Otrā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(80)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt tādus fiskālās politikas principus un nosacījumus, kas nodrošina ekonomikas ciklā sabalansētu budžetu, un tādējādi sekmēt ilgtspējīgu valsts attīstību, makroekonomisko stabilitāti un samazināt ārējo faktoru negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību.

1. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt tādus fiskālās politikas principus un nosacījumus, kas nodrošina ekonomikas ciklā sabalansētu budžetu, un tādējādi sekmēt ilgtspējīgu valsts attīstību, makroekonomisko stabilitāti un samazināt ārējo faktoru negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību.

2. pants. Likuma darbības joma

(1) Šis likums nosaka fiskālās politikas principus, tās plānošanas un īstenošanas instrumentus, fiskālās disciplīnas ievērošanas uzraudzību, kā arī paredz fiskālos nosacījumus, kas ievērojami vidēja termiņa budžeta ietvara likuma un gadskārtējā valsts budžeta likuma, un to grozījumu sagatavošanā un izpildē.

2. pants. Likuma darbības joma

(1) Šis likums nosaka fiskālās politikas principus, tās plānošanas un īstenošanas instrumentus, fiskālās disciplīnas ievērošanas uzraudzību, kā arī paredz fiskālos nosacījumus, kas ievērojami vidēja termiņa budžeta ietvara likuma un gadskārtējā valsts budžeta likuma, un to grozījumu sagatavošanā un izpildē.

 (2) Likums attiecas uz valsts un pašvaldību budžeta iestādēm, budžeta nefinansētām iestādēm un no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām. Ar šo likumu noteiktie fiskālās politikas principi attiecināmi arī uz citām vispārējās valdības sektorā (Eiropas Padomes regulas Nr.2223/96 “Par nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā” A pielikuma 2.70.punkta izpratnē) iekļaujamām institūcijām.

1

2

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 2. panta otrās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

‘’Likums attiecas uz Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajām budžeta iestādēm, budžeta nefinansētām iestādēm un no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām personām’’.

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 2. panta otrajā daļā vārdus ‘’ (Eiropas Padomes regulas Nr.2223/96 “Par nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā” A pielikuma 2.70.punkta izpratnē)’’ ar vārdiem ‘’ (Padomes 1996. gada 25. jūnija regulas (EK) Nr.2223/96 par nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā A pielikuma 2.70.punkta izpratnē).

Atbalstīts

Atbalstīts

 (2) Likums attiecas uz Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajām budžeta iestādēm, budžeta nefinansētām iestādēm un no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām personām. Ar šo likumu noteiktie fiskālās politikas principi attiecināmi arī uz citām vispārējās valdības sektorā (Padomes 1996. gada 25. jūnija regulas (EK) Nr.2223/96 par nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā A pielikuma 2.70.punkta izpratnē) iekļaujamām institūcijām.

3. pants. Fiskālā politika

Fiskālā politika ir principu un lēmumu kopums, kas nosaka valsts funkcijas ienākumu un izdevumu pārdalē.

3. pants. Fiskālā politika

Fiskālā politika ir principu un lēmumu kopums, kas nosaka valsts funkcijas ienākumu un izdevumu pārdalē.

4. pants. Fiskālās politikas principi

Fiskālās politikas īstenošanā tiek ievēroti šādi principi:

1) taupības princips – pieejamie resursi izmantojami lietderīgi un efektīvi;

2) uzkrājuma veidošanas princips — ja to ļauj ekonomiskā situācija, budžets tiek plānots un izpildīts ar pārpalikumu, kas savukārt ļauj segt nākotnes saistības ekonomiskās situācijas pasliktināšanās vai budžeta neizpildes gadījumā;

3) pretcikliskas fiskālās politikas princips — tāda fiskālā politika, kas darbojas pretēji ekonomikas cikla tendencēm, proti, ekonomikas cikla augšupejas fāzē tiek realizēta ierobežojoša, bet lejupslīdes fāzē — stimulējoša fiskālā politika;

4. pants. Fiskālās politikas principi

Fiskālās politikas īstenošanā tiek ievēroti šādi principi:

1) taupības princips – pieejamie resursi izmantojami lietderīgi un efektīvi;

2) uzkrājuma veidošanas princips — ja to ļauj ekonomiskā situācija, budžets tiek plānots un izpildīts ar pārpalikumu, kas savukārt ļauj segt nākotnes saistības ekonomiskās situācijas pasliktināšanās vai budžeta neizpildes gadījumā;

3) pretcikliskas fiskālās politikas princips — tāda fiskālā politika, kas darbojas pretēji ekonomikas cikla tendencēm, proti, ekonomikas cikla augšupejas fāzē tiek realizēta ierobežojoša, bet lejupslīdes fāzē — stimulējoša fiskālā politika;

4) stabilitātes princips — fiskālā politika veicina ekonomikas attīstību un finanšu stabilitāti, ir paredzama un pēctecīga vidējā termiņā;

3

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta 4. panta 4. punktu šādā redakcijā:

‘’4) stabilitātes princips – finanšu politika ir paredzama un pēctecīga un tādējādi tā veicina ekonomikas attīstību un finanšu stabilitāti;’’.

Atbalstīts

4) stabilitātes princips – finanšu politika ir paredzama un pēctecīga un tādējādi tā veicina ekonomikas attīstību un finanšu stabilitāti;

5) ilgtspējīgas fiskālās politikas princips — fiskālās politikas mērķis ir nodrošināt, lai vispārējās valdības parāda (Līguma par Eiropas Savienības darbību 12.protokola 2.panta izpratnē) apjoms neuzliek nesamērīgu slogu ekonomikai, bet veicina tās attīstību ilgtermiņā;

5) ilgtspējīgas fiskālās politikas princips — fiskālās politikas mērķis ir nodrošināt, lai vispārējās valdības parāda (Līguma par Eiropas Savienības darbību 12.protokola 2.panta izpratnē) apjoms neuzliek nesamērīgu slogu ekonomikai, bet veicina tās attīstību ilgtermiņā;

6) fiskālā taisnīguma princips — fiskālajā politikā tiek ņemta vērā tās finansiālā ietekme uz sabiedrību gan šobrīd, gan nākamajās paaudzēs;

4

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta 4. panta 6. punktu šādā redakcijā:

‘’6) paaudžu savstarpējās atbildības princips – fiskālajā politikā tiek ņemta vērā tās finansiālā ietekme uz sabiedrību gan šobrīd, gan nākamajās paaudzēs;’’.

Atbalstīts

6) paaudžu savstarpējās atbildības princips – fiskālajā politikā tiek ņemta vērā tās finansiālā ietekme uz sabiedrību gan šobrīd, gan nākamajās paaudzēs;

7) atklātuma princips — tiek nodrošināta publiski pieejama informācija par fiskālās politikas mērķiem, to sasniegšanas metodēm un rezultātiem;

8) solidaritātes princips — vispārējās valdības sektorā iekļautās institūcijas solidāri ievēro šajā likumā noteiktos un uz vispārējās valdības sektoru attiecināmos fiskālos nosacījumus.

7) atklātuma princips — tiek nodrošināta publiski pieejama informācija par fiskālās politikas mērķiem, to sasniegšanas metodēm un rezultātiem;

8) solidaritātes princips — vispārējās valdības sektorā iekļautās institūcijas solidāri ievēro šajā likumā noteiktos un uz vispārējās valdības sektoru attiecināmos fiskālos nosacījumus.

II nodaļa

Fiskālie nosacījumi vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un valsts budžeta likuma projekta sagatavošanai, šo likumu izpildei un to grozījumu sagatavošanai

II nodaļa

Fiskālie nosacījumi vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un valsts budžeta likuma projekta sagatavošanai, šo likumu izpildei un to grozījumu sagatavošanai

5. pants. Fiskālie nosacījumi vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta sagatavošanai

 (1) Vidēja termiņa budžeta ietvara likums ir viens no fiskālās politikas plānošanas instrumentiem.

5

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt likumprojekta 5. panta pirmo daļu (attiecīgi mainot panta turpmāko daļu numerāciju).

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšliku-mā Nr.14

(2) Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekts (turpmāk — ietvara likuma projekts) tiek sagatavots katru gadu turpmāko triju gadu periodam, un tajā maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms, no kura izslēgti saskaņā ar šā likuma 18.pantu noteiktie izlīdzinātie izdevumi (turpmāk — koriģētie maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi), attiecīgi perioda pirmajam un otrajam gadam tiek noteikts,  koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjomā, kādi iepriekšējā perioda vidēja termiņa budžeta ietvara likumā (turpmāk — ietvara likums) bija noteikti attiecīgi otrajam un trešajam gadam, un ir pieļaujama vienīgi:

1)           to sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu palielināšana, kuri izriet no prognozēto sociālās apdrošināšanas iemaksu palielināšanās. Šis nosacījums attiecas tikai uz tādu izdevumu palielināšanu, kuri izriet no normatīvajiem aktiem, kas stājušies spēkā līdz ietvara likuma pieņemšanas dienai;

2)           to valsts budžeta izdevumu palielināšana, kuri izriet no prognozēto maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu palielināšanās, kā arī no kārtējā gada sākumā fiksētās maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu atlikuma summas;

3)           to izdevumu palielināšana, kuri nepieciešami Satversmes 62.pantā minētā apdraudējuma novēršanai, kā arī dabas katastrofu, avāriju un citu dabas vai sociālo procesu izraisītu materiālo zaudējumu novēršanai, — ievērojot šā likuma 12.panta pirmās daļas nosacījumus;

4)           izdevumu palielināšana pozīcijās, kurām saskaņā ar šā likuma 18.pantu tiek piemērots izdevumu izlīdzināšanas mehānisms. Uz Eiropas Savienības politiku instrumentu un citām ārvalstu finanšu palīdzības programmām, kā arī ar siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību tirdzniecību saistīto finanšu instrumentu projektu un pasākumu izdevumiem šā punkta nosacījumi attiecināmi tikai tad, ja kopējais iepriekšējos gados faktiski veikto izdevumu un budžetā plānoto programmu un finanšu instrumentu projektu un pasākumu izdevumu apjoms nepārsniedz ietvara likumā attiecīgai programmai un finanšu instrumentam noteikto kopējo izdevumu apjomu;

5)           projektu un pasākumu īstenošanai nepieciešamo un no attiecīgās programmas atmaksājamo izdevumu palielināšana tādām Eiropas Savienības politiku instrumentu un citām ārvalstu finanšu palīdzības programmām, kurām nav noteikts Latvijai pieejamais finansējuma apjoms, un tādām Eiropas Savienības politiku instrumentu un citām ārvalstu finanšu palīdzības programmām, kurām nav noteikts īstenošanas periods;

6)           fiskālo risku izraisīto izdevumu palielināšana šā likuma 17.panta trešajā un ceturtajā daļā minētajos gadījumos, ievērojot šo daļu nosacījumus;

6

Juridiskais birojs

Ierosinām redakcionāli precizēt likumprojekta 5. panta otro daļu, aizstājot vārdus ‘’Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekts (turpmāk – ietvara likuma projekts) tiek sagatavots’’ ar vārdiem ‘’Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektu (turpmāk – ietvara likuma projekts) sagatavo’’.

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšliku-mā Nr.14

7)           to izdevumu palielināšana, kuri izriet no tiesību akta pieņemšanas saskaņā ar šā likuma 9.panta otro daļu, ja atbilstoši 9.panta otrās daļas nosacījumiem vienlaicīgi pieņemts tiesību akts, kas paredz palielināt ieņēmumus, lai segtu attiecīgo izdevumu palielināšanu.

7

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 5. panta otrās daļas 7. punktā vārdus ‘’tiesību akts’’ (attiecīgā locījumā) ar vārdiem ‘’normatīvais akts’’ (attiecīgā locījumā) un izslēgt vārdu ‘’vienlaicīgi’’.

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšliku-mā Nr.14

(3) Ja saskaņā ar šā likuma 15.pantu noteiktais koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjoms salīdzinājumā ar to izdevumu apjomu, kas noteikts saskaņā ar šā panta otro daļu, atšķiras vairāk nekā par 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta (faktiskajās cenās), ietvara likuma projektā tiek iekļauts saskaņā ar šā likuma 15.pantu noteiktais koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjoms.

(4) Ietvara likumā katram perioda gadam nosakāmi šādi rādītāji:

1) plānotais vispārējās valdības sektorā iekļauto institūciju budžetu kopējais deficīts vai pārpalikums (turpmāk — vispārējās valdības budžeta bilance), procentos no iekšzemes kopprodukta. Vispārējās valdības budžeta bilance nosakāma ievērojot šā likuma 10.pantu;

2) plānotā vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance, kas izteikta procentos no iekšzemes kopprodukta un nosakāma saskaņā ar šā likuma 10.pantu. Termins “vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance” šajā likumā lietots tādā pašā nozīmē kā Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.1175/2011, ar ko groza Padomes regulu (EK) Nr.1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu;

3) koriģētie maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi;

4) fiskālā nodrošinājuma rezerve (17.pants);

5) produktīvu valsts mēroga publisko investīciju projektu (norādot nosaukumu) kopējais finansējums (12.pants);

8

Juridiskais birojs

Ierosinām apspriest iespēju izslēgt likumprojekta 5. panta ceturtās daļas 1. punkta otro teikumu.

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšliku-mā Nr.14

6) izlīdzinātie izdevumi, kas ietver:

a) kopējos attiecīgā gada izlīdzinātos izdevumus,

b) izlīdzinātos izdevumus katrai Eiropas Savienības politiku instrumentu un citai ārvalstu finanšu palīdzības programmai kopā un katram ietvara likuma perioda gadam,

c) izlīdzinātos izdevumus katram ar siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību tirdzniecību saistītam finanšu instrumentam kopā un Ietvara likuma perioda gadam,

d) izlīdzinātos valsts parāda apkalpošanas izdevumus;

9

Juridiskais birojs

Ierosinām papildināt likumprojekta 5. panta ceturtās daļas 6. punkta ‘’c’’ apakšpunktu pēc vārdiem ‘’kopā un ‘’ ar vārdu ‘’katram’’.

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšliku-mā Nr.14

7) prognozētie valsts budžeta ieņēmumi;

8) prognozētais iekšzemes kopprodukts (salīdzināmajās un faktiskajās cenās);

9) prognozētais iekšzemes kopprodukta deflators;

10) prognozētais potenciālais iekšzemes kopprodukts, prognozētais potenciālā iekšzemes kopprodukta pieauguma temps un prognozētais potenciālā iekšzemes kopprodukta pieauguma temps diviem gadiem, kas seko perioda trešajam gadam;

11) citi Likumā par budžetu un finanšu vadību paredzētie rādītāji.

(5) Ietvara likuma projektam pievienojami paskaidrojumi, kas ietver informāciju par:

1) prognozēto makroekonomisko attīstību, tās vidēja termiņa risku izvērtējumu, kā arī salīdzinājumu ar iepriekšējā gada ietvara likumā noteiktajām vidēja termiņa makroekonomiskajām prognozēm;

2) fiskālās politikas vidēja termiņa mērķiem, kā arī to salīdzinājumu ar iepriekšējā gada ietvara likumā noteiktajiem fiskālās politikas vidēja termiņa mērķiem;

3) ieņēmumu prognozi vidējam termiņam, kā arī tās salīdzinājumu ar iepriekšējā gada ietvara likumā vidējam termiņam noteikto ieņēmumu prognozi;

4) valdības parāda vidēja termiņa attīstības tendencēm;

5) to, kā aprēķināti šā panta ceturtajā daļā noteiktie rādītāji;

6) uzkrāto bilanču starpībām (11.panta trešā daļa);

7) bilances koriģēšanu, ja tā veikta (11.pants);

8) pieejamo atkāpi (tās lielumu) produktīvu valsts mēroga publisko investīciju projektiem (12.panta trešā daļa).

10

11

12

Juridiskais birojs

Aizstāt 5. panta piektās daļas 6. punktā atsauci uz likuma 11. panta trešo daļu, aizstājot to ar atsauci uz 11. panta ceturto daļu.

Juridiskais birojs

Ierosinām mainīt vietām likumprojekta 5. panta piektās daļas 6. un 7. punktu.

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 5. panta piektās daļas 8. punktā vārdus ‘’pieejamo atkāpi’’ ar vārdiem ‘’piemērojamo atkāpi no bilances nosacījuma’’.

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšliku-mā Nr.14

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšliku-mā Nr.14

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšliku-mā Nr.14

 (6) Papildus šā panta piektajā daļā noteiktajiem paskaidrojumiem ietvara likuma projektam pievieno fiskālo risku deklarāciju (16.pants) un fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu (32.pants).

13

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 5. panta sestajā daļā vārdus ‘’fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu (32. pants)’’ ar vārdiem ‘’ Fiskālās disciplīnas padomes sagatavotu fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu’’.

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšliku-mā Nr.14

14

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:

„5.pants. Fiskālie nosacījumi vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta sagatavošanai

 (1) Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektu (turpmāk – ietvara likuma projekts) sagatavo triju gadu periodam, un tajā maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms, no kura izslēgti saskaņā ar šā likuma 18.pantu noteiktie izlīdzinātie izdevumi (turpmāk – koriģētie maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi), - ja iepriekšējā gadā tika izstrādāts vidēja termiņa budžeta ietvara likums (turpmāk – ietvara likums) - attiecīgi perioda pirmajam un otrajam gadam tiek noteikts, koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjomā, kādi iepriekšējā perioda ietvara likumā  bija noteikti attiecīgi otrajam un trešajam gadam, bet – ja iepriekšējā gadā netika izstrādāts ietvara likums -  attiecīgi perioda pirmajam gadam tiek noteikts, koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjomā, kādi iepriekšējā perioda ietvara likumā  bija noteikti trešajam gadam, precizējot šo apjomu, ja izmaiņas ir šādās pozīcijās:  

1) izmaiņas pamatbudžeta izdevumos sakarā ar aktuālākām valsts sociālo pabalstu un pensiju saņēmēju kontingenta prognozēm;

2) izmaiņas speciālā budžeta izdevumos sakarā ar aktuālākām sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju kontingenta, kā arī pensiju un pabalstu vidējā apmēra prognozēm;

3) izmaiņas izdevumos, kuri izriet no prognozēto maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu izmaiņām, kā arī no kārtējā gada sākumā fiksētās maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu atlikuma summas;

4) to izdevumu palielināšana, kuri nepieciešami Satversmes 62.pantā minētā apdraudējuma novēršanai, kā arī dabas katastrofu, avāriju un citu dabas vai sociālo procesu izraisītu materiālo zaudējumu novēršanai, – ievērojot šā likuma 12.panta otrās daļas nosacījumu;

5) to izdevumu palielināšana, kuri nepieciešami, lai izpildītu starptautisko tiesu un Satversmes tiesas spriedumu;

6) izmaiņas izdevumos saistībā ar Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu finansētiem projektiem un pasākumiem;

7) izmaiņas izdevumos tās valsts parāda daļas apkalpošanai, kura ietilpst Valsts kases kompetencē;

8) izmaiņas kārtējos maksājumos Eiropas Savienības budžetā un starptautiskai sadarbībai;

9) 16.panta piektajā daļā neminēto fiskālo risku izraisīto izdevumu palielināšana šā likuma 17.panta ceturtajā un piektajā daļā minētajos gadījumos, ievērojot šo daļu nosacījumus;

10) izdevumu palielināšana, kuri izriet no normatīvā akta pieņemšanas saskaņā ar šā likuma 9.pantu, ja atbilstoši 9.panta nosacījumiem pieņemts normatīvais akts, kas paredz palielināt valsts budžeta ieņēmumus, lai segtu attiecīgo izdevumu palielināšanu. Izdevumu samazināšana apjomā, kas kompensē valsts budžeta ieņēmumu kritumu, ja tiek pieņemts normatīvais akts, kas paredz samazināt valsts budžeta ieņēmumus.

(2) Ja saskaņā ar šā likuma 15.pantu noteiktais koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjoms no kura atskaitīta attiecīgā gada fiskālā nodrošinājuma rezerve salīdzinājumā ar to izdevumu apjomu, kas noteikts saskaņā ar šā panta pirmo daļu un no kura atskaitīta iepriekšējā ietvara likumā attiecīgajam gadam noteiktā fiskālā nodrošinājuma rezerve, atšķiras vairāk nekā par 0,1 procentu no iekšzemes kopprodukta (faktiskajās cenās), ietvara likuma projektā attiecīgam gadam tiek iekļauts saskaņā ar šā likuma 15.pantu noteiktais koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjoms.

(3) Ietvara likumā katram perioda gadam nosakāmi šādi rādītāji:

1) prognozētais iekšzemes kopprodukts salīdzināmajās un faktiskajās cenās;

2) prognozētais potenciālais iekšzemes kopprodukts, prognozētais potenciālā iekšzemes kopprodukta pieauguma temps un prognozētais potenciālā iekšzemes kopprodukta pieauguma temps diviem gadiem, kas seko perioda trešajam gadam;

3) plānotā vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance, kas izteikta procentos no iekšzemes kopprodukta un noteikta saskaņā ar šā likuma 10.pantu. Termins “vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance” šajā likumā lietots tādā pašā nozīmē kā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.novembra regulā (ES) Nr.1175/2011, ar ko groza Padomes regulu (EK) Nr.1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu lieto terminu „strukturālā bilance”;

4) plānotais vispārējās valdības sektorā iekļauto institūciju budžetu kopējais deficīts vai pārpalikums (turpmāk – vispārējās valdības budžeta bilance), procentos no iekšzemes kopprodukta;

5) prognozētie valsts budžeta ieņēmumi;

6) izlīdzinātie izdevumi, kas ietver:

a) kopējos attiecīgā gada izlīdzinātos izdevumus,

b) izlīdzinātos izdevumus Eiropas Savienības struktūrfondiem un Kohēzijas fondam, kopā plānošanas periodam  un katram ietvara likuma perioda gadam,

c) izlīdzinātos izdevumus Kopējai lauksaimniecības politikai un Kopējai zivsaimniecības politikai kopā plānošanas periodam un katram ietvara likuma perioda gadam,

d) izlīdzinātos valsts parāda apkalpošanas izdevumus, kas saistīti ar tās valsts parāda daļas apkalpošanu, kura ietilpst Valsts kases kompetencē;

7) koriģētie maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi;

8) fiskālā nodrošinājuma rezerve (17.pants);

9) citi Likumā par budžetu un finanšu vadību paredzētie rādītāji.

(4) Ietvara likuma projektam pievienojami paskaidrojumi, kas ietver informāciju par:

1) prognozēto makroekonomisko attīstību, tās vidēja termiņa risku izvērtējumu, kā arī salīdzinājumu ar iepriekšējā gada ietvara likumā noteiktajām vidēja termiņa makroekonomiskajām prognozēm;

2) fiskālās politikas vidēja termiņa mērķiem, to sasniegšanai īstenojamo pasākumu izklāstu, kā arī to salīdzinājumu ar iepriekšējā ietvara likumā noteiktajiem fiskālās politikas vidēja termiņa mērķiem;

3) ieņēmumu prognozi vidējam termiņam, kā arī tās salīdzinājumu ar iepriekšējā ietvara likumā vidējam termiņam noteikto ieņēmumu prognozi;

4) valdības parāda vidēja termiņa attīstības tendencēm;

5) to, kā aprēķināti šā panta trešajā daļā noteiktie rādītāji;

6) bilances koriģēšanu, ja tā veikta (11.pants);

7) uzkrāto bilanču starpībām (11.panta ceturtā daļa);

8) citiem rādītājiem, ja tas paredzēts Likumā par budžetu un finanšu vadību.

(5) Papildus šā panta ceturtajā daļā noteiktajiem paskaidrojumiem ietvara likuma projektam pievieno fiskālo risku deklarāciju (16.pants) un Fiskālās disciplīnas padomes sagatavotu fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu (29.pants).”

Atbalstīts

5.pants. Fiskālie nosacījumi vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta sagatavošanai

 (1) Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektu (turpmāk – ietvara likuma projekts) sagatavo triju gadu periodam, un tajā maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms, no kura izslēgti saskaņā ar šā likuma 18.pantu noteiktie izlīdzinātie izdevumi (turpmāk – koriģētie maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi), - ja iepriekšējā gadā tika izstrādāts vidēja termiņa budžeta ietvara likums (turpmāk – ietvara likums) - attiecīgi perioda pirmajam un otrajam gadam tiek noteikts, koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjomā, kādi iepriekšējā perioda ietvara likumā  bija noteikti attiecīgi otrajam un trešajam gadam, bet – ja iepriekšējā gadā netika izstrādāts ietvara likums -  attiecīgi perioda pirmajam gadam tiek noteikts, koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjomā, kādi iepriekšējā perioda ietvara likumā  bija noteikti trešajam gadam, precizējot šo apjomu, ja izmaiņas ir šādās pozīcijās:  

1) izmaiņas pamatbudžeta izdevumos sakarā ar aktuālākām valsts sociālo pabalstu un pensiju saņēmēju kontingenta prognozēm;

2) izmaiņas speciālā budžeta izdevumos sakarā ar aktuālākām sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju kontingenta, kā arī pensiju un pabalstu vidējā apmēra prognozēm;

3) izmaiņas izdevumos, kuri izriet no prognozēto maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu izmaiņām, kā arī no kārtējā gada sākumā fiksētās maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu atlikuma summas;

4) to izdevumu palielināšana, kuri nepieciešami Satversmes 62.pantā minētā apdraudējuma novēršanai, kā arī dabas katastrofu, avāriju un citu dabas vai sociālo procesu izraisītu materiālo zaudējumu novēršanai, – ievērojot šā likuma 12.panta otrās daļas nosacījumu;

5) to izdevumu palielināšana, kuri nepieciešami, lai izpildītu starptautisko tiesu un Satversmes tiesas spriedumu;

6) izmaiņas izdevumos saistībā ar Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu finansētiem projektiem un pasākumiem;

7) izmaiņas izdevumos tās valsts parāda daļas apkalpošanai, kura ietilpst Valsts kases kompetencē;

8) izmaiņas kārtējos maksājumos Eiropas Savienības budžetā un starptautiskai sadarbībai;

9) 16.panta piektajā daļā neminēto fiskālo risku izraisīto izdevumu palielināšana šā likuma 17.panta ceturtajā un piektajā daļā minētajos gadījumos, ievērojot šo daļu nosacījumus;

10) izdevumu palielināšana, kuri izriet no normatīvā akta pieņemšanas saskaņā ar šā likuma 9.pantu, ja atbilstoši 9.panta nosacījumiem pieņemts normatīvais akts, kas paredz palielināt valsts budžeta ieņēmumus, lai segtu attiecīgo izdevumu palielināšanu. Izdevumu samazināšana apjomā, kas kompensē valsts budžeta ieņēmumu kritumu, ja tiek pieņemts normatīvais akts, kas paredz samazināt valsts budžeta ieņēmumus.

(2) Ja saskaņā ar šā likuma 15.pantu noteiktais koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjoms no kura atskaitīta attiecīgā gada fiskālā nodrošinājuma rezerve salīdzinājumā ar to izdevumu apjomu, kas noteikts saskaņā ar šā panta pirmo daļu un no kura atskaitīta iepriekšējā ietvara likumā attiecīgajam gadam noteiktā fiskālā nodrošinājuma rezerve, atšķiras vairāk nekā par 0,1 procentu no iekšzemes kopprodukta (faktiskajās cenās), ietvara likuma projektā attiecīgam gadam tiek iekļauts saskaņā ar šā likuma 15.pantu noteiktais koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjoms.

(3) Ietvara likumā katram perioda gadam nosakāmi šādi rādītāji:

1) prognozētais iekšzemes kopprodukts salīdzināmajās un faktiskajās cenās;

2) prognozētais potenciālais iekšzemes kopprodukts, prognozētais potenciālā iekšzemes kopprodukta pieauguma temps un prognozētais potenciālā iekšzemes kopprodukta pieauguma temps diviem gadiem, kas seko perioda trešajam gadam;

3) plānotā vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance, kas izteikta procentos no iekšzemes kopprodukta un noteikta saskaņā ar šā likuma 10.pantu. Termins “vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance” šajā likumā lietots tādā pašā nozīmē kā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.novembra regulā (ES) Nr.1175/2011, ar ko groza Padomes regulu (EK) Nr.1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu lieto terminu „strukturālā bilance”;

4) plānotais vispārējās valdības sektorā iekļauto institūciju budžetu kopējais deficīts vai pārpalikums (turpmāk – vispārējās valdības budžeta bilance), procentos no iekšzemes kopprodukta;

5) prognozētie valsts budžeta ieņēmumi;

6) izlīdzinātie izdevumi, kas ietver:

a) kopējos attiecīgā gada izlīdzinātos izdevumus,

b) izlīdzinātos izdevumus Eiropas Savienības struktūrfondiem un Kohēzijas fondam, kopā plānošanas periodam  un katram ietvara likuma perioda gadam,

c) izlīdzinātos izdevumus Kopējai lauksaimniecības politikai un Kopējai zivsaimniecības politikai kopā plānošanas periodam un katram ietvara likuma perioda gadam,

d) izlīdzinātos valsts parāda apkalpošanas izdevumus, kas saistīti ar tās valsts parāda daļas apkalpošanu, kura ietilpst Valsts kases kompetencē;

7) koriģētie maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi;

8) fiskālā nodrošinājuma rezerve (17.pants);

9) citi Likumā par budžetu un finanšu vadību paredzētie rādītāji.

(4) Ietvara likuma projektam pievienojami paskaidrojumi, kas ietver informāciju par:

1) prognozēto makroekonomisko attīstību, tās vidēja termiņa risku izvērtējumu, kā arī salīdzinājumu ar iepriekšējā gada ietvara likumā noteiktajām vidēja termiņa makroekonomiskajām prognozēm;

2) fiskālās politikas vidēja termiņa mērķiem, to sasniegšanai īstenojamo pasākumu izklāstu, kā arī to salīdzinājumu ar iepriekšējā ietvara likumā noteiktajiem fiskālās politikas vidēja termiņa mērķiem;

3) ieņēmumu prognozi vidējam termiņam, kā arī tās salīdzinājumu ar iepriekšējā ietvara likumā vidējam termiņam noteikto ieņēmumu prognozi;

4) valdības parāda vidēja termiņa attīstības tendencēm;

5) to, kā aprēķināti šā panta trešajā daļā noteiktie rādītāji;

6) bilances koriģēšanu, ja tā veikta (11.pants);

7) uzkrāto bilanču starpībām (11.panta ceturtā daļa);

8) citiem rādītājiem, ja tas paredzēts Likumā par budžetu un finanšu vadību.

(5) Papildus šā panta ceturtajā daļā noteiktajiem paskaidrojumiem ietvara likuma projektam pievieno fiskālo risku deklarāciju (16.pants) un Fiskālās disciplīnas padomes sagatavotu fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu (29.pants).”

6. pants. Fiskālie nosacījumi ietvara likuma grozījumu sagatavošanai

Sagatavojot ietvara likuma grozījumus, perioda pirmajam un otrajam gadam noteikto koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu palielināšana pieļaujama tikai šā likuma 5.panta otrajā daļā minētajos gadījumos.

15

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 6.pantu šādā redakcijā:

„6.pants. Fiskālie nosacījumi ietvara likuma grozījumu sagatavošanai

Sagatavojot ietvara likuma grozījumus, ievēro tos pašus fiskālos nosacījumus, kas attiecas uz ietvara likuma projekta sagatavošanu.”

Atbalstīts

6. pants. Fiskālie nosacījumi ietvara likuma grozījumu sagatavošanai

Sagatavojot ietvara likuma grozījumus, ievēro tos pašus fiskālos nosacījumus, kas attiecas uz ietvara likuma projekta sagatavošanu.

7. pants. Fiskālie nosacījumi gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta sagatavošanai un likuma izpildei

7. pants. Fiskālie nosacījumi gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta sagatavošanai un likuma izpildei

 (1) Gadskārtējā valsts budžeta likuma projekts tiek sagatavots saskaņā ar ietvara likumu, kura perioda pirmais gads sakrīt ar saimniecisko gadu, kuram tiek sagatavots konkrētais valsts budžeta likuma projekts. Tā sagatavošanā ņem vērā precizētās makroekonomiskās attīstības un ieņēmumu prognozes.

16

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 7.pantu pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Ja iepriekšējā gadā tika izstrādāts ietvara likums, gadskārtējā valsts budžeta likuma projekts tiek sagatavots saskaņā ar ietvara likumu, kura perioda pirmais gads sakrīt ar saimniecisko gadu, kuram tiek sagatavots konkrētais valsts budžeta likuma projekts. Ja iepriekšējā gadā netika izstrādāts ietvara likums, gadskārtējā valsts budžeta likuma projekts tiek sagatavots saskaņā ar ietvara likumu, kura perioda otrais gads sakrīt ar saimniecisko gadu, kuram tiek sagatavots konkrētais valsts budžeta likuma projekts. Tā sagatavošanā ņem vērā precizētās makroekonomiskās attīstības un ieņēmumu prognozes.”

Atbalstīts

 (1) Ja iepriekšējā gadā tika izstrādāts ietvara likums, gadskārtējā valsts budžeta likuma projekts tiek sagatavots saskaņā ar ietvara likumu, kura perioda pirmais gads sakrīt ar saimniecisko gadu, kuram tiek sagatavots konkrētais valsts budžeta likuma projekts. Ja iepriekšējā gadā netika izstrādāts ietvara likums, gadskārtējā valsts budžeta likuma projekts tiek sagatavots saskaņā ar ietvara likumu, kura perioda otrais gads sakrīt ar saimniecisko gadu, kuram tiek sagatavots konkrētais valsts budžeta likuma projekts. Tā sagatavošanā ņem vērā precizētās makroekonomiskās attīstības un ieņēmumu prognozes.

 (2) Sagatavojot gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu, valsts budžeta izdevumus, no kuriem izslēgti saskaņā ar šā likuma 18.pantu noteiktie izlīdzinātie izdevumi, nosaka mazākus par ietvara likumā attiecīgajam gadam noteiktajiem koriģētajiem maksimāli pieļaujamiem valsts budžeta izdevumiem. Šī starpība ir fiskālā nodrošinājuma rezerve (17.pants), un tā nevar būt mazāka par 0,1 procentu no prognozētā iekšzemes kopprodukta.

17

18

Finanšu ministrs A.Vilks

Izteikt 7.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Sagatavojot gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu, valsts budžeta izdevumus, no kuriem izslēgti izdevumi tajās izdevumu pozīcijās, kurām saskaņā ar šā likuma 18.pantu tiek noteikta izdevumu izlīdzināšana, nosaka mazākus par ietvara likumā attiecīgajam gadam noteiktajiem koriģētajiem maksimāli pieļaujamiem valsts budžeta izdevumiem, kas precizēti 5.panta otrajā daļā minētajos gadījumos. Šī starpība ir fiskālā nodrošinājuma rezerve (17.pants).”

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 7.panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Sagatavojot gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu, valsts budžeta izdevumus, no kuriem izslēgti izdevumi tajās izdevumu pozīcijās, kurām saskaņā ar šā likuma 18.pantu tiek noteikta izdevumu izlīdzināšana, nosaka mazākus par ietvara likumā attiecīgajam gadam noteiktajiem koriģētajiem maksimāli pieļaujamiem valsts budžeta izdevumiem, kas precizēti 5.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos. Šī starpība ir fiskālā nodrošinājuma rezerve (17.pants).”

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšliku-mā Nr.18

Atbalstīts

 (2) Sagatavojot gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu, valsts budžeta izdevumus, no kuriem izslēgti izdevumi tajās izdevumu pozīcijās, kurām saskaņā ar šā likuma 18.pantu tiek noteikta izdevumu izlīdzināšana, nosaka mazākus par ietvara likumā attiecīgajam gadam noteiktajiem koriģētajiem maksimāli pieļaujamiem valsts budžeta izdevumiem, kas precizēti 5.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos. Šī starpība ir fiskālā nodrošinājuma rezerve (17.pants).

(3) Izpildot gadskārtējā valsts budžeta likumu, nedrīkst pārsniegt ietvara likumā attiecīgajam gadam noteikto koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu, no kura atskaitīta fiskālā nodrošinājuma rezerve, izņemot šā likuma 5.panta otrajā daļā minētos gadījumus.

19

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Aizstāt 7.panta trešajā daļā vārdu „otrajā” ar vārdu „pirmajā”.

Atbalstīts

(3) Izpildot gadskārtējā valsts budžeta likumu, nedrīkst pārsniegt ietvara likumā attiecīgajam gadam noteikto koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu, no kura atskaitīta fiskālā nodrošinājuma rezerve, izņemot šā likuma 5.panta pirmajā daļā minētos gadījumus.

8. pants. Fiskālie nosacījumi gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta grozījumu sagatavošanai

(1) Sagatavojot grozījumus gadskārtējā valsts budžeta likumā, koriģētos maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus, no kuriem atskaitīta fiskālā nodrošinājuma rezerve, palielināt drīkst vienīgi šā likuma 5.panta otrajā daļā minētajos gadījumos.

(2) Sagatavojot grozījumus gadskārtējā valsts budžeta likumā, konsolidētā valsts budžeta izdevumus, no kuriem izslēgti saskaņā ar šā likuma 18.pantu noteiktie izlīdzinātie izdevumi un saskaņā ar šā likuma 5.panta otrās daļas 1., 2. un 4.punktu veiktais izdevumu palielinājums, nosaka mazākus par ietvara likumā attiecīgajam gadam noteiktajiem koriģētajiem maksimāli pieļaujamiem valsts budžeta izdevumiem. Šīs starpības minimālo lielumu nosaka, šā likuma 7.panta otrajā daļā noteikto fiskālā nodrošinājuma rezervi samazinot par jau veikto šā likuma 17.panta mērķiem atbilstošo izdevumu palielinājumu. Minētā starpība izmantojama kā fiskālais nodrošinājums.

20

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt astoto pantu šādā redakcijā:

„8.pants. Fiskālie nosacījumi gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta grozījumu sagatavošanai

Sagatavojot grozījumus gadskārtējā valsts budžeta likumā, valsts budžeta izdevumus, no kuriem izslēgti izdevumi tajās izdevumu pozīcijās, kurām saskaņā ar šā likuma 18.pantu tiek noteikta izdevumu izlīdzināšana, nosaka mazākus par ietvara likumā attiecīgajam gadam noteiktajiem koriģētajiem maksimāli pieļaujamiem valsts budžeta izdevumiem, kas precizēti 5.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos. Šī starpība ir fiskālā nodrošinājuma rezerve (17.pants).”

Atbalstīts

8. pants. Fiskālie nosacījumi gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta grozījumu sagatavošanai

Sagatavojot grozījumus gadskārtējā valsts budžeta likumā, valsts budžeta izdevumus, no kuriem izslēgti izdevumi tajās izdevumu pozīcijās, kurām saskaņā ar šā likuma 18.pantu tiek noteikta izdevumu izlīdzināšana, nosaka mazākus par ietvara likumā attiecīgajam gadam noteiktajiem koriģētajiem maksimāli pieļaujamiem valsts budžeta izdevumiem, kas precizēti 5.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos. Šī starpība ir fiskālā nodrošinājuma rezerve (17.pants).”

9. pants. Budžetu ietekmējošo tiesību aktu apstiprināšana

21

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 9. panta nosaukumā vārdus ‘’tiesību aktu apstiprināšana’’ ar vārdiem ‘’normatīvo aktu pieņemšana’’.

Atbalstīts

9. pants. Budžetu ietekmējošo normatīvo aktu pieņemšana

(1) Ja Ministru kabinets iesniedz Saeimā pieņemšanai tiesību aktu, kas izraisa ietvara likumā noteikto koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu griestu pārsniegumu, kurš nav saistīts ar šā likuma 5.panta otrajā daļā minētajiem gadījumiem, vai kas izraisa ietvara likumā plānoto valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu, Ministru kabinets iesniedz Saeimai arī tādu tiesību aktu vai tādus tiesību aktus, kas var stāties spēkā vienlaikus ar izdevumu pieaugumu vai ieņēmumu samazinājumu izraisošo tiesību aktu un kompensē izdevumu pieaugumu vai ieņēmumu samazinājumu. Kompensēšana notiek, palielinot ieņēmumus vai samazinot izdevumus.

22

23

24

25

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 9. panta pirmajā daļā vārdus ‘’pieņemšanai tiesību aktu’’ ar vārdu ‘’izskatīšanai likumprojektu’’.

Finanšu ministrs A.Vilks

9.pantā svītrot pirmajā daļā vārdu „griestu”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Aizstāt 9.panta pirmajā un otrajā daļā vārdu „otrajā” ar vārdu „pirmajā”.

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 9. panta pirmajā daļā vārdus ‘’Ministru kabinets iesniedz Saeimai arī tādu tiesību aktu vai tādus tiesību aktus, kas var stāties spēkā vienlaikus ar izdevumu pieaugumu vai ieņēmumu samazinājumu izraisošo tiesību aktu un kompensē izdevumu pieaugumu vai ieņēmumu samazinājumu’’ ar vārdiem ‘’vienlaikus iesniedz Saeimā arī likumprojektu vai likumprojektus, kas paredz izdevumu pieauguma vai ieņēmumu samazinājuma kompensēšanu’’.

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

(1) Ja Ministru kabinets iesniedz Saeimā izskatīšanai likumprojektu, kas izraisa ietvara likumā noteikto koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu pārsniegumu, kurš nav saistīts ar šā likuma 5.panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem, vai kas izraisa ietvara likumā plānoto valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu, vienlaikus iesniedz Saeimā arī likumprojektu vai likumprojektus, kas paredz izdevumu pieauguma vai ieņēmumu samazinājuma kompensēšanu. Kompensēšana notiek, palielinot ieņēmumus vai samazinot izdevumus.

(2) Ja Ministru kabinets pieņem tiesību aktu, kas izraisa ietvara likumā noteikto koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu griestu pārsniegumu, kurš nav saistīts ar šā likuma 5.panta otrajā daļā minētajiem gadījumiem, vai kas izraisa ietvara likumā plānoto valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu, Ministru kabinets nodrošina, ka vienlaikus stājas spēkā arī tāds tiesību akts vai tādi tiesību akti, kas kompensē izdevumu pieaugumu vai ieņēmumu samazinājumu. Kompensēšana notiek, palielinot ieņēmumus vai samazinot izdevumus.

26

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 9. panta otrajā daļā vārdus ‘’tiesību akti’’ (attiecīgā locījumā) ar vārdiem ‘’normatīvie akti’’ (attiecīgā locījumā).

Atbalstīts

(2) Ja Ministru kabinets pieņem normatīvo aktu, kas izraisa ietvara likumā noteikto koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu griestu pārsniegumu, kurš nav saistīts ar šā likuma 5.panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem, vai kas izraisa ietvara likumā plānoto valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu, Ministru kabinets nodrošina, ka vienlaikus stājas spēkā arī tāds normatīvais akts vai tādi normatīvie akti, kas kompensē izdevumu pieaugumu vai ieņēmumu samazinājumu. Kompensēšana notiek, palielinot ieņēmumus vai samazinot izdevumus.

 (3) Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie izdevumus palielinošie vai ieņēmumus samazinošie tiesību akti pasliktina arī vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci, Ministru kabinets nodrošina, ka kompensējošais tiesību akts vai kompensējošie tiesību akti garantē vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances izlīdzināšanos.

27

28

29

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 9. panta trešajā daļā vārdus ‘’tiesību akti’’ (attiecīgā locījumā) ar vārdiem ‘’normatīvie akti’’ (attiecīgā locījumā).

Finanšu ministrs A.Vilks

papildināt trešo daļu aiz vārda „ka” ar vārdiem „Saeimā iesniegtais” un aiz vārdiem „tiesību akti” ar vārdiem „(šī panta pirmajā daļā minētajā gadījumā), vai Ministru kabineta pieņemtais tiesību akts, vai tiesību akti (šī panta otrajā daļā minētajā gadījumā)”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 9.panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie izdevumus palielinošie vai ieņēmumus samazinošie normatīvie akti pasliktina arī vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci, Ministru kabinets nodrošina, ka Saeimā iesniegtais kompensējošais normatīvais akts vai kompensējošie normatīvie akti (šī panta pirmajā daļā minētajā gadījumā), vai Ministru kabineta pieņemtais normatīvais akts vai normatīvie akti (šī panta otrajā daļā minētajā gadījumā) garantē vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances izlīdzināšanos.”

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšliku-mā Nr.29

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšliku-mā Nr.29

Atbalstīts

 (3) Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie izdevumus palielinošie vai ieņēmumus samazinošie normatīvie akti pasliktina arī vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci, Ministru kabinets nodrošina, ka Saeimā iesniegtais kompensējošais normatīvais akts vai kompensējošie normatīvie akti (šī panta pirmajā daļā minētajā gadījumā), vai Ministru kabineta pieņemtais normatīvais akts vai normatīvie akti (šī panta otrajā daļā minētajā gadījumā) garantē vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances izlīdzināšanos.

10. pants. Bilances nosacījums

Vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci ietvara likuma projektā katram perioda gadam nedrīkst noteikt mazāku par nulli (turpmāk — minimālā plānojamā vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance).

30

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Aizstāt 10.pantā vārdu „nulli” ar skaitli un vārdiem „-0,5 procentiem no attiecīgā gada iekšzemes kopprodukta”.

Atbalstīts

10. pants. Bilances nosacījums

Vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci ietvara likuma projektā katram perioda gadam nedrīkst noteikt mazāku par -0,5 procentiem no attiecīgā gada iekšzemes kopprodukta (turpmāk — minimālā plānojamā vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance).

11. pants. Minimālās plānojamās vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances koriģēšana

(1) Izstrādājot ietvara likuma projektu, minimālā plānojamā vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance tiek koriģēta  šajā pantā noteiktajā kārtībā, lai nodrošinātu to, ka iepriekšējo gadu faktiskās novirzes no bilances nosacījuma neietekmē budžeta sabalansētību.

11. pants. Minimālās plānojamās vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances koriģēšana

(1) Izstrādājot ietvara likuma projektu, minimālā plānojamā vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance tiek koriģēta  šajā pantā noteiktajā kārtībā, lai nodrošinātu to, ka iepriekšējo gadu faktiskās novirzes no bilances nosacījuma neietekmē budžeta sabalansētību.

 (2) Katram saimnieciskajam gadam Finanšu ministrija līdz nākamā gada 1.decembrim aprēķina faktiskās vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances un minimālās plānojamās vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances starpību, kas tiek palielināta par šā likuma 12.pantā paredzēto atkāpi no bilances nosacījuma, lai īstenotu produktīvu valsts mēroga publisko investīciju projektus.

31

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izslēgt 11.panta otrajā daļā vārdus „kas tiek palielināta par šā likuma 12.pantā paredzēto atkāpi no bilances nosacījuma, lai īstenotu produktīvu valsts mēroga publisko investīciju projektus”.

Atbalstīts

 (2) Katram saimnieciskajam gadam Finanšu ministrija līdz nākamā gada 1.decembrim aprēķina faktiskās vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances un minimālās plānojamās vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances starpību.

 (3) Ja Finanšu ministrija faktisko vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci iepriekšējos saimnieciskajos gados ir koriģējusi, tā, veicot aprēķinu, attiecīgi koriģē arī bilanču starpību.

(4) Sākot ar gadu, kurā stājas spēkā šis likums, Finanšu ministrija visu gadu bilanču starpību summu uzskaita nacionālajā valūtā (turpmāk — uzkrātās bilanču starpības). Minimālo plānojamo vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci koriģē, ja ietvara likuma projekta sagatavošanas gadā uzkrāto bilanču starpību summa ir negatīva un tās absolūtā vērtība ir vismaz 0,5 procenti no attiecīgā gada iekšzemes kopprodukta. Koriģēšana veicama saskaņā ar šā panta piekto daļu un ievērojot šā panta sestās un septītās daļas nosacījumus.

(5) Nākamo gadu ietvara likumu projektos katram to perioda trešajam gadam minimālo plānojamo vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci nosaka par 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta lielāku, nekā noteikts šā likuma 10.pantā. Šādā kārtībā noteikto minimālās plānojamās vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances  palielinājumu piemēro tik ilgi, līdz uzkrāto bilanču starpību negatīvā vērtība kļūst mazāka par 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta.

32

33

34

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt likumprojekta 11. panta ceturtajā daļā vārdus ‘’Sākot ar gadu, kurā stājas spēkā šis likums’’.

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt likumprojekta 11. panta ceturtās daļas pirmajā teikumā vārdus ‘’(turpmāk – uzkrātās bilanču starpības)’’.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 11.panta trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja Finanšu ministrija faktisko vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci iepriekšējos saimnieciskajos gados ir pārrēķinājusi, tā, veicot aprēķinu, attiecīgi pārrēķina arī bilanču starpību.

(4) Finanšu ministrija visu gadu bilanču starpību summu uzskaita nacionālajā valūtā. Minimālo plānojamo vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci koriģē, ja ietvara likuma projekta sagatavošanas gadā uzkrāto bilanču starpību summa, atskaitot iepriekšējos trīs gados jau piemēroto vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances palielinājumu (šā panta piektā daļa), ir negatīva un tās absolūtā vērtība ir vismaz 0,5 procenti no attiecīgā gada iekšzemes kopprodukta. Koriģēšana veicama saskaņā ar šā panta piekto daļu un ievērojot šā panta sestās un septītās daļas nosacījumus.

(5) Ietvara likuma projekta trešajam gadam minimālo plānojamo vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci nosaka par 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta lielāku, nekā noteikts šā likuma 10.pantā.”

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšliku-mā Nr.34

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšliku-mā Nr.34

Atbalstīts

 (3) Ja Finanšu ministrija faktisko vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci iepriekšējos saimnieciskajos gados ir pārrēķinājusi, tā, veicot aprēķinu, attiecīgi pārrēķina arī bilanču starpību.

(4) Finanšu ministrija visu gadu bilanču starpību summu uzskaita nacionālajā valūtā. Minimālo plānojamo vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci koriģē, ja ietvara likuma projekta sagatavošanas gadā uzkrāto bilanču starpību summa, atskaitot iepriekšējos trīs gados jau piemēroto vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances palielinājumu (šā panta piektā daļa), ir negatīva un tās absolūtā vērtība ir vismaz 0,5 procenti no attiecīgā gada iekšzemes kopprodukta. Koriģēšana veicama saskaņā ar šā panta piekto daļu un ievērojot šā panta sestās un septītās daļas nosacījumus.

(5) Ietvara likuma projekta trešajam gadam minimālo plānojamo vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci nosaka par 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta lielāku, nekā noteikts šā likuma 10.pantā.

(6) Koriģēšanu neveic, ja prognozētā iekšzemes kopprodukta un potenciālā iekšzemes kopprodukta starpība salīdzināmajās cenās ir negatīva. Koriģēšanu veic tajā gadā, kad minētā starpība ir pozitīva.

(7) Ja, sagatavojot ietvara likuma projektu, attiecībā uz tā perioda pirmo vai otro gadu bija paredzēta minimālās plānojamās vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances koriģēšana, bet šā ietvara likuma projekta sagatavošanas laikā uzkrāto bilanču starpību negatīvā vērtība kļuvusi mazāka par 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta, koriģēšanu neveic.

(6) Koriģēšanu neveic, ja prognozētā iekšzemes kopprodukta un potenciālā iekšzemes kopprodukta starpība salīdzināmajās cenās ir negatīva. Koriģēšanu veic tajā gadā, kad minētā starpība ir pozitīva.

(7) Ja, sagatavojot ietvara likuma projektu, attiecībā uz tā perioda pirmo vai otro gadu bija paredzēta minimālās plānojamās vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances koriģēšana, bet šā ietvara likuma projekta sagatavošanas laikā uzkrāto bilanču starpību negatīvā vērtība kļuvusi mazāka par 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta, koriģēšanu neveic.

12. pants. Atkāpe no bilances nosacījuma

(1) Sagatavojot ietvara likuma projektu, var atkāpties no šā likuma 10.panta nosacījuma šādos gadījumos:

1) īstenojami dabas katastrofu, avāriju un citu dabas vai sociālo procesu izraisītu materiālo zaudējumu novēršanas pasākumi, kuru prognozētās izmaksas vienā saimnieciskajā gadā pārsniedz 0,1 procentu no attiecīgā gada iekšzemes kopprodukta;

2) novēršams Satversmes 62.pantā minētais apdraudējums;

3) smagas ekonomiskās lejupslīdes laikā. Termins “smaga ekonomiskā lejupslīde” šajā likumā lietots tādā pašā nozīmē kā Padomes regulā (EK) Nr.1056/2005, ar kuru groza regulu (EK) Nr.1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu;

4) ieviešams produktīvs valsts mēroga publisko investīciju projekts, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a) tā kopējais finansējuma apjoms nav mazāks par 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Nav pieļaujama vairāku projektu apvienošana nolūkā panākt atbilstību šim nosacījumam. Projekts, kas paredz būvdarbus vairākos teritoriāli nošķirtos un funkcionāli iesaistītos objektos, šā likuma izpratnē nav uzskatāms par vienu projektu,

b) ir sagatavots Fiskālās padomes atzinums par projekta rezultāta ietekmi uz valsts tautsaimniecību, un tas sniedz pietiekamu pārliecību par pozitīvu ilgtermiņa ietekmi,

c) Ministru kabinets attiecībā uz šo projektu pieņēmis lēmumu par atkāpes piemērošanu.

35

36

37

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 12. panta pirmās daļas 3. punktā un visā likumprojekta tekstā terminu ‘’smaga ekonomikas lejupslīde’’ ar terminu ‘’ekonomikas nopietna lejupslīde’’.

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 12. panta pirmās daļas 3. punktā vārdus ‘’padomes regulā (EK) nr.1056/2005, ar kuru groza regulu (EK) nr.1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu’’ ar vārdiem ‘’ Padomes 2005. gada 27. jūnija regulā (EK) Nr. 1056/2005 ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu’’.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izslēgt 12.panta pirmās daļas 4.punktu.

Atbalstīts

Atbalstīts

Atbalstīts

12. pants. Atkāpe no bilances nosacījuma

(1) Sagatavojot ietvara likuma projektu, var atkāpties no šā likuma 10.panta nosacījuma šādos gadījumos:

1) īstenojami dabas katastrofu, avāriju un citu dabas vai sociālo procesu izraisītu materiālo zaudējumu novēršanas pasākumi, kuru prognozētās izmaksas vienā saimnieciskajā gadā pārsniedz 0,1 procentu no attiecīgā gada iekšzemes kopprodukta;

2) novēršams Satversmes 62.pantā minētais apdraudējums;

3) ekonomikas nopietnas lejupslīdes laikā. Termins “ekonomikas nopietna lejupslīde” šajā likumā lietots tādā pašā nozīmē kā Padomes 2005. gada 27. jūnija regulā (EK) Nr. 1056/2005 ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajos gadījumos atkāpes apjoms nedrīkst pārsniegt nepieciešamo izmaksu apjomu.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajos gadījumos atkāpes apjoms nedrīkst pārsniegt nepieciešamo izmaksu apjomu.

(3) Šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajā gadījumā atkāpe ir pieļaujama tādā apjomā, kāds nepieciešams ekonomiskās lejupslīdes pārvarēšanai, un nedrīkst pārsniegt prognozēto ieņēmumu samazinājumu. Nosakot atkāpes apjomu, izvērtē Fiskālās padomes viedokli.

38

Juridiskais birojs

Aizstāt vārdus ‘’ekonomiskās lejupslīdes’’ ar vārdiem ‘’ekonomikas nopietnas lejupslīdes’’.

Atbalstīts

(3) Šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajā gadījumā atkāpe ir pieļaujama tādā apjomā, kāds nepieciešams ekonomikas nopietnas lejupslīdes pārvarēšanai, un nedrīkst pārsniegt prognozēto ieņēmumu samazinājumu. Nosakot atkāpes apjomu, izvērtē Fiskālās padomes viedokli.

(4) Šā panta pirmās daļas 4.punktā minētajā gadījumā atkāpes apjomu nosaka, ievērojot nosacījumu, ka tā vidēji četros gados nedrīkst pārsniegt 0,5 procentus no iekšzemes kopprodukta. Atkāpe samazināma par trijos iepriekšējos gados jau piemērotajām atkāpēm.

39

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izslēgt 12.panta ceturto daļu.

Atbalstīts

13. pants. Izdevumu pieauguma nosacījums

Ietvara likuma projekts izstrādājams, ievērojot izdevumu pieauguma nosacījumu, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1175/2011, ar ko groza Padomes regulu (EK) Nr.1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu, 9.pantu tiek piemērots, izstrādājot šajā regulas pantā minēto Eiropas Komisijas izvērtējumu.

40

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 13. pantā vārdus ‘’saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1175/2011, ar ko groza Padomes regulu (EK) Nr.1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu’’ ar vārdiem ‘’ saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra regulas (ES)Nr.1175/2011, ar ko groza Padomes regulu (EK) Nr.1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu’’.

Atbalstīts

13. pants. Izdevumu pieauguma nosacījums

Ietvara likuma projekts izstrādājams, ievērojot izdevumu pieauguma nosacījumu, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. novembra regulas (ES)Nr.1175/2011, ar ko groza Padomes regulu (EK) Nr.1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu, 9.pantu tiek piemērots, izstrādājot šajā regulas pantā minēto Eiropas Komisijas izvērtējumu.

14. pants. Parāda nosacījums  

(1) Ietvara likuma projekts izstrādājams, ievērojot nosacījumu, ka vispārējās valdības parāds saimnieciskā gada beigās nedrīkst pārsniegt 60 procentus no iekšzemes kopprodukta faktiskajās cenās.

(2) Vispārējās valdības parādu aprēķina saskaņā ar Eiropas Padomes regulā Nr.2223/96 par nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā noteikto vispārējās valdības parāda aprēķināšanas metodoloģiju.

41

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 14. panta otrajā daļā vārdus ‘’ saskaņā ar Eiropas Padomes regulā Nr.2223/96 par nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā ‘’ ar vārdiem ‘’ saskaņā ar Eiropas Padomes 1996. gada 25. jūnija regulā (EK) Nr.2223/96 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā’’.

Atbalstīts

14. pants. Parāda nosacījums  

(1) Ietvara likuma projekts izstrādājams, ievērojot nosacījumu, ka vispārējās valdības parāds saimnieciskā gada beigās nedrīkst pārsniegt 60 procentus no iekšzemes kopprodukta faktiskajās cenās.

(2) Vispārējās valdības parādu aprēķina saskaņā ar Eiropas Padomes 1996. gada 25. jūnija regulā (EK) Nr.2223/96 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā noteikto vispārējās valdības parāda aprēķināšanas metodoloģiju.

15.pants. Koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu noteikšana

Izstrādājot ietvara likuma projektu, koriģētos maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus attiecīgajam gadam nosaka tā, lai vienlaikus tiktu ievērots bilances nosacījums un izdevumu pieauguma nosacījums.

15.pants. Koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu noteikšana

Izstrādājot ietvara likuma projektu, koriģētos maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus attiecīgajam gadam nosaka tā, lai vienlaikus tiktu ievērots bilances nosacījums un izdevumu pieauguma nosacījums.

16.pants. Fiskālo risku vispārējā vadība

(1) Ministru kabinets nodrošina fiskālo risku vispārējo vadību. Fiskālo risku vispārējās vadības mērķis ir nodrošināt šā likuma 5.panta ceturtās daļas 1., 2., 3. un 7.punktā noteikto rādītāju (turpmāk — fiskālie rādītāji) stabilitāti vidējā termiņā neatkarīgi no ārējo faktoru izraisītām izmaiņām, kā arī mazināt ārējo faktoru izraisītu izmaiņu ietekmi uz fiskālajiem rādītājiem katra ietvara likuma projekta perioda gadā.

42

43

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Aizstāt 16.panta pirmajā daļā vārdus „5.panta ceturtās daļas 1., 2., 3. un 7.punktā” ar vārdiem „5.panta trešās daļas 1., 3., 4., 5. un 7.punktā”.

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt likumprojekta 16. panta pirmajā daļā vārdu ‘’projekta’’.

Atbalstīts

Atbalstīts

16.pants. Fiskālo risku vispārējā vadība

(1) Ministru kabinets nodrošina fiskālo risku vispārējo vadību. Fiskālo risku vispārējās vadības mērķis ir nodrošināt šā likuma 5.panta trešās daļas 1., 3., 4., 5. un 7.punktā noteikto rādītāju (turpmāk — fiskālie rādītāji) stabilitāti vidējā termiņā neatkarīgi no ārējo faktoru izraisītām izmaiņām, kā arī mazināt ārējo faktoru izraisītu izmaiņu ietekmi uz fiskālajiem rādītājiem katra ietvara likuma perioda gadā.

(2) Fiskālo risku vispārējā vadība ietver ikgadēju fiskālo risku identificēšanu, to iestāšanās varbūtības un fiskālās ietekmes novērtēšanu, kā arī fiskālo risku novēršanai vai mazināšanai nepieciešamo pasākumu izstrādi. Fiskālo risku vispārējā vadība ietver arī mehānismu, atbilstoši kuram vispārējās valdības sektorā ietilpstošās iestādes sadarbojas iepriekš minēto funkciju veikšanā.

44

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 16. panta otrajā daļā vārdu ‘’iestādes’’ ar vārdu ‘’institūcijas’’.

Atbalstīts

(2) Fiskālo risku vispārējā vadība ietver ikgadēju fiskālo risku identificēšanu, to iestāšanās varbūtības un fiskālās ietekmes novērtēšanu, kā arī fiskālo risku novēršanai vai mazināšanai nepieciešamo pasākumu izstrādi. Fiskālo risku vispārējā vadība ietver arī mehānismu, atbilstoši kuram vispārējās valdības sektorā ietilpstošās institūcijas sadarbojas iepriekš minēto funkciju veikšanā.

(3) Ministru kabinets izstrādā kārtību, kādā tiek īstenota fiskālo risku vispārējā vadība.

(3) Ministru kabinets izstrādā kārtību, kādā tiek īstenota fiskālo risku vispārējā vadība.

 (4) Ietvara likuma projektā noteikto fiskālo rādītāju stabilitātes nodrošināšanai nepieciešamie pasākumi tiek noteikti fiskālo risku deklarācijā. Fiskālo risku deklarācijā ietver:

1) fiskālo risku vispārējās vadības apraksta kopsavilkumu, veiktos un plānotos uzraudzības pasākumus, priekšlikumus risku vadības sistēmas pilnveidošanai un to ieviešanā panāktā progresa vērtējumu, kā arī minētās informācijas salīdzinājumu ar iepriekšējā fiskālo risku deklarācijā sniegto informāciju;

2) fiskālo risku klasifikāciju;

3) fiskālo risku ietekmes un iestāšanās varbūtības novērtēšanas metodes;

4) fiskālo risku, kuru iestāšanās varbūtība un fiskālā ietekme ir novērtēta (turpmāk — kvantificējamie fiskālie riski), detalizētu izklāstu (riska avota apraksts, uzņemto saistību apjoms, fiskālā ietekme, iestāšanās varbūtība, riska vadības mehānisms, lietotais riska notikuma seku novēršanas mehānisms, izmaiņas minētajā informācijā salīdzinājumā ar iepriekšējo fiskālo risku deklarāciju);

5) fiskālo risku, kuru iestāšanās varbūtība vai fiskālā ietekme nav novērtēta (turpmāk — nekvantificējamie fiskālie riski), izklāstu, tajā pēc iespējas ietverot arī šīs daļas 4.punktā minēto informāciju;

6) fiskālā nodrošinājuma rezerves (17.pants) aprēķinu, ieskaitot fiskālā nodrošinājuma aprēķinu attiecībā uz katru fiskālo risku deklarācijā iekļauto fiskālo risku, kuram tiek aprēķināta rezerve.

45

Finanšu ministrs A.Vilks

16.pantā:

papildināt ceturto daļu aiz vārda „deklarācijā” ar zīmi un vārdiem „ kuru apstiprina Ministru Kabinets”.

Atbalstīts

 (4) Ietvara likuma projektā noteikto fiskālo rādītāju stabilitātes nodrošināšanai nepieciešamie pasākumi tiek noteikti fiskālo risku deklarācijā, kuru apstiprina Ministru Kabinets. Fiskālo risku deklarācijā ietver:

1) fiskālo risku vispārējās vadības apraksta kopsavilkumu, veiktos un plānotos uzraudzības pasākumus, priekšlikumus risku vadības sistēmas pilnveidošanai un to ieviešanā panāktā progresa vērtējumu, kā arī minētās informācijas salīdzinājumu ar iepriekšējā fiskālo risku deklarācijā sniegto informāciju;

2) fiskālo risku klasifikāciju;

3) fiskālo risku ietekmes un iestāšanās varbūtības novērtēšanas metodes;

4) fiskālo risku, kuru iestāšanās varbūtība un fiskālā ietekme ir novērtēta (turpmāk — kvantificējamie fiskālie riski), detalizētu izklāstu (riska avota apraksts, uzņemto saistību apjoms, fiskālā ietekme, iestāšanās varbūtība, riska vadības mehānisms, lietotais riska notikuma seku novēršanas mehānisms, izmaiņas minētajā informācijā salīdzinājumā ar iepriekšējo fiskālo risku deklarāciju);

5) fiskālo risku, kuru iestāšanās varbūtība vai fiskālā ietekme nav novērtēta (turpmāk — nekvantificējamie fiskālie riski), izklāstu, tajā pēc iespējas ietverot arī šīs daļas 4.punktā minēto informāciju;

6) fiskālā nodrošinājuma rezerves (17.pants) aprēķinu, ieskaitot fiskālā nodrošinājuma aprēķinu attiecībā uz katru fiskālo risku deklarācijā iekļauto fiskālo risku, kuram tiek aprēķināta rezerve.

46

Finanšu ministrs A.Vilks

papildināt pantu ar jaunu piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Fiskālo risku deklarācijā iekļauj vismaz šādus kvantificējamos fiskālos riskus:

1) pieaugums kārtējos maksājumos Eiropas Savienības budžetā un starptautiskai sadarbībai;

2) projektu un pasākumu īstenošanai nepieciešamo un no attiecīgās programmas neatmaksājamo izdevumu pieaugums tādām Eiropas Savienības politiku instrumentu un citām ārvalstu finanšu palīdzības programmām, kurām netiek piemērota izdevumu izlīdzināšana;

3) pieaugums pamatbudžeta izdevumos sakarā ar aktuālākām valsts sociālo pabalstu un pensiju saņēmēju kontingenta prognozēm;

4) pieaugums speciālā budžeta izdevumos saistībā ar aktuālām sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju kontingenta un vidēja apmēra prognozēm;”;

līdzšinējo panta piekto daļu uzskatīt par jauno sesto daļu.

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšliku-mā Nr.48

(5) Fiskālo risku deklarācijai tiek pievienots Fiskālās padomes viedoklis par fiskālā nodrošinājuma rezerves apjoma atbilstību valstī pastāvošajiem fiskālajiem riskiem.

47

48

Juridiskais birojs

Izslēgt likumprojekta 16. panta piekto daļu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 16.panta (5) daļu šādā redakcijā:

„(5) Fiskālo risku deklarācijā iekļauj vismaz šādus kvantificējamos fiskālos riskus:

1) pieaugums kārtējos maksājumos Eiropas Savienības budžetā un starptautiskai sadarbībai;

2) projektu un pasākumu īstenošanai nepieciešamo un no attiecīgās programmas neatmaksājamo izdevumu pieaugums tādām Eiropas Savienības politiku instrumentu un citām ārvalstu finanšu palīdzības programmām, kurām netiek piemērota izdevumu izlīdzināšana;

3) pieaugums pamatbudžeta izdevumos sakarā ar aktuālākām valsts sociālo pabalstu un pensiju saņēmēju kontingenta prognozēm;

4) pieaugums speciālā budžeta izdevumos saistībā ar aktuālām sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju kontingenta un vidēja apmēra prognozēm.”

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšliku-mā Nr.48

Atbalstīts

(5) Fiskālo risku deklarācijā iekļauj vismaz šādus kvantificējamos fiskālos riskus:

1) pieaugums kārtējos maksājumos Eiropas Savienības budžetā un starptautiskai sadarbībai;

2) projektu un pasākumu īstenošanai nepieciešamo un no attiecīgās programmas neatmaksājamo izdevumu pieaugums tādām Eiropas Savienības politiku instrumentu un citām ārvalstu finanšu palīdzības programmām, kurām netiek piemērota izdevumu izlīdzināšana;

3) pieaugums pamatbudžeta izdevumos sakarā ar aktuālākām valsts sociālo pabalstu un pensiju saņēmēju kontingenta prognozēm;

4) pieaugums speciālā budžeta izdevumos saistībā ar aktuālām sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmēju kontingenta un vidēja apmēra prognozēm.

17. pants. Fiskālā nodrošinājuma rezerve un fiskālo risku izraisīto izdevumu segšanas nosacījumi

(1) Fiskālā nodrošinājuma rezerves mērķis ir nodrošināt ietvara likumā attiecīgajam gadam noteikto vispārējās valdības budžeta bilances plānoto līmeni nelielu makroekonomisko svārstību gadījumā un fiskālo risku deklarācijā iekļauto kvantificējamo fiskālo risku izraisīto izdevumu segšanas gadījumā.

(2) Fiskālā nodrošinājuma rezerves apjomu ietvara likuma projektā nosaka atbilstoši fiskālo risku deklarācijā iekļautajiem kvantificējamiem fiskālajiem riskiem. Tā nevar būt mazāka par 0,1 procentu no iekšzemes kopprodukta.

(3) Ministru kabinets apstiprina fiskālā nodrošinājuma rezerves apjoma noteikšanas metodoloģiju.

(4) Ja fiskālā nodrošinājuma rezerves apjoms nav pietiekams fiskālo risku deklarācijā iekļauto kvantificējamo risku izraisīto izdevumu segšanai, izdevumi var pārsniegt koriģētos maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus.

(5) Fiskālo risku deklarācijā iekļauto nekvantificējamo fiskālo risku un neiekļauto fiskālo risku izraisītos izdevumus, ja tie neatbilst šā likuma 12.panta pirmās daļas 1. un 2.punkta nosacījumiem un ja to visu kopapjoms nepārsniedz 0,1 procentu no iekšzemes kopprodukta, var veikt, pārsniedzot koriģētos maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus.

17. pants. Fiskālā nodrošinājuma rezerve un fiskālo risku izraisīto izdevumu segšanas nosacījumi

(1) Fiskālā nodrošinājuma rezerves mērķis ir nodrošināt ietvara likumā attiecīgajam gadam noteikto vispārējās valdības budžeta bilances plānoto līmeni nelielu makroekonomisko svārstību gadījumā un fiskālo risku deklarācijā iekļauto kvantificējamo fiskālo risku izraisīto izdevumu segšanas gadījumā.

(2) Fiskālā nodrošinājuma rezerves apjomu ietvara likuma projektā nosaka atbilstoši fiskālo risku deklarācijā iekļautajiem kvantificējamiem fiskālajiem riskiem. Tā nevar būt mazāka par 0,1 procentu no iekšzemes kopprodukta.

(3) Ministru kabinets apstiprina fiskālā nodrošinājuma rezerves apjoma noteikšanas metodoloģiju.

(4) Ja fiskālā nodrošinājuma rezerves apjoms nav pietiekams fiskālo risku deklarācijā iekļauto kvantificējamo risku izraisīto izdevumu segšanai, izdevumi var pārsniegt koriģētos maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus.

(5) Fiskālo risku deklarācijā iekļauto nekvantificējamo fiskālo risku un neiekļauto fiskālo risku izraisītos izdevumus, ja tie neatbilst šā likuma 12.panta pirmās daļas 1. un 2.punkta nosacījumiem un ja to visu kopapjoms nepārsniedz 0,1 procentu no iekšzemes kopprodukta, var veikt, pārsniedzot koriģētos maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus.

 (6) Ministru kabinets izstrādā priekšlikumus izdevumu samazināšanai citās izdevumu pozīcijās, lai kompensētu fiskālo risku deklarācijā iekļauto nekvantificējamo fiskālo risku un neiekļauto fiskālo risku izraisītos izdevumus, ja tie neatbilst šā likuma 12.panta pirmās daļas 1. un 2.punkta nosacījumiem un ja to visu kopapjoms pārsniedz 0,1 procentu no iekšzemes kopprodukta.

49

Finanšu ministrs A.Vilks

17.pantā:

papildināt sesto daļu aiz vārda „pozīcijās” ar zīmi un vārdiem „vai ieņēmumu palielināšanai”.

Atbalstīts

(6) Ministru kabinets izstrādā priekšlikumus izdevumu samazināšanai citās izdevumu pozīcijās vai ieņēmumu palielināšanai, lai kompensētu fiskālo risku deklarācijā iekļauto nekvantificējamo fiskālo risku un neiekļauto fiskālo risku izraisītos izdevumus, ja tie neatbilst šā likuma 12.panta pirmās daļas 1. un 2.punkta nosacījumiem un ja to visu kopapjoms pārsniedz 0,1 procentu no iekšzemes kopprodukta.

18.pants. Izdevumu izlīdzināšanas mehānisms

(1) Lai nodrošinātu stabilu izdevumu vidēja termiņa plānošanu, atsevišķām valsts budžeta izdevumu pozīcijām piemēro izdevumu izlīdzināšanas mehānismu.

(2) Izdevumu izlīdzināšanas mehānisms tiek piemērots šādām valsts budžeta izdevumu pozīcijām:

1) Eiropas Savienības politiku instrumentu un citu ārvalstu finanšu palīdzības programmu projektu un pasākumu kopējiem izdevumiem, izņemot šā panta sestajā daļā minētos gadījumus;

2) valsts budžeta izdevumiem, kas saistīti ar tās valsts parāda daļas apkalpošanu, kura ietilpst Valsts kases kompetencē;

3) ar siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību tirdzniecību saistīto finanšu instrumentu projektu un pasākumu kopējiem izdevumiem.

(3) Kopējos attiecīgā gada izlīdzinātos izdevumus nosaka kā visu šā panta otrajā daļā minēto izlīdzināto izdevumu summu, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta ceturto, piekto un astoto daļu.

(4) Eiropas Savienības politiku instrumentu un citu ārvalstu finanšu palīdzības programmu projektu un pasākumu izlīdzināto izdevumu apjomu nosaka:

1) gadā, kas ietilpst programmas periodā, — attiecīgās programmas projektu kopējo no ārvalstu finanšu palīdzības programmas neapmaksājamo izdevumu apjomu dalot ar programmas perioda gadu skaitu un pieskaitot no ārvalstu finanšu palīdzības programmas apmaksājamo attiecīgā gada izdevumu apjomu;

2) gadā, kas neietilpst programmas periodā, — no ārvalstu finanšu palīdzības programmas apmaksājamo attiecīgā gada izdevumu apjomā.

(5) Programmas periods šā likuma izpratnē ir ārvalstu finanšu palīdzības programmas plānošanas periods.

(6) Valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus katram ietvara likuma gadam nosaka saskaņā ar valsts parāda pieauguma tendenci, izslēdzot izdevumu svārstības, kas izriet no prognozētām procentu likmju svārstībām. Ministru kabinets apstiprina valsts parāda apkalpošanas izlīdzināto izdevumu aprēķināšanas metodoloģiju.

(7) Tādām Eiropas Savienības politiku instrumentu un citām ārvalstu finanšu palīdzības programmām, kurām nav noteikts Latvijai pieejamais finansējuma apjoms, un tādām Eiropas Savienības politiku instrumentu un citām ārvalstu finanšu palīdzības programmām, kurām nav noteikts īstenošanas periods, šā panta nosacījumus nepiemēro, un šo programmu projektus un pasākumus finansē koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu ietvaros, ievērojot šā likuma 5.panta otrās daļas 5.punkta nosacījumus.

(8) Izdevumu izlīdzināšanas mehānismā neiekļauj tādus produktīvu valsts mēroga publisko investīciju projektus, kuriem piemēro šā likuma 12.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto atkāpi.

(9) Ar siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību tirdzniecību saistīta finanšu instrumenta projektu un pasākumu izlīdzināto izdevumu apjomu nosaka, saistību periodam prognozēto ieņēmumu un no saistību periodam prognozētajiem ieņēmumiem finansējamo projektu un pasākumu īstenošanai nepieciešamo valsts budžeta līdzfinansējuma prognozi dalot ar saistību perioda gadu skaitu. Saistību periods šā panta izpratnē ir periods, kurā saskaņā ar attiecīgā finanšu instrumenta darbību regulējošiem tiesību aktiem tiek noteikts kopējais potenciāli pārdodamo emisijas vienību skaits.

50

51

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta 18. panta sestās daļas otro teikumu kā likumprojekta 18. panta septīto daļu (attiecīgi mainot turpmāko panta daļu numerāciju).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 18.pantu šādā redakcijā:

„18.pants. Izdevumu izlīdzināšanas mehānisms

(1) Lai nodrošinātu stabilu izdevumu vidēja termiņa plānošanu, atsevišķām valsts budžeta izdevumu pozīcijām piemēro izdevumu izlīdzināšanas mehānismu.

(2) Izdevumu izlīdzināšanas mehānisms tiek piemērots šādām valsts budžeta izdevumu pozīcijām:

1) Eiropas Savienības struktūrfondu, Kohēzijas fonda, Kopējās lauksaimniecības politikas un Kopējās zivsaimniecības politikas  izdevumiem;

2) valsts budžeta izdevumiem, kas saistīti ar tās valsts parāda daļas apkalpošanu, kura ietilpst Valsts kases kompetencē;

 (3) Kopējos attiecīgā gada izlīdzinātos izdevumus nosaka kā visu šā panta otrajā daļā minēto izlīdzināto izdevumu summu, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta ceturto un sesto daļu.

(4) Eiropas Savienības struktūrfondu, Kohēzijas fonda, Kopējās lauksaimniecības politikas un Kopējās zivsaimniecības politikas  projektu un pasākumu izlīdzināto izdevumu apjomu nosaka:

1) gadā, kas ietilpst programmas  periodā, – attiecīgā  fonda vai politikas projektu un pasākumu kopējo no ārvalstu finanšu palīdzības programmas neapmaksājamo izdevumu apjomu dalot ar programmas perioda gadu skaitu un pieskaitot no ārvalstu finanšu palīdzības programmas apmaksājamo attiecīgā gada izdevumu apjomu;

2) gadā, kas neietilpst programmas periodā, – no ārvalstu finanšu palīdzības programmas apmaksājamo attiecīgā gada izdevumu apjomā.

(5) Programmas periods šā likuma izpratnē ir ārvalstu finanšu palīdzības programmas plānošanas periods.

(6) Valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus katram ietvara likuma gadam nosaka saskaņā ar valsts parāda pieauguma tendenci, izslēdzot izdevumu svārstības, kas izriet no prognozētām procentu likmju svārstībām.

(7) Ministru kabinets apstiprina valsts parāda apkalpošanas izlīdzināto izdevumu aprēķināšanas metodoloģiju.”

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšliku-mā Nr.51

Atbalstīts

18.pants. Izdevumu izlīdzināšanas mehānisms

(1) Lai nodrošinātu stabilu izdevumu vidēja termiņa plānošanu, atsevišķām valsts budžeta izdevumu pozīcijām piemēro izdevumu izlīdzināšanas mehānismu.

(2) Izdevumu izlīdzināšanas mehānisms tiek piemērots šādām valsts budžeta izdevumu pozīcijām:

1) Eiropas Savienības struktūrfondu, Kohēzijas fonda, Kopējās lauksaimniecības politikas un Kopējās zivsaimniecības politikas izdevumiem;

2) valsts budžeta izdevumiem, kas saistīti ar tās valsts parāda daļas apkalpošanu, kura ietilpst Valsts kases kompetencē;

 (3) Kopējos attiecīgā gada izlīdzinātos izdevumus nosaka kā visu šā panta otrajā daļā minēto izlīdzināto izdevumu summu, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta ceturto un sesto daļu.

(4) Eiropas Savienības struktūrfondu, Kohēzijas fonda, Kopējās lauksaimniecības politikas un Kopējās zivsaimniecības politikas projektu un pasākumu izlīdzināto izdevumu apjomu nosaka:

1) gadā, kas ietilpst programmas  periodā, – attiecīgā  fonda vai politikas projektu un pasākumu kopējo no ārvalstu finanšu palīdzības programmas neapmaksājamo izdevumu apjomu dalot ar programmas perioda gadu skaitu un pieskaitot no ārvalstu finanšu palīdzības programmas apmaksājamo attiecīgā gada izdevumu apjomu;

2) gadā, kas neietilpst programmas periodā, – no ārvalstu finanšu palīdzības programmas apmaksājamo attiecīgā gada izdevumu apjomā.

(5) Programmas periods šā likuma izpratnē ir ārvalstu finanšu palīdzības programmas plānošanas periods.

(6) Valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus katram ietvara likuma gadam nosaka saskaņā ar valsts parāda pieauguma tendenci, izslēdzot izdevumu svārstības, kas izriet no prognozētām procentu likmju svārstībām.

(7) Ministru kabinets apstiprina valsts parāda apkalpošanas izlīdzināto izdevumu aprēķināšanas metodoloģiju.

19.pants. Valsts pamatbudžeta faktisko ieņēmumu pārsniegums pār faktiskajiem izdevumiem un tā izmantošana

(1) Valsts pamatbudžeta faktisko ieņēmumu pārsniegums pār faktiskajiem izdevumiem tiek ieskaitīts ilgtermiņa stabilizācijas rezervē vai novirzīts valdības parāda dzēšanai.

52

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Aizstāt 19.panta pirmajā daļā vārdus „valdības parāda” ar vārdiem „valsts parāda”.

Atbalstīts

19.pants. Valsts pamatbudžeta faktisko ieņēmumu pārsniegums pār faktiskajiem izdevumiem un tā izmantošana

(1) Valsts pamatbudžeta faktisko ieņēmumu pārsniegums pār faktiskajiem izdevumiem tiek ieskaitīts ilgtermiņa stabilizācijas rezervē vai novirzīts valsts parāda dzēšanai.

 (2) Šā panta pirmās daļas nosacījums neattiecas uz tādu valsts pamatbudžeta faktisko ieņēmumu pārsniegumu pār faktiskajiem izdevumiem, kas izmantojams nākamajos plānošanas periodos saskaņā ar citiem likumiem.

53

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Aizstāt 19.panta otrajā daļā vārdus „nākamajos plānošanas periodos” ar vārdiem „turpmākajos gados”.

Atbalstīts

 (2) Šā panta pirmās daļas nosacījums neattiecas uz tādu valsts pamatbudžeta faktisko ieņēmumu pārsniegumu pār faktiskajiem izdevumiem, kas izmantojams turpmākajos gados saskaņā ar citiem likumiem.

(3) Ministru kabinets katru gadu lemj par pārsnieguma — ja tāds ir — novirzīšanu valdības parāda dzēšanai vai ieskaitīšanai ilgtermiņa stabilizācijas rezervē.

(3) Ministru kabinets katru gadu lemj par pārsnieguma — ja tāds ir — novirzīšanu valdības parāda dzēšanai vai ieskaitīšanai ilgtermiņa stabilizācijas rezervē.

20.pants. Makroekonomiskās prognozes

(1) Makroekonomiskās vidēja termiņa prognozes, tai skaitā iekšzemes kopprodukta pieauguma tempa prognozes, iekšzemes kopprodukta deflatora prognozes un potenciālā iekšzemes kopprodukta pieauguma tempa prognozes, izstrādā Finanšu ministrija.

(2) Makroekonomiskās prognozes tiek saskaņotas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju.

20.pants. Makroekonomiskās prognozes

(1) Makroekonomiskās vidēja termiņa prognozes, tai skaitā iekšzemes kopprodukta pieauguma tempa prognozes, iekšzemes kopprodukta deflatora prognozes un potenciālā iekšzemes kopprodukta pieauguma tempa prognozes, izstrādā Finanšu ministrija.

(2) Makroekonomiskās prognozes tiek saskaņotas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju.

III nodaļa

Fiskālās disciplīnas uzraudzība

III nodaļa

Fiskālās disciplīnas uzraudzība

21.pants. Fiskālās disciplīnas padome

54

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta 21. panta nosaukumu šādā redakcijā:

 ‘’Fiskālās disciplīnas padomes statuss’’.

Atbalstīts

21.pants. Fiskālās disciplīnas padomes statuss

Fiskālās disciplīnas padome ir funkcionāli neatkarīga koleģiāla institūcija, kas tiek izveidota šā likuma ievērošanas uzraudzībai (turpmāk — Padome).

55

Juridiskais birojs

Ierosinām pārcelt likumprojekta 21. panta tekstā vārdus ‘’(turpmāk – Padome)’’ pēc vārdiem ‘’Fiskālās disciplīnas padome’’ un izslēgt vārdu ‘’funkcionāli’’.

Atbalstīts

Fiskālās disciplīnas padome (turpmāk — Padome) ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas tiek izveidota šā likuma ievērošanas uzraudzībai.

22.pants. Padomes sastāvs

Padomes sastāvā ir šādi seši pastāvīgie locekļi:

1) trīs pēc Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra kopīga priekšlikuma izvirzīti pārstāvji;

2) trīs vismaz desmit Saeimas deputātu izvirzīti starptautiski atzīti finanšu un ekonomikas jomas zinātnieki no Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts, kuriem ir pieredze fiskālās politikas jautājumos un no kuriem saņemta rakstveida piekrišana darbībai Padomē.

56

57

58

59

60

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt 22. panta pirmajā rindkopā vārdu ‘’pastāvīgie’’.

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt likumprojekta 22. panta 2. punktā vārdus ‘’un no kuriem saņemta rakstveida piekrišana darbībai Padomē’’.

Juridiskais birojs

Ierosinām papildināt likumprojekta 22. pantu ar otro daļu (līdzšinējo panta tekstu uzskatot par panta pirmo daļu) šādā redakcijā:

‘’Kandidatūras iesniedzēju paraksti nozīmē, ka izvirzītais kandidāts piekritis savas kandidatūras izvirzīšanai.’’.

Deputāte Z.Kalniņa-Lukaševica

Izteikt likumprojekta 2.lasījumā atbalstīto 22.pantu šādā redakcijā:

„22.pants. Padomes sastāvs

(1) Padomes sastāvā ir šādi seši pastāvīgie locekļi:

1) trīs pēc Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra kopīga priekšlikuma izvirzīti pārstāvji;

2) trīs vismaz desmit Saeimas deputātu izvirzīti pārstāvji.

(2) Par Padomes locekļiem var ievēlēt starptautiski atzītus un atpazīstamus finanšu un ekonomikas jomas zinātniekus no Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts, kuriem ir pieredze fiskālās politikas jautājumos un no kuriem saņemta rakstveida piekrišana darbībai Padomē.”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt  22.pantu šādā redakcijā:

„22.pants. Padomes sastāvs

(1) Padomes sastāvā ir šādi seši locekļi:

1) trīs pēc Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra kopīga priekšlikuma izvirzīti pārstāvji;

2) trīs vismaz desmit Saeimas deputātu izvirzīti pārstāvji.

(2) Par Padomes locekļiem var ievēlēt finanšu un ekonomikas jomas lietpratējus no Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts, kuriem ir pieredze fiskālās politikas jautājumos.

(3) Kandidatūras iesniedzēju paraksti nozīmē, ka izvirzītais kandidāts piekritis savas kandidatūras izvirzīšanai.”

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšliku-mā Nr.60

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšliku-mā Nr.60

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšliku-mā Nr.60

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšliku-mā Nr.60

Atbalstīts

22.pants. Padomes sastāvs

(1) Padomes sastāvā ir šādi seši locekļi:

1) trīs pēc Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra kopīga priekšlikuma izvirzīti pārstāvji;

2) trīs vismaz desmit Saeimas deputātu izvirzīti pārstāvji.

(2) Par Padomes locekļiem var ievēlēt finanšu un ekonomikas jomas lietpratējus no Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts, kuriem ir pieredze fiskālās politikas jautājumos.

(3) Kandidatūras iesniedzēju paraksti nozīmē, ka izvirzītais kandidāts piekritis savas kandidatūras izvirzīšanai.

23.pants. Padomes locekļa pilnvaras

(1) Padomes locekļus amatā apstiprina Saeima uz sešiem gadiem. Viens un tas pats Padomes loceklis var ieņemt amatu Padomē ne vairāk kā divus pilnvaru termiņus pēc kārtas.

(2) Reizi trijos gados Padomes sastāvā tiek nomainīti trīs locekļi.

61

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt likumprojekta 23. panta otro daļu.

Atbalstīts

23.pants. Padomes locekļa pilnvaras

Padomes locekļus amatā apstiprina Saeima uz sešiem gadiem. Viens un tas pats Padomes loceklis var ieņemt amatu Padomē ne vairāk kā divus pilnvaru termiņus pēc kārtas.

24.pants. Ierobežojums Padomes locekļiem

Padomes locekļa amatā nevar apstiprināt:

1) personu, kura ieņem amatu politiskajā partijā vai politisko partiju apvienībā;

2) personu, kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ja tā nav reabilitēta vai sodāmība nav dzēsta vai noņemta.

62

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt 24. panta pirmo rindkopu šādā redakcijā: ‘’Par padomes locekli nedrīkst būt:’’ un aizstāt 24. panta 1. un 2. punktā vārdu ‘’personu’’ ar vārdu ‘’persona’’.

Atbalstīts

24.pants. Ierobežojums Padomes locekļiem

Par padomes locekli nedrīkst būt:

1) persona, kura ieņem amatu politiskajā partijā vai politisko partiju apvienībā;

2) persona, kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ja tā nav reabilitēta vai sodāmība nav dzēsta vai noņemta.

25.pants. Padomes locekļa pilnvaru izbeigšanās

(1) Padomes locekļa pilnvaras izbeidzas, ja:

1) viņš atbrīvots no amata;

2) izbeidzas viņa pilnvaru termiņš;

3) viņš notiesāts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā.

(2) Saeima atbrīvo Padomes locekli no amata, ja:

1) viņš atstāj amatu pēc paša vēlēšanās. Padomes loceklis par amata atstāšanu rakstveidā paziņo Padomei, kas par to informē Saeimu ne vēlāk kā 14 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas;

2) viņš sešus mēnešus bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies Padomes darbā, nav apmeklējis vairāk kā pusi no Padomes sēdēm vai ilgāk par sešiem mēnešiem pēc kārtas slimības vai citu iemeslu dēļ nespēj pildīt amata pienākumus;

3) ir konstatēti tādi normatīvajos aktos noteikti apstākļi, kas liedz attiecīgajai personai būt par Padomes locekli.

63

Juridiskais birojs

Ierosinām papildināt likumprojekta 25.panta pirmās daļas 1. punktu pēc vārda ‘’viņš’’ ar vārdiem ‘’ar Saeimas lēmumu’’.

Atbalstīts

25.pants. Padomes locekļa pilnvaru izbeigšanās

(1) Padomes locekļa pilnvaras izbeidzas, ja:

1) viņš ar Saeimas lēmumu atbrīvots no amata;

2) izbeidzas viņa pilnvaru termiņš;

3) viņš notiesāts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā.

(2) Saeima atbrīvo Padomes locekli no amata, ja:

1) viņš atstāj amatu pēc paša vēlēšanās. Padomes loceklis par amata atstāšanu rakstveidā paziņo Padomei, kas par to informē Saeimu ne vēlāk kā 14 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas;

2) viņš sešus mēnešus bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies Padomes darbā, nav apmeklējis vairāk kā pusi no Padomes sēdēm vai ilgāk par sešiem mēnešiem pēc kārtas slimības vai citu iemeslu dēļ nespēj pildīt amata pienākumus;

3) ir konstatēti tādi normatīvajos aktos noteikti apstākļi, kas liedz attiecīgajai personai būt par Padomes locekli.

26.pants. Padomes priekšsēdētājs

(1) Padomes locekļi no sava vidus, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē Padomes priekšsēdētāju. Viena un tā pati persona var ieņemt Padomes priekšsēdētāja amatu ne vairāk kā divus pilnvaru termiņus pēc kārtas.

(2) Padomes priekšsēdētājs:

1) organizē un vada Padomes darbu;

2) sasauc un vada Padomes sēdes;

3) pieņem darbā un atbrīvo no darba Padomes sekretāru;

4) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Padomi.

27.pants. Padomes priekšsēdētāja vietnieks

(1) Padomes locekļi no sava vidus, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē Padomes priekšsēdētāja vietnieku. Viena un tā pati persona var ieņemt Padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu ne vairāk kā divus pilnvaru termiņus pēc kārtas.

(2) Padomes priekšsēdētāja vietnieks Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā izpilda šā likuma 26.panta otrajā daļā noteiktās funkcijas.

64

65

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Aizstāt 26. panta pirmajā daļā un 27. pantā pirmajā daļā vārdus „ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē” ar vārdiem „ar vienkāršu balsu vairākumu uz trīs gadiem ievēlē”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Aizstāt 26. panta pirmajā daļā un 27. pantā pirmajā daļā vārdus „divus pilnvaru termiņus” ar vārdiem „sešus gadus”.

Atbalstīts

Atbalstīts

26.pants. Padomes priekšsēdētājs

(1) Padomes locekļi no sava vidus, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu uz trīs gadiem ievēlē Padomes priekšsēdētāju. Viena un tā pati persona var ieņemt Padomes priekšsēdētāja amatu ne vairāk kā sešus gadus pēc kārtas.

(2) Padomes priekšsēdētājs:

1) organizē un vada Padomes darbu;

2) sasauc un vada Padomes sēdes;

3) pieņem darbā un atbrīvo no darba Padomes sekretāru;

4) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Padomi.

27.pants. Padomes priekšsēdētāja vietnieks

(1) Padomes locekļi no sava vidus, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu uz trīs gadiem ievēlē Padomes priekšsēdētāja vietnieku. Viena un tā pati persona var ieņemt Padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu ne vairāk kā sešus gadus pēc kārtas.

(2) Padomes priekšsēdētāja vietnieks Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā izpilda šā likuma 26.panta otrajā daļā noteiktās funkcijas.

28.pants. Padomes sēžu sasaukšana un lēmumu pieņemšana

(1) Padome savas darbības noteikšanai izstrādā un apstiprina iekšējās kārtības noteikumus. Iekšējās kārtības noteikumi paredz Padomes kārtējo sēžu sasaukšanas laiku un kārtību.

(2) Padomes ārkārtas sēdi sasauc, ja to pieprasa Padomes priekšsēdētājs vai vismaz četri Padomes locekļi.

(3) Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz četri Padomes locekļi, un lēmumu pieņem, ja par to nobalso ne mazāk kā četri Padomes locekļi.

(4) Padomes sēdes pieņemtie lēmumi un Padomes sagatavotie ziņojumi ir publiski pieejami.

skatīt 40.lpp. (priekšlikums Nr.77)

29.pants. Padomes darba nodrošināšana

(1) Padomes sekretariātu nodrošina Finanšu ministrija.

(2) Padomes sekretārs:

1) kārto Padomes lietvedību;

2) pēc Padomes priekšsēdētāja norādījumiem sagatavo Padomes sēdes darba kārtību un ne vēlāk kā piecas dienas pirms Padomes sēdes nosūta to Padomes locekļiem vienlaikus ar informāciju par sēdes norises vietu, laiku un sēdē izskatāmajiem jautājumiem;

3) protokolē Padomes sēdes un nosūta to protokolus Padomes locekļiem.

66

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt likumprojekta 29. panta otro daļu.

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšliku-mā Nr.77

(3) Padomes locekļu un Padomes sekretāra atlīdzību (mēneša amatalgu, piemaksas, sociālās garantijas u.c.) nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma prasībām. Padomes sekretārs saņem pilnas darba slodzes atalgojumu, un Padomes locekļi saņem nostrādātajam laikam proporcionālu atalgojumu.

67

68

Deputāte Z.Kalniņa-Lukaševica

Likumprojekta 2.lasījumā atbalstītajā 29.panta trešajā daļā:

 izteikt otro teikumu šādā redakcijā:

„Padomes locekļi saņem nostrādātajam laikam proporcionālu atalgojumu.”;

Deputāte Z.Kalniņa-Lukaševica

papildināt daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

„Padomes priekšsēdētājs un Padomes sekretārs saņem pilnas darba slodzes atalgojumu.”.

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšliku-mā Nr.77

Neatbalstīts

(4) Finanšu ministrija atsevišķā Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā plāno Padomes darba nodrošināšanai nepieciešamos izdevumus, paredzot:

1) atlīdzību Padomes locekļiem saskaņā ar šā panta trešo daļu vismaz par sešām Padomes sēdēm gadā;

2) atlīdzību Padomes sekretāram;

3) atlīdzību Padomes piesaistītajiem ekspertiem — ne mazāk kā 50 procentu apmērā no Padomes locekļu un Padomes sekretāra atalgojuma fonda;

4) transporta izdevumus Padomes locekļiem nokļūšanai vismaz uz sešām Padomes sēdēm gadā;

5) Padomes darbības tehniskajam nodrošinājumam nepieciešamos izdevumus.

69

Deputāte Z.Kalniņa-Lukaševica

Izteikt likumprojekta 2.lasījumā atbalstītās 29.panta ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

„2) atlīdzību Padomes priekšsēdētājam un Padomes sekretāram;”.

Neatbalstīts

30.pants. Padomes funkcijas

70

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta 30. panta nosaukumu šādā redakcijā:

„Padomes kompetence”.

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšliku-mā Nr.77

(1) Padome uzrauga šajā likumā noteikto fiskālo nosacījumu ievērošanu ietvara likuma projekta un valsts budžeta likuma projekta sagatavošanā, šo likumu izpildē un grozījumu sagatavošanā.

(2) Padome pārbauda bilances nosacījuma un izdevumu pieauguma nosacījuma piemērošanas pareizību, tai skaitā veicot neatkarīgu potenciālā iekšzemes kopprodukta un nominālā iekšzemes kopprodukta novērtējumu un strukturālās bilances aprēķinu.

(3) Padome novērtē un analīzē valsts fiskālās politikas ilgtspēju.

(4) Padome uzrauga šā likuma nosacījumu ievērošanu gadskārtējā valsts budžeta likuma izpildē, pašvaldību konsolidētā budžeta un atvasinātu publisku personu budžetu summāro fiskālo rādītāju atbilstību prognozētajām vērtībām.

(5) Padome sagatavo viedokli par to, cik liela atkāpe no bilances nosacījuma pieļaujama smagas ekonomiskās lejupslīdes laikā (12.panta pirmās daļas 3.punkts).

 (6) Padome sagatavo atzinumu  par produktīvu valsts mēroga publisko investīciju projekta rezultāta ietekmi uz valsts tautsaimniecību (12.panta pirmās daļas 4.punkts).

(7) Padome sagatavo viedokli par fiskālā nodrošinājuma rezerves apjoma atbilstību valstī pastāvošajiem fiskālajiem riskiem (16.panta piektā daļa).

 (8) Padome sagatavo fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu un neatbilstības ziņojumu (32.pants).

71

Juridiskais birojs

Papildināt 30.panta astoto daļu pēc vārda ‘’un’’ ar vārdiem ‘’ja nepieciešams’’.

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšliku-mā Nr.77

(9) Padome sagatavo viedokli citos fiskālās politikas un makroekonomiskās attīstības jautājumos, ja atzīst tos par būtiskiem šā likuma normu ievērošanai.

31.pants. Padomes tiesības

72

Juridiskais birojs

Ierosinām pievienot likumprojekta līdzšinējo 31. pantu likumprojekta 30. pantam kā atsevišķas daļas.

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšliku-mā Nr.77

(1) Padomei ir šādas tiesības:

1) atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī ārvalstu institūcijām;

2) pieprasīt un saņemt no valsts institūcijām Padomes uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;

3) sniegt Finanšu ministrijai un Ministru kabinetam ieteikumus jautājumos par ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādi;

4) uzaicināt ekspertus un citus speciālistus piedalīties un sniegt informāciju Padomes sēdēs;

73

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 31. panta pirmās daļas 4.punktā vārdu ‘’informāciju’’ ar vārdu ‘’viedokli’’.

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšliku-mā Nr.77

5) sniegt ierosinājumus par nepieciešamajiem grozījumiem ar valsts fiskālo disciplīnu saistītos normatīvajos aktos.

(2) Padomes priekšsēdētājam vai viņa pilnvarotam Padomes loceklim ir tiesības Padomes kompetences ietvaros sniegt informāciju un viedokļus plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.

74

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt likumprojekta 31. panta otro daļu.

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšliku-mā Nr.77

(3) Ja Padomes loceklim par kādu Padomes ziņojumos ietverto jautājumu ir atšķirīgs viedoklis, viņam ir tiesības to pievienot ziņojumam.

32.pants. Padomes ziņojumi

(1) Padome līdz katra gada 30.aprīlim sagatavo fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu. Ziņojums tiek pievienots ietvara likuma projektam un iesniegts Saeimai. Ziņojumu publisko Finanšu ministrijas mājaslapā internetā.

75

Juridiskais birojs

Ierosinām papildināt likumprojekta 32. panta pirmo daļu pēc vārda ‘’publisko’’ ar vārdu ‘’arī’’.

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšliku-mā Nr.77

(2) Ja tiek atklāti šā likuma pārkāpumi, Padome sagatavo neatbilstības ziņojumu, kurā ietver rekomendācijas neatbilstību novēršanai. Neatbilstības ziņojumu sagatavo nekavējoties pēc neatbilstības konstatēšanas, iesniedz Ministru kabinetam un par ietvara likuma pieņemšanu atbildīgajai Saeimas komisijai, kā arī publisko Finanšu ministrijas mājaslapā internetā.

76

Deputāte Z.Kalniņa-Lukaševica

Izteikt likumprojekta 2.lasījumā atbalstītās 32.panta otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

„Neatbilstības ziņojumu sagatavo un pievieno ietvara likuma projektam nekavējoties pēc neatbilstības konstatēšanas, iesniedz Ministru kabinetam un Saeimai, kā arī publisko Finanšu ministrijas mājas lapā internetā.”.

Daļēji atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšliku-mā Nr.77

77

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt līdzšinējos 28., 29., 30., 31. un 32.pantus šādā redakcijā:

„28.pants. Padomes kompetence

(1) Padome uzrauga šajā likumā noteikto fiskālo nosacījumu ievērošanu ietvara likuma projekta un valsts budžeta likuma projekta sagatavošanā, šo likumu izpildē un grozījumu sagatavošanā.

(2) Padome pārbauda bilances nosacījuma un izdevumu pieauguma nosacījuma piemērošanas pareizību, tai skaitā veicot neatkarīgu potenciālā iekšzemes kopprodukta un nominālā iekšzemes kopprodukta novērtējumu un strukturālās bilances aprēķinu.

(3) Padome uzrauga šā likuma nosacījumu ievērošanu gadskārtējā valsts budžeta likuma izpildē, pašvaldību konsolidētā budžeta un atvasinātu publisku personu budžetu summāro fiskālo rādītāju atbilstību prognozētajām vērtībām.

(4) Padome sagatavo viedokli par to, cik liela atkāpe no bilances nosacījuma pieļaujama ekonomikas nopietnas lejupslīdes laikā (12.panta pirmās daļas 3.punkts).

 (5) Padome sagatavo viedokli par fiskālā nodrošinājuma rezerves apjoma atbilstību valstī pastāvošajiem fiskālajiem riskiem (16.panta ceturtā daļa).

(6) Padome sagatavo fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu un, ja nepieciešams, neatbilstības ziņojumu (29.pants).

(7) Padome sagatavo un iesniedz Saeimai un Ministru Kabinetam viedokli citos fiskālās politikas un makroekonomiskās attīstības jautājumos, ja atzīst tos par būtiskiem šā likuma normu ievērošanai.

 (8) Lai sagatavotu šajā likumā noteiktos ziņojumus, Padome novērtē un analīzē valsts fiskālās politikas ilgtspēju.

 (9) Padomei ir šādas tiesības:

1) atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī ārvalstu institūcijām;

2) pieprasīt un saņemt no valsts institūcijām Padomes uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;

3) sniegt Finanšu ministrijai un Ministru kabinetam ieteikumus jautājumos par ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādi;

4) uzaicināt ekspertus un citus speciālistus piedalīties un sniegt viedokli Padomes sēdēs;

5) sniegt Ministru Kabinetam ierosinājumus par nepieciešamajiem grozījumiem ar valsts fiskālo disciplīnu saistītos normatīvajos aktos.

 (10) Ja Padomes loceklim par kādu Padomes ziņojumos ietverto jautājumu ir atšķirīgs viedoklis, viņam ir tiesības 5 darba dienu laikā to pievienot ziņojumam.

29.pants. Padomes ziņojumi

(1) Padome līdz Ietvara likuma projekta iesniegšanai Saeimā sagatavo fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu. Ziņojums tiek pievienots ietvara likuma projektam un iesniegts Saeimai. Ziņojumu publisko arī Finanšu ministrijas mājaslapā internetā.

 (2) Ja Padome atklāj, vai tai kļūst zināmi šā likuma pārkāpumi, Padome sagatavo neatbilstības ziņojumu, kurā ietver rekomendācijas neatbilstību novēršanai. Neatbilstības ziņojumu sagatavo nekavējoties pēc neatbilstības konstatēšanas, iesniedz Ministru kabinetam un Saeimai, kā arī publisko Finanšu ministrijas mājaslapā internetā.

30.pants. Padomes sēžu sasaukšana un lēmumu pieņemšana

(1) Padome savas darbības noteikšanai izstrādā un apstiprina iekšējās kārtības noteikumus. Iekšējās kārtības noteikumi paredz Padomes kārtējo sēžu sasaukšanas laiku un kārtību.

(2) Padomes ārkārtas sēdi sasauc, ja to pieprasa Padomes priekšsēdētājs vai vismaz četri Padomes locekļi.

(3) Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz četri Padomes locekļi, un lēmumu pieņem, ja par to nobalso ne mazāk kā četri Padomes locekļi.

(4) Padomes sēdes pieņemtie lēmumi un Padomes sagatavotie ziņojumi ir publiski pieejami.

31.pants. Padomes darba nodrošināšana

(1) Padomes sekretāra funkcijas un darba pienākumus nosaka Padome.

(2) Padomes darbību tehniski nodrošina Finanšu ministrija.

(3) Padomes locekļi saņem atlīdzību atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam proporcionāli nostrādātajam laikam. Padomes locekļu stundas algas likmi nosaka, Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos latos, piemērojot koeficientu 0,056. Izmaksājamās atlīdzības apmērs mēnesī nepārsniedz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta 6³.daļā noteikto apmēru.

(4) Padomes piesaistītajiem ekspertiem atlīdzību nosaka  proporcionāli nostrādātajam laikam atbilstoši vidējai darba tirgus cenai par līdzvērtīga darba veikšanu.

(5) Padomes sekretāra atlīdzību nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam. Padomes sekretārs Padomē ir nodarbināts normālā darba laika ietvaros.

(6) Finanšu ministrija atsevišķā Finanšu ministrijas budžeta programmā/apakšprogrammā plāno Padomes darba nodrošināšanai nepieciešamos izdevumus, paredzot:

1) atlīdzību Padomes locekļiem saskaņā ar šā panta trešo daļu vismaz par sešām Padomes sēdēm gadā, tai skaitā vismaz 8 stundas par gatavošanos katrai padomes sēdei;

2) atlīdzību Padomes sekretāram;

3) atlīdzību Padomes piesaistītajiem ekspertiem — ne mazāk kā 50 procentu apmērā no Padomes locekļu un Padomes sekretāra atalgojuma fonda;

4) transporta izdevumu un izdevumu par naktsmītni atlīdzināšanu Padomes locekļiem saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta 6³.daļu, ievērojot šādus nosacījumus:

a) ja izmanto gaisa transporta līdzekli - kompensējamo izdevumu apmērs nepārsniedz izmaksas par braucienu ekonomiskajā klasē;

b) kompensācija par naktsmītni ne vairāk par trīs naktīm apmērā, kas nepārsniedz 70 LVL par vienu nakti.

5) Padomes darbības tehniskajam nodrošinājumam nepieciešamos izdevumus.”

Atbalstīts

28.pants. Padomes kompetence

(1) Padome uzrauga šajā likumā noteikto fiskālo nosacījumu ievērošanu ietvara likuma projekta un valsts budžeta likuma projekta sagatavošanā, šo likumu izpildē un grozījumu sagatavošanā.

(2) Padome pārbauda bilances nosacījuma un izdevumu pieauguma nosacījuma piemērošanas pareizību, tai skaitā veicot neatkarīgu potenciālā iekšzemes kopprodukta un nominālā iekšzemes kopprodukta novērtējumu un strukturālās bilances aprēķinu.

(3) Padome uzrauga šā likuma nosacījumu ievērošanu gadskārtējā valsts budžeta likuma izpildē, pašvaldību konsolidētā budžeta un atvasinātu publisku personu budžetu summāro fiskālo rādītāju atbilstību prognozētajām vērtībām.

(4) Padome sagatavo viedokli par to, cik liela atkāpe no bilances nosacījuma pieļaujama ekonomikas nopietnas lejupslīdes laikā (12.panta pirmās daļas 3.punkts).

 (5) Padome sagatavo viedokli par fiskālā nodrošinājuma rezerves apjoma atbilstību valstī pastāvošajiem fiskālajiem riskiem (16.panta ceturtā daļa).

(6) Padome sagatavo fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu un, ja nepieciešams, neatbilstības ziņojumu (29.pants).

(7) Padome sagatavo un iesniedz Saeimai un Ministru Kabinetam viedokli citos fiskālās politikas un makroekonomiskās attīstības jautājumos, ja atzīst tos par būtiskiem šā likuma normu ievērošanai.

(8) Lai sagatavotu šajā likumā noteiktos ziņojumus, Padome novērtē un analīzē valsts fiskālās politikas ilgtspēju.

(9) Padomei ir šādas tiesības:

1) atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī ārvalstu institūcijām;

2) pieprasīt un saņemt no valsts institūcijām Padomes uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;

3) sniegt Finanšu ministrijai un Ministru kabinetam ieteikumus jautājumos par ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādi;

4) uzaicināt ekspertus un citus speciālistus piedalīties un sniegt viedokli Padomes sēdēs;

5) sniegt Ministru Kabinetam ierosinājumus par nepieciešamajiem grozījumiem ar valsts fiskālo disciplīnu saistītos normatīvajos aktos.

 (10) Ja Padomes loceklim par kādu Padomes ziņojumos ietverto jautājumu ir atšķirīgs viedoklis, viņam ir tiesības 5 darba dienu laikā to pievienot ziņojumam.

29.pants. Padomes ziņojumi

(1) Padome līdz Ietvara likuma projekta iesniegšanai Saeimā sagatavo fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu. Ziņojums tiek pievienots ietvara likuma projektam un iesniegts Saeimai. Ziņojumu publisko arī Finanšu ministrijas mājaslapā internetā.

 (2) Ja Padome atklāj, vai tai kļūst zināmi šā likuma pārkāpumi, Padome sagatavo neatbilstības ziņojumu, kurā ietver rekomendācijas neatbilstību novēršanai. Neatbilstības ziņojumu sagatavo nekavējoties pēc neatbilstības konstatēšanas, iesniedz Ministru kabinetam un Saeimai, kā arī publisko Finanšu ministrijas mājaslapā internetā.

30.pants. Padomes sēžu sasaukšana un lēmumu pieņemšana

(1) Padome savas darbības noteikšanai izstrādā un apstiprina iekšējās kārtības noteikumus. Iekšējās kārtības noteikumi paredz Padomes kārtējo sēžu sasaukšanas laiku un kārtību.

(2) Padomes ārkārtas sēdi sasauc, ja to pieprasa Padomes priekšsēdētājs vai vismaz četri Padomes locekļi.

(3) Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz četri Padomes locekļi, un lēmumu pieņem, ja par to nobalso ne mazāk kā četri Padomes locekļi.

(4) Padomes sēdes pieņemtie lēmumi un Padomes sagatavotie ziņojumi ir publiski pieejami.

31.pants. Padomes darba nodrošināšana

(1) Padomes sekretāra funkcijas un darba pienākumus nosaka Padome.

(2) Padomes darbību tehniski nodrošina Finanšu ministrija.

(3) Padomes locekļi saņem atlīdzību atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam proporcionāli nostrādātajam laikam. Padomes locekļu stundas algas likmi nosaka, Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētajam valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos latos, piemērojot koeficientu 0,056. Izmaksājamās atlīdzības apmērs mēnesī nepārsniedz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta 6³.daļā noteikto apmēru.

(4) Padomes piesaistītajiem ekspertiem atlīdzību nosaka  proporcionāli nostrādātajam laikam atbilstoši vidējai darba tirgus cenai par līdzvērtīga darba veikšanu.

(5) Padomes sekretāra atlīdzību nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam. Padomes sekretārs Padomē ir nodarbināts normālā darba laika ietvaros.

(6) Finanšu ministrija atsevišķā Finanšu ministrijas budžeta programmā/apakšprogrammā plāno Padomes darba nodrošināšanai nepieciešamos izdevumus, paredzot:

1) atlīdzību Padomes locekļiem saskaņā ar šā panta trešo daļu vismaz par sešām Padomes sēdēm gadā, tai skaitā vismaz 8 stundas par gatavošanos katrai padomes sēdei;

2) atlīdzību Padomes sekretāram;

3) atlīdzību Padomes piesaistītajiem ekspertiem — ne mazāk kā 50 procentu apmērā no Padomes locekļu un Padomes sekretāra atalgojuma fonda;

4) transporta izdevumu un izdevumu par naktsmītni atlīdzināšanu Padomes locekļiem saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta 6³.daļu, ievērojot šādus nosacījumus:

a) ja izmanto gaisa transporta līdzekli - kompensējamo izdevumu apmērs nepārsniedz izmaksas par braucienu ekonomiskajā klasē;

b) kompensācija par naktsmītni ne vairāk par trīs naktīm apmērā, kas nepārsniedz 70 LVL par vienu nakti.

5) Padomes darbības tehniskajam nodrošinājumam nepieciešamos izdevumus.

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 10.panta nosacījumu sāk piemērot no brīža, kad iepriekšējā gada plānotā vai faktiskā vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance ir lielāka par -0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta faktiskajās cenās. Līdz šā nosacījuma izpildei vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance tiek plānota vismaz par 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta faktiskajās cenās augstāka nekā iepriekšējā gada plānotā vai faktiskā vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance. Ja saskaņā ar starptautisku līgumu, kuram Latvija pievienojusies, tiek noteikts cits vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances pieauguma temps, 0,5 procentu pieauguma vietā tiek piemērots starptautiskajā līgumā noteiktais pieauguma temps.

2. Sagatavojot 2014.—2016.gada ietvara likuma projektu:

1) fiskālo risku deklarācija tam netiek pievienota;

2) fiskālā nodrošinājuma rezerve tiek noteikta kā 0,1 procents no iekšzemes kopprodukta;

3) koriģētie maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi perioda pirmajam, otrajam un trešajam gadam tiek noteikti saskaņā ar šā likuma 15.pantu;

4) šā likuma 18.panta sestās daļas nosacījums netiek piemērots. Valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus katram perioda gadam nosaka prognozējamo valsts parāda apkalpošanas izdevumu apjomā;

5) šā likuma 18.panta devītās daļas nosacījums netiek piemērots. Ar siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību tirdzniecību saistīto finanšu instrumenta projektu un pasākumu izlīdzināto izdevumu apjomu katram perioda gadam nosaka šo projektu un pasākumu prognozējamo izdevumu apjomā.

3. Uz 2014.gada fiskālajiem riskiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības pašu resursu palielināšanu, norēķiniem ar Eiropas Savienību, starptautisko tiesu un Satversmes tiesas spriedumu izpildi, attiecināmi šā likuma nosacījumi, kas piemērojami fiskālo risku deklarācijā iekļautajiem kvantificējamiem riskiem.

4. Padome darbu sāk 2014.gada 1.janvārī.

5. Lai nodrošinātu šā likuma 23.panta otrajā daļā nostiprināto rotācijas principu, Saeima, ievēlot Padomi pirmo reizi, trīs tās locekļus — šā likuma 22.panta pirmās daļas 1.punktā minētos pārstāvjus — ievēlē uz sešiem gadiem, bet šā likuma 22.panta pirmās daļas 2.punktā minētos pārstāvjus — uz trim gadiem.

78

79

80

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt pārejas noteikumu 1. punktā vārdus ‘’Ja saskaņā ar starptautisku līgumu, kuram Latvija pievienojusies’’ ar vārdiem ‘’Ja starptautiskajā līgumā, ko apstiprinājusi Saeima’’.

Juridiskais birojs

 Ierosinām izslēgt pārejas noteikumu 5. punktā vārdus ‘’Lai nodrošinātu šā likuma 23. panta otrajā daļā nostiprināto rotācijas principu’’.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt pārejas noteikumus šādā redakcijā:

„Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 10.panta nosacījumu sāk piemērot no brīža, kad iepriekšējā gada plānotā vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance ir lielāka par -1,0 procentu no iekšzemes kopprodukta faktiskajās cenās. Līdz šā nosacījuma izpildei vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance tiek plānota vismaz par 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta faktiskajās cenās augstāka nekā iepriekšējā gada plānotā vai faktiskā vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance. Ja starptautiskajā līgumā, ko apstiprinājusi Saeima, tiek noteikts cits vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances pieauguma temps, 0,5 procentu pieauguma vietā tiek piemērots starptautiskajā līgumā noteiktais pieauguma temps.

2. Sagatavojot 2014.–2016.gada ietvara likuma projektu:

1) fiskālo risku deklarācija tam netiek pievienota;

2) koriģētie maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi perioda pirmajam un otrajam gadam tiek noteikti saskaņā ar šā likuma 15.pantu un ievērojot pārejas noteikumu 1.punktu.

3. Fiskālā nodrošinājuma rezerve 2014. un 2015. gadam netiek noteikta. Fiskālā nodrošinājuma rezerve 2016.gadam tiek noteikta kā 0,1 procents no iekšzemes kopprodukta.

4. Uz 16.panta piektajā daļā noteiktajiem fiskālajiem riskiem 2014.gadā, attiecināmi šā likuma nosacījumi, kas piemērojami fiskālo risku deklarācijā iekļautajiem kvantificējamiem riskiem.

5. Izdevumu izlīdzināšanu valsts parāda apkalpošanas izdevumiem sāk piemērot no 2017.gada.

6. Izdevumu izlīdzināšanu Eiropas Savienības struktūrfondu, Kohēzijas fonda, Kopējās lauksaimniecības politikas un Kopējās zivsaimniecības politikas projektu un pasākumu izdevumiem sāk piemērot no 2016.gada.

7. 11.pantā minēto faktiskās vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances un minimālās plānojamās vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances starpību sāk aprēķināt par 2013.gadu un pirmo aprēķinu Finanšu ministrija veic līdz 2014.gada 1.decembrim.

8. Padome darbu sāk 2014.gada 1.janvārī.

9. Saeima, ievēlot Padomi pirmo reizi, trīs tās locekļus – šā likuma 22.panta pirmās daļas 1.punktā minētos pārstāvjus – ievēlē uz sešiem gadiem, bet šā likuma 22.panta pirmās daļas 2.punktā minētos pārstāvjus – uz trim gadiem.”

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšliku-mā Nr.80

Atbalstīts.

Iekļauts komisijas priekšliku-mā Nr.80

Atbalstīts

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 10.panta nosacījumu sāk piemērot no brīža, kad iepriekšējā gada plānotā vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance ir lielāka par -1,0 procentu no iekšzemes kopprodukta faktiskajās cenās. Līdz šā nosacījuma izpildei vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance tiek plānota vismaz par 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta faktiskajās cenās augstāka nekā iepriekšējā gada plānotā vai faktiskā vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance. Ja starptautiskajā līgumā, ko apstiprinājusi Saeima, tiek noteikts cits vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances pieauguma temps, 0,5 procentu pieauguma vietā tiek piemērots starptautiskajā līgumā noteiktais pieauguma temps.

2. Sagatavojot 2014.–2016.gada ietvara likuma projektu:

1) fiskālo risku deklarācija tam netiek pievienota;

2) koriģētie maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi perioda pirmajam un otrajam gadam tiek noteikti saskaņā ar šā likuma 15.pantu un ievērojot pārejas noteikumu 1.punktu.

3. Fiskālā nodrošinājuma rezerve 2014. un 2015. gadam netiek noteikta. Fiskālā nodrošinājuma rezerve 2016.gadam tiek noteikta kā 0,1 procents no iekšzemes kopprodukta.

4. Uz 16.panta piektajā daļā noteiktajiem fiskālajiem riskiem 2014.gadā, attiecināmi šā likuma nosacījumi, kas piemērojami fiskālo risku deklarācijā iekļautajiem kvantificējamiem riskiem.

5. Izdevumu izlīdzināšanu valsts parāda apkalpošanas izdevumiem sāk piemērot no 2017.gada.

6. Izdevumu izlīdzināšanu Eiropas Savienības struktūrfondu, Kohēzijas fonda, Kopējās lauksaimniecības politikas un Kopējās zivsaimniecības politikas projektu un pasākumu izdevumiem sāk piemērot no 2016.gada.

7. 11.pantā minēto faktiskās vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances un minimālās plānojamās vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances starpību sāk aprēķināt par 2013.gadu un pirmo aprēķinu Finanšu ministrija veic līdz 2014.gada 1.decembrim.

8. Padome darbu sāk 2014.gada 1.janvārī.

9. Saeima, ievēlot Padomi pirmo reizi, trīs tās locekļus – šā likuma 22.panta pirmās daļas 1.punktā minētos pārstāvjus – ievēlē uz sešiem gadiem, bet šā likuma 22.panta pirmās daļas 2.punktā minētos pārstāvjus – uz trim gadiem.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Savienības Padomes 2011.gada 8.novembra direktīvas Nr.2011/85 par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Savienības Padomes 2011.gada 8.novembra direktīvas Nr.2011/85 par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām.