu darbības apturēšanu, kas būtiski pārkāpj darba ņēmēju tiesības un likumīgās intereses. Arodbiedrību priekšlikumi izskatāmi desmit dienu laikā, piedaloties attiecīgās arodbiedrības pārstāvjiem.”

Neatbalstīts

14. pants. Arodbiedrību tiesības pārstāvēt un aizstāvēt savus biedrus

Arodbiedrībām ir tiesības pārstāvēt un aizstāvēt savus biedrus valsts iestādēs un citās organizācijās darba attiecību, veselībai nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas, dzīvokļu un citu sociālo un ekonomisko interešu jomā, individuālo un kolektīvo strīdu izskatīšanā, kā arī griezties tiesā savu biedru tiesību un interešu aizstāvībai.

16.

Deputāte Irina Cvetkova

Izteikt likuma 14.panta tekstu šādā redakcijā:

“Arodbiedrībām ir tiesības pārstāvēt un aizstāvēt savu biedru tiesības un ar likumu aizsargātās intereses valsts iestādēs, komercsabiedrībās un tiesu iestādēs”.

Neatbalstīts

15. pants. Garantijas arodbiedrību biedriem

Nav pieļaujama ar arodbiedrības biedru noslēgtā darba līguma laušana pēc darba devēja iniciatīvas bez arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, izņemot gadījumus, kad tiek pārkāpta darba disciplīna un darba līguma noteikumi.

17.

Deputāte Irina Cvetkova

Izteikt likuma 15.panta tekstu šādā redakcijā:

“Nav pieļaujama arodbiedrības biedra atbrīvošana no darba vai dienesta attiecību izbeigšana ar arodbiedrības biedru bez arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas saņemšanas, izņemot gadījumus, kas paredzēti Darba likumā vai gadījumus, kad dienesta attiecības tiek izbeigtas sakarā ar piemēroto disciplinārsodu. Ja arodbiedrība septiņu darbdienu laikā neinformē darba devēju par savu lēmumu, uzskatāms, ka arodbiedrība piekrīt darba vai dienesta attiecību izbeigšanai ar arodbiedrības biedru.”

Neatbalstīts

16. pants. Papildgarantijas vēlētiem arodbiedrību darbiniekiem

Nav pieļaujama disciplinārsoda uzlikšana jebkura līmeņa arodbiedrību institūcijas vēlētam darbiniekam, neapspriežot šo jautājumu administrācijas un arodbiedrības sēdē.

Strādniekiem un kalpotājiem, kas atbrīvoti no darba sakarā ar viņu ievēlēšanu amatos arodbiedrību organizācijās, pēc viņu pilnvaru izbeigšanās vēlētajā amatā jādod iepriekšējais vai ar viņu piekrišanu cits līdzvērtīgs darbs (amats). Ja tas nav iespējams, viņiem piešķiramas garantijas un kompensācijas, kas likumā paredzētas darbinieku izbrīvēšanas gadījumā.

 
Vēlētiem arodbiedrību darbiniekiem, kas nav atbrīvoti no sava tiešā darba, saskaņā ar kolektīvo līgumu var piešķirt tiesības sabiedriskos pienākumus kolektīva interesēs veikt darba laikā, kā arī piedalīties arodbiedrību mācībās, saglabājot vidējo izpeļņu.

18.

19.

Deputāte Irina Cvetkova

Izteikt likuma 16.pantu šādā redakcijā:

“16.pants. Garantijas arodbiedrību pārvaldes institūciju locekļiem

Arodbiedrību pārvaldes institūciju locekļiem  saskaņā ar koplīgumu var piešķirt tiesības  darba laikā veikt sabiedriskos pienākumus arodbiedrības biedru interesēs, saglabājot viņiem  vidējo izpeļņu, kā arī noteikt citas garantijas.”

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 16.panta otro daļu.

Neatbalstīts

Neatbalstīts

17. pants. Amatpersonu atbildība

Amatpersonas, kas vainīgas arodbiedrību tiesību pārkāpšanā, kā arī to likumīgo prasību neizpildīšanā, saucamas pie disciplināras, administratīvas vai materiālas atbildības likumā noteiktajā kārtībā, bet arodbiedrību likumīgās darbības kavēšanā — pie kriminālatbildības.

20.

21.

Deputāte Irina Cvetkova

Izteikt likuma 17.pantu šādā redakcijā:

“17.pants Arodbiedrības pārvaldes institūciju atbildība

Valdes un citu pārvaldes institūciju locekļi ir solidāri atbildīgi par zaudējumiem, kas nodarīti arodbiedrībai viņu vainas dēļ.

Arodbiedrība var celt prasību pret valdes vai citas pārvaldes institūcijas locekli piecu gadu laikā, skaitot no tiesību aizskāruma dienas vai dienas, kad kļuva zināms par tiesību aizskārumu.”

Saeimas Juridiskais birojs

Aizstāt 17.pantā vārdus „pie disciplinārās, administratīvās vai materiālās atbildības likumā noteiktajā kārtībā, bet arodbiedrību likumīgās darbības kavēšanā – pie kriminālatbildības” ar vārdiem „pie likumā noteiktās atbildības”;

Neatbalstīts

Neatbalstīts

19. pants. Domstarpību izskatīšana starp arodbiedrību un darba devēju, valsts un saimnieciskās pārvaldes institūcijām

Domstarpības, kas arodbiedrību koleģiālajām institūcijām rodas ar darba devēju par darba apstākļu noteikšanu vai grozīšanu, kā arī sociālajos un ekonomiskajos jautājumos, izskata augstākās attiecīgo arodbiedrību un saimnieciskās pārvaldes institūcijas desmit dienu laikā, piedaloties darba devēja un arodbiedrības pārstāvjiem.

Domstarpības, kuras augstākas attiecīgo arodbiedrību un saimnieciskās pārvaldes institūcijas nevar atrisināt {vai šo institūciju vispār nav), kā arī domstarpības starp arodbiedrībām un valsts institūcijām par darba un citiem sociālajiem un ekonomiskajiem jautājumiem izskata tiesa.

22.

Deputāte Irina Cvetkova

Izteikt likuma 19.pantu šādā redakcijā:

“19.pants. Domstarpību izskatīšana starp arodbiedrību un darba devēju

Domstarpības starp arodbiedrību un darba devēju par darba un citiem sociālajiem, ekonomiskajiem un profesionālajiem jautājumiem tiek risinātas pārrunu ceļā, piedaloties arodbiedrību un darba devēju pārstāvjiem.”

Neatbalstīts

21. pants. Īpašuma objekti

Arodbiedrības īpašums veidojas no iestāšanās un biedru maksām, arodbiedrības uzņēmumu un iestāžu ienākumiem, kā arī ziedojumiem, dāvinājumiem un citiem naudas līdzekļiem.

Arodbiedrību īpašumu var veidot to uzņēmumi, izdevniecības, poligrāfiskā bāze, ārstniecības, atpūtas, izglītības, kultūras, sporta, bērnu un citas iestādes ar ēkām un iekārtām, kā ari cita arodbiedrību uzdevumiem un mērķiem atbilstoša manta.

23.

Deputāte Irina Cvetkova

Izteikt likuma 21.pantu šādā redakcijā:

“21.pants. Arodbiedrību īpašuma objekti

Arodbiedrības īpašums veidojas no biedru  iestāšanās un biedru maksām, arodbiedrības saimnieciskās darbības, ziedojumiem, dāvinājumiem, kā arī kustamās un nekustamās mantas.

Neatbalstīts

22. pants. Finansiālā un saimnieciskā darbība

Arodbiedrībām ir tiesības izveidot uzņēmumus, kultūras, izglītības, ārstniecības, sporta un citas šā likuma 21. pantā minētās iestādes, piedalīties kopuzņēmumu, kā arī ārvalstu uzņēmumu un apvienību veidošanā un darbībā, dot aizdevumus, organizēt loterijas un labdarības pasākumus, veikt savu biedru apdrošināšanu, izvērst citu saimniecisko un finansiālo darbību saskaņā ar saviem uzdevumiem un mērķiem un Latvijas Republikas likumiem.

24.

25.

Deputāte Irina Cvetkova

Izteikt likuma 22.pantu šādā redakcijā:

“22.pants. Arodbiedrības tiesības veikt saimniecisko darbību
Arodbiedrībai  ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu arodbiedrības mērķus.

Arodbiedrības ienākumus drīkst izmantot vienīgi statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai. Peļņu, kas gūta no saimnieciskās darbības, nedrīkst sadalīt starp biedrības biedriem.

Saeimas Juridiskais birojs

Izslēgt 22.pantā vārdus „dot aizdevumus, organizēt loterijas”

Neatbalstīts

Neatbalstīts

VII nodaļa
ARODBIEDRĪBU DARBĪBAS IZBEIGŠANA

23. pants. Darbības izbeigšana

Arodbiedrība izbeidz savu darbību saskaņā ar arodbiedrības augstākās institūcijas lēmumu.

Ja arodbiedrība izbeidz darbību, tās īpašuma izmantošanas kārtību nosaka arodbiedrību statūti atbilstoši Latvijas Republikas likumiem.

26.

Deputāte Irina Cvetkova

Izslēgt likuma VII nodaļu.

Neatbalstīts

27.

28.

Saeimas Juridiskais birojs

Papildināt likumu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

„Pārejas noteikums

Līdz 2013.gada 1.martam Ministru kabinets izstrādā un iesniedz Saeimai jauna likuma projektu, kas reglamentē arodbiedrību darbību.”

Sociālo un darba lietu komisija

Papildināt likumu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

„Pārejas noteikums

Līdz 2013.gada 1.maijam Ministru kabinets izstrādā un iesniedz Saeimai jauna likuma projektu, kas reglamentē arodbiedrību darbību.”

Daļēji atbalstīts

Iekļauts komisijas priekšlik. Nr.28

Atbalstīts

Papildināt likumu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

„Pārejas noteikums

Līdz 2013.gada 1.maijam Ministru kabinets izstrādā un iesniedz Saeimai jauna likuma projektu, kas reglamentē arodbiedrību darbību.”