Spēkā esošā likuma redakcija

Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi (10)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija ar valsts valodas speciālistu labojumiem

Izdarīt Civillikumā šādus grozījumus:

Izdarīt Civillikumā šādus grozījumus:

169. Ir nepieciešams, lai adopcijai dod savu piekrišanu visi tās dalībnieki:

1) adoptētājs;

2) adoptējamais, ja viņš ir sasniedzis divpadsmit gadu vecumu;

3) adoptējamā vecāki, ja viņiem nav atņemtas aizgādības tiesības;

4) aizbildnis.

Māte piekrišanu sava bērna adopcijai nevar dot ātrāk kā sešas nedēļas pēc dzemdībām.

Piekrišanu adopcijai tās dalībnieki bāriņtiesai izsaka personīgi vai arī iesniedz to notariāla akta formā vai ar bāriņtiesā apliecinātu piekrišanu. Piekrišanu adopcijai tās dalībnieki var atsaukt līdz brīdim, kad bērns tiek nodots adoptētāju aprūpē.

Adoptējamā dzīvesvietas bāriņtiesa var lemt par piekrišanu adopcijai, ja:

1) aizgādību īsteno tikai viens no vecākiem, bet otrs bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju adoptēt;

2) adoptējamā vecāks ir nepilngadīgs;

3) aizbildnis bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju adoptēt.

Bērna adopcijai ir nepieciešams bāriņtiesas lēmums, ka adopcija ir bērna interesēs. Bāriņtiesa, pieņemot lēmumu, noskaidro adoptējamā viedokli, ja vien viņš pats spēj to formulēt, kā arī ņem vērā ziņas par adoptētāju, tai skaitā viņa personību, reliģisko pārliecību, ja tāda ir, mantisko stāvokli, sadzīves apstākļiem, spēju izaudzināt bērnu, kā arī ziņas par adoptējamo, tai skaitā viņa personību, reliģisko pārliecību, ja tāda ir, veselību, priekštečiem.

1.

Juridiskā komisija

Papildināt 169.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„Pēc ārzemnieka, kuram nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā, vai ārvalstīs dzīvojošas personas lūguma bērnu var adoptēt ar atbildīgā ministra atļauju un tikai tad, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi.”

Atbalstīts

1. Papildināt 169.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

„Pēc ārzemnieka, kuram nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā, vai ārvalstīs dzīvojošas personas lūguma bērnu var adoptēt ar atbildīgā ministra atļauju un tikai tad, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi.”

356.¹ Persona nav ierobežojama personiskajās nemantiskajās tiesībās, lai tā varētu aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses iestādēs un tiesā saistībā ar tās rīcībspējas un brīvības ierobežojumiem, domstarpībām, strīdiem ar aizgādni un aizgādņa iecelšanu un atcelšanu.

2.

Juridiskā komisija

Aizstāt 356.¹ pantā vārdus „lai tā varētu aizstāvēt savas tiesības” ar vārdiem „kā arī aizstāvēt savas tiesības”.

Atbalstīts

2. Aizstāt 356.¹ pantā vārdus „lai tā varētu aizstāvēt savas tiesības” ar vārdiem „kā arī aizstāvēt savas tiesības”.

416. Ja pēc mantojuma atstājēja nāves viņam mantinieki nav palikuši vai šie mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanos nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības, tad manta piekrīt valstij.

Par parādiem valsts atbild tikai ar to mantu, kuru viņa tādā kārtā patiesi iegūst.

1. 416.pantā:

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Valsts atzīst tikai tos parādus, kuri kā kreditoru pretenzijas ir norādīti notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu.";

papildināt pantu ar trešo un ceturto daļu un piezīmi šādā redakcijā:

"Ar dienu, kad taisa notariālo aktu par mantojuma lietas izbeigšanu, apstājas procentu un līgumsoda pieaugums.

Rīcību ar bezmantinieku mantu nosaka Ministru kabinets.

Piezīme. Par nekustamo īpašumu, kas atzīts par bezmantinieku mantu saskaņā ar šā panta pirmo daļu, zemesgrāmatā tiek izdarīta atzīme, ka tā ir bezmantinieku manta un ir piekritīga valstij. Atzīme par nekustamā īpašuma atzīšanu par bezmantinieku mantu un tās piekritību valstij ir šķērslis jebkuram labprātīgam nostiprinājumam, izņemot Zemesgrāmatu likuma 45.panta 6.punktā paredzētās atzīmes."

3.

4.

5.

6.

7.

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre K.Korna

Izteikt likumprojekta 1.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Valsts atzīst tikai tos parādus, kas ietverti publiskā aktā vai privātas saistības, kas atzītas ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu, un kā kreditoru pretenzijas ir norādīti notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu.”

Juridiskais birojs

Papildināt 416.panta otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Valsts atzīst tikai tos parādus, kas ietverti publiskā aktā vai saistībā, kas atzīta ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu un kā kreditoru pretenzijas ir pieteikti zvērināta notāra izsludinātajā termiņā.”.

Juridiskā komisija

Papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Valsts atzīst parādus, kas nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu, kā arī tos parādus, kas pieteikti kā kreditoru pretenzijas mantojuma lietā zvērinātam notāram uzaicinājumā (sludinājumā par mantojuma atklāšanos) norādītājā termiņā un ietverti publiskā aktā vai saistībā, kas atzīta ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu.”

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre K.Korna

Likumprojekta 1.pantā attiecībā uz likuma 416.panta papildināšanu ar ceturto daļu – svītrot ceturto daļu.

Juridiskais birojs

Papildināt Civillikuma 416. pantu ar trešo, ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

„Ar dienu, kad taisa notariālo aktu par mantojuma lietas izbeigšanu, apstājas procentu, līgumsoda un citu blakusprasījumu pieaugums.

Par nekustamo īpašumu, kas atzīts par bezmantinieku mantu saskaņā ar šā panta pirmo daļu, zemesgrāmatā tiek izdarīta atzīme, ka tā ir bezmantinieku manta un piekrīt valstij. Bezmantinieku mantas atzīmes izdarīšana ir šķērslis jebkuram labprātīgam nostiprinājumam, izņemot Zemesgrāmatu likuma 45. panta 6. punktā paredzētās atzīmes.

Valstij nozīmīgi bezmantinieku mantas sastāvā esošie objekti, tajā skaitā kultūrvēsturiskie objekti, mākslas priekšmeti, dabas objekti, var tikt saglabāti valsts īpašumā.

Valstij nozīmīgu bezmantinieku mantas sastāvā esošo objektu, tajā skaitā kultūrvēsturisko objektu, mākslas priekšmetu, dabas objektu, saglabāšanas nepieciešamību valsts īpašumā un izvērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik. Nr.5

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts priekšlik. Nr.5

Atbalstīts

Neatbalstīts

Atbalstīts

3. 416.pantā:

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Valsts atzīst parādus, kuri nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu, kā arī tos parādus, kuri pieteikti kā kreditoru pretenzijas mantojuma lietā zvērinātam notāram uzaicinājumā (sludinājumā par mantojuma atklāšanos) norādītājā termiņā un ietverti publiskā aktā vai saistībā, kas atzīta ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu.”;

papildināt pantu ar trešo, ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

„Ar dienu, kad taisa notariālo aktu par mantojuma lietas izbeigšanu, apstājas procentu, līgumsoda un citu blakusprasījumu pieaugums.

Par nekustamo īpašumu, kas atzīts par bezmantinieku mantu saskaņā ar šā panta pirmo daļu, zemesgrāmatā tiek izdarīta atzīme, ka tā ir bezmantinieku manta un ir piekritīga valstij. Atzīme par bezmantinieku mantu ir šķērslis jebkuram labprātīgam nostiprinājumam, izņemot Zemesgrāmatu likuma 45. panta 6. punktā paredzētās atzīmes.

Valstij nozīmīgi bezmantinieku mantas sastāvā esošie objekti, tai skaitā kultūrvēsturiskie objekti, mākslas priekšmeti, dabas objekti, var tikt saglabāti valsts īpašumā.

Valstij nozīmīgu bezmantinieku mantas sastāvā esošo objektu, tai skaitā kultūrvēsturisko objektu, mākslas priekšmetu, dabas objektu, saglabāšanas nepieciešamību valsts īpašumā un izvērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.”

705. Ar mantojuma iegūšanu uz mantinieku pāriet, līdz ar mantojuma atstājēja tiesībām (702. un turpm. p.), arī visas viņa saistības, izņemot tīri personiskās.

8.

Juridiskā komisija

Papildināt Civillikuma 705.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„Uzaicinājumā (sludinājumā par mantojuma atklāšanos) norādītajā termiņā nepieteiktās kreditoru pretenzijas dzēš, izdodot mantojuma apliecību vai taisot aktu par mantojuma lietas izbeigšanu”.

Atbalstīts

4. Papildināt 705.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

„Uzaicinājumā (sludinājumā par mantojuma atklāšanos) norādītajā termiņā nepieteiktās kreditoru pretenzijas dzēš, izdodot mantojuma apliecību vai taisot aktu par mantojuma lietas izbeigšanu”.

9.

Juridiskā komisija

Papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu šādā redakcijā:

„Pārejas noteikums

Šā likuma 3. un 4.pants stājas spēkā 2013.gada 1.jūlijā.”

Atbalstīts

Pārejas noteikums

Šā likuma 3. un 4.pants stājas spēkā 2013.gada 1.jūlijā.

10.

Juridiskā komisija

Papildināt likumprojektu ar noteikumu par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā:

„Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.”

Atbalstīts

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.