1.

Spēkā esošā likuma redakcija

2.

Otrā lasījuma redakcija

3.

Nr.

4.

Priekšlikumi (11)

5.

Komisijas atzinums

6.

Komisijas atbalstītā redakcija

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 6., 10., 14., 20.nr.; 2005, 7., 14.nr.; 2006, 1., 13., 20., 24.nr.; 2007, 3., 24.nr.; 2008, 13.nr.; 2009, 2., 6., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205.nr.; 2010, 166., 183., 206.nr.; 2011, 16., 95., 132., 148.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 2001, 15.nr.; 2002, 24.nr.; 2003, 15.nr.; 2004, 6., 10., 14., 20.nr.; 2005, 7., 14.nr.; 2006, 1., 13., 20., 24.nr.; 2007, 3., 24.nr.; 2008, 13.nr.; 2009, 2., 6., 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205.nr.; 2010, 166., 183., 206.nr.; 2011, 16., 95., 132., 148.nr.) šādus grozījumus:

43.pants. Izņēmumi no vispārīgiem noteikumiem par tiesas izdevumiem

(1) No tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti:

1) prasītāji — prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku prasījumiem, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti;

1¹) prasītāji — prasībās, kas izriet no vienošanās par darba veikšanu, ja prasītājs ir persona, kas izcieš sodu ieslodzījuma vietā;

2) prasītāji — prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

3) prasītāji — prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam, kā arī prasībās par paternitātes noteikšanu, ja prasība celta vienlaikus ar prasību par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam;

3¹) pieteikuma iesniedzēji — par ārvalsts nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam atzīšanu vai atzīšanu un izpildīšanu;

4) prasītāji — prasībās par noziedzīga nodarījuma rezultātā radušos materiālo zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu;

5) prokurori, tās valsts vai pašvaldību iestādes un personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses;

6) pieteikuma iesniedzēji — par personas atzīšanu par rīcībnespējīgu un aizgādnības nodibināšanu;

7) pieteikuma iesniedzēji — par aizgādnības nodibināšanu personai tās izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ;

8) atbildētāji — lietās par tiesas piespriesto uzturlīdzekļu samazināšanu bērnam vai vecākam un to maksājumu samazināšanu, kurus tiesa piespriedusi prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

9) (izslēgts no 01.01.2012. ar 31.10.2002. likumu);

9¹) pieteikuma iesniedzēji — lietās par bērna prettiesisku pārvietošanu pāri robežai vai aizturēšanu;

10) administratori — prasībās, kas celtas to personu labā, kurām pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process un fiziskās personas maksātnespējas process, kā arī iesniedzot juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu Maksātnespējas likuma 51.panta trešajā daļā noteiktajā gadījumā;

11) piedzinēji — izpildu lietās par piedziņām valsts ienākumos;

12) nodokļu (nodevu) administrācija — pieteikumos juridiskās personas maksātnespējas procesa lietās;

13) Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde — lietās par Latvijas pilsonības atņemšanu;

14) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra — lietās par finanšu līdzekļu atgūšanu valsts budžetā daļā par sociālās apdrošināšanas pakalpojumu vai valsts sociālo pabalstu pārmaksu un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu vai valsts sociālo pabalstu izmaksu sakarā ar ceļu satiksmes negadījumiem.

(2) Ja prokurors, tās valsts vai pašvaldību iestādes un personas, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, atsakās no pieteikuma, kas iesniegts citas personas labā, bet šī persona prasa lietas izskatīšanu pēc būtības, tiesas izdevumi jāmaksā saskaņā ar vispārīgiem noteikumiem.

(3) Puses atbrīvojamas no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos arī citos likumā paredzētajos gadījumos.

(4) Tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī atliek valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadala to termiņos.

(5) Prasībās par laulības šķiršanu pēc prasītāja lūguma tiesnesis atliek valsts nodevas samaksu vai sadala to termiņos, ja prasītāja aprūpē ir nepilngadīgs bērns.

1. Papildināt 43.panta pirmo daļu ar 11.¹ punktu šādā redakcijā:

„11¹) piedzinēji – izpildu lietās, kad piedziņa izdarāma atbilstoši vienotajam instrumentam, kas atļauj izpildi veikt pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī;”

1. Papildināt 43.panta pirmo daļu ar 11.¹ punktu šādā redakcijā:

„11¹) piedzinēji – izpildu lietās, kad piedziņa izdarāma atbilstoši vienotajam instrumentam, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī;”.

229.pants. Lēmuma pieņemšana

(1) Tiesas nolēmumu, ar kuru lieta netiek izspriesta pēc būtības, pieņem lēmuma veidā.

(2) Lēmumu sastāda atsevišķa procesuālā dokumenta veidā vai ieraksta tiesas sēdes protokolā un pasludina pēc tā pieņemšanas.

(3) Atsevišķa procesuālā dokumenta veidā tiesas lēmumu sastāda šajā likumā paredzētajos gadījumos apspriežu istabā.

(4) Par tiesneša procesuālo darbību ārpus tiesas sēdes pieņemams lēmums, kas noformējams atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

1.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 229.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Šajā likumā paredzētajos gadījumos lēmumu var sastādīt rezolūcijas veidā. Šādos gadījumos lēmumā norāda šā likuma 230.panta pirmās daļas 1., 2. un 6.punktā noteikto.”

Atbalstīts

2. Papildināt 229.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Šajā likumā paredzētajos gadījumos lēmumu var sastādīt rezolūcijas veidā. Tad lēmumā norāda šā likuma 230.panta pirmās daļas 1., 2. un 6.punktā noteikto.”

464.pants. Senāta rīcības sēde

(1) Lai izlemtu jautājumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu, kasācijas sūdzības, pretsūdzības un protestus pēc šā likuma 460.panta pirmajā daļā un 463.panta trešajā daļā noteikto paskaidrojumu iesniegšanas termiņa izbeigšanās izskata Senāta rīcības sēdē departamenta priekšsēdētāja noteiktā kārtībā izveidota senatoru kolēģija triju senatoru sastāvā.

(2) Ja kaut viens no senatoriem uzskata, ka lieta izskatāma kasācijas instancē, senatoru kolēģija pieņem lēmumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu.

(3) Ja senatoru kolēģija vienbalsīgi atzīst, ka kasācijas tiesvedības ierosināšana ir atsakāma, tā ar savu rīcības sēdes lēmumu atsakās ierosināt kasācijas tiesvedību.

(4) Ar senatoru kolēģijas vienbalsīgu lēmumu lietu var nodot izskatīšanai kasācijas kārtībā Senāta paplašinātā sastāvā.

(5) Ja kasācijas tiesvedība tiek ierosināta, pēc puses lūguma senatoru kolēģija var pieņemt lēmumu par sprieduma izpildes apturēšanu līdz lietas izskatīšanai kasācijas kārtībā.

(6) Senāta rīcības sēdē senatoru kolēģija var izlemt arī jautājumu par atteikumu pieņemt iesniegto blakus sūdzību un citus procesuālos jautājumus, kuru izlemšanai nav nepieciešama tiesas sēde, kā arī pieņemt lēmumu uzdot Eiropas Savienības Tiesai jautājumu prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai vai iesniegt Satversmes tiesai pieteikumu par tiesību normu atbilstību Satversmei vai starptautisko tiesību normai (aktam).

2.

3.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 464.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Lēmumā nosaka lietas izskatīšanu rakstveida procesā vai izskatīšanu tiesas sēdē.”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 464.pantu ar 4.¹daļu šādā redakcijā:

„(4¹) Šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minēto lēmumu var sastādīt rezolūcijas veidā, ievērojot šā likuma 229.panta otrajā daļā noteikto.”

Atbalstīts

Atbalstīts

3. 464.pantā:

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Lēmumā nosaka lietas izskatīšanu rakstveida procesā vai izskatīšanu tiesas sēdē.”;

papildināt pantu ar 4.¹daļu šādā redakcijā:

„(4¹) Šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā minēto lēmumu var sastādīt rezolūcijas veidā, ievērojot šā likuma 229.panta otrajā daļā noteikto.”

4.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt likumu ar 464.² un 464.³ pantu šādā redakcijā:

„464.² pants. Lietas izskatīšanas noteikšana

Lietas izskatīšanu nosaka rakstveida procesā, ja iespējams pieņemt lēmumu pēc lietā esošajiem materiāliem. Ja nepieciešami papildu paskaidrojumi no lietas dalībniekiem, vai, pēc Senāta ieskata, attiecīgajai lietai var būt īpaša nozīme likuma normu interpretēšanā, nosaka lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

464.³ pants. Lietas izskatīšana rakstveida procesā un sprieduma sastādīšana un pasludināšana  

(1) Lietu izskata rakstveida procesā pēc lietā esošajiem materiāliem, ievērojot kasācijas instances tiesas kompetenci.

(2) Personām, kuras iesniegušas sūdzību vai protestu, kā arī tām, kuru intereses aizskar sūdzība vai protests, paziņo, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā, izskaidro tām procesuālās tiesības, informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim un informē par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

(3) Šajā likumā minētās civilprocesuālās tiesības, kas saistītas ar lietas sagatavošanu iztiesāšanai, puses ir tiesīgas izmantot ne vēlāk kā septiņas dienas pirms paziņotā lietas izskatīšanas laika.

(4) Ja nepieciešams, tiesa pieprasa iesniegt prokurora viedokli 10 dienu laikā.

(5) Tiesas spriedumu pasludina, pusēm nekavējoties pēc sprieduma sastādīšanas izsniedzot sprieduma norakstu.

(6) Pēc puses rakstveida lūguma sprieduma norakstu var nosūtīt pa pastu vai, ja tas ir iespējams, citā veidā saskaņā ar šajā likumā noteikto tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas kārtību. Sprieduma norakstu nosūta nekavējoties pēc pilna sprieduma sastādīšanas datuma.

(7) Rakstveida procesā var pieņemt arī lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai tiesas sēdē.”

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

4. Papildināt likumu ar 464.² un 464.³ pantu šādā redakcijā:

„464.² pants. Lietas izskatīšanas noteikšana

Lietas izskatīšanu nosaka rakstveida procesā, ja iespējams pieņemt lēmumu pēc lietā esošajiem materiāliem. Ja nepieciešami lietas dalībnieku papildu paskaidrojumi vai pēc Senāta ieskata attiecīgajai lietai var būt īpaša nozīme likuma normu interpretēšanā, nosaka lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

464.³ pants. Lietas izskatīšana rakstveida procesā un sprieduma sastādīšana un pasludināšana  

(1) Lietu izskata rakstveida procesā pēc lietā esošajiem materiāliem, ievērojot kasācijas instances tiesas kompetenci.

(2) Personām, kuras iesniegušas sūdzību vai protestu, kā arī tām persomām, kuru intereses aizskar sūdzība vai protests, paziņo, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā, izskaidro tām procesuālās tiesības, informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim un informē par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.

(3) Šajā likumā minētās civilprocesuālās tiesības, kas saistītas ar lietas sagatavošanu iztiesāšanai, puses ir tiesīgas izmantot ne vēlāk kā septiņas dienas pirms paziņotā lietas izskatīšanas laika.

(4) Ja nepieciešams, tiesa pieprasa iesniegt prokurora viedokli 10 dienu laikā.

(5) Tiesas spriedumu pasludina, pēc sprieduma sastādīšanas pusēm nekavējoties izsniedzot sprieduma norakstu.

(6) Pēc puses rakstveida lūguma sprieduma norakstu var nosūtīt pa pastu vai, ja tas ir iespējams, citā veidā saskaņā ar šajā likumā noteikto tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas kārtību. Sprieduma norakstu pusēm nosūta nekavējoties pēc pilna sprieduma sastādīšanas datuma.

(7) Rakstveida procesā var pieņemt arī lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai tiesas sēdē.”

477.¹ pants. Kasācijas instances tiesas rīcība pēc kasācijas sūdzības un kasācijas protesta izskatīšanas

Pēc šā likuma 462.panta otrajā daļā, 464.panta trešajā daļā un 474.panta 1. un 4.punktā minētā pilna nolēmuma taisīšanas (pieņemšanas) kasācijas instances tiesa nekavējoties nosūta lietu apelācijas instances tiesai izpildu raksta izrakstīšanai.

5.

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Papildināt 477.¹ pantu pēc vārdiem un skaitļa „464.panta trešajā daļā” ar vārdiem un skaitli „464.³ panta otrajā daļā”.

Atbalstīts

5. Papildināt 477.¹ pantu pēc skaitļa un vārdiem „464.panta trešajā daļā” ar skaitli un vārdiem „464.³ panta otrajā daļā”.

540.pants. Izpildu dokumenti

Izpildu dokumenti ir:

1) izpildu raksti, kas izsniegti, pamatojoties uz tiesas spriedumiem un tiesas vai tiesneša lēmumiem civillietās, kā arī lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām, un krimināllietās, tiesas lēmumiem par izlīgumu apstiprināšanu, pastāvīgās šķīrējtiesas nolēmumiem, darba strīdu komisijas lēmumiem, regulatora lēmumiem par strīda izskatīšanu, ārvalstu tiesu un ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumiem, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 299.pantu pieņemtajiem Eiropas Padomes, Komisijas vai Eiropas Centrālās bankas aktiem;

2) institūciju un amatpersonu lēmumi administratīvo pārkāpumu un likumu pārkāpumu lietās;

3) uz administratīvā akta pamata izdotie izpildrīkojumi (šā likuma 539.panta otrās daļas 2.punkts);

4) tiesneša lēmumi par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā vai nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā;

5) tiesas lēmumi par procesuālo sankciju piemērošanu — naudas sodu uzlikšanu;

6) notāru, advokātu un tiesu izpildītāju izrakstītie rēķini;

7) ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegts Eiropas izpildes rīkojums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 805/2004;

8) ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegta apliecība saskaņā ar Padomes regulas Nr. 2201/2003 41.panta 1.punktu vai 42.panta 1.punktu;

9) atbildīgās iestādes lēmumi par starp­tautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi;

10) tiesas, arī ārvalsts tiesas, izsniegta apliecība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 861/2007 20.panta 2.punktu;

11) tiesas, arī ārvalsts tiesas, izsniegts Eiropas maksājuma rīkojums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 1896/2006 18.pantu;

12) tiesas lēmums par atļauju nodrošinātajam kreditoram pārdot ieķīlāto parādnieka mantu tiesiskās aizsardzības procesā (Maksātnespējas likuma 37.panta otrā daļa);

13) ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes izsniegts nolēmuma izraksts saskaņā ar Padomes regulas Nr. 4/2009 20.panta 1.punkta “b” apakšpunktu;

14) ārvalsts kompetentās iestādes izsniegts publiskā akta izraksts saskaņā ar Padomes regulas Nr. 4/2009 48.pantu.

2. Papildināt 540.pantu ar 15.punktu šādā redakcijā:

"15) Eiropas Savienības dalībvalstu iestāžu palīdzības pieprasījumiem pievienotie vienotie instrumenti, kas atļauj izpildi veikt pieprasījuma saņēmēja dalībvalstī (Padomes direktīvas 2010/24/ES 12.pants)."

6.

Juridiskā komisija

Papildināt 540.pantu ar 15.punktu šādā redakcijā:

"15) vienotais instruments, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, un kas noteikts 2011.gada 18.novembra Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr.1189/2011 II pielikumā;

Atbalstīts

6. Papildināt 540.pantu ar 15.punktu šādā redakcijā:

"15) vienotais instruments, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, un kas noteikts 2011.gada 18.novembra Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr.1189/2011 II pielikumā;”.

3. Papildināt 67.nodaļu ar 547.¹ pantu šādā redakcijā:

"547.¹ pants. Termiņi, kādos izpildāmi ārvalstu iestāžu palīdzības pieprasījumi par piedziņu

Ja izpildu dokuments ir izdots ārvalsts nodokļu prasījuma izpildei, piespiedu izpildi veic termiņā, kāds norādīts ārvalsts iestādes palīdzības pieprasījumā par piedziņu, bet tā izmaiņu gadījumā termiņā, kādu norādījusi ārvalsts iestāde Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtajā paziņojumā."

7. Papildināt 67.nodaļu ar 547.¹ pantu šādā redakcijā:

"547.¹ pants. Termiņi, kādos izpildāmi ārvalstu iestāžu palīdzības pieprasījumi par piedziņu

Ja izpildu dokuments ir izdots ārvalsts nodokļu prasījuma izpildei, piespiedu izpildi veic termiņā, kāds norādīts ārvalsts iestādes palīdzības pieprasījumā par piedziņu, bet tā izmaiņu gadījumā termiņā, kādu norādījusi ārvalsts iestāde Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtajā paziņojumā."

560.pants. Tiesu izpildītāja pienākums apturēt izpildes lietvedību

(1) Tiesu izpildītājs aptur izpildes lietvedību, ja:

1) fiziskā persona, kas ir parādnieks vai piedzinējs, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir parādnieks vai piedzinējs, beigusi pastāvēt un tiesas nodibinātā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu;

2) parādnieks zaudējis rīcībspēju;

3) Senāts rīcības sēdē pieņēmis lēmumu par sprieduma izpildes apturēšanu;

4) institūcijas vai amatpersonas lēmuma izpilde ir apturama saskaņā ar likumu vai tiesas nolēmumu;

5) tiesa vai tiesnesis pieņēmis lēmumu par saistības piespiedu izpildīšanas apturēšanu (406. un 406.¹⁰ pants);

6) tiesa pieņēmusi lēmumu par ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes nolēmuma izpildes apturēšanu (644.² pants);

7) parādniekam ierosināts tiesiskās aizsardzības process vai pieņemts nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa gadījumā;

8) parādniekam pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process;

9) lietā par bērna nogādāšanu atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, bāriņtiesai nav iespējams noskaidrot bērna dienas režīmu vai bērnu nav iespējams sastapt.

(2) Ja likumā noteiktajā kārtībā ir pieņemts lēmums par uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības privatizāciju, izpildu lietvedība pēc privatizāciju veicošās iestādes lūguma apturama, izņemot izpildu lietvedību par zaudējumu atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.

(3) Šā panta pirmās daļas 7.punktā minētajā gadījumā no piedzītās naudas summas tiesu izpildītājs ietur sprieduma izpildes izdevumus un šajā likumā noteiktajā kārtībā apmierina piedzinēja prasījumu. Ja apstiprināts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, no piedzītās naudas summas tiesu izpildītājs ietur sprieduma izpildes izdevumus un apmierina piedzinēja prasījumu tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteiktajā apmērā un kārtībā.

(4) Šā panta pirmās daļas 8.punktā minētajā gadījumā tiesu izpildītājs pabeidz uzsākto mantas pārdošanu, ja tā jau ir izsludināta vai manta nodota tirdzniecības uzņēmumam pārdošanai, izņemot gadījumu, kad fiziskās personas mantas pārdošanas plānā ir paredzēts atlikt mājokļa pārdošanu saskaņā ar Maksātnespējas likuma 148.pantu. No pārdošanā saņemtās naudas tiesu izpildītājs ietur sprieduma izpildes izdevumus, bet pārējo naudu nodod administratoram kreditoru prasījumu segšanai atbilstoši Maksātnespējas likumā noteiktajai kārtībai, ievērojot nodrošinātā kreditora tiesības.

4. Papildināt 560.pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Ja parādnieks, kura parāds tiek piedzīts, pamatojoties uz Eiropas Savienības dalībvalstī izdotu vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi veikt pieprasījuma saņēmēja dalībvalstī, ir apstrīdējis (pārsūdzējis) prasījumu pieprasījuma iesniedzēja dalībvalstī vai iesniedzis sūdzību par pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī veiktajām piespiedu izpildes darbībām un dalībvalsts iestādē ir uzsākta sūdzības izskatīšanas procedūra, izpildu lietvedība pēc Valsts ieņēmumu dienesta lūguma ir apturama attiecībā uz apstrīdēto (pārsūdzēto) prasījuma daļu un saskaņā ar tās dalībvalsts iestādes pieprasījumu, kura lūgusi savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā."

7.

Juridiskā komisija

Papildināt 560.pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Ja parādnieks, kura parāds tiek piedzīts, pamatojoties uz vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, ir apstrīdējis vai pārsūdzējis prasījumu pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī vai iesniedzis sūdzību par pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī veiktajām piespiedu izpildes darbībām un dalībvalsts iestādē ir uzsākta sūdzības izskatīšanas procedūra, izpildu lietvedība pēc Valsts ieņēmumu dienesta lūguma ir apturama attiecībā uz apstrīdēto vai pārsūdzēto prasījuma daļu un saskaņā ar tās dalībvalsts iestādes pieprasījumu, kura lūgusi savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā."

Atbalstīts

8. Papildināt 560.pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Ja parādnieks, kura parāds tiek piedzīts, pamatojoties uz vienoto instrumentu, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, ir apstrīdējis vai pārsūdzējis prasījumu pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī vai iesniedzis sūdzību par pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī veiktajām piespiedu izpildes darbībām un dalībvalsts iestādē ir uzsākta sūdzības izskatīšanas procedūra, izpildu lietvedība pēc Valsts ieņēmumu dienesta lūguma ir apturama attiecībā uz apstrīdēto vai pārsūdzēto prasījuma daļu un saskaņā ar tās dalībvalsts iestādes pieprasījumu, kura lūgusi savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā."

562.pants. Izpildu lietvedības apturēšanas termiņi

(1) Izpildu lietvedība tiek apturēta:

1) šā likuma 560.panta pirmās daļas 1.punktā paredzētajos gadījumos — līdz parādnieka vai piedzinēja tiesību pārņēmēja noteikšanai;

2) šā likuma 560.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētajos gadījumos — līdz aizgādņa iecelšanai rīcībnespējīgam parādniekam;

3) šā likuma 560.panta pirmās daļas 3., 5. un 6.punktā paredzētajos gadījumos — līdz laikam, kāds norādīts tiesas lēmumā, vai līdz šā lēmuma atcelšanai;

4) (izslēgts ar 19.06.2003. likumu);

5) šā likuma 560.panta pirmās daļas 4.punktā paredzētajos gadījumos — līdz laikam, kad saskaņā ar likumu apturējums izbeidzas, vai laikam, kāds norādīts tiesas nolēmumā, vai līdz šā nolēmuma atcelšanai;

6) šā likuma 560.panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā — līdz parādnieka tiesību pārņēmēja noteikšanai un uzņēmuma nodošanai viņam vai uzņēmējsabiedrības pamatdokumentu grozījumu izdarīšanai Uzņēmumu reģistrā;

7) šā likuma 561.panta 1.punktā paredzētajā gadījumā — līdz brīdim, kad atkrituši šajā punktā minētie apstākļi;

8) šā likuma 561.panta 2.punktā paredzētajos gadījumā — līdz tam brīdim, kad likumīgā spēkā stājas tiesas spriedums vai lēmums sakarā ar sūdzību;

9) (izslēgts ar 19.06.2003. likumu);

10) šā likuma 560.panta pirmās daļas 7.punktā paredzētajos gadījumos — līdz brīdim, kad iestājies viens no šādiem apstākļiem:

a) attiecībā uz parādnieku izbeigts tiesiskās aizsardzības process,

b) attiecībā uz parādnieku pasludināta tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana un spriedumā par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu nav norādīts, ka par nodrošinājumu kalpojošā (ieķīlātā) parādnieka manta ir iekļauta tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā un uz to attiecināmi ierobežojumi, saskaņā ar kuriem nodrošinātie kreditori nedrīkst īstenot savas tiesības uz šo mantu,

c) tiesa šā likuma 341.⁵ panta otrās daļas 2.punktā minētajā gadījumā devusi atļauju pārdot ieķīlāto parādnieka mantu;

11) šā likuma 560.panta pirmās daļas 8.punktā paredzētajā gadījumā — līdz tiesas nolēmumam par bankrota procedūras izbeigšanu vai līdz tiesas nolēmumam par saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu. Izpildu lietvedību atjauno atlikušā parāda apmērā;

12) šā likuma 560.panta pirmās daļas 9.punktā paredzētajā gadījumā — līdz bērna atrašanās vietas noskaidrošanai.

(2) Laikā, kad izpildu lietvedība ir apturēta, tiesu izpildītājs piespiedu izpildes darbības neveic.

(2¹) Tiesu izpildītājs šā likuma 560.panta 7. un 8.punktā minētajos gadījumos uz izpildu lietvedības apturēšanas laiku aptur izdoto rīkojumu darbību, saglabājot piemērotos piespiedu izpildes līdzekļus. Tiesu izpildītājs paziņo mantas glabātājam par pienākumu nodot administratoram mantu, kuras pārdošana nav uzsākta. Piemērotie piespiedu izpildes līdzekļi atceļami, ja:

1) tiesu izpildītājam iesniegts tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, kurā paredzēta rīcība ar to parādniekam piederošo mantu, kurai tiesu izpildītājs piemērojis piespiedu izpildes līdzekļus;

2) iesniegts administratora pieteikums par mantas nepieciešamību bankrota procedūras ietvaros.

(3) Izpildu lietvedība tiek atjaunota pēc piedzinēja pieteikuma vai tiesu izpildītāja iniciatīvas.

(4) Šā panta pirmās daļas 10.punkta “b” un “c” apakšpunktā minētajos gadījumos atjaunotajā izpildu lietvedībā tiesu izpildītājs veic tikai ieķīlātās mantas pārdošanu.

5. Papildināt 562.panta pirmo daļu ar 13.punktu šādā redakcijā:

"13) šā likuma 560.panta 2.¹ daļā paredzētajā gadījumā – līdz brīdim, kad Valsts ieņēmumu dienests ir paziņojis, ka saskaņā ar tās dalībvalsts iestādes sniegto informāciju, kura lūgusi savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā, kļūst izpildāms sūdzības izskatīšanas procedūrā pieņemtais nolēmums par prasījuma apstrīdēšanu vai piespiedu izpildi."

8.

Juridiskā komisija

Papildināt 562.panta pirmo daļu ar 13.punktu šādā redakcijā:

"13) šā likuma 560.panta 2.¹ daļā paredzētajā gadījumā – līdz brīdim, kad saņemts Valsts ieņēmumu dienesta paziņojums, ka saskaņā ar tās dalībvalsts iestādes sniegto informāciju, kura lūgusi savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā, kļuvis izpildāms sūdzības izskatīšanas procedūrā pieņemtais nolēmums par prasījuma apstrīdēšanu vai piespiedu izpildi."

Atbalstīts

9. Papildināt 562.panta pirmo daļu ar 13.punktu šādā redakcijā:

"13) šā likuma 560.panta 2.¹ daļā paredzētajā gadījumā – līdz brīdim, kad saņemts Valsts ieņēmumu dienesta paziņojums, ka saskaņā ar tās dalībvalsts iestādes sniegto informāciju, kura lūgusi savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā, kļuvis izpildāms sūdzības izskatīšanas procedūrā pieņemtais nolēmums par prasījuma apstrīdēšanu vai piespiedu izpildi."

563.pants. Izpildu lietvedības izbeigšana

(1) Izpildu lietvedību pēc ieinteresētās personas lūguma izbeidz, ja:

1) piedzinējs atteicies no piedziņas un tiesa par to pieņēmusi attiecīgu lēmumu;

2) iesniegts tiesas apstiprināts piedzinēja un parādnieka izlīgums;

3) prasījums vai pienākums nevar pāriet tiesību pārņēmējam pēc tās fiziskās personas nāves vai juridiskās personas izbeigšanās, kura bija piedzinējs vai parādnieks;

4) šim piedziņas veidam notecējis likumā noteiktais noilguma termiņš;

5) atcelts tiesas nolēmums vai attiecīgas institūcijas vai amatpersonas lēmums, uz kura pamata izsniegts izpildu dokuments;

6) atjaunots apelācijas vai blakus sūdzības iesniegšanas termiņš par tiesas nolēmumu, uz kura pamata izsniegts izpildu dokuments;

7) atteikta ārvalsts tiesas vai kompetentās iestādes nolēmuma izpilde (644.³ pants);

8) ārvalsts tiesa vai kompetentā iestāde atsauc izsniegto Eiropas izpildes rīkojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 805/2004;

9) pieņemts tiesas nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa izbeigšanu sakarā ar tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izpildi;

9¹) atteikta lēmuma par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, vai ārvalsts tiesas vai iestādes izsniegtā šā likuma 540.panta 8.punktā norādītā izpildu dokumenta izpilde;

10) pieņemts tiesas nolēmums par fiziskās personas saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu, atbrīvojot fizisko personu no tās parāda saistībām, izņemot izpildu lietvedību par uzturlīdzekļu piedziņu un prasījumiem no neatļautas darbības.

(2) Izpildu lietvedība par piespriesto naudas summu piedziņu no juridiskajām personām, personālsabiedrībām, individuālajiem komersantiem, ārvalstī reģistrētām personām, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā, un lauksaimniecības produktu ražotājiem izbeidzama pēc administratora pieteikuma, ja parādniekam likumā noteiktajā kārtībā pasludināta maksātnespēja. Šajā gadījumā tiesu izpildītājs pabeidz uzsākto mantas pārdošanu, ja tā jau ir izsludināta vai manta nodota tirdzniecības uzņēmumam pārdošanai, ja vien administrators nav pieprasījis atcelt izsludinātās izsoles, lai nodrošinātu mantas pārdošanu lietu kopības sastāvā. No pārdošanā saņemtās naudas tiesu izpildītājs ietur sprieduma izpildes izdevumus, bet pārējo naudu nodod administratoram kreditoru prasījumu segšanai atbilstoši Maksātnespējas likumā noteiktajai kārtībai, ievērojot nodrošinātā kreditora tiesības. Tiesu izpildītājs paziņo mantas glabātājam par pienākumu nodot administratoram mantu, kuras pārdošana nav uzsākta.

(3) Šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā paredzētajos gadījumos tiesu izpildītājs var izbeigt izpildu lietvedību arī pēc savas iniciatīvas.

(4) Ja izpildu lietvedību izbeidz, pēc sprieduma izpildes izdevumu segšanas visi tiesu izpildītāja pieņemtie piespiedu izpildu līdzekļi tiek atcelti.

(5) Izbeigto izpildu lietvedību nevar uzsākt no jauna.

(6) Ja ārvalsts tiesa vai kompetentā iestāde labo Eiropas izpildes rīkojumu, kas izsniegts, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 805/2004, nolēmuma izpilde atceltajā daļā izbeidzama un izpilde turpināma atbilstoši labotajam Eiropas izpildes rīkojumam.

6. Papildināt 563.panta pirmo daļu ar 11.punktu šādā redakcijā:

"11) ārvalsts iestāde atsauc palīdzības pieprasījumu par nodokļa, nodevas, ar piedziņu saistīto izmaksu vai citu obligāto maksājumu piedziņu."

10. Papildināt 563.panta pirmo daļu ar 11.punktu šādā redakcijā:

"11) ārvalsts iestāde atsauc palīdzības pieprasījumu par nodokļa, nodevas, ar piedziņu saistīto izmaksu vai citu obligāto maksājumu piedziņu."

567.pants. Sprieduma izpildes izdevumu maksāšanas kārtība izpildes procesā

(1) Piedzinējs, iesniedzot izpildu dokumentu izpildei, norāda piespiedu izpildes līdzekli, ievērojot šā likuma 570. un 572.panta noteikumus, samaksā valsts nodevu un sedz citus sprieduma izpildes izdevumus tādā apmērā, kāds nepieciešams izpildes uzsākšanai piedzinēja norādītajā veidā. Sprieduma izpildes laikā piedzinējs pēc tiesu izpildītāja norādījuma iemaksā papildus nepieciešamos sprieduma izpildes izdevumus. Likumā norādītajos gadījumos sprieduma izpildes laikā sprieduma izpildes izdevumus par atsevišķām procesuālajām darbībām maksā parādnieks.

(2) No sprieduma izpildes izdevumu samaksas tiesu izpildītājam ir atbrīvoti piedzinēji:

1) prasībās par darba samaksas piedziņu un citiem darbinieku un dienestā esošu personu prasījumiem, kas izriet no darba vai dienesta tiesiskajām attiecībām vai ir ar tām saistīti;

2) prasībās, kas izriet no personiskiem aizskārumiem, kuru dēļ radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve;

3) prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam;

4) gadījumos, kad piedziņa izdarāma valsts ienākumos;

5) gadījumos, kad persona no tiesas izdevumu samaksas atbrīvota ar tiesas lēmumu, — pilnībā vai daļēji atbilstoši tiesas lēmumam.

(3) Gadījumos, kad piedzinējs ir atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas, izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem.

(4) Izpildu darbību veikšanai nepieciešamo izdevumu apmēru un to maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Ja izpildāms atbildīgās iestādes lēmums par starptautisko organizāciju noteikto sankciju piespiedu izpildi, amata atlīdzība takses apmērā un izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi tiesu izpildītājam tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem kārtībā, kuru nosaka Ministru kabinets.

7. 567.pantā:

papildināt otro daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) gadījumos, kad piedziņa izdarāma atbilstoši vienotajam instrumentam, kas atļauj izpildi veikt pieprasījuma saņēmēja dalībvalstī, izņemot gadījumus, kad Valsts ieņēmumu dienests ir vienojies ar dalībvalsts iestādi, kura lūgusi savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā, par izpildes izmaksu īpašu atlīdzināšanas kārtību.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Tiesu izpildītājs var iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam izpildes veikšanai nepieciešamo izdevumu pieprasījumu un lūgt, lai tas  vienojas ar attiecīgās dalībvalsts iestādi, kura lūgusi savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā, par izpildes izmaksu īpašo atlīdzināšanas kārtību, ja konstatē vismaz vienu no šādiem gadījumiem:

1) ar nodokļu prasījuma piedziņu saistītās izmaksas pārsniedz 1000 latus;

2) piedziņa ir vērsta uz organizētas grupas dalībnieka mantu, kuru tiesa ir atzinusi par noziedzīgi iegūtu (Padomes direktīvas 2010/24/ES 20.pants).”

9.

10.

Juridiskā komisija

papildināt otro daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) gadījumos, kad piedziņa izdarāma atbilstoši vienotajam instrumentam, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, izņemot gadījumus, kad Valsts ieņēmumu dienests ir vienojies ar dalībvalsts iestādi, kura lūgusi savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā, par izpildes izmaksu īpašu atlīdzināšanas kārtību.";

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre K.Korna

Izteikt likumprojekta 7.panta otro daļu (attiecībā uz Civilprocesa likuma 567.panta papildināšanu ar sesto daļu) šādā redakcijā:

„papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Tiesu izpildītājs var iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam izpildes veikšanai nepieciešamo sprieduma izpildes izdevumu pieprasījumu un lūgt vienoties ar attiecīgās dalībvalsts iestādi, kura lūgusi savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā, par izdevumu īpašu atlīdzināšanas kārtību, ja konstatē vismaz vienu no šādiem gadījumiem:

1) nodokļa prasījuma piedziņai nepieciešami sprieduma izpildes izdevumi ļoti lielā apmērā;

2) piedziņa ir vērsta uz organizētas grupas dalībnieka mantu, kura ir konfiscēta ar spriedumu krimināllietā (Padomes direktīvas 2010/24/ES 20.pants).”

Atbalstīts

Atbalstīts

11. 567.pantā:

papildināt otro daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) gadījumos, kad piedziņa izdarāma atbilstoši vienotajam instrumentam, kas atļauj izpildi pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī, izņemot gadījumus, kad Valsts ieņēmumu dienests ir vienojies ar dalībvalsts iestādi, kura lūgusi savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā, par izpildes izmaksu īpašu atlīdzināšanas kārtību.";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„(6) Tiesu izpildītājs var iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam izpildes veikšanai nepieciešamo sprieduma izpildes izdevumu pieprasījumu un lūgt, lai tās vienojas ar attiecīgās dalībvalsts iestādi, kura lūgusi savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā, par izdevumu īpašu atlīdzināšanas kārtību, ja konstatē vismaz vienu no šādiem gadījumiem:

1) nodokļa prasījuma piedziņai nepieciešami sprieduma izpildes izdevumi ļoti lielā apmērā;

2) piedziņa ir vērsta uz organizētas grupas dalībnieka mantu, kas ir konfiscēta ar spriedumu krimināllietā (Padomes direktīvas 2010/24/ES 20.pants).”

568.pants. Sprieduma izpildes izdevumu ieturēšana

(1) Sprieduma izpilde notiek uz parādnieka rēķina. Pēc tam, kad izpildu dokuments iesniegts izpildei, sprieduma labprātīga izpilde vai sprieduma izpilde tieši piedzinējam neatbrīvo parādnieku no sprieduma izpildes izdevumu atlīdzināšanas.

(1¹) Ja izpildu dokumentu izsniedz piedzinējam (arī šā likuma 567.panta otrās daļas 1., 2., 3. un 5.punktā minētajās lietās) saskaņā ar šā likuma 565.panta pirmās daļas 1.punktu vai pēc izpildu lietas ievešanas tiesu izpildītājs konstatē, ka parādnieks ir izpildījis savas saistības pirms izpildu dokumenta iesniegšanas, sprieduma izpildes izdevumus sedz piedzinējs.

(2) Tiesu izpildītājs par sprieduma izpildes izdevumiem sastāda aprēķinu un nosūta parādniekam un piedzinējam. Aprēķinu var pārsūdzēt šā likuma 632.pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Aprēķinā tiek norādīts, kādā apmērā sprieduma izpildes izdevumi atlīdzināmi tiesu izpildītājam (amata atlīdzība), piedzinējam (viņa samaksātā valsts nodeva un citi sprieduma izpildes izdevumi) vai ieskaitāmi valsts ienākumos.

(4) Ja nav iespējams sprieduma izpildes izdevumus ieturēt no parādnieka vai piedzinēja, tiesu izpildītājs uz sastādītā aprēķina pamata izraksta rēķinu un nodod to piespiedu izpildei.

(5) Rēķinu piespiedu izpildei nodod pēc tam, kad izbeidzies tiesu izpildītāja sastādītā sprieduma izpildes izdevumu aprēķina pārsūdzēšanas termiņš, bet, ja tas ir pārsūdzēts, — pēc tiesas nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā.

(6) Izdevumus, kas saistīti ar tiesas lēmuma par prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzības līdzekļa noteikšanu izpildi, sedz prasītājs.

8. Papildināt 568.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Ja izpildu lietvedība izbeigta saskaņā ar šā likuma 563.panta pirmās daļas 11.punktu un palīdzības pieprasījuma atsaukšanas iemesls ir piedzenamā prasījuma vai tā izpildei izdota dokumenta atcelšana, tiesu izpildītājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam izpildes izdevumu aprēķinu un lūdz, lai tas  vienojas ar dalībvalsts iestādi, kura lūgusi savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā, par izpildes izmaksu atlīdzināšanu."

12. Papildināt 568.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Ja izpildu lietvedība izbeigta saskaņā ar šā likuma 563.panta pirmās daļas 11.punktu un palīdzības pieprasījuma atsaukšanas iemesls ir piedzenamā prasījuma vai tā izpildei izdotā dokumenta atcelšana, tiesu izpildītājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam izpildes izdevumu aprēķinu un lūdz, lai tas  vienojas ar dalībvalsts iestādi, kura lūgusi savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā, par izpildes izmaksu atlīdzināšanu."

9. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) Padomes 2010.gada 16.marta direktīvas 2010/24/ES par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem."

13. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 4.punktu šādā redakcijā:

"4) Padomes 2010.gada 16.marta direktīvas 2010/24/ES par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem."

Likums stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī.

11.

Juridiskā komisija

Izteikt norādi par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

„Likums stājas spēkā 2012.gada 1.aprīlī.”

Atbalstīts

Likums stājas spēkā 2012.gada 1.aprīlī.