Spēkā esošā redakcija

1.lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi 2.lasījumam

(29)

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 2.lasījumam

1

2

3

4

5

6

Izdarīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2008, 16.nr.; 2009, 2.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196., 205.nr.; 2011, 60.nr.) šādu grozījumu:

Izdarīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2008, 16.nr.; 2009, 2.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196., 205.nr.; 2011, 60.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) [..]

6) kredītiestāde — Latvijas Republikā, citā dalībvalstī vai trešajā valstī reģistrēta banka, elektroniskās naudas institūcija vai dalībvalsts, trešās valsts bankas vai elektroniskās naudas institūcijas filiāle vai pārstāvniecība;

7) [..]

1

Finanšu ministrs A.Vilks:

Izteikt 1.panta 6.punktu šādā redakcijā:

„6) kredītiestāde – Latvijas Republikā, citā dalībvalstī vai trešajā valstī reģistrēta kredītiestāde, vai dalībvalsts, trešās valsts kredītiestādes filiāle vai pārstāvniecība;”.

Atbalstīts

1. Izteikt 1.panta 6.punktu šādā redakcijā:

“6) kredītiestāde — Latvijas Republikā, citā dalībvalstī vai trešajā valstī reģistrēta kredītiestāde vai dalībvalsts, trešās valsts kredītiestādes filiāle vai pārstāvniecība;”.

56.pants. Informācijas pieprasījumu apmierināšana

(1) Kontroles dienests pēc ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarotu prokuroru no likumības un pamatotības viedokļa izvērtēta un akceptēta operatīvās darbības subjektu, pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu vai prokuratūras pieprasījuma, kā arī tiesas pieprasījuma atbilstoši šā likuma prasībām sniedz informāciju, ja par noziedzīgu nodarījumu, uzsākta vismaz viena no šādām darbībām:

1) uzsākts kriminālprocess Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā;

2) ierosināta operatīvās uzskaites lieta Operatīvās darbības likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Kontroles dienests pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma sniedz normatīvajos aktos paredzēto valsts amatpersonu deklarāciju, kā arī citu likumos paredzēto fizisko personu deklarāciju pārbaudei nepieciešamo tā rīcībā esošo informāciju, ja ir pamatotas aizdomas, ka šīs personas deklarācijā norādījušas nepatiesas ziņas par savu mantisko stāvokli vai ienākumiem.

2

Finanšu ministrs A.Vilks:

Papildināt 56.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Kontroles dienests pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma sniedz normatīvajos aktos noteikto personu izvērtēšanai nepieciešamo tā rīcībā esošo informāciju par šo personu iespējamu saistību ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu.”

Atbalstīts

2. Papildināt 56.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Kontroles dienests pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma sniedz normatīvajos aktos noteikto personu izvērtēšanai nepieciešamo tā rīcībā esošo informāciju par šo personu iespējamu saistību ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu.”

Papildināt likumu ar XIV nodaļu šādā redakcijā:

"XIV nodaļa

Likuma subjekta vai Kontroles dienesta nepamatotas vai nelikumīgas rīcības rezultātā nodarītu zaudējumu atlīdzināšana

64.pants. Nepamatota rīcība

(1) Likuma subjekta rīcība, rīkojoties labā ticībā atbilstoši šā likuma noteikumiem, ir nepamatota šā likuma izpratnē, ja vēlāk rodas viens no zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskajiem pamatiem.

(2) Kontroles dienesta rīcība, rīkojoties atbilstoši šā likuma noteikumiem, ir nepamatota, ja vēlāk rodas viens no zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskajiem pamatiem.

65.pants. Likuma subjekta nelikumīga rīcība

Likuma subjekta rīcība šā likuma izpratnē ir nelikumīga, ja tā neatbilst šā likuma noteikumiem, no brīža, kad likuma subjekts ir sācis atturēties no darījumu veikšanas, līdz brīdim, kad Kontroles dienests pieņēmis rīkojumu saskaņā ar šā likuma 32.panta 2.¹ daļu.

66.pants. Zaudējums

Zaudējums šā likuma izpratnē ir mantiski novērtējams pametums, kas personai radies Kontroles dienesta vai likuma subjekta nepamatotas vai nelikumīgas rīcības rezultātā.

67.pants. Cēloņsakarība

(1) Tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu rodas, ja starp likuma subjekta vai Kontroles dienesta nepamatotu vai nelikumīgu rīcību un personai nodarīto zaudējumu pastāv tieša cēloņsakarība – objektīva saikne starp likuma subjekta vai Kontroles dienesta rīcību un to radītajām laika ziņā sekojošām zaudējumu nodarošām sekām, proti, minētā rīcība rada un nosaka šo seku iestāšanās reālu iespēju un ir galvenais faktors, kas nenovēršami radījis šīs sekas.

(2) Cēloņsakarība nepastāv, ja tāds pats zaudējums būtu radies, arī neiestājoties kādam no zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskajiem pamatiem.

68.pants. Zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskais pamats

(1) Zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskais pamats ir šāds:

1) Kontroles dienesta rīkojums izbeigt atturēšanos, kas izdots saskaņā ar šā likuma 32.panta 2.¹ daļu;

2) pēc rīkojuma turpināt atturēšanos no viena vai vairāku savstarpēji saistītu darījumu veikšanas vai no noteikta veida debeta operācijām klienta kontā izdošanas saskaņā ar šā likuma 32.panta 2.¹ daļu Kontroles dienests konstatējis, ka nav pamata izdot šā likuma 32.panta trešās daļas 1.punktā minēto rīkojumu;

3) Kontroles dienests atcēlis saskaņā ar šā likuma 32.panta trešās daļas 1.punktu izdoto rīkojumu;

4) ģenerālprokurors vai īpaši pilnvarots prokurors atcēlis Kontroles dienesta rīkojumu, kas pieņemts saskaņā ar šā likuma 32.panta 2.¹ daļu vai trešās daļas 1.punktu.

(2) Tiesības uz zaudējumu atlīdzību nerodas no brīža, kad likuma subjekts saskaņā ar šā likuma 32.panta otro daļu ziņojis Kontroles dienestam atbilstoši šā likuma 31.panta prasībām, līdz brīdim, kad Kontroles dienests izdevis rīkojumu saskaņā ar šā likuma 32.panta 2.¹ daļu, ja likuma subjekts un Kontroles dienests ir rīkojies nepamatoti šā likuma izpratnē.

69.pants. Līdzatbildība

Persona nav tiesīga pilnīgi vai daļēji saņemt zaudējuma atlīdzību, ja tā:

1) nav izmantojusi savas zināšanas, spējas un praktiskās iespējas, kā arī nav darījusi visu iespējamo, lai zaudējumu novērstu vai samazinātu;

2) traucējusi izvērtēt darījuma likumību, tajā skaitā nav sniegusi informāciju, kas nepieciešama (pieprasīta) darījumu izvērtēšanai, nav savlaicīgi sniegusi nepieciešamo (pieprasīto) informāciju, sniegusi nepatiesu informāciju, nav bijusi sasniedzama deklarētajā dzīvesvietā vai juridiskajā adresē;

3) citā veidā radījusi sev zaudējumus vai izraisījusi šādu zaudējumu rašanos.

70.pants. Zaudējuma atlīdzināšanas veidi un apmērs

Personai ir atlīdzināmi šādi tiešie zaudējumi:

1) atturēšanās veikt darījumu rezultātā negūtie ienākumi vai atturēšanās no noteikta veida debeta operācijām klienta kontā vai šo darbību apturēšanas rezultātā negūtie ienākumi;

2) saistību neizpildes vai nokavējuma rezultātā nodarītie zaudējumi (līgumsods, nokavējuma procenti, likumiskie procenti);

3) citi tiešie zaudējumi, kas nav minēti šajā pantā, bet ko persona spēj pierādīt saskaņā ar Civillikumu.

71.pants. Atlīdzinājuma apmēra noteikšana

(1) Nosakot atbilstošu zaudējuma atlīdzinājuma apmēru, ņem vērā likuma subjekta vai Kontroles dienesta rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus, kā arī personas rīcību.

(2) Nosakot zaudējuma atlīdzinājuma apmēru, papildus var ņemt vērā arī citus konkrētajā gadījumā būtiskus apstākļus, ja tos ir iespējams objektīvi pierādīt.

(3) Zaudējumu no summas, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 70.pantu, atlīdzina šādā apmērā:

1) 100 procentu apmērā par aprēķināto summu vai summas daļu, kas nepārsniedz 100 000 latu;

2) 75 procentu apmērā par aprēķināto summas daļu, kas pārsniedz 100 000 latu, līdz 1 000 000 latu;

3) 50 procentu apmērā par aprēķināto summas daļu, kas pārsniedz 1 000 000 latu.

(4) Personai izmaksājamo zaudējuma atlīdzību par negūtajiem ienākumiem apliek ar nodokļiem un nodevām nodokļu likumos noteiktajā kārtībā.

72.pants. Kārtība, kādā iesniedz un izskata iesniegumu par zaudējuma atlīdzināšanu

(1) Iesniegumu par zaudējuma atlīdzināšanu persona sešu mēnešu laikā no šā likuma 68.pantā minētā tiesiskā pamata iestāšanās dienas iesniedz Ģenerālprokuratūrā. Iesniegumā norāda:

1) iesniedzēja vārdu, uzvārdu un personas kodu (ārzemniekiem, bezvalstniekiem un bēgļiem papildus norāda dzimšanas datumu). Juridiskā persona uzrāda dokumentus, kas apliecina juridiskās personas dibināšanu vai tiesisko reģistrāciju;

2) prasījumu;

3) faktus, kas pamato tiesības uz zaudējumu atlīdzināšanu;

4) personas apliecinājumu, ka tai nebija brīvu finanšu līdzekļu, lai zaudējuma rašanās brīdī izpildītu saistības;

5) bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu, uz kuru zaudējuma atlīdzinājums pārskaitāms.

(2) Iesniegumam pievieno zaudējumus apliecinošos dokumentus un citus pierādījumus.

(3) Ģenerālprokurors vai īpaši pilnvarots prokurors triju mēnešu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē zaudējuma atlīdzināšanas tiesisko pamatu un pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzināšanu un tā apmēru vai par atteikumu atlīdzināt zaudējumu. Ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams ievērot triju mēnešu termiņu, to var pagarināt līdz sešiem mēnešiem, par to rakstiski informējot iesniedzēju. Ja nepieciešams, ģenerālprokurors vai īpaši pilnvarots prokurors var pieprasīt papildu informāciju.

(4) Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu Ģenerālprokuratūrai persona ir saucama pie likumā noteiktās atbildības.

73.pants. Ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmuma paziņošana un spēkā esība

(1) Lēmums par zaudējuma atlīdzināšanu vai par atteikumu atlīdzināt zaudējumu stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots iesniedzējam.

(2) Personai, kura nepiekrīt ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmumam zaudējumu atlīdzināšanas lietā, 30 dienu laikā ir tiesības vērsties tiesā Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā.

74.pants. Zaudējuma atlīdzināšanas lietā pieņemtā lēmuma izpilde

(1) Zaudējuma atlīdzinājumu izmaksā Finanšu ministrija.

(2) Pēc tam kad stājies spēkā ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmums par zaudējuma atlīdzinājumu, Ģenerālprokuratūra triju dienu laikā nosūta Finanšu ministrijai:

1) lēmuma vai tiesas nolēmuma norakstu;

2) informāciju par:

a) fizisku personu rezidentu – vārdu, uzvārdu un personas kodu;

b) fizisku personu nerezidentu – vārdu, uzvārdu un personas kodu vai citu personas identifikācijas informāciju;

c) juridisku personu rezidentu – nosaukumu un reģistrācijas numuru;

d) juridisku personu nerezidentu – dokumenta kopiju, kas apliecina juridiskās personas dibināšanu vai tiesisko reģistrāciju;

3) informāciju par bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu, uz kuru zaudējuma atlīdzinājums pārskaitāms.

(3) Finanšu ministrija mēneša laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz personas personīgo bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu.

(4) Finanšu ministrija saskaņā ar pamatotu lēmumu zaudējuma atlīdzinājumu var izmaksāt pa daļām gada laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas dienas. Finanšu ministrija par savu lēmumu rakstveidā informē privātpersonu. Šis lēmums nav apstrīdams un pārsūdzams.

(5) Zaudējumu atlīdzību izmaksā no valsts budžetā īpaši šiem mērķiem paredzētajiem līdzekļiem.

(6) Ja nepieciešams, Finanšu ministrija sagatavo priekšlikumus par grozījumiem likumā par valsts budžetu kārtējam gadam.

(7) Finanšu ministrija reizi gadā (līdz nākamā gada 15.janvārim) sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā pārskatu par visiem attiecīgajā laikposmā saņemtajiem tiesu nolēmumiem vai ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmumiem par zaudējumu atlīdzinājumu izmaksu no valsts pamatbudžeta.

75.pants. Likuma subjekta atbildība

(1) Ja valsts atlīdzina personai likuma subjekta nelikumīgas rīcības dēļ nodarītos zaudējumus, Ģenerālprokuratūra pēc atlīdzības izmaksas vērš regresa prasību pret likuma subjektu.

(2) Pirms regresa prasības vēršanas pret likuma subjektu Ģenerālprokuratūra to informē par pieņemto lēmumu un aicina mēneša laikā labprātīgi atlīdzināt nodarītos zaudējumus.

(3) Regresa kārtībā piedzītie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā."

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

13

14

15

16

17

18

19

20

21

22

23

24

25

26

27

28

29

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt XIV nodaļas nosaukumā vārdu „vai” ar vārdu „un”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt 64.pantu šādā redakcijā:

 „64.pants. Nepamatota rīcība

(1) Likuma subjekta rīcība ir nepamatota, ja tas lēmuma pieņemšanas brīdī ir rīkojies labā ticībā atbilstoši šā likuma noteikumiem, taču vēlāk ir radies viens no zaudējumu atlīdzināšanas šā likuma 68.pantā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem.

(2) Kontroles dienesta rīcība ir nepamatota, ja tas sākotnēji ir rīkojies atbilstoši šā likuma noteikumiem, taču vēlāk ir radies viens no zaudējumu atlīdzināšanas šā likuma 68.pantā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem.”

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izteikt 64.pantu šādā redakcijā:

 „64.pants. Nepamatota rīcība

(1) Likuma subjekta rīcība ir nepamatota, ja tas lēmuma pieņemšanas brīdī ir rīkojies labā ticībā atbilstoši šā likuma noteikumiem, taču vēlāk ir radies viens no zaudējumu atlīdzināšanas šā likuma 68.pantā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem.

(2) Kontroles dienesta rīcība ir nepamatota, ja tas ir rīkojies atbilstoši šā likuma noteikumiem, taču vēlāk ir radies viens no zaudējumu atlīdzināšanas šā likuma 68.pantā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem.”

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt 65. pantu šādā redakcijā:

„65.pants. Nelikumīga rīcība

(1) Likuma subjekta rīcība ir nelikumīga, ja tā neatbilst šā likuma noteikumiem.

(2) Kontroles dienesta rīcība ir nelikumīga, ja tas, izdodot rīkojumu, ir pārkāpis šā likuma noteikumus.”

Saeimas Juridiskais birojs:

Izslēgt 66.pantā vārdus „šā likuma izpratnē” (kā liekus).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izslēgt 67.panta pirmajā daļā vārdus „rada un nosaka šo seku iestāšanās reālu iespēju un”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt 68.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

 „1) Kontroles dienesta rīkojums izbeigt atturēšanos no darījumu veikšanas, kas izdots saskaņā ar šā likuma 32.panta 2.¹ daļas noteikumiem;”

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt 68.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) Kontroles dienesta paziņojums likuma subjektam atbilstoši šā likuma 32.panta trešās daļas 2.punktam, ka Kontroles dienests konstatējis, ka nav pamata izdot šā likuma 32.panta trešās daļas 1.punktā minēto rīkojumu;”

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt 68.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

„3) Kontroles dienesta atbilstoši šā likuma 32.panta piektajai un sestajai daļai izdotais rīkojums par rīkojuma, kas izdots saskaņā ar šā likuma 32.panta trešās daļas 1.punkta noteikumiem, atcelšanu;”

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt 68.panta pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

„4) ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmums, ar kuru atceļ Kontroles dienesta rīkojumu, kas izdots saskaņā ar šā likuma 32.panta 2.¹ daļu vai trešās daļas 1.punktu.”

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izslēgt 68.panta otrajā daļā vārdus „un Kontroles dienests”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt 69.panta 2. punktu šādā redakcijā:

„2) traucējusi izvērtēt darījuma likumību, tajā skaitā nav sniegusi vai nav sniegusi savlaicīgi informāciju, kas nepieciešama (pieprasīta) darījuma izvērtēšanai, sniegusi nepatiesu informāciju, nav bijusi sasniedzama deklarētajā dzīvesvietā vai faktiskajā dzīvesvietā (ja likumam subjektam ir norādīta tās adrese), vai juridiskajā adresē;”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt 70.panta nosaukumu šādā redakcijā:

„70.pants. Zaudējumu atlīdzinājuma veidi”

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt 70.panta 1.punktu šādā redakcijā:

„1) atturēšanās no darījumu veikšanas un šo darbību apturēšanas rezultātā negūtie ienākumi;”.

Finanšu ministrs A.Vilks:

Izslēgt likumprojekta 70.panta 2.punktā vārdus „(līgumsods, nokavējuma procenti, likumiskie procenti)”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt 70.panta 3.punktu šādā redakcijā:

„3) citi šajā pantā neminēti tiešie zaudējumi, kas noteikti Civillikumā un ko persona var pierādīt.”

Finanšu ministrs A.Vilks:

Aizstāt 71.panta trešās daļas 2.punktā vārdus un skaitļus „kas pārsniedz 100 000 latu, līdz 1 000 000 latu” ar vārdiem un skaitļiem „kas pārsniedz 100 000 latu, bet nepārsniedz 1 000 000 latu”.

Finanšu ministrs A.Vilks:

Izteikt likumprojekta 72.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) iesniedzēja – fiziskās personas vārdu, uzvārdu, adresi un personas kodu, bet ja tāda nav – citu informāciju, kas dod iespēju identificēt personu, vai juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Izteikt likumprojekta 72.panta pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

„3) zaudējuma atlīdzināšanas tiesisko pamatu un citus faktus, kas pamato tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu;”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 72.panta otrajā daļā vārdu „zaudējumus” ar

vārdu „zaudējumu”.

Finanšu ministrs A.Vilks:

Izteikt likumprojekta 74.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Pēc tam, kad stājies spēkā ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmums par zaudējumu atlīdzinājumu, Ģenerālprokuratūra triju dienu laikā nosūta finanšu ministrijai zaudējumu atlīdzināšanai un Valsts ieņēmumu dienestam vai attiecīgai pašvaldībai nokavējuma naudas dzēšanai.”

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izslēgt 74.panta otrās daļas 1.punktā vārdus „vai tiesas nolēmuma”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 74.panta trešajā daļā vārdu „personīgo” ar

vārdu „norādīto”.

Saeimas Juridiskais birojs:

Aizstāt likumprojekta 74.panta ceturtajā daļā vārdu „privātpersonu” ar vārdu „personu”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izslēgt 74.panta sesto un septīto daļu.

Saeimas Juridiskais birojs:

Ierosinām likumprojekta 74.panta septīto daļu izteikt kā atsevišķu pantu (tās saturs neatbilst 74.panta nosaukumam) šādā redakcijā:

„75.pants. Pārskats par zaudējumu atlīdzinājumu

Finanšu ministrija reizi gadā (līdz nākamā gada 15.janvārim) sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā pārskatu par visiem attiecīgajā laikposmā saņemtajiem tiesu nolēmumiem vai ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmumiem par zaudējumu atlīdzinājumu izmaksu no valsts budžeta.”

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Papildināt likumprojektu ar jaunu 75.pantu šādā redakcijā:

„75.pants. Pārskats par zaudējumu atlīdzinājumu

Finanšu ministrija reizi gadā (līdz nākamā gada 15.janvārim) sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā pārskatu par visiem attiecīgajā laikposmā saņemtajiem tiesu nolēmumiem vai ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmumiem par zaudējumu atlīdzinājumu izmaksu no valsts budžeta.”;

attiecīgi mainīt turpmāko pantu numerāciju.

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlik. Nr.5

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

Neatbalstīt

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšlik. Nr.29

Atbalstīts

3. Papildināt likumu ar XIV nodaļu šādā redakcijā:

“XIV nodaļa

Likuma subjekta un Kontroles dienesta nepamatotas un nelikumīgas rīcības rezultātā nodarītu zaudējumu atlīdzināšana

64.pants. Nepamatota rīcība

(1) Likuma subjekta rīcība ir nepamatota, ja tas lēmuma pieņemšanas brīdī rīkojies labā ticībā atbilstoši šā likuma noteikumiem, taču vēlāk ir radies viens no šā likuma 68.pantā noteiktajiem zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskajiem pamatiem.

(2) Kontroles dienesta rīcība ir nepamatota, ja tas rīkojies atbilstoši šā likuma noteikumiem, taču vēlāk ir radies viens no šā likuma 68.pantā noteiktajiem zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskajiem pamatiem.

65.pants. Nelikumīga rīcība

(1) Likuma subjekta rīcība ir nelikumīga, ja tā neatbilst šā likuma noteikumiem.

(2) Kontroles dienesta rīcība ir nelikumīga, ja tas, izdodot rīkojumu, ir pārkāpis šā likuma noteikumus.

66.pants. Zaudējums

Zaudējums ir mantiski novērtējams pametums, kas personai radies Kontroles dienesta vai likuma subjekta nepamatotas vai nelikumīgas rīcības rezultātā.

67.pants. Cēloņsakarība

(1) Tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu rodas, ja starp likuma subjekta vai Kontroles dienesta nepamatotu vai nelikumīgu rīcību un personai nodarīto zaudējumu pastāv tieša cēloņsakarība — objektīva saikne starp likuma subjekta vai Kontroles dienesta rīcību un to radītajām laika ziņā sekojošām zaudējumu nodarošām sekām, proti, minētā rīcība ir galvenais faktors, kas nenovēršami radījis šīs sekas.

(2) Cēloņsakarība nepastāv, ja tāds pats zaudējums būtu radies, arī neiestājoties kādam no zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskajiem pamatiem.

68.pants. Zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskais pamats

(1) Zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskais pamats ir šāds:

1) saskaņā ar šā likuma 32.panta 2.¹ daļas noteikumiem izdots Kontroles dienesta rīkojums izbeigt atturēšanos no darījumu veikšanas;

2) atbilstoši šā likuma 32.panta trešās daļas 2.punktam likuma subjektam izsniegts Kontroles dienesta paziņojums par to, ka Kontroles dienests nav konstatējis pamatu izdot šā likuma 32.panta trešās daļas 1.punktā minēto rīkojumu;

3) atbilstoši šā likuma 32.panta piektajai un sestajai daļai izdots Kontroles dienesta rīkojums atcelt rīkojumu, kas izdots saskaņā ar šā likuma 32.panta trešās daļas 1.punkta noteikumiem;

4) ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmums, ar kuru tiek atcelts Kontroles dienesta rīkojums, kas izdots saskaņā ar šā likuma 32.panta 2.¹ daļu vai trešās daļas 1.punktu.

(2) Tiesības uz zaudējumu atlīdzinājumu nerodas no brīža, kad likuma subjekts saskaņā ar šā likuma 32.panta otro daļu ziņojis Kontroles dienestam atbilstoši šā likuma 31.panta prasībām, līdz brīdim, kad Kontroles dienests izdevis rīkojumu saskaņā ar šā likuma 32.panta 2.¹ daļu, ja likuma subjekts ir rīkojies nepamatoti šā likuma izpratnē.

69.pants. Līdzatbildība

Persona nav tiesīga pilnīgi vai daļēji saņemt zaudējuma atlīdzinājumu, ja tā:

1) nav izmantojusi savas zināšanas, spējas un praktiskās iespējas, kā arī nav darījusi visu iespējamo, lai zaudējumu novērstu vai samazinātu;

2) traucējusi izvērtēt darījuma likumību, tajā skaitā nav sniegusi vai nav savlaicīgi sniegusi informāciju, kas nepieciešama (pieprasīta) darījuma izvērtēšanai, sniegusi nepatiesu informāciju, nav bijusi sasniedzama deklarētajā dzīvesvietā vai faktiskajā dzīvesvietā (ja likuma subjektam ir norādīta tās adrese), vai juridiskajā adresē;

3) citā veidā radījusi sev zaudējumus vai izraisījusi šādu zaudējumu rašanos.

70.pants. Atlīdzināmo zaudējumu veidi

Personai ir atlīdzināmi šādi tiešie zaudējumi:

1) atturēšanās no darījumu veikšanas un attiecīgo darbību apturēšanas rezultātā negūtie ienākumi;

2) saistību neizpildes vai nokavējuma rezultātā nodarītie zaudējumi;

3) citi šajā pantā neminētie tiešie zaudējumi, kuri noteikti Civillikumā un kurus persona var pierādīt.

71.pants. Zaudējuma atlīdzinājuma apmēra noteikšana

(1) Nosakot atbilstošu zaudējuma atlīdzinājuma apmēru, ņem vērā likuma subjekta vai Kontroles dienesta rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus, kā arī personas rīcību.

(2) Nosakot zaudējuma atlīdzinājuma apmēru, papildus var ņemt vērā arī citus konkrētajā gadījumā būtiskus apstākļus, ja tos ir iespējams objektīvi pierādīt.

(3) Zaudējumu no summas, kas aprēķināta saskaņā ar šā likuma 70.pantu, atlīdzina šādā apmērā:

1) 100 procentu apmērā — par aprēķināto summu vai summas daļu, kas nepārsniedz 100 000 latu;

2) 75 procentu apmērā — par aprēķināto summas daļu, kas pārsniedz 100 000 latu, bet nepārsniedz 1 000 000 latu;

3) 50 procentu apmērā — par aprēķināto summas daļu, kas pārsniedz 1 000 000 latu.

(4) Personai izmaksājamo zaudējuma atlīdzinājumu par negūtajiem ienākumiem apliek ar nodokļiem un nodevām nodokļu likumos noteiktajā kārtībā.

72.pants. Kārtība, kādā iesniedz un izskata iesniegumu par zaudējuma atlīdzināšanu

(1) Iesniegumu par zaudējuma atlīdzināšanu persona sešu mēnešu laikā no šā likuma 68.pantā minētā tiesiskā pamata iestāšanās dienas iesniedz Ģenerālprokuratūrai. Iesniegumā norāda:

1) iesniedzēja — fiziskās personas vārdu, uzvārdu, adresi un personas kodu, bet, ja tāda nav, — citu informāciju, kas dod iespēju identificēt personu, vai juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) prasījumu;

3) zaudējuma atlīdzināšanas tiesisko pamatu un citus faktus, kas pamato tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu;

4) personas apliecinājumu par to, ka šai personai nebija brīvu finanšu līdzekļu, lai zaudējuma rašanās brīdī izpildītu saistības;

5) bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu, uz kuru zaudējuma atlīdzinājums pārskaitāms.

(2) Iesniegumam pievieno zaudējumu apliecinošos dokumentus un citus pierādījumus.

(3) Ģenerālprokurors vai īpaši pilnvarots prokurors triju mēnešu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē zaudējuma atlīdzināšanas tiesisko pamatu un pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzināšanu un tā apmēru vai par atteikumu atlīdzināt zaudējumu. Ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams ievērot triju mēnešu termiņu, to var pagarināt līdz sešiem mēnešiem, par to rakstveidā informējot iesniedzēju. Ja nepieciešams, ģenerālprokurors vai īpaši pilnvarots prokurors var pieprasīt papildu informāciju.

(4) Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu Ģenerālprokuratūrai persona saucama pie likumā noteiktās atbildības.

73.pants. Ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmuma paziņošana un spēkā esamība

(1) Lēmums par zaudējuma atlīdzināšanu vai par atteikumu atlīdzināt zaudējumu stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots iesniedzējam.

(2) Personai, kura nepiekrīt ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmumam zaudējumu atlīdzināšanas lietā, ir tiesības 30 dienu laikā vērsties tiesā Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā.

74.pants. Zaudējuma atlīdzināšanas lietā pieņemtā lēmuma izpilde

(1) Zaudējuma atlīdzinājumu izmaksā Finanšu ministrija.

(2) Pēc tam kad stājies spēkā ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmums par zaudējuma atlīdzinājumu, Ģenerālprokuratūra triju dienu laikā nosūta Finanšu ministrijai:

1) lēmuma norakstu;

2) informāciju par:

a) fizisko personu — rezidentu — tās vārdu, uzvārdu un personas kodu,

b) fizisko personu — nerezidentu — tās vārdu, uzvārdu un personas kodu vai citu personas identifikācijas informāciju,

c) juridisko personu — rezidentu — tās nosaukumu un reģistrācijas numuru,

d) juridisko personu — nerezidentu — juridiskās personas dibināšanu vai tiesisko reģistrāciju apliecinošā dokumenta kopiju;

3) informāciju par bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu, uz kuru zaudējuma atlīdzinājums pārskaitāms.

(3) Finanšu ministrija mēneša laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz personas norādīto bankas kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu.

(4) Finanšu ministrija saskaņā ar pamatotu lēmumu zaudējuma atlīdzinājumu var izmaksāt pa daļām gada laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas dienas. Finanšu ministrija par savu lēmumu rakstveidā informē personu. Šis lēmums nav apstrīdams un pārsūdzams.

(5) Zaudējumu atlīdzinājumu izmaksā no valsts budžetā īpaši šiem mērķiem paredzētajiem līdzekļiem.

75.pants. Pārskats par zaudējumu atlīdzinājumu

Finanšu ministrija reizi gadā (līdz nākamā gada 15.janvārim) sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam pārskatu par visiem attiecīgajā laikposmā saņemtajiem tiesu nolēmumiem vai ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmumiem par zaudējumu atlīdzinājumu izmaksu no valsts budžeta.

76.pants. Likuma subjekta atbildība

(1) Ja valsts atlīdzina personai likuma subjekta nelikumīgas rīcības dēļ nodarītos zaudējumus, Ģenerālprokuratūra pēc atlīdzinājuma izmaksas vērš regresa prasību pret likuma subjektu.

(2) Pirms regresa prasības vēršanas pret likuma subjektu Ģenerālprokuratūra to informē par pieņemto lēmumu un aicina mēneša laikā labprātīgi atlīdzināt nodarītos zaudējumus.

(3) Regresa kārtībā piedzītie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.”