Saeimas Prezidijam

Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(19)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt likumā "Par nodokļiem un nodevām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7.nr.; 1996, 15.nr.; 1997, 24.nr.; 1998, 2., 18., 22., 24.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 11.nr.; 2001, 3., 8., 12.nr.; 2002, 2., 22.nr.; 2003, 2., 6., 8., 15., 22.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 2., 11.nr.; 2006, 1., 9., 13., 20., 24.nr.; 2007, 3., 7., 12.nr.; 2008, 1., 6., 13.nr.; 2009, 2., 11., 13., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200., 205.nr.; 2010, 91., 101., 131., 151., 157., 178., 183., 206.nr.; 2011, 68., 80., 85., 169.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt likumā “Par nodokļiem un nodevām” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 7.nr.; 1996, 15.nr.; 1997, 24.nr.; 1998, 2., 18., 22., 24.nr.; 1999, 24.nr.; 2000, 11.nr.; 2001, 3., 8., 12.nr.; 2002, 2., 22.nr.; 2003, 2., 6., 8., 15., 22.nr.; 2004, 9.nr.; 2005, 2., 11.nr.; 2006, 1., 9., 13., 20., 24.nr.; 2007, 3., 7., 12.nr.; 2008, 1., 6., 13.nr.; 2009, 2., 11., 13., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200., 205.nr.; 2010, 91., 101., 131., 151., 157., 178., 183., 206.nr.; 2011, 68., 80., 85., 169.nr.) šādus grozījumus:

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

28) nodokļu prasījums — nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu pamatparāda summas, kā arī nokavējuma naudas un soda naudas samaksas prasījums. Minētais termins attiecināms arī uz maksājumiem, kas iekasējami Eiropas Savienības dalībvalsts, tās teritoriālās vai administratīvās vienības budžetā vai Eiropas Savienības budžetā. Savstarpējās palīdzības prasījumos šis termins ietver arī ar šo prasījumu piedziņu saistītās izmaksas.

1. Papildināt 1.pantu ar 28. un 29.punktu šādā redakcijā:

"28) transfertcena – preču vai pakalpojumu cena (vērtība), kas piemērota darījumā starp saistītām personām (uzņēmumiem), no kuriem viens ir ārvalstu uzņēmums;

1. Papildināt 1.pantu ar 29. un 30.punktu šādā redakcijā:

“29) transfertcena — preču vai pakalpojumu cena (vērtība), kas piemērota darījumā starp saistītām personām (uzņēmumiem), no kurām viena ir ārvalstu uzņēmums;

29) riska adrese – nodokļu maksātāja – juridiskās personas adrese, ja:

a) norādītajā adresē un reģistrētās struktūrvienības adresē saimnieciskā darbība nevar tikt veikta,

b) šī adrese vai komercsabiedrības vienīgā dalībnieka vai vienīgās amatpersonas deklarētās dzīvesvietas adrese ir valsts sociālās aprūpes centra, patversmes vai ieslodzījuma vietas adrese."

1

2

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt likuma 1.panta 29.punktu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 1.panta 29.punktu šādā redakcijā:

„30) riska adrese – nodokļu maksātāja adrese, ja pastāv vismaz viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a) Valsts ieņēmumu dienests ir konstatējis, ka ne nodokļu maksātāja juridiskajā adresē, ne reģistrētās struktūrvienības, ja tāda ir, adresē saimniecisko darbību nav iespējams veikt;

b) nodokļu maksātāja juridiskā adrese vai komercsabiedrības vienīgā dalībnieka vai vienīgās amatpersonas deklarētās dzīvesvietas adrese ir sociālās institūcijas, kas personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām nodrošina īslaicīgas uzturēšanās iespējas, vai ieslodzījuma vietas adrese.”

Neatbalstīts

Atbalstīts

30) riska adrese — nodokļu maksātāja adrese, ja pastāv vismaz viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a) Valsts ieņēmumu dienests ir konstatējis, ka ne nodokļu maksātāja juridiskajā adresē, ne reģistrētās struktūrvienības, ja tāda ir, adresē saimniecisko darbību nav iespējams veikt,

b) nodokļu maksātāja juridiskā adrese vai komercsabiedrības vienīgā dalībnieka vai vienīgās amatpersonas deklarētās dzīvesvietas adrese ir sociālās institūcijas, kas personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām nodrošina īslaicīgas uzturēšanās iespējas, vai ieslodzījuma vietas adrese.”

14.pants. Nodokļu maksātāju klasifikācija

(8¹) Piemērojot šā panta astotās daļas 4.punktu, par nodokļu maksātāju tiks uzskatīta persona, kurai ir piešķirtas un kura regulāri (vairāk nekā vienu reizi taksācijas periodā) izmanto pilnvaras noslēgt līgumus tās juridiskās, fiziskās vai citas personas vārdā, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta normatīvajos aktos par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām minētajās valstīs vai teritorijās.

2. Izteikt 14.panta 8.¹ daļu šādā redakcijā:

"(8¹) Piemērojot šā panta astotās daļas 4.punktu, par nodokļu maksātāju tiek uzskatīta persona, kurai ir piešķirtas un kura regulāri (vairāk nekā vienu reizi taksācijas periodā) izmanto pilnvaras noslēgt līgumus tās juridiskās, fiziskās vai citas personas vārdā, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta kādā no:

1) normatīvajos aktos par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām minētajām valstīm vai teritorijām;

2. Izteikt 14.panta 8.¹ daļu šādā redakcijā:

“(8¹) Piemērojot šā panta astotās daļas 4.punktu, par nodokļu maksātāju tiek uzskatīta persona, kurai ir piešķirtas un kura regulāri (vairāk nekā vienu reizi taksācijas periodā) izmanto pilnvaras noslēgt līgumus tās fiziskās, juridiskās vai citas personas vārdā, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta kādā no:

1) normatīvajos aktos par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām minētajām valstīm vai teritorijām;

2) valstīm, ar kuru Latvijas Republikai nav noslēgti starptautiskie līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, izņemot Eiropas Savienības dalībvalstis."

3

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likuma 14.panta 8.¹ daļas 2.punktā vārdus ‘’nav noslēgti starptautiskie līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu’’ ar vārdiem ‘’nav noslēgts starptautiskais līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu’’.

Atbalstīts

2) valstīm, ar kuru Latvijas Republikai nav noslēgts starptautisks līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, izņemot Eiropas Savienības dalībvalstis.”

15.pants. Nodokļu maksātāju pienākumi

(1) Nodokļu maksātāju vispārīgie pienākumi ir šādi:

3. 15.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 13.punktu šādā redakcijā:

"13) šajā likumā noteiktajos gadījumos ievērot aizliegumu pildīt maksājumu saistības vai veikt darījumus ar nodokļu maksātājiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienests apturējis saimniecisko darbību, izņemot šā likuma 34.¹ panta desmitajā daļā paredzēto gadījumu.";

4

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt likuma 15.panta pirmās daļas 13.punktu.

Neatbalstīts

3. 15.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 13.punktu šādā redakcijā:

“13) šajā likumā noteiktajos gadījumos ievērot aizliegumu pildīt maksājumu saistības vai veikt darījumus ar nodokļu maksātājiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienests apturējis saimniecisko darbību, izņemot šā likuma 34.¹ panta desmitajā daļā paredzēto gadījumu.”;

(3) Fiziskajām personām, ja tās ir darba devēji, un komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām un citām privāto tiesību juridiskajām personām kā nodokļu maksātājiem ir šādi papildu pienākumi:

5) šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā iesniegt nodokļu administrācijai informatīvo deklarāciju par visiem iepriekšējā mēnesī atsevišķi veiktajiem darījumiem skaidrā naudā (arī par pirkumiem), kuri pārsniedz trīs tūkstošus latu;

aizstāt trešās daļas 5.punktā vārdus "trīs tūkstošus" ar vārdu "tūkstoti".

aizstāt trešās daļas 5.punktā vārdus “trīs tūkstošus” ar vārdu “tūkstoš”.

4. Papildināt likumu ar 15.² pantu šādā redakcijā:

"15.² pants. Nodokļu maksātāja pienākums sniegt informāciju par darījumiem ar saistītajām personām

(1) Šajā pantā paredzētās prasības pamatot darījuma (cenas) atbilstību tirgus vērtībai (cenai) attiecas uz likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" minētajiem nodokļu maksātājiem – rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām, kuri veic darījumus ar:

1) saistītām personām (uzņēmumiem), kas ir ārvalstu sabiedrības;

2) saistītām personām (uzņēmumiem), kas ar nodokļu maksātāju veido likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 14.¹ pantā noteikto uzņēmumu grupu;

3) komercsabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām, kuras ir atbrīvotas no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai kuras izmanto Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides;

4) šā likuma 1.panta 18.punktā minētajām fiziskajām personām;

5) citām komercsabiedrībām vai personām, ja tās atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās.

(2) Nodokļu maksātājs šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, ja tā neto apgrozījums pārskata gadā pārsniedz vienu miljonu latu un darījuma summa pārsniedz 10 000 latu, darījumu vērtības (cenas) atbilstību tirgus vērtībai (cenai) pamato, norādot šādu informāciju:

1) nodokļu maksātāja darbības nozares vispārējs apraksts – īss nodokļu maksātāja pēdējo gadu darbības izklāsts, kas ietver:

a) informāciju par nozari (attīstības tendences, raksturīgākās īpatnības), kurā nodokļu maksātājs darbojas,

b) ekonomisko un juridisko faktoru analīzi, kas ietekmē nodokļu maksātāja preču un pakalpojumu cenu noteikšanu,

c) attiecīgās komercdarbības vides raksturojumu (konkurence, realizācijas iespējas un citi tirgus faktori),

d) nemateriālā īpašuma aprakstu, kam varētu būt potenciāla ietekme nodokļu maksātāja un ar to saistītā uzņēmuma darījuma vērtības (cenas) noteikšanā,

e) informāciju par darījumos veiktajām funkcijām, uzņemtajiem riskiem un izmatotajiem (iesaistītajiem) aktīviem;

2) nodokļu maksātāja un ar to saistīto personu grupu organizatoriskā un juridiskā struktūra un to savstarpējā saistība;

3) informācija par nodokļu maksātāja darbības stratēģiju – tirgus stratēģiju, produkcijas (pakalpojumu) izplatīšanas mārketinga stratēģiju un vadības stratēģiju, kas var ietekmēt cenu noteikšanu darījumam ar saistīto personu;

4) saistīto personu savstarpējos komercdarbības procesus paskaidrojoša informācija – saistīto personu grupas locekļu funkcijas, ar tām saistītie riski un izmantotie aktīvi, kā arī iesaistīto pušu loma un atbildība, informācija par nodokļu maksātāja darbības reorganizāciju, kuras rezultātā saistītiem uzņēmumiem tiek nodotas vai no tiem tiek pārņemtas uzņēmējdarbības funkcijas, aktīvi vai riski par tirgus cenai atbilstošo atlīdzību;

5) produkta vai pakalpojuma apraksts, kas attiecas uz konkrēto darījumu ar saistīto personu;

6) darījumi ar saistīto uzņēmumu un ar uzņēmumu saistīto personu, līgumiskie nosacījumi;

7) nodokļu maksātāja turpmākās darbības prognoze atbilstoši noslēgtajam darījumam ar saistīto personu;

8) izvēlētās metodes apraksts, lai noteiktu darījuma cenas (vērtības) atbilstību tirgus cenai (vērtībai);

9) atkarībā no izvēlētās metodes – salīdzināmu nesaistītu komersantu finanšu rādītāju analīze vai nesaistītu komersantu salīdzināma darījuma cenas un piemērota atbilstoša darījuma cenas analīze;

10) citi dokumenti, kas pamato piemēroto cenu darījumos ar saistītiem uzņēmumiem – savstarpēji līgumi, izmaksas pamatojoši dokumenti, uzņēmuma valdes, akcionāru (daļu turētāju) padomes sapulču lēmumi.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto informāciju nodokļu maksātājs glabā piecus gadus un iesniedz nodokļu administrācijai mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

(4) Ja nodokļu maksātājs šā panta otrajā daļā minēto informāciju neiesniedz noteiktajā termiņā, nodokļu administrācija nosaka darījumu tirgus cenu (vērtību) pēc tās rīcībā esošās informācijas."

4. Papildināt likumu ar 15.² pantu šādā redakcijā:

“15.² pants. Nodokļu maksātāja pienākums sniegt informāciju par darījumiem ar saistītām personām

(1) Šajā pantā paredzētā prasība pamatot darījuma (cenas) atbilstību tirgus cenai (vērtībai) attiecas uz likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” minētajiem nodokļu maksātājiem — rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām, kuri veic darījumus ar:

1) saistītām personām (uzņēmumiem), kas ir ārvalstu sabiedrības;

2) saistītām personām (uzņēmumiem), kas ar nodokļu maksātāju veido likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 14.¹ pantā noteikto uzņēmumu grupu;

3) komercsabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām, kuras ir atbrīvotas no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai kuras izmanto Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides;

4) šā likuma 1.panta 18.punktā minētajām fiziskajām personām;

5) citām komercsabiedrībām vai personām, ja tās atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās.

(2) Nodokļu maksātājs šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, ja tā neto apgrozījums pārskata gadā pārsniedz vienu miljonu latu un darījuma summa pārsniedz 10 000 latu, darījumu cenas (vērtības) atbilstību tirgus cenai (vērtībai) pamato, norādot šādu informāciju:

1) nodokļu maksātāja darbības nozares vispārēju aprakstu — īsu nodokļu maksātāja pēdējo gadu darbības izklāstu, kas ietver:

a) informāciju par nozari (attīstības tendences, raksturīgākās īpatnības), kurā nodokļu maksātājs darbojas,

b) to ekonomisko un juridisko faktoru analīzi, kuri ietekmē nodokļu maksātāja preču un pakalpojumu cenu noteikšanu,

c) attiecīgās komercdarbības vides raksturojumu (konkurence, realizācijas iespējas un citi tirgus faktori),

d) tā nemateriālā īpašuma aprakstu, kuram varētu būt potenciāla ietekme nodokļu maksātāja un ar to saistīta uzņēmuma darījuma cenas (vērtības) noteikšanā,

e) informāciju par darījumos veiktajām funkcijām, uzņemtajiem riskiem un izmantotajiem (iesaistītajiem) aktīviem;

2) nodokļu maksātāja un ar to saistītu personu grupu organizatorisko un juridisko struktūru un to savstarpējo saistību;

3) informāciju par nodokļu maksātāja darbības stratēģiju — tirgus stratēģiju, produkcijas (pakalpojumu) izplatīšanas mārketinga stratēģiju un vadības stratēģiju, kas var ietekmēt cenu noteikšanu darījumam ar saistītu personu;

4) saistītu personu savstarpējos komercdarbības procesus paskaidrojošu informāciju — saistītu personu grupas locekļu funkcijas, ar tām saistītos riskus un izmantotos aktīvus, kā arī iesaistīto pušu lomu un atbildību, informāciju par nodokļu maksātāja darbības reorganizāciju, kuras rezultātā saistītiem uzņēmumiem tiek nodotas vai no tiem tiek pārņemtas uzņēmējdarbības funkcijas, aktīvi vai riski par tirgus cenai atbilstošo atlīdzību;

5) tā produkta vai pakalpojuma aprakstu, kurš attiecas uz konkrēto darījumu ar saistītu personu;

6) līguma nosacījumus darījumos ar saistītu uzņēmumu un ar uzņēmumu saistītu personu;

7) nodokļu maksātāja turpmākās darbības prognozi atbilstoši noslēgtajam darījumam ar saistītu personu;

8) izvēlētās metodes aprakstu, lai noteiktu darījuma cenas (vērtības) atbilstību tirgus cenai (vērtībai);

9) atkarībā no izvēlētās metodes — salīdzināmu nesaistītu komersantu finanšu rādītāju analīzi vai nesaistītu komersantu salīdzināma darījuma cenas (vērtības) un piemērota atbilstoša darījuma cenas (vērtības) analīzi;

10) citus dokumentus, kas pamato piemēroto cenu (vērtību) darījumos ar saistītiem
uzņēmumiem, — savstarpējos līgumus, izmaksas pamatojošos dokumentus, uzņēmuma valdes, akcionāru (daļu turētāju) padomes sapulču lēmumus.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto informāciju nodokļu maksātājs glabā piecus gadus un iesniedz nodokļu administrācijai mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

(4) Ja nodokļu maksātājs šā panta otrajā daļā minēto informāciju neiesniedz noteiktajā termiņā, nodokļu administrācija nosaka darījumu tirgus cenu (vērtību) pēc tās rīcībā esošās informācijas.”

5. Papildināt IV nodaļu ar 16.¹ pantu šādā redakcijā:

"16.¹ pants. Nodokļu maksātāja un nodokļu administrācijas iepriekšēja vienošanās par darījuma tirgus vērtības (cenas) noteikšanu

(1) Šā likuma 15.² pantā minētais nodokļu maksātājs, veicot vai uzsākot darījumus ar saistītām personām (uzņēmumiem), kas ir ārvalstu sabiedrības, ir tiesīgs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā noslēgt iepriekšēju vienošanos ar nodokļu administrāciju par tirgus vērtības (cenas) noteikšanu konkrētam darījumam vai darījumu veidam, ja darījuma vai plānotā darījuma vērtība ar saistīto ārvalstu personu pārsniedz vienu miljonu latu gadā.

(2) Ja nodokļu maksātājs ir rīkojies atbilstoši noslēgtās iepriekšējās vienošanās nosacījumiem un tā saimnieciskajā darbībā nav notikušas izmaiņas, kas ir pretrunā ar šo iepriekšējo vienošanos, nodokļu administrācijai nav tiesību nodokļu revīzijā (auditā) precizēt konkrētam darījumam vai darījumu veidam noteikto tirgus vērtību (cenu).

5. Papildināt IV nodaļu ar 16.¹ pantu šādā redakcijā:

“16.¹ pants. Nodokļu maksātāja un nodokļu administrācijas iepriekšēja vienošanās par darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanu

(1) Šā likuma 15.² pantā minētais nodokļu maksātājs, veicot vai uzsākot darījumus ar saistītām personām (uzņēmumiem), kas ir ārvalstu sabiedrības, ir tiesīgs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā noslēgt iepriekšēju vienošanos ar nodokļu administrāciju par tirgus cenas (vērtības) noteikšanu konkrētam darījumam vai darījumu veidam, ja darījuma vai plānotā darījuma vērtība ar saistīto ārvalstu personu pārsniedz vienu miljonu latu gadā.

(2) Ja nodokļu maksātājs ir rīkojies atbilstoši noslēgtās iepriekšējās vienošanās nosacījumiem un tā saimnieciskajā darbībā nav notikušas izmaiņas, kas ir pretrunā ar šo iepriekšējo vienošanos, nodokļu administrācijai nav tiesību nodokļu revīzijā (auditā) precizēt konkrētam darījumam vai darījumu veidam noteikto tirgus cenu (vērtību).

(3) Ministru kabinets nosaka maksu par iepriekšējās vienošanās noslēgšanu un kārtību, kādā tā tiek iekasēta."

5

Juridiskais birojs

Ierosinām papildināt likuma 16.¹ panta trešo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

‘’Maksa par iepriekšējās vienošanās noslēgšanu nevar pārsniegt ar tās noslēgšanu saistītās vidējās izmaksas.’’

Atbalstīts

(3) Ministru kabinets nosaka maksu par iepriekšējās vienošanās noslēgšanu un kārtību, kādā tā tiek iekasēta. Maksa par iepriekšējās vienošanās noslēgšanu nedrīkst pārsniegt ar tās noslēgšanu saistītās vidējās izmaksas.”

18.pants. Nodokļu administrācijas pienākumi

(1) Nodokļu administrācijas pienākumi ir šādi:

10) pieņemt lēmumu par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu un ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms tās uzsākšanas rakstveidā informēt nodokļu maksātāju par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu, norādot nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas dienu, revīzijas (audita) termiņu, pārbaudāmos nodokļus, nodokļu deklarācijas posteņus, pārbaudāmās nodevas vai citus valsts noteiktos maksājumus un taksācijas periodus;

6. 18.pantā:

papildināt pirmās daļas 10.punktu pēc vārdiem "un taksācijas periodus" ar vārdiem "kā arī to, vai tiks pārbaudīta transfertcenas atbilstība darījuma tirgus vērtībai (cenai)";

6. 18.pantā:

papildināt pirmās daļas 10.punktu ar vārdiem “kā arī to, vai tiks pārbaudīta transfertcenas atbilstība darījuma tirgus cenai (vērtībai)”;

papildināt pirmo daļu ar 21.punktu šādā redakcijā:

"21) uzturēt riska adrešu sarakstu un regulāri sniegt šo informāciju Uzņēmumu reģistram. Kārtību, kādā tiek nodrošināta Valsts ieņēmumu dienesta un Uzņēmumu reģistra savstarpējā informācijas apmaiņa par riska adresēm, un sniedzamās informācijas regularitāti nosaka starpresoru vienošanās."

6

7

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt likuma 18. panta pirmās daļas 21. punktu.

Finanšu ministrs A.Vilks

Izteikt likumprojekta 6.panta daļu attiecībā uz 18.panta pirmās daļas papildināšanu ar 21.punktu šādā redakcijā:

„21) uzturēt riska adrešu sarakstu un regulāri sniegt šo informāciju Uzņēmumu reģistram. Kārtību, kādā tiek nodrošināta Valsts ieņēmumu dienesta un Uzņēmumu reģistra savstarpējā informācijas apmaiņa par riska adresēm, kā arī personām, kas ir pieteikušās reģistrācijai Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra pārziņā esošajos reģistros un kuru juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvietas adrese atbilst šā likuma 1.pantā minētajam terminam „riska adrese”, kā arī sniedzamās informācijas regularitāti nosaka starpresoru vienošanās.”

Neatbalstīts

Atbalstīts

papildināt pirmo daļu ar 21.punktu šādā redakcijā:

“21) uzturēt riska adrešu sarakstu un regulāri sniegt šo informāciju Uzņēmumu reģistram. Kārtību, kādā tiek nodrošināta Valsts ieņēmumu dienesta un Uzņēmumu reģistra savstarpējā informācijas apmaiņa par riska adresēm, kā arī personām, kuras ir pieteikušās reģistrācijai Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra pārziņā esošajos reģistros un kuru juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvietas adrese atbilst šā likuma 1.pantā minētajam terminam “riska adrese”, un sniedzamās informācijas regularitāti nosaka starpresoru vienošanās.”

23.pants. Nodokļa maksājuma apmēra precizēšana

7. 23.pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Nodokļu administrācija, pārbaudot transfertcenas atbilstību tirgus cenai (vērtībai), nodokļu revīzijas (audita) ietvaros nosaka vai precizē nodokļu un informatīvo deklarāciju sastāvdaļās norādāmās summas, apliekamos ienākumus (zaudējumus), nodokļu aprēķinus atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, uzliek soda naudu piecu gadu laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā maksāšanas termiņa, izņemot šā likuma 16.¹ panta otrajā daļā minēto gadījumu.";

7. 23.pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

“(1¹) Nodokļu administrācija, pārbaudot transfertcenas atbilstību tirgus cenai (vērtībai), nodokļu revīzijas (audita) ietvaros nosaka vai precizē nodokļu un informatīvo deklarāciju sastāvdaļās norādāmās summas, apliekamos ienākumus (zaudējumus), nodokļu aprēķinus atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, uzliek soda naudu piecu gadu laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā maksāšanas termiņa, izņemot šā likuma 16.¹ panta otrajā daļā minēto gadījumu.”;

(3¹) Nodokļu administrācijas augstākā amatpersona ir tiesīga pagarināt nodokļu revīzijas (audita) lēmuma pieņemšanas termiņu līdz 30 dienām, ja ir nepieciešama papildu informācija nodokļu revīzijas (audita) veikšanai, un līdz 60 dienām, ja ir nepieciešama informācija no ārvalstu nodokļu administrācijas vai citām kompetentām ārvalstu iestādēm. Nodokļu revīzijas (audita) termiņā neieskaita laikposmu:

papildināt 3.¹ daļas ievaddaļu pēc vārdiem "ārvalstu iestādēm" ar vārdiem "vai no nodokļu maksātāja, kuram tiek veikta transfertcenu pārbaude";

papildināt 3.¹ daļas ievaddaļas pirmo teikumu ar vārdiem “vai no nodokļu maksātāja, kuram tiek veikta transfertcenu pārbaude”;

papildināt 3.¹ daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) no dienas, kad trasfertcenu pārbaudes ietvaros nodokļu maksātājam ir pieprasīta informācija, līdz atbildes saņemšanas dienai."

papildināt 3.¹ daļu ar 4.punktu šādā redakcijā:

“4) no dienas, kad transfertcenu pārbaudes ietvaros nodokļu maksātājam ir pieprasīta informācija, līdz atbildes saņemšanas dienai.”

30.pants. Skaidras naudas lietošanas ierobežojumi

(1) Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15.datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 3000 latu. Nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 10 000 latu (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās).

8. 30.pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitli "3000" ar skaitli "1000" un skaitli "10 000" ar skaitli "5 000";

8. 30.pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitli “3000” ar skaitli “1000” un skaitli “10 000” — ar skaitli “5000”;

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais skaidras naudas lietošanas ierobežojums neattiecas vienīgi uz kuģu aģentēšanas un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrībām, kā arī starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas komercsabiedrību veiktajiem starptautiskajiem autopārvadājumiem un kravas ekspedīcijas darījumiem. Minētās komercsabiedrības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā deklarē mēneša laikā veiktos darījumus, kuru kopsumma pārsniedz 10 000 latu.

aizstāt otrajā daļā skaitli "10 000" ar skaitli "5 000";

aizstāt otrajā daļā skaitli “10 000” ar skaitli “5000”;

(4) Mazumtirdzniecībā veiktajos darījumos šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktais skaidrās naudas ierobežojums, kā arī skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas pienākums attiecināms tikai uz preču pircēju.

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem "uz preču pircēju" ar vārdiem "izņemot šā panta septītajā daļā noteikto gadījumu";

papildināt ceturto daļu ar vārdiem “izņemot šā panta septītajā daļā noteikto gadījumu”;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Nodokļu maksātāji, kas veic saimniecisko darbību, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā katru mēnesi līdz piecpadsmitajam datumam deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā skaidrā naudā veiktos darījumus ar fiziskajām personām, kurām atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, ja viena darījuma summa, kas ir notikusi vienā operācijā, ar katru darījuma partneri pārsniedz 1000 latu."

8

Finanšu ministrs A.Vilks

Izteikt likumprojekta 8.panta daļu attiecībā uz likuma 30.panta papildināšanu ar septīto daļu, šādā redakcijā:

„papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Nodokļu maksātāji, kas veic saimniecisko darbību, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim deklarē visus iepriekšējā gada laikā skaidrā naudā veiktos darījumus ar fiziskajām personām, kurām atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, ja viena darījuma summa, kas ir notikusi vienā operācijā, ar katru darījuma partneri pārsniedz 1000 latu. Minētais neattiecas uz skaidrā naudā veiktajiem darījumiem (izmaksātajiem laimestiem), par kuriem nodokļu maksātājs Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz paziņojumu saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 17.panta 11.¹daļā noteikto."

Atbalstīts

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Nodokļu maksātāji, kas veic saimniecisko darbību, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.februārim deklarē visus iepriekšējā gada laikā skaidrā naudā veiktos darījumus ar fiziskajām personām, kurām atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru darījuma partneri pārsniedz 1000 latu. Minētais neattiecas uz skaidrā naudā veiktajiem darījumiem (izmaksātajiem laimestiem), par kuriem nodokļu maksātājs Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz paziņojumu saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.panta 11.¹ daļā noteikto.”

34.¹ pants. Saimnieciskās darbības apturēšana normatīvo aktu pārkāpumu gadījumos

(1) Ja fiziskā vai juridiskā persona vai šādu personu grupa, veicot saimniecisko darbību, pārkāpj normatīvajos aktos paredzēto kārtību, kas nodrošina ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu pareizu un pilnīgu uzskaiti, Ministru kabineta noteiktajos gadījumos un kārtībā Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs speciālās pārbaudes veikšanai apturēt normatīvo aktu pārkāpēja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) darbību uz laiku, kas nav ilgāks par 10 dienām, skaitot no Valsts ieņēmumu dienesta institūcijas lēmuma (rīkojuma) pieņemšanas dienas. Speciālās pārbaudes laikā Valsts ieņēmumu dienests kontrolē, kā tiek ievērotas atsevišķas normatīvo aktu prasības, kas nosaka ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu pareizu un pilnīgu uzskaiti, un veic krājumu atlikumu inventarizāciju, lai salīdzinātu faktiski esošos krājumus ar grāmatvedības uzrādītajiem. Attiecīgo lēmumu (rīkojumu) Valsts ieņēmumu dienests pieņem triju darbdienu laikā pēc pārbaužu materiālu saņemšanas no kontrolējošām institūcijām.

9. Izteikt 34.¹ un 34.² pantu šādā redakcijā:

"34.¹ pants. Saimnieciskās darbības apturēšana normatīvo aktu pārkāpumu gadījumos

(1)     Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības apturēt nodokļu maksātāja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) saimniecisko darbību, ja ir konstatēts vismaz viens no šādiem pārkāpumiem:

1) nodokļu maksātājs nodarbina personas, ar kurām nav noslēgts darba līgums atbilstoši normatīvo aktu prasībām, un šo personu skaits ir 50 % vai vairāk, bet ne mazāk kā trīs personas no pārbaudāmajā objektā nodarbinātajām personām;

9

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

34.¹ pantā:

izteikt pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

 „1) nodokļu maksātājs nodarbina personas, ar kurām nav noslēgts rakstveida darba līgums, un šo personu skaits ir 50% vai vairāk, bet ne mazāk kā trīs personas no pārbaudāmajā objektā (nodokļu maksātājam piederošās vai to lietošanā esošās teritorijas un telpas, kurās tiek veikta saimnieciskā darbība vai kuras ir saistītas ar ieņēmumu gūšanu citai juridiskajai vai fiziskajai personai piederošā vai lietošanā esošā teritorijā vai telpā) nodarbinātajām personām;”.

Atbalstīts

9. Izteikt 34.¹ un 34.² pantu šādā redakcijā:

“34.¹ pants. Saimnieciskās darbības apturēšana normatīvo aktu pārkāpumu gadījumos

(1) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības apturēt nodokļu maksātāja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) saimniecisko darbību, ja ir konstatēts vismaz viens no šādiem pārkāpumiem:

1) nodokļu maksātājs nodarbina personas, ar kurām nav noslēgts rakstveida darba līgums, un šo personu skaits ir 50 procenti vai vairāk, bet ne mazāk kā trīs personas no pārbaudāmajā objektā (nodokļu maksātājam piederošās vai tā lietošanā esošās teritorijas un telpas, kurās tiek veikta saimnieciskā darbība vai kuras ir saistītas ar ieņēmumu gūšanu citai fiziskajai vai juridiskajai personai piederošā vai lietošanā esošā teritorijā vai telpā) nodarbinātajām personām;

2) nodokļu maksātājs ir izvairījies no nodokļu vai nodevu maksāšanas;

3) nodokļu maksātājs lieto kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu datorprogrammu vai grāmatvedības informācijas datorsistēmu, kurai ir mainīta programmatūra vai veiktas citas darbības, ar kurām radīta iespēja slēpt vai samazināt ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu;

2) nodokļu maksātājs ir izvairījies no nodokļu vai nodevu maksāšanas;

3) nodokļu maksātājs lieto kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu datorprogrammu vai grāmatvedības informācijas datorsistēmu, kurai ir mainīta programmatūra vai veiktas citas darbības, ar kurām radīta iespēja slēpt vai samazināt ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu;

4) nodokļu maksātājs nodarbinātai personai izmaksā ienākumus, kuri nav uzrādīti grāmatvedības uzskaitē un Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtajā ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī, vai nodarbina vairāk nekā vienu personu, ar kuru nav noslēdzis darba līgums atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

10

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

aizstāt pirmās daļas 4.punktā vārdus „darba līgums atbilstoši normatīvo aktu prasībām” ar vārdiem „rakstveida darba līgumu”.

Atbalstīts

4) nodokļu maksātājs nodarbinātajai personai izmaksā ienākumus, kuri nav uzrādīti grāmatvedības uzskaitē un Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtajā ziņojumā par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju ienākumiem, par iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī, vai nodarbina vairāk nekā vienu personu, ar kuru nav noslēdzis rakstveida darba līgumu;

5) nodokļu maksātājs nav novērsis pārkāpumus, kas bija par pamatu tā izslēgšanai no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra.

5) nodokļu maksātājs nav novērsis pārkāpumus, kas bija par pamatu tā izslēgšanai no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais speciālās pārbaudes veikšanas laika ierobežojums nav piemērojams gadījumos, kad šādā pārbaudē ir konstatēts, ka nepieciešams veikt nodokļu revīziju (auditu).

(3) Ja šā panta pirmajā daļā paredzētā normatīvo aktu pārkāpēja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) darbība apturēta uz laiku, tad darbības apturēšanas rezultātā radušies materiālie zaudējumi tiek segti no pārkāpēja (fiziskās vai juridiskās personas vai šādu personu grupas) līdzekļiem.

(2) Valsts ieņēmumu dienests 5 darbdienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā pārkāpuma konstatācijas rakstveidā brīdina nodokļu maksātāju par saimnieciskās darbības apturēšanu, izņemot gadījumu, kad tiek konstatēts šā panta pirmās daļas 1.punktā minētais pārkāpums.

(3) Konstatējot pirmās daļa 1.punktā minēto pārkāpumu, 5 darbdienu laikā pēc pārkāpuma konstatācijas Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par nodokļu maksātāja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) saimnieciskās darbības apturēšanu.

(2) Valsts ieņēmumu dienests piecu darbdienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā pārkāpuma konstatācijas rakstveidā brīdina nodokļu maksātāju par saimnieciskās darbības apturēšanu, izņemot gadījumu, kad tiek konstatēts šā panta pirmās daļas 1.punktā minētais pārkāpums.

(3) Piecu darbdienu laikā pēc šā panta pirmās daļas 1.punktā minētā pārkāpuma konstatācijas Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par nodokļu maksātāja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) saimnieciskās darbības apturēšanu.

(4) Ja speciālās pārbaudes rezultātā tiek pieņemts lēmums par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu normatīvo aktu pārkāpējam, kas reģistrēts kādā no Uzņēmumu reģistra pārziņā esošajiem reģistriem, Valsts ieņēmumu dienests informē Uzņēmumu reģistru par normatīvo aktu pārkāpēja darbības apturēšanu. Pēc tam, kad pieņemts lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem, Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par normatīvo aktu pārkāpēja darbības atjaunošanu un informē par to Uzņēmumu reģistru. Ja nodokļu revīzijas (audita) laikā konstatēts, ka normatīvo aktu pārkāpējs faktiski saimniecisko darbību neveic, nav sasniedzams vai izvairās no nodokļu revīzijas (audita) veikšanas, Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par normatīvo aktu pārkāpēja darbības atjaunošanu nepieņem.

(4) Valsts ieņēmumu dienests aptur nodokļu maksātāja saimniecisko darbību bez brīdināšanas, ja konstatē kādu no šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem un kādu no šādiem apstākļiem: 

1) nodokļu maksātāja vienīgā dalībnieka vai vienīgās amatpersonas deklarētās dzīvesvietas adrese vai juridiskās personas juridiskā adrese atbilst riska adresei;

11

12

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt likuma 34.¹ panta ceturto daļu. Vienlaikus apsvērt iespēju iekļaut ceturtās daļas 5. punktā minēto gadījumu panta pirmajā daļā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

izteikt ceturtās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

„1) nodokļu maksātāja adrese atbilst riska adresei;”.

Neatbalstīts

Atbalstīts

(4) Valsts ieņēmumu dienests aptur nodokļu maksātāja saimniecisko darbību bez brīdināšanas, ja konstatē kādu no šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem un kādu no šādiem apstākļiem:

1) nodokļu maksātāja adrese atbilst riska adresei;

2) komercreģistrā kā nodokļu maksātāja vienīgais dalībnieks vai vienīgā amatpersona šā fakta konstatācijas brīdī ir norādīta tāda persona, kuras nolūks nav bijis veikt komercdarbību un kuras dati bez šīs personas piekrišanas tika izmantoti ierakstu izdarīšanai komercreģistrā vai kura par dalībnieku vai vienīgo amatpersonu kļuva pēc trešo personu lūguma;

3) nodokļu maksātāja atsevišķu dalībnieku vai atsevišķu amatpersonu nolūks nav bijis veikt komercdarbību;

13

Finanšu ministrs A.Vilks

Izteikt likumprojekta 9.panta daļu attiecībā uz likuma 34.¹ panta ceturtās daļas 2.un 3.punktu šādā redakcijā:

„2) Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir informācija, ka komercreģistrā kā nodokļu maksātāja vienīgais dalībnieks vai vienīgā amatpersona šā fakta konstatācijas brīdī ir norādīta tāda persona, kuras nolūks nav bijis veikt komercdarbību un kuras dati bez šīs personas piekrišanas tika izmantoti ierakstu izdarīšanai komercreģistrā vai kura par dalībnieku vai vienīgo amatpersonu kļuva pēc trešo personu lūguma;

3) Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir informācija, ka nodokļu maksātāja atsevišķu dalībnieku vai atsevišķu amatpersonu nolūks nav bijis veikt komercdarbību;”

Atbalstīts

2) Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir informācija, ka komercreģistrā kā nodokļu maksātāja vienīgais dalībnieks vai vienīgā amatpersona šā fakta konstatācijas brīdī ir norādīta tāda persona, kuras nolūks nav bijis veikt komercdarbību un kuras dati bez šīs personas piekrišanas tika izmantoti ierakstu izdarīšanai komercreģistrā vai kura par dalībnieku vai vienīgo amatpersonu kļuva pēc trešo personu lūguma;

3) Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir informācija, ka nodokļu maksātāja atsevišķu dalībnieku vai atsevišķu amatpersonu nolūks nav bijis veikt komercdarbību;

4) nodokļu maksātāja norādītā juridiskā adrese vai deklarētās dzīvesvietas adrese nav reģistrēta Valsts adrešu reģistrā;

5) nodokļu maksātājs pēc nodokļu administrācijas paziņojuma par pārbaudes veikšanu atkārtoti gada laikā nav sasniedzams norādītajā juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietā.

4) nodokļu maksātāja norādītā juridiskā adrese vai deklarētās dzīvesvietas adrese nav reģistrēta Valsts adrešu reģistrā;

5) nodokļu maksātājs pēc nodokļu administrācijas paziņojuma par pārbaudes veikšanu atkārtoti gada laikā nav sasniedzams norādītajā juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietā.

(5) Lēmuma brīdināt par normatīvo aktu pārkāpēja struktūrvienības darbības apturēšanu, ja pārkāpums tiks konstatēts atkārtoti, vai lēmuma par normatīvo aktu pārkāpēja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) darbības apturēšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

(5) Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par nodokļu maksātāja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) saimnieciskās darbības apturēšanu piecpadsmit dienu laikā pēc šā panta otrajā daļā minētā rakstveida brīdinājuma paziņošanas, ja nodokļu maksātājs nav novērsis tajā norādītos pārkāpumus.

(5) Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par nodokļu maksātāja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) saimnieciskās darbības apturēšanu 15 dienu laikā pēc šā panta otrajā daļā minētā rakstveida brīdinājuma paziņošanas, ja nodokļu maksātājs nav novērsis tajā norādītos pārkāpumus.

(6) Valsts ieņēmumu dienests triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu veic šādas darbības:

1) nosūta ziņas par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu Uzņēmumu reģistram, ja aptur Uzņēmumu reģistra žurnālā vai komercreģistrā ierakstītā nodokļu maksātāja saimniecisko darbību;

2) pieņem lēmumu par aizlieguma atzīmes ierakstīšanu attiecīgajā kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā;

3) aptur Valsts ieņēmumu dienesta izsniegto speciālo atļauju (licenču) darbību;

(6) Valsts ieņēmumu dienests triju darbdienu laikā pēc lēmuma par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu pieņemšanas veic šādas darbības:

1) nosūta ziņas par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu Uzņēmumu reģistram, ja aptur Uzņēmumu reģistra žurnālā vai komercreģistrā ierakstītā nodokļu maksātāja saimniecisko darbību;

2) pieņem lēmumu par aizlieguma atzīmes ierakstīšanu attiecīgajā kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā;

3) aptur Valsts ieņēmumu dienesta izsniegto speciālo atļauju (licenču) darbību;

4) iesniedz ministrijām, pašvaldībām un citām institūcijām obligāti izpildāmu prasību atcelt nodokļu maksātājam izsniegto speciālo atļauju (licenci) veikt komercdarbību;

14

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Aizstāt 34.¹ panta sestās daļas 4. punktā vārdu „atcelt” ar vārdu „apturēt”.

Atbalstīts

4) iesniedz ministrijām, pašvaldībām un citām institūcijām obligāti izpildāmu prasību apturēt nodokļu maksātājam izsniegto speciālo atļauju (licenci) veikt komercdarbību;

5) dod finanšu iestādēm un kredītiestādēm obligāti izpildāmus rīkojumus par nodokļu maksātāja norēķinu operāciju pilnīgu apturēšanu;

15

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

papildināt sestās daļas 5.punktu pēc vārdiem „norēķinu operāciju” ar vārdiem „daļēju vai”.

Atbalstīts

5) dod finanšu iestādēm un kredītiestādēm obligāti izpildāmus rīkojumus par nodokļu maksātāja norēķinu operāciju daļēju vai pilnīgu apturēšanu;

6) noplombē vai aizzīmogo nodokļu maksātāja struktūrvienību vai citu saimnieciskās darbības veikšanas vietu, ja to izvietojums to pieļauj, un veic citus nodokļu maksātāja saimniecisko darbību ierobežojošus pasākumus.

16

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

papildināt sestās daļas 6.punktu pēc vārdiem „veic citus” ar vārdiem „normatīvajos aktos paredzētos”.

Atbalstīts

6) noplombē vai aizzīmogo nodokļu maksātāja struktūrvienību vai citu saimnieciskās darbības veikšanas vietu, ja to izvietojums šādu rīcību pieļauj, un veic citus normatīvajos aktos paredzētos nodokļu maksātāja saimniecisko darbību ierobežojošus pasākumus.

(7) Ja Valsts ieņēmumu dienests aptur nodokļu maksātāja struktūrvienības darbību, kurā noticis pārkāpums, tas veic šā panta sestās daļas 5.punktā minētās darbības.

(8) Lēmums par nodokļu maksātāja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) saimnieciskās darbības apturēšanu stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi. Valsts ieņēmumu dienests triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā internetā publicē informāciju par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu.

(7) Ja Valsts ieņēmumu dienests aptur tādas nodokļu maksātāja struktūrvienības darbību, kurā noticis pārkāpums, tas veic šā panta sestās daļas 5.punktā minētās darbības.

(8) Lēmums par nodokļu maksātāja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) saimnieciskās darbības apturēšanu stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Valsts ieņēmumu dienests triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas savā mājaslapā internetā publicē informāciju par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu.

(9) Nodokļu maksātājam, kuram Valsts ieņēmumu dienests apturējis saimniecisko darbību, aizliegts pildīt maksājumu saistības un veikt darījumus, izņemot šā panta desmitajā daļā paredzēto gadījumu. Nodokļu maksātājam aizliegts veikt darījumus ar nodokļu maksātāju, kuram Valsts ieņēmumu dienests apturējis saimniecisko darbību, no dienas, kad izsludināts komercreģistra vai Uzņēmumu reģistra žurnāla ieraksts par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu.

17

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 34.¹ panta devītās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Nodokļu maksātājam aizliegts veikt darījumus ar nodokļu maksātāju, kuram Valsts ieņēmumu dienests apturējis saimniecisko darbību, no dienas, kad izsludināts komercreģistra vai Uzņēmumu reģistra žurnāla ieraksts par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu, vai attiecībā uz nodokļu maksātāju, kas Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs, kad informācija publicēta Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā internetā.”

Atbalstīts

(9) Nodokļu maksātājam, kuram Valsts ieņēmumu dienests apturējis saimniecisko darbību, aizliegts pildīt maksājumu saistības un veikt darījumus, izņemot šā panta desmitajā daļā paredzēto gadījumu. Nodokļu maksātājam aizliegts veikt darījumus ar tādu nodokļu maksātāju, kuram Valsts ieņēmumu dienests apturējis saimniecisko darbību, no dienas, kad izsludināts komercreģistra vai Uzņēmumu reģistra žurnāla ieraksts par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu, vai nodokļu maksātājam, kas Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēts kā saimnieciskās darbības veicējs, no dienas, kad attiecīgā informācija publicēta Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā internetā.

(10) Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums atļaut pabeigt darījumu, arī izpildīt maksājumu saistības, ja nodokļu maksātājs iesniedz iesniegumu ar lūgumu atļaut pabeigt darījumu un Valsts ieņēmumu dienests konstatē, ka darījums netiek veikts, lai izvestu, atsavinātu vai slēptu mantu vai citus ienākuma avotus vai citā veidā izvairītos no nodokļu saistību izpildes. Valsts ieņēmumu dienests piešķir šo atļauju triju darbdienu laikā pēc nepieciešamās informācijas saņemšanas no nodokļu maksātāja. Valsts ieņēmumu dienests nekavējoties anulē piešķirto atļauju, ja nodokļu administrēšanas procesā tas ieguvis pamatotu informāciju, kas liecina par darījuma patieso apstākļu slēpšanu. Ja piešķirtā atļauja tiek anulēta, normatīvajos aktos noteikto atbildību par saimnieciskās darbības apturēšanas ierobežojumu neievērošanu piemēro no dienas, kad nodokļu maksātājam apturēta saimnieciskā darbība.

(10) Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums atļaut pabeigt darījumu, arī izpildīt maksājumu saistības, ja nodokļu maksātājs iesniedz iesniegumu ar lūgumu atļaut pabeigt darījumu un Valsts ieņēmumu dienests konstatē, ka darījums netiek veikts, lai izvestu, atsavinātu vai slēptu mantu vai citus ienākuma avotus vai citādā veidā izvairītos no nodokļu saistību izpildes. Valsts ieņēmumu dienests piešķir šo atļauju triju darbdienu laikā pēc nepieciešamās informācijas saņemšanas no nodokļu maksātāja. Valsts ieņēmumu dienests nekavējoties anulē piešķirto atļauju, ja nodokļu administrēšanas procesā tas ieguvis pamatotu informāciju, kas liecina par darījuma patieso apstākļu slēpšanu. Ja piešķirtā atļauja tiek anulēta, normatīvajos aktos noteikto atbildību par saimnieciskās darbības apturēšanas ierobežojumu neievērošanu piemēro no dienas, kad nodokļu maksātājam apturēta saimnieciskā darbība.

(11) Ja nodokļu maksātājs noslēdz darījumu ar nodokļu maksātāju, kuram Valsts ieņēmumu dienests apturējis saimniecisko darbību, un darījums vai kopējā darījumu summa pārsniedz 1000 latu, izdevumi, kas nodokļu maksātājam radušies šādas rīcības rezultātā, nav uzskatāmi par izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību.

18

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt 34.¹ panta vienpadsmito daļu.

Neatbalstīts

(11) Ja nodokļu maksātājs noslēdz darījumu ar tādu nodokļu maksātāju, kuram Valsts ieņēmumu dienests apturējis saimniecisko darbību, un darījums vai kopējā darījumu summa pārsniedz 1000 latu, izdevumi, kas nodokļu maksātājam radušies šādas rīcības rezultātā, nav uzskatāmi par izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību.

(12) Ja nodokļu maksātājs apstrīd lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu, Valsts ieņēmumu dienests izskata nodokļu maksātāja iesniegumu un piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem attiecīgu lēmumu. Iesnieguma iesniegšana neaptur apstrīdētā lēmuma izpildi.

(13) Ja lēmums par saimnieciskās darbības apturēšanu tiek pārsūdzēts, tas neaptur tā izpildi.

(12) Ja nodokļu maksātājs apstrīd lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu, Valsts ieņēmumu dienests izskata nodokļu maksātāja iesniegumu un piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem attiecīgu lēmumu. Iesnieguma iesniegšana neaptur apstrīdētā lēmuma izpildi.

(13) Lēmuma par saimnieciskās darbības apturēšanu pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

34.² pants. Nodokļu maksātāja apturētās saimnieciskās darbības atjaunošana

(1) Ja nodokļu maksātājs ir novērsis visus lēmumā par saimnieciskās darbības apturēšanu minētos pārkāpumus un par to paziņojis, Valsts ieņēmumu dienests pēc pārbaudes veikšanas vienas darbdienas laikā atjauno nodokļu maksātāja saimniecisko darbību. Lēmums par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības atjaunošanu stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

(2) Valsts ieņēmumu dienests vienas darbdienas laikā pēc lēmuma pieņemšanas par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības atjaunošanu veic šādas darbības:

1) nosūta ziņas par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības atjaunošanu Uzņēmumu reģistram, ja atjauno Uzņēmumu reģistra pārziņā esošajā reģistrā ierakstītā nodokļu maksātāja saimniecisko darbību;

2) atceļ aizlieguma atzīmes attiecīgajā kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā;

3) atjauno Valsts ieņēmumu dienesta apturēto speciālo atļauju (licenču) darbību;

4) atsauc saskaņā ar šā likuma 34.¹ panta sestās daļas 4. un 5.punktu iesniegtos pieprasījumus un dotos rīkojumus;

5) atplombē un noņem aizzīmogojumus nodokļu maksātāja struktūrvienībās un citās saimnieciskās darbības veikšanas vietās, kā arī atceļ citus nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības veikšanas ierobežojumus."

34.² pants. Nodokļu maksātāja apturētās saimnieciskās darbības atjaunošana

(1) Ja nodokļu maksātājs ir novērsis visus lēmumā par saimnieciskās darbības apturēšanu minētos pārkāpumus un par to paziņojis, Valsts ieņēmumu dienests pēc pārbaudes veikšanas vienas darbdienas laikā atjauno nodokļu maksātāja saimniecisko darbību. Lēmums par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības atjaunošanu stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

(2) Valsts ieņēmumu dienests vienas darbdienas laikā pēc lēmuma par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības atjaunošanu pieņemšanas veic šādas darbības:

1) nosūta ziņas par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības atjaunošanu Uzņēmumu reģistram, ja atjauno Uzņēmumu reģistra pārziņā esošajā reģistrā ierakstītā nodokļu maksātāja saimniecisko darbību;

2) atceļ aizlieguma atzīmes attiecīgajā kustamas mantas reģistrā vai citā publiskā reģistrā;

3) atjauno Valsts ieņēmumu dienesta apturēto speciālo atļauju (licenču) darbību;

4) atsauc saskaņā ar šā likuma 34.¹ panta sestās daļas 4. un 5.punktu iesniegtos pieprasījumus un dotos rīkojumus;

5) atplombē un noņem aizzīmogojumus nodokļu maksātāja struktūrvienībās un citās saimnieciskās darbības veikšanas vietās, kā arī atceļ citus nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības veikšanas ierobežojumus.”

37.pants. Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu nodokļu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

10. Papildināt 37.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Ja nodokļu maksātājs apstrīd lēmumu par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu, Valsts ieņēmumu dienests izskata nodokļa maksātāja iesniegumu un piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem attiecīgu lēmumu. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā."

10. Papildināt 37.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ja nodokļu maksātājs apstrīd lēmumu par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu, Valsts ieņēmumu dienests izskata nodokļu maksātāja iesniegumu un piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem attiecīgu lēmumu. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu septiņu dienu laikā var pārsūdzēt tiesā.”

Pārejas noteikumi

11. Papildināt pārejas noteikumus ar 140.punktu šādā redakcijā:

"140. Grozījumi attiecībā uz šā likuma 37.panta papildināšanu ar septīto daļu stājas spēkā 2012.gada 1.maijā."

11. Papildināt pārejas noteikumus ar 140., 141. un 142.punktu šādā redakcijā:

“140. Grozījumi attiecībā uz šā likuma 37.panta papildināšanu ar septīto daļu stājas spēkā 2012.gada 1.maijā.

19

Finanšu ministrs A.Vilks

Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 141. un 142.punktu šādā redakcijā:

„141. Šā likuma 16.¹ pants un 30.panta septītā daļa stājas spēkā 2012.gada 1.septembrī.

142. Ministru kabinets līdz 2012.gada 31.augustam izdod šā likuma 16.¹panta trešajā daļā, kā arī 30.panta septītajā daļā paredzētos normatīvos aktus.”

Atbalstīts

141. Šā likuma 16.¹ pants un 30.panta septītā daļa stājas spēkā 2012.gada 1.septembrī.

142. Ministru kabinets līdz 2012.gada 31.augustam izdod šā likuma 16.¹ panta trešajā daļā, kā arī 30.panta septītajā daļā paredzētos normatīvos aktus.”