Priekšlikumu tabula

2012.gada 13.decembris

Nr.9/2 – 2 – – 11/12

Saeimas Prezidijam

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā likumprojekta „Fiskālās disciplīnas likums” (Nr.137/Lp11) izskatīšanu 2.lasījumā.

Pielikumā: komisijas apkopotie priekšlikumi uz lpp.

Ar cieņu,

komisijas priekšsēdētājs J.Reirs

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Likumprojekts otrajam lasījumam

Fiskālās disciplīnas likums

(Nr.137/Lp11)

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

Priekšlikumi

(93)

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valsts valodas speciālistu labojumiem)

Deputāti V.Dombrovskis, Z.Kalniņa-Lukaševica

Apvienot 1.-4.pantu jaunā nodaļā:

„I nodaļa

Vispārīgie noteikumi”.

Atbalstīts

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likuma mērķis

(1) Fiskālās disciplīnas likuma mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu valsts attīstību, makroekonomisko stabilitāti un samazināt tautsaimniecības ievainojamību ārējo satricinājumu rezultātā.

(2) Šis likums nosaka fiskālās politikas veidošanas principus, tās plānošanas un realizēšanas instrumentus un fiskālos nosacījumus.

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta 1. pantu šādā redakcijā:

„1. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis, nosakot tādus fiskālās politikas principus un nosacījumus, kas vērsti uz ekonomiskā ciklā sabalansētu budžetu, ir sekmēt ilgtspējīgu valsts attīstību, makroekonomisko stabilitāti un samazināt tautsaimniecības ievainojamību ārējo faktoru ietekmes rezultātā.”

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 1. panta tekstu šādā redakcijā:

„Šā likuma mērķis ir noteikt tādus fiskālās politikas principus un nosacījumus, kas nodrošina ekonomikas ciklā sabalansētu budžetu, un tādējādi sekmēt ilgtspējīgu valsts attīstību, makroekonomisko stabilitāti un samazināt ārējo faktoru negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšliku-mā nr.3

Atbalstīts

1. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt tādus fiskālās politikas principus un nosacījumus, kas nodrošina ekonomikas ciklā sabalansētu budžetu, un tādējādi sekmēt ilgtspējīgu valsts attīstību, makroekonomisko stabilitāti un samazināt ārējo faktoru negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību.

2. pants. Likuma darbības joma

Likums attiecas uz valsts un pašvaldību budžeta iestādēm, budžeta nefinansētām iestādēm, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām, kā arī nosaka fiskālās politikas principus, kas jāievēro arī citām vispārējās valdības sektorā atbilstoši Eiropas Savienībā piemērotajai metodoloģijai iekļaujamām institūcijām.

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likuma 2. pantu šādā redakcijā:

„2. pants. Likuma darbības joma

(1) Šis likums nosaka fiskālās politikas principus, tās plānošanas un īstenošanas instrumentus un fiskālos nosacījumus, kas ievērojami vidēja termiņa budžeta ietvara likuma un gadskārtējā valsts budžeta likuma un to grozījumu sagatavošanā un izpildē.

(2) Likums attiecas uz valsts un pašvaldību budžeta iestādēm, budžeta nefinansētām iestādēm, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām. Ar šo likumu noteiktie fiskālās politikas principi ir attiecināmi arī uz citām vispārējās valdības sektorā (Eiropas Padomes regulas nr. 2223/96 ‘’Par nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā’’ pielikuma A 2.70 punkta izpratnē) iekļaujamām institūcijām.”

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 2. pantu šādā redakcijā:

„2. pants. Likuma darbības joma

(1) Šis likums nosaka fiskālās politikas principus, tās plānošanas un īstenošanas instrumentus, fiskālās disciplīnas ievērošanas uzraudzību, kā arī paredz fiskālos nosacījumus, kas ievērojami vidēja termiņa budžeta ietvara likuma un gadskārtējā valsts budžeta likuma, un to grozījumu sagatavošanā un izpildē.

(2) Likums attiecas uz valsts un pašvaldību budžeta iestādēm, budžeta nefinansētām iestādēm un no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām. Ar šo likumu noteiktie fiskālās politikas principi attiecināmi arī uz citām vispārējās valdības sektorā (Eiropas Padomes regulas Nr.2223/96 “Par nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā” A pielikuma 2.70.punkta izpratnē) iekļaujamām institūcijām.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšliku-mā nr.5

Atbalstīts

2. pants. Likuma darbības joma

3. pants. Fiskālā politika

Fiskālā politika ir principu un lēmumu komplekss, kas nosaka ieņēmumu un izdevumu politiku, realizējot valsts lomu ienākumu un izdevumu pārdalē.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 3. pantu šādā redakcijā:

„3. pants. Fiskālā politika

Fiskālā politika ir principu un lēmumu kopums, kas nosaka valsts funkcijas ienākumu un izdevumu pārdalē.”

Atbalstīts

3. pants. Fiskālā politika

Fiskālā politika ir principu un lēmumu kopums, kas nosaka valsts funkcijas ienākumu un izdevumu pārdalē.

4. pants. Fiskālās politikas principi

Fiskālās politikas īstenošanā tiek ievēroti šādi principi:

1) taupības princips – fiskālā politika īstenojama lietderīgi un efektīvi izlietojot pieejamos resursus.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 4.panta 1. punktu šādā redakcijā:

„1) taupības princips – pieejamie resursi izmantojami lietderīgi un efektīvi,”

Atbalstīts

4. pants. Fiskālās politikas principi

Fiskālās politikas īstenošanā tiek ievēroti šādi principi:

1) taupības princips – pieejamie resursi izmantojami lietderīgi un efektīvi;

2) uzkrājuma veidošanas princips – īstenojama tāda fiskālā politika, kurā, ja to atļauj ekonomiskā situācija, budžets tiek plānots un realizēts ar pārpalikumu, kas ļauj segt nākotnes saistības ekonomiskās situācijas pasliktināšanās vai budžeta neizpildes gadījumā.

Juridiskais birojs

Ierosinām aizstāt likumprojekta 4. panta 2. punktā vārdu ‘’realizēts’’ ar vārdu ‘’pildīts’’.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 4.panta 2. punktu šādā redakcijā:

„2) uzkrājuma veidošanas princips — ja to ļauj ekonomiskā situācija, budžets tiek plānots un izpildīts ar pārpalikumu, kas savukārt ļauj segt nākotnes saistības ekonomiskās situācijas pasliktināšanās vai budžeta neizpildes gadījumā,”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšliku-mā nr.9

Atbalstīts

2) uzkrājuma veidošanas princips — ja to ļauj ekonomiskā situācija, budžets tiek plānots un izpildīts ar pārpalikumu, kas savukārt ļauj segt nākotnes saistības ekonomiskās situācijas pasliktināšanās vai budžeta neizpildes gadījumā;

3) pretcikliskas fiskālās politikas princips – īstenojama pretcikliska fiskālā politika, kas darbojas pretēji ekonomikas cikla tendencēm, ekonomikas cikla augšupejas fāzē tiek realizēta ierobežojoša fiskālā politika, savukārt ekonomikas cikla lejupslīdes fāzē – stimulējoša fiskālā politika.

4) stabilitātes princips – tiek īstenota fiskālā politika, kas ir paredzama un pēctecīga vidējā termiņā un veicina ekonomikas attīstību un finanšu stabilitāti.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 4.panta 3. un 4. punktu šādā redakcijā:

„3) pretcikliskas fiskālās politikas princips — tāda fiskālā politika, kas darbojas pretēji ekonomikas cikla tendencēm, proti, ekonomikas cikla augšupejas fāzē tiek realizēta ierobežojoša, bet lejupslīdes fāzē — stimulējoša fiskālā politika;

4) stabilitātes princips — fiskālā politika veicina ekonomikas attīstību un finanšu stabilitāti, ir paredzama un pēctecīga vidējā termiņā;”

Atbalstīts

3) pretcikliskas fiskālās politikas princips — tāda fiskālā politika, kas darbojas pretēji ekonomikas cikla tendencēm, proti, ekonomikas cikla augšupejas fāzē tiek realizēta ierobežojoša, bet lejupslīdes fāzē — stimulējoša fiskālā politika;

4) stabilitātes princips — fiskālā politika veicina ekonomikas attīstību un finanšu stabilitāti, ir paredzama un pēctecīga vidējā termiņā;

5) ilgtspējīgas fiskālās politikas princips – tiek īstenota fiskālā politika, kas vērsta uz tāda vispārējās valdības parāda līmeņa uzturēšanu, kas neuzliek nesamērīgu slogu ekonomikai, bet veicina tās attīstību ilgtermiņā.

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta 4. panta 5. punktu šādā redakcijā:

‘’5) ilgtspējīgas fiskālās politikas princips – tiek īstenota fiskālā politika, kas vērsta uz tāda vispārējās valdības parāda (Līguma par Eiropas Savienības darbību 12. protokola 2. panta izpratnē) apjoma uzturēšanu, kas neuzliek nesamērīgu slogu ekonomikai, bet veicina tās attīstību ilgtermiņā.’’.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 4. panta 5. punktu šādā redakcijā:

„5) ilgtspējīgas fiskālās politikas princips — fiskālās politikas mērķis ir nodrošināt, lai vispārējās valdības parāda (Līguma par Eiropas Savienības darbību 12.protokola 2.panta izpratnē) apjoms neuzliek nesamērīgu slogu ekonomikai, bet veicina tās attīstību ilgtermiņā;”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšliku-mā nr.12

Atbalstīts

5) ilgtspējīgas fiskālās politikas princips — fiskālās politikas mērķis ir nodrošināt, lai vispārējās valdības parāda (Līguma par Eiropas Savienības darbību 12.protokola 2.panta izpratnē) apjoms neuzliek nesamērīgu slogu ekonomikai, bet veicina tās attīstību ilgtermiņā;

6) fiskālā taisnīguma princips – tiek īstenota fiskālā politika, kas ņem vērā finansiālo ietekmi uz sabiedrību gan šobrīd, gan nākamajās paaudzēs.

7) atklātuma princips – tiek nodrošināta publiski pieejama informācija par fiskālās politikas mērķiem, to sasniegšanas metodēm un rezultātiem.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 4. panta 6. un 7. punktu šādā redakcijā:

„6) fiskālā taisnīguma princips — fiskālajā politikā tiek ņemta vērā tās finansiālā ietekme uz sabiedrību gan šobrīd, gan nākamajās paaudzēs;

7) atklātuma princips — tiek nodrošināta publiski pieejama informācija par fiskālās politikas mērķiem, to sasniegšanas metodēm un rezultātiem;”

Atbalstīts

6) fiskālā taisnīguma princips — fiskālajā politikā tiek ņemta vērā tās finansiālā ietekme uz sabiedrību gan šobrīd, gan nākamajās paaudzēs;

7) atklātuma princips — tiek nodrošināta publiski pieejama informācija par fiskālās politikas mērķiem, to sasniegšanas metodēm un rezultātiem;

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt 4. pantu ar 8. punktu šādā redakcijā:

„8) solidaritātes princips — vispārējās valdības sektorā iekļautās institūcijas solidāri ievēro šajā likumā noteiktos un uz vispārējās valdības sektoru attiecināmos fiskālos nosacījumus.”.

Atbalstīts

8) solidaritātes princips — vispārējās valdības sektorā iekļautās institūcijas solidāri ievēro šajā likumā noteiktos un uz vispārējās valdības sektoru attiecināmos fiskālos nosacījumus.

Deputāti V.Dombrovskis, Z.Kalniņa-Lukaševica

Apvienot 5.-15.pantu jaunā nodaļā:

„II nodaļa

Budžeta sagatavošana”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Apvienot 5.-15.pantu nodaļā:

„II nodaļa

Fiskālie nosacījumi vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un valsts budžeta likuma projekta sagatavošanai, šo likumu izpildei un to grozījumu sagatavošanai”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšliku-mā nr.16

Atbalstīts

II nodaļa

Fiskālie nosacījumi vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un valsts budžeta likuma projekta sagatavošanai, šo likumu izpildei un to grozījumu sagatavošanai

5. pants. Vidēja termiņa budžeta ietvara likums

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta 5. panta nosaukumu šādā redakcijā:

„5.pants. Fiskālie nosacījumi vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanā”.

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

5. pants. Fiskālie nosacījumi vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta sagatavošanai

(1) Fiskālās politikas plānošanas instruments ir vidēja termiņa budžeta ietvara likums.

Finanšu ministrs A.Vilks

5. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Vidēja termiņa budžeta ietvara likums ir viens no fiskālās politikas plānošanas instrumentiem.”;

Atbalstīts

(1) Vidēja termiņa budžeta ietvara likums ir viens no fiskālās politikas plānošanas instrumentiem.

(2) Vidēja termiņa budžeta ietvara likums tiek sagatavots katru gadu turpmāko trīs gadu periodam, kurā maksimāli pieļaujamais valsts konsolidētā budžeta izdevumu kopējais apjoms pirmajam un otrajam vidēja termiņa budžeta ietvara likuma perioda gadam pārmantots no iepriekšējā vidēja termiņa budžeta ietvara likuma perioda otrā un trešā gada. Izdevumu pārmantošanā ievēro šādus nosacījumus:

1) izdevumu pārmantošana attiecas uz valsts konsolidētā budžeta izdevumu apjomu, no kura izslēgti attiecīgā gada kopējie izlīdzinātie izdevumi, kas tiek aprēķināti saskaņā ar šī likuma 14.panta trešo daļu (koriģētie valsts konsolidētā budžeta izdevumi);

2) izstrādājot kārtējo vidēja termiņa budžeta ietvara likumu, pārmantoto koriģēto valsts konsolidētā budžeta izdevumu apjomu var palielināt 6. panta otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos;

Deputāts U.Augulis

Izteikt 5.panta otro daļu redakcijā:

“(2) Vidēja termiņa budžeta ietvara likums tiek sagatavots gadā pēc Saeimas vēlēšanām un pieņemts uz Saeimas vēlēšanu periodu. Pieņemot un izpildot budžetu kārtājam gadam vidēja termiņa likuma normas ir saistošas. Lai pieņemtu normu jebkurā likumā, kas pārkāpj vidēja termiņa budžeta ietvara likumu, vispirms jāgroza vidēja termiņa budžeta ietvara likums šajā pantā noteiktajā kārtībā.”

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta 5. panta otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

‘’(2) Vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekts tiek sagatavots katru gadu turpmāko trīs gadu periodam, un tajā maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms attiecīgi pirmajam un otrajam vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta perioda gadam tiek noteikts tādā apjomā, kādā tas bija noteikts iepriekšējā perioda vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecībā uz otro un trešo tā darbības gadu. Sagatavojot likumprojektu šo izdevumu kopapjoma noteikšanā ievēro šādus nosacījumus:”

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta 5. panta otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

‘’1) atbilstoši šā panta ievaddaļai noteiktais maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms attiecīgi pirmajam un otrajam vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta perioda gadam tiek koriģēts, izslēdzot no attiecīgā gada izdevumiem saskaņā ar šā likuma 14. pantu noteiktos izlīdzinātos izdevumus (koriģētie maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi) ;’’.

Juridiskais birojs

Izteikt likumprojekta 5. panta otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

‘’2) sagatavojot kārtējo vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu, saskaņā ar šīs panta daļas 2. punktu noteikto koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjomu palielināšana pieļaujama vienīgi šādos gadījumos, ievērojot nosacījumu, ka netiek pārkāpts pieļaujamais valsts budžeta finansiālās bilances līmenis:

a) sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu palielināšana apjomā, kas izriet no prognozēto sociālās apdrošināšanas iemaksu palielināšanās. Šis nosacījums attiecas tikai uz tādu izdevumu palielināšanu, kas izriet normatīvajiem aktiem, kas stājušies spēkā līdz vidēja termiņa budžeta ietvara likuma pieņemšanas dienai;

b) valsts budžeta izdevumu palielināšana izriet no prognozēto maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu palielināšanās;

c) valsts budžeta izdevumu palielināšana nepieciešama, lai īstenotu tādus dabas katastrofu un avārijas seku novēršanas pasākumus, kuru prognozētās izmaksas vienā saimnieciskajā gadā pārsniedz 0,5% no iekšzemes kopprodukta;

d) valsts budžeta izdevumu palielināšana nepieciešama tādu Eiropas Savienības politiku instrumentu un citas ārvalstu finanšu palīdzības programmu, kurām nav noteikts Latvijai pieejamais finansējuma apjoms un tādu Eiropas Savienības politikas instrumentu un citas ārvalstu finanšu palīdzības programmu, kurām nav noteikt īstenošanas periods, projektu un pasākumu īstenošanai un no attiecīgās programmas atmaksājamo izdevumu palielināšanai.”

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt līdzšinējo 5. panta otrās daļas ievaddaļu, pirmo un otro punktu kā otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekts (turpmāk — ietvara likuma projekts) tiek sagatavots katru gadu turpmāko triju gadu periodam, un tajā maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms, no kura izslēgti saskaņā ar šā likuma 18.pantu noteiktie izlīdzinātie izdevumi (turpmāk — koriģētie maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi), attiecīgi perioda pirmajam un otrajam gadam tiek noteikts, koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjomā, kādi iepriekšējā perioda vidēja termiņa budžeta ietvara likumā (turpmāk — ietvara likums) bija noteikti attiecīgi otrajam un trešajam gadam, un ir pieļaujama vienīgi:

1) to sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu palielināšana, kuri izriet no prognozēto sociālās apdrošināšanas iemaksu palielināšanās. Šis nosacījums attiecas tikai uz tādu izdevumu palielināšanu, kuri izriet no normatīvajiem aktiem, kas stājušies spēkā līdz ietvara likuma pieņemšanas dienai;

2) to valsts budžeta izdevumu palielināšana, kuri izriet no prognozēto maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu palielināšanās, kā arī no kārtējā gada sākumā fiksētās maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu atlikuma summas;

3) to izdevumu palielināšana, kuri nepieciešami Satversmes 62.pantā minētā apdraudējuma novēršanai, kā arī dabas katastrofu, avāriju un citu dabas vai sociālo procesu izraisītu materiālo zaudējumu novēršanai, — ievērojot šā likuma 12.panta pirmās daļas nosacījumus;

4) izdevumu palielināšana pozīcijās, kurām saskaņā ar šā likuma 18.pantu tiek piemērots izdevumu izlīdzināšanas mehānisms. Uz Eiropas Savienības politiku instrumentu un citām ārvalstu finanšu palīdzības programmām, kā arī ar siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību tirdzniecību saistīto finanšu instrumentu projektu un pasākumu izdevumiem šā punkta nosacījumi attiecināmi tikai tad, ja kopējais iepriekšējos gados faktiski veikto izdevumu un budžetā plānoto programmu un finanšu instrumentu projektu un pasākumu izdevumu apjoms nepārsniedz ietvara likumā attiecīgai programmai un finanšu instrumentam noteikto kopējo izdevumu apjomu;

5) projektu un pasākumu īstenošanai nepieciešamo un no attiecīgās programmas atmaksājamo izdevumu palielināšana tādām Eiropas Savienības politiku instrumentu un citām ārvalstu finanšu palīdzības programmām, kurām nav noteikts Latvijai pieejamais finansējuma apjoms, un tādām Eiropas Savienības politiku instrumentu un citām ārvalstu finanšu palīdzības programmām, kurām nav noteikts īstenošanas periods;

6) fiskālo risku izraisīto izdevumu palielināšana šā likuma 17.panta trešajā un ceturtajā daļā minētajos gadījumos, ievērojot šo daļu nosacījumus;

7) to izdevumu palielināšana, kuri izriet no tiesību akta pieņemšanas saskaņā ar šā likuma 9.panta otro daļu, ja atbilstoši 9.panta otrās daļas nosacījumiem vienlaicīgi pieņemts tiesību akts, kas paredz palielināt ieņēmumus, lai segtu attiecīgo izdevumu palielināšanu.”

Neatbalstīts

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšliku-mā nr.23

Atbalstīts

(2) Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekts (turpmāk — ietvara likuma projekts) tiek sagatavots katru gadu turpmāko triju gadu periodam, un tajā maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms, no kura izslēgti saskaņā ar šā likuma 18.pantu noteiktie izlīdzinātie izdevumi (turpmāk — koriģētie maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi), attiecīgi perioda pirmajam un otrajam gadam tiek noteikts, koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjomā, kādi iepriekšējā perioda vidēja termiņa budžeta ietvara likumā (turpmāk — ietvara likums) bija noteikti attiecīgi otrajam un trešajam gadam, un ir pieļaujama vienīgi:

6) fiskālo risku izraisīto izdevumu palielināšana šā likuma 17.panta trešajā un ceturtajā daļā minētajos gadījumos, ievērojot šo daļu nosacījumus;

3) ja koriģētais maksimālais valsts konsolidētā budžeta izdevumu apjoms, kas tiek aprēķināts saskaņā ar šī likuma 10. pantu, ir mazāks par pārmantojamo un saskaņā ar šīs daļas otro punktu palielināto koriģēto valsts konsolidētā budžeta izdevumu apjomu, koriģētais maksimālais valsts konsolidētā budžeta pieļaujamais apjoms netiek pārmantots, bet gan aprēķināts saskaņā ar šī likuma 10. panta nosacījumiem.

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta 5. panta otrās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

‘’3) ja koriģētais maksimālais valsts budžeta izdevumu apjoms, kas tiek aprēķināts saskaņā ar šī likuma 10. pantu, ir mazāks par to saskaņā ar šīs daļas 2. punktu palielināto koriģēto valsts budžeta izdevumu apjomu, likumprojektā tiek ietverts koriģētais maksimālais valsts budžeta pieļaujamais apjoms, kas aprēķināts saskaņā ar šī likuma 10. panta nosacījumiem.’’.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt līdzšinējo 5. panta otrās daļas trešo punktu kā panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Ja saskaņā ar šā likuma 15.pantu noteiktais koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjoms salīdzinājumā ar to izdevumu apjomu, kas noteikts saskaņā ar šā panta otro daļu, atšķiras vairāk nekā par 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta (faktiskajās cenās), ietvara likuma projektā tiek iekļauts saskaņā ar šā likuma 15.pantu noteiktais koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjoms.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšliku-mā nr.25

Atbalstīts

(3) Ja saskaņā ar šā likuma 15.pantu noteiktais koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjoms salīdzinājumā ar to izdevumu apjomu, kas noteikts saskaņā ar šā panta otro daļu, atšķiras vairāk nekā par 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta (faktiskajās cenās), ietvara likuma projektā tiek iekļauts saskaņā ar šā likuma 15.pantu noteiktais koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjoms.

(3) Vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu turpmāko trīs gadu periodam izstrādā Ministru kabinets un iesniedz Saeimā līdz kārtējā gada 30. aprīlim. Vidēja termiņa budžeta ietvara likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas un ir spēkā līdz vidēja termiņa budžeta ietvara perioda pirmā gada 31. decembrim. Iepriekšējā Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma normas par otro un trešo ietvara perioda gadu zaudē spēku līdz ar nākamā Vidējā termiņa budžeta ietvara likuma spēkā stāšanos.

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt likumprojekta 5. panta trešo daļu.

Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju

(4) Izstrādājot vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu vai izdarot grozījumus vidēja termiņa budžeta ietvara likumā, Ministru kabineta pilnvarots pārstāvis un Latvijas Pašvaldību savienība veic sarunas par ar likumprojektu saistītiem jautājumiem, kas skar pašvaldību intereses, sarunu rezultātus noformējot protokolu veidā, ko pievieno likumprojektam.

Deputāti V.Dombrovskis, Z.Kalniņa-Lukaševica

Papildināt 5.panta ceturto daļu pēc vārdiem „ietvara likumā” ar vārdiem „Ministru kabinets šā likuma 19.panta trešās daļas 2.punktā minēto atzinumu pievieno likumprojektam, kā arī”.

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt likumprojekta 5. panta ceturto daļu.

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšliku-mā nr.39

Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju

(5) Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā katram perioda gadam nosakāmi šādi skaitliskie fiskālie rādītāji:

1) pieļaujamais konsolidētā kopbudžeta bilances līmenis katram vidēja termiņa budžeta ietvara perioda gadam izteikts procentos no iekšzemes kopprodukta, bilanci aprēķinot saskaņā ar Eiropas kontu sistēmas metodoloģiju;

2) pieļaujamais valsts konsolidētā budžeta finansiālās bilances līmenis izteikts procentos no iekšzemes kopprodukta;

3) maksimāli pieļaujamais valsts konsolidētā budžeta izdevumu kopējais apjoms;

4) kopējo izlīdzināto izdevumu apjoms;

5) izlīdzināto izdevumu apjoms katrai Eiropas Savienības politiku instrumentu un citai ārvalstu finanšu palīdzības programmai kopā un katram vidēja termiņa budžeta ietvara perioda gadam;

6) valsts parāda apkalpošanas izlīdzināto izdevumu apjoms.

Deputāts U.Augulis

Izteikt 5.panta piekto daļu redakcijā:

“(5) Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā visam periodam kopumā tiek noteikti šādi skaitliskie fiskālie rādītāji:

1) pieļaujamā vispārējās valdības parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu vidējā termiņa periodam noslēdzoties;

2) pieļaujamais maksimālais viena gada budžeta deficīts, izteikts procentos no iekšzemes kopprodukta visa perioda laikā;

3) pieļaujamais maksimālais izdevumu apjoms katrā no nozaru programmām visā perioda laikā;

4) rezultatīvo rādītāju tabula ar paskaidrojumiem katrai no nozaru programmām.

5) izlīdzināto izdevumu apjoms katrai Eiropas Savienības politiku instrumentu un citai ārvalstu finanšu izlīdzināšanas programmai kopā.”

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta 5. panta piektās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

‘’2) pieļaujamais valsts budžeta finansiālās bilances līmenis izteikts procentos no iekšzemes kopprodukta;’’.

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta 5. panta piektās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

‘’3) maksimāli pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopējais apjoms;’’.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 5. panta piekto daļu šādā redakcijā:

„(4) Ietvara likumā katram perioda gadam nosakāmi šādi rādītāji:

1) plānotais vispārējās valdības sektorā iekļauto institūciju budžetu kopējais deficīts vai pārpalikums (turpmāk — vispārējās valdības budžeta bilance), procentos no iekšzemes kopprodukta. Vispārējās valdības budžeta bilance nosakāma ievērojot šā likuma 10.pantu;

2) plānotā vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance, kas izteikta procentos no iekšzemes kopprodukta un nosakāma saskaņā ar šā likuma 10.pantu. Termins “vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance” šajā likumā lietots tādā pašā nozīmē kā Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.1175/2011, ar ko groza Padomes regulu (EK) Nr.1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu;

3) koriģētie maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi;

4) fiskālā nodrošinājuma rezerve (17.pants);

5) produktīvu valsts mēroga publisko investīciju projektu (norādot nosaukumu) kopējais finansējums (12.pants);

6) izlīdzinātie izdevumi, kas ietver:

a) kopējos attiecīgā gada izlīdzinātos izdevumus,

b) izlīdzinātos izdevumus katrai Eiropas Savienības politiku instrumentu un citai ārvalstu finanšu palīdzības programmai kopā un katram ietvara likuma perioda gadam,

c) izlīdzinātos izdevumus katram ar siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību tirdzniecību saistītam finanšu instrumentam kopā un Ietvara likuma perioda gadam,

d) izlīdzinātos valsts parāda apkalpošanas izdevumus;

7) prognozētie valsts budžeta ieņēmumi;

8) prognozētais iekšzemes kopprodukts (salīdzināmajās un faktiskajās cenās);

9) prognozētais iekšzemes kopprodukta deflators;

10) prognozētais potenciālais iekšzemes kopprodukts, prognozētais potenciālā iekšzemes kopprodukta pieauguma temps un prognozētais potenciālā iekšzemes kopprodukta pieauguma temps diviem gadiem, kas seko perioda trešajam gadam;

11) citi Likumā par budžetu un finanšu vadību paredzētie rādītāji.”

Neatbalstīts

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšliku-mā nr.32

Atbalstīts

(4) Ietvara likumā katram perioda gadam nosakāmi šādi rādītāji:

3) koriģētie maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi;

4) fiskālā nodrošinājuma rezerve (17.pants);

5) produktīvu valsts mēroga publisko investīciju projektu (norādot nosaukumu) kopējais finansējums (12.pants);

6) izlīdzinātie izdevumi, kas ietver:

a) kopējos attiecīgā gada izlīdzinātos izdevumus,

b) izlīdzinātos izdevumus katrai Eiropas Savienības politiku instrumentu un citai ārvalstu finanšu palīdzības programmai kopā un katram ietvara likuma perioda gadam,

c) izlīdzinātos izdevumus katram ar siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību tirdzniecību saistītam finanšu instrumentam kopā un Ietvara likuma perioda gadam,

d) izlīdzinātos valsts parāda apkalpošanas izdevumus;

7) prognozētie valsts budžeta ieņēmumi;

8) prognozētais iekšzemes kopprodukts (salīdzināmajās un faktiskajās cenās);

9) prognozētais iekšzemes kopprodukta deflators;

11) citi Likumā par budžetu un finanšu vadību paredzētie rādītāji.

(6) Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā iekļauj arī citu informāciju, ja to nosaka speciālie likumi.

Deputāts U.Augulis

Izteikt 5.panta sesto daļu redakcijā:

“(6) Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā katram perioda gadam tiek noteikti šādi skaitliskie fiskālie rādītāji:

1) pieļaujamais valsts konsolidētā kopbudžeta finansiālās bilances līmenis, izteikts procentos no iekšzemes kopprodukta;

2) pieļaujamais valsts konsolidētā budžeta finansiālās bilances līmenis, izteikts procentos no iekšzemes kopprodukta;

3) katras nozares programmas maksimālais pieļaujamais uzkrātais apguves līmenis.”

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt likumprojekta 5. panta sesto daļu.

Neatbalstīts

Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju

(7) Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektam tiek pievienoti paskaidrojumi, kuri ietver:

1) šī panta piektajā daļā noteikto fiskālo rādītāju aprēķināšanas metodes un paskaidrojumus;

2) informāciju par esošo makroekonomiskās attīstības scenāriju, tā risku izvērtējumu vidējam termiņam, kā arī salīdzinājumu ar iepriekšējā gada vidēja termiņa budžeta ietvara likumā apstiprinātajām makroekonomiskajām prognozēm vidējam termiņam;

3) ieņēmumu prognozes vidējam termiņam, kā arī salīdzinājumu ar iepriekšējā gada vidēja termiņa budžeta ietvara likumā apstiprinātajām ieņēmumu prognozēm vidējam termiņam;

4) valdības fiskālās politikas mērķus vidējam termiņam, kā arī salīdzinājumu ar iepriekšējā gada vidēja termiņa budžeta ietvara likumā apstiprinātos valdības fiskālās politikas mērķus vidējam termiņam.

Deputāts U.Augulis

Izteikt 5.panta septīto daļu redakcijā:

“(7) Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projektam tiek pievienoti paskaidrojumi, kuri ietver:

1) šī panta piektajā un sestajā daļā noteikto fiskālo rādītāju aprēķināšanas metodes un paskaidrojumus;

3) ieņēmumu prognozes vidējam termiņam, kā arī salīdzinājumu ar iepriekšējā gada vidēja termiņa budžeta ietvara likumā apstiprinātajām ieņēmumu prognozēm vidējam termiņam;

5) valdības nozaru programmas, pamatojot to īstenošanas lietderību un nepieciešamās izmaksas. Katrai vidēja termiņa nozares programmai pievieno sagaidāmo rezultatīvo rādītāju aprēķinu.”

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta 5. panta septītās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

‘’(7) Vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta paskaidrojumos tiek ietverta šāda informācija:’’.

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt likumprojekta 5. panta septītās daļas 4. punktā vārdu ‘’valdības’’.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 5.panta septīto daļu šādā redakcijā:

„(5) Ietvara likuma projektam pievienojami paskaidrojumi, kas ietver informāciju par:

1) prognozēto makroekonomisko attīstību, tās vidēja termiņa risku izvērtējumu, kā arī salīdzinājumu ar iepriekšējā gada ietvara likumā noteiktajām vidēja termiņa makroekonomiskajām prognozēm;

2) fiskālās politikas vidēja termiņa mērķiem, kā arī to salīdzinājumu ar iepriekšējā gada ietvara likumā noteiktajiem fiskālās politikas vidēja termiņa mērķiem;

3) ieņēmumu prognozi vidējam termiņam, kā arī tās salīdzinājumu ar iepriekšējā gada ietvara likumā vidējam termiņam noteikto ieņēmumu prognozi;

4) valdības parāda vidēja termiņa attīstības tendencēm;

5) to, kā aprēķināti šā panta ceturtajā daļā noteiktie rādītāji;

6) uzkrāto bilanču starpībām (11.panta trešā daļa);

7) bilances koriģēšanu, ja tā veikta (11.pants);

8) pieejamo atkāpi (tās lielumu) produktīvu valsts mēroga publisko investīciju projektiem (12.panta trešā daļa).”

Neatbalstīts

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšliku-mā nr.38

Atbalstīts. Iekļauts komisijas

priekšliku-mā nr.38

Atbalstīts

(5) Ietvara likuma projektam pievienojami paskaidrojumi, kas ietver informāciju par:

2) fiskālās politikas vidēja termiņa mērķiem, kā arī to salīdzinājumu ar iepriekšējā gada ietvara likumā noteiktajiem fiskālās politikas vidēja termiņa mērķiem;

3) ieņēmumu prognozi vidējam termiņam, kā arī tās salīdzinājumu ar iepriekšējā gada ietvara likumā vidējam termiņam noteikto ieņēmumu prognozi;

4) valdības parāda vidēja termiņa attīstības tendencēm;

5) to, kā aprēķināti šā panta ceturtajā daļā noteiktie rādītāji;

6) uzkrāto bilanču starpībām (11.panta trešā daļa);

7) bilances koriģēšanu, ja tā veikta (11.pants);

8) pieejamo atkāpi (tās lielumu) produktīvu valsts mēroga publisko investīciju projektiem (12.panta trešā daļa).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt 5.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā:

„(6) Papildus šā panta piektajā daļā noteiktajiem paskaidrojumiem ietvara likuma projektam pievieno fiskālo risku deklarāciju (16.pants) un fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu (32.pants).”

Atbalstīts

(6) Papildus šā panta piektajā daļā noteiktajiem paskaidrojumiem ietvara likuma projektam pievieno fiskālo risku deklarāciju (16.pants) un fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu (32.pants).

6. pants. Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma grozījumu sagatavošanas nosacījumi

(1) Izdarot grozījumus vidēja termiņa budžeta ietvara likumā, nedrīkst paaugstināt vidēja termiņa budžeta ietvara likuma perioda pirmajam un otrajam gadam noteikto koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts konsolidētā budžeta izdevumu kopējo apjomu.

(2) Ja netiek pārkāpts pieļaujamais valsts konsolidētā budžeta finansiālās bilances līmenis, šī panta pirmajā daļā noteiktais ierobežojums neattiecas uz:

1) sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu palielināšanu apjomā, kas izriet no prognozēto sociālās apdrošināšanas iemaksu palielināšanās. Šis nosacījums attiecas tikai uz tādu izdevumu palielināšanu, kas izriet no valsts saistībām, kas uzņemtas ar tādiem normatīvajiem aktiem, kas stājušies spēkā līdz vidēja termiņa budžeta ietvara pieņemšanas brīdim;

2) izdevumu palielināšanu, kas izriet no prognozēto maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu palielināšanās.

(3) Šī panta pirmajā daļā noteiktais ierobežojums neattiecas uz:

1) uz 11. panta pirmajā daļā noteiktajiem gadījumiem;

2) izdevumu palielināšanu, kas izriet no maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu atlikumu kārtējā gada sākumā izmantošanas.

3) Šī likuma 14. panta sestajā daļā minēto Eiropas Savienības politiku instrumentu un citai ārvalstu finanšu palīdzības programmas projektu un pasākumu īstenošanai nepieciešamo un no attiecīgās programmas atmaksājamo izdevumu palielināšanu.

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta 6. panta nosaukumu šādā redakcijā:

„6. pants. Fiskālie nosacījumi vidēja termiņa budžeta ietvara likuma grozījumu sagatavošanā”.

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta 6. panta tekstu šādā redakcijā:

‘’Sagatavojot grozījumus vidēja termiņa budžeta ietvara likumā vidēja termiņa budžeta ietvara likuma perioda pirmajam un otrajam gadam noteikto koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējā apjoma palielināšana pieļaujama tikai pie nosacījuma, ja netiek pārkāpts pieļaujamais valsts budžeta finansiālās bilances līmenis un tikai šā likuma 5. panta otrās daļas 2. punktā noteiktajos gadījumos un apmērā.’’.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 6. pantu šādā redakcijā:

„6. pants. Fiskālie nosacījumi ietvara likuma grozījumu sagatavošanai

Sagatavojot ietvara likuma grozījumus, perioda pirmajam un otrajam gadam noteikto koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu palielināšana pieļaujama tikai šā likuma 5.panta otrajā daļā minētajos gadījumos.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšliku-mā nr.42

Atbalstīts

6. pants. Fiskālie nosacījumi ietvara likuma grozījumu sagatavošanai

7. pants. Gadskārtējā valsts budžeta likuma sagatavošanas nosacījumi

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta 7. panta nosaukumu šādā redakcijā:

‘’7. pants. Fiskālie nosacījumi gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanā un izpildē’’.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 7. panta nosaukumu šādā redakcijā:

„7. pants. Fiskālie nosacījumi gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta sagatavošanai un likuma izpildei”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšliku-mā nr.44

Atbalstīts

7. pants. Fiskālie nosacījumi gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta sagatavošanai un likuma izpildei

(1) Gadskārtējā valsts budžeta likumprojekts jāsagatavo saskaņā ar to vidēja termiņa budžeta ietvara likumu, kura pirmais gads sakrīt ar sagatavojamā budžeta gadu.

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta 7. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

‘’(1) Gadskārtējā valsts budžeta likumprojekts tiek sagatavots saskaņā ar to vidēja termiņa budžeta ietvara likumu, kura pirmais gads sakrīt ar to saimniecisko gadu, kuram tiek sagatavots gadskārtējā valsts budžeta likumprojekts’’.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 7. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Gadskārtējā valsts budžeta likuma projekts tiek sagatavots saskaņā ar ietvara likumu, kura perioda pirmais gads sakrīt ar saimniecisko gadu, kuram tiek sagatavots konkrētais valsts budžeta likuma projekts. Tā sagatavošanā ņem vērā precizētās makroekonomiskās attīstības un ieņēmumu prognozes.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšliku-mā nr.46

Atbalstīts

(1) Gadskārtējā valsts budžeta likuma projekts tiek sagatavots saskaņā ar ietvara likumu, kura perioda pirmais gads sakrīt ar saimniecisko gadu, kuram tiek sagatavots konkrētais valsts budžeta likuma projekts. Tā sagatavošanā ņem vērā precizētās makroekonomiskās attīstības un ieņēmumu prognozes.

(2) Sagatavojot gadskārtējo valsts budžeta likumu, valsts konsolidētā budžeta izdevumu kopējo apjomu, no kura izslēgti izdevumi, kuriem tiek piemērots izdevumu izlīdzināšanas mehānisms saskaņā ar 14. pantu, nosaka mazāku par vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgajam gadam noteikto koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts konsolidētā budžeta izdevumu kopējo apjomu. Šī starpība nevar būt mazāka par 0,5% no prognozētā iekšzemes kopprodukta un tā ir fiskālā nodrošinājuma rezerve, kuru var izmantot pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma pieņemšanas.

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta 7. panta otro daļu šādā redakcijā:

”(2) Sagatavojot gadskārtējo valsts budžeta likumprojektu, valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu, no kura izslēgti izdevumi, kuriem tiek piemērots šā likuma 14. pantā paredzētais izdevumu izlīdzināšana mehānisms, nosaka mazāku par vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgajam saimnieciskajam gadam noteikto koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu. Šī starpība nevar būt mazāka par 0,5% no prognozētā iekšzemes kopprodukta un tā ir fiskālā nodrošinājuma rezerve.’’.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 7. panta otro daļu šādā redakcijā:

„(2) Sagatavojot gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu, valsts budžeta izdevumus, no kuriem izslēgti saskaņā ar šā likuma 18.pantu noteiktie izlīdzinātie izdevumi, nosaka mazākus par ietvara likumā attiecīgajam gadam noteiktajiem koriģētajiem maksimāli pieļaujamiem valsts budžeta izdevumiem. Šī starpība ir fiskālā nodrošinājuma rezerve (17.pants), un tā nevar būt mazāka par 0,1 procentu no prognozētā iekšzemes kopprodukta.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšliku-mā nr.48

Atbalstīts

(2) Sagatavojot gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu, valsts budžeta izdevumus, no kuriem izslēgti saskaņā ar šā likuma 18.pantu noteiktie izlīdzinātie izdevumi, nosaka mazākus par ietvara likumā attiecīgajam gadam noteiktajiem koriģētajiem maksimāli pieļaujamiem valsts budžeta izdevumiem. Šī starpība ir fiskālā nodrošinājuma rezerve (17.pants), un tā nevar būt mazāka par 0,1 procentu no prognozētā iekšzemes kopprodukta.

(3) Ar jauniem normatīvajiem aktiem, kuriem ir ietekme uz budžeta izpildes gaitu nedrīkst pasliktināt vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgajam gadam noteikto valsts konsolidētā budžeta finansiālo bilanci un konsolidētā kopbudžeta finansiālo bilanci. Šis nosacījums neattiecas uz izdevumiem tajās izdevumu pozīcijās, kurām tiek piemērots izdevumu izlīdzināšanas mehānisms saskaņā ar šī likuma 14. pantu, izdevumiem saskaņā 14. panta sesto daļu, kā arī uz izdevumu palielinājumu, kas tiek finansēts no maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu atlikumiem kārtējā gada sākumā.

Finanšu ministrs A.Vilks

svītrot trešo daļu;

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt likumprojekta 7. panta trešo daļu.

Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju

(4) Ar gadskārtējā valsts budžeta likuma izpildi nedrīkst pārsniegt vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgajam gadam noteikto koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts konsolidētā budžeta izdevumu kopējo apjomu. Šis ierobežojums neattiecas uz:

2) izdevumu palielināšanu, kas izriet no prognozēto maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu palielināšanās, kā arī maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu atlikumu kārtējā gada sākumā izmantošanas summu.

3) izdevumu palielināšanu izdevumu pozīcijās, kurām tiek piemērots izdevumu izlīdzināšanas mehānisms saskaņā ar šī likuma 14. pantu. Eiropas Savienības politiku instrumentu un citai ārvalstu finanšu palīdzības programmas projektu un pasākumu izdevumiem šī punkta nosacījumi ir attiecināmi tikai ar nosacījumu, ka kopējais programmas projektu un pasākumu izdevumu apjoms nepārsniedz vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgai programmai noteikto izlīdzināto izdevumu apjomu.

4) izdevumu palielināšanu saskaņā ar šī likuma 11. panta pirmo daļu.

5) šī likuma 14. panta sestajā daļā minēto Eiropas Savienības politiku instrumentu un citai ārvalstu finanšu palīdzības programmas projektu un pasākumu īstenošanai nepieciešamo un no attiecīgās programmas atmaksājamo izdevumu palielināšanu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 7. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

„(3) Izpildot gadskārtējā valsts budžeta likumu, nedrīkst pārsniegt ietvara likumā attiecīgajam gadam noteikto koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu, no kura atskaitīta fiskālā nodrošinājuma rezerve, izņemot šā likuma 5.panta otrajā daļā minētos gadījumus.”

Atbalstīts

(3) Izpildot gadskārtējā valsts budžeta likumu, nedrīkst pārsniegt ietvara likumā attiecīgajam gadam noteikto koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu kopējo apjomu, no kura atskaitīta fiskālā nodrošinājuma rezerve, izņemot šā likuma 5.panta otrajā daļā minētos gadījumus.

8. pants. Gadskārtējā valsts budžeta likuma grozījumu izstrādāšanas nosacījumi

Juridiskais birojs

ierosinām izteikt likumprojekta 8. panta nosaukumu šādā redakcijā:

‘’8. pants. Fiskālie nosacījumi gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta grozījumu sagatavošanā’’.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 8. panta nosaukumu šādā redakcijā:

„8. pants. Fiskālie nosacījumi gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta grozījumu sagatavošanai”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšliku-mā nr.53

Atbalstīts

8. pants. Fiskālie nosacījumi gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta grozījumu sagatavošanai

(1) Ar gadskārtējā valsts budžeta likuma grozījumiem nedrīkst uzsākt finansēt gadskārtējā valsts budžetā likumā neplānotus pasākumus ar negatīvu fiskālo ietekmi uz turpmāko gadu valsts konsolidētā kopbudžeta bilanci, kas noteikta spēkā esošajā vidēja termiņa ietvara likumā atbilstoši 10. panta otrajai daļai. Šis nosacījums neattiecas uz pasākumiem, kas noteikti šī likuma 11. panta pirmajā daļā.

Finanšu ministrs A.Vilks

8. pantā:

svītrot pirmo daļu;

Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju

(2) Gadījumos, kad valsts konsolidētā budžeta izpilde liecina, ka netiek vai netiks ievēroti valsts konsolidētajam budžetam saistošie skaitliskie fiskālie rādītāji, rīcību nosaka likumā par budžetu un finanšu vadību.

Finanšu ministrs A.Vilks

svītrot otro daļu;

Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju

(3) Izstrādājot gadskārtējā valsts budžeta likuma grozījumus ir jāievēro šī likuma 7. panta trešās un ceturtās daļas nosacījumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 8. panta līdzšinējo trešo daļu šādā redakcijā:

„(1) Sagatavojot grozījumus gadskārtējā valsts budžeta likumā, koriģētos maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus, no kuriem atskaitīta fiskālā nodrošinājuma rezerve, palielināt drīkst vienīgi šā likuma 5.panta otrajā daļā minētajos gadījumos.”

Atbalstīts

(1) Sagatavojot grozījumus gadskārtējā valsts budžeta likumā, koriģētos maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus, no kuriem atskaitīta fiskālā nodrošinājuma rezerve, palielināt drīkst vienīgi šā likuma 5.panta otrajā daļā minētajos gadījumos.

(4) Izstrādājot gadskārtējā valsts budžeta likuma grozījumus, valsts konsolidētā budžeta izdevumu kopējo apjomu, no kura izslēgti izdevumi, kuriem tiek piemērots izdevumu izlīdzināšanas mehānisms saskaņā ar 14. pantu, un izslēdzot izdevumu palielinājumu, kas veikts saskaņā ar 7. panta ceturtās daļas pirmo, otro un ceturto punktu, nosaka zemāku par vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgajam gadam noteikto koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts konsolidētā budžeta izdevumu kopējo apjomu. Šīs starpības minimālo lielumu nosaka šī likuma 7. panta otrajā daļā noteikto starpību samazinot par jau veikto šī likuma 13. panta mērķiem atbilstošo izdevumu palielinājumu. Šī starpība izmantojama kā fiskālā nodrošinājuma rezerve pēc gadskārtējā valsts budžeta likuma grozījumu pieņemšanas.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 8. panta līdzšinējo ceturto daļu šādā redakcijā:

„(2) Sagatavojot grozījumus gadskārtējā valsts budžeta likumā, konsolidētā valsts budžeta izdevumus, no kuriem izslēgti saskaņā ar šā likuma 18.pantu noteiktie izlīdzinātie izdevumi un saskaņā ar šā likuma 5.panta otrās daļas 1., 2. un 4.punktu veiktais izdevumu palielinājums, nosaka mazākus par ietvara likumā attiecīgajam gadam noteiktajiem koriģētajiem maksimāli pieļaujamiem valsts budžeta izdevumiem. Šīs starpības minimālo lielumu nosaka, šā likuma 7.panta otrajā daļā noteikto fiskālā nodrošinājuma rezervi samazinot par jau veikto šā likuma 17.panta mērķiem atbilstošo izdevumu palielinājumu. Minētā starpība izmantojama kā fiskālais nodrošinājums.”

Atbalstīts

(2) Sagatavojot grozījumus gadskārtējā valsts budžeta likumā, konsolidētā valsts budžeta izdevumus, no kuriem izslēgti saskaņā ar šā likuma 18.pantu noteiktie izlīdzinātie izdevumi un saskaņā ar šā likuma 5.panta otrās daļas 1., 2. un 4.punktu veiktais izdevumu palielinājums, nosaka mazākus par ietvara likumā attiecīgajam gadam noteiktajiem koriģētajiem maksimāli pieļaujamiem valsts budžeta izdevumiem. Šīs starpības minimālo lielumu nosaka, šā likuma 7.panta otrajā daļā noteikto fiskālā nodrošinājuma rezervi samazinot par jau veikto šā likuma 17.panta mērķiem atbilstošo izdevumu palielinājumu. Minētā starpība izmantojama kā fiskālais nodrošinājums.

Deputāti V.Dombrovskis, Z.Kalniņa-Lukaševica

Papildināt 8.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

„(5) Izstrādājot gadskārtējā valsts budžeta likumprojektu vai izdarot grozījumus gadskārtējā budžeta ietvara likumā Ministru kabinets pievieno likumprojektam šā likuma 19.panta trešās daļas 1.punktā minēto atzinumu.”.

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšliku-mā nr.39

9. pants. Tiesību aktu, kam ir ietekme uz budžetu, apstiprināšana

Pēc gadskārtējā budžeta likuma apstiprināšanas Ministru kabinets apstiprina tikai tādus tiesību aktus ar negatīvu fiskālo ietekmi uz budžetu, kuru ietekme jau ir paredzēta gadskārtējā valsts budžeta likumā vai kas nav pretrunā ar apstiprināto vidēja termiņa budžeta ietvara likumu, ņemot vērā 7. panta ceturtajā daļā paredzētos izņēmumus.

Juridiskais birojs

Ierosinām izslēgt likumprojekta 9. pantu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 9. pantu šādā redakcijā:

„9. pants. Budžetu ietekmējošo tiesību aktu apstiprināšana

(1) Ja Ministru kabinets iesniedz Saeimā pieņemšanai tiesību aktu, kas izraisa ietvara likumā noteikto koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu griestu pārsniegumu, kurš nav saistīts ar šā likuma 5.panta otrajā daļā minētajiem gadījumiem, vai kas izraisa ietvara likumā plānoto valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu, Ministru kabinets iesniedz Saeimai arī tādu tiesību aktu vai tādus tiesību aktus, kas var stāties spēkā vienlaikus ar izdevumu pieaugumu vai ieņēmumu samazinājumu izraisošo tiesību aktu un kompensē izdevumu pieaugumu vai ieņēmumu samazinājumu. Kompensēšana notiek, palielinot ieņēmumus vai samazinot izdevumus.

(2) Ja Ministru kabinets pieņem tiesību aktu, kas izraisa ietvara likumā noteikto koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu griestu pārsniegumu, kurš nav saistīts ar šā likuma 5.panta otrajā daļā minētajiem gadījumiem, vai kas izraisa ietvara likumā plānoto valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu, Ministru kabinets nodrošina, ka vienlaikus stājas spēkā arī tāds tiesību akts vai tādi tiesību akti, kas kompensē izdevumu pieaugumu vai ieņēmumu samazinājumu. Kompensēšana notiek, palielinot ieņēmumus vai samazinot izdevumus.

(3) Ja šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie izdevumus palielinošie vai ieņēmumus samazinošie tiesību akti pasliktina arī vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci, Ministru kabinets nodrošina, ka kompensējošais tiesību akts vai kompensējošie tiesību akti garantē vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances izlīdzināšanos.

Neatbalstīts

Atbalstīts

9. pants. Budžetu ietekmējošo tiesību aktu apstiprināšana

10. pants. Bilances aprēķināšana

(1) Konsolidētajam kopbudžetam ir jābūt sabalansētam ekonomiskā cikla ietvaros.

(2) Konsolidētā kopbudžeta bilances sākotnējo līmeni aprēķina pēc Eiropas kontu sistēmas metodoloģijas. Minētās bilances aprēķināšanai izmanto šādu formulu (turpmāk – aprēķinātā bilance):

, kur

– iepriekšējo desmit gadu vispārējās valdības nodokļu ieņēmumu attiecības pret attiecīgā gada iekšzemes kopproduktu faktiskajās cenās vidējā vērtība.

– attiecīgā gada konsolidētā kopbudžeta bilance izteikta procentos pret attiecīgā gada iekšzemes kopproduktu faktiskajās cenās.

– attiecīgā gada iekšzemes kopprodukta pieauguma tempa prognoze salīdzināmajās cenās.

– attiecīgā gada un iepriekšējo deviņu gadu iekšzemes kopprodukta pieauguma tempa vidējā vērtība, izslēdzot zemāko un augstāko vērtību. Gadiem, kuros aprēķināšanas brīdī iekšzemes kopprodukta pieauguma tempa faktiskā vērtība nav zināma, tiek izmantota iekšzemes kopprodukta pieauguma tempa prognoze.

– iepriekšējā gada konsolidētā kopbudžeta bilance izteikta procentos pret attiecīgā gada iekšzemes kopproduktu faktiskajās cenās.

(3) Pieļaujamais bilances līmenis norāda maksimāli pieļaujamo deficītu vai minimālo pārpalikumu.

(4) Par šī panta otrajā daļā minētās formulas mainīgā lielumaapmēru Finanšu ministrija konsultējas ar Ekonomikas ministriju un Latvijas Banku.

Deputāts U.Augulis

Izteikt 10.pantu redakcijā:

„10.pants. Bilances aprēķināšana

(1) Konsolidētā kopbudžeta bilanci plāno tā, lai nodrošinātu samazinātu vispārējās valdības parāda attiecību pret iekšzemes kopproduktu vidējā termiņa periodam noslēdzoties.

(2) Pieļaujamais bilances līmenis norāda maksimāli pieļaujamo deficītu vai minimālo pārpalikumu.”

Deputāts I.Pimenovs

Papildināt 10.panta pirmo daļu ar teikumu „Budžeta deficīts nedrīkst būt lielāks par valdības investīcijām ekonomikas attīstībā.”

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 10. pantu šādā redakcijā:

„10. pants. Bilances nosacījums

Vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci ietvara likuma projektā katram perioda gadam nedrīkst noteikt mazāku par nulli (turpmāk — minimālā plānojamā vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance).”

Neatbalstīts

Atbalstīts

10. pants. Bilances nosacījums

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu 11. pantu (attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju) šādā redakcijā:

„11. pants. Minimālās plānojamās vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances koriģēšana

(1) Izstrādājot ietvara likuma projektu, minimālā plānojamā vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance tiek koriģēta šajā pantā noteiktajā kārtībā, lai nodrošinātu to, ka iepriekšējo gadu faktiskās novirzes no bilances nosacījuma neietekmē budžeta sabalansētību.

(2) Katram saimnieciskajam gadam Finanšu ministrija līdz nākamā gada 1.decembrim aprēķina faktiskās vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances un minimālās plānojamās vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances starpību, kas tiek palielināta par šā likuma 12.pantā paredzēto atkāpi no bilances nosacījuma, lai īstenotu produktīvu valsts mēroga publisko investīciju projektus.

(3) Ja Finanšu ministrija faktisko vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci iepriekšējos saimnieciskajos gados ir koriģējusi, tā, veicot aprēķinu, attiecīgi koriģē arī bilanču starpību.

(4) Sākot ar gadu, kurā stājas spēkā šis likums, Finanšu ministrija visu gadu bilanču starpību summu uzskaita nacionālajā valūtā (turpmāk — uzkrātās bilanču starpības). Minimālo plānojamo vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci koriģē, ja ietvara likuma projekta sagatavošanas gadā uzkrāto bilanču starpību summa ir negatīva un tās absolūtā vērtība ir vismaz 0,5 procenti no attiecīgā gada iekšzemes kopprodukta. Koriģēšana veicama saskaņā ar šā panta piekto daļu un ievērojot šā panta sestās un septītās daļas nosacījumus.

(5) Nākamo gadu ietvara likumu projektos katram to perioda trešajam gadam minimālo plānojamo vispārējās valdības budžeta strukturālo bilanci nosaka par 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta lielāku, nekā noteikts šā likuma 10.pantā. Šādā kārtībā noteikto minimālās plānojamās vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances palielinājumu piemēro tik ilgi, līdz uzkrāto bilanču starpību negatīvā vērtība kļūst mazāka par 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta.

(6) Koriģēšanu neveic, ja prognozētā iekšzemes kopprodukta un potenciālā iekšzemes kopprodukta starpība salīdzināmajās cenās ir negatīva. Koriģēšanu veic tajā gadā, kad minētā starpība ir pozitīva.

(7) Ja, sagatavojot ietvara likuma projektu, attiecībā uz tā perioda pirmo vai otro gadu bija paredzēta minimālās plānojamās vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances koriģēšana, bet šā ietvara likuma projekta sagatavošanas laikā uzkrāto bilanču starpību negatīvā vērtība kļuvusi mazāka par 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta, koriģēšanu neveic. ”

Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju

11. pants. Minimālās plānojamās vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances koriģēšana

11. pants. Atkāpes no bilances nosacījuma

(1) Atkāpes no šī likuma 10. panta otrās daļas nosacījuma var būt gadījumos, kad īstenojami dabas katastrofu un avārijas seku novēršanas pasākumi ar fiskālo ietekmi, kuru prognozētās izmaksas vienā saimnieciskajā gadā pārsniedz 0,5% no iekšzemes kopprodukta.

(2) Iestājoties šī panta pirmajā daļā noteiktajiem gadījumiem, Ministru kabinets informē Saeimu par detalizētiem atkāpšanās no bilances nosacījuma iemesliem, par fiskālās politikas pasākumiem, kas tiks veikti, lai atgrieztos pie šī likuma 10. panta otrajā daļā noteiktā nosacījuma ievērošanas, kā arī par laika periodu, kurā tas tiks nodrošināts.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt līdzšinējo 11. pantu redakcijā:

„12. pants. Atkāpe no bilances nosacījuma

(1) Sagatavojot ietvara likuma projektu, var atkāpties no šā likuma 10.panta nosacījuma šādos gadījumos:

1) īstenojami dabas katastrofu, avāriju un citu dabas vai sociālo procesu izraisītu materiālo zaudējumu novēršanas pasākumi, kuru prognozētās izmaksas vienā saimnieciskajā gadā pārsniedz 0,1 procentu no attiecīgā gada iekšzemes kopprodukta;

2) novēršams Satversmes 62.pantā minētais apdraudējums;

3) smagas ekonomiskās lejupslīdes laikā. Termins “smaga ekonomiskā lejupslīde” šajā likumā lietots tādā pašā nozīmē kā Padomes regulā (EK) Nr.1056/2005, ar kuru groza regulu (EK) Nr.1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu;

4) ieviešams produktīvs valsts mēroga publisko investīciju projekts, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a) tā kopējais finansējuma apjoms nav mazāks par 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Nav pieļaujama vairāku projektu apvienošana nolūkā panākt atbilstību šim nosacījumam. Projekts, kas paredz būvdarbus vairākos teritoriāli nošķirtos un funkcionāli iesaistītos objektos, šā likuma izpratnē nav uzskatāms par vienu projektu,

b) ir sagatavots Fiskālās padomes atzinums par projekta rezultāta ietekmi uz valsts tautsaimniecību, un tas sniedz pietiekamu pārliecību par pozitīvu ilgtermiņa ietekmi,

c) Ministru kabinets attiecībā uz šo projektu pieņēmis lēmumu par atkāpes piemērošanu.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajos gadījumos atkāpes apjoms nedrīkst pārsniegt nepieciešamo izmaksu apjomu.

(3) Šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajā gadījumā atkāpe ir pieļaujama tādā apjomā, kāds nepieciešams ekonomiskās lejupslīdes pārvarēšanai, un nedrīkst pārsniegt prognozēto ieņēmumu samazinājumu. Nosakot atkāpes apjomu, izvērtē Fiskālās padomes viedokli.

(4) Šā panta pirmās daļas 4.punktā minētajā gadījumā atkāpes apjomu nosaka, ievērojot nosacījumu, ka tā vidēji četros gados nedrīkst pārsniegt 0,5 procentus no iekšzemes kopprodukta. Atkāpe samazināma par trijos iepriekšējos gados jau piemērotajām atkāpēm.”

Atbalstīts

12. pants. Atkāpe no bilances nosacījuma

(1) Sagatavojot ietvara likuma projektu, var atkāpties no šā likuma 10.panta nosacījuma šādos gadījumos:

2) novēršams Satversmes 62.pantā minētais apdraudējums;

4) ieviešams produktīvs valsts mēroga publisko investīciju projekts, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

b) ir sagatavots Fiskālās padomes atzinums par projekta rezultāta ietekmi uz valsts tautsaimniecību, un tas sniedz pietiekamu pārliecību par pozitīvu ilgtermiņa ietekmi,

c) Ministru kabinets attiecībā uz šo projektu pieņēmis lēmumu par atkāpes piemērošanu.

(2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajos gadījumos atkāpes apjoms nedrīkst pārsniegt nepieciešamo izmaksu apjomu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu 13. pantu (attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju) šādā redakcijā:

„13. pants. Izdevumu pieauguma nosacījums

Ietvara likuma projekts izstrādājams, ievērojot izdevumu pieauguma nosacījumu, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.1175/2011, ar ko groza Padomes regulu (EK) Nr.1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu, 9.pantu tiek piemērots, izstrādājot šajā regulas pantā minēto Eiropas Komisijas izvērtējumu.”

Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju

13. pants. Izdevumu pieauguma nosacījums

12. pants. Parāda nosacījums

(1) Vispārējās valdības parāda maksimālais apjoms gada beigās nedrīkst pārsniegt 60% no iekšzemes kopprodukta.

(2) Vispārējās valdības parādu aprēķina saskaņā ar Eiropas kontu sistēmas vispārējās valdības parāda aprēķināšanas metodoloģiju.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt līdzšinējo 12. pantu šādā redakcijā:

„14. pants. Parāda nosacījums

(1) Ietvara likuma projekts izstrādājams, ievērojot nosacījumu, ka vispārējās valdības parāds saimnieciskā gada beigās nedrīkst pārsniegt 60 procentus no iekšzemes kopprodukta faktiskajās cenās.

(2) Vispārējās valdības parādu aprēķina saskaņā ar Eiropas Padomes regulā Nr.2223/96 par nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā noteikto vispārējās valdības parāda aprēķināšanas metodoloģiju.”

Atbalstīts

14. pants. Parāda nosacījums

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu 15. un 16. pantu (attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju) šādā redakcijā:

„15.pants. Koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu noteikšana

Izstrādājot ietvara likuma projektu, koriģētos maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus attiecīgajam gadam nosaka tā, lai vienlaikus tiktu ievērots bilances nosacījums un izdevumu pieauguma nosacījums.

16.pants. Fiskālo risku vispārējā vadība

(1) Ministru kabinets nodrošina fiskālo risku vispārējo vadību. Fiskālo risku vispārējās vadības mērķis ir nodrošināt šā likuma 5.panta ceturtās daļas 1., 2., 3. un 7.punktā noteikto rādītāju (turpmāk — fiskālie rādītāji) stabilitāti vidējā termiņā neatkarīgi no ārējo faktoru izraisītām izmaiņām, kā arī mazināt ārējo faktoru izraisītu izmaiņu ietekmi uz fiskālajiem rādītājiem katra ietvara likuma projekta perioda gadā.

(2) Fiskālo risku vispārējā vadība ietver ikgadēju fiskālo risku identificēšanu, to iestāšanās varbūtības un fiskālās ietekmes novērtēšanu, kā arī fiskālo risku novēršanai vai mazināšanai nepieciešamo pasākumu izstrādi. Fiskālo risku vispārējā vadība ietver arī mehānismu, atbilstoši kuram vispārējās valdības sektorā ietilpstošās iestādes sadarbojas iepriekš minēto funkciju veikšanā.

(3) Ministru kabinets izstrādā kārtību, kādā tiek īstenota fiskālo risku vispārējā vadība.

(4) Ietvara likuma projektā noteikto fiskālo rādītāju stabilitātes nodrošināšanai nepieciešamie pasākumi tiek noteikti fiskālo risku deklarācijā. Fiskālo risku deklarācijā ietver:

1) fiskālo risku vispārējās vadības apraksta kopsavilkumu, veiktos un plānotos uzraudzības pasākumus, priekšlikumus risku vadības sistēmas pilnveidošanai un to ieviešanā panāktā progresa vērtējumu, kā arī minētās informācijas salīdzinājumu ar iepriekšējā fiskālo risku deklarācijā sniegto informāciju;

2) fiskālo risku klasifikāciju;

3) fiskālo risku ietekmes un iestāšanās varbūtības novērtēšanas metodes;

4) fiskālo risku, kuru iestāšanās varbūtība un fiskālā ietekme ir novērtēta (turpmāk — kvantificējamie fiskālie riski), detalizētu izklāstu (riska avota apraksts, uzņemto saistību apjoms, fiskālā ietekme, iestāšanās varbūtība, riska vadības mehānisms, lietotais riska notikuma seku novēršanas mehānisms, izmaiņas minētajā informācijā salīdzinājumā ar iepriekšējo fiskālo risku deklarāciju);

5) fiskālo risku, kuru iestāšanās varbūtība vai fiskālā ietekme nav novērtēta (turpmāk — nekvantificējamie fiskālie riski), izklāstu, tajā pēc iespējas ietverot arī šīs daļas 4.punktā minēto informāciju;

6) fiskālā nodrošinājuma rezerves (17.pants) aprēķinu, ieskaitot fiskālā nodrošinājuma aprēķinu attiecībā uz katru fiskālo risku deklarācijā iekļauto fiskālo risku, kuram tiek aprēķināta rezerve.

(5) Fiskālo risku deklarācijai tiek pievienots Fiskālās padomes viedoklis par fiskālā nodrošinājuma rezerves apjoma atbilstību valstī pastāvošajiem fiskālajiem riskiem.”

Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju

15.pants. Koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu noteikšana

16.pants. Fiskālo risku vispārējā vadība

(3) Ministru kabinets izstrādā kārtību, kādā tiek īstenota fiskālo risku vispārējā vadība.

(4) Ietvara likuma projektā noteikto fiskālo rādītāju stabilitātes nodrošināšanai nepieciešamie pasākumi tiek noteikti fiskālo risku deklarācijā. Fiskālo risku deklarācijā ietver:

2) fiskālo risku klasifikāciju;

3) fiskālo risku ietekmes un iestāšanās varbūtības novērtēšanas metodes;

(5) Fiskālo risku deklarācijai tiek pievienots Fiskālās padomes viedoklis par fiskālā nodrošinājuma rezerves apjoma atbilstību valstī pastāvošajiem fiskālajiem riskiem.

13. pants. Fiskālā nodrošinājuma rezerve

Fiskālā nodrošinājuma rezerves mērķis ir nodrošināt valsts konsolidētā kopbudžeta bilances plānoto līmeni attiecīgajā gadā nelielu makroekonomisko svārstību gadījumā un ar fiskāliem riskiem saistīto izdevumu segšanas gadījumā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt līdzšinējo 13.pantu šādā redakcijā:

„17. pants. Fiskālā nodrošinājuma rezerve un fiskālo risku izraisīto izdevumu segšanas nosacījumi

(1) Fiskālā nodrošinājuma rezerves mērķis ir nodrošināt ietvara likumā attiecīgajam gadam noteikto vispārējās valdības budžeta bilances plānoto līmeni nelielu makroekonomisko svārstību gadījumā un fiskālo risku deklarācijā iekļauto kvantificējamo fiskālo risku izraisīto izdevumu segšanas gadījumā.

(2) Fiskālā nodrošinājuma rezerves apjomu ietvara likuma projektā nosaka atbilstoši fiskālo risku deklarācijā iekļautajiem kvantificējamiem fiskālajiem riskiem. Tā nevar būt mazāka par 0,1 procentu no iekšzemes kopprodukta.

(3) Ministru kabinets apstiprina fiskālā nodrošinājuma rezerves apjoma noteikšanas metodoloģiju.

(4) Ja fiskālā nodrošinājuma rezerves apjoms nav pietiekams fiskālo risku deklarācijā iekļauto kvantificējamo risku izraisīto izdevumu segšanai, izdevumi var pārsniegt koriģētos maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus.

(5) Fiskālo risku deklarācijā iekļauto nekvantificējamo fiskālo risku un neiekļauto fiskālo risku izraisītos izdevumus, ja tie neatbilst šā likuma 12.panta pirmās daļas 1. un 2.punkta nosacījumiem un ja to visu kopapjoms nepārsniedz 0,1 procentu no iekšzemes kopprodukta, var veikt, pārsniedzot koriģētos maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus.

(6) Ministru kabinets izstrādā priekšlikumus izdevumu samazināšanai citās izdevumu pozīcijās, lai kompensētu fiskālo risku deklarācijā iekļauto nekvantificējamo fiskālo risku un neiekļauto fiskālo risku izraisītos izdevumus, ja tie neatbilst šā likuma 12.panta pirmās daļas 1. un 2.punkta nosacījumiem un ja to visu kopapjoms pārsniedz 0,1 procentu no iekšzemes kopprodukta.”

Atbalstīts

17. pants. Fiskālā nodrošinājuma rezerve un fiskālo risku izraisīto izdevumu segšanas nosacījumi

(3) Ministru kabinets apstiprina fiskālā nodrošinājuma rezerves apjoma noteikšanas metodoloģiju.

14.pants. Izdevumu izlīdzināšanas mehānisms

(1) Lai nodrošinātu stabilu izdevumu vidēja termiņa plānošanu un izslēgtu augsti svārstīgo izdevumu izsaukto, pamatfunkciju izpildei pieejamo finanšu resursu svārstīgumu, atsevišķām izdevumu pozīcijām tiek piemērots izdevumu izlīdzināšanas mehānisms.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt 14. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„(1) Lai nodrošinātu stabilu izdevumu vidēja termiņa plānošanu, atsevišķām valsts budžeta izdevumu pozīcijām piemēro izdevumu izlīdzināšanas mehānismu.”

Atbalstīts

18.pants. Izdevumu izlīdzināšanas mehānisms

(1) Lai nodrošinātu stabilu izdevumu vidēja termiņa plānošanu, atsevišķām valsts budžeta izdevumu pozīcijām piemēro izdevumu izlīdzināšanas mehānismu.

(2) Izdevumu izlīdzināšanas mehānisms tiek piemērots šādiem izdevumiem:

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta 14. panta otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

‘’(2) Izdevumu izlīdzināšanas mehānisms tiek piemērots šādām valsts budžeta izdevumu pozīcijām:’’.

Atbalstīts

(2) Izdevumu izlīdzināšanas mehānisms tiek piemērots šādām valsts budžeta izdevumu pozīcijām:

1) Eiropas Savienības politiku instrumentu un citas ārvalstu finanšu palīdzības programmu finansēto projektu un pasākumu kopējiem izdevumiem, izņemot šī panta sestajā daļā minētos gadījumus;

1) Eiropas Savienības politiku instrumentu un citu ārvalstu finanšu palīdzības programmu projektu un pasākumu kopējiem izdevumiem, izņemot šā panta sestajā daļā minētos gadījumus;

2) valsts parāda apkalpošanas izdevumiem, kas atrodas Valsts kases kompetencē.

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta 14. panta otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

‘’2) valsts budžeta izdevumiem, kas saistīti ar tās valsts parāda daļas apkalpošanu, kura ietilpst Valsts kases kompetencē.’’.

Atbalstīts

2) valsts budžeta izdevumiem, kas saistīti ar tās valsts parāda daļas apkalpošanu, kura ietilpst Valsts kases kompetencē;

Finanšu ministrs A.Vilks

Uzskatīt līdzšinējo 14. pantu par jauno 19. pantu un papildināt otro daļu ar 3. punktu šādā redakcijā:

„3) finanšu instrumentu, kas saistīti ar siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību tirdzniecību, finansēto projektu un pasākumu kopējiem izdevumiem.”

Atbalstīts, redakcionāli precizējot

3) ar siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību tirdzniecību saistīto finanšu instrumentu projektu un pasākumu kopējiem izdevumiem.

(3) Attiecīgā gada kopējos izlīdzinātos izdevumus nosaka kā visu šī panta otrajā daļā minēto izdevumu izlīdzināto izdevumu apjomu summu, kas tiek aprēķināta saskaņā ar šī panta ceturto un piekto daļu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt likumprojekta 14. panta trešo daļu šādā redakcijā:

„(3) Kopējos attiecīgā gada izlīdzinātos izdevumus nosaka kā visu šā panta otrajā daļā minēto izlīdzināto izdevumu summu, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta ceturto, piekto un astoto daļu.”

Atbalstīts

(3) Kopējos attiecīgā gada izlīdzinātos izdevumus nosaka kā visu šā panta otrajā daļā minēto izlīdzināto izdevumu summu, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta ceturto, piekto un astoto daļu.

(4) Eiropas Savienības politiku instrumentu un citas ārvalstu finanšu palīdzības programmas projektu un pasākumu izlīdzināto izdevumu apjomu attiecīgai programmai nosaka:

1) gadā, kas ietilpst programmas periodā: attiecīgās programmas projektu kopējo ārvalstu finanšu palīdzības programmas neapmaksājamo izdevumu apjomu dalot ar programmas perioda gadu skaitu un pieskaitot no ārvalstu finanšu palīdzības programmas apmaksājamo attiecīgā gada izdevumu apjomu.

2) gadā, kas neietilpst programmas periodā: ārvalstu finanšu palīdzības programmas apmaksājamo attiecīgā gada izdevumu apjomā.

Programmas periods šī likuma izpratnē ir ārvalstu finanšu palīdzības programmas plānošanas periods.

Juridiskais birojs

Ierosinām izteikt likumprojekta 14. panta ceturtās daļas pēdējo rindkopu kā atsevišķu panta daļu (attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju).

Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju

(4) Eiropas Savienības politiku instrumentu un citu ārvalstu finanšu palīdzības programmu projektu un pasākumu izlīdzināto izdevumu apjomu nosaka:

1) gadā, kas ietilpst programmas periodā, — attiecīgās programmas projektu kopējo no ārvalstu finanšu palīdzības programmas neapmaksājamo izdevumu apjomu dalot ar programmas perioda gadu skaitu un pieskaitot no ārvalstu finanšu palīdzības programmas apmaksājamo attiecīgā gada izdevumu apjomu;

2) gadā, kas neietilpst programmas periodā, — no ārvalstu finanšu palīdzības programmas apmaksājamo attiecīgā gada izdevumu apjomā.

(5) Programmas periods šā likuma izpratnē ir ārvalstu finanšu palīdzības programmas plānošanas periods.

(5) Valsts parāda apkalpošanas izlīdzināto izdevumu apjomu katram vidēja termiņa budžeta ietvara gadam nosaka saskaņā ar valsts parāda pieauguma tendenci, izslēdzot izdevumu svārstības, kas izriet no prognozētām procentu likmju svārstībām.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt likumprojekta 14. panta piekto daļu šādā redakcijā:

„(6) Valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus katram ietvara likuma gadam nosaka saskaņā ar valsts parāda pieauguma tendenci, izslēdzot izdevumu svārstības, kas izriet no prognozētām procentu likmju svārstībām. Ministru kabinets apstiprina valsts parāda apkalpošanas izlīdzināto izdevumu aprēķināšanas metodoloģiju.”

Atbalstīts

(6) Valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus katram ietvara likuma gadam nosaka saskaņā ar valsts parāda pieauguma tendenci, izslēdzot izdevumu svārstības, kas izriet no prognozētām procentu likmju svārstībām. Ministru kabinets apstiprina valsts parāda apkalpošanas izlīdzināto izdevumu aprēķināšanas metodoloģiju.

(6) Tādām Eiropas Savienības politiku instrumentu un citas ārvalstu finanšu palīdzības programmām, kurām nav noteikts Latvijai pieejamais finansējuma apjoms un tādām Eiropas Savienības politiku instrumentu un citas ārvalstu finanšu palīdzības programmām, kurām nav noteikts īstenošanas periods, šī panta nosacījumus nepiemēro un šo programmu projektus un pasākumus finansē koriģētā maksimālā valsts konsolidētā budžeta izdevumu apjoma robežās, ievērojot šī likuma 6. panta trešās daļas 3. punkta un 7. panta ceturtās daļas 5. punkta nosacījumus.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt likumprojekta 14. panta sesto daļu šādā redakcijā:

„(7) Tādām Eiropas Savienības politiku instrumentu un citām ārvalstu finanšu palīdzības programmām, kurām nav noteikts Latvijai pieejamais finansējuma apjoms, un tādām Eiropas Savienības politiku instrumentu un citām ārvalstu finanšu palīdzības programmām, kurām nav noteikts īstenošanas periods, šā panta nosacījumus nepiemēro, un šo programmu projektus un pasākumus finansē koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu ietvaros, ievērojot šā likuma 5.panta otrās daļas 5.punkta nosacījumus.”

Atbalstīts

(7) Tādām Eiropas Savienības politiku instrumentu un citām ārvalstu finanšu palīdzības programmām, kurām nav noteikts Latvijai pieejamais finansējuma apjoms, un tādām Eiropas Savienības politiku instrumentu un citām ārvalstu finanšu palīdzības programmām, kurām nav noteikts īstenošanas periods, šā panta nosacījumus nepiemēro, un šo programmu projektus un pasākumus finansē koriģēto maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu ietvaros, ievērojot šā likuma 5.panta otrās daļas 5.punkta nosacījumus.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt likumprojekta 14. pantu ar jaunām daļām šādā redakcijā:

„(8) Izdevumu izlīdzināšanas mehānismā neiekļauj tādus produktīvu valsts mēroga publisko investīciju projektus, kuriem piemēro šā likuma 12.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto atkāpi.

(9) Ar siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību tirdzniecību saistīta finanšu instrumenta projektu un pasākumu izlīdzināto izdevumu apjomu nosaka, saistību periodam prognozēto ieņēmumu un no saistību periodam prognozētajiem ieņēmumiem finansējamo projektu un pasākumu īstenošanai nepieciešamo valsts budžeta līdzfinansējuma prognozi dalot ar saistību perioda gadu skaitu. Saistību periods šā panta izpratnē ir periods, kurā saskaņā ar attiecīgā finanšu instrumenta darbību regulējošiem tiesību aktiem tiek noteikts kopējais potenciāli pārdodamo emisijas vienību skaits.”

Atbalstīts

(8) Izdevumu izlīdzināšanas mehānismā neiekļauj tādus produktīvu valsts mēroga publisko investīciju projektus, kuriem piemēro šā likuma 12.panta pirmās daļas 4.punktā noteikto atkāpi.

15. pants. Valsts pamatbudžeta faktisko ieņēmumu pārsnieguma pār valsts pamatbudžeta faktiskajiem izdevumiem izmantošana

(1) Valsts pamatbudžeta faktisko ieņēmumu pārsniegums pār valsts pamatbudžeta faktiskajiem izdevumiem tiek ieskaitīts ilgtermiņa stabilizācijas rezervē vai novirzīts valdības parāda dzēšanai.

(2) Šī panta pirmās daļas nosacījums neattiecas uz tādu valsts pamatbudžeta faktisko ieņēmumu pārsniegumu pār valsts pamatbudžeta faktiskajiem izdevumiem, kas izmantojams nākamajos plānošanas periodos saskaņā ar citiem likumiem.

19.pants. Valsts pamatbudžeta faktisko ieņēmumu pārsniegums pār faktiskajiem izdevumiem un tā izmantošana

(1) Valsts pamatbudžeta faktisko ieņēmumu pārsniegums pār faktiskajiem izdevumiem tiek ieskaitīts ilgtermiņa stabilizācijas rezervē vai novirzīts valdības parāda dzēšanai.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījums neattiecas uz tādu valsts pamatbudžeta faktisko ieņēmumu pārsniegumu pār faktiskajiem izdevumiem, kas izmantojams nākamajos plānošanas periodos saskaņā ar citiem likumiem.

(3) Pārsnieguma gadījumā Ministru kabinets katru gadu lemj par pārsnieguma novirzīšanu parādam vai ieskaitīšanai Ilgtermiņa stabilizācijas rezervē.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Aizstāt 15.panta trešajā daļā vārdu „parādam” ar vārdiem „parāda dzēšanai”.

Atbalstīts

(3) Ministru kabinets katru gadu lemj par pārsnieguma — ja tāds ir — novirzīšanu valdības parāda dzēšanai vai ieskaitīšanai ilgtermiņa stabilizācijas rezervē.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu (attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju) šādā redakcijā:

„20.pants. Makroekonomiskās prognozes

(1) Makroekonomiskās vidēja termiņa prognozes, tai skaitā iekšzemes kopprodukta pieauguma tempa prognozes, iekšzemes kopprodukta deflatora prognozes un potenciālā iekšzemes kopprodukta pieauguma tempa prognozes, izstrādā Finanšu ministrija.

(2) Makroekonomiskās prognozes tiek saskaņotas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju.”

Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju

20.pants. Makroekonomiskās prognozes

(2) Makroekonomiskās prognozes tiek saskaņotas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju.

Deputāti V.Dombrovskis, Z.Kalniņa-Lukaševica

Apvienot 16.-17.pantu jaunā nodaļā:

„III nodaļa

Fiskālās disciplīnas politikas uzraudzība”.

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšliku-mā nr.86

16. pants. Fiskālās politikas disciplīnas ievērošanas uzraudzība

Ministru kabineta uzdevums ir regulāri sekot līdzi fiskālās disciplīnas ievērošanai un veikt visas nepieciešamās preventīvās darbības, lai novērstu tādu situāciju iestāšanos, kas ir pretrunā ar šajā likumā noteikto.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izslēgt 16.pantu.

Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju

17. pants. Ziņojums par fiskālās disciplīnas ievērošanu

(1) Ministru kabinets līdz katra gada 30. aprīlim iesniedz ziņojumu Saeimā par valsts finansiālo stāvokli, tajā ietverot informāciju par fiskālās disciplīnas ievērošanu, kā arī makroekonomisko un fiskālo prognožu izpildes izvērtējumu.

(2) Šī panta pirmajā daļā minēto ziņojumu Ministru kabinets iesniedz Saeimā vienlaicīgi ar vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu.

(3) Ja tiek pārkāpts šis likums attiecībā uz fiskālo nosacījumu ievērošanu, Ministru kabinets iesniedz ziņojumu Saeimā par neatbilstībām, kurā ietver pasākumus neatbilstību novēršanai.

(4) Šī panta pirmajā un otrajā daļā minētie ziņojumi tiek publiskoti Finanšu ministrijas mājas lapā internetā.

Deputāti V.Dombrovskis, Z.Kalniņa-Lukaševica

Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

„(1) Padome līdz katra gada 1.aprīlim sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam šā likuma 19.panta otrajā daļā minēto ziņojumu.

(2) Ministru kabinets, pamatojoties uz šā likuma 19.panta pirmajā daļā norādīto informāciju, izstrādā vidējā termiņa budžeta ietvara likumprojektu.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto ziņojumu Ministru kabinets līdz katra gada 30.aprīlim iesniedz Saeimā vienlaicīgi ar vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu.

(4) Ja tiek pārkāpts šis likums attiecībā uz fiskālo nosacījumu ievērošanu, Ministru kabinets iesniedz ziņojumu Saeimā par neatbilstībām, kurā ietver pasākumus neatbilstību novēršanai.

(5) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie ziņojumi tiek publiskoti Finanšu ministrijas mājas lapā.”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izslēgt 17.pantu.

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšliku-mā nr.86

Atbalstīts

Deputāti V.Dombrovskis, Z.Kalniņa-Lukaševica

Papildināt ar IV nodaļu šādā redakcijā:

„IV nodaļa

Fiskālās disciplīnas padome

18. pants. Padomes statuss

(1) Padome ir neatkarīga tiešās pārvaldes iestāde.

(2) Padomes darbības mērķis ir noteikt potenciālo un nominālo iekšzemes kopprodukta vērtību un prognozes, kā arī novērtēt Latvijas Republikas fiskālo mērķu sasniegšanu un valsts ekonomisko attīstību.

(3) Padome ir neatkarīga, pieņemot lēmumus savas kompetences ietvaros.

(4) Padome darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, šā likuma un citu normatīvo aktu prasībām.

19.pants. Padomes kompetence

(1) Padome veic potenciālā un nominālā iekšzemes kopprodukta aprēķinu un nosaka šo rādītāju prognozes, veic strukturālās bilances aprēķinu, valsts fiskālās politikas ilgtspējas novērtēšanu un analīzi, uzrauga šā likuma ievērošanu.

(2) Padome analizē valsts finansiālo stāvokli, par ko vienu reizi gadā līdz 1.aprīlim izstrādā analītisku ziņojumu Ministru kabinetam, tajā ietverot šā panta pirmajā daļā norādīto informāciju.

(3) Padome Ministru kabineta noteiktā saprātīgā termiņā:

1) sniedz atzinumu par gadskārtējā valsts budžeta likumprojektu vai grozījumu gadskārtējā valsts budžeta likumā sabalansētību un atbilstību valsts fiskālās politikas mērķiem un ekonomiskās attīstības cikla tendencēm;

2) sniedz atzinumu par vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu vai grozījumu vidēja termiņa budžeta ietvara likumā sabalansētību un atbilstību valsts fiskālās politikas mērķiem un ekonomiskās attīstības cikla tendencēm;

(4) Padome reizi gadā līdz 1.martam sagatavo pārskatu par tās darbību un sniedz novērtējumu par izteikto prognožu precizitāti.

20.pants. Padomes tiesības

(1) Padomei ir tiesības:

1) atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī ārvalstu institūcijām;

2) pieprasīt un saņemt no valsts institūcijām Padomes uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;

3) sniegt Finanšu ministrijai un Ministru kabinetam ieteikumus jautājumos par budžeta likumprojekta izstrādi un konsolidāciju;

4) pieaicināt ekspertus un citus speciālistus piedalīties un sniegt informāciju Padomes sēdēs;

5) sniegt ierosinājumus par nepieciešamajiem grozījumiem Latvijas Republikas normatīvos aktos, kas saistīti ar valsts fiskālās disciplīnas ietvaru.

(2) Padomes priekšsēdētājam vai viņa pilnvarotam Padomes loceklim ir tiesības sniegt informāciju un viedokļus plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem Padomes kompetences ietvaros.

21.pants. Padomes sastāvs

(1) Padomes sastāvā ir seši locekļi:

1) trīs pēc Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra kopīga priekšlikuma virzīti pārstāvji;

2) trīs vismaz desmit Saeimas deputātu virzīti pārstāvji.

(2) Padomes sastāvā var ievēlēt starptautiski atzītus un atpazīstamus finanšu un ekonomikas jomas zinātniekus ar pieredzi fiskālās politikas jautājumos. Padomes sastāvā var ievēlēt Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoni, kas rakstveidā piekritis darboties Padomē.

(3) Padomes loceklis nedrīkst būt:

1) politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona;

2) sodīts par tīšu noziegumu, ja viņš nav reabilitēts vai sodāmība nav dzēsta vai noņemta.

22.pants. Padomes locekļa pilnvaras un to izbeigšanās

(1) Padomes locekļus amatā ievēlē Saeima uz sešiem gadiem. Padomes locekļus var ievēlēt amatā atkārtoti uz vēl vienu pilnvaru termiņu, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

(2) Ik pēc trīs gadiem notiek daļēja Padomes locekļu nomaiņa, pārmaiņus nomainot trīs Padomes locekļus.

(3) Padomes locekļa pilnvaras izbeidzas:

1) sakarā ar Padomes locekļa atbrīvošanu no amata;

2) sakarā ar Padomes locekļa pilnvaru termiņa izbeigšanos;

3) ja Padomes loceklis notiesāts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā.

(4) Saeima atbrīvo Padomes locekli no amata, ja:

1) Padomes loceklis atstāj amatu pēc paša vēlēšanās. Padomes loceklis par amata atstāšanu rakstveidā paziņo Padomei, kas par to informē Saeimu ne vēlāk kā 14 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas;

2) Padomes loceklis sešus mēnešus neattaisnoti nav piedalījies Padomes darbā, tai skaitā nav apmeklējis vairāk kā pusi no Padomes sēdēm vai ilgāk par sešiem mēnešiem pēc kārtas slimības vai citu iemeslu dēļ nespēj pildīt amata pienākumus;

3) ir konstatēti tādi normatīvajos aktos noteikti apstākļi, kas liedz attiecīgajai personai būt par Padomes locekli.

23.pants. Padomes darba organizācija

(1) Padomes locekļu un darbinieku atlīdzību (mēneša amatalgu, piemaksas, sociālās garantijas u.c.) nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.

(2) Padomes priekšsēdētājs, Padomes priekšsēdētāja vietnieks un Padomes sekretārs strādā pastāvīgi un saņem atalgojumu saskaņā ar šā panta pirmo daļu. Pārējie Padomes locekļi saņem atalgojumu proporcionāli nostrādātajam laikam.

(3) Padome pati izstrādā un apstiprina savas iekšējās darbības noteikumus. Padomes iekšējās darbības noteikumos nosaka Padomes kārtējo sēžu sasaukšanas laiku un kārtību.

(4) Padomes ārkārtas sēdes sasauc, ja to pieprasa Padomes priekšsēdētājs vai vismaz četri Padomes locekļi.

(5) Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz četri Padomes locekļi, un lēmumu pieņem, ja par to nobalso ne mazāk kā četri Padomes locekļi.

(6) Padomes sēdes pieņemtie lēmumi un Padomes sagatavotie ziņojumi ir atklāti un publiski pieejami.

(7) Padomes locekļi no sava vidus, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu ievēl Padomes priekšsēdētāju un viņa vietnieku uz ievēlēto Padomes locekļu pilnvaru termiņu. Padomes priekšsēdētāju un viņa vietnieku var ievēlēt amatā atkārtoti uz vēl vienu pilnvaru termiņu, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

(8) Padomes priekšsēdētājs vai viņa prombūtnes laikā priekšsēdētāja vietnieks:

1) organizē un vada Padomes darbu;

2) sasauc un vada Padomes sēdes;

3) pieņem darbā un atbrīvo no darba Padomes sekretāru;

4) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Padomi.

(9) Padomes lietvedību kārto Padomes sekretārs, kurš:

1) pēc Padomes priekšsēdētāja norādījumiem sagatavo Padomes sēžu darba kārtību un nosūta to Padomes locekļiem kopā ar informāciju par sēdes norises vietu un laiku, un sēdē izskatāmajiem dokumentiem ne vēlāk kā piecas dienas pirms Padomes sēdes;

2) protokolē Padomes sēdes, sagatavo un izsūta protokolus.”.

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšliku-mā nr.86

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt likumprojektu ar jaunu nodaļu šādā redakcijā:

„III nodaļa

Fiskālās disciplīnas uzraudzība

21.pants. Fiskālās disciplīnas padome

Fiskālās disciplīnas padome ir funkcionāli neatkarīga koleģiāla institūcija, kas tiek izveidota šā likuma ievērošanas uzraudzībai (turpmāk — Padome).

22.pants. Padomes sastāvs

Padomes sastāvā ir šādi seši pastāvīgie locekļi:

1) trīs pēc Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra kopīga priekšlikuma izvirzīti pārstāvji;

2) trīs vismaz desmit Saeimas deputātu izvirzīti starptautiski atzīti finanšu un ekonomikas jomas zinātnieki no Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts, kuriem ir pieredze fiskālās politikas jautājumos un no kuriem saņemta rakstveida piekrišana darbībai Padomē.

23.pants. Padomes locekļa pilnvaras

(1) Padomes locekļus amatā apstiprina Saeima uz sešiem gadiem. Viens un tas pats Padomes loceklis var ieņemt amatu Padomē ne vairāk kā divus pilnvaru termiņus pēc kārtas.

(2) Reizi trijos gados Padomes sastāvā tiek nomainīti trīs locekļi.

24.pants. Ierobežojums Padomes locekļiem

Padomes locekļa amatā nevar apstiprināt:

1) personu, kura ieņem amatu politiskajā partijā vai politisko partiju apvienībā;

2) personu, kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ja tā nav reabilitēta vai sodāmība nav dzēsta vai noņemta.

25.pants. Padomes locekļa pilnvaru izbeigšanās

(1) Padomes locekļa pilnvaras izbeidzas, ja:

1) viņš atbrīvots no amata;

2) izbeidzas viņa pilnvaru termiņš;

3) viņš notiesāts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā.

(2) Saeima atbrīvo Padomes locekli no amata, ja:

1) viņš atstāj amatu pēc paša vēlēšanās. Padomes loceklis par amata atstāšanu rakstveidā paziņo Padomei, kas par to informē Saeimu ne vēlāk kā 14 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas;

2) viņš sešus mēnešus bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies Padomes darbā, nav apmeklējis vairāk kā pusi no Padomes sēdēm vai ilgāk par sešiem mēnešiem pēc kārtas slimības vai citu iemeslu dēļ nespēj pildīt amata pienākumus;

3) ir konstatēti tādi normatīvajos aktos noteikti apstākļi, kas liedz attiecīgajai personai būt par Padomes locekli.

26.pants. Padomes priekšsēdētājs

(1) Padomes locekļi no sava vidus, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē Padomes priekšsēdētāju. Viena un tā pati persona var ieņemt Padomes priekšsēdētāja amatu ne vairāk kā divus pilnvaru termiņus pēc kārtas.

(2) Padomes priekšsēdētājs:

1) organizē un vada Padomes darbu;

2) sasauc un vada Padomes sēdes;

3) pieņem darbā un atbrīvo no darba Padomes sekretāru;

4) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Padomi.

27.pants. Padomes priekšsēdētāja vietnieks

(1) Padomes locekļi no sava vidus, atklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē Padomes priekšsēdētāja vietnieku. Viena un tā pati persona var ieņemt Padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu ne vairāk kā divus pilnvaru termiņus pēc kārtas.

(2) Padomes priekšsēdētāja vietnieks Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā izpilda šā likuma 26.panta otrajā daļā noteiktās funkcijas.

28.pants. Padomes sēžu sasaukšana un lēmumu pieņemšana

(1) Padome savas darbības noteikšanai izstrādā un apstiprina iekšējās kārtības noteikumus. Iekšējās kārtības noteikumi paredz Padomes kārtējo sēžu sasaukšanas laiku un kārtību.

(2) Padomes ārkārtas sēdi sasauc, ja to pieprasa Padomes priekšsēdētājs vai vismaz četri Padomes locekļi.

(3) Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz četri Padomes locekļi, un lēmumu pieņem, ja par to nobalso ne mazāk kā četri Padomes locekļi.

(4) Padomes sēdes pieņemtie lēmumi un Padomes sagatavotie ziņojumi ir publiski pieejami.

29.pants. Padomes darba nodrošināšana

(1) Padomes sekretariātu nodrošina Finanšu ministrija.

(2) Padomes sekretārs:

1) kārto Padomes lietvedību;

2) pēc Padomes priekšsēdētāja norādījumiem sagatavo Padomes sēdes darba kārtību un ne vēlāk kā piecas dienas pirms Padomes sēdes nosūta to Padomes locekļiem vienlaikus ar informāciju par sēdes norises vietu, laiku un sēdē izskatāmajiem jautājumiem;

3) protokolē Padomes sēdes un nosūta to protokolus Padomes locekļiem.

(3) Padomes locekļu un Padomes sekretāra atlīdzību (mēneša amatalgu, piemaksas, sociālās garantijas u.c.) nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma prasībām. Padomes sekretārs saņem pilnas darba slodzes atalgojumu, un Padomes locekļi saņem nostrādātajam laikam proporcionālu atalgojumu.

(4) Finanšu ministrija atsevišķā Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā plāno Padomes darba nodrošināšanai nepieciešamos izdevumus, paredzot:

1) atlīdzību Padomes locekļiem saskaņā ar šā panta trešo daļu vismaz par sešām Padomes sēdēm gadā;

2) atlīdzību Padomes sekretāram;

3) atlīdzību Padomes piesaistītajiem ekspertiem — ne mazāk kā 50 procentu apmērā no Padomes locekļu un Padomes sekretāra atalgojuma fonda;

4) transporta izdevumus Padomes locekļiem nokļūšanai vismaz uz sešām Padomes sēdēm gadā;

5) Padomes darbības tehniskajam nodrošinājumam nepieciešamos izdevumus.

30.pants. Padomes funkcijas

(1) Padome uzrauga šajā likumā noteikto fiskālo nosacījumu ievērošanu ietvara likuma projekta un valsts budžeta likuma projekta sagatavošanā, šo likumu izpildē un grozījumu sagatavošanā.

(2) Padome pārbauda bilances nosacījuma un izdevumu pieauguma nosacījuma piemērošanas pareizību, tai skaitā veicot neatkarīgu potenciālā iekšzemes kopprodukta un nominālā iekšzemes kopprodukta novērtējumu un strukturālās bilances aprēķinu.

(3) Padome novērtē un analīzē valsts fiskālās politikas ilgtspēju.

(4) Padome uzrauga šā likuma nosacījumu ievērošanu gadskārtējā valsts budžeta likuma izpildē, pašvaldību konsolidētā budžeta un atvasinātu publisku personu budžetu summāro fiskālo rādītāju atbilstību prognozētajām vērtībām.

(5) Padome sagatavo viedokli par to, cik liela atkāpe no bilances nosacījuma pieļaujama smagas ekonomiskās lejupslīdes laikā (12.panta pirmās daļas 3.punkts).

(6) Padome sagatavo atzinumu par produktīvu valsts mēroga publisko investīciju projekta rezultāta ietekmi uz valsts tautsaimniecību (12.panta pirmās daļas 4.punkts).

(7) Padome sagatavo viedokli par fiskālā nodrošinājuma rezerves apjoma atbilstību valstī pastāvošajiem fiskālajiem riskiem (16.panta piektā daļa).

(8) Padome sagatavo fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu un neatbilstības ziņojumu (32.pants).

(9) Padome sagatavo viedokli citos fiskālās politikas un makroekonomiskās attīstības jautājumos, ja atzīst tos par būtiskiem šā likuma normu ievērošanai.

31.pants. Padomes tiesības

(1) Padomei ir šādas tiesības:

1) atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī ārvalstu institūcijām;

2) pieprasīt un saņemt no valsts institūcijām Padomes uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;

3) sniegt Finanšu ministrijai un Ministru kabinetam ieteikumus jautājumos par ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādi;

4) uzaicināt ekspertus un citus speciālistus piedalīties un sniegt informāciju Padomes sēdēs;

5) sniegt ierosinājumus par nepieciešamajiem grozījumiem ar valsts fiskālo disciplīnu saistītos normatīvajos aktos.

(2) Padomes priekšsēdētājam vai viņa pilnvarotam Padomes loceklim ir tiesības Padomes kompetences ietvaros sniegt informāciju un viedokļus plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.

(3) Ja Padomes loceklim par kādu Padomes ziņojumos ietverto jautājumu ir atšķirīgs viedoklis, viņam ir tiesības to pievienot ziņojumam.

32.pants. Padomes ziņojumi

(1) Padome līdz katra gada 30.aprīlim sagatavo fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu. Ziņojums tiek pievienots ietvara likuma projektam un iesniegts Saeimai. Ziņojumu publisko Finanšu ministrijas mājaslapā internetā.

(2) Ja tiek atklāti šā likuma pārkāpumi, Padome sagatavo neatbilstības ziņojumu, kurā ietver rekomendācijas neatbilstību novēršanai. Neatbilstības ziņojumu sagatavo nekavējoties pēc neatbilstības konstatēšanas, iesniedz Ministru kabinetam un par ietvara likuma pieņemšanu atbildīgajai Saeimas komisijai, kā arī publisko Finanšu ministrijas mājaslapā internetā.

Atbalstīts

III nodaļa

Fiskālās disciplīnas uzraudzība

21.pants. Fiskālās disciplīnas padome

Fiskālās disciplīnas padome ir funkcionāli neatkarīga koleģiāla institūcija, kas tiek izveidota šā likuma ievērošanas uzraudzībai (turpmāk — Padome).

22.pants. Padomes sastāvs

Padomes sastāvā ir šādi seši pastāvīgie locekļi:

1) trīs pēc Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra kopīga priekšlikuma izvirzīti pārstāvji;

23.pants. Padomes locekļa pilnvaras

(1) Padomes locekļus amatā apstiprina Saeima uz sešiem gadiem. Viens un tas pats Padomes loceklis var ieņemt amatu Padomē ne vairāk kā divus pilnvaru termiņus pēc kārtas.

(2) Reizi trijos gados Padomes sastāvā tiek nomainīti trīs locekļi.

24.pants. Ierobežojums Padomes locekļiem

Padomes locekļa amatā nevar apstiprināt:

1) personu, kura ieņem amatu politiskajā partijā vai politisko partiju apvienībā;

2) personu, kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ja tā nav reabilitēta vai sodāmība nav dzēsta vai noņemta.

25.pants. Padomes locekļa pilnvaru izbeigšanās

(1) Padomes locekļa pilnvaras izbeidzas, ja:

1) viņš atbrīvots no amata;

2) izbeidzas viņa pilnvaru termiņš;

3) viņš notiesāts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā.

(2) Saeima atbrīvo Padomes locekli no amata, ja:

3) ir konstatēti tādi normatīvajos aktos noteikti apstākļi, kas liedz attiecīgajai personai būt par Padomes locekli.

26.pants. Padomes priekšsēdētājs

(2) Padomes priekšsēdētājs:

1) organizē un vada Padomes darbu;

2) sasauc un vada Padomes sēdes;

3) pieņem darbā un atbrīvo no darba Padomes sekretāru;

4) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Padomi.

27.pants. Padomes priekšsēdētāja vietnieks

(2) Padomes priekšsēdētāja vietnieks Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā izpilda šā likuma 26.panta otrajā daļā noteiktās funkcijas.

28.pants. Padomes sēžu sasaukšana un lēmumu pieņemšana

(1) Padome savas darbības noteikšanai izstrādā un apstiprina iekšējās kārtības noteikumus. Iekšējās kārtības noteikumi paredz Padomes kārtējo sēžu sasaukšanas laiku un kārtību.

(2) Padomes ārkārtas sēdi sasauc, ja to pieprasa Padomes priekšsēdētājs vai vismaz četri Padomes locekļi.

(3) Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz četri Padomes locekļi, un lēmumu pieņem, ja par to nobalso ne mazāk kā četri Padomes locekļi.

(4) Padomes sēdes pieņemtie lēmumi un Padomes sagatavotie ziņojumi ir publiski pieejami.

29.pants. Padomes darba nodrošināšana

(1) Padomes sekretariātu nodrošina Finanšu ministrija.

(2) Padomes sekretārs:

1) kārto Padomes lietvedību;

3) protokolē Padomes sēdes un nosūta to protokolus Padomes locekļiem.

(4) Finanšu ministrija atsevišķā Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā plāno Padomes darba nodrošināšanai nepieciešamos izdevumus, paredzot:

1) atlīdzību Padomes locekļiem saskaņā ar šā panta trešo daļu vismaz par sešām Padomes sēdēm gadā;

2) atlīdzību Padomes sekretāram;

3) atlīdzību Padomes piesaistītajiem ekspertiem — ne mazāk kā 50 procentu apmērā no Padomes locekļu un Padomes sekretāra atalgojuma fonda;

4) transporta izdevumus Padomes locekļiem nokļūšanai vismaz uz sešām Padomes sēdēm gadā;

5) Padomes darbības tehniskajam nodrošinājumam nepieciešamos izdevumus.

30.pants. Padomes funkcijas

(3) Padome novērtē un analīzē valsts fiskālās politikas ilgtspēju.

(5) Padome sagatavo viedokli par to, cik liela atkāpe no bilances nosacījuma pieļaujama smagas ekonomiskās lejupslīdes laikā (12.panta pirmās daļas 3.punkts).

(6) Padome sagatavo atzinumu par produktīvu valsts mēroga publisko investīciju projekta rezultāta ietekmi uz valsts tautsaimniecību (12.panta pirmās daļas 4.punkts).

(7) Padome sagatavo viedokli par fiskālā nodrošinājuma rezerves apjoma atbilstību valstī pastāvošajiem fiskālajiem riskiem (16.panta piektā daļa).

(8) Padome sagatavo fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu un neatbilstības ziņojumu (32.pants).

(9) Padome sagatavo viedokli citos fiskālās politikas un makroekonomiskās attīstības jautājumos, ja atzīst tos par būtiskiem šā likuma normu ievērošanai.

31.pants. Padomes tiesības

(1) Padomei ir šādas tiesības:

1) atbilstoši kompetencei sadarboties ar valsts un pašvaldību institūcijām, juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī ārvalstu institūcijām;

2) pieprasīt un saņemt no valsts institūcijām Padomes uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju;

3) sniegt Finanšu ministrijai un Ministru kabinetam ieteikumus jautājumos par ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādi;

4) uzaicināt ekspertus un citus speciālistus piedalīties un sniegt informāciju Padomes sēdēs;

5) sniegt ierosinājumus par nepieciešamajiem grozījumiem ar valsts fiskālo disciplīnu saistītos normatīvajos aktos.

(2) Padomes priekšsēdētājam vai viņa pilnvarotam Padomes loceklim ir tiesības Padomes kompetences ietvaros sniegt informāciju un viedokļus plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem.

(3) Ja Padomes loceklim par kādu Padomes ziņojumos ietverto jautājumu ir atšķirīgs viedoklis, viņam ir tiesības to pievienot ziņojumam.

32.pants. Padomes ziņojumi

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets sagatavo un iesniedz Saeimā pirmo Vidēja termiņa budžeta ietvara likumu sešu mēnešu laikā pēc Fiskālās disciplīnas likuma pieņemšanas, bet ne vēlāk kā 2014. gada valsts budžeta likuma projekta iesniegšanas Saeimā brīdī.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu.

Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju

Pārejas noteikumi

2. Fiskālās disciplīnas likuma normas, izņemot normas, kas minētas Pārejas noteikumu trešajā un ceturtajā punktā, tiek piemērotas, sākot ar pirmā Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma iesniegšanas Saeimā brīdi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt pārejas noteikumu 2.punktu šādā redakcijā:

„1. Šā likuma 10.panta nosacījumu sāk piemērot no brīža, kad iepriekšējā gada plānotā vai faktiskā vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance ir lielāka par -0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta faktiskajās cenās. Līdz šā nosacījuma izpildei vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance tiek plānota vismaz par 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta faktiskajās cenās augstāka nekā iepriekšējā gada plānotā vai faktiskā vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance. Ja saskaņā ar starptautisku līgumu, kuram Latvija pievienojusies, tiek noteikts cits vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances pieauguma temps, 0,5 procentu pieauguma vietā tiek piemērots starptautiskajā līgumā noteiktais pieauguma temps.”

Atbalstīts

1. Šā likuma 10.panta nosacījumu sāk piemērot no brīža, kad iepriekšējā gada plānotā vai faktiskā vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance ir lielāka par -0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta faktiskajās cenās. Līdz šā nosacījuma izpildei vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance tiek plānota vismaz par 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta faktiskajās cenās augstāka nekā iepriekšējā gada plānotā vai faktiskā vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance. Ja saskaņā ar starptautisku līgumu, kuram Latvija pievienojusies, tiek noteikts cits vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances pieauguma temps, 0,5 procentu pieauguma vietā tiek piemērots starptautiskajā līgumā noteiktais pieauguma temps.

3. Ja pirmā Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma periods ir 2013. – 2015. gads, Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma 2013. – 2015. gadam perioda pirmajam un otrajam gadam un Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma 2014. – 2016. gadam perioda pirmajam gadam nepiemēro 10. panta otrās daļas nosacījumus, bet konsolidētā kopbudžeta bilances līmeni nosaka atbilstoši Latvijas Konverģences programmā attiecīgajam gadam noteiktai vērtībai.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt pārejas noteikumu 3.punktu šādā redakcijā:

„2. Sagatavojot 2014.—2016.gada ietvara likuma projektu:

1) fiskālo risku deklarācija tam netiek pievienota;

2) fiskālā nodrošinājuma rezerve tiek noteikta kā 0,1 procents no iekšzemes kopprodukta;

3) koriģētie maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi perioda pirmajam, otrajam un trešajam gadam tiek noteikti saskaņā ar šā likuma 15.pantu;

4) šā likuma 18.panta sestās daļas nosacījums netiek piemērots. Valsts parāda apkalpošanas izlīdzinātos izdevumus katram perioda gadam nosaka prognozējamo valsts parāda apkalpošanas izdevumu apjomā;

5) šā likuma 18.panta devītās daļas nosacījums netiek piemērots. Ar siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību tirdzniecību saistīto finanšu instrumenta projektu un pasākumu izlīdzināto izdevumu apjomu katram perioda gadam nosaka šo projektu un pasākumu prognozējamo izdevumu apjomā.”

Atbalstīts

2. Sagatavojot 2014.—2016.gada ietvara likuma projektu:

1) fiskālo risku deklarācija tam netiek pievienota;

2) fiskālā nodrošinājuma rezerve tiek noteikta kā 0,1 procents no iekšzemes kopprodukta;

3) koriģētie maksimāli pieļaujamie valsts budžeta izdevumi perioda pirmajam, otrajam un trešajam gadam tiek noteikti saskaņā ar šā likuma 15.pantu;

4. Ja pirmā Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma periods ir 2014. – 2016. gads, Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma 2014. – 2016. gadam perioda pirmajam gadam nepiemēro 10. panta otrās daļas nosacījumus, bet konsolidētā kopbudžeta bilances līmeni nosaka atbilstoši Latvijas Konverģences programmā attiecīgajam gadam noteiktai vērtībai.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Izteikt pārejas noteikumu 4.punktu šādā redakcijā:

„3. Uz 2014.gada fiskālajiem riskiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības pašu resursu palielināšanu, norēķiniem ar Eiropas Savienību, starptautisko tiesu un Satversmes tiesas spriedumu izpildi, attiecināmi šā likuma nosacījumi, kas piemērojami fiskālo risku deklarācijā iekļautajiem kvantificējamiem riskiem.”

Atbalstīts

3. Uz 2014.gada fiskālajiem riskiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības pašu resursu palielināšanu, norēķiniem ar Eiropas Savienību, starptautisko tiesu un Satversmes tiesas spriedumu izpildi, attiecināmi šā likuma nosacījumi, kas piemērojami fiskālo risku deklarācijā iekļautajiem kvantificējamiem riskiem.

Deputāti V.Dombrovskis, Z.Kalniņa-Lukaševica

Papildināt pārejas noteikumus ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

„5. Padome darbu sāk 2013.gada 1.janvārī.

6. Lai nodrošinātu šā likuma 22.panta otrajā daļā nostiprināto rotācijas principu, Saeima, ievēlot Padomi pirmo reizi, trīs tās locekļus – šā likuma 21.panta pirmās daļas 1.punktā minētos pārstāvjus ievēl uz sešiem gadiem, bet šā likuma 21.panta pirmās daļas 2.punktā minētos pārstāvjus – uz trīs gadiem.”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Papildināt pārejas noteikumus ar jauniem punktiem šādā redakcijā:

„4. Padome darbu sāk 2014.gada 1.janvārī.

5. Lai nodrošinātu šā likuma 23.panta otrajā daļā nostiprināto rotācijas principu, Saeima, ievēlot Padomi pirmo reizi, trīs tās locekļus — šā likuma 22.panta pirmās daļas 1.punktā minētos pārstāvjus — ievēlē uz sešiem gadiem, bet šā likuma 22.panta pirmās daļas 2.punktā minētos pārstāvjus — uz trim gadiem.”

Daļēji atbalstīts. Iekļauts komisijas priekšliku-mā nr.92

Atbalstīts

4. Padome darbu sāk 2014.gada 1.janvārī.

Finanšu ministrs A.Vilks

Papildināt likumprojektu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

„Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Savienības Padomes 2011.gada 8.novembra direktīvas Nr.2011/85 par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām.”.

Atbalstīts

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Savienības Padomes 2011.gada 8.novembra direktīvas Nr.2011/85 par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām.