Saeimas Prezidijam

Spēkā esošā redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(10)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valsts valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt Krājaizdevu sabiedrību likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 10.nr.; 2004, 2.nr.; 2007, 15.nr.; 2008, 13.nr.; 2009, 3.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 160.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Krājaizdevu sabiedrību likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 10.nr.; 2004, 2.nr.; 2007, 15.nr.; 2008, 13.nr.; 2009, 3.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 160.nr.) šādus grozījumus:

5.pants. Krājaizdevu sabiedrības biedri

(1) Par vienas krājaizdevu sabiedrības biedriem var būt pilngadīgas rīcībspējīgas fiziskās personas, kuras vai nu dzīvo vienas pašvaldības teritorijā vai ir nekustamā īpašuma īpašnieki, vai veic komercdarbību vai aroddarbību šajā teritorijā. Krājaizdevu sabiedrības biedrs var būt arī tā pašvaldība, kuras iedzīvotāji ir attiecīgās krājaizdevu sabiedrības biedri. Lauku apdzīvotajās teritorijās var veidot vienu krājaizdevu sabiedrību, ja vairākas blakus esošās pašvaldības noslēgušas attiecīgu sadarbības līgumu. 

1. 5.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Par vienas krājaizdevu sabiedrības biedriem var būt pilngadīgas rīcībspējīgas fiziskās personas, kuras vai nu dzīvo viena novada teritorijā, vai ir nekustamā īpašuma īpašnieki, vai veic komercdarbību vai aroddarbību šajā teritorijā. Krājaizdevu sabiedrības biedrs var būt arī tā pašvaldība, kuras iedzīvotāji ir attiecīgās krājaizdevu sabiedrības biedri. Novados viena krājaizdevu sabiedrība var darboties arī blakus esošo pašvaldību administratīvajās teritorijās.”;

1

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 5.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Par vienas krājaizdevu sabiedrības biedriem var būt pilngadīgas rīcībspējīgas fiziskās personas, kuras vai nu dzīvo vienā administratīvajā teritorijā, vai ir nekustamā īpašuma īpašnieki, vai veic komercdarbību vai aroddarbību šajā teritorijā. Krājaizdevu sabiedrības biedrs var būt arī tā pašvaldība, kuras iedzīvotāji ir attiecīgās krājaizdevu sabiedrības biedri. Vienu krājaizdevu sabiedrību var veidot darbībai arī blakus esošajās administratīvajās teritorijās.”.

Atbalstīts

1. 5.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Par vienas krājaizdevu sabiedrības biedriem var būt pilngadīgas rīcībspējīgas fiziskās personas, kuras vai nu dzīvo vienā administratīvajā teritorijā, vai ir nekustamā īpašuma īpašnieki, vai veic komercdarbību vai aroddarbību šajā teritorijā. Krājaizdevu sabiedrības biedrs var būt arī tā pašvaldība, kuras iedzīvotāji ir attiecīgās krājaizdevu sabiedrības biedri. Vienu krājaizdevu sabiedrību var veidot darbībai arī blakus esošajās administratīvajās teritorijās.”;

(4) Krājaizdevu sabiedrības statūtos var paredzēt, ka par tās biedriem var kļūt arī jau uzņemto biedru laulātie.

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Krājaizdevu sabiedrības statūtos var paredzēt, ka par tās biedriem var kļūt arī jau uzņemto biedru laulātie un viņu bērni. Nepilngadīgiem bērniem krājaizdevu sabiedrībās drīkst atvērt krājkontus.

2

Juridiskais birojs

Aizstāt 5.panta ceturtajā daļā vārdus „viņu bērni” ar „ar vārdiem „viņu bērni- rīcībspējīgas personas”.

Atbalstīts

izteikt ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(4) Krājaizdevu sabiedrības statūtos var paredzēt, ka par tās biedriem var kļūt arī jau uzņemto biedru laulātie un viņu bērni — rīcībspējīgas personas. Nepilngadīgiem bērniem krājaizdevu sabiedrībās drīkst atvērt krājkontus.

(5) Par vienas krājaizdevu sabiedrības biedru var būt kapitālsabiedrība, kuras dalībnieki ir fiziskās personas, vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, ja vienam vai vairākiem krājaizdevu sabiedrības biedriem pieder vairāk nekā 50 procentu balsstiesību šādu sabiedrību pamatkapitālā.

(5) Pēc nodarbinātības vai interešu kopības principa veidotās krājaizdevu sabiedrībās par biedru var būt kapitālsabiedrība, kuras dalībnieki ir fiziskās personas, vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, ja vienam vai vairākiem krājaizdevu sabiedrības biedriem pieder vairāk nekā 50 procentu balsstiesību šādu sabiedrību pamatkapitālā.”;

3

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 5.panta piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Par vienas krājaizdevu sabiedrības biedru var būt persona, kas ir:

1) individuālais komersants, individuālais (ģimenes) uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, ja to īpašnieki ir krājaizdevu sabiedrības biedri;

2) komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība), kuras dalībnieki ir fiziskās personas, ja vienam vai vairākiem krājaizdevu sabiedrības biedriem pieder vairāk nekā 50 procentu balsstiesību šādu sabiedrību pamatkapitālā;

3) lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība, dārzkopības kooperatīvā sabiedrība vai cita sabiedrība, kurai nav komersanta statusa, ja vismaz vienam krājaizdevu sabiedrības biedram pieder balsstiesības šādu sabiedrību pamatkapitalā;

4) biedrība, kuras biedri ir tikai fiziskās personas un vismaz viens no tiem ir krājaizdevu sabiedrības biedrs."

Atbalstīts

(5) Par vienas krājaizdevu sabiedrības biedru var būt persona, kas ir:

1) individuālais komersants, individuālais (ģimenes) uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, ja to īpašnieki ir krājaizdevu sabiedrības biedri;

2) komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība), kuras dalībnieki ir fiziskās personas, ja vienam vai vairākiem krājaizdevu sabiedrības biedriem pieder vairāk nekā 50 procentu balsstiesību šādu sabiedrību pamatkapitālā;

3) lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība, dārzkopības kooperatīvā sabiedrība vai cita sabiedrība, kurai nav komersanta statusa, ja vismaz vienam krājaizdevu sabiedrības biedram pieder balsstiesības šādu sabiedrību pamatkapitālā;

4) biedrība, kuras biedri ir tikai fiziskās personas un vismaz viens no tiem ir krājaizdevu sabiedrības biedrs.

(6) Šā panta piektajā daļā minētajiem biedriem — juridiskajām personām — nav balsstiesību krājaizdevu sabiedrībā.

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Juridiskajām personām nav balsstiesību krājaizdevu sabiedrībās.”

(6) Juridiskajām personām nav balsstiesību krājaizdevu sabiedrībā.”

papildināt pantu ar 5.¹ daļu šādā redakcijā:

“(5¹) Novados par vienas krājaizdevu sabiedrības biedriem var kļūt juridiskās personas un to īpašnieki vai biedri, ja tās reģistrētas vai veic saimniecisko darbību teritorijā, kurā darbojas minētā krājaizdevu sabiedrība.”;

4

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izslēgt 5.panta papildinājumu ar 5.¹ daļu.

Atbalstīts

8.pants. Krājaizdevu sabiedrības dibināšanas kārtība

(1) Par krājaizdevu sabiedrības dibinātājiem var būt ne mazāk kā 20 personas, kuras atbilst šā likuma 5.pantā noteiktajām prasībām.

2. Papildināt 8.panta pirmo daļu pēc skaitļa “20” ar vārdiem “rīcībspējīgas fiziskās”.

5

6

Juridiskais birojs

Aizstāt likuma 8.panta pirmajā daļā (likumprojekta 2.pantā) vārdus „kuras atbilst 5.pantā noteiktajām prasībām”, ar vārdiem „kuras atbilst šā likuma 5.pantā fiziskajām personām noteiktajām prasībām”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 8.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

(1) Par krājaizdevu sabiedrības dibinātājiem var būt ne mazāk kā 20 rīcībspējīgas fiziskās personas, kuras atbilst šā likuma 5.pantā fiziskajām personām noteiktajām prasībām.

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā

Nr.6

Atbalstīts

2. Izteikt 8.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Par krājaizdevu sabiedrības dibinātājiem var būt ne mazāk kā 20 rīcībspējīgas fiziskās personas, kuras atbilst šā likuma 5.pantā fiziskajām personām noteiktajām prasībām.”

18.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbība ar kredītiem

Krājaizdevu sabiedrība ir tiesīga saņemt kredītu tikai no Latvijas Republikā vai ārvalstī reģistrētas bankas vai krājaizdevu sabiedrības, Latvijas Republikā reģistrētas krājaizdevu sabiedrību biedrības vai nodibinājuma vai no valsts un pašvaldību fondiem.

3. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

“18.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbība ar kredītiem

Krājaizdevu sabiedrība ir tiesīga saņemt kredītu no Eiropas Savienībā reģistrētas bankas vai krājaizdevu sabiedrības, no Pasaules latviešu kredītsabiedrības, no Eiropas Savienībā reģistrētas krājaizdevu sabiedrību biedrības vai nodibinājuma, no valsts un pašvaldību fondiem, kā arī no citiem Latvijas Republikā reģistrētiem komersantiem.”

7

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

“18.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbība ar kredītiem

Krājaizdevu sabiedrība ir tiesīga saņemt kredītu no Eiropas Savienībā reģistrētas bankas vai krājaizdevu sabiedrības, no pasaules latviešu kredītsabiedrības, no Eiropas Savienībā reģistrētas krājaizdevu sabiedrību biedrības vai nodibinājuma, no valsts un pašvaldību fondiem, kā arī no valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām.”

Atbalstīts

3. Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

“18.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbība ar kredītiem

Krājaizdevu sabiedrība ir tiesīga saņemt kredītu no Eiropas Savienībā reģistrētas bankas vai krājaizdevu sabiedrības, no pasaules latviešu kredītsabiedrības, no Eiropas Savienībā reģistrētas krājaizdevu sabiedrību biedrības vai nodibinājuma, no valsts un pašvaldību fondiem, kā arī no valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām.”

19.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības veidi

(3) Krājaizdevu sabiedrība izsniedz aizdevumus tikai saviem biedriem — fiziskajām personām atbilstoši kopsapulces (pilnvaroto sapulces) apstiprinātajiem kredītpolitikas noteikumiem.

8

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 19.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Krājaizdevu sabiedrība izsniedz aizdevumus tikai saviem biedriem — fiziskajām personām un 5.panta piektās daļas 1.punktā minētajām personām, atbilstoši kopsapulces (pilnvaroto sapulces) apstiprinātajiem kredītpolitikas noteikumiem.”

Atbalstīts

4. Izteikt 19.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Krājaizdevu sabiedrība izsniedz aizdevumus tikai saviem biedriem — fiziskajām personām un šā likuma 5.panta piektās daļas 1.punktā minētajām personām atbilstoši kopsapulces (pilnvaroto sapulces) apstiprinātajiem kredītpolitikas noteikumiem.”

22.pants. Krājaizdevu sabiedrības pārvaldes īpašie noteikumi

(1) Krājaizdevu sabiedrībā tās statūtos noteiktajā kārtībā izveidojama arī kredītkomiteja.

(2) Par krājaizdevu sabiedrības kredītkomitejas locekli nedrīkst būt valdes un revīzijas komisijas loceklis. Par savu darbu kredītkomiteja sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā sniedz pārskatu krājaizdevu sabiedrības kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei) un valdei.

(3) Krājaizdevu sabiedrība, kuras biedru skaits pārsniedz 500, statūtos var noteikt, ka biedru pilnvaroto sapulcei ir visas kooperatīvo sabiedrību darbību regulējošajos likumos noteiktās biedru kopsapulces tiesības.

4. Papildināt 22.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Krājaizdevu sabiedrība statūtos var paredzēt, ka valdes, kredītkomitejas un revīzijas komisijas locekļi darbu veic bez atlīdzības.”

5. Papildināt 22.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Krājaizdevu sabiedrība statūtos var paredzēt, ka valdes, kredītkomitejas un revīzijas komisijas locekļi darbu veic bez atlīdzības.”

23.pants. Krājaizdevu sabiedrības grāmatvedība un gada pārskats

 (2) Krājaizdevu sabiedrības gada pārskatu sagatavo saskaņā ar Komisijas noteikumiem. Par gada pārskata sagatavošanu atbild valde, un to pirms kopsapulces (pilnvaroto sapulces), kurā šis pārskats apstiprināms, pārbauda krājaizdevu sabiedrības revīzijas komisija. Krājaizdevu sabiedrībai, kuras aktīvi pārskata gada beigās pārsniedz 100 000 latu, gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība.

9

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt 23.pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

„(2¹) Krājaizdevu sabiedrība, kuras gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība, iesniedz Komisijai krājaizdevu sabiedrības vadībai adresētu zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojuma kopiju 10 dienu laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pārskata gada beigām.”

Atbalstīts

6. Papildināt 23.pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

“(2¹) Krājaizdevu sabiedrība, kuras gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība, iesniedz Komisijai krājaizdevu sabiedrības vadībai adresētu zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojuma kopiju 10 dienu laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pārskata gada beigām.”

27.¹ pants. Dalība Kredītu reģistrā

(1) Krājaizdevu sabiedrība Latvijas Bankas noteiktajā apjomā un kārtībā sniedz Latvijas Bankai ziņas par saviem aizņēmējiem un aizņēmēju galviniekiem, viņu saistībām un to izpildes gaitu.

(2) Latvijas Banka uzkrāj un glabā šā panta pirmajā daļā minētās ziņas Kredītu reģistrā, kas izveidots un darbojas saskaņā ar Latvijas Bankas apstiprinātajiem noteikumiem.

(3) Ziņu apjomu un kārtību, kādā Kredītu reģistrā esošās ziņas tiek sniegtas aizņēmējam, aizņēmēja galviniekam, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, krājaizdevu sabiedrībai, kā arī citai Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts personai, kas nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu, nosaka Latvijas Banka.

(4) No Kredītu reģistra saņemtās ziņas krājaizdevu sabiedrība, kā arī cita Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts persona, kas nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu, nedrīkst izpaust trešajām personām, izņemot to personu, par kuru ziņas saņemtas.

(5) Lai segtu Kredītu reģistra uzturēšanas izdevumus, krājaizdevu sabiedrība un Finanšu un kapitāla tirgus komisija maksā Latvijas Bankai maksu par Kredītu reģistra izmantošanu. Cita Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts persona, kas nodarbojas ar patērētāja kreditēšanu, maksā Latvijas Bankai maksu par Kredītu reģistra izmantošanu katru reizi, saņemot Kredītu reģistrā esošās ziņas, lai segtu ar to saņemšanu saistītos Kredītu reģistra uzturēšanas izdevumus. Maksas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Latvijas Banka.

(6) (Izslēgta ar 04.12.2008. likumu.)

(7) Latvijas Banka izmanto Kredītu reģistrā esošās ziņas likumā noteikto funkciju īstenošanai. Latvijas Bankai ir tiesības daļēji segt Kredītu reģistra uzturēšanas izdevumus.

(8) Ja pirms nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas Valsts ieņēmumu dienestam ir pamats uzskatīt, ka fiziskās personas (rezidenta) izdevumi varētu pārsniegt ienākumus, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, viņa vietnieks vai Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pilnvarotais struktūrvienības vadītājs vai viņa vietnieks nodokļu administrēšanā ir tiesīgs nodokļu revīzijas (audita) nepieciešamības analīzei rakstveidā pieprasīt Kredītu reģistrā esošās ziņas — šā aizņēmēja saistību veidu, sākuma datumu un beigu datumu, apjomu, atlikumu un valūtas kodu, kā arī ziņas par aizdevēju. Latvijas Banka izsniedz Valsts ieņēmumu dienestam šādas Kredītu reģistrā esošās ziņas par attiecīgo fizisko personu (rezidentu) bez maksas rakstveidā nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma saņemšanas.

5. Izteikt 27.¹ panta tekstu šādā redakcijā:

“Krājaizdevu sabiedrības dalību Kredītu reģistrā nosaka Kredītu reģistra likums.”

7. Izteikt 27.¹ panta tekstu šādā redakcijā:

“Krājaizdevu sabiedrības dalību Kredītu reģistrā nosaka Kredītu reģistra likums.”

32.pants. Soda naudas apmērs

(1) Ja krājaizdevu sabiedrība nepilda šā likuma 27.¹ panta pirmās daļas prasības vai nepamatoti pieprasa Kredītu reģistrā esošās ziņas, Latvijas Banka ir tiesīga uzlikt krājaizdevu sabiedrībai soda naudu līdz 5000 latu.

6. 32.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

8. 32.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

(2) Par citām darbībām, kuru rezultātā ir pārkāptas šā likuma vai saskaņā ar to izdoto normatīvo aktu vai tieši piemērojamo Eiropas Savienības institūciju izdoto normatīvo aktu prasības, Komisija ir tiesīga uzlikt krājaizdevu sabiedrībai soda naudu līdz 5000 latu.

izslēgt otrajā daļā vārdu “citām”.

izslēgt otrajā daļā vārdu “citām”.

Pārejas noteikumi

10

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar 10.punktu šādā redakcijā:

„10. Grozījumi šā likuma 27.¹  un 32.pantā, kā arī grozījums attiecībā uz informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvu izslēgšanu stājas spēkā 2012.gada 1.decembrī.”

Atbalstīts

9. Papildināt pārejas noteikumus ar 10.punktu šādā redakcijā:

“10. Grozījumi šā likuma 27.¹  un 32.pantā, kā arī grozījums attiecībā uz informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvu izslēgšanu stājas spēkā 2012.gada 1.decembrī.”

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 23.aprīļa direktīvas 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ direktīvu 87/102/EEK.

7. Izslēgt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu.

10. Izslēgt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu.