SAEIMAS PREZIDIJAM

Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi (13)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 11.nr.; 2003, 12.nr.; 2006, 2., 20.nr.; 2007, 14.nr.; 2008, 24.nr.; 2009, 10., 24.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 94., 162.nr.; 2011, 76.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 11.nr.; 2003, 12.nr.; 2006, 2., 20.nr.; 2007, 14.nr.; 2008, 24.nr.; 2009, 10., 24.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 94., 162.nr.; 2011, 76.nr.) šādus grozījumus:

4.pants. Valsts amatpersonas

(1) Valsts amatpersonas ir:

1) Valsts prezidents;

2) Saeimas deputāts;

3) Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs, parlamentārais sekretārs;

4) Valsts prezidenta kancelejas vadītājs un viņa vietnieks, Saeimas Kancelejas direktors un viņa vietnieks;

5) Valsts prezidenta padomnieks, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra biroja vadītājs, padomnieks, konsultants un palīgs;

6) Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks un Latvijas Bankas padomes loceklis;

7) valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis, Valsts kontroles revīzijas departamenta sektora vadītājs;

8) Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, viņa vietnieks un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs;

9) Satversmes aizsardzības biroja direktors un viņa vietnieks;

10) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks, viņa vietnieki, centrālā aparāta nodaļu vadītāji un viņu vietnieki, teritoriālo nodaļu vadītāji un izmeklētāji;

11) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks un viņa vietnieks;

12) tiesībsargs un viņa vietnieks;

13) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes loceklis;

14) pašvaldības domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, pašvaldības izpilddirektors un viņa vietnieks, kā arī pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājs novada pašvaldībā;

15) pašvaldības domes deputāts;

16) valsts vai pašvaldības iestādes vadītājs un viņa vietnieks;

17) vispārējā un specializētā valsts civildienesta ierēdnis;

18) kapitālsabiedrības padomes loceklis, kurš pārstāv Latvijas valsts vai pašvaldības intereses kapitālsabiedrībā, vai valdes loceklis kapitālsabiedrībā, kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus;

19) valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis;

19¹) tādas kapitālsabiedrības valdes loceklis, kurā vienas vai vairāku valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā kopumā vai atsevišķi pārsniedz 50 procentus, un tāds šādas kapitālsabiedrības padomes loceklis, kas pārstāv valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības intereses;

20) valsts vai pašvaldības kapitāla daļas turētāja pārstāvis un tā pilnvarota persona;

21) tiesnesis, prokurors, zvērināts notārs un zvērināts tiesu izpildītājs;

22) Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīrs un militārais darbinieks;

23) (izslēgts ar 12.11.2009. likumu);

24) publiskā iepirkuma komisijas loceklis;

25) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi.

(2)...(4)

1

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs V.Spolītis

Izslēgt 4.panta pirmās daļas 22.punktā vārdus „un militārais darbinieks”.

Atbalstīts

1. Izslēgt 4.panta pirmās daļas 22.punktā vārdus „un militārais darbinieks”.

7.pants. Speciālie valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi

(1) Valsts prezidenta amata savienošanu ar citu amatu nosaka Latvijas Republikas Satversme.

(2) Saeimas deputātiem, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram, ministriem, īpašu uzdevumu ministriem un parlamentārajiem sekretāriem ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu vai Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem;

2) amatu arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā;

3) pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošo darbu;

4) citu amatu vai darbu Saeimā vai Ministru kabinetā, ja to nosaka Saeimas un tās institūciju lēmumi, Ministru kabineta noteikumi vai rīkojumi;

5) amatu, kuru viņi ieņem starptautiskajās organizācijās un institūcijās, ja to nosaka Saeimas lēmumi, Ministru kabineta noteikumi vai rīkojumi.

(3) Latvijas Bankas prezidentam, viņa vietniekam un Latvijas Bankas padomes locekļiem, valsts kontrolierim, Valsts kontroles padomes locekļiem, Valsts kontroles revīzijas departamenta sektoru vadītājiem, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, viņa vietniekam un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāram, Satversmes aizsardzības biroja direktoram un viņa vietniekam, tiesībsargam un viņa vietniekam, Valsts prezidenta kancelejas vadītājam un viņa vietniekam, Saeimas Kancelejas direktoram un viņa vietniekam, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājam, viņa vietniekiem un padomes locekļiem, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram, pārvalžu direktoriem un viņu vietniekiem, teritoriālo iestāžu direktoriem un viņu vietniekiem, tiesnešiem, prokuroriem, zvērinātiem notāriem un zvērinātiem tiesu izpildītājiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam, viņa vietniekiem, centrālā aparāta nodaļu vadītājiem un viņu vietniekiem, teritoriālo nodaļu vadītājiem un izmeklētājiem, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšniekam un viņa vietniekam ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu vai Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2) pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista un radošo darbu;

3) eksperta (konsultanta) darbu, kura izpildes vieta ir citas valsts administrācija, starptautiskā organizācija vai tās pārstāvniecība (misija), ja tas nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi, apstiprinājusi amatā vai kura minēta šā likuma 8.¹ panta vienpadsmitajā daļā.

1. Aizstāt 7.panta trešajā daļā vārdus "Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļiem" ar vārdiem "Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājam un padomes locekļiem".

2

3

Deputāte L.Čigāne

Papildināt likuma 7.panta trešo daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

„4) amatu arodbiedrībā, biedrībā, nodibinājumā vai reliģiskajā organizācijā.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 7.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Latvijas Bankas prezidentam, viņa vietniekam un Latvijas Bankas padomes locekļiem, valsts kontrolierim, Valsts kontroles padomes locekļiem, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam un viņa vietniekam, Satversmes aizsardzības biroja direktoram un viņa vietniekam, tiesībsargam un viņa vietniekam, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājam un padomes locekļiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājam, viņa vietniekiem un padomes locekļiem, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram, pārvalžu direktoriem un viņu vietniekiem, tiesnešiem, prokuroriem, zvērinātiem notāriem un zvērinātiem tiesu izpildītājiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam, viņa vietniekiem, nodaļu vadītājiem, viņu vietniekiem un izmeklētājiem, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšniekam un viņa vietniekam ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu vai Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2) pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista un radošo darbu;

3) eksperta (konsultanta) darbu, kura izpildes vieta ir citas valsts administrācija, starptautiskā organizācija vai tās pārstāvniecība (misija), ja tas nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi, apstiprinājusi amatā vai kura minēta šā likuma 8.¹panta vienpadsmitajā daļā;

4) amatu attiecīgās profesijas vai nozares arodbiedrībā, izņemot šajā daļā minēto institūciju vadītājus;

5) amatu biedrībā, ja tas nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi, apstiprinājusi amatā vai kura minēta šā likuma 8.¹panta vienpadsmitajā daļā, un ja likumā nav noteikts citādi.”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.3

Atbalstīts

2. 7.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Latvijas Bankas prezidentam, viņa vietniekam un Latvijas Bankas padomes locekļiem, valsts kontrolierim, Valsts kontroles padomes locekļiem, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam un viņa vietniekam, Satversmes aizsardzības biroja direktoram un viņa vietniekam, tiesībsargam un viņa vietniekam, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājam un padomes locekļiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājam, viņa vietniekiem un padomes locekļiem, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram, pārvalžu direktoriem un viņu vietniekiem, tiesnešiem, prokuroriem, zvērinātiem notāriem un zvērinātiem tiesu izpildītājiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam, viņa vietniekiem, nodaļu vadītājiem, viņu vietniekiem un izmeklētājiem, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšniekam un viņa vietniekam ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu vai Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2) pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista un radošo darbu;

3) eksperta (konsultanta) darbu, kura izpildes vieta ir citas valsts administrācija, starptautiskā organizācija vai tās pārstāvniecība (misija), ja tas nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi, apstiprinājusi amatā vai kura minēta šā likuma 8.¹panta vienpadsmitajā daļā;

4) amatu attiecīgās profesijas vai nozares arodbiedrībā, izņemot šajā daļā minēto institūciju vadītājus;

5) amatu biedrībā, ja tas nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi, apstiprinājusi amatā vai kura minēta šā likuma 8.¹panta vienpadsmitajā daļā, un ja likumā nav noteikts citādi.”;

(4) Valsts policijas priekšniekam un viņa vietniekam, Drošības policijas priekšniekam un viņa vietniekam, Valsts robežsardzes priekšniekam un viņa vietniekam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam un viņa vietniekam, pašvaldības policijas priekšniekam un viņa vietniekam ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu vai Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2) pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista un radošo darbu.

(5) Pašvaldību domju priekšsēdētājiem, republikas pilsētu domju priekšsēdētāju vietniekiem, pašvaldību izpilddirektoriem un viņu vietniekiem, valsts un pašvaldību iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, pagastu vai pilsētu pārvalžu vadītājiem novadu pašvaldībās, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valžu un padomju locekļiem, kā arī tādu kapitālsabiedrību valžu locekļiem, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, un kapitālsabiedrību padomju locekļiem, kuri pārstāv Latvijas valsts vai pašvaldības intereses kapitālsabiedrībā, ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2) amatu arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā, ja šā panta četrpadsmitajā daļā nav noteikts citādi;

3) pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošo darbu;

3¹) amatu kapitālsabiedrībā, kurā valsts vai pašvaldība ir dalībnieks, ja tas saistīts ar valsts vai pašvaldības interešu pārstāvēšanu šajā sabiedrībā, nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā;

3²) amatu kapitālsabiedrībā, kurā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība ir dalībnieks, ja tas saistīts ar valsts vai pašvaldības interešu pārstāvēšanu šajā sabiedrībā, nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā;

4) citu amatu valsts vai pašvaldības institūcijā, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā;

4¹) eksperta (konsultanta) darbu, kura izpildes vieta ir citas valsts administrācija, starptautiskā organizācija vai tās pārstāvniecība (misija), ja tas nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā.

(5¹) Šā likuma 4.panta pirmās daļas 19.¹ punktā un 2.³ daļā minētajām amatpersonām, kurām šajā pantā nav noteikti īpaši amata savienošanas nosacījumi, ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu, kuru tās ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2) amatu biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā;

3) pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošo darbu;

4) citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā.

(6) Vispārējā un specializētā valsts civildienesta ierēdnis, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kā arī pašvaldības policijas amatpersona un šā likuma 4.panta otrajā un 2.¹ daļā minētās amatpersonas, kurām šajā pantā nav noteikti īpaši amata savienošanas nosacījumi, var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu, kuru tās ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2) pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista un radošo darbu;

2¹) amatu arodbiedrībā;

3) citu amatu, uzņēmuma līguma vai šā panta vienpadsmitajā daļā neminēta pilnvarojuma izpildi, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja;

4) saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā vai reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ja šī savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās valsts vai pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja.

(7) Nacionālo bruņoto spēku komandierim un viņa vietniekam, Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšniekam un viņa vietniekam, departamentu un pārvalžu priekšniekiem, Nacionālo bruņoto spēku veidu komandieriem, vienību komandieriem (priekšniekiem) un garnizonu priekšniekiem ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu vai Saeimas apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2) pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošo darbu.

4

5

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt  7.panta piekto daļu pēc vārdiem „valsts un pašvaldību iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem” ar vārdiem „Valsts prezidenta kancelejas vadītājam un viņa vietniekam, Saeimas Kancelejas direktoram un viņa vietniekam”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 7.panta sestās daļas ievaddaļu pēc vārdiem „Vispārējā un specializētā valsts civildienesta ierēdnis” ar vārdiem „Valsts kontroles revīzijas departamenta sektoru vadītāji, Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs”.

Atbalstīts

Atbalstīts  

papildināt  piekto daļu pēc vārdiem „valsts un pašvaldību iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem” ar vārdiem „Valsts prezidenta kancelejas vadītājam un viņa vietniekam, Saeimas Kancelejas direktoram un viņa vietniekam”;

papildināt sestās daļas ievaddaļu pēc vārdiem „Vispārējā un specializētā valsts civildienesta ierēdnis” ar vārdiem „Valsts kontroles revīzijas departamenta sektoru vadītāji, Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs”;

(8) Pārējiem Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīriem, militārajiem darbiniekiem un civilajiem darbiniekiem ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, uzņēmuma līguma, šā panta vienpadsmitajā daļā neminēta pilnvarojuma izpildi vai saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā vai reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ja šī savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta Nacionālo bruņoto spēku komandiera vai viņa pilnvarotas amatpersonas rakstveida atļauja.

6

7

8

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs V.Spolītis

Izslēgt 7.panta astotajā daļā vārdus „militārajiem darbiniekiem”.

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs V.Spolītis

Papildināt likuma 7.panta astoto daļu ar šādiem vārdiem „(uz civilu valsts iestādi vai uz valsts drošības iestādi pārvietotie Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīri rakstveida atļauju amatu savienošanai saņem no attiecīgās iestādes vadītāja, kurš iecēlis viņu amatā)”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 7. panta astoto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja profesionālā dienesta karavīrs likumā noteiktajā kārtībā uz noteiktu laiku iecelts amatā civilā valsts iestādē vai valsts drošības iestādē, rakstveida atļauju amatu savienošanai izsniedz tās iestādes vadītājs, kurš viņu iecēlis amatā."

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.8

Atbalstīts

izslēgt astotajā daļā vārdus „militārajiem darbiniekiem”;

papildināt  astoto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja profesionālā dienesta karavīrs likumā noteiktajā kārtībā uz noteiktu laiku iecelts amatā civilā valsts iestādē vai valsts drošības iestādē, rakstveida atļauju amatu savienošanai izsniedz tās iestādes vadītājs, kurš viņu iecēlis amatā.";

2. Papildināt 7.pantu ar 11.¹ daļu šādā redakcijā:

„(11¹) Valsts amatpersonai, kurai šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, 5.¹, sestajā, septītajā vai astotajā daļā noteikti speciālie amatu savienošanas ierobežojumi, atļauts savienot savu amatu ar amatu Valsts prezidenta izveidotā komisijā, padomē vai Ordeņu kapitulā, ja tas nerada interešu konfliktu. Šādai amatu savienošanai nav nepieciešams saņemt rakstveida atļauju.”

papildināt pantu ar 11.¹ daļu šādā redakcijā:

„(11¹) Valsts amatpersonai, kurai šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, 5.¹, sestajā, septītajā vai astotajā daļā noteikti speciālie amatu savienošanas ierobežojumi, atļauts savienot savu amatu ar amatu Valsts prezidenta izveidotā komisijā, padomē vai Ordeņu kapitulā, ja tas nerada interešu konfliktu. Šādai amatu savienošanai nav nepieciešams saņemt rakstveida atļauju.”

8.¹ pants. Valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumu izpildes kārtība, ja amata savienošanai nepieciešama atļauja

(1)...(10)

(11) Par šā likuma 7.panta trešās daļas 3.punktā minētās atļaujas izsniegšanu Latvijas Bankas padomes locekļiem lemj Latvijas Bankas prezidents, Valsts kontroles padomes locekļiem — valsts kontrolieris, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja vietniekam un sekretāram — Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam un Satversmes aizsardzības biroja direktoram — Ministru prezidents, Satversmes tiesas tiesnešiem (arī priekšsēdētājam un viņa vietniekam) — Satversmes tiesas rīcības sēde, citiem tiesnešiem — attiecīgās tiesas priekšsēdētājs, rajonu (pilsētu) un apgabaltiesu priekšsēdētājiem — tieslietu ministrs, ģenerālprokuroram — Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļiem (arī priekšsēdētājam) — ekonomikas ministrs, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekļiem (arī priekšsēdētāja vietniekam) — attiecīgās padomes priekšsēdētājs. Par attiecīgo atļauju izsniegšanu citām šā likuma 7.panta trešajā daļā minētajām amatpersonām, kuras amatā iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi Saeima, lemj Saeimas Prezidijs.

3. Aizstāt 8.¹ panta vienpadsmitajā daļā vārdus "Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļiem (arī priekšsēdētājam) – ekonomikas ministrs" ar vārdiem "Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes locekļiem".

9

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt likumprojekta 3.pantu šādā redakcijā:

„3. 8.¹ panta vienpadsmitajā daļā:

papildināt daļu pēc vārdiem un skaitļa „trešās daļas 3.punktā”  ar vārdiem un skaitli  „un 5.punktā”;

izslēgt pēc vārdiem „Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja vietniekam”   vārdus „un sekretāram”;

izslēgt vārdus “(arī priekšsēdētājam) – ekonomikas ministrs”.”

Atbalstīts

3. 8.¹ panta vienpadsmitajā daļā:

papildināt daļu pēc vārdiem un skaitļa „trešās daļas 3.punktā” ar vārdiem un skaitli  „un 5.punktā”;

izslēgt pēc vārdiem „Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja vietniekam”   vārdus „un sekretāram”;

izslēgt vārdus “(arī priekšsēdētājam) – ekonomikas ministrs”.”

13.pants. Vispārīgie dāvanu pieņemšanas ierobežojumi

(1) Valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, ir atļauts pieņemt dāvanas šā likuma 13.¹ panta pirmajā daļā minētajos gadījumos. Ārpus amata pienākumu pildīšanas valsts amatpersonai ir atļauts pieņemt dāvanas, ievērojot šā likuma 13.² pantā noteiktos ierobežojumus.

(2) Dāvana šā likuma izpratnē ir jebkurš mantisks vai citāda veida labums (tai skaitā pakalpojumi, tiesību piešķiršana, nodošana, atbrīvošana no pienākuma, atteikšanās no kādas tiesības, kā arī citas darbības, kuru rezultātā rodas kāds labums), kura tiešs vai netiešs guvējs ir valsts amatpersona.

 (3) Par dāvanu šā likuma izpratnē nav uzskatāmi:

1) ziedi;

2) suvenīri, grāmatas vai reprezentācijas priekšmeti, ja no vienas personas gada laikā saņemto suvenīru, grāmatu vai reprezentācijas priekšmetu kopējā vērtība naudas izteiksmē nepārsniedz vienas minimālās mēnešalgas apmēru;

3) apbalvojumi, balvas vai godalgas, kuru pasniegšana paredzēta ārējos normatīvajos aktos;

4) jebkuri labumi un garantijas, ko valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina valsts vai pašvaldības institūcija, kurā attiecīgā persona pilda amata pienākumus;

5) pakalpojumi un dažāda veida atlaides, ko piedāvā komercsabiedrības, individuālie komersanti, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības un kas ir publiski pieejamas.

10

11

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs V.Spolītis

Papildināt likuma 13.panta trešās daļas 5.punktu ar vārdiem „tai skaitā īpašas atlaides kādas nozares vai profesijas pārstāvjiem, kā arī starptautisko operāciju un misiju dalībniekiem”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 13.panta trešo  daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) pakalpojumi un atlaides, ko piedāvā komercsabiedrības, individuālie komersanti, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības un kas īpaši paredzētas Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīriem, kuri bijuši starptautisko operāciju dalībnieki."

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā nr.11

Atbalstīts

4. Papildināt 13.panta trešo  daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) pakalpojumi un atlaides, ko piedāvā komercsabiedrības, individuālie komersanti, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības un kas īpaši paredzētas Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīriem, kuri bijuši starptautisko operāciju dalībnieki."

13.¹ pants. Speciālie dāvanu pieņemšanas ierobežojumi, pildot valsts amatpersonas pienākumus

(1) Valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, ir atļauts pieņemt diplomātiskās dāvanas (dāvanas, ko ārvalsts delegācija vai oficiāla amatpersona pasniedz Latvijas valsts amatpersonai diplomātiskajā protokolā noteiktajā kārtībā), kā arī dāvanas, kuras pasniedz:

1) ārvalstu amatpersonas Latvijas valsts amatpersonām oficiālo vai darba vizīšu laikā Latvijā;

2) ārvalstu delegācijas vai amatpersonas valsts, oficiālo vai darba vizīšu laikā ārvalstīs;

3) ārvalstu amatpersonas Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās strādājošajām valsts amatpersonām;

4) valsts amatpersonai kā valsts vai pašvaldības institūcijas pārstāvim valsts svētkos, atceres un atzīmējamās dienās;

5) valsts amatpersonai tā valsts vai pašvaldības institūcija, kurā attiecīgā persona pilda amata pienākumus.

(2) Valsts amatpersonai, kamēr tā ir valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvis kapitālsabiedrībā, kā arī divus gadus pēc šo pienākumu pildīšanas beigām ir aizliegts pieņemt dāvanas no attiecīgās kapitālsabiedrības un tās pārvaldes institūcijas locekļiem.

(3) Diplomātiskās dāvanas un dāvanas, kas tiek pieņemtas šā panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā minētajos gadījumos, ir attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas īpašums.

(07.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.06.2007.)

4. Izteikt 13.¹ pantu šādā redakcijā:

„13.¹ pants. Speciālie dāvanu pieņemšanas ierobežojumi, pildot valsts amatpersonas pienākumus

(1) Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam un ārlietu ministram, pildot amata pienākumus, kā arī minēto amatpersonu laulātajiem valsts, oficiālo un darba vizīšu ietvaros Latvijā vai ārvalstīs ir atļauts pieņemt diplomātiskās dāvanas, ar kurām pēc iepriekšējas saskaņošanas apmainās valstu vadītāji, parlamentu priekšsēdētāji, valdību vadītāji vai ārlietu ministri diplomātiskajā protokolā noteiktajā kārtībā.

(2) Valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, ir atļauts pieņemt arī dāvanas, kuras pasniedz:

1) valsts, oficiālo un darba vizīšu ietvaros Latvijā vai ārvalstīs;

2) ārvalstu vai starptautisko organizāciju amatpersonas Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās strādājošajām valsts amatpersonām;

3) valsts amatpersonai kā valsts vai pašvaldības institūcijas pārstāvim valsts svētkos, atceres un atzīmējamās dienās;

4) valsts amatpersonai tā valsts vai pašvaldības institūcija, kurā attiecīgā persona pilda amata pienākumus.

(3) Valsts amatpersonai, kamēr tā ir valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvis kapitālsabiedrībā, kā arī divus gadus pēc šo pienākumu pildīšanas beigām ir aizliegts pieņemt dāvanas no attiecīgās kapitālsabiedrības un tās pārvaldes institūcijas locekļiem.

(4) Diplomātiskās dāvanas un dāvanas, kas tiek pieņemtas šā panta otrās daļas 1., 2. vai 3.punktā minētajos gadījumos, ir attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas īpašums.

(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā reģistrējamas, novērtējamas, izmantojamas un izpērkamas diplomātiskās un šā panta otrajā daļā minētās dāvanas, kas saskaņā ar šo likumu ir valsts vai pašvaldības institūcijas īpašums.”

5. Izteikt 13.¹ pantu šādā redakcijā:

„13.¹ pants. Speciālie dāvanu pieņemšanas ierobežojumi, pildot valsts amatpersonas pienākumus

(1) Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam un ārlietu ministram, pildot amata pienākumus, kā arī minēto amatpersonu laulātajiem valsts, oficiālo un darba vizīšu ietvaros Latvijā vai ārvalstīs ir atļauts pieņemt diplomātiskās dāvanas, ar kurām pēc iepriekšējas saskaņošanas apmainās valstu vadītāji, parlamentu priekšsēdētāji, valdību vadītāji vai ārlietu ministri diplomātiskajā protokolā noteiktajā kārtībā.

(2) Valsts amatpersonai, pildot amata pienākumus, ir atļauts pieņemt arī dāvanas, kuras pasniedz:

1) valsts, oficiālo un darba vizīšu ietvaros Latvijā vai ārvalstīs;

2) ārvalstu vai starptautisko organizāciju amatpersonas Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās strādājošajām valsts amatpersonām;

3) valsts amatpersonai kā valsts vai pašvaldības institūcijas pārstāvim valsts svētkos, atceres un atzīmējamās dienās;

4) valsts amatpersonai tā valsts vai pašvaldības institūcija, kurā attiecīgā persona pilda amata pienākumus.

(3) Valsts amatpersonai, kamēr tā ir valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvis kapitālsabiedrībā, kā arī divus gadus pēc šo pienākumu pildīšanas beigām ir aizliegts pieņemt dāvanas no attiecīgās kapitālsabiedrības un tās pārvaldes institūcijas locekļiem.

(4) Diplomātiskās dāvanas un dāvanas, kas tiek pieņemtas šā panta otrās daļas 1., 2. vai 3.punktā minētajos gadījumos, ir attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas īpašums.

(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā reģistrējamas, novērtējamas, izmantojamas un izpērkamas diplomātiskās un šā panta otrajā daļā minētās dāvanas, kas saskaņā ar šo likumu ir valsts vai pašvaldības institūcijas īpašums.”

13.³ pants. Dāvanu reģistrācijas, novērtēšanas, izmantošanas un izpirkšanas kārtība

(1) Diplomātiskās dāvanas reģistrē Ārlietu ministrijas Vienotā valsts protokola reģistrā, un par to izmantošanu lemj ārlietu ministrs vai Ministru prezidents, ja diplomātisko dāvanu pieņēmis pats ārlietu ministrs.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā reģistrējamas, novērtējamas, izmantojamas un izpērkamas citas dāvanas, kas pieņemtas, pildot valsts amatpersonas pienākumus, un kas saskaņā ar šo likumu ir valsts vai pašvaldības institūcijas īpašums.

5. Izslēgt 13.³ pantu.

6. Izslēgt 13.³ pantu.

12

13

Deputāts A.Loskutovs

Papildināt likumu ar 31.pantu šādā redakcijā:

„31.pants. Sabiedrības informēšana par pārkāpumu

(1) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Valsts ieņēmumu dienestam, citām valsts iestādēm atbilstoši šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ir pienākums par valsts amatpersonas darbībā konstatētajiem šā likuma pārkāpumiem informēt sabiedrību, ievietojot institūcijas mājaslapā internetā šādu informāciju:

1) valsts amatpersonas vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu;

2) šā likuma tiesību normu, kas pārkāpta;

3) pārkāpuma būtību un tā izdarīšanas laiku;

4) pieņemto lēmumu (nolēmumu);

5) lēmuma (nolēmuma) spēkā stāšanās un izpildes datumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas informāciju ievieto mājaslapā internetā pēc lēmuma (nolēmuma) spēkā stāšanās, kad beidzies termiņš tā apstrīdēšanai vai pārsūdzēšanai, un tā sabiedrībai ir pieejama ne ilgāk kā gadu no dienas, kad izpildīts attiecīgais lēmums (nolēmums).

(3) Šajā pantā minētais neattiecas uz valsts drošības iestāžu amatpersonu un citu valsts amatpersonu, uz kurām attiecas likumā „Par valsts noslēpumu” noteiktie informācijas izpaušanas ierobežojumi, pārkāpumiem.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt likumu ar 31.pantu šādā redakcijā:

„31.pants. Sabiedrības informēšana par pārkāpumu

(1) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Valsts ieņēmumu dienestam atbilstoši šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ir pienākums par valsts amatpersonas darbībā konstatētajiem šā likuma pārkāpumiem informēt sabiedrību, ievietojot informāciju attiecīgās institūcijas mājaslapā internetā.

(2) Par šā likuma pārkāpumiem, kurus ir izdarījuši Satversmes tiesas tiesneši, sabiedrību informē Satversmes tiesa, par pārkāpumiem, kurus ir izdarījuši tiesneši, – Augstākās tiesas tiesnešu disciplinārkolēģija, bet par pārkāpumiem, kurus izdarījuši prokurori, – Ģenerālprokuratūra.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās institūcijas mājaslapā internetā ievieto šādu informāciju:

1) valsts amatpersonas vārds, uzvārds un ieņemamais amats;

2) šā likuma tiesību norma, kas pārkāpta;

3) pārkāpuma būtība un tā izdarīšanas laiks;

4) pieņemtais lēmums (nolēmums);

5) lēmuma (nolēmuma) spēkā stāšanās un izpildes datums.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas (amatpersonas) informāciju ievieto mājaslapā internetā pēc lēmuma (nolēmuma) spēkā stāšanās, kad beidzies tā apstrīdēšanai vai pārsūdzēšanai paredzētais termiņš, un šī informācija attiecīgās institūcijas mājaslapā internetā ir pieejama ne ilgāk kā gadu no dienas, kad izpildīts attiecīgais lēmums (nolēmums).

(5) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētais neattiecas uz pārkāpumiem, ko izdarījušas valsts drošības iestāžu amatpersonas un citas valsts amatpersonas, uz kurām attiecas likumā „Par valsts noslēpumu” noteiktie informācijas izpaušanas ierobežojumi.”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.13

Atbalstīts

7. Papildināt likumu ar 31.pantu šādā redakcijā:

„31.pants. Sabiedrības informēšana par pārkāpumu

(1) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Valsts ieņēmumu dienestam atbilstoši šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ir pienākums par valsts amatpersonas darbībā konstatētajiem šā likuma pārkāpumiem informēt sabiedrību, ievietojot informāciju attiecīgās institūcijas mājaslapā internetā.

(2) Par šā likuma pārkāpumiem, kurus ir izdarījuši Satversmes tiesas tiesneši, sabiedrību informē Satversmes tiesa, par pārkāpumiem, kurus ir izdarījuši tiesneši, – Augstākās tiesas tiesnešu disciplinārkolēģija, bet par pārkāpumiem, kurus izdarījuši prokurori, – Ģenerālprokuratūra.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās institūcijas mājaslapā internetā ievieto šādu informāciju:

1) valsts amatpersonas vārds, uzvārds un ieņemamais amats;

2) šā likuma tiesību norma, kas pārkāpta;

3) pārkāpuma būtība un tā izdarīšanas laiks;

4) pieņemtais lēmums (nolēmums);

5) lēmuma (nolēmuma) spēkā stāšanās un izpildes datums.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas (amatpersonas) informāciju ievieto mājaslapā internetā pēc lēmuma (nolēmuma) spēkā stāšanās, kad beidzies tā apstrīdēšanai vai pārsūdzēšanai paredzētais termiņš, un šī informācija attiecīgās institūcijas mājaslapā internetā ir pieejama ne ilgāk kā gadu no dienas, kad izpildīts attiecīgais lēmums (nolēmums).

(5) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētais neattiecas uz pārkāpumiem, ko izdarījušas valsts drošības iestāžu amatpersonas un citas valsts amatpersonas, uz kurām attiecas likumā „Par valsts noslēpumu” noteiktie informācijas izpaušanas ierobežojumi.”

Pārejas noteikumi

1...17.

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 18.punktu šādā redakcijā:

„18. Līdz šā likuma 13.¹ panta piektajā daļā minēto noteikumu izdošanai, bet ne vēlāk kā līdz 2012.gada 1.decembrim, ir piemērojami Ministru kabineta 2008.gada 28.oktobra noteikumi Nr.888 "Kārtība, kādā reģistrējamas, novērtējamas, izmantojamas un izpērkamas dāvanas, kas pieņemtas, pildot valsts amatpersonas pienākumus, un kas ir valsts vai pašvaldības institūcijas īpašums", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

8. Papildināt pārejas noteikumus ar 18.punktu šādā redakcijā:

„18. Līdz šā likuma 13.¹ panta piektajā daļā minēto noteikumu izdošanai, bet ne vēlāk kā līdz 2012.gada 1.decembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2008.gada 28.oktobra noteikumi Nr.888 "Kārtība, kādā reģistrējamas, novērtējamas, izmantojamas un izpērkamas dāvanas, kas pieņemtas, pildot valsts amatpersonas pienākumus, un kas ir valsts vai pašvaldības institūcijas īpašums", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”