Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr

Priekšlikumi (16)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valsts valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 22.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 15.nr.; 2006, 1., 14.nr.; 2007, 9., 14.nr.; 2008, 24.nr.; 2009, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 100., 155., 193.nr.; 2010, 178.nr.; 2011, 117.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 22.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 15.nr.; 2006, 1., 14.nr.; 2007, 9., 14.nr.; 2008, 24.nr.; 2009, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 100., 155., 193.nr.; 2010, 178.nr.; 2011, 117.nr.) šādus grozījumus:

5.pants. (1) Atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets, bet atvasinātu publisku personu nekustamo īpašumu — attiecīgās atvasinātās publiskās personas lēmējinstitūcija. Atļauju atsavināt no Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta līdzekļiem finansēto projektu realizācijas gaitā vai rezultātā iegūto nekustamo īpašumu projekta galasaņēmējam, kas nav publiskas personas vai iestādes pakļautībā vai pārraudzībā esoša institūcija, dod attiecīgais ministrs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Attiecīgi Ministru kabinets vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija lēmumu atļaut atsavināšanas ierosinājumā minētās publiskās personas mantas atsavināšanu vai pamatotu atteikumu par atsavināšanas ierosinājuma noraidīšanu pieņem sešu mēnešu laikā no atsavināšanas ierosinājuma saņemšanas dienas. Ja atsavināšanas ierosinājums saņemts par zemes starpgabalu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, lēmumu par atļauju atsavināt zemes starpgabalu attiecīgi Ministru kabinets vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija pieņem sešu mēnešu laikā no dienas, kad zemes starpgabals ierakstīts zemesgrāmatā.

(3) Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama tādu valsts īpašumā esošu apbūvētu zemesgabalu atsavināšanai, par kuriem šā likuma 4.panta ceturtās daļas 3. un 4.punktā minētās personas noteiktā kārtībā ir iesniegušas atsavināšanas ierosinājumu. Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" divu mēnešu laikā pēc tam, kad iesniegts atsavināšanas ierosinājums, ja tam pievienoti visi dokumenti, kas apliecina personas pirmpirkuma tiesības, pieņem lēmumu par attiecīgā zemesgabala pārdošanu. Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" nedrīkst nodot atsavināšanai apbūvētu zemesgabalu, par kuru Ministru kabinets ir lēmis, ka tas nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

(4) Atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija divu mēnešu laikā pēc tam, kad šā likuma 4.panta ceturtās daļas 3. un 4.punktā minētās personas noteiktā kārtībā ir iesniegušas atsavināšanas ierosinājumu par atvasinātas publiskas personas īpašumā esošiem apbūvētiem zemesgabaliem, pievienojot visus dokumentus, kas apliecina personas pirmpirkuma tiesības, pieņem lēmumu par attiecīgā zemesgabala pārdošanu.

(5) Lēmumā par nekustamā īpašuma atsavināšanu tiek noteikts arī atsavināšanas veids un, ja nepieciešams, nekustamā īpašuma turpmākās izmantošanas nosacījumi un atsavināšanas tiesību aprobežojumi.

(6) Mantas atsavināšanu, pārdodot to izsolē ar pretendentu atlasi, var noteikt tikai tad, ja ir paredzēti mantas turpmākās izmantošanas nosacījumi.

1. Papildināt likuma 5.pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama valstij piekrītošu nekustamo īpašumu atsavināšanai, kas atzīti par bezmantinieku mantu saskaņā ar Civillikuma 416.pantu, un tos atsavina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(8) Ja pašvaldība, kuras teritorijā atrodas bezmantinieku manta – nekustamais īpašums −, vai valsts iestāde uzskata, ka šis nekustamais īpašums ir nepieciešams tās funkciju īstenošanai, un valsts iestādei vai pašvaldībai ir budžetā pieejami līdzekļi kreditoru prasījumu segšanai, valsts iestāde vai pašvaldība 10 darbdienu laikā no notariālā akta kopijas saņemšanas vēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja ar lūgumu veikt nekustamā īpašuma novērtējumu un 20 darbdienu laikā pēc novērtējuma saņemšanas informē zvērinātu tiesu izpildītāju par savu lēmumu attiecībā uz bezmantinieku mantas pārņemšanu valsts vai pašvaldības īpašumā, sedzot kreditoru prasījumus nekustamā īpašuma novērtējuma apmērā.”

1

2

3

4

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 5.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja atsavināšanas ierosinājums saņemts attiecībā uz apbūvētu zemesgabalu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, lēmumu par atļauju atsavināt apbūvētu zemesgabalu valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” pieņem divu mēnešu laikā no dienas, kad apbūvētais zemesgabals ierakstīts zemesgrāmatā.”;

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 5.panta ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja atsavināšanas ierosinājums saņemts attiecībā uz apbūvētu zemesgabalu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, lēmumu par atļauju atsavināt apbūvētu zemesgabalu atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija pieņem divu mēnešu laikā no dienas, kad apbūvētais zemesgabals ierakstīts zemesgrāmatā.”;

Deputāts J.Vucāns

Izteikt likuma 5.panta astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Ja pašvaldība, kuras teritorijā atrodas bezmantinieku manta-nekustamais īpašums-, vai valsts iestāde uzskata, ka šis nekustamais īpašums ir nepieciešams tās funkciju īstenošanai, un valsts iestādei vai pašvaldībai ir budžetā pieejami līdzekļi kreditoru prasījumu segšanai, valsts iestāde vai pašvaldība 20 darbdienu laikā no notariālā akta kopijas saņemšanas pasūta nekustamā īpašuma novērtējumu un 20 darbdienu laikā pēc novērtējuma saņemšanas informē zvērinātu tiesu izpildītāju par savu lēmumu attiecībā uz bezmantinieku mantas pārņemšanu valsts vai pašvaldības īpašumā, sedzot kreditoru prasījumus nekustamā īpašuma novērtējuma apmērā. Nekustamā īpašuma novērtējumu var neveikt, ja nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība nepārsniedz 2000 latus.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt likumprojekta piedāvātajā 5.panta astotajā daļā skaitli un vārdu “10 darbdienu” ar skaitli un vārdu “7 dienu”, kā arī skaitli un vārdu “20 darbdienu” ar skaitli un vārdu “28 dienu”.

Atbalstīts

Atbalstīts

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.4

Atbalstīts

1. 5.pantā:

papildināt trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja atsavināšanas ierosinājums saņemts attiecībā uz apbūvētu zemesgabalu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, lēmumu par atļauju atsavināt apbūvētu zemesgabalu valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” pieņem divu mēnešu laikā no dienas, kad apbūvētais zemesgabals ierakstīts zemesgrāmatā.”;

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja atsavināšanas ierosinājums saņemts attiecībā uz apbūvētu zemesgabalu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, lēmumu par atļauju atsavināt apbūvētu zemesgabalu atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija pieņem divu mēnešu laikā no dienas, kad apbūvētais zemesgabals ierakstīts zemesgrāmatā.”;

papildināt pantu ar septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“(7) Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama tādu valstij piekrītošu nekustamo īpašumu atsavināšanai, kas atzīti par bezmantinieku mantu saskaņā ar Civillikuma 416.pantu, un tos atsavina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(8) Ja pašvaldība, kuras teritorijā atrodas bezmantinieku manta – nekustamais īpašums −, vai valsts iestāde uzskata, ka šis nekustamais īpašums ir nepieciešams tās funkciju veikšanai, un pašvaldībai vai valsts iestādei ir budžetā pieejami līdzekļi kreditoru prasījumu segšanai, pašvaldība vai valsts iestāde septiņu dienu laikā no notariālā akta kopijas saņemšanas vēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja ar lūgumu veikt nekustamā īpašuma novērtēšanu un 28 dienu laikā pēc novērtējuma saņemšanas informē zvērinātu tiesu izpildītāju par savu lēmumu attiecībā uz bezmantinieku mantas pārņemšanu pašvaldības vai valsts īpašumā, sedzot kreditoru prasījumus nekustamā īpašuma novērtējuma apmērā.”

6.pants. (1) Atļauju atsavināt valsts kustamo mantu, kas atrodas ministrijas, tās pakļautībā, pārraudzībā vai pārziņā esošas iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā, dod attiecīgais ministrs. Atļauju atsavināt valsts kustamo mantu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un gadījumos, ņemot vērā mantas veidu un vērtību, dod attiecīgā ministrija. Ja valsts iestāde neatrodas ministrijas pakļautībā, pārraudzībā vai pārziņā, atļauju kustamās mantas atsavināšanai dod iestādes vadītājs. Atļauju atsavināt no Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instrumenta līdzekļiem finansēto projektu realizācijas gaitā vai rezultātā iegūto kustamo mantu projekta gala saņēmējam, kas nav publiskas personas vai tās iestādes pakļautībā vai pārraudzībā esoša institūcija, dod attiecīgais ministrs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Atļauju atsavināt atvasinātas publiskas personas kustamo mantu dod attiecīgās atvasinātās publiskās personas lēmējinstitūcija vai tās noteikta institūcija

(3) Lēmumā par atsavināšanu norāda atsavināšanas veidu.

2. Papildināt likuma 6.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Valstij piekrītošu kustamo mantu, kas atzīta par bezmantinieku mantu saskaņā ar Civillikuma 416.pantu, atsavina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

2. Papildināt 6.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Valstij piekrītošu kustamo mantu, kas atzīta par bezmantinieku mantu saskaņā ar Civillikuma 416.pantu, atsavina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.”

13.pants. Izsoles termiņu nedrīkst noteikt īsāku par sešām nedēļām, bet kustamās mantas izsolei — īsāku par divām nedēļām no pirmā sludinājuma publicēšanas dienas.

5

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Aizstāt 13. pantā vārdu “sešām” ar vārdu “četrām”.

Atbalstīts

3. Aizstāt 13. pantā vārdu “sešām” ar vārdu “četrām”.

32.pants. (1) Ja nekustamā īpašuma pirmajā izsolē neviens nav pārsolījis izsoles sākumcenu, rīko otro izsoli ar augšupejošu soli, kurā institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), var pazemināt izsoles sākumcenu ne vairāk kā par 20 procentiem.

 (2) Pēc otrās nesekmīgās izsoles institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), var noteikt trešo izsoli ar augšupejošu soli, pazeminot izsoles sākumcenu ne vairāk kā par 60 procentiem no nosacītās cenas, vai rīkot izsoli ar lejupejošu soli.

(3) Pēc trešās nesekmīgās izsoles institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), var ierosināt izdarīt atkārtotu novērtēšanu vai citu šajā likumā noteikto mantas atsavināšanas veidu (3. un 7.pants).

(4) Ja kustamās mantas pirmā izsole ir nesekmīga, institūcija, kas organizē mantas pārdošanu (9.pants), var ierosināt citu šajā likumā paredzēto atsavināšanas veidu (3. un 7.pants).

(5) Atkārtotu izsoļu gadījumā zemes atsavināšanas cena var būt zemāka par zemes kadastrālo vērtību.

6

7

8

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 32. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja nekustamā īpašuma pirmajā izsolē neviens nav pārsolījis izsoles sākumcenu:

1) var rīkot otro izsoli ar augšupejošu soli, kurā institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), var pazemināt izsoles sākumcenu ne vairāk kā par 20 procentiem;

2) var rīkot jaunu izsoli, mainot pirkuma maksas samaksas kārtību;

3) var ierosināt atcelt lēmumu par nodošanu atsavināšanai.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 32. panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Pēc otrās nesekmīgās izsoles institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9. pants), var:

1) noteikt trešo izsoli ar augšupejošu soli, pazeminot izsoles sākumcenu ne vairāk kā par 60 procentiem no nosacītās cenas;

2) noteikt jaunu izsoli, mainot pirkuma maksas samaksas kārtību;

3) noteikt izsoli ar lejupejošu soli;

4) ierosināt atcelt lēmumu par nodošanu atsavināšanai.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 32. panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Pēc trešās nesekmīgās izsoles institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9. pants), var ierosināt veikt atkārtotu novērtēšanu, ierosināt citu šajā likumā paredzēto atsavināšanas veidu (3. un 7. pants) vai ierosināt atcelt lēmumu par nodošanu atsavināšanai.”

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

4. Izteikt 32.panta pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja nekustamā īpašuma pirmajā izsolē neviens nav pārsolījis izsoles sākumcenu:

1) var rīkot otro izsoli ar augšupejošu soli, kurā institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), var pazemināt izsoles sākumcenu ne vairāk kā par 20 procentiem;

2) var rīkot jaunu izsoli, mainot pirkuma maksas samaksas kārtību;

3) var ierosināt atcelt lēmumu par nodošanu atsavināšanai.

(2) Pēc otrās nesekmīgās izsoles institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9. pants), var:

1) noteikt trešo izsoli ar augšupejošu soli, pazeminot izsoles sākumcenu ne vairāk kā par 60 procentiem no nosacītās cenas;

2) noteikt jaunu izsoli, mainot pirkuma maksas samaksas kārtību;

3) noteikt izsoli ar lejupejošu soli;

4) ierosināt atcelt lēmumu par nodošanu atsavināšanai.

(3) Pēc trešās nesekmīgās izsoles institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9. pants), var ierosināt veikt atkārtotu novērtēšanu, ierosināt citu šajā likumā paredzēto atsavināšanas veidu (3. un 7. pants) vai ierosināt atcelt lēmumu par nodošanu atsavināšanai.”

37.pants. (1) Pārdot publiskas personas mantu par brīvu cenu var, ja:

1) kustamās mantas atlikusī bilances vērtība pēc grāmatvedības uzskaites datiem ir mazāka par 500 latiem. Šajā gadījumā pārdošanas cena nedrīkst būt mazāka par atlikušo vērtību;

2) izsoles izmaksas ir lielākas par mantas vērtību;

3) sarīkotā izsole ir bijusi nesekmīga (32.panta ceturtā daļa);

4) nekustamo īpašumu iegūst šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētā persona. Šajā gadījumā pārdošanas cena ir vienāda ar nosacīto cenu (8.pants).

(2) Sludinājums par publiskas personas mantas pārdošanu publicējams institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), mājaslapā internetā un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir.

(3) Ja piecu dienu laikā pēc šā panta otrajā daļā minētā sludinājuma publicēšanas piesakās vairāki pircēji, rīkojama izsole starp šīm personām.

(4) Šā panta otrā un trešā daļa tiek piemērota gadījumos, kad saskaņā ar šā likuma noteikumiem tiek rīkota publiskas personas mantas izsole.

9

10

11

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Izteikt 37. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja nekustamo mantu pārdod par brīvu cenu šā likuma 4. panta ceturtajā daļā minētajām personām, valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” vai institūcija, kas organizē nekustamās mantas atsavināšanu (9. pants), nosūta personām, kurām ir nekustamās mantas pirmpirkuma tiesības, atsavināšanas paziņojumu.”;

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 37. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja pēc šā panta ceturtajā daļā minētā atsavināšanas paziņojuma saņemšanas tajā noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi no atsavināšanas paziņojuma nosūtīšanas dienas, pirkt nekustamo mantu piesakās vairākas personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, starp tām rīkojama izsole, nepiemērojot šā panta trešo daļu.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 37. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ja persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības nenoslēdz pirkuma līgumu, Ministru kabinets vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija var atcelt lēmumu par nodošanu atsavināšanai vai lemj par atsavināšanas veida maiņu.”

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

5. 37.pantā:

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Ja nekustamo mantu pārdod par brīvu cenu šā likuma 4. panta ceturtajā daļā minētajām personām, valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” vai institūcija, kas organizē nekustamās mantas atsavināšanu (9. pants), nosūta personām, kurām ir nekustamās mantas pirmpirkuma tiesības, atsavināšanas paziņojumu.”;

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja pēc šā panta ceturtajā daļā minētā atsavināšanas paziņojuma saņemšanas tajā noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi no atsavināšanas paziņojuma nosūtīšanas dienas, pirkt nekustamo mantu piesakās vairākas personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, starp tām rīkojama izsole, nepiemērojot šā panta trešo daļu.

(6) Ja persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības nenoslēdz pirkuma līgumu, Ministru kabinets vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija var atcelt lēmumu par nodošanu atsavināšanai vai lemj par atsavināšanas veida maiņu.”

42.pants. (1) Valsts nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā. Ministru kabinets lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā nosaka, kādu atvasinātas publiskas personas funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots. Ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots Ministru kabineta lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā norādīto funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, atvasināta publiska persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij.

(2) Atvasinātas publiskas personas nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības citas atvasinātas publiskas personas vai valsts īpašumā. Atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija lēmumā par atvasinātas publiskas personas nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības nosaka, kādas valsts pārvaldes funkcijas, atvasinātas publiskas personas funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots. Ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcijas lēmumā par atvasinātas publiskas personas nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības norādītās valsts pārvaldes funkcijas, atvasinātas publiskas personas funkcijas vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, valsts vai atvasināta publiska persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod tai atvasinātai publiskai personai, kura šo nekustamo īpašumu nodevusi.

(2¹) Ja valsts pārvaldes funkcija tiek nodota atvasinātai publiskai personai, valsts pienākums ir ar funkcijas nodošanas brīdi atvasinātas publiskas personas īpašumā bez atlīdzības nodot funkcijas izpildes nodrošināšanai izmantoto nekustamo īpašumu, izņemot biroja ēkas, ja atvasināta publiska persona to pieprasa. Ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots attiecīgās funkcijas veikšanai, atvasināta publiska persona savā īpašumā esošo nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodod atpakaļ valstij, ja valsts to pieprasa.

(2²) Ja atvasinātas publiskas personas funkcija tiek nodota valstij vai citai atvasinātai publiskai personai, atvasinātas publiskas personas pienākums ir ar funkcijas nodošanas brīdi valsts vai attiecīgās atvasinātas publiskas personas īpašumā bez atlīdzības nodot funkcijas izpildes nodrošināšanai izmantoto nekustamo īpašumu, izņemot biroja ēkas, ja valsts vai atvasināta publiska persona to pieprasa. Ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots attiecīgās funkcijas veikšanai, atvasināta publiska persona savā īpašumā esošo nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodod atpakaļ otrai atvasinātai publiskai personai, ja otra atvasināta publiska persona to pieprasa.

(3) Publiskas personas kustamo mantu var nodot bez atlīdzības valsts, atvasinātu publisku personu, kā arī citu publisko tiesību subjektu īpašumā.

(4) Publiskas personas kustamo mantu var dāvināt un ziedot citos likumos un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā un gadījumos.

12

13

14

15

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 42.panta pirmo daļu ar jaunu trešo teikumu šādā redakcijā:

“Nostiprinot atvasinātas publiskas personas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, zemesgrāmatā izdarāma attiecīga atzīme par tiesību aprobežojumiem.”;

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 42.panta otro daļu ar jaunu trešo teikumu šādā redakcijā:

“Nostiprinot atvasinātas publiskas personas vai valsts īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, zemesgrāmatā izdarāma attiecīga atzīme par tiesību aprobežojumiem.”;

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 42.pantu ar 2.³ daļu šādā redakcijā:

“(2³) Ja nodotais nekustamais īpašums ir kļuvis nepiemērots attiecīgās funkcijas vai deleģētā pārvaldes uzdevuma veikšanai, publiskā persona, norādot pamatojumu, var ierosināt šāda nekustamā īpašuma aizstāšanu ar citu publiskas personas nekustamo īpašumu.”

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 42.pantu ar 2.⁴ daļu šādā redakcijā:

“(2⁴) Ja valsts nodotais nekustamais īpašums ir kļuvis nepiemērots attiecīgās funkcijas vai deleģētā pārvaldes uzdevuma veikšanai, bet funkcija tiek saglabāta un īpašums nav nepieciešams citai publiskai personai vai tās iestādei, Ministru kabinets pēc motivēta atvasinātas publiskas personas priekšlikuma ar motivētu rīkojumu var atļaut šādu nekustamo īpašumu atsavināt šajā likuma noteiktajā kārtībā. Ministru kabineta rīkojumā nosaka institūciju, kura organizē konkrētā nekustamā īpašuma novērtēšanu un atsavināšanu. Ministru kabineta rīkojumā nosaka arī to, kādā apjomā atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi nākamā gada valsts budžeta likumā plānojami piešķiršanai attiecīgajai atvasinātai publiskai personai noteiktu mērķu īstenošanai cita valsts nodota nekustamā īpašuma infrastruktūras attīstībai.”

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

6. 42.pantā:

papildināt pirmo daļu ar jaunu trešo teikumu šādā redakcijā:

“Nostiprinot atvasinātas publiskas personas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, zemesgrāmatā izdarāma attiecīga atzīme par tiesību aprobežojumiem.”;

papildināt otro daļu ar jaunu trešo teikumu šādā redakcijā:

“Nostiprinot atvasinātas publiskas personas vai valsts īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, zemesgrāmatā izdarāma attiecīga atzīme par tiesību aprobežojumiem.”;

papildināt pantu ar 2.³ un 2.⁴ daļu šādā redakcijā:

“(2³) Ja nodotais nekustamais īpašums ir kļuvis nepiemērots attiecīgās funkcijas vai deleģētā pārvaldes uzdevuma veikšanai, publiskā persona, norādot pamatojumu, var ierosināt šāda nekustamā īpašuma aizstāšanu ar citu publiskas personas nekustamo īpašumu.

(2⁴) Ja valsts nodotais nekustamais īpašums ir kļuvis nepiemērots attiecīgās funkcijas vai deleģētā pārvaldes uzdevuma veikšanai, bet funkcija tiek saglabāta un īpašums nav nepieciešams citai publiskai personai vai tās iestādei, Ministru kabinets pēc motivēta atvasinātas publiskas personas priekšlikuma ar motivētu rīkojumu var atļaut šādu nekustamo īpašumu atsavināt šajā likuma noteiktajā kārtībā. Ministru kabineta rīkojumā nosaka institūciju, kura organizē konkrētā nekustamā īpašuma novērtēšanu un atsavināšanu. Ministru kabineta rīkojumā nosaka arī to, kādā apjomā atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi nākamā gada valsts budžeta likumā plānojami piešķiršanai attiecīgajai atvasinātai publiskai personai noteiktu mērķu īstenošanai cita valsts nodota nekustamā īpašuma infrastruktūras attīstībai.

44.pants. (1) Publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kuras saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais ierobežojums piemērojams arī gadījumos, kad tiek atsavināta apbūvēta zeme.

(3) Publiskai personai piederošu zemesgabalu, ja attiecībā uz to ir iesniegts pieteikums par īpašuma tiesību atjaunošanu, kā arī zemesgabalu, uz kura atrodas nacionalizēts namīpašums vai cits nacionalizēts objekts, ja attiecībā uz to ir iesniegts pieteikums par īpašuma tiesību atjaunošanu, nevar atsavināt līdz pieteikuma izlemšanai, bet, ja ir ierosināta tiesvedība, — līdz dienai, kad tiesas nolēmums stājies likumīgā spēkā.

(4) Publiskai personai piederošu zemesgabalu, uz kura atrodas citai personai (kopīpašniekiem) piederošas ēkas (būves), var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam (visiem kopīpašniekiem proporcionāli viņu kopīpašuma daļām).

(5) Ja šā panta ceturtajā daļā minētā persona, kura savas pirmpirkuma tiesības uz apbūvētu zemesgabalu nevar izmantot vai neizmanto, tai ir zemes nomas tiesības uz to pašu zemesgabalu, uz kuru tai ir pirmpirkuma tiesības, un minētais zemesgabals netiek atsavināts citām personām. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķināma apbūvēta zemesgabala nomas maksa. Nosakot zemesgabala nomas maksu, par pamatu ņem zemesgabala kadastrālo vērtību.

(6) (Izslēgta ar 21.06.2007. likumu.)

(7) Publiskai personai piederošu zemesgabalu, kas iznomāts šā likuma 4.panta ceturtās daļas 8.punktā minētajai personai, nevar atsavināt citām personām nomas līguma darbības laikā.

(8) Zemes starpgabalu, kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), šajā likumā noteiktajā kārtībā drīkst atsavināt:

1) tam zemes īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuru zemei piegul attiecīgais zemes starpgabals;

2) zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, ja viņi vēlas nopirkt arī zemesgabalu, uz kura atrodas viņiem piederošā ēka (būve), un šai zemei piegul attiecīgais zemes starpgabals.

16

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Papildināt 44. panta astotās daļas ievaddaļu pēc vārdiem “koplietošanas ielai (ceļam)” ar vārdiem: “vai zemes starpgabalu, kurš ir nepieciešams, lai nodrošinātu pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam)”.

Atbalstīts

7. Papildināt 44. panta astotās daļas ievaddaļu pēc vārdiem “koplietošanas ielai (ceļam)” ar vārdiem: “vai zemes starpgabalu, kurš ir nepieciešams, lai nodrošinātu pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam)”.

Likums stājas spēkā 2012.gada 1.martā.

Likums stājas spēkā 2012.gada 1.martā.