Spēkā esošā likuma redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi (5)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valsts valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt Notariāta likumā (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 26./27.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 15.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 23.nr.; 2008, 3.nr.; 2009, 3.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 185.nr.) šādus grozījumus:

Izdarīt Notariāta likumā (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 26./27.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 15.nr.; 2002, 23.nr.; 2003, 14.nr.; 2004, 23.nr.; 2008, 3.nr.; 2009, 3.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 185.nr.) šādus grozījumus:

45. Zvērinātam notāram jāved:

1) reģistri visu viņa taisīto aktu un apliecinājumu ierakstīšanai;

2) notariālo aktu grāmata;

3) glabājumu grāmata;

4) vekseļu protesta aktu grāmata;

5) to personu alfabētiskais rādītājs, kuru vārdā izpildīta notariālā darbība.

Šā panta pirmās daļas 1.punktā paredzētais reģistrs un 5.punktā paredzētais alfabētiskais rādītājs tiek vests elektroniskā veidā.

Šā panta pirmās daļas 1.punktā paredzētais reģistrs, kuru ved elektroniskā veidā, ik mēnesi tiek izdrukāts un saglabāts papīra formā. Gada beigās ar papīra formā saglabāto reģistru rīkojas šā likuma 47. un 53.pantā noteiktajā kārtībā. Elektroniskajam reģistram un tā papīra formā izdrukātajai versijai ir vienāds juridisks spēks.

Zvērināts notārs izmanto šā likuma 45.¹ pantā noteikto reģistru.

1.

Juridiskā komisija

Izteikt 45. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„Zvērināts notārs izmanto šā likuma 45.¹ pantā noteiktos reģistrus”.

Atbalstīts

1. Izteikt 45. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„Zvērināts notārs izmanto šā likuma 45.¹ pantā noteiktos reģistrus.”

45.¹ Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Latvijas Zvērinātu notāru padome ved to personu reģistru, kurām atsauktas pilnvaras.

2.

Juridiskā komisija

Izteikt 45.¹ pantu šādā redakcijā:

„45.¹ Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Latvijas Zvērinātu notāru padome ved Latvijā atsaukto pilnvarojumu reģistru un nākotnes pilnvarojumu reģistru.”

Atbalstīts

2. Izteikt 45.¹ pantu šādā redakcijā:

„45.¹ Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Latvijas Zvērinātu notāru padome ved Latvijā atsaukto pilnvarojumu reģistru un nākotnes pilnvarojumu reģistru.”

3.

Juridiskā komisija

Papildināt likumu ar 87.⁴ pantu šādā redakcijā:

„87.⁴ Apliecinot nākotnes pilnvarojuma līgumus, zvērināts notārs informē akta dalībniekus par šāda pilnvarojuma nozīmi, spēkā stāšanos un pilnvarnieka darbības uzsākšanas kārtību, kā arī reģistrē aktu šā likuma 45.¹ pantā paredzētajā nākotnes pilnvarojumu reģistrā.

Nākotnes pilnvarojumu reģistrā ieraksta arī ziņas par pilnvarnieka tiesībām pārstāvēt pilnvarotāju.

Ziņas par pilnvarnieka tiesību pārstāvēt pilnvarotāju reģistrā ieraksta, pamatojoties uz ārstniecības iestādes vadītāja Ārstniecības likumā noteiktajā kārtībā izsniegtu atzinumu vai pielīdzinātu dokumentu, kurš izsniegts ārvalstīs un kura īstums apliecināts Dokumentu legalizācijas likumā noteiktajā kārtībā, vai tiesas nolēmumu.

Ziņas var ierakstīt jebkurš zvērināts notārs, pirms ieraksta veikšanas pārliecinoties, vai nākotnes pilnvarojums ir spēkā.

Pēc tam, kad pilnvarnieka tiesība pārstāvēt pilnvarotāju ir reģistrēta, zvērināts notārs taisa attiecīgu atzīmi uz viņam uzrādītā notariālo aktu grāmatas izraksta (pilnvaras). Šādu atzīmi izdara arī uz notariālā akta oriģināla. Ja notariālo aktu apliecinājis cits zvērināts notārs, notāram, kurš izdara atzīmi reģistrā, ir pienākums tai pašā dienā viņu elektroniski informēt par nepieciešamību šādu atzīmi izdarīt.

Ziņas par pilnvarnieka tiesības apturēšanu reģistrā ieraksta saskaņā ar tiesas nolēmumu vai pilnvarotāja notariāli apliecinātu gribas izteikumu.

Nākotnes pilnvarojuma atsaukšanas gadījumā zvērināts notārs rīkojas saskaņā ar šā likuma XV nodaļā noteikto.

Atbalstīts

3. Papildināt likumu ar 87.⁴ pantu šādā redakcijā:

„87.⁴ Apliecinot nākotnes pilnvarojuma līgumu, zvērināts notārs informē akta dalībniekus par šāda pilnvarojuma nozīmi, spēkā stāšanos un pilnvarnieka darbības uzsākšanas kārtību, kā arī reģistrē aktu šā likuma 45.¹ pantā paredzētajā nākotnes pilnvarojumu reģistrā.

Nākotnes pilnvarojumu reģistrā ieraksta arī ziņas par pilnvarnieka tiesībām pārstāvēt pilnvarotāju.

Ziņas par pilnvarnieka tiesībām pārstāvēt pilnvarotāju reģistrā ieraksta, pamatojoties uz ārstniecības iestādes vadītāja Ārstniecības likumā noteiktajā kārtībā izsniegtu atzinumu vai tam pielīdzinātu dokumentu, kurš izsniegts ārvalstīs un kura īstums apliecināts Dokumentu legalizācijas likumā noteiktajā kārtībā, vai tiesas nolēmumu.

Ziņas var ierakstīt jebkurš zvērināts notārs, pirms ieraksta veikšanas pārliecinoties, vai nākotnes pilnvarojums ir spēkā.

Pēc tam, kad pilnvarnieka tiesības pārstāvēt pilnvarotāju ir reģistrētas, zvērināts notārs taisa attiecīgu atzīmi uz viņam uzrādītā notariālo aktu grāmatas izraksta (pilnvaras). Šādu atzīmi izdara arī uz notariālā akta oriģināla. Ja notariālo aktu apliecinājis cits zvērināts notārs, notāram, kurš izdara atzīmi reģistrā, ir pienākums tajā pašā dienā viņu elektroniski informēt par nepieciešamību šādu atzīmi izdarīt.

Ziņas par pilnvarnieka tiesību apturēšanu reģistrā ieraksta saskaņā ar tiesas nolēmumu vai pilnvarotāja notariāli apliecinātu gribas izteikumu.

Nākotnes pilnvarojuma atsaukšanas gadījumā zvērināts notārs rīkojas saskaņā ar šā likuma XV nodaļā noteikto.”

230. Latvijas Zvērinātu notāru padome:

1) sargā zvērinātu notāru amata godu un cieņu;

2) pārzina Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas organizācijas lietas;

3) pārstāv Latvijas Zvērinātu notāru kolēģiju un legāli izsaka zvērinātu notāru viedokli attiecībās ar valsts un pašvaldību institūcijām, citām iestādēm un amatpersonām, kā arī attiecībās ar starptautiskām organizācijām;

4) nodrošina zvērinātu notāru profesionālo izaugsmi, pieprasa un apkopo informāciju par zvērinātu notāru praksi, gādā par tās saskaņošanu, iesniedz ierosinājumus un dod atzinumus likumdošanas un notariālās prakses jautājumos;

5) pārzina zvērinātu notāru palīgu sagatavošanu;

6) uzrauga un kontrolē zvērinātu notāru un zvērinātu notāru palīgu darbību, izskata par viņiem iesniegtās sūdzības un ziņojumus, kā arī uzliek viņiem disciplinārsodus;

6¹) vismaz reizi gadā pārbauda katra zvērināta notāra darbību, grāmatas un lietas;

7) pēc zvērināta notāra vai klienta lūguma nosaka atlīdzības apmēru par zvērināta notāra darbībām gadījumos, kad par to takse nav paredzēta vai par to radušās domstarpības;

8) izveido zvērinātu notāru amata darbību iekšējās kontroles pastāvīgu komisiju un nosaka tās darbības kārtību;

9) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā reizi pusgadā sniedz tieslietu ministram pārskatu par zvērinātu notāru veiktajām darbībām;

10) veic citus pienākumus, kas noteikti normatīvajos aktos vai ko uzdevusi Latvijas Zvērinātu notāru kolēģija.

4.

Juridiskā komisija

Papildināt 230. pantu ar jauniem 10. un 11.punktu šādā redakcijā:

„10) uztur Notāru informācijas sistēmu, tai skaitā nodrošina šajā likumā noteikto reģistru darbību. Izmanto sistēmas un reģistru datus šā likumā noteikto Latvijas Zvērinātu notāru padomes pienākumu veikšanai;

11) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz ziņas par nākotnes pilnvarojumiem.”;

uzskatīt līdzšinējo 10. punktu par 12. punktu.

Atbalstīts

4. 230.pantā:

papildināt pantu ar jaunu 10. punktu šādā redakcijā:

„10) uztur Notāru informācijas sistēmu, tai skaitā nodrošina šajā likumā noteikto reģistru darbību, izmanto sistēmas un reģistru datus šajā likumā noteikto Latvijas Zvērinātu notāru padomes pienākumu veikšanai;”

papildināt pantu ar 11. punktu šādā redakcijā

„11) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniedz ziņas par nākotnes pilnvarojumiem.”;

uzskatīt līdzšinējo 10. punktu par 12. punktu.

241. Zvērināti notāri praksi uzsāk tikai pēc viņu iekļaušanas zvērinātu notāru sarakstā. Tieslietu ministrs par to paziņo attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei. Par savas prakses vietas adresi un tās maiņu zvērinātam notāram jāziņo attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei.

1. Aizstāt 241.pantā vārdus "attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei" ar vārdiem "Valsts ieņēmumu dienestam".

5. Aizstāt 241.pantā vārdus "attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei" ar vārdiem "Valsts ieņēmumu dienestam".

306. Ja uzaicinājumā noteiktajā termiņā mantinieks nav pieteicies vai arī ir atteicies no mantojuma, zvērināts notārs taisa ar valsts nodevu neapmaksājamo notariālo aktu par mantojuma lietas izbeigšanu. Notariālā akta izrakstu nosūta Finanšu ministrijai.

Aktā par mantojuma lietas izbeigšanu norāda:

1) mantojuma atstājēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, — dzimšanas laiku un vietu);

2) mantojuma atklāšanās dienu;

3) ieinteresēto personu, kura lūgusi uzaicināt mantiniekus;

4) mantojuma izsludināšanas dienu;

5) mantojamās mantas sastāvu, ja tāds ir norādīts;

6) pieteiktās kreditoru pretenzijas;

7) konstatējumu, ka mantinieki izsludinātajā termiņā nav pieteikušies, mantojamā manta atzīstama par bezmantinieka mantu un saskaņā ar Civillikuma 416.pantu piekrīt valstij.

Šajā pantā minētais akts ir pamats mantas reģistrācijai uz valsts vārda, kā arī mantojumā ietilpstošā nekustamā īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā.

(28.10.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 26.11.2004.)

2. Izteikt 306.pantu šādā redakcijā:

"306. Ja uzaicinājumā noteiktajā termiņā mantinieks nav pieteicies vai arī ir atteicies no mantojuma, zvērināts notārs taisa ar valsts nodevu neapmaksājamo notariālo aktu par mantojuma lietas izbeigšanu.

Notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu norāda:

1) mantojuma atstājēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, – dzimšanas laiku un vietu);

2) mantojuma atklāšanās dienu;

3) ieinteresēto personu, kura lūgusi uzaicināt mantiniekus;

4) mantojuma izsludināšanas dienu;

5) mantojamās mantas sastāvu, ja mantojuma lietā par to ir ziņas;

6) pieteiktās kreditoru pretenzijas;

7) konstatējumu, ka mantinieki izsludinātajā termiņā nav pieteikušies, mantojamā manta atzīstama par bezmantinieka mantu un saskaņā ar Civillikuma 416.pantu piekrīt valstij.

Notariālā akta izrakstu nosūta tam zvērinātam tiesu izpildītājam, kura amata vietas noteiktajās robežās (iecirknī) ir mantojuma atstājēja mantojamās mantas vai tās daļas atrašanās vieta.

Ja mantojuma atstājēja mantojamā manta ir vairāku zvērinātu tiesu izpildītāju amata vietu noteiktajās robežās (iecirkņos), notariālā akta izrakstu nosūta vienam no zvērinātiem tiesu izpildītājiem, kura amata vietas noteiktajās robežās (iecirknī) ir mantojuma atstājēja mantojamās mantas daļas atrašanās vieta.

Ja nav zināms mantojamās mantas sastāvs, zvērināts notārs šā notariālā akta izrakstu zvērinātam tiesu izpildītājam nenosūta. Ja zvērināts notārs pēc mantojuma lietas izbeigšanas saņem ziņas par mantojamās mantas sastāvu, viņš taisa grozījumus notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu un šā akta izrakstu nosūta attiecīgajam zvērinātam tiesu izpildītājam.

Ja mantojamās mantas sastāvā ietilpst nekustamais īpašums, notārs notariālā akta izraksta kopiju un informāciju par zvērinātu tiesu izpildītāju, kuram šis izraksts nosūtīts, nosūta pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums, un valsts institūcijai, kura atbild par attiecīgā valsts nekustamā īpašuma veida apsaimniekošanu."

6. Izteikt 306.pantu šādā redakcijā:

"306. Ja uzaicinājumā noteiktajā termiņā mantinieks nav pieteicies vai arī ir atteicies no mantojuma, zvērināts notārs taisa ar valsts nodevu neapmaksājamo notariālo aktu par mantojuma lietas izbeigšanu.

Notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu norāda:

1) mantojuma atstājēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, – dzimšanas laiku un vietu);

2) mantojuma atklāšanās dienu;

3) ieinteresēto personu, kura lūgusi uzaicināt mantiniekus;

4) mantojuma izsludināšanas dienu;

5) mantojamās mantas sastāvu, ja mantojuma lietā par to ir ziņas;

6) pieteiktās kreditoru pretenzijas;

7) konstatējumu, ka mantinieki izsludinātajā termiņā nav pieteikušies, mantojamā manta atzīstama par bezmantinieka mantu un saskaņā ar Civillikuma 416.pantu piekrīt valstij.

Notariālā akta izrakstu nosūta tam zvērinātam tiesu izpildītājam, kura amata vietas noteiktajās robežās (iecirknī) ir mantojuma atstājēja mantojamās mantas vai tās daļas atrašanās vieta.

Ja mantojuma atstājēja mantojamā manta ir vairāku zvērinātu tiesu izpildītāju amata vietu noteiktajās robežās (iecirkņos), notariālā akta izrakstu nosūta vienam no zvērinātiem tiesu izpildītājiem, kura amata vietas noteiktajās robežās (iecirknī) ir mantojuma atstājēja mantojamās mantas daļas atrašanās vieta.

Ja nav zināms mantojamās mantas sastāvs, zvērināts notārs šā notariālā akta izrakstu zvērinātam tiesu izpildītājam nenosūta. Ja zvērināts notārs pēc mantojuma lietas izbeigšanas saņem ziņas par mantojamās mantas sastāvu, viņš taisa grozījumus notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu un šā akta izrakstu nosūta attiecīgajam zvērinātam tiesu izpildītājam.

Ja mantojamās mantas sastāvā ietilpst nekustamais īpašums, notārs notariālā akta izraksta kopiju un informāciju par zvērinātu tiesu izpildītāju, kuram šis izraksts nosūtīts, nosūta pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums, un valsts institūcijai, kura atbild par attiecīgā valsts nekustamā īpašuma veida apsaimniekošanu."

Likums stājas spēkā 2012.gada 1.martā.

5.

Juridiskā komisija

Izslēgt norādi par spēkā stāšanos.

Atbalstīts