SAEIMAS PREZIDIJAM

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr.146/Lp11), nolēma noraidīt iepriekš minēto likumprojektu un iesniegt Saeimai izskatīšanai komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz iekļaut Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu un komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Pielikumā: komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts uz __ lpp. un anotācija uz __ lpp.

Ar cieņu

Komisijas priekšsēdētājs S. Dolgopolovs

Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Likumprojekts

Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā

Izdarīt Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 17.nr.; 2002, 14.nr.; 2004, 6.nr.; 2005, 9.nr.; 2006, 12.nr.; 2008, 16., 21.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 102.nr., 2011., 103.nr.) šādus grozījumus:

1. 2.pantā:

izteikt ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

„(4) Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pieprasījuma dāvinātājs (ziedotājs), biedru naudas un iestāšanās naudas maksātājs sniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam informāciju par saviem ienākumiem, naudas uzkrājumiem vai īpašumiem, kā arī iesniedz dokumentus, kas apliecina finansēšanas avotu izcelsmi.

(5) Noskaidrojot šā panta ceturtajā daļā minēto informāciju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs var pieprasīt fiziskajai personai, kura veikusi dāvinājumu (ziedojumu), iemaksājusi biedru naudu vai iestāšanās naudu, iesniegt aizpildītu veidlapu par saviem ienākumiem, naudas uzkrājumiem un īpašumiem. Veidlapā norādāmās ziņas un tās iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(6) Ja fiziskajai personai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir pieprasījis informāciju vai dokumentus atbilstoši šā panta ceturtajai vai piektajai daļai, persona minēto informāciju sniedz vai dokumentus iesniedz 30 dienu laikā pēc to pieprasīšanas dienas (dienas, kad personai pieprasījums paziņots). Pēc fiziskas personas motivēta iesnieguma Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks šo termiņu var pagarināt līdz trim mēnešiem, skaitot no dienas, kad persona iesniegusi iesniegumu par termiņa pagarināšanu.”;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

„(7) Ja, izvērtējot šā panta ceturtajā vai piektajā daļā sniegto informāciju un citus lietas materiālus, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs konstatē, ka dāvinājums (ziedojums), iemaksātā biedra nauda vai iestāšanās nauda neatbilst šā panta trešajā daļā minētajām prasībām, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks pieņem motivētu lēmumu par attiecīgo finanšu līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžetā un mantas nodošanu valsts īpašumā atbilstoši šā likuma 10.panta otrajai daļai.”

2. Aizstāt 3.panta pirmajā daļā un 4.panta otrajā daļā skaitli „100” ar skaitli „50”.

3. 10. pantā:

izslēgt 1¹. daļā skaitli un vārdus „2.panta trešās daļas” un vārdus un skaitli „un 6.panta pirmās daļas”;

papildināt otro daļu pēc skaitļa un vārdiem „2.panta pirmās” ar vārdiem „un trešās” un pēc skaitļa un vārda „6.panta” – ar vārdu „pirmās”.

4. Papildināt pārejas noteikumus ar 20., 21. un 22.punktu šādā redakcijā:

„20. Ministru kabinets līdz 2012.gada 31.oktobrim izdod šā likuma 2.panta piektajā daļā minētos noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 31.oktobrim piemērojami Ministru kabineta 2010.gada 16.novembra noteikumi Nr.1054 “Kārtība, kādā pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pieprasījuma persona iesniedz informāciju par tās ienākumiem, naudas uzkrājumiem un īpašumiem”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

21. Grozījumi šā likuma 3.panta pirmajā daļā un 4.panta otrajā daļā par skaitļa „100” aizstāšanu ar skaitli „50” stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

22. Šā likuma 10.panta 1.¹ daļas grozījumi par skaitļa un vārdu „2.panta trešās daļas” un vārdu un skaitļa „un 6.panta pirmās daļas” izslēgšanu, kā arī šā likuma 10.panta otrās daļas grozījumi par tās papildināšanu pēc skaitļa un vārdiem „2.panta pirmās” ar vārdiem „un trešās” un tās papildināšanu pēc skaitļa un vārda „6.panta” ar vārdu „pirmās” nav attiecināmi uz tiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka lēmumiem (neatkarīgi no to spēkā stāšanās), kas pieņemti pirms šo grozījumu spēkā stāšanās dienas. Šajā gadījumā ir piemērojama šā likuma 10.panta 1.¹ daļa un otrā daļa redakcijā, kas bija spēkā attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienā.”

Likumprojekta

"Grozījumi Politisko organizāciju (partiju)

finansēšanas likumā ”

ANOTĀCIJA

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izvērtējusi Ministru kabineta sagatavoto un Saeimā iesniegto likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr. 146/Lp11) konstatēja, ka iesniegtajā redakcijā likumprojekts nav atbalstāms. Likumprojektā (Nr. 146/Lp11) ietvertais regulējums paredz, ka turpmāk gadījumos, kad tiks konstatēts, ka fiziskās personas veiktais dāvinājums (ziedojums), iemaksātā biedra nauda vai iestāšanās nauda neatbilst Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma (turpmāk – Likums) 2.panta trešajā daļā minētajām prasībām, tā ir ieskaitāma valsts budžetā, nevis atgriežama tās maksātājam vai mantas devējam. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pēc būtības atbalstīja šo likumprojektā (Nr. 146/Lp11) paredzēto kārtību, tomēr vienlaikus konstatēja piedāvātajā regulējumā nepilnības, kas galvenokārt saistītas ar pierādījumu nodrošināšanas tiesiskajiem aspektiem un pierādīšanas pienākuma pārnesi uz fizisko personu. Līdz ar to Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma Saeimas kārtības ruļļa 85.panta pirmās daļas noteiktajā kārtībā izstrādāt uz virzīt alternatīvu likumprojektu.

Komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts precizē kārtību, kādā tiek pieprasīta un sniegta informācija par fiziskās personas – dāvinātāja (ziedotāja) ienākumu likumību, tai skaitā, paredzot iespēju personai lūgt pagarināt šādas informācijas sniegšanas termiņu, ja pastāv objektīvi apstākļi.

Likumprojekts saglabā sākotnējā Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā ietverto nosacījumu, ka turpmāk iemaksātā biedra nauda vai iestāšanās nauda, kas neatbilst Likuma 2.panta trešajā daļā minētajām prasībām, ir ieskaitāma valsts budžetā, nevis atgriežama tās maksātājam vai mantas devējam. Tāpat likumprojekts vienlaikus precizē, ka šī kārtība nav attiecināma uz tiem gadījumiem, kad jau ir ticis pieņemts (neatkarīgi no tā spēkā stāšanās) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka lēmums par naudas vai mantas atgriešanu tās maksātājam vai mantas devējam.

Turklāt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija – ņemot vērā apstākli, ka kopš 2012.gada 1.janvāra politiskajām organizācijām (partijām), kas atbilst Likuma 7.panta pirmās daļas minētajiem kritērijiem, ir tiesības uz valsts budžeta finansējumu, kā arī, izvērtējot nepieciešamību mazināt privātu finanšu līdzekļu ietekmi uz politisko organizāciju (partiju) darbību, – likumprojektā piedāvā noteikt, ka politiskās organizācijas (partijas) biedra iestāšanās un biedra naudas iemaksu un biedra veikto dāvinājumu (ziedojumu) kopējais apmērs vienai politiskajai organizācijai (partijai) kalendārā gada laikā nedrīkst pārsniegt 50 minimālās mēnešalgas līdzšinējo 100 mēnešalgu vietā. Tāpat komisija piedāvā arī noteikt, ka fiziskā persona vienai politiskajai organizācijai (partijai) kalendārā gada laikā var izdarīt dāvinājumu (ziedojumu) par summu, kas nepārsniedz 50 minimālo mēnešalgu apmēru līdzšinējo 100 mēnešalgu vietā.

2. Kāda var būt likuma ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Ņemot vērā, ka likumprojekts paredz iespējamā likuma pārkāpuma gadījumā fiziskās personas veikto dāvinājumu (ziedojumu), iemaksāto biedra naudu vai iestāšanās naudu ieskaitīt valsts budžetā, likumprojektam varētu būt pozitīva ietekme uz valsts budžetu. Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sniegtās informācijas finanšu līdzekļi un manta, par kuru pieņemts lēmums par to atgriešanu tās maksātājam vai mantas devējam, līdz šim vidēji ir 10 000 latu gadā.

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Līdzšinējo Ministru kabineta 2010.gada 16.novembra noteikumu Nr.1054 "Kārtība, kādā pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pieprasījuma persona iesniedz informāciju par tās ienākumiem, naudas uzkrājumiem un īpašumiem" vietā nepieciešams izdot likumprojekta 1.pantā (attiecībā uz Likuma 2.panta piektās daļas izteikšanu jaunā redakcijā) minētos Ministru kabineta noteikumus, kas noteiktu veidlapā par fiziskās personas, kura veikusi dāvinājumu (ziedojumu), iemaksājusi biedra naudu vai iestāšanās naudu, ienākumiem, naudas uzkrājumiem un īpašumiem norādāmās ziņas.

5. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst likumprojekts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Likumprojekts sagatavots, konsultējoties ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Tieslietu ministriju, Tiesībsarga biroju, Sabiedriskās politikas centru PROVIDUS un Saeimas Juridisko biroju.

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma izpilde tiks nodrošināta saskaņā ar likumā un normatīvajos aktos noteikto kārtību.

Normatīvā akta projekts pēc izsludināšanas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

Jaunu institūciju izveide nav nepieciešama, kā arī netiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas.