Spēkā esošā redakcija

2.lasījumā pieņemtā redakcija

Nr.

Priekšlikumi 3.lasījumam

(2)

Atbildīgās komisijas

atzinums

Komisijas ieteiktā redakcija 3.lasījumam

1

2

3

4

5

6

Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:

Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:

49.¹ pants. Notiesātā pienākums atgriezties brīvības atņemšanas iestādē

Notiesātajam, kam cietuma priekšnieks devis atļauju atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ir pienākums atgriezties brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā.

Ja notiesātais, kam cietuma priekšnieks devis atļauju atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, atrodoties ārpus tās, pēkšņi saslimst un tiek ievietots ārstniecības iestādē un viņa veselības stāvoklis nepieļauj atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē noteiktajā laikā, notiesātajam vai viņa radiniekiem nekavējoties jāpaziņo cietuma priekšniekam par notiesātā saslimšanu un atrašanās vietu.

Saņemot šā panta otrajā daļā minēto informāciju, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi un ārstniecības iestādi, kurā notiesātais atrodas, lemj par laiku, kad notiesātais atgriezīsies brīvības atņemšanas iestādē, un izvērtē iespēju pārvest notiesāto uz Latvijas cietumu slimnīcu.

Ja notiesātais nespēj atgriezties brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā objektīvu un iepriekš neparedzamu vai nenovēršamu apstākļu dēļ, notiesātā pienākums ir nekavējoties informēt cietuma priekšnieku un atgriezties brīvības atņemšanas iestādē, tikko radusies tāda iespēja.

Notiesātais par neatgriešanos brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā tiek saukts pie atbildības atbilstoši Krimināllikumā paredzētajai kārtībai par izvairīšanos no soda izciešanas, izņemot šā panta otrajā un ceturtajā daļā minētos gadījumus.

1. Izslēgt 49.¹ pantu.

1. Izslēgt 49.¹ pantu.

2. Papildināt kodeksu ar 49.² un 49.³ pantu šādā redakcijā:

“49.² pants. Notiesātā iespējas īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi

Notiesātais, kas sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud slimā dzīvību. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks triju darba dienu laikā pārbauda minēto apstākļu esamību un, lemjot par atļaujas došanu, izvērtē notiesātā iespējas nokļūt uz bērēm vai apmeklēt slimo radinieku paredzētajā īslaicīgās atbrīvošanas laikā, iepriekšējās īslaicīgās atbrīvošanas reizēs pieļautos pārkāpumus un atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē noteiktajā laikā.

Notiesātais, kas sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju līdz trim diennaktīm veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai veselības aprūpes iestādēs ārpus brīvības atņemšanas iestādes. Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, lemjot par atļaujas došanu, ņem vērā cietuma ārstniecības personas viedokli un izvērtē notiesātā iespējas nokļūt uz veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas vietu un saņemt pakalpojumu plānotajā īslaicīgās atbrīvošanas laikā, iepriekšējās īslaicīgās atbrīvošanas reizēs pieļautos pārkāpumus un atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē noteiktajā laikā.

Šajā pantā minētajā iesniegumā notiesātais norāda brīvības atņemšanas iestādes īslaicīgās atstāšanas iemeslu, vietu, kur uzturēsies īslaicīgās prombūtnes laikā, un kontakttālruni, ja tāds pieejams, un pievieno visus viņa rīcībā esošos dokumentus, kas apliecina šajā pantā minēto īslaicīgās atbrīvošanas iemeslu esamību, kā arī sniedz brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam papildu ziņas par īslaicīgās atbrīvošanas iemesliem. Ja šajā pantā minēto atļauju lūdz nepilngadīgs notiesātais, viņš iesniegumā norāda tās pilngadīgās personas vārdu un uzvārdu, kura viņu pavadīs.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks neatļauj notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) notiesātais slimo ar bīstamu infekcijas slimību tās aktīvajā formā vai slimību akūtā stadijā un nav pabeidzis ārstēšanās kursu saskaņā ar ārsta atzinumu;

2) notiesātais ir izdarījis tīšu noziegumu neizciestās soda daļas laikā, ja viņš iepriekš ticis nosacīti pirms termiņa atbrīvots no brīvības atņemšanas soda izciešanas;

3) notiesātais iepriekš neattaisnojošu iemeslu dēļ nav atgriezies brīvības atņemšanas iestādē šā likuma 49.³ pantā minētajā atļaujā norādītajā laikā.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks atļaujā norāda brīvības atņemšanas iestādes atstāšanas laiku, kā arī laiku, kad notiesātajam jāatgriežas brīvības atņemšanas iestādē.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atteikumu dot atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju notiesātais var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija informāciju par notiesāto, kuram atļauts īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, nosūta Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis uzturēties. Šī informācija nosūtāma nekavējoties pēc atļaujas došanas, bet pirms notiesātā īslaicīgas atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes.

Šajā pantā minētais ārpus brīvības atņemšanas iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā.

49.³ pants. Notiesātā pienākums atgriezties brīvības atņemšanas iestādē

Notiesātajam, kuram cietuma priekšnieks devis atļauju atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ir pienākums atgriezties brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā.

Ja notiesātais, kuram cietuma priekšnieks devis atļauju atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, atrodoties ārpus tās, pēkšņi saslimst un tiek ievietots ārstniecības iestādē un viņa veselības stāvoklis nepieļauj atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā, notiesātajam vai viņa radiniekiem nekavējoties jāpaziņo cietuma priekšniekam par notiesātā saslimšanu un atrašanās vietu.

Saņēmis šā panta otrajā daļā minēto informāciju, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi un ārstniecības iestādi, kurā notiesātais atrodas, lemj par laiku, kad notiesātais atgriezīsies brīvības atņemšanas iestādē, un izvērtē iespēju pārvest notiesāto uz Latvijas cietumu slimnīcu.

Ja notiesātais nespēj atgriezties brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā objektīvu un iepriekš neparedzamu vai nenovēršamu apstākļu dēļ, viņa pienākums ir nekavējoties informēt cietuma priekšnieku un atgriezties brīvības atņemšanas iestādē, tiklīdz radusies tāda iespēja.

Notiesātais par neatgriešanos brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā tiek saukts pie atbildības atbilstoši Krimināllikumā paredzētajai kārtībai par izvairīšanos no soda izciešanas, izņemot šā panta otrajā un ceturtajā daļā minētos gadījumus.”

1

Tieslietu ministrs G.Bērziņš:

Izteikt likumprojekta 2.pantā ietverto 49.² pantu šādā redakcijā:
„49.² pants. Notiesātā tiesības īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi”

Notiesātais, kas sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud slimā dzīvību.

Notiesātais, kas sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju līdz trim diennaktīm veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai veselības aprūpes iestādēs ārpus brīvības atņemšanas iestādes.

Šajā pantā minētajā iesniegumā notiesātais norāda iemeslu brīvības atņemšanas iestādes īslaicīgai atstāšanai, vietu, kur uzturēsies īslaicīgās prombūtnes laikā, un kontakttālruni, ja tāds pieejams, un pievieno visus viņa rīcībā esošos dokumentus, kas apliecina šajā pantā minēto īslaicīgās prombūtnes iemeslu esamību, kā arī sniedz brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam papildu ziņas par īslaicīgās prombūtnes iemesliem. Ja šajā pantā minēto atļauju lūdz nepilngadīgs notiesātais, viņš iesniegumā norāda tās pilngadīgās personas vārdu un uzvārdu, kura viņu pavadīs.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, izvērtējot šī panta pirmajā daļā minēto iesniegumu, trīs darba dienu laikā pārbauda šī panta pirmajā daļā minēto apstākļu esamību un, izvērtējot notiesātā iespējas nokļūt uz bērēm vai apmeklēt slimo radinieku paredzētajā īslaicīgās prombūtnes laikā, iepriekšējās īslaicīgās prombūtnes reizēs pieļautos pārkāpumus un atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē noteiktajā laikā, var atļaut īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, izvērtējot šī panta otrajā daļā minēto iesniegumu, ņem vērā cietuma ārstniecības personas viedokli un, izvērtējot notiesātā iespējas nokļūt uz veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas vietu un saņemt pakalpojumu plānotajā īslaicīgās prombūtnes laikā, iepriekšējās īslaicīgās prombūtnes reizēs pieļautos pārkāpumus un atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē noteiktajā laikā, var atļaut īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks neatļauj notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) notiesātais slimo ar bīstamu infekcijas slimību tās aktīvajā formā vai slimību akūtā stadijā un nav pabeidzis ārstēšanās kursu saskaņā ar ārsta atzinumu;

2) notiesātais ir izdarījis tīšu noziegumu neizciestās soda daļas laikā, ja viņš iepriekš ticis nosacīti pirms termiņa atbrīvots no brīvības atņemšanas soda izciešanas;

3) notiesātais iepriekš neattaisnojošu iemeslu dēļ nav atgriezies brīvības atņemšanas iestādē šā likuma 49.³ pantā minētajā atļaujā norādītajā laikā;

4) notiesātais vēlas izbraukt ārpus Latvijas Republikas teritorijas.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks šī panta ceturtajā un piektajā daļā minētajā atļaujā norāda brīvības atņemšanas iestādes atstāšanas laiku, kā arī laiku, kad notiesātajam jāatgriežas brīvības atņemšanas iestādē.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atteikumu dot atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju notiesātais var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija informāciju par notiesāto, kuram atļauts īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, nosūta Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis uzturēties. Šī informācija nosūtāma nekavējoties pēc atļaujas došanas, bet pirms notiesātā īslaicīgās prombūtnes no brīvības atņemšanas iestādes.

Šajā pantā minētais ārpus brīvības atņemšanas iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā”.

Atbalstīt

2. Papildināt kodeksu ar 49.² un 49.³ pantu šādā redakcijā:

“49.² pants. Notiesātā tiesības īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi

Notiesātais, kas sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud slimā dzīvību.

Notiesātais, kas sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju līdz trim diennaktīm veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai veselības aprūpes iestādēs ārpus brīvības atņemšanas iestādes.

Šajā pantā minētajā iesniegumā notiesātais norāda iemeslu brīvības atņemšanas iestādes īslaicīgai atstāšanai, vietu, kur uzturēsies īslaicīgās prombūtnes laikā, un kontakttālruni, ja tāds pieejams, un pievieno visus viņa rīcībā esošos dokumentus, kas apliecina šajā pantā minēto īslaicīgās prombūtnes iemeslu esamību, kā arī sniedz brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam papildu ziņas par īslaicīgās prombūtnes iemesliem. Ja šajā pantā minēto atļauju lūdz nepilngadīgs notiesātais, viņš iesniegumā norāda tās pilngadīgās personas vārdu un uzvārdu, kura viņu pavadīs.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, izvērtējot šā panta pirmajā daļā minēto iesniegumu, triju darba dienu laikā pārbauda šā panta pirmajā daļā minēto apstākļu esamību un, izvērtējis notiesātā iespējas nokļūt uz bērēm vai apmeklēt slimo radinieku paredzētajā īslaicīgās prombūtnes laikā, iepriekšējās īslaicīgās prombūtnes reizēs pieļautos pārkāpumus un atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē tās noteiktajā laikā, var atļaut īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, izvērtējot šā panta otrajā daļā minēto iesniegumu, ņem vērā cietuma ārstniecības personas viedokli un, izvērtējis notiesātā iespējas nokļūt uz veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas vietu un saņemt pakalpojumu plānotajā īslaicīgās prombūtnes laikā, iepriekšējās īslaicīgās prombūtnes reizēs pieļautos pārkāpumus un atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē tās noteiktajā laikā, var atļaut īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks neatļauj notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

1) notiesātais slimo ar bīstamu infekcijas slimību tās aktīvajā formā vai slimību akūtajā stadijā un nav pabeidzis ārstēšanās kursu saskaņā ar ārsta atzinumu;

2) notiesātais ir izdarījis tīšu noziegumu neizciestās soda daļas laikā, ja viņš iepriekš ticis nosacīti pirms termiņa atbrīvots no brīvības atņemšanas soda izciešanas;

3) notiesātais iepriekš neattaisnojošu iemeslu dēļ nav atgriezies brīvības atņemšanas iestādē šā likuma 49.³ pantā minētajā atļaujā norādītajā laikā;

4) notiesātais vēlas izbraukt ārpus Latvijas Republikas teritorijas.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētajā atļaujā norāda brīvības atņemšanas iestādes atstāšanas laiku, kā arī laiku, kad notiesātajam jāatgriežas brīvības atņemšanas iestādē.

Brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atteikumu dot atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju notiesātais var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija informāciju par notiesāto, kuram atļauts īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, nosūta Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis uzturēties. Šī informācija nosūtāma nekavējoties pēc atļaujas došanas, taču pirms notiesātais īslaicīgi atstājis brīvības atņemšanas iestādi.

Šajā pantā minētais ārpus brīvības atņemšanas iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā.

49.³ pants. Notiesātā pienākums atgriezties brīvības atņemšanas iestādē

Notiesātajam, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks devis atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ir pienākums atgriezties šajā iestādē atļaujā norādītajā laikā.

Ja notiesātais, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks devis atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, atrodoties ārpus tās, pēkšņi saslimst un tiek ievietots ārstniecības iestādē un viņa veselības stāvoklis nepieļauj atgriešanos brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā, notiesātajam vai viņa radiniekiem nekavējoties jāpaziņo brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam par notiesātā saslimšanu un atrašanās vietu.

Saņēmis šā panta otrajā daļā minēto informāciju, brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi un ārstniecības iestādi, kurā notiesātais atrodas, lemj par laiku, kad notiesātais atgriezīsies brīvības atņemšanas iestādē, un izvērtē iespēju pārvest notiesāto uz Latvijas cietumu slimnīcu.

Ja notiesātais nespēj atgriezties brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā objektīvu un iepriekš neparedzamu vai nenovēršamu apstākļu dēļ, viņa pienākums ir nekavējoties informēt brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku un atgriezties brīvības atņemšanas iestādē, tiklīdz radīsies tāda iespēja.

Notiesātais par neatgriešanos brīvības atņemšanas iestādē atļaujā norādītajā laikā tiek saukts pie atbildības atbilstoši Krimināllikumā paredzētajai kārtībai par izvairīšanos no soda izciešanas, izņemot šā panta otrajā un ceturtajā daļā minētos gadījumus.”

50.⁵ pants. Soda izpildes režīms daļēji slēgtajos cietumos

[..]

Notiesātajiem, kuri sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, ir tiesības:

1) [..]

5) ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju līdz septiņām diennaktīm gadā vai līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud slimā dzīvību. Ārpus cietuma pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā.

[..]

Šajā pantā minētās tiesības ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju neattiecas uz personām, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums).

3. 50.⁵ pantā:

izslēgt septītās daļas 5.punktu;

izslēgt devīto daļu.

3. 50.⁵ pantā:

izslēgt septītās daļas 5.punktu;

izslēgt devīto daļu.

50.⁷ pants. Soda izpildes režīms audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem

[..]

Nepilngadīgajam notiesātajam atļauts:

1) [..]

5) ar audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieka atļauju atstāt iestādes teritoriju līdz desmit diennaktīm gadā, kā arī atstāt iestādi līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud viņa dzīvību. Ārpus iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā.

[..]

4. Izslēgt 50.⁷ panta piektās daļas 5.punktu.

4. Izslēgt 50.⁷ panta piektās daļas 5.punktu.

68.pants. Ar brīvības atņemšanu notiesātajiem piemērojamie pamudinājumi

Par labu uzvedību un godīgu attieksmi pret darbu vai mācībām brīvības atņemšanas iestādes administrācija notiesātajiem var piemērot šādus pamudinājumus:

1) izteikt pateicību;

2) atļaut izmantot papildus līdz sešām telefonsarunām gadā;

3) papildus piešķirt īslaicīgu vai ilgstošu satikšanos, bet ne vairāk kā sešas papildu satikšanās gadā;

4) audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem - atļaut atstāt iestādi vecāku vai iestādes darbinieku pavadībā uz laiku līdz astoņām stundām;

5) atzīt notiesāto par atbilstošu šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem pirms tajā noteiktā termiņa beigām;

6) atklātajos cietumos - papildus vienu reizi mēnesī atļaut izbraukt ārpus cietuma teritorijas uz laiku līdz divām diennaktīm.

(Otrā daļa izslēgta ar 14.07.2011. likumu).

Šā panta pirmās daļas 5.punktā minētais pamudinājums neattiecas uz administratīvā soda spēkā esamību.

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija var atzīt notiesāto par atbilstošu šā kodeksa 50.³ panta trešās daļas 3.punktā minētajiem nosacījumiem pirms tajā noteiktā termiņa beigām, ja ir pagājuši:

1) ne mazāk kā seši mēneši pēc soda — ievietošana soda izolatorā — piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu;

2) ne mazāk kā trīs mēneši pēc soda — ievietošana disciplinārajā izolatorā — piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu;

3) ne mazāk kā trīs mēneši pēc cita šajā kodeksā noteiktā soda piemērošanas par soda izciešanas režīma pārkāpumu, ja sods piemērots pilngadīgai personai, vai ne mazāk kā viens mēnesis, ja sods piemērots nepilngadīgai personai.

5. 68.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“7) ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju līdz trim diennaktīm gadā;

8) ar audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem teritoriju līdz piecām diennaktīm gadā;”;

papildināt pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“Šā panta pirmās daļas 7.punktā minētais pamudinājums piemērojams tikai notiesātajiem, kas sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, izņemot personas, kuras notiesātas ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums).

Šā panta pirmās daļas 7. un 8.punktā minētais ārpus brīvības atņemšanas iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā.

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija informāciju par notiesāto, kuram atļauts īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, nosūta Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis uzturēties. Šī informācija nosūtāma ne vēlāk kā piecas darba dienas pirms notiesātā īslaicīgas atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes.”

5. 68.pantā:

papildināt pirmo daļu ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“7) ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju līdz trim diennaktīm gadā;

8) ar audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem teritoriju līdz piecām diennaktīm gadā;”;

papildināt pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

“Šā panta pirmās daļas 7.punktā minētais pamudinājums piemērojams tikai notiesātajiem, kas sodu izcieš daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, izņemot personas, kuras notiesātas ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums).

Šā panta pirmās daļas 7. un 8.punktā minētais ārpus brīvības atņemšanas iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā.

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija informāciju par notiesāto, kuram atļauts īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, nosūta Valsts policijas teritoriālajai struktūrvienībai, kuras teritorijā notiesātais nolēmis uzturēties. Šī informācija nosūtāma ne vēlāk kā piecas darba dienas pirms tam, kad notiesātais īslaicīgi atstājis brīvības atņemšanas iestādi.”

6. Papildināt kodeksu ar 112.³ pantu šādā redakcijā:

“112.³ pants. Informācijas nosūtīšana papildsoda — tiesību ierobežošana — izpildes kontroles iestādei

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumos noteiktajā kārtībā pirms notiesātā atbrīvošanas pēc pilna tiesas spriedumā noteiktā soda laika izciešanas nosūta informāciju par notiesāto papildsoda — tiesību ierobežošana — izpildes kontroles iestādei, ja no administrācijas rīcībā esošās informācijas konstatējama attiecīgā iestāde.

Šā panta pirmajā daļā minētajā informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu, personas kodu, Krimināllikuma pantu, pēc kura viņš notiesāts, piespriestā soda termiņu un paredzēto atbrīvošanas datumu.

Šā panta otrajā daļā minēto informāciju nosūta ne vēlāk kā 15 darba dienas pirms notiesātā atbrīvošanas, bet par notiesātajiem, kuri tiek atbrīvoti no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa amnestijas vai apžēlošanas kārtībā, informācija nosūtāma nekavējoties pēc tiesas nolēmuma, amnestijas vai apžēlošanas akta saņemšanas.

Šajā pantā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.”

6. Papildināt kodeksu ar 112.³ pantu šādā redakcijā:

“112.³ pants. Informācijas nosūtīšana papildsoda — tiesību ierobežošana — izpildes kontroles iestādei

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumos paredzētajā kārtībā pirms notiesātā atbrīvošanas pēc pilna tiesas spriedumā noteiktā soda laika izciešanas nosūta informāciju par notiesāto papildsoda — tiesību ierobežošana — izpildes kontroles iestādei, ja no administrācijas rīcībā esošās informācijas konstatējama attiecīgā iestāde.

Šā panta pirmajā daļā minētajā informācijā norāda notiesātā vārdu, uzvārdu, personas kodu, Krimināllikuma pantu, pēc kura viņš notiesāts, piespriestā soda termiņu un paredzēto atbrīvošanas datumu.

Šā panta otrajā daļā minēto informāciju nosūta ne vēlāk kā 15 darba dienas pirms notiesātā atbrīvošanas, bet par notiesātajiem, kuri tiek atbrīvoti no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa amnestijas vai apžēlošanas kārtībā, informācija nosūtāma nekavējoties pēc tiesas nolēmuma, amnestijas vai apžēlošanas akta saņemšanas.

Šajā pantā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.”

148.pants. Sprieduma par tiesību ierobežošanu nodošana izpildei

Tiesa, kas piespriedusi tiesību ierobežošanu, pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā izdod tiesas izpildrakstu par notiesātajam noteiktajiem tiesību ierobežojumiem un nosūta to izpildīšanai tiesu izpildītājam:

1) pēc notiesātā darbavietas, ja tiesību ierobežošana izpaužas kā aizliegums veikt noteiktu vai visu veidu uzņēmējdarbību, aizliegums uz noteiktu nodarbošanos, aizliegums ieņemt noteiktus amatus valsts, pašvaldību, privātajās vai sabiedriskajās organizācijās, uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) vai iestādēs;

2) pēc notiesātā dzīvesvietas, ja tiesību ierobežošana saistīta ar aizliegumu izmantot speciālā likumā paredzēto atļauju vai valsts, pašvaldības vai citas tam pilnvarotas institūcijas piešķirtas tiesības veikt noteiktas darbības;

3) pēc tās brīvības atņemšanas iestādes atrašanās vietas, kurā notiesātais izcieš pamatsodu, ja viņam piespriestais pamatsods ir brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, vai uz laiku, kas pārsniedz piespriestā papildsoda termiņu.

7. Izslēgt 148.pantu.

7. Izslēgt 148.pantu.

149.pants. Papildsoda - tiesību ierobežošanas - izpildes kārtība

Saņēmis izpildrakstu par notiesātā tiesību ierobežošanu, tiesu izpildītājs nosūta attiecīgajai institūcijai rīkojumu veikt konkrētas darbības izpildrakstā noteikto ierobežojumu realizēšanai. Attiecīgā institūcija par tiesu izpildītāja rīkojuma izpildes uzsākšanu paziņo tiesu izpildītājam.

Tiesu izpildītājs kontrolē, vai tiesas spriedums tiek izpildīts visā soda termiņa izpildes laikā.

Pēc tiesas noteikto ierobežojumu termiņa izbeigšanās attiecīgā institūcija paziņo tiesu izpildītājam par viņa rīkojuma izpildi.

Tiesu izpildītājs par sprieduma izpildi nekavējoties paziņo tiesai, kas taisījusi spriedumu.

8. Izteikt 149.pantu šādā redakcijā:

“149.pants. Papildsoda — tiesību ierobežošana — izpildes kārtība

Notiesātajam, kuram piespriests papildsods — tiesību ierobežošana —, ir pienākums ievērot viņam uzliktos tiesību ierobežojumus. Par uzlikto tiesību ierobežojumu neievērošanu persona saucama pie atbildības likumā paredzētajā kārtībā.

Tiesa pēc sprieduma spēkā stāšanās vai prokurors pēc prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās attiecīgi tiesas sprieduma norakstu vai prokurora priekšraksta par sodu norakstu nosūta izpildei institūcijai (ja tāda ir), kas ir kompetenta uzraudzīt attiecīgā tiesību ierobežojuma ievērošanu, lai tā veiktu konkrētas darbības tiesību ierobežojuma īstenošanai.

Institūcija, kas saņēmusi šā panta otrajā daļā minētā nolēmuma norakstu, rīkojas atbilstoši tās darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei.

Ja valsts pārvaldes vai pašvaldības institūcija konstatē, ka notiesātais pārkāpj papildsoda — tiesību ierobežošana — izpildes nosacījumus, tā par attiecīgo pārkāpumu nekavējoties informē Kriminālprocesa likumā noteikto iestādi, kas ir atbildīga par kriminālprocesa norisi.”

8. Izteikt 149.pantu šādā redakcijā:

“149.pants. Papildsoda — tiesību ierobežošana — izpildes kārtība

Notiesātajam, kuram piespriests papildsods — tiesību ierobežošana —, ir pienākums ievērot viņam uzliktos tiesību ierobežojumus. Par uzlikto tiesību ierobežojumu neievērošanu persona saucama pie atbildības likumā paredzētajā kārtībā.

Tiesa pēc sprieduma spēkā stāšanās vai prokurors pēc prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās attiecīgi tiesas sprieduma norakstu vai prokurora priekšraksta par sodu norakstu nosūta izpildei institūcijai (ja tāda ir), kas ir kompetenta uzraudzīt attiecīgā tiesību ierobežojuma ievērošanu, lai tā veiktu konkrētas darbības tiesību ierobežojuma īstenošanai.

Institūcija, kas saņēmusi šā panta otrajā daļā minētā nolēmuma norakstu, rīkojas atbilstoši tās darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei.

Ja valsts pārvaldes vai pašvaldības institūcija konstatē, ka notiesātais pārkāpj papildsoda — tiesību ierobežošana — izpildes nosacījumus, tā par attiecīgo pārkāpumu nekavējoties informē Kriminālprocesa likumā noteikto iestādi, kas ir atbildīga par kriminālprocesa norisi.”

Likums stājas spēkā 2012.gada 1.maijā.

2

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija:

Izslēgt likuma spēkā stāšanās noteikumu.

Atbalstīt