Spēkā esošā redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

p.k.

Priekšlikumi

( 24 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

23.pants. Administratīvo sodu veidi

Par administratīvo pārkāpumu izdarīšanu var piemērot šādus administratīvos sodus:

1) brīdinājumu;

2) naudas sodu;

3) (izslēgts ar 28.05.1997. likumu);

4) administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskāciju;

5) personai piešķirto speciālo tiesību atņemšanu;

5¹) aizliegumu noteiktu laiku iegūt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības;

5²) aizliegumu noteiktu laiku iegūt atpūtas kuģu vadīšanas tiesības;

6) tiesību atņemšanu ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšanu uz zināma veida vai visu veidu komercdarbību;

7) (izslēgts ar 28.05.1997. likumu);

8) administratīvo arestu.

1. 23.pantā:

izteikt pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

„6) tiesību atņemšanu ieņemt noteiktus amatus.”;

1. 23.pantā:

izteikt pirmās daļas 6.punktu šādā redakcijā:

„6) tiesību atņemšanu ieņemt noteiktus amatus.”

Šā panta pirmās daļas 4.-6. un 8.punktā minētos administratīvos sodus var noteikt tikai ar likumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990., 12.03.1991., 28.05.1997., 12.06.2003., 16.10.2003., 17.03.2005. un 03.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2008.)

24.pants. Administratīvie pamatsodi un papildsodi

Naudas sodu, administratīvā pārkāpuma priekšmeta un izdarīšanas rīka konfiskāciju, personai piešķirto speciālo tiesību atņemšanu, kā arī tiesību atņemšanu ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšanu veikt zināma veida vai visu veidu komercdarbību var piemērot gan kā pamatsodu, gan kā papildsodu. Aizliegumu noteiktu laiku iegūt transportlīdzekļu vai atpūtas kuģu vadīšanas tiesības var piemērot tikai kā papildsodu. Citus šā kodeksa 23.panta pirmajā daļā minētos administratīvos sodus var piemērot tikai kā pamatsodus.

Par vienu administratīvo pārkāpumu var uzlikt pamatsodu vai arī pamatsodu un vienu vai vairākus papildsodus.

(15.09.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2008. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2008.)

2. 24.panta pirmajā daļā:

izslēgt vārdus "vai tiesību atņemšanu veikt zināma veida vai visu veidu komercdarbību";

papildināt daļu pēc vārdiem "kuģu vadīšanas tiesības" ar vārdiem "tiesību atņemšanu ieņemt noteiktus amatus.”

1

Juridiskais birojs

Papildināt likumprojekta 2. pantu pēc vārdiem „izslēgt vārdus” ar vārdiem „kā arī tiesību atņemšanu ieņemt noteiktus amatus”.

Atbalstīts

2. 24.panta pirmajā daļā:

izslēgt vārdus "kā arī tiesību atņemšanu ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšanu veikt zināma veida vai visu veidu komercdarbību";

papildināt daļu pēc vārdiem "kuģu vadīšanas tiesības" ar vārdiem "tiesību atņemšanu ieņemt noteiktus amatus”.

26.pants. Naudas sods

Maksimālais sods, ko saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par administratīvajiem pārkāpumiem (izņemot šā kodeksa 45.¹, 57., 61., 62., 66.³, 75., 75.², 78.¹, 81., 82., 82.¹, 82.², 84., 87., 87.¹, 88.⁷, 114.², 114.³pantā, 149.⁵ panta ceturtajā daļā, 149.¹⁵, 150.², 150.³, 152., 155.¹⁶ pantā un 159.⁸ panta septītajā daļā paredzētos administratīvos pārkāpumus) uzliek fiziskajām personām, ir piecsimt latu, bet juridiskajām personām (izņemot šā kodeksa 114.² pantā un 159.⁸ panta septītajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu) — desmit tūkstoši latu. Minimālais sods, ko uzliek par administratīvajiem pārkāpumiem, ir viens lats. Kodeksā īpaši paredzētos gadījumos sodu par pārkāpumiem finanšu jomā nosaka procentuāli no finanšu darījuma vērtības (summas), neievērojot šā panta pirmās daļas nosacījumu par maksimālo soda apmēru, bet nepārsniedzot trīsdesmit procentus no finanšu darījuma vērtības (summas).

Pašvaldību domes var apstiprināt saistošos noteikumus, kuros par to pārkāpšanu var noteikt naudas sodus fiziskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — līdz tūkstoš latiem.

Amatpersonām uzliktos naudas sodus aizliegts maksāt no komersantu, iestāžu vai organizāciju līdzekļiem.

Sods par pārkāpumiem, kas uzlikts juridiskajai personai, maksājams no juridiskās personas līdzekļiem.

(03.12.1990. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.04.1992., 04.11.1993., 19.07.1995., 28.05.1997., 17.06.1998., 14.10.1998., 23.03.2000., 14.06.2001., 17.03.2005., 15.09.2005., 22.12.2005., 22.06.2006., 14.12.2006., 20.12.2007., 03.07.2008., 28.05.2009., 10.06.2010., 17.06.2010. un 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

3. Papildināt 26.panta pirmo daļu pēc skaitļa un vārda „155.¹⁶ pantā” ar skaitļiem un vārdiem „156.¹ panta piektajā daļā, 156.² panta otrajā daļā”.

2

Finanšu ministrs A.Vilks

Izteikt likumprojekta 3.pantu (attiecībā uz kodeksa 26.panta pirmo daļu) šādā redakcijā:

„Papildināt 26.panta pirmo daļu pēc skaitļa un vārda „155.¹⁶ pantā” ar skaitļiem un vārdiem „156.¹ panta piektajā un sestajā daļā, 156.² panta otrajā daļā, 159.pantā””.

Atbalstīts

3. Papildināt 26.panta pirmo daļu pēc skaitļa un vārda „155.¹⁶ pantā” ar skaitļiem un vārdiem „156.¹ panta piektajā un sestajā daļā, 156.² panta otrajā daļā, 159.pantā”.

29.¹ pants. Tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšana uz zināma veida vai visu veidu komercdarbību

Tiesības ieņemt noteiktus amatus vai tiesības uz zināma veida vai visu veidu komercdarbību atņem uz laiku no viena gada līdz trim gadiem. Šo sodu piemēro rajona (pilsētas) tiesa (tiesnesis).

(12.03.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994., 28.05.1997. un 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

4. Izteikt 29.¹ pantu šādā redakcijā:

"29.¹ pants. Tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus

Tiesības ieņemt noteiktus amatus var atņemt uz laiku no viena gada līdz trim gadiem.

Lēmumā norāda amatus, kurus personai ir aizliegts ieņemt."

4. Izteikt 29.¹ pantu šādā redakcijā:

"29.¹ pants. Tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus

Tiesības ieņemt noteiktus amatus var atņemt uz laiku no viena gada līdz trim gadiem.

Lēmumā norāda amatus, kurus personai ir aizliegts ieņemt."

36.pants. Administratīvā soda termiņu aprēķināšana

Administratīvā aresta termiņš tiek aprēķināts diennaktīs, bet termiņš, uz kuru tiek atņemtas speciālās tiesības, tiesības ieņemt noteiktus amatus un veikt zināma veida vai visu veidu komercdarbību, - gados un mēnešos.

(28.05.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

5. Izteikt 36.pantu šādā redakcijā:

“36.pants. Administratīvā soda termiņu aprēķināšana

Administratīvā aresta termiņš tiek aprēķināts diennaktīs, bet termiņš, uz kuru tiek atņemtas speciālās tiesības un tiesības ieņemt noteiktus amatus, — gados un mēnešos.”

5. Izteikt 36.pantu šādā redakcijā:

“36.pants. Administratīvā soda termiņu aprēķināšana

Administratīvā aresta termiņš tiek aprēķināts diennaktīs, bet termiņš, uz kuru tiek atņemtas speciālās tiesības un tiesības ieņemt noteiktus amatus, — gados un mēnešos.”

80.² pants. Nelikumīgi iegūto zivju vai citu ūdens dzīvnieku pirkšana, pārstrādāšana, pārdošana, glabāšana vai transportēšana

Par nelikumīgi iegūto zivju vai citu ūdens dzīvnieku pirkšanu, pārstrādāšanu, pārdošanu, glabāšanu vai transportēšanu –

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz trīssimt latiem, konfiscējot pie pārkāpēja atrastās nelikumīgi iegūtās zivis vai citus ūdens dzīvniekus.

(28.04.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 12.06.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

6. Izteikt 80.² panta sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, konfiscējot pie pārkāpēja atrastās nelikumīgi iegūtās zivis vai citus ūdens dzīvniekus, vai uzliek naudas sodu valdes loceklim no piecdesmit līdz trīssimt latiem, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā."

6. Izteikt 80.² panta sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, konfiscējot pie pārkāpēja atrastās nelikumīgi iegūtās zivis vai citus ūdens dzīvniekus, vai uzliek naudas sodu valdes loceklim no piecdesmit līdz trīssimt latiem, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā."

84.pants. Vides informācijas slēpšana vai sagrozīšana

Par neziņošanu vides aizsardzības vai pašvaldību institūcijām par bīstamu vai citu kaitīgu vielu vai piesārņojošo vielu emisiju vidē, kā arī par vides informācijas slēpšanu vai tās atspoguļošanu sagrozītā veidā; par dabas resursu izmantošanas vai vides aizsardzības statistikas gada pārskatu vai ikgadējo pārskatu par siltumnīcefekta gāzu emisiju neiesniegšanu vai datu sagrozīšanu; par monitoringa datu slēpšanu vai sagrozīšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām vai juridiskajām personām no simt piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par informācijas neiesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu, pārkāpjot ietekmes uz vidi novērtējuma normatīvajos aktos noteiktās prasības, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt latiem, amatpersonām — no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz četrsimt latiem.

(09.09.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. un 28.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2009.)

7. Izteikt 84.panta pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no simt piecdesmit līdz tūkstoš latiem, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā."

7. Izteikt 84.panta pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no simt piecdesmit līdz tūkstoš latiem, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā."

84.¹ pants. Neziņošana par avārijām tautsaimniecības nozarēs vai šādu avāriju slēpšana

Par neziņošanu par cilvēkiem vai videi bīstamu avāriju rūpniecībā, transportā, lauksaimniecībā vai citās tautsaimniecības nozarēs vai par šādas avārijas slēpšanu, ko izdarījusi amatpersona vai cita persona, kuras pienākums ir šādas ziņas sniegt, -

uzliek naudas sodu no simt līdz trīssimt latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja avārija notikusi, pārvadājot bīstamas ķīmiskas vielas un ķīmiskus produktus vai eksplozīvus priekšmetus, kā arī ja avārija nodarījusi kaitējumu videi vai cilvēkiem, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no trīssimt līdz tūkstoš latiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.07.2003.)

8. 84.¹ pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no simt līdz trīssimt latiem, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.";

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā."

8. 84.¹ pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no simt līdz trīssimt latiem, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.";

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā."

87.¹ pants. Radiācijas drošību un kodoldrošību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšana

(1) Par radiācijas drošību un kodoldrošību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, ja tie saistīti ar darbinieku aizsardzību pret jonizējošo starojumu, -

liek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz astoņsimt latiem.

(2) Par neziņošanu likumā noteiktajām institūcijām par avāriju rūpniecībā, transportā, lauksaimniecībā vai citās tautsaimniecības nozarēs, ja avārija saistīta ar radioaktīvajām vielām vai citiem jonizējošā starojuma avotiem, vai par šādas avārijas slēpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz tūkstoš latiem.

(3) Par zemes, mežu, ūdeņu, atmosfēras gaisa vai citu dabas objektu piesārņošanu ar radioaktīvajām vielām, pārsniedzot noteiktos normatīvus vai pārkāpjot apstiprinātos noteikumus, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem.

(4) Par neziņošanu likumā noteiktajām institūcijām par radioaktīvo vielu izplūdi (novadīšanu) vidē, kā arī par vides informācijas slēpšanu vai tās atspoguļošanu sagrozītā veidā –

uzliek naudas sodu amatpersonām no piecdesmit līdz piecsimt latiem.

(5) Par radioaktīvo atkritumu savākšanas, šķirošanas, uzglabāšanas, transportēšanas un apglabāšanas noteikumu pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz tūkstoš latiem.

(6) Par radioaktīvo vielu pārvadāšanas, iekraušanas un izkraušanas noteikumu pārkāpšanu iekšējo ūdeņu, jūras, dzelzceļa transportā, autotransportā un elektrotransportā, par radioaktīvo vielu kravu atstāšanu bez uzraudzības transportlīdzekļos, kā arī par radioaktīvo vielu nodošanu bagāžā vai bagāžas glabātavās –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz divtūkstoš latiem.

(7) Par radioaktīvo vielu, kodolmateriālu un radioaktīvo atkritumu daudzuma, sastāva vai fizikālo faktoru uzskaites noteikumu pārkāpšanu, neatbilstošu ziņu sniegšanu vai nepamatotu atteikšanos sniegt ziņas par vides kvalitāti –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām — no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem.

(8) Par Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņu, teritoriālo un iekšējo jūras ūdeņu (arī jūras ostu akvatoriju un upju grīvu) piesārņošanu ar radioaktīvajām vielām no kuģiem un citiem peldošiem līdzekļiem, no mākslīgām salām un citām konstrukcijām, kā arī no gaisakuģiem –

uzliek naudas sodu amatpersonām no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem.

(9) Par neziņošanu tuvākās ostas administrācijai par Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskās zonas ūdeņu, teritoriālo un iekšējo jūras ūdeņu (arī jūras ostu akvatoriju un upju grīvu) piesārņošanu ar radioaktīvajām vielām no kuģiem un citiem peldošiem līdzekļiem, no mākslīgām salām un citām konstrukcijām, kā arī no gaisakuģiem –

uzliek naudas sodu amatpersonām no divsimt līdz trīstūkstoš latiem.

Par darbības uzsākšanu ar jonizējošā starojuma avotiem bez likumā paredzētās speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem vai par šādu darbību turpināšanu pēc speciālās atļaujas (licences) vai atļaujas darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem anulēšanas vai apturēšanas vai termiņa izbeigšanās —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem.

(23.03.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2003., 09.09.2004., 22.12.2005. un 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

9. 87.¹ pantā:

izteikt ceturtās daļas sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu amatpersonai vai valdes loceklim no piecdesmit līdz piecsimt latiem, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.";

izteikt astotās daļas sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu amatpersonai vai valdes loceklim no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.";

izteikt devītās daļas sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu amatpersonai vai valdes loceklim no divsimt līdz trīstūkstoš latiem, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā."

9. 87.¹ pantā:

izteikt ceturtās daļas sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu amatpersonai vai valdes loceklim no piecdesmit līdz piecsimt latiem, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.";

izteikt astotās daļas sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu amatpersonai vai valdes loceklim no tūkstoš līdz piectūkstoš latiem, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.";

izteikt devītās daļas sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu amatpersonai vai valdes loceklim no divsimt līdz trīstūkstoš latiem, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā."

103.³ pants. Pārtikas aprites prasību pārkāpšana

(1) Par higiēnas un veterināro prasību pārkāpšanu pārtikas apritē –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem.

(2) Par noteikto pārtikas nekaitīguma, kvalitātes un klasifikācijas prasību pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārtiku vai bez konfiskācijas.

(3) Par pārtikas uzglabāšanas un marķēšanas prasību pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot pārtiku vai bez konfiskācijas.

(4) Par normatīvajos aktos pārtikas uzņēmuma personālam noteikto higiēnas prasību pārkāpšanu –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem.

(5) Par pārtikas uzņēmuma iesaistīšanos pārtikas apritē bez normatīvajos aktos noteiktās pārtikas uzņēmuma atzīšanas vai reģistrācijas vai pārkāpjot atzīšanas apliecībā minētos nosacījumus –

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot pārtiku vai bez konfiskācijas.

(6) Par šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot pārtiku vai bez konfiskācijas.

(7) Par normatīvajos aktos paredzētās informācijas nesniegšanu par lauksaimniecības produktu cenām vai nepilnīgas informācijas sniegšanu, kā arī par atteikšanos uzrādīt šo informāciju apliecinošus dokumentus —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu juridiskajām personām no desmit līdz divsimt piecdesmit latiem.

(8) Par šā panta septītajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem.

(12.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 13.05.2009.)

10. Papildināt 103.³ pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"Par šā panta piektajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu valdes loceklim no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā, bet juridiskajām personām – konfiscē pārtiku vai bez konfiskācijas."

3

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izslēgt likumprojekta 10.pantu.

Atbalstīts

139.¹ pants. Tranzītkravu pārvadājumu noteikumu pārkāpšana

Par tranzītkravu pārvadājumu veikšanu, ja nav apdrošināta atbildība par kaitējumu, ko pārvadātājs var nodarīt trešajām personām vai to mantai, -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, -

uzliek naudas sodu līdz divsimt latiem, atņemot tiesības veikt tranzītkravu pārvadājumus vai bez tā.

(19.07.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.08.1995.)

4

Juridiskā komisija

Izteikt 139.¹panta otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

“uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim līdz divsimt latiem, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.”

Atbalstīts

10. Izteikt 139.¹ panta otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

“uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim līdz divsimt latiem, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.”

149.⁴ pants. Vispārīgo ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana

(1) Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav klāt kāda no šādiem transportlīdzekļa vadītājam nepieciešamajiem dokumentiem:

1) vadītāja apliecība;

2) transportlīdzekļa reģistrācijas dokumenti;

3) (izslēgts ar 27.09.2007. likumu);

4) dokuments par veikto valsts tehnisko apskati vai tehnisko kontroli uz ceļiem, ja uz transportlīdzekļa nav attiecīgās vizuālās informācijas (uzlīmes), vai Ceļu satiksmes drošības direkcijas izsniegta vienas dienas atļauja piedalīties ceļu satiksmē, lai veiktu valsts tehnisko apskati;

5) citi transportlīdzekļa vadītāja kvalifikāciju apliecinoši dokumenti;

6) dokumenti, kas nepieciešami, pārvadājot negabarīta vai smagsvara kravu;

7) pilnvara lietot ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekli, ja nav klāt īpašnieka (Latvijas iedzīvotājiem);

8) braukšanas mācību instruktora apliecība vai braukšanas mācību atļauja (mācību braukšanas gadījumā), —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divu latu apmērā.

(2) Par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu vai aizsprādzētas aizsargķiveres nelietošanu, kā arī tāda pasažiera vešanu, kurš nav piesprādzējies vai kuram galvā nav aizsprādzētas aizsargķiveres, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

(3) Par tādas transportlīdzekļa vadītāja apliecības izmantošanu, kas pieteikta kā zudusi vai nozagta, ja tās vietā saņemta jauna transportlīdzekļa vadītāja apliecība, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

(4) Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja ir spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, izņemot gadījumu, kad izmantošanas aizliegums piemērots pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros,—

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

(5) Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz divsimt latiem.

11. Izteikt 149.⁴ panta piektās daļas dispozīciju šādā redakcijā:

„Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, nav iegūtas profesionālo vadītāju tiesības vai transportlīdzekļu vadītājs vada transportlīdzekli, kas neatbilst vadītāja apliecībā norādītajam ierobežojuma kodam".

11. Izteikt 149.⁴ panta piektās daļas dispozīciju šādā redakcijā:

„Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav atbilstošas kategorijas transportlīdzekļu vadīšanas tiesību, nav iegūtas profesionālo vadītāju tiesības vai transportlīdzekļu vadītājs vada transportlīdzekli, kas neatbilst vadītāja apliecībā norādītajam ierobežojuma kodam".

(6) Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja:

1) nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas);

2) ir spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, kas piemērots pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no divsimt līdz trīssimt latiem.

(7) Par transportlīdzekļa vadīšanu atkārtoti gada laikā, ja:

1) nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas);

2) ir spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, kas piemērots pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros, —

transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no piecām līdz piecpadsmit diennaktīm un uzliek naudas sodu četrsimt latu apmērā.

(8) Par transportlīdzekļa vadītāja vai pasažiera vietas atstāšanu bez uzaicinājuma, ja transportlīdzeklis apturēts pēc policijas darbinieka vai robežsarga (pierobežā) pieprasījuma, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam vai pasažierim piecu latu apmērā.

(9) Par ziņu nesniegšanu par transportlīdzekļa tiesisko lietotāju —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam) — fiziskajai vai juridiskajai personai — no trīsdesmit līdz simt latiem.

(10) Par tālruņa lietošanu, ja transportlīdzeklis atrodas kustībā, izņemot gadījumus, kad transportlīdzekļa vadītājam, lai to lietotu, nav jāņem rokā tālruņa klausule, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

(Vienpadsmitā daļa izslēgta ar 22.01.2009. likumu.)

(Divpadsmitā daļa izslēgta ar 22.01.2009. likumu.)

(13) Par agresīvu braukšanu, kas izpaudusies kā:

1) vairāku tādu citu citam sekojošu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu izdarīšana, kas saistīti ar ceļu satiksmei bīstamu vai traucējošu situāciju radīšanu;

2) transportlīdzekļa vadīšana tādā veidā, ka tiek izdarīts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums un radīti traucējumi vienmērīgai transportlīdzekļu plūsmai vai tiek ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses (vairākkārtēja braukšanas joslu maiņa apsteidzot, vairāku sastrēgumā esošu vai kolonnā braucošu transportlīdzekļu apdzīšana pa pretējā virziena joslu vai apbraukšana pa sabiedriskā transporta joslu, ceļa nomali, ietvi, gājēju ceļu, velosipēdu ceļu vai citām vietām, kas nav paredzētas transportlīdzekļu braukšanai, u.tml.), —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no piecdesmit līdz divsimt latiem.

(14) Par citu šajā kodeksā neminētu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.

(15.09.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.02.2007., 27.09.2007. un 22.01.2009. likumu, kas stājas spēkā 25.02.2009.)

149.⁵ pants. Ceļu satiksmes regulēšanas noteikumu pārkāpšana

Par braukšanu, ja luksoforā deg aizliedzošais signāls, vai par nepakļaušanos satiksmes regulētāja signālam vai braukšanu virzienā, kas ir aizliegts ar satiksmes regulētāja signālu, —

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam desmit latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam — no divdesmit līdz simt latiem.

12. Papildināt l49.⁵ pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„Par braukšanu attiecīgajā virzienā, ja luksofora papildsekcijā nav iedegts zaļās bultas signāls, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu mopēda vadītājam piecu latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – no divdesmit līdz četrdesmit latiem.".

12. Papildināt l49.⁵ pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„Par braukšanu attiecīgajā virzienā, ja luksofora papildsekcijā nav iedegts zaļās bultas signāls, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu mopēda vadītājam piecu latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – no divdesmit līdz četrdesmit latiem."

Par to noteikumu pārkāpšanu, kuri paredz vietu, kur jāaptur transportlīdzeklis, ja braukt aizliedz satiksmes regulētāja vai luksofora signāli, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.

Par nepakļaušanos tādas personas prasībai apturēt transportlīdzekli, kura ir pilnvarota pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par nepakļaušanos tādas personas atkārtotai vai vairākkārtējai prasībai apturēt transportlīdzekli (par bēgšanu), kura ir pilnvarota pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja dokumentus, —

uzliek naudas sodu mopēda vadītājam simt divdesmit latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam (izņemot velosipēda vadītāju) piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no astoņsimt līdz tūkstoš latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005., 22.12.2005. un 10.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2010.)

149.¹⁰ pants. Apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšana

(1) Par apstāšanos:

1) ceļa kreisajā pusē gadījumos, kad tas nav atļauts;

2) uz brauktuves, ja ceļam ir nomale;

3) nepietiekami tuvu brauktuves malai (tā, ka attālums no brauktuves malas līdz jebkuram brauktuves malai tuvāko transportlīdzekļa sānu elementam pārsniedz 0,5 metrus), ja ceļam nav nomales;

4) vietās, kur transportlīdzeklis citiem vadītājiem aizsedz luksofora signālus vai ceļa zīmes;

5) uz ietvēm vietās, kur tas ir aizliegts;

6) vietās, kur brauktuves mala apzīmēta ar 920.ceļa apzīmējumu, kā arī vietās, kur brauktuves mala vai apmale apzīmēta ar 943.ceļa apzīmējumu, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

(2) Par apstāšanos:

1) otrajā rindā gadījumos, kad tas nav atļauts;

2) uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem vai zem tiem;

3) vietās, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par trim metriem;

4) uz gājēju pārejām vai tuvāk par pieciem metriem no tām;

5) brauktuvju krustošanās vietā vai tuvāk par pieciem metriem no šķērsojamās brauktuves malas;

6) tuvāk par 25 metriem pirms un 10 metriem aiz 534., 535., 536. vai 538.ceļa zīmes;

7) uz ieskrējiena vai bremzēšanas joslām;

8) 326.ceļa zīmes darbības zonā;

9) uz tramvaja sliežu ceļa klātnes vai tās tiešā tuvumā, ja tas traucē tramvaja kustību;

10) tuneļos —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

13. 149.¹⁰ pantā:

izslēgt otrās daļas 6.punktā skaitli “536”;

13. 149.¹⁰ pantā:

izslēgt otrās daļas 6.punktā skaitli “536”;

(3) Par apstāšanos uz dzelzceļa pārbrauktuvēm —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

(4) Par stāvēšanu:

1) ceļa kreisajā pusē gadījumos, kad tas nav atļauts;

2) uz brauktuves, ja ceļam ir nomale;

3) nepietiekami tuvu brauktuves malai (tā, ka attālums no brauktuves malas līdz jebkuram brauktuves malai tuvāko transportlīdzekļa sānu elementam pārsniedz 0,5 metrus), ja ceļam nav nomales;

4) vietās, kur transportlīdzeklis citiem vadītājiem aizsedz luksofora signālus vai ceļa zīmes;

5) uz ietvēm vietās, kur tas ir aizliegts;

6) vietās, kur brauktuves mala apzīmēta ar 920.ceļa apzīmējumu, kā arī vietās, kur brauktuves mala vai apmale apzīmēta ar 943.ceļa apzīmējumu;

7) ārpus apdzīvotām vietām tuvāk par 100 metriem no dzelzceļa pārbrauktuves, bet apdzīvotās vietās — tuvāk par 50 metriem no tās —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

(5) Par stāvēšanu:

1) otrajā rindā;

2) uz tramvaja sliežu ceļa klātnes vai tās tiešā tuvumā, ja tas traucē tramvaja kustību;

3) daļēji vai pilnīgi uz brauktuves ārpus apdzīvotām vietām bīstamu pagriezienu un ceļa garenprofila lūzuma vietas tuvumā, kur redzamība kaut vienā virzienā ir mazāka par 100 metriem;

4) vietās, kur transportlīdzeklis neļauj braukt (iebraukt vai izbraukt) citiem trans­portlīdzekļiem vai traucē gājēju pārvietošanos;

5) uz tiltiem, estakādēm, ceļa pārvadiem vai zem tiem;

6) vietās, kur attālums starp brauktuves nepārtraukto ceļa apzīmējuma līniju, sadalošo joslu vai pretējo brauktuves malu un apturētu transportlīdzekli ir mazāks par trim metriem;

7) uz gājēju pārejām un tuvāk par pieciem metriem no tām;

8) brauktuvju krustošanās vietā vai tuvāk par pieciem metriem no šķērsojamās brauktuves malas;

9) tuvāk par 25 metriem pirms un 10 metriem aiz 534., 535., 536. vai 538.ceļa zīmes;

10) uz ieskrējiena vai bremzēšanas joslām;

11) 326.ceļa zīmes darbības zonā;

12) 327.ceļa zīmes darbības zonā un attiecīgi nepāra vai pāra datumos 328. vai 329.ceļa zīmes darbības zonā, kā arī uz visiem ceļiem teritorijā, kurā iebraukšana apzīmēta ar 522.ceļa zīmi;

13) vietās, kur brauktuves mala vai apmale apzīmēta ar 944.ceļa apzīmējumu, un vietās, kas apzīmētas ar 945.ceļa apzīmējumu;

14) tuneļos —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

aizstāt piektās daļas 4.punktā vārdus “neļauj braukt” ar vārdiem “var neļaut braukt”;

izslēgt piektās daļas 9.punktā skaitli “536”.

aizstāt piektās daļas 4.punktā vārdus “neļauj braukt” ar vārdiem “var neļaut braukt”;

izslēgt piektās daļas 9.punktā skaitli “536”.

(6) Par stāvēšanu uz dzelzceļa pārbrauktuvēm —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt līdz divsimt latiem.

Par nepareizi novietotu transportlīdzekli stāvvietā, kurā transportlīdzekļa novietošanas veids noteikts ar 825.—832.papildzīmi un ceļa apzīmējumiem, kā arī par 833. un 842.papildzīmes prasību pārkāpšanu 532. vai 533.ceļa zīmes darbības zonā —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par transportlīdzekļa vadītāja vietas atstāšanu, ja nav veikts viss nepieciešamais, lai novērstu transportlīdzekļa izkustēšanos no vietas, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

Par citu šajā kodeksā neminētu apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

(03.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2008.)

149.¹⁵ pants. Transportlīdzekļu vadīšana alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē

(1) Par transportlīdzekļa vadīšanu, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,2 promiles, bet nepārsniedz 0,5 promiles, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam, kura vadītāja stāžs mazāks par diviem gadiem, no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz sešiem mēnešiem.

14. Izteikt 149.¹⁵ panta pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

„transportlīdzekļa vadītājam, kurš vada Dl, D, D1E, DE, TRAM un TROL kategorijai atbilstošus transportlīdzekļus, un transportlīdzekļa vadītājam, kura vadītāja stāžs mazāks par diviem gadiem, uzliek naudas sodu no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz sešiem mēnešiem."

14. Izteikt 149.¹⁵ panta pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

„transportlīdzekļa vadītājam, kurš vada Dl, D, D1E, DE, TRAM un TROL kategorijai atbilstošus transportlīdzekļus, un transportlīdzekļa vadītājam, kura vadītāja stāžs mazāks par diviem gadiem, uzliek naudas sodu no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz sešiem mēnešiem."

Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, bet nepārsniedz 1,0 promili, —

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam trīsdesmit latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no trīssimt līdz četrsimt piecdesmit latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz vienu gadu.

Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,0 promili, bet nepārsniedz 1,5 promiles, —

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam astoņdesmit latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no piecām līdz desmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no sešsimt līdz astoņsimt latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.

Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles, —

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam simt divdesmit latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no astoņsimt līdz tūkstoš latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, —

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam simt divdesmit latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no astoņsimt līdz tūkstoš latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, atrodoties reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu iespaidā, esot slimam vai tādā mērā nogurušam, ka tas ietekmē vadītāja darbspējas un ceļu satiksmes drošību, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz divsimt latiem.

Par alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu pēc satiksmes negadījuma, kā arī pēc tam, kad transportlīdzeklis tiek apturēts pēc policijas darbinieka, robežsarga (uz valsts robežas vai pierobežā) pieprasījuma, līdz pārbaudei, kas nosaka alkohola koncentrāciju asinīs vai konstatē narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi, vai atbrīvošanai no šīs pārbaudes noteiktā kārtībā —

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam simt divdesmit latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no astoņsimt līdz tūkstoš latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

Par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes —

uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam simt divdesmit latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no desmit līdz piecpadsmit diennaktīm, uzliek naudas sodu no astoņsimt līdz tūkstoš latiem un atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz četriem gadiem.

(10.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.06.2010.)

149.²⁴ pants. Transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa un iekārtojuma nosacījumu pārkāpšana

(1) Par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit līdz astoņdesmit latiem.

(2) Par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, attiecībā uz kuru nav izdarīta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no sešdesmit līdz astoņdesmit latiem.

15. 149.²⁴ pantā:

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

„uzliek naudas sodu mopēda vadītājam no divdesmit līdz četrdesmit latiem, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – no sešdesmit līdz astoņdesmit latiem.";

15. 149.²⁴ pantā:

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

„uzliek naudas sodu mopēda vadītājam no divdesmit līdz četrdesmit latiem, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – no sešdesmit līdz astoņdesmit latiem.";

(3) Par norīkojuma došanu lietot transportlīdzekli, attiecībā uz kuru nav izdarīta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, —

uzliek naudas sodu personai, kas atbildīga par transportlīdzekļa ekspluatāciju, no divsimt līdz trīssimt latiem.

(4) Par braukšanu diennakts tumšajā laikā bez iedegtas avārijas gaismas signalizācijas ar transportlīdzekli, kuram nedeg viens no tuvās gaismas lukturiem, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

(5) Par braukšanu diennakts tumšajā laikā ar transportlīdzekli, kuram nedeg neviens no tuvās gaismas lukturiem, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

(6) Par braukšanu nepietiekamas redzamības apstākļos bez iedegtas avārijas gaismas signalizācijas ar transportlīdzekli, kuram nedeg viens no tuvās gaismas lukturiem un vienlaikus kāds no priekšējiem miglas lukturiem, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu apmērā.

(7) Par braukšanu nepietiekamas redzamības apstākļos ar transportlīdzekli, kuram nedeg neviens no tuvās gaismas lukturiem un vienlaikus neviens no priekšējiem miglas lukturiem, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

(8) Par braukšanu diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos bez iedegtas avārijas gaismas signalizācijas ar transportlīdzekli, kuram nedeg neviens no pakaļējiem gabarītlukturiem vai neviens no bremzēšanas signāllukturiem, — uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

(9) Par braukšanu diennakts tumšajā laikā vai nepietiekamas redzamības apstākļos ar transportlīdzekli, kuram nedeg neviens no numura zīmes apgaismojuma lukturiem, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

papildināt devītās daļas dispozīciju pēc vārdiem „nepietiekamas redzamības apstākļos” ar vārdiem „bez iedegtas avārijas gaismas signalizācijas”;

papildināt devītās daļas dispozīciju pēc vārdiem „nepietiekamas redzamības apstākļos” ar vārdiem „bez iedegtas avārijas gaismas signalizācijas”;

(10) Par braukšanu diennakts gaišajā laikā bez iedegtas avārijas gaismas signalizācijas ar transportlīdzekli, kuram nedeg neviens no bremzēšanas signāllukturiem, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

(11) Par braukšanu lietus vai snigšanas laikā ar transportlīdzekli, kuram vadītāja pusē nedarbojas priekšējā stikla tīrītājs, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

(12) Par braukšanu ar transportlīdzekli, kura stūres iekārtas bojājumi vai darba bremžu sistēma neļauj vadītājam izdarīt manevru, vai par braukšanu ar transportlīdzekļu sastāvu, kura vilcēja un piekabes (puspiekabes) sakabes ierīcei ir bojājumi, kas braukšanas laikā var izraisīt sakabes pārrāvumu, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit līdz sešdesmit latiem.

(13) Par braukšanu ar transportlīdzekli, kurš nav apgādāts ar avārijas zīmi, medicīnisko aptieciņu (aptieciņām) vai ugunsdzēšamo aparātu (aparātiem), —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.

(14) Par braukšanu ar transportlīdzekli bez drošības jostām, ja tās ir paredzētas konstrukcijā, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

(15) Par braukšanu laikposmā no 1.decembra līdz 1.martam ar automobili vai autobusu, kura pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas un kurš nav aprīkots ar riepām, kas paredzētas braukšanai ziemas apstākļos, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

(16) Par braukšanu laikposmā no 1.maija līdz 1.oktobrim ar automobili vai autobusu, kuram ir riepas ar radzēm, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

(17) Par braukšanu ar transportlīdzekli, kurš aprīkots ar ierīci (antiradaru u.tml.), kas var uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus vai radīt traucējumus šo mērierīču darbībā, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā, konfiscējot attiecīgās ierīces.

(18) Par braukšanu ar transportlīdzekli, kurš aprīkots ar speciālām ierīcēm (speciālo zilo vai sarkano bākuguni, skaņas signālu) vai kuram ir speciālais krāsojums, ja saskaņā ar noteikumu un Latvijā obligāto standartu un normatīvu prasībām šādas ierīces un krāsojums ir paredzēti operatīvajiem transportlīdzekļiem, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no simt līdz trīssimt latiem, konfiscējot attiecīgās ierīces.

(19) Par norīkojuma došanu lietot transportlīdzekļus, kam ir bojājumi, kuru dēļ aizliegts braukt, vai kam noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate, —

uzliek naudas sodu personai, kas atbildīga par transportlīdzekļu ekspluatāciju, no piecdesmit līdz simt latiem.

(20) Par braukšanu ar automobili, kura stikli pārklāti ar pārklājumu, kas neatbilst normatīvo aktu prasībām, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam sešdesmit latu apmērā.

(21) Par tāda transportlīdzekļa izmantošanu komercpārvadājumos vai pašpārvadājumos, kuram ir nepietiekams normatīvajos aktos noteiktais riepu protektora dziļums vai ir riepu bojājums, kas apdraud satiksmes drošību, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no desmit līdz četrdesmit latiem, bet personai, kas atbildīga par transportlīdzekļa ekspluatāciju, — no četrdesmit līdz simt latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2005., 08.02.2007., 22.01.2009., 28.05.2009. un 10.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2010.)

izteikt divdesmit pirmo daļu šādā redakcijā:

„Par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kuram ir nepietiekams normatīvajos aktos noteiktais riepu protektora dziļums vai ir riepu bojājums, kas apdraud satiksmes drošību, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no desmit līdz četrdesmit latiem, personai, kas atbildīga par transportlīdzekļa ekspluatāciju, — no četrdesmit līdz simt latiem, bet juridiskajai personai – no piecdesmit līdz piecsimt latiem."

izteikt divdesmit pirmo daļu šādā redakcijā:

„Par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kuram ir nepietiekams normatīvajos aktos noteiktais riepu protektora dziļums vai ir riepu bojājums, kas apdraud satiksmes drošību, –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no desmit līdz četrdesmit latiem, personai, kas atbildīga par transportlīdzekļa ekspluatāciju, — no četrdesmit līdz simt latiem, bet juridiskajai personai – no piecdesmit līdz piecsimt latiem."

149.²⁵ pants. Transportlīdzekļu reģistrācijas un numura zīmju lietošanas noteikumu pārkāpšana

Par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kurš nav reģistrēts noteiktajā kārtībā, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

16. Izteikt 149.²⁵ panta pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

„uzliek naudas sodu no četrdesmit līdz simt latiem.”

16. Izteikt 149.²⁵ panta pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

„uzliek naudas sodu no četrdesmit līdz simt latiem.”

Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram nav kādas no noteiktajām numura zīmēm vai kāda no tām ir aizsegta, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram nav nevienas no noteiktajām numura zīmēm vai tās ir aizsegtas, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam trīsdesmit latu apmērā.

Par braukšanu ar transportlīdzekli, kura numura zīmes neatbilst attiecīgā transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentiem, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no četrdesmit līdz simt latiem.

Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram kaut viena numura zīme nav piestiprināta tai paredzētajā vietā, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.

Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram numura zīmes nav salasāmas no noteiktā attāluma, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.

Par braukšanu ar transportlīdzekli, kuram numura zīmes nav salasāmas no attāluma, kas ir divas reizes mazāks par noteikto, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam divdesmit latu apmērā.

Par braukšanu ar tramvaju vai trolejbusu, uz kura nav uzkrāsoti reģistrācijas numuri, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam piecu latu apmērā.

Par norīkojuma došanu lietot transportlīdzekļus, kuri nav reģistrēti noteiktajā kārtībā, —

uzliek naudas sodu personai, kas atbildīga par transportlīdzekļu ekspluatāciju, no piecdesmit līdz simt latiem.

Par tāda vieglā automobiļa izmantošanu ceļu satiksmē, kurš reģistrēts ārvalstīs un kura izmantošanai Latvijā nepieciešama atļauja, bet atļauja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav saņemta, —

uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no sešdesmit līdz astoņdesmit latiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2009.)

152.pants. Būvniecības noteikumu pārkāpšana

(1) Par būves renovāciju, rekonstrukciju vai restaurāciju bez akceptēta projekta vai būvatļaujas (izņemot gadījumus, kas noteikti Vispārīgajos būvnoteikumos) vai vienkāršotās renovācijas vai vienkāršotās rekonstrukcijas noteikumu pārkāpšanu —uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz trīstūkstoš latiem.

(2) Par būves patvaļīgu būvniecību —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem.

(3) Par būves izmantošanu pirms tās nodošanas ekspluatācijā —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz piectūkstoš latiem.

(4) Par tādu būvniecību un būves ekspluatāciju reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, kuru neievērošana var negatīvi ietekmēt būves konstrukciju nestspēju vai noturību, ietaišu, iekārtu un inženierkomunikāciju drošību, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz piectūkstoš latiem.

(5) Par uzbūvēto konstrukciju konservācijas vai norobežošanas neveikšanu, ja rezultātā tiek samazināta būves konstrukciju drošība, nestspēja vai noturība, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz četrsimt latiem, amatpersonām — no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

(6) Par aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā noteiktā atlikto būvdarbu izpildes termiņa neievērošanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz tūkstoš latiem.

(7) Par būvdarbu, kuriem nepieciešama būvatļauja un civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, veikšanu bez būvuzņēmēja vai būvētāja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas pret nodarīto kaitējumu trešās personas dzīvībai un veselībai un zaudējumiem trešās personas mantai —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz četrsimt latiem, amatpersonām — no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt līdz divtūkstoš latiem.

Par atbilstības novērtēšanai pakļauto reglamentētās sfēras būvizstrādājumu pielietošanu būvniecības procesā bez atbilstības apliecinājumiem —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz tūkstoš latiem.

(22.12.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2006. un 08.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 13.05.2009.)

17. 152. pantā:

izteikt ceturtās daļas sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no piecdesmit līdz tūkstoš latiem, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.";

izteikt septītās daļas sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no piecdesmit līdz piecsimt latiem, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā."

17. 152. pantā:

izteikt ceturtās daļas sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no piecdesmit līdz tūkstoš latiem, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.";

izteikt septītās daļas sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no piecdesmit līdz piecsimt latiem, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā."

155.¹¹ pants. Komplekso tūrisma pakalpojumu sniegšanas noteikumu neievērošana

Par normatīvajos aktos noteiktās rakstveida informācijas nesniegšanu, tās neiekļaušanu līgumā par komplekso tūrisma pakalpojumu sniegšanu —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no simt piecdesmit līdz trīstūkstoš latiem.

Par komplekso tūrisma pakalpojumu piedāvāšanu vai pārdošanu, nenodrošinot normatīvajos aktos noteikto klienta iemaksātās naudas drošības garantiju, —

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no divsimt līdz trīstūkstoš latiem.

Par šā panta trešajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no trīssimt līdz piectūkstoš latiem.

Par komplekso tūrisma pakalpojumu rakstveida līguma neslēgšanu normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos —

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no piecdesmit līdz tūkstoš latiem.

Par šā panta piektajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu juridiskajām personām no simt piecdesmit līdz trīstūkstoš latiem.

(17.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2010.)

18. Izteikt 155.¹¹ panta ceturtās daļas sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu valdes loceklim no simt līdz piecsimt latiem, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā."

18. Izteikt 155.¹¹ panta ceturtās daļas sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu valdes loceklim no simt līdz piecsimt latiem, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā."

156.¹ pants. Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtības neievērošana, šo ierīču un iekārtu lietotāju un apkalpojošo dienestu pienākumu nepildīšana

(1) Par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtības neievērošanu —

uzliek naudas sodu no simt līdz piecsimt latiem.

(2) Par normatīvajos aktos noteikto nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietotāju pienākumu nepildīšanu —

uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem.

(3) Par normatīvajos aktos noteikto nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu apkalpojošo dienestu pienākumu nepildīšanu —

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz piecsimt latiem.

(4) Par šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas vietās, kur tirgo ar akcīzes nodokli apliekamās preces, —

uzliek naudas sodu amatpersonām no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot ar akcīzes nodokli apliekamās preces, kas atrodas tirdzniecības (realizācijas) vietās un ar tām iekšējā saistībā esošajās telpās, vai bez konfiskācijas.

(17.03.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

19. 156.¹ pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

„uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no simt līdz piecsimt latiem.”;

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

„uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no simt līdz piecsimt latiem.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„Par kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces un iekārtas lietošanu, ja ir mainīta tās konstrukcija vai programma, ar ko tādējādi radīta iespēja slēpt vai samazināt ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām – no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.”

5

6

7

Finanšu ministrs A.Vilks

Papildināt likumprojektu ar jaunu normu šādā redakcijā:

„Papildināt kodeksa 156.¹ panta trešās daļas sankcijā pēc vārdiem „naudas sodu” ar vārdiem „fiziskajām un juridiskajām personām”.”

Finanšu ministrs A.Vilks

Papildināt likumprojekta 19.pantu ar jaunu daļu (attiecībā uz kodeksa 156.¹ pantu) šādā redakcijā:

„papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„Par neatļautu darbību veikšanu, lai mainītu elektronisko ierīču un iekārtu konstrukciju, iejauktos programmā un radītu iespēju slēpt vai samazināt ar nodokļiem apliekamos ienākumus, ko izdarījis nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu apkalpojošais dienests vai cita persona, -

uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.””

Juridiskā komisija

Papildināt 156.¹ pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„Par neatļautu darbību veikšanu, lai mainītu elektronisko ierīču un iekārtu konstrukciju, iejauktos programmā un radītu iespēju slēpt vai samazināt ar nodokļiem apliekamos objektus, ko izdarījis nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu apkalpojošais dienests vai cita persona, -

uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.”

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.7.

Atbalstīts

19. 156.¹ pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

„uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no simt līdz piecsimt latiem.”;

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

„uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no simt līdz piecsimt latiem.”;

papildināt trešās daļas sankciju pēc vārdiem „naudas sodu” ar vārdiem „fiziskajām un juridiskajām personām”;

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

„Par kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces un iekārtas lietošanu, ja ir mainīta tās konstrukcija vai programma, ar ko tādējādi radīta iespēja slēpt vai samazināt ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz tūkstoš latiem, bet juridiskajām personām – no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.

Par neatļautu darbību veikšanu, lai mainītu elektronisko ierīču un iekārtu konstrukciju, iejauktos programmā un radītu iespēju slēpt vai samazināt ar nodokļiem apliekamos objektus, ko izdarījis nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu apkalpojošais dienests vai cita persona, –

uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām no tūkstoš līdz trīstūkstoš latiem.”

156.² pants. Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu neuzstādīšana un neizmantošana

(1) Par normatīvajiem aktiem atbilstošu nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu neuzstādīšanu un neizmantošanu —

uzliek naudas sodu no simt līdz simt piecdesmit latiem.

Par normatīvajiem aktiem atbilstošu nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu neuzstādīšanu un neizmantošanu kases un norēķinu operāciju veikšanai valūtas maiņas punktos —

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas vietās, kur tirgo ar akcīzes nodokli apliekamās preces, —

uzliek naudas sodu amatpersonām no simt piecdesmit līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no trīssimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot ar akcīzes nodokli apliekamās preces, kas atrodas tirdzniecības (realizācijas) vietās un ar tām iekšējā saistībā esošajās telpās, vai bez konfiskācijas.

(17.03.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

20. 156.² pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

„uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz tūkstoš latiem.”;

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

„uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz sešsimt latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz tūkstoš piecsimt latiem.”

20. 156.² pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

„uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz tūkstoš latiem.”;

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

„uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz sešsimt latiem, bet juridiskajām personām – no simt līdz tūkstoš piecsimt latiem.”

156.⁴ pants. Patvaļīga tirdzniecības vai maksas pakalpojumu atsākšana

Par patvaļīgu tirdzniecības vai maksas pakalpojumu atsākšanu tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, kuru darbību normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos apturējušas tam pilnvarotas institūcijas, —

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt latiem.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, -

uzliek naudas sodu no divsimt līdz divsimt piecdesmit latiem, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus vai atņemot tiesības uz zināma veida komercdarbību vai bez tā.

(14.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

21. Izteikt 156.⁴ panta otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no divsimt līdz divsimt piecdesmit latiem, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā."

21. Izteikt 156.⁴ panta otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no divsimt līdz divsimt piecdesmit latiem, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā."

22. Papildināt kodeksu ar 156.⁷ pantu šādā redakcijā:

"156.⁷ pants. Darījumu veikšana, ja Valsts ieņēmumu dienests ir apturējis nodokļu maksātāja saimniecisko darbību

Par maksājumu saistību pildīšanu vai darījumu veikšanu, ja Valsts ieņēmumu dienests ir apturējis nodokļu maksātāja saimniecisko darbību (neatkarīgi no tā, vai darījums veikts vienā vai vairākās operācijās, kas notikušas laikā, kad bija apturēta nodokļu maksātāja saimnieciskā darbība), izņemot gadījumus, kad Valsts ieņēmumu dienests tam ir atļāvis pabeigt darījumu vai izpildīt maksājumu saistības, attiecīgajam nodokļu maksātājam –

uzliek naudas sodu 30 procentu apmērā no darījuma summas."

8

9

Finanšu ministrs A.Vilks

Izteikt likumprojekta 22.panta (attiecībā uz kodeksa 156.⁷ pantu) sankciju šādā redakcijā:

„uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim 30 procentu apmērā no darījuma vai maksājuma summas, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.”

Juridiskais birojs

Izslēgt 156.⁷ panta dispozīcijā vārdus „attiecīgajam nodokļu maksātājam”.

Atbalstīts

Atbalstīts

22. Papildināt kodeksu ar 156.⁷ pantu šādā redakcijā:

"156.⁷ pants. Darījumu veikšana, ja Valsts ieņēmumu dienests ir apturējis nodokļu maksātāja saimniecisko darbību

Par maksājumu saistību pildīšanu vai darījumu veikšanu, ja Valsts ieņēmumu dienests ir apturējis nodokļu maksātāja saimniecisko darbību (neatkarīgi no tā, vai darījums veikts vienā vai vairākās operācijās, kas notikušas laikā, kad bija apturēta nodokļu maksātāja saimnieciskā darbība), izņemot gadījumus, kad Valsts ieņēmumu dienests tam ir atļāvis pabeigt darījumu vai izpildīt maksājumu saistības, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim 30 procentu apmērā no darījuma vai maksājuma summas, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.”

159.pants. Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas

Par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, kā arī par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu (samazināšanu) -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz tūkstoš piecsimt latiem.

(20.04.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

10

Finanšu ministrs A.Vilks

Papildināt likumprojektu ar jaunu normu šādā redakcijā:

„Izteikt kodeksa 159.panta sankciju šādā redakcijā:

„uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no simt līdz tūkstoš piecsimt latiem, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā””.

Atbalstīts

23. Izteikt 159.panta sankciju šādā redakcijā:

„uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no simt līdz tūkstoš piecsimt latiem, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.”

159.⁷ pants. Skaidrās naudas lietošanas ierobežojumu neievērošana

(1) Par skaidrā naudā veikto darījumu nedeklarēšanu, ja darījumu summa pārsniedz mēnesī trīstūkstoš latus, bet nepārsniedz desmittūkstoš latus, izņemot kuģu un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrību darījumus un starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas darījumus, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām trīs procentu apmērā no nedeklarētās summas, bet juridiskajām personām — piecu procentu apmērā no nedeklarētās summas.

(2) Par skaidrā naudā veikto kuģu un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrību darījumu un starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas darījumu nedeklarēšanu, ja darījumu kopsumma pārsniedz mēnesī desmittūkstoš latus, -

uzliek naudas sodu juridiskajām personām desmit procentu apmērā no nedeklarētās summas.

(3) Par darījuma veikšanu skaidrā naudā, ja darījuma summa pārsniedz desmittūkstoš latus, izņemot kuģu un gaisakuģu aģentēšanas komercsabiedrību darījumu un starptautisko autopārvadājumu un kravas ekspedīcijas darījumu, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām un juridiskajām personām piecpadsmit procentu apmērā no darījuma summas.

(4) Par skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto deklarāciju iesniegšanas termiņu, -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — no simt līdz piecsimt latiem.

(14.12.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.01.2010. likumu, kas stājas spēkā 17.02.2010.)

23. 159.⁷ pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “trīstūkstoš” ar vārdu “tūkstoš” un vārdu “desmittūkstoš” — ar vārdu “piectūkstoš”;

aizstāt otrajā un trešajā daļā vārdu “desmittūkstoš” ar vārdu “piectūkstoš”.

11

Finanšu ministrs A.Vilks

Papildināt likumprojekta 23.pantu ar jaunu daļu (attiecībā uz kodeksa 159.⁷ pantu) šādā redakcijā:

„papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„Par skaidrā naudā veikto darījumu ar fiziskajām personām, kurām atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, nedeklarēšanu, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru darījuma partneri pārsniedz divtūkstoš latu, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām un juridiskajām personām trīs procentu apmērā no nedeklarētās summas.””

Atbalstīts

24. 159.⁷ pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu “trīstūkstoš” ar vārdu “tūkstoš” un vārdu “desmittūkstoš” — ar vārdu “piectūkstoš”;

aizstāt otrajā un trešajā daļā vārdu “desmittūkstoš” ar vārdu “piectūkstoš”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„Par skaidrā naudā veikto darījumu ar fiziskajām personām, kurām atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrē saimnieciskā darbība, nedeklarēšanu, ja viena darījuma summa vienā operācijā ar katru darījuma partneri pārsniedz divtūkstoš latu, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām un juridiskajām personām trīs procentu apmērā no nedeklarētās summas.”

159.⁹ pants. Nesadarbošanās ar nodokļu administrācijas amatpersonām

Par nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas nesniegšanu nodokļu administrācijai -

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit pieciem līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no piecdesmit līdz piecsimt latiem.

Par nepatiesas informācijas sniegšanu nodokļu administrācijai -

uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām līdz divsimt piecdesmit latiem.

Par neatļaušanu nodokļu administrācijas amatpersonām ieiet nodokļu maksātāja saimnieciskajai darbībai izmantojamās telpās, ja nodokļu administrācijas darbiniekam ir šādas tiesības, -

uzliek naudas sodu fiziskajām un juridiskajām personām līdz simt piecdesmit latiem.

(14.12.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

12

Finanšu ministrs A.Vilks

Papildināt likumprojektu ar jaunu normu šādā redakcijā:

„159.⁹ pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

„uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim līdz piecsimt latiem, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.”;

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

„uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim līdz piecsimt latiem, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.””

Atbalstīts

25. 159.⁹ pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

„uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim līdz piecsimt latiem, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.”;

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

„uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim līdz piecsimt latiem, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.”

160.¹ pants. Atteikšanās pieņemt oficiālajā apgrozībā esošās naudaszīmes Par atteikšanos pieņemt oficiālajā apgrozībā esošās naudaszīmes kā likumīgus maksāšanas līdzekļus maksājumiem valsts budžetā un pašvaldību budžetos, samaksai par precēm un pakalpojumiem, izņemot gadījumus, kad likumi un citi normatīvie akti nosaka citus maksāšanas līdzekļus, -

uzliek naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

Par tām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda piemērošanas, -

uzliek naudas sodu līdz simt latiem, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus vai atņemot tiesības uz zināma veida komercdarbību vai bez tā.

(18.06.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.07.1995. un 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

24. Izteikt 160.¹ panta otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim līdz simt latiem, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā."

26. Izteikt 160.¹ panta otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim līdz simt latiem, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā."

166.² pants. Komercdarbība bez reģistrēšanas vai bez speciālās atļaujas (licences), izziņas vai atļaujas un komercdarbības veikšana, pārkāpjot speciālajā atļaujā (licencē), izziņā vai atļaujā minētos nosacījumus

Par komercdarbības uzsākšanu bez reģistrēšanas vai bez speciālās atļaujas (licences), izziņas vai atļaujas, ja tās nepieciešamību nosaka likums vai Ministru kabineta noteikumi, par komercdarbības veikšanu, pārkāpjot speciālajā atļaujā (licencē), izziņā vai atļaujā minētos nosacījumus, vai par komercdarbības turpināšanu pēc speciālās atļaujas (licences), izziņas vai atļaujas atņemšanas, anulēšanas vai tās termiņa izbeigšanās vai komersanta izslēgšanas no Uzņēmumu reģistra, kā arī par komersanta darbības turpināšanu pēc rīkojuma par tā darbības apturēšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem, konfiscējot administratīvā pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas.

(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

25. Izteikt 166.² panta sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt līdz piecsimt latiem vai valdes loceklim – no divsimt līdz piecsimt latiem, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā, bet juridiskajām personām konfiscē administratīvā pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas."

13

Juridiskais birojs

Izteikt 166.² panta sankciju šādā redakcijā:

„uzliek naudas sodu fiziskai personai vai valdes loceklim no divsimt līdz piecsimt latiem, konfiscējot administratīvā pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas un atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.”

Atbalstīts

27. Izteikt 166.² panta sankciju šādā redakcijā:

„uzliek naudas sodu fiziskajai personai vai valdes loceklim no divsimt līdz piecsimt latiem, konfiscējot administratīvā pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus vai bez konfiskācijas un atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.”

166.³ pants. Ziņu un dokumentu iesniegšanas Uzņēmumu reģistram noteikumu pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteikto ziņu vai dokumentu neiesniegšanu Uzņēmumu reģistram normatīvajos aktos noteiktajā termiņā vai Uzņēmumu reģistra amatpersonu likumīgo lēmumu neizpildīšanu noteiktajā termiņā vai nepilnīgu izpildīšanu —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no divdesmit līdz simt latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, vai par nepatiesu ziņu sniegšanu Uzņēmumu reģistram —

uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt latiem.

(17.03.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

26. Izteikt 166.³ pantu šādā redakcijā:

"166.³ pants. Ziņu un dokumentu iesniegšanas Uzņēmumu reģistram noteikumu pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteikto ziņu vai dokumentu neiesniegšanu Uzņēmumu reģistram normatīvajos aktos noteiktajā termiņā –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz trīssimt latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu no simt piecdesmit līdz piecsimt latiem."

14

Finanšu ministrs A.Vilks

Papildināt likumprojektu ar jaunu normu šādā redakcijā:

„Papildināt kodeksa 166.³ pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„Par nepatiesu ziņu sniegšanu Uzņēmumu reģistram, parakstot piekrišanu būt par valdes locekli bez nolūka nodarboties ar komercdarbību, –

uzliek naudas sodu valdes loceklim līdz divsimt latiem, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās.””

Neatbalstīts

28. Izteikt 166.³ pantu šādā redakcijā:

“166.³ pants. Uzņēmumu reģistram iesniedzamo ziņu un dokumentu iesniegšanas noteikumu pārkāpšana

Par normatīvajos aktos noteikto ziņu vai dokumentu neiesniegšanu Uzņēmumu reģistram normatīvajos aktos noteiktajā termiņā –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz trīssimt latiem.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu no simt piecdesmit līdz piecsimt latiem."

166.⁶ pants. Grāmatvedības, pārskatu iesniegšanas un statistiskās informācijas noteikumu neievērošana

Par normatīvajos aktos noteikto grāmatvedības kārtošanas nosacījumu neievērošanu, gada pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas neiesniegšanu attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos vai nepilnīgu iesniegšanu attiecīgajām valsts institūcijām —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecdesmit līdz trīssimt latiem.

Par izvairīšanos iesniegt šā panta pirmajā daļā norādīto informāciju vai dokumentus —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no simt piecdesmit līdz piecsimt latiem.

(17.03.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.12.2006. un 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

27. Izteikt 166.⁶ panta otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā."

15

Finanšu ministrs A.Vilks

Papildināt likumprojektu ar jaunu normu šādā redakcijā:

„Izteikt 166.⁶ panta pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

„uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no piecdesmit līdz trīssimt latiem, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.””

Atbalstīts

29. 166.⁶ pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

„uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no piecdesmit līdz trīssimt latiem, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.”;

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no simt līdz divsimt piecdesmit latiem, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā."

166.⁷ pants. Darba koplīguma neslēgšana un darba koplīguma noteikumu neizpilde

Par atteikšanos vest sarunas par darba koplīguma slēgšanu vai par koplīguma noteikumu neizpildi —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz septiņsimt piecdesmit latiem.

(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

28. Izteikt 166.⁷ panta sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim līdz piecsimt latiem."

30. Izteikt 166.⁷ panta sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim līdz piecsimt latiem."

166.³⁵ pants. Maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšana

Par parādnieka maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu likumā paredzētajos gadījumos —

uzliek naudas sodu no divsimt līdz piecsimt latiem.

29. Izteikt 166.³⁵ panta sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no divsimt līdz piecsimt latiem, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā."

31. Izteikt 166.³⁵ panta sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no divsimt līdz piecsimt latiem, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā."

166.³⁶ pants. Maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpšana

Par maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījis kreditors vai cita ieinteresētā persona, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz divtūkstoš latiem.

30. Izteikt 166.³⁶ panta sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no piecdesmit līdz piecsimt latiem, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā."

16

17

Tieslietu ministrs J.Bordāns

Izteikt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.³⁶panta dispozīciju šādā redakcijā:

„Par maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi maksātnespējas procesā iesaistīta persona,–„

Juridiskā komisija

Izteikt 166.³⁶panta tekstu šādā redakcijā:

„Par maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi maksātnespējas procesā iesaistītā persona, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no piecdesmit līdz piecsimt latiem, atņemot valdes loceklim vai parādnieka pārstāvim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā."

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā Nr.17.

Atbalstīts

32. Izteikt 166.³⁶panta tekstu šādā redakcijā:

„Par maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi maksātnespējas procesā iesaistītā persona, –

uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no piecdesmit līdz piecsimt latiem, atņemot valdes loceklim vai parādnieka pārstāvim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā."

189.² pants. Ārzemnieka nodarbināšanas aizlieguma pārkāpšana

Par vienas personas vai vairāku personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, ja attiecīgā persona ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, bet tai nav darba atļaujas, kuras nepieciešamību nosaka normatīvie akti, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt līdz trīssimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz divtūkstoš piecsimt latiem.

Par vairāk nekā piecu personu nodarbināšanu, ja tām nav darba atļaujas, kuras nepieciešamību nosaka normatīvie akti, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīssimt līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divtūkstoš piecsimt līdz desmittūkstoš latiem.

Par vienas vai vairāku tādu personu (līdz piecām personām) nodarbināšanu, kuras nav tiesīgas uzturēties Latvijas Republikā, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt piecdesmit līdz trīssimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no septiņsimt piecdesmit līdz trīstūkstoš latiem.

(16.06.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.07.2011.)

31. 189.² pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no simt līdz trīssimt latiem, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.";

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no trīssimt līdz piecsimt latiem, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.";

izteikt trešās daļas sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no simt piecdesmit līdz trīssimt piecdesmit latiem, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā."

33. 189.² pantā:

izteikt pirmās daļas sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no simt līdz trīssimt latiem, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.";

izteikt otrās daļas sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no trīssimt līdz piecsimt latiem, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.";

izteikt trešās daļas sankciju šādā redakcijā:

"uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no simt piecdesmit līdz trīssimt piecdesmit latiem, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā."

Četrpadsmitā "b" nodaļa

Administratīvie pārkāpumi muitas jomā

(Nodaļa 25.09.1991. likuma redakcijā)

201.¹⁰ pants. Muitas režīmu izpildes noteikumu pārkāpšana

(1) Par muitas režīmu izpildes noteikumu pārkāpšanu, izņemot gadījumus, kad pārkāpums izdarīts tehniskas kļūdas vai nejaušības dēļ un tā rezultātā nevar rasties muitas parāds, —

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz simt latiem, bet juridiskajām personām — līdz piecsimt latiem, konfiscējot preces vai bez konfiskācijas.

(2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz divsimt latiem, bet juridiskajām personām — līdz tūkstoš latiem, konfiscējot preces vai bez konfiskācijas.

(3) Par muitas režīma piemērošanu kontrafaktām un pirātiskām precēm vai šo preču pagaidu uzglabāšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot šīs preces.

(4) Par stratēģiskas nozīmes preču importa, eksporta, pārvietošanas un tranzīta noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz četrsimt latiem, bet juridiskajām personām — no divsimt piecdesmit līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot attiecīgās preces vai bez konfiskācijas.

(5) Par šā panta ceturtajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no tūkstoš līdz desmittūkstoš latiem, konfiscējot attiecīgās preces.

(17.03.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2007. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2008.)

32. Papildināt 201.¹⁰ pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

„Par ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas neiesniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no pieciem līdz piecdesmit latiem.

Par šā panta sestajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem."

34. Papildināt 201.¹⁰ pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

„Par ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas neiesniegšanu normatīvajos aktos noteiktajā termiņā –

izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no pieciem līdz piecdesmit latiem.

Par šā panta sestajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, –

uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz simt latiem."

201.¹² pants. Kontrabanda

Par muitošanai pakļauto preču vai citu vērtību ievešanu Latvijas Republikas muitas teritorijā vai izvešanu no tās, apejot muitas kontroli vai noslēpjot šīs preces vai citas vērtības no šādas kontroles, vai nedeklarējot, vai izmantojot viltotus muitas vai citus dokumentus, vai citādā nelikumīgā veidā (kontrabanda), —

uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām — no piecsimt līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot šīs preces vai citas vērtības un to pārvietošanai (pārvadāšanai) izmantoto transportlīdzekli vai bez tā konfiskācijas.

(17.03.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.05.2010. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2010.)

33. Izteikt 201.¹² panta sankciju šādā redakcijā:

„uzliek naudas sodu fiziskajām personām no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecsimt līdz piectūkstoš latiem, konfiscējot šīs preces vai citas vērtības vai bez konfiskācijas un konfiscējot to pārvietošanai (pārvadāšanai) izmantoto transportlīdzekli vai bez konfiskācijas.”

18

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 33.pantu šādā redakcijā:

„Izslēgt 201.¹² panta sankcijā vārdu „tā”.

Atbalstīts

35. Izslēgt 201.¹² panta sankcijā vārdu „tā”.

201.⁴⁴ pants. Necieņa pret valsts simboliem

Par klajas necieņas izrādīšanu Latvijas valsts karogam, valsts ģerbonim vai valsts himnai -

uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(14.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.1998.)

19

Likumprojekts Nr.443/Lp11

Izteikt 201.⁴⁴ panta tekstu šādā redakcijā:

„Par klajas necieņas izrādīšanu Latvijas valsts karogam, valsts ģerbonim, valsts himnai, Vidzemes, Latgales, Kurzemes vai Zemgales ģerbonim —

uzliek naudas sodu līdz piecsimt latiem.”

Atbalstīts

36. Izteikt 201.⁴⁴ panta tekstu šādā redakcijā:

„Par klajas necieņas izrādīšanu Latvijas valsts karogam, valsts ģerbonim, valsts himnai, Vidzemes, Latgales, Kurzemes vai Zemgales ģerbonim —

uzliek naudas sodu līdz piecsimt latiem.”

204.¹⁵ pants. Ģerboņu un atribūtikas ar valsts ģerboni nelikumīga lietošana

Par ģerboņu reģistrā nereģistrēta ģerboņa lietošanu —

uzliek naudas sodu valsts vai pašvaldības iestādes vadītājam līdz divdesmit latiem.

Par likumā paredzētajā kārtībā neapstiprinātas atribūtikas ar valsts ģerboni lietošanu —

uzliek naudas sodu līdz divdesmit latiem.

Par ģerboņa lietošanu bez tā īpašnieka atļaujas —

uzliek naudas sodu līdz divdesmit latiem.

(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.01.2006.)

20

Likumprojekts Nr.443/Lp11

Izteikt 204.¹⁵ panta tekstu šādā redakcijā:

„Par ģerboņu reģistrā nereģistrēta ģerboņa lietošanu —

uzliek naudas sodu valsts vai pašvaldības iestādes vadītājam līdz piecdesmit latiem.

Par ģerboņa lietošanu bez tā īpašnieka atļaujas —

uzliek naudas sodu fiziskajai vai juridiskajai personai līdz piecdesmit latiem.

Par valsts ģerboņa, Vidzemes, Latgales, Kurzemes vai Zemgales ģerboņa vai ģerboņu reģistrā reģistrēta pašvaldības ģerboņa lietošanas noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajai personai līdz simt latiem, bet juridiskajai personai vai valsts vai pašvaldības iestādes vadītājam – līdz divsimt latiem.

Par likumā paredzētajā kārtībā neapstiprinātas atribūtikas ar valsts ģerboni izgatavošanu, izplatīšanu vai lietošanu saimnieciskās darbības ietvaros —

uzliek naudas sodu fiziskajai personai līdz simt latiem, bet juridiskajai personai – līdz divsimt latiem.

Par valsts ģerboņa, Vidzemes, Latgales, Kurzemes vai Zemgales ģerboņa vai ģerboņu reģistrā reģistrēta pašvaldības ģerboņa lietošanu, maldinot par tā lietotāja juridisko statusu, —

uzliek naudas sodu fiziskajai vai juridiskajai personai līdz divsimt latiem.”

Atbalstīts

37. Izteikt 204.¹⁵ panta tekstu šādā redakcijā:

„Par ģerboņu reģistrā nereģistrēta ģerboņa lietošanu —

uzliek naudas sodu valsts vai pašvaldības iestādes vadītājam līdz piecdesmit latiem.

Par ģerboņa lietošanu bez tā īpašnieka atļaujas —

uzliek naudas sodu fiziskajai vai juridiskajai personai līdz piecdesmit latiem.

Par valsts ģerboņa, Vidzemes, Latgales, Kurzemes vai Zemgales ģerboņa vai ģerboņu reģistrā reģistrēta pašvaldības ģerboņa lietošanas noteikumu pārkāpšanu —

uzliek naudas sodu fiziskajai personai līdz simt latiem, bet juridiskajai personai vai valsts vai pašvaldības iestādes vadītājam – līdz divsimt latiem.

Par likumā paredzētajā kārtībā neapstiprinātas atribūtikas ar valsts ģerboni izgatavošanu, izplatīšanu vai lietošanu saimnieciskās darbības ietvaros —

uzliek naudas sodu fiziskajai personai līdz simt latiem, bet juridiskajai personai – līdz divsimt latiem.

Par valsts ģerboņa, Vidzemes, Latgales, Kurzemes vai Zemgales ģerboņa vai ģerboņu reģistrā reģistrēta pašvaldības ģerboņa lietošanu, maldinot par tā lietotāja juridisko statusu, —

uzliek naudas sodu fiziskajai vai juridiskajai personai līdz divsimt latiem.”

210.pants. Pašvaldību administratīvās komisijas

(1) Pašvaldību administratīvās komisijas izskata šā kodeksa 42.¹ panta ceturtajā daļā, 44., 51., 51.², 52., 53.pantā, 53.¹ pantā (par pārkāpumiem, ko izdarījusi persona), 54., 57.pantā (par pārkāpumiem, ko izdarījusi persona), 58., 66., 69., 75., 76., 89., 93., 94.pantā, 95.panta pirmajā daļā, 96.—98., 98.¹, 98.², 100., 102.¹, 103., 103.², 103.⁶, 106.—107.pantā, 111.panta trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā (par pārkāpumu izdarīšanu Nacionālo bruņoto spēku lidlaukos, kurus neizmanto civilā aviācija, vai šādu lidlauku tuvumā), 134.—137., 137.¹, 138.pantā (par pārkāpumiem autotransportā), 140., 144., 148., 149., 149.¹ pantā, 149.³² panta septītajā daļā, 149.³³ pantā, 149.³⁶ panta pirmajā, ceturtajā un piektajā daļā, 150.—150.³, 152., 152.⁶, 155.pantā (izņemot tā trešo un ceturto daļu), 155.⁵ pantā, 156.⁴ panta pirmajā daļā (izņemot lietas par pārkāpumiem gadījumos, kad kontroli veikušas un administratīvā pārkāpuma protokolu sastādījušas tās iestādes, kuras pilnvarotas izskatīt attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietu), 167.¹ (izņemot lietas par saimnieciskās darbības iekārtu un transporta līdzekļu radītā pieļaujamā trokšņa normatīvu pārkāpumiem), 171.¹, 172.—172.², 172.⁴, 172.⁵, 173.pantā, 174.³ panta trešajā daļā, 176.pantā, 179.panta ceturtajā daļā, 185.pantā, 186.panta otrajā daļā, 189., 189.¹, 190.¹⁰, 194.³, 194.⁴ pantā, 197.pantā (izņemot lietas par gadījumiem, kad zīmogus vai plombas uzlikusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas amatpersona), 201.⁴³—201.⁴⁵, 201.⁶³ un 202.—204.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

(2) Pašvaldību administratīvās komis ijas izskata arī administratīvo pārkāpumu lietas par pašvaldību saistošo noteikumu pārkāpumiem.

(3) Pašvaldību administratīvās komisijas izskata materiālus vai administratīvo pārkāpumu lietas un izlemj jautājumus par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem.

(4) Pašvaldības var izveidot administratīvās komisijas bērnu lietu apakškomisiju.

(5) Bērnu lietu apakškomisija izskata bērnu izdarītos administratīvos pārkāpumus un šā kodeksa 172.², 172.⁴ un 173.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

(23.03.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.06.2001., 12.06.2003., 19.06.2003., 13.03.2003., 11.12.2003., 25.03.2004., 16.10.2003., 22.12.2004., 17.03.2005., 22.12.2005., 22.06.2006., 17.05.2007., 20.12.2007., 17.04.2008., 22.01.2009., 12.06.2009., 21.01.2010., 10.06.2010., 17.06.2010., 28.10.2010., 16.06.2011. un 01.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 03.08.2011.)

21

Likumprojekts Nr.443/Lp11

Aizstāt 210.panta pirmajā daļā vārdus un skaitļus „un 202.—204.pantā” ar skaitļiem un vārdiem „202.—204. un 204.¹⁵ pantā (izņemot tā pirmo daļu)”.

Atbalstīts

38. Aizstāt 210.panta pirmajā daļā vārdus un skaitļus „un 202.—204.pantā” ar skaitļiem un vārdiem „202.—204. un 204.¹⁵ pantā (izņemot tā pirmo daļu)”.

213.pants. Rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši

Rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši izskata šā kodeksa 46., 53.¹ pantā (ja pārkāpumu izdarījusi amatpersona), 139.¹ panta otrajā daļā, 149.⁴ panta septītajā daļā, 149.⁵ panta ceturtajā daļā, 149.¹⁵ panta trešajā, ceturtajā, piektajā, septītajā un astotajā daļā, 155.⁴ panta otrajā daļā, 155.⁶, 155.⁸ pantā, 156.⁴ panta otrajā daļā, 160.¹ panta otrajā daļā, 165.⁴, 166.², 166.³, 166.¹⁷, 166.²¹—166.²⁵, 166.²⁸—166.³⁰ pantā, 166.³³ panta otrajā daļā, 167., 170.¹, 170.², 173.² pantā, 174.³ panta pirmajā un otrajā daļā, 174.⁵, 175.—175.⁴, 175.⁸, 175.¹⁰, 176.¹, 177., 178.pantā, 179.panta ceturtajā daļā, 187.¹, 190.⁵, 190.⁶, 194.¹, 200., 200.¹, 201.²—201.⁹, 201.³⁹—201.⁴², 204.¹, 204.² panta pirmajā daļā un 204.¹⁷ pantā (izņemot lietas par pārkāpumiem darba tiesisko attiecību jomā) paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

(17.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2008., 30.04.2009., 03.09.2009., 04.02.2010., 16.06.2011. un 08.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

34. Izslēgt 213.pantā skaitļus un vārdus “156.⁴ panta otrajā daļā, 160.¹ panta otrajā daļā” un skaitli “166.³”.

39. Izslēgt 213.pantā skaitļus un vārdus “156.⁴ panta otrajā daļā, 160.¹ panta otrajā daļā” un skaitli “166.³”.

214.pants. Valsts policija

(1) Valsts policija izskata šā kodeksa 42.¹, 46., 91., 109.—114.pantā, 117.¹ panta pirmajā — sestajā un desmitajā daļā, 117.²—117.⁶ pantā, 117.⁷ (par pārkāpumiem, kurus izdarījis atpūtas kuģa vadītājs iekšējos ūdeņos), 117.⁸, 117.⁹, 134.—139.pantā, 139.¹ panta pirmajā daļā, 148.² pantā, 149.⁴—149.³⁴ pantā, 149.³⁵ panta sestajā un septītajā daļā, 149.³⁶—149.³⁹ pantā, 155.panta trešajā un ceturtajā daļā, 155.⁴ panta pirmajā daļā, 155.¹⁵, 159.⁴, 166.⁸ pantā, 166.²⁰ panta pirmajā daļā, 166.³⁵, 166.³⁶ , 167., 167.² , 169.³, 170.¹, 170.², 170.³, 171.pantā, 173.panta otrajā daļā, 174.⁴, 179.¹, 181., 183., 183.¹, 202.¹, 204.⁴, 204.¹⁴ un 204.¹⁵ pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

(2) Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts policijas vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts policijas priekšnieks un viņa vietnieki, attiecīgo pārvalžu (biroju, nodaļu) priekšnieki un viņu vietnieki, iecirkņu priekšnieki un viņu vietnieki, Valsts policijas priekšnieka pilnvarotas amatpersonas — par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā. Operatīvās vadības struktūrvienības dežūrmaiņas vecākais šo amatpersonu prombūtnē ir tiesīgs izskatīt lietas par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā, un Valsts policijas vārdā uzlikt par tiem administratīvos sodus ārvalstu pilsoņiem, ja viņi ir pakļauti Latvijas Republikas administratīvajai jurisdikcijai, un bezvalstniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republika;

2) Valsts policijas struktūrvienību komandieri un viņu vietnieki, vecākie inspektori, inspektori, jaunākie inspektori un kārtībnieki — par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 109., 110.pantā, 117.¹ panta pirmajā — sestajā un desmitajā daļā, 117.²—117.⁶ pantā, 117.⁷ (par pārkāpumiem, kurus izdarījis atpūtas kuģa vadītājs iekšējos ūdeņos), 117.⁸, 117.⁹, 135., 136., 170.¹ pantā un 171.panta pirmajā daļā, kā arī par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 149.⁴—149.³³ pantā (izņemot gadījumus, kad šo pārkāpumu rezultātā izraisīts ceļu satiksmes negadījums), ja par administratīvo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz simt latus;

3) Valsts policijas priekšnieka pilnvarotas amatpersonas — par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 135.—137.¹ pantā, kā arī par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 149.³²—149.³⁴, 149.³⁶ pantā (izņemot gadījumus, kad šo pārkāpumu rezultātā izraisīts ceļu satiksmes negadījums), ja par administratīvo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz simt latus;

4) Valsts policijas priekšnieka pilnvarotas amatpersonas — par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 149.⁴—149.³³ pantā un fiksēti ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli.

(17.03.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

22

Likumprojekts Nr.443/Lp11

Aizstāt 214.panta pirmajā daļā skaitļus un vārdu „204.¹⁵ pantā” ar skaitļiem un vārdiem „204.¹⁵ panta pirmajā daļā”.

Atbalstīts

40. Aizstāt 214.panta pirmajā daļā skaitli un vārdu „204.¹⁵ pantā” ar skaitli un vārdiem „204.¹⁵ panta pirmajā daļā”.

35. Papildināt kodeksu ar 214.³ pantu šādā redakcijā:

"214.³ pants. Uzņēmumu reģistrs

Uzņēmumu reģistrs izskata šā kodeksa 166.³ pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Uzņēmumu reģistra vārdā ir tiesīgs galvenais valsts notārs un valsts notārs.

Sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu par administratīvo pārkāpumu, kura izskatīšana ir Uzņēmumu reģistra kompetencē, var valsts notārs."

23

Juridiskais birojs

Izteikt 214.³ panta trešo daļu šādā redakcijā:

„Sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem, kuru izskatīšana ir Uzņēmumu reģistra kompetencē, ir tiesīgs valsts notārs.”

Atbalstīts

41. Papildināt kodeksu ar 214.³ pantu šādā redakcijā:

"214.³ pants. Uzņēmumu reģistrs

Uzņēmumu reģistrs izskata šā kodeksa 166.³ pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Uzņēmumu reģistra vārdā ir tiesīgs galvenais valsts notārs un valsts notārs.

Sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem, kuru izskatīšana ir Uzņēmumu reģistra kompetencē, ir tiesīgs valsts notārs.”

215.¹ pants. Valsts ieņēmumu dienests

Valsts ieņēmumu dienests izskata šā kodeksa 108.⁵ pantā, 149.³⁶ panta astotajā un devītajā daļā, 155.¹, 155.², 155.⁶, 155.¹³, 156.¹, 156.², 156.³ pantā, 156.⁴ panta pirmajā daļā, 156.⁵, 156.⁶, 159., 159.⁴, 159.⁷, 159.⁸, 159.⁹ pantā, 160.¹ panta pirmajā daļā, 163.¹, 163.², 165.², 165.⁷, 165.⁸, 166., 166.², 166.⁶ pantā, 166.⁹ panta otrajā daļā, 166.¹⁰ pantā (par pārkāpumiem dārgmetālu un dārgakmeņu izstrādājumu tirdzniecības jomā), 166.¹² panta trešajā daļā, 166.¹⁴ pantā, 166.¹⁵ panta trešajā un ceturtajā daļā, 166.²⁰, 166.²⁷, 166.³², 166.³⁵, 169.³, 170.², 190.⁷, 190.¹⁵, 201.¹⁰, 201.¹², 201.¹³, 201.¹⁴, 201.¹⁵, 201.¹⁶, 201.¹⁷, 201.¹⁸ un 204.¹⁸ pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas (izņemot lietas par pārkāpumiem tajos gadījumos, kad kontroli veikušas un administratīvo pārkāpumu protokolu par šajos pantos minētajiem pārkāpumiem sastādījušas citas institūcijas amatpersonas, kas pilnvarotas izskatīt attiecīgā administratīvā pārkāpuma lietas).

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts ieņēmumu dienesta vārdā ir tiesīgi:

1) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors un viņa vietnieki, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pilnvaroti struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki - par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā, - naudas sodu līdz maksimālajam šajos pantos paredzētajam naudas sodam un piemērot konfiskāciju;

2) (izslēgts ar 12.06.2009. likumu);

3) pārējās Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pilnvarotas amatpersonas –

naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

(23.03.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.06.2001., 19.06.2003., 11.12.2003., 25.03.2004., 16.10.2003., 20.01.2005., 17.03.2005., 22.12.2005., 14.12.2006., 08.02.2007., 17.05.2007., 22.01.2009., 08.04.2009., 28.05.2009., 12.06.2009., 01.12.2009., 20.05.2010., 17.06.2010. un 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

36. 215.¹ panta pirmajā daļā:

aizstāt skaitli un vārdus "156.⁴ panta pirmajā daļā" ar skaitli un vārdu "156.⁴ pantā";

papildināt pirmo daļu pēc skaitļa "156.⁶ " ar skaitli "156.⁷";

aizstāt skaitli un vārdus "160.¹ panta pirmajā daļā" ar skaitli un vārdu "160.¹ pantā".

42. 215.¹ panta pirmajā daļā:

aizstāt skaitli un vārdus "156.⁴ panta pirmajā daļā" ar skaitli un vārdu "156.⁴ pantā";

papildināt daļu pēc skaitļa "156.⁶ " ar skaitli "156.⁷";

aizstāt skaitli un vārdus "160.¹ panta pirmajā daļā" ar skaitli un vārdu "160.¹ pantā".

Pārejas noteikumi

1-22

37. Papildināt pārejas noteikumus ar 20. un 21.punktu šādā redakcijā:

"20. Administratīvo pārkāpumu lietās, kuras par šā kodeksa 80.² pantā, 84.panta pirmajā daļā, 84.¹ panta pirmajā un otrajā daļā, 87.¹ panta ceturtajā, astotajā un devītajā daļā, 152.panta ceturtajā un septītajā daļā, 155.¹ panta ceturtajā daļā, 156.panta otrajā daļā, 160.¹ panta otrajā daļā, 166.⁶ panta otrajā daļā, 166.⁷, 166.³⁵, 166.³⁶ un 183.pantā, 189.panta otrajā un trešajā daļā noteiktajiem pārkāpumiem uzsāktas līdz 2013.gada 1.janvārim, piemēro sankcijas, kuras bija spēkā lietvedības uzsākšanas brīdī.

21. Šā kodeksa 156.⁴ panta otrajā daļā, 160.¹ panta otrajā daļā un 166.³ pantā minētās administratīvo pārkāpumu lietas, kuras līdz 2013.gada 1.janvārim nosūtītas lēmuma pieņemšanai rajona (pilsētas) tiesai, turpina izskatīt rajona (pilsētas) tiesa."

24

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 37.pantu šādā redakcijā:

„Papildināt pārejas noteikumus ar 23. punktu šādā redakcijā:

„23. Administratīvo pārkāpumu lietas, kuras par šā kodeksa 156.⁴ panta otrajā daļā, 160.¹ panta otrajā daļā un 166.³ pantā paredzētajiem pārkāpumiem līdz 2012.gada 31.decembrim nosūtītas izlemšanai rajona (pilsētas) tiesai, izskata rajona (pilsētas) tiesa.””

Atbalstīts

43. Papildināt pārejas noteikumus ar 23. punktu šādā redakcijā:

„23. Administratīvo pārkāpumu lietas, kuras par šā kodeksa 156.⁴ panta otrajā daļā, 160.¹ panta otrajā daļā un 166.³ pantā paredzētajiem pārkāpumiem līdz 2012.gada 31.decembrim nosūtītas izlemšanai rajona (pilsētas) tiesai, izskata rajona (pilsētas) tiesa.”

Likums stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

Likums stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.