Spēkā esošā redakcija

Pirmā lasījuma redakcija

Nr.

p.k.

Priekšlikumi

( 49 )

Komisijas atzinums

Komisijas atbalstītā redakcija

(ar valodas speciālistu labojumiem)

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

21.pants. Iespēja atbrīvot no administratīvās atbildības maznozīmīga pārkāpuma gadījumā

Ja izdarītais administratīvais pārkāpums ir maznozīmīgs, institūcija (amatpersona), kas pilnvarota izlemt lietu, var atbrīvot pārkāpēju no administratīvās atbildības un aprobežoties ar mutvārdu aizrādījumu.

Ceļu satiksmē izdarīto administratīvo pārkāpumu, ja par to paredzētais naudas sods nepārsniedz trīsdesmit latus un ja šis pārkāpums nav radījis draudus citiem ceļu satiksmes dalībniekiem vai viņu mantai, var atzīt par maznozīmīgu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994., 16.10.2003. un 28.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2009.)

1. Izteikt 21.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„Iestāde, kurai lietas izskatīšana ir piekritīga, var izbeigt administratīvā pārkāpuma lietvedību un atbrīvot personu no administratīvās atbildības, ja ziņas par administratīvo pārkāpumu ir pietiekamas, lai konstatētu, ka administratīvais pārkāpums ir izdarīts, bet tas ir maznozīmīgs.”

1. Izteikt 21.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Iestāde, kurai ir piekritīga lietas izskatīšana, var izbeigt administratīvā pārkāpuma lietvedību un atbrīvot personu no administratīvās atbildības, ja ziņas par administratīvo pārkāpumu ir pietiekamas, lai konstatētu, ka izdarīts maznozīmīgs administratīvais pārkāpums.”

37.pants. Administratīvā soda uzlikšanas termiņi

Administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, - četru mēnešu laikā no tā atklāšanas dienas. Ja lietā nepieciešams saņemt eksperta atzinumu, administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas vai atklāšanas dienas.

Ja saņemts atteikums uzsākt kriminālprocesu vai kriminālprocess izbeigts, bet pārkāpēja rīcībai ir administratīvā pārkāpuma pazīmes, administratīvo sodu var uzlikt šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā. Ja šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā nav iespējams noskaidrot visus apstākļus, lai varētu pieņemt lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, administratīvo sodu var uzlikt ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu.

Šajā pantā minētie termiņi neattiecas uz gadījumiem, kad piemēro konfiskāciju muitas noteikumu pārkāpumu lietās.

Administratīvo sodu par šā kodeksa 45.— 45.³, 47., 48., 51.—53., 53.²—68., 71., 72.—74.¹ pantā, 75.panta pirmajā daļā, 75.¹—88.¹, 88.⁴—88.⁷ pantā, divpadsmitajā "c" nodaļā, 159.⁷—159.⁹ un 204.⁷—204.¹¹ pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

Administratīvo sodu par šā kodeksa 155.¹⁰, 155.¹¹, 155.¹², 155.¹⁴ un 166.¹³ pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem var uzlikt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts uzraudzības iestādes lēmums par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā, bet ne vēlāk kā gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.1991., 16.10.2003., 25.03.2004., 17.03.2005., 14.12.2006., 17.05.2007., 28.05.2009. un 17.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2010.)

2. Izteikt 37. pantu šādā redakcijā:

„37.pants Administratīvās atbildības noilgums

Lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā viena gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas vai atklāšanas dienas.

Ja saņemts atteikums uzsākt kriminālprocesu vai kriminālprocess izbeigts, bet ir konstatējamas administratīvā pārkāpuma pazīmes, lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu vai kriminālprocesa izbeigšanu.

1

2

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Likumprojekta 2. pantā paredzēto LAPK 37. panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā:

„Lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā viena gada laikā no pārkāpuma izdarīšanas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, no pārkāpuma atklāšanas dienas.”

Juridiskā komisija

Likumprojekta 2.pantā paredzēto kodeksa 37.panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā:

„Lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, no pārkāpuma pārtraukšanas dienas.”

Neatbalstīts

Atbalstīts

2. Izteikt 37.pantu šādā redakcijā:

“37.pants. Administratīvās atbildības noilgums

Lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma pārtraukšanas dienas.

Ja saņemts atteikums uzsākt kriminālprocesu vai kriminālprocess izbeigts, bet ir konstatējamas administratīvā pārkāpuma pazīmes, lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu vai par tā izbeigšanu.

39.pants. Pienākums atlīdzināt nodarīto zaudējumu

Ja administratīvā pārkāpuma rezultātā nodarīts mantisks zaudējums fiziskajai vai juridiskajai personai, tad, izlemjot jautājumu par administratīvā soda uzlikšanu, administratīvajai komisijai ir tiesības vienlaikus izlemt jautājumu par vainīgā pienākumu atlīdzināt mantisko zaudējumu līdz piecdesmit latiem, bet rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim - līdz divsimt latiem.

Citos gadījumos jautājumu par administratīvā pārkāpuma rezultātā nodarīta mantiskā zaudējuma vai morālā kaitējuma atlīdzināšanu izlemj civilās tiesvedības kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990., 06.08.1991., 03.11.1992., 28.07.1994. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

3. Izteikt 39. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„Ja administratīvā pārkāpuma rezultātā nodarīts mantisks zaudējums fiziskajai vai juridiskajai personai, tad, izlemjot jautājumu par administratīvā soda uzlikšanu rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim ir tiesības vienlaikus izlemt jautājumu par vainīgā pienākumu atlīdzināt mantisko zaudējumu līdz tūkstoš latiem.”

3

4

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Likumprojekta 3. pantā paredzēto LAPK 39. panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā:

„Ja administratīvā pārkāpuma rezultātā nodarīts mantisks zaudējums fiziskajai vai juridiskajai personai, tad, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu tiesai ir tiesības vienlaikus izlemt jautājumu par vainīgā pienākumu atlīdzināt mantisko zaudējumu.”

Deputāts U.Augulis

Izteikt 39.pantu šādā redakcijā:

„39. pants. Pienākums atlīdzināt nodarīto zaudējumu

1.variants

Ja administratīvā pārkāpuma rezultātā nodarīts mantisks zaudējums fiziskajai vai juridiskajai personai un tā līdz lietas izskatīšanai vai tās laikā iesniedz dokumentālu apstiprinājumu par nodarītā mantiskā zaudējuma apmēru, tad, izlemjot jautājumu par administratīvā soda uzlikšanu administratīvajai komisijai vai iestādei (amatpersonai) ir tiesības vienlaikus izlemt jautājumu par vainīgā pienākumu atlīdzināt mantisko zaudējumu līdz piecsimt latiem, bet rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim līdz tūkstoš latiem.

Ja fiziskajai vai juridiskajai personai administratīvā pārkāpuma rezultātā nodarītā mantiskā zaudējuma apmērs pārsniedz šī panta pirmajā daļā noteikto, kā arī morālā kaitējuma atlīdzināšanu izlemj civilās tiesvedības kārtībā.”

2.variants

Ja administratīvā pārkāpuma rezultātā nodarīts mantisks zaudējums fiziskajai vai juridiskajai personai, tad, izlemjot jautājumu par administratīvā soda uzlikšanu rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim ir tiesības vienlaikus izlemt jautājumu par vainīgā pienākumu atlīdzināt mantisko zaudējumu līdz tūkstoš latiem.

Ja līdz administratīvās lietas izskatīšanai vai tās izskatīšanas laikā administratīvajā komisijā vai iestādē, fiziskā vai juridiskā persona iesniedzot dokumentālu apstiprinājumu par nodarītā mantiskā zaudējuma apmēru lūdz lemt jautājumu par administratīvā pārkāpuma rezultātā nodarītā mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu un tā apmērs nepārsniedz tūkstoš latus, administratīvā komisija vai iestāde lietu neizskata un nosūta lietas materiālus un iesniegtos nodarītā mantiskā zaudējuma apliecinošos dokumentus izskatīšanai tiesai.”

Atbalstīts

Neatbalstīts

3. Izteikt 39. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„Ja administratīvā pārkāpuma rezultātā nodarīts mantisks zaudējums fiziskajai vai juridiskajai personai, tad, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, tiesai ir tiesības vienlaikus izlemt jautājumu par vainīgā pienākumu atlīdzināt mantisko zaudējumu.”

205.pants. Institūcijas (amatpersonas), kas pilnvarotas izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas

Administratīvo pārkāpumu lietas izskata:

1) pašvaldību administratīvās komisijas;

2) pašvaldību domju priekšsēdētāji, viņu vietnieki un izpilddirektori;

3) pašvaldību amatpersonas, kas pašvaldību domju izdotajos saistošajos noteikumos pilnvarotas uzlikt sodus par šo noteikumu pārkāpšanu;

4. 205. pantā:

izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

„3) pašvaldību amatpersonas, kas šajā kodeksā pilnvarotas uzlikt sodus par pašvaldību domju saistošajos noteikumos paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem;

5

6

7

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Demiters

Izslēgt likumprojekta 4.panta pirmo daļu.

Juridiskā komisija

Izslēgt likumprojekta 4.pantu.

Deputāts U.Augulis

Izteikt 205.panta 3.punktu šādā redakcijā:

1. variants.

„3) pašvaldību amatpersonas, kas pašvaldību domju izdotajos saistošajos noteikumos pilnvarotas uzlikt sodus par šo noteikumu pārkāpšanu.”

2.variants

„3) pašvaldību institūciju amatpersonas, kas šajā kodeksā vai citos likumos pilnvarotas uzlikt sodus par pašvaldību domju saistošajos noteikumos paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem.”

Daļēji atbalstīts, iekļauts priekšlikumā

Nr.6.

Atbalstīts

Neatbalstīts

4) rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši;

5) policija un citas valsts iestādes, kas tam pilnvarotas šajā kodeksā;

8

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Likumprojekta 4.pantā, kas paredz LAPK 205. panta 3.punktu izteikt jaunā redakcijā un izslēgt 6.punktu, papildināt ar grozījumu LAPK 205. panta 5.punktā un aiz vārda „valsts” papildināt ar vārdiem „vai pašvaldību”.

Neatbalstīts

6) institūcijas (amatpersonas), kuras pašvaldības dome pilnvarojusi izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas par transportlīdzekļu apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu.

(28.05.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.03.2000. un 16.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 20.11.2003.)

izslēgt 6. punktu.

9

Deputāts U.Augulis

Izteikt 205.panta 6.punktu šādā redakcijā:

1.variants

„6.) institūcijas (amatpersonas), kuras pašvaldības dome pilnvarojusi izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas par transportlīdzekļu apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu”.

2.variants

„6.)pašvaldību institūcijas (amatpersonas), kuras pilnvarotas izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas par transportlīdzekļu apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu.”

Neatbalstīts

206.pants. Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanai pilnvaroto institūciju (amatpersonu) kompetences norobežošana

Attiecīgās institūcijas (amatpersonas), kas pilnvarotas izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, izskata tās saskaņā ar savu kompetenci, kas noteikta šajā kodeksā un pašvaldību domju izdotajos saistošajos noteikumos.

(03.12.1990. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

5. Izslēgt 206.pantā vārdus „un pašvaldību domju izdotajos saistošajos noteikumos”.

10

11

Juridiskā komisija

Izslēgt likumprojekta 5.pantu.

Deputāts U.Augulis

Izteikt 206.pantu šādā redakcijā:

„206.pants. Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanai pilnvaroto institūciju (amatpersonu) kompetences norobežošana

Attiecīgās institūcijas (amatpersonas), kas pilnvarotas izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, izskata tās saskaņā ar savu kompetenci, kas noteikta šajā kodeksā un pašvaldību domju izdotajos saistošajos noteikumos.”

Atbalstīts

Neatbalstīts

209.pants. Amatpersonu pilnvaras

To amatpersonu sarakstu, kuras šā kodeksa 205.panta 5.punktā minēto iestāžu vārdā izskata administratīvo pārkāpumu lietas, nosaka šis kodekss.

Amatpersonas, kuras ir pilnvarotas izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, var uzlikt šā kodeksa Sevišķajā daļā un pašvaldību saistošajos noteikumos paredzētos administratīvos sodus tām piešķirto pilnvaru ietvaros un tikai izpildot dienesta pienākumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.12.1990. un 28.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

6. Izteikt 209.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

„To amatpersonu sarakstu, kuras šā kodeksa 205.panta 3. un 5.punktā minēto iestāžu vārdā izskata administratīvo pārkāpumu lietas, nosaka šis kodekss.”

12

Deputāts U.Augulis

Izslēgt likumprojekta 6.pantu.

Atbalstīts

211.² pants. Institūcijas (amatpersonas), kas realizē kontroli pār pašvaldību domju izdoto saistošo noteikumu ievērošanu

Kontroli pār pašvaldības domes izdoto saistošo noteikumu ievērošanu realizē attiecīgās domes pilnvarotas institūcijas (amatpersonas).

Izskatot lietas par pašvaldības domes izdoto saistošo noteikumu pārkāpšanu, pārkāpuma izdarīšanas vietā bez protokola sastādīšanas (izsniedzot noteikta parauga kvīti) var uzlikt naudas sodu līdz divdesmit latiem, ja pārkāpējs to neapstrīd.

(17.04.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.05.2008.)

7. Izslēgt 211.², 211.³, 211.⁴ pantu.

13

14

15

16

17

Deputāts U.Augulis

Izslēgt likumprojekta 7.pantu.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs E.Demiters

Izteikt likumprojekta 7.pantu šādā redakcijā:

„7.Izslēgt 211.² un 211.³ pantu.”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Likumprojekta 7. pantu, ar kuru paredzēts izslēgt LAPK 211.², 211.³, 211.⁴, izteikt šādā redakcijā:

„Izslēgt 211.² pantu.

Deputāts U.Augulis

Izteikt 211.² pantu šādā redakcijā:

„211.².pants. Institūcijas (amatpersonas), kas realizē kontroli pār pašvaldību domju izdoto saistošo noteikumu ievērošanu.

Kontroli pār pašvaldības domes izdoto saistošo noteikumu ievērošanu realizē attiecīgās domes pilnvarotas pašvaldības institūcijas (amatpersonas).

Izskatot lietas par pašvaldības domes izdoto saistošo noteikumu pārkāpšanu, pārkāpuma izdarīšanas vietā bez protokola (izsniedzot noteikta parauga kvīti) var uzlikt naudas sodu līdz divdesmit latiem, ja pārkāpējs to neapstrīd.”

Deputāts U.Augulis

Izteikt 211.² pantu šādā redakcijā:

„211.² pants. Institūcijas (amatpersonas), kas realizē kontroli pār pašvaldību domju izdoto saistošo noteikumu ievērošanu.

Kontroli pār pašvaldības domes izdoto saistošo noteikumu ievērošanu realizē attiecīgās pašvaldības institūcijas (amatpersonas) atbilstoši kompetencei.

Šā panta pirmajā daļā noteiktās pašvaldību institūcijas (amatpersonas) ir tiesīgas sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu un uzlikt sodus par pašvaldību domju saistošajos noteikumos paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem.

Izskatot lietas par pašvaldības domes izdoto saistošo noteikumu pārkāpšanu, pārkāpuma izdarīšanas vietā sastādot protokolu var uzlikt naudas sodu līdz piecdesmit latiem, ja pārkāpējs to neapstrīd.”

Atbalstīts

Neatbalstīts

Neatbalstīts

Neatbalstīts

Neatbalstīts

211.³ pants. Pašvaldību amatpersonas, kas kontrolē transportlīdzekļu apstāšanos vai stāvēšanu

Kontroli pār transportlīdzekļu apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu ievērošanu realizē pašvaldības domes pilnvarotas institūcijas (amatpersonas). Pašvaldības domes pilnvarotas institūcijas (amatpersonas) realizē kontroli arī pār mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās, tajā skaitā apstāšanās un stāvēšanas noteikumu ievērošanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.

(23.03.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.06.2001., 22.12.2005. un 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

18

19

20

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Likumprojekta 7. pantu, ar kuru paredzēts izslēgt LAPK 211.², 211.³, 211.⁴, izteikt šādā redakcijā:

„Izslēgt 211.³ pantu.

Deputāts U.Augulis

Izteikt 211.³ pantu šādā redakcijā:

„Pašvaldību amatpersonas, kas kontrolē transportlīdzekļu apstāšanos vai stāvēšanu.

Kontroli par transportlīdzekļu apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu ievērošanu realizē pašvaldības domes pilnvarotas pašvaldības institūcijas (amatpersonas). Pašvaldības domes pilnvarotas pašvaldības institūcijas (amatpersonas) realizē kontroli arī pār mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās, tajā skaitā apstāšanās un stāvēšanas noteikumu ievērošanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.”

Deputāts U.Augulis

Izteikt 211.³ pantu šādā redakcijā:

„Pašvaldību amatpersonas, kas kontrolē transportlīdzekļu apstāšanos vai stāvēšanu

Kontroli pār transportlīdzekļu apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu ievērošanu realizē pašvaldības domes pilnvarotas šajā kodeksā minētas pašvaldību institūcijas (amatpersonas). Pašvaldības domes pilnvarotas šajā kodeksā minētas pašvaldību institūcijas (amatpersonas) realizē kontroli arī pār mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās, tajā skaitā apstāšanās un stāvēšanas noteikumu ievēršanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.”

Neatbalstīts

Neatbalstīts

Neatbalstīts

211.⁴ pants. Pašvaldību autotransporta kontroles institūcijas

Pašvaldību autotransporta kontroles institūcijas izskata šā kodeksa 135.pantā, 136.panta pirmajā un otrajā daļā (par pārkāpumiem autotransportā un pilsētas elektrotransportā), 137., 137.¹ pantā, 149.⁴ panta pirmajā daļā, 149.³² panta septītajā un devītajā daļā, 149.³³, 149.³⁶ (izņemot otrajā, astotajā, devītajā un trīspadsmitajā daļā paredzētos pārkāpumus), 149.³⁷ un 149.³⁸ pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus šā panta pirmajā daļā minēto institūciju vārdā ir tiesīgi:

1) pašvaldības izveidotā autotransporta kontroles dienesta priekšnieks, viņa vietnieki vai pašvaldības domes pilnvarotas institūcijas pārstāvji (amatpersonas);

2) pašvaldības izveidotā autotransporta kontroles dienesta kontrolieri — izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

Sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu šā panta pirmajā daļā minēto institūciju vārdā ir tiesīgas šā panta otrajā daļā minētās amatpersonas.

(17.03.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2011.)

21

22

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Izteikt 211.⁴ pantu šādā redakcijā:

„211.⁴ pants Pašvaldību autotransporta kontroles iestādes

Pašvaldību autotransporta kontroles iestādes izskata šā kodeksa 135.pantā, 136.panta pirmajā un otrajā daļā (par pārkāpumiem autotransportā un pilsētas elektrotransportā), 137., 137.¹ pantā, 149.⁴ panta pirmajā daļā, 149.³² panta septītajā un devītajā daļā, 149.³³, 149.³⁶ (izņemot otrajā, astotajā, devītajā un trīspadsmitajā daļā paredzētos pārkāpumus), 149.³⁷ un 149.³⁸ pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus šā panta pirmajā daļā minēto iestāžu vārdā ir tiesīgi:

1) pašvaldības izveidotā autotransporta kontroles dienesta priekšnieks vai viņa vietnieki;

2) pašvaldības izveidotā autotransporta kontroles dienesta kontrolieri — izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

Sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu šā panta pirmajā daļā minēto iestāžu vārdā ir tiesīgas šā panta otrajā daļā minētās amatpersonas.”

Deputāts U.Augulis

Izteikt 211.⁴ šādā redakcijā:

„Pašvaldību autotransporta kontroles institūcijas

Pašvaldību autotransporta kontroles institūcijas izskata šā kodeksa 135.pantā, 136.panta pirmajā un otrajā daļā (par pārkāpumiem autotransportā  un pilsētas elektrotransportā), 137.,137.¹pantā, 149.⁴ panta pirmajā daļā, 149.³² panta septītajā un devītajā daļā, 149.³³, 149.³⁶ (izņemot otrajā, astotajā, devītajā un trīspadsmitajā daļā paredzētos pārkāpumus), 149.³⁷ un 149.³⁸ pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus šā panta pirmajā daļā minēto institūciju vārdā ir tiesīgi:

1)pašvaldības izveidotā autotransporta kontroles dienesta priekšnieks, viņa vietnieki vai pašvaldības domes pilnvarotas institūcijas pārstāvji(amatpersonas);

2)pašvaldības izveidotā autotransporta kontroles dienesta kontrolieri-izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz piecdesmit latiem.

Sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu šā panta pirmajā daļā minēto institūciju vārdā ir tiesīgas šā panta otrajā daļā minētas amatpersonas.”

Neatbalstīts

Neatbalstīts

214.¹ pants. Pašvaldības policija

Pašvaldības policijas iestādes izskata šā kodeksa 42.¹ pantā, 117.¹ panta pirmajā—sestajā un desmitajā daļā un 117.²—117.⁶ pantā, 117.⁷ (par pārkāpumiem, kurus izdarījis atpūtas kuģa vadītājs iekšējos ūdeņos), 117.⁸ pantā, 137.¹ panta pirmajā un otrajā daļā, 149.⁵ panta trešajā daļā, 149.¹⁰ pantā, 149.²³ panta otrajā daļā, 149.²⁹ panta otrajā daļā, 149.³¹ panta astotajā daļā, 155.pantā, 155.⁴ panta pirmajā daļā, 166.⁹ pantā, 166.²⁰ panta pirmajā daļā, 170.¹ pantā, 171.panta pirmajā daļā, 172., 174.⁴pantā, 181.panta piektajā daļā, 186.panta otrajā daļā, 201.³⁵ panta trešajā un ceturtajā daļā un 204.⁶ pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus pašvaldības policijas iestāžu vārdā ir tiesīgi:

1) pašvaldības policijas pārvalžu un nodaļu priekšnieki un viņu vietnieki — par visiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā panta pirmajā daļā; šo amatpersonu prombūtnē vecākie inspektori laikā, kad viņi pilda struktūrvienības dežūrdaļas maiņas vecākā pienākumus, — lietas par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 171.panta pirmajā daļā.

2) pašvaldības policijas vecākie inspektori un inspektori — par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti šā kodeksa 149.⁵ panta trešajā daļā, 149.¹⁰ pantā, 149.²³ panta otrajā daļā, 149.²⁹ panta otrajā daļā, 149.³¹ panta astotajā daļā (izņemot gadījumus, kad šo pārkāpumu rezultātā izraisīts ceļu satiksmes negadījums), ja par administratīvo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz četrdesmit latus.

(11.04.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997., 14.06.2001., 19.06.2003., 22.12.2004., 17.03.2005., 22.12.2005., 17.05.2007., 03.07.2008., 18.12.2008., 30.04.2009., 10.06.2010. un 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

23

24

25

Deputāts U.Augulis

Papildināt 214.¹ panta pirmo daļu pēc skaitļa „42.¹ ” ar skaitli „57.³ pantā”.

Deputāts U.Augulis

Papildināt 214.¹ panta otro daļu ar jaunu punktu:

„3)Pašvaldības policijas struktūrvienību priekšnieki un viņu vietnieki, vecākie inspektori, inspektori, jaunākie inspektori un kārtībnieki-par pašvaldību saistošo noteikumu pārkāpumiem.”

Deputāts U.Augulis

Papildināt 214.¹ pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„Pašvaldības policija ir tiesīga izskatīt arī administratīvo pārkāpumu lietas par pašvaldību saistošo noteikumu pārkāpšanu.”

Neatbalstīts

Neatbalstīts

Neatbalstīts

231.² pants. Pašvaldību būvvaldes

Pašvaldību būvvaldes izskata šā kodeksa 152. un 152.⁶ pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt naudas sodu līdz divsimt latiem pašvaldību būvvalžu vārdā ir tiesīgi pašvaldību būvvalžu būvinspektori.

Amatpersonas par to kompetences ietvaros izskatāmajiem pārkāpumiem sastāda protokolu. Naudas sodu līdz divdesmit latiem, ja pārkāpējs to neapstrīd, šajā pantā minētās amatpersonas var iekasēt pārkāpuma izdarīšanas vai atklāšanas vietā.

(12.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2011.)

26

Deputāts U.Augulis

Papildināt 231.² pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

„Pašvaldību būvvaldes ir tiesīgas izskatīt arī administratīvo pārkāpumu lietas par pašvaldību saistošo noteikumu pārkāpšanu.”

Neatbalstīts

236.⁴ pants. Valsts kontrole

Valsts kontrole izskata šā kodeksa 156.³ un 175.² pantā paredzētās administratīvo pārkāpumu lietas, kas saistītas ar tās darbību.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus Valsts kontroles vārdā ir tiesīgs valsts kontrolieris.

(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 22.07.1997.)

8. Izslēgt 236.⁴ pantā skaitli un vārdu „156.³ un”.

4. Izslēgt 236.⁴ pantā skaitli un vārdu „156.³ un”.

238. pants. Lietvedības kārtība administratīvo pārkāpumu lietās

Administratīvo pārkāpumu lietu lietvedības un izskatīšanas kārtību nosaka šis kodekss un citi normatīvie akti.

(28.05.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.1997.)

9. Izslēgt 238. pantā vārdus „un citi normatīvie akti”.

27

28

Juridiskā komisija

Izslēgt likumprojekta 9.pantu.

Deputāts U.Augulis

Izteikt 238.pantu šādā redakcijā:

„Lietvedības kārtība administratīvo pārkāpumu lietās.

Administratīvo pārkāpumu lietu lietvedības un izskatīšanas kārtību nosaka šis kodekss un citi normatīvie akti.”

Atbalstīts

Neatbalstīts

238.¹ pants. Lietvedības uzsākšana administratīvā pārkāpuma lietā

Saņemot pieteikumu vai citus materiālus par administratīvo pārkāpumu, šā kodeksa 247.pantā minētajām personām diennakts laikā jāsastāda administratīvā pārkāpuma protokols vai jāpieņem viens no šādiem lēmumiem:

1) par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā;

2) par atteikšanos uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā;

3) par materiālu nosūtīšanu pēc piekritības;

4) par materiālu nosūtīšanu pašvaldības administratīvajai komisijai jautājuma izlemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu, ja pārkāpumu izdarījis nepilngadīgais vecumā no 11 līdz 14 gadiem.

Izņēmuma gadījumā šādu lēmumu var pieņemt desmit dienu laikā. Lēmumu var noformēt kā atsevišķu dokumentu vai rezolūciju.

Administratīvā pārkāpuma lietvedību par šā kodeksa 167.² pantā minēto pārkāpumu uzsāk, ja saņemts cietušās personas pieteikums.

Iestādes lēmumu atteikties uzsākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var apstrīdēt augstākā iestādē trīsdesmit dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas. Ja nav augstākas iestādes vai tā ir Ministru kabinets, lēmumu var pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā. Administratīvās rajona tiesas nolēmums ir galīgs.

Iestādes, kā arī rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmums par materiālu nosūtīšanu pēc piekritības nav pārsūdzams.

(28.05.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2003., 17.05.2007. un 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011. Sk. Pārejas noteikumu 13.punktu)

10. Izteikt 238.¹ pantu šādā redakcijā:

„238.¹ pants. Lietvedības uzsākšana administratīvo pārkāpumu lietās

Saņemot ziņas, kuras norāda uz iespējamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, šā kodeksa 247.pantā minētās personas trīs darba dienu laikā pieņem lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu, vai atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību (šā kodeksa 239.pants), vai materiālu pārsūtīšanu pēc piekritības. Lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu var pieņemt arī sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu vai fiksēt rezolūcijas veidā uz dokumenta, kas satur ziņas vai faktus par iespējamu administratīvo pārkāpumu.

Atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību paziņo personām, kuru tiesiskās intereses šis lēmums skar. Lēmumu paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.

Atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību persona, kuras tiesiskās intereses ir aizskartas, ir tiesīga pārsūdzēt padotības kārtībā augstākā iestādē 10 darba dienu laikā no lēmuma paziņošanas brīža. Augstāka iestāde lēmumu par iesniegto sūdzību pieņem 10 darba dienu laikā no sūdzības saņemšanas brīža.

Padotības kārtībā augtāka iestāde šā kodeksa izpratnē ir iestādes, kuras kompetencē ir administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana, augstāka amatpersona.

Padotības kārtībā augstākas iestādes lēmumu par atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību persona, kuras tiesiskās intereses ir aizskartas, ir tiesīga pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc savas deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses 10 darba dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Ja personai, kuras tiesiskās intereses ir aizskartas nav deklarētās dzīvesvietas, sūdzību iesniedz rajona (pilsētas) tiesā pēc personas norādītās adreses.

Ja nav padotības kārtībā augstākas iestādes, sūdzību iesniedz rajona (pilsētas) tiesā pēc personas, kuras tiesiskās intereses ir aizskartas, deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses. Ja persona, kuras tiesiskās intereses ir aizskartas nav deklarētās dzīvesvietas, sūdzību iesniedz pēc personas norādītās adreses.

Rajona (pilsētas) tiesa sūdzību par atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību skata rakstveida procesā. Lēmumu par padotības kārtībā augstākas iestādes lēmuma atcelšanu un administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu vai atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību rajona (pilsētas) tiesa pieņem mēneša laikā no sūdzības saņemšanas dienas. Rajona (pilsētas) tiesas lēmumus ir galīgs. Lēmumu paziņo personai, kuras tiesiskās intereses ir aizskartas un iestādei, kuras izskatīšanā attiecīgā lieta ir piekritīga.”

5. Izteikt 238.¹ pantu šādā redakcijā:

“238.¹ pants. Lietvedības uzsākšana administratīvo pārkāpumu lietās

Saņemot ziņas, kuras norāda uz iespējamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, šā kodeksa 247.pantā minētās personas triju darba dienu laikā pieņem lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu vai atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību (šā kodeksa 239.pants), vai materiālu pārsūtīšanu pēc piekritības. Lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu var pieņemt, arī sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu vai fiksējot to rezolūcijas veidā uz dokumenta, kas satur ziņas vai faktus par iespējamu administratīvo pārkāpumu.

Atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību paziņo personām, kuru tiesiskās intereses šis lēmums skar. Lēmumu paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.

Atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību persona, kuras tiesiskās intereses ir aizskartas, ir tiesīga pārsūdzēt padotības kārtībā augstākā iestādē 10 darba dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Augstāka iestāde lēmumu par iesniegto sūdzību pieņem 10 darba dienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas.

Padotības kārtībā augstāka iestāde šā kodeksa izpratnē ir tās iestādes augstāka amatpersona, kuras kompetencē ir administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana.

Padotības kārtībā augstākas iestādes lēmumu par atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību persona, kuras tiesiskās intereses ir aizskartas, ir tiesīga pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc savas deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses 10 darba dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Ja personai, kuras tiesiskās intereses ir aizskartas, nav deklarētās dzīvesvietas, sūdzību iesniedz rajona (pilsētas) tiesā pēc personas norādītās adreses.

Ja nav padotības kārtībā augstākas iestādes, sūdzību iesniedz rajona (pilsētas) tiesā pēc personas, kuras tiesiskās intereses ir aizskartas, deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses. Ja personai, kuras tiesiskās intereses ir aizskartas, nav deklarētās dzīvesvietas, sūdzību iesniedz pēc personas norādītās adreses.

Rajona (pilsētas) tiesa sūdzību par atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību skata rakstveida procesā. Lēmumu par padotības kārtībā augstākas iestādes lēmuma atcelšanu un administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu vai atteikumu uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību rajona (pilsētas) tiesa pieņem mēneša laikā no sūdzības saņemšanas dienas. Rajona (pilsētas) tiesas lēmums ir galīgs. Lēmumu paziņo personai, kuras tiesiskās intereses ir aizskartas, un iestādei, kurai ir piekritīga attiecīgās lietas izskatīšana.”

239.pants. Apstākļi, kas nepieļauj lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā

Lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja ir šādi apstākļi:

1) ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva;

2) ja persona administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī nav sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu;

3) ja persona, kas izdarījusi prettiesisko darbību vai bezdarbību, ir nepieskaitāma;

4) ja persona ir darbojusies galējās nepieciešamības vai nepieciešamās aizstāvēšanās stāvoklī;

5) ja izdots amnestijas akts, kas novērš administratīvā soda piemērošanu;

6) ja atcelts akts, kas nosaka administratīvo atbildību;

7) ja līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas brīdim ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi;

8) ja par to pašu faktu attiecībā uz personu, kuru sauc pie administratīvās atbildības, jau ir kompetentas institūcijas (amatpersonas) lēmums par administratīvā soda uzlikšanu vai neatcelts lēmums par administratīvā pārkāpuma lietas izbeigšanu, kā arī ja par šo faktu ir uzsākts kriminālprocess;

9) ja persona, pret kuru uzsākta lietvedība, mirusi;

10) ja nav cietušās personas pieteikuma par šā kodeksa 167.2 pantā paredzētā maznozīmīgā miesas bojājuma nodarīšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992., 28.07.1994., 23.03.2000., 17.05.2007. un 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

11. 239. pantā:

izteikt 7. punktu šādā redakcijā:

„7) ja ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi;”

papildināt ar 11.punktu šādā redakcijā:

„11) ja no administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vai atklāšanas dienas ir pagājis gads un nav noskaidrota persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu.”

29

30

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Likumprojekta 11. pantā, ar kuru paredzēts LAPK 239. pantu papildināt ar 11. punktu izteikt šādā redakcijā:

„11) ja no administratīvā pārkāpuma izdarīšanas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, no pārkāpuma atklāšanas dienas ir pagājis gads un nav noskaidrota persona, kura izdarījusi pārkāpumu.”

Juridiskā komisija

Likumprojekta 11.pantā, ar kuru paredzēts kodeksa 239.pantu papildināt ar 11.punktu izteikt šādā redakcijā:

„11) ja no administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vai ilgstoša pārkāpuma pārtraukšanas ir pagājuši seši mēneši un nav noskaidrota persona, kura izdarījusi pārkāpumu.”

Neatbalstīts

Atbalstīts

6. 239.pantā:

izteikt 7.punktu šādā redakcijā:

“7) ja ir pagājuši šā kodeksa 37.pantā paredzētie termiņi;”;

papildināt pantu ar 11.punktu šādā redakcijā:

“11) ja no administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vai ilgstoša pārkāpuma pārtraukšanas dienas ir pagājuši seši mēneši un nav noskaidrota persona, kura izdarījusi pārkāpumu.”

242.pants. Prokurora uzraudzība pār likumu izpildi administratīvo pārkāpumu lietās

Prokurors, veicot uzraudzību pār likumu izpildi administratīvo pārkāpumu lietās, ir tiesīgs: ierosināt lietvedību par administratīvo pārkāpumu; iepazīties ar lietas materiāliem; pārbaudīt orgānu (amatpersonu) darbības likumību lietvedībā; piedalīties lietas izskatīšanā; iesniegt pieteikumus, dot atzinumus jautājumos, kas rodas lietas izskatīšanas gaitā; pārbaudīt attiecīgo orgānu (amatpersonu) piemēroto ietekmēšanas līdzekļu pareizību par administratīvajiem pārkāpumiem; iesniegt protestu par lēmumu lietā un lēmumu, kurš pieņemts par sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā; apturēt lēmuma izpildīšanu, kā arī veikt citas likumā paredzētās darbības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990. likumu)

12. Izteikt 242. pantu šādā redakcijā:

„242.pants. Prokurora tiesības administratīvā pārkāpuma lietvedībā

Prokurors, veicot informācijas pārbaudi par likuma pārkāpumu, ir tiesīgs:

1) ierosināt lietvedību par administratīvo pārkāpumu;

2) iepazīties ar lietas materiāliem;

3) piedalīties lietas izskatīšanā;

4) iesniegt protestu par lēmumu lietā un lēmumu, kurš pieņemts par sūdzību administratīvo pārkāpumu lietā;

5) veikt citas Prokuratūras likumā paredzētās darbības.”

7. Izteikt 242. un 243.pantu šādā redakcijā:

“242.pants. Prokurora tiesības administratīvā pārkāpuma lietvedībā

Prokurors, pārbaudot informāciju par likuma pārkāpumu, ir tiesīgs:

1) ierosināt lietvedību par administratīvo pārkāpumu;

2) iepazīties ar lietas materiāliem;

3) piedalīties lietas izskatīšanā;

4) iesniegt protestu par lēmumu lietā un lēmumu, kurš pieņemts par sūdzību administratīvo pārkāpumu lietā;

5) veikt citas Prokuratūras likumā paredzētās darbības.

243.pants. Pierādījumi

Pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par administratīvo pārkāpumu, ar administratīvā pārkāpuma vietas apskates protokolu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, citu personu paskaidrojumiem, eksperta atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).

Maznozīmīga miesas bojājuma nodarīšanas gadījumā miesas bojājuma smaguma un rakstura noteikšanai tiesu medicīnas eksperta atzinums ir obligāts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994., 16.10.2003., 17.05.2007. un 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

13. Izteikt 243. pantu šādā redakcijā:

„243.pants. Pierādījumi un pierādīšana

Pierādījumi administratīvā pārkāpumā lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma lietvedībā iestādē ir institūcijai (amatpersonai), kura sauc personu pie administratīvās atbildības, bet tiesā — iestādei.

Bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādītiem uzskatāmi šādi apstākļi, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais:

1) vispārzināmi fakti;

2) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu kriminālprocesā konstatēti fakti;

3) ar spēkā stājušos nolēmumu par personas saukšanu pie administratīvās atbildības konstatēti fakti.

4) fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus normatīvajos aktos paredzētos pienākumus;

5) fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus profesionālos un amata pienākumus;

6) mūsdienu zinātnē, tehnikā, mākslā vai amatniecībā vispārpieņemtu izpētes metožu pareizība.

Bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais.

Administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Faktus, kurus saskaņā ar likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar nodibināt ne ar kādiem citiem pierādīšanas līdzekļiem.

243.pants. Pierādījumi un pierādīšana

Pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Iestādē pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir institūcijai (amatpersonai), kura sauc personu pie administratīvās atbildības, bet tiesā — iestādei.

Ja administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādītiem uzskatāmi šādi apstākļi:

1) vispārzināmi fakti;

2) ar spēkā stājušos tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu kriminālprocesā konstatēti fakti;

3) ar spēkā stājušos nolēmumu par personas saukšanu pie administratīvās atbildības konstatēti fakti;

4) fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus normatīvajos aktos paredzētos pienākumus;

5) fakts, ka persona zina vai tai vajadzēja zināt savus profesionālos un amata pienākumus;

6) mūsdienu zinātnē, tehnikā, mākslā vai amatniecībā vispārpieņemtu izpētes metožu pareizība.

Ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma protokolā fiksējusi amatpersona.

Administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. Faktus, kurus saskaņā ar likumu var pierādīt tikai ar noteiktiem pierādīšanas līdzekļiem, nevar nodibināt ne ar kādiem citiem pierādīšanas līdzekļiem.

31

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Likumprojekta 13. pantā, ar kuru paredzēts LAPK 243. pantu izteikt jaunā redakcijā, pēc LAPK 243. pantā paredzētās piektās daļas papildināt ar jaunu daļu, vienlaikus mainot turpmāko daļu numerāciju, šādā redakcijā:

„Lai noteiktu personas, kuru sauc pie administratīvās atbildības psihisko stāvokli, ja rodas pamatotas šaubas par personas pieskaitāmību, nosaka ekspertīzi.”

Atbalstīts

Lai noteiktu pie administratīvās atbildības sauktās personas psihisko stāvokli, ja rodas pamatotas šaubas par personas pieskaitāmību, nosaka ekspertīzi.

Maznozīmīga miesas bojājuma nodarīšanas gadījumā miesas bojājuma smaguma un rakstura noteikšanai tiesu medicīnas eksperta atzinums ir obligāts.

Pierādījuma ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe. To, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe attiecībā pret pārējiem pierādījumiem.

Pierādījumi ir attiecināmi uz konkrēto administratīvā pārkāpuma lietu, ja ziņas par faktiem tieši vai netieši apstiprina administratīvā pārkāpuma lietvedībā pierādāmo apstākļu esamību vai neesamību, kā arī citu pierādījumu ticamību vai neticamību, izmantošanas iespējamību vai neiespējamību. Ziņas par personas privāto dzīvi, sensitīvajiem datiem, komercdarbību un mantisko stāvokli, pieļaujamas iegūt tikai tajā gadījumā, ja tas nepieciešams, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Maznozīmīga miesas bojājuma nodarīšanas gadījumā miesas bojājuma smaguma un rakstura noteikšanai tiesu medicīnas eksperta atzinums ir obligāts.

Pierādījuma ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe. To, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus administratīvā pārkāpuma lietvedības laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe attiecībā pret pārējiem pierādījumiem.

Pierādījumi ir attiecināmi uz konkrēto administratīvā pārkāpuma lietu, ja ziņas par faktiem tieši vai netieši apstiprina administratīvā pārkāpuma lietvedībā pierādāmo apstākļu esamību vai neesamību, kā arī citu pierādījumu ticamību vai neticamību, izmantošanas iespējamību vai neiespējamību. Ziņas par personas privāto dzīvi, tās sensitīvajiem datiem, komercdarbību un mantisko stāvokli pieļaujams iegūt tikai tajā gadījumā, ja tas nepieciešams, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Administratīvā pārkāpuma lietvedībā iegūtās ziņas par faktiem, kā arī ziņas, kas fiksētas ar tehnisku līdzekļu palīdzību ir pieļaujams izmantot kā pierādījumus, ja tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas šajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

32

Deputāts U.Augulis

Izslēgt likumprojekta 13.panta (likuma 243.panta) devīto daļu.

Neatbalstīts

Administratīvā pārkāpuma lietvedībā iegūtās ziņas par faktiem, kā arī ziņas, kas fiksētas ar tehnisku līdzekļu palīdzību, ir pieļaujams izmantot kā pierādījumus, ja tās iegūtas un procesuāli nostiprinātas šajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

Ziņas vai faktus, kuras kompetentās iestādes amatpersonas ieguvušas, īstenojot šīs iestādes darbību regulējošajā likumā noteiktās pilnvaras, ir pieļaujamas kā pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietvedībā, ja šīs ziņas vai faktus iespējams pārbaudīt administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros.

Par nepieļaujamām un pierādīšanā neizmantojamām atzīstamas tādas ziņas par faktiem, kuras iegūtas:

1) izmantojot vardarbību, draudus, šantāžu, viltu vai spaidus;

2) procesuālajā darbībā, ko veikusi persona, kurai saskaņā ar šo kodeksu vai citu speciālo nozares likumu nebija tiesību to veikt;

Ziņas par faktiem, kuras iegūtas, pieļaujot citus procesuālos pārkāpumus, uzskatāmas par ierobežoti pieļaujamām un var tikt izmantotas pierādīšanā tikai tādā gadījumā, ja pieļautie procesuālie pārkāpumi ir nebūtiski vai var tikt novērsti, tie nevarēja ietekmēt iegūto ziņu patiesumu, vai ja to ticamību apstiprina pārējās administratīvā pārkāpuma lietvedībā iegūtās ziņas.

Interešu konflikta situācijā iegūtie pierādījumi ir pieļaujami tikai tad, ja institūcija (amatpersona) spēj pierādīt, ka interešu konflikts nav ietekmējis administratīvā pārkāpuma lietvedības objektīvu norisi.

Ziņas vai fakti, ko kompetentās iestādes amatpersonas ieguvušas, īstenojot šīs iestādes darbību regulējošajā likumā noteiktās pilnvaras, ir pieļaujami kā pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietvedībā, ja šīs ziņas vai faktus iespējams pārbaudīt administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros.

Par nepieļaujamām un pierādīšanā neizmantojamām atzīstamas tādas ziņas par faktiem, kuras iegūtas:

1) izmantojot vardarbību, draudus, šantāžu, viltu vai spaidus;

2) procesuālajā darbībā, ko veikusi persona, kurai saskaņā ar šo kodeksu vai citu speciālo nozares likumu nebija tiesību to veikt.

Ziņas par faktiem, kuras iegūtas, pieļaujot citus procesuālos pārkāpumus, uzskatāmas par ierobežoti pieļaujamām un var tikt izmantotas pierādīšanā tikai tādā gadījumā, ja pieļautie procesuālie pārkāpumi ir nebūtiski vai var tikt novērsti, tie nevarēja ietekmēt iegūto ziņu patiesumu vai ja to ticamību apstiprina pārējās administratīvā pārkāpuma lietvedībā iegūtās ziņas.

Interešu konflikta situācijā iegūtie pierādījumi ir pieļaujami tikai tad, ja institūcija (amatpersona) spēj pierādīt, ka interešu konflikts nav ietekmējis administratīvā pārkāpuma lietvedības objektīvu norisi.

Administratīvā pārkāpuma lietā iegūtos pierādījumus fiksē administratīvā pārkāpuma protokolā.

33

Deputāts U.Augulis

Izslēgt likumprojekta 13.panta (likuma 243.panta) četrpadsmito daļu.

Neatbalstīts

Administratīvā pārkāpuma lietā iegūtos pierādījumus fiksē administratīvā pārkāpuma protokolā.

Šajā kodeksā un citos speciālo nozaru likumos noteiktajos gadījumos administratīvā pārkāpuma lietā institūcija (amatpersona), kura nesastāda administratīvā pārkāpuma protokolu, iegūtās ziņas par faktiem fiksē atzinumos, apskates protokolos un citos dokumentos, kas iegūti administratīvā pārkāpuma lietvedības gaitā.”

Šajā kodeksā un citos speciālo nozaru likumos noteiktajos gadījumos administratīvā pārkāpuma lietā institūcija (amatpersona), kura nesastāda administratīvā pārkāpuma protokolu, iegūtās ziņas par faktiem fiksē atzinumos, apskates protokolos un citos dokumentos, kas iegūti administratīvā pārkāpuma lietvedības gaitā.”

14. Papildināt kodeksu ar 243.¹ pantu šādā redakcijā:

„243.¹ pants. Pierādīšanas līdzekļi

Ir šādi pierādīšanas līdzekļi:

1) personas, kuru sauc pie administratīvās atbildības, paskaidrojumi;

2) personu liecības;

3) eksperta atzinums;

4) kompetentās institūcijas atzinums;

5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem rakstveida vai citā formā;

6) elektroniskie pierādījumi;

7) procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem;

8) lietiskie pierādījumi.

34

Deputāts U.Augulis

Izslēgt likumprojekta 14.pantu (likuma 243.¹ pantu).

Neatbalstīts

8. Papildināt kodeksu ar 243.¹ pantu šādā redakcijā:

“243.¹ pants. Pierādīšanas līdzekļi

Ir šādi pierādīšanas līdzekļi:

1) pie administratīvās atbildības sauktās personas paskaidrojumi;

2) personu liecības;

3) eksperta atzinums;

4) kompetentās institūcijas atzinums;

5) dokuments, kas satur ziņas par faktiem rakstveidā vai citā formā;

6) elektroniskie pierādījumi;

7) procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem;

8) lietiskie pierādījumi.

245.pants. Materiālu nodošana prokuroram vai pirmstiesas izmeklēšanas iestādei

Ja lietas izskatīšanā iestāde secina, ka pārkāpums satur noziedzīga nodarījuma pazīmes, tā materiālus nodod prokuroram vai pirmstiesas izmeklēšanas iestādei.

(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

15. Izslēgt 245. panta nosaukumā un tekstā vārdu „pirmstiesas”.

9. Izslēgt 245.panta nosaukumā un tekstā vārdu “pirmstiesas”.

16. Papildināt kodeksa astoņpadsmito nodaļu ar 245.¹ un 245.² pantu šādā redakcijā:

„245.¹ pants. Procesuālā termiņa noteikšana administratīvā pārkāpuma lietā

Procesuālās darbības izpilda šajā kodeksā noteiktajos termiņos. Ja procesuālais termiņš šajā kodeksā nav noteikts, to nosaka iestāde, tiesa vai tiesnesis. Iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa ilgumam jābūt tādam, lai procesuālo darbību varētu izpildīt.

Procesuālais termiņš, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai notikuma, kurš nosaka tā sākumu.

Procesuālais termiņš, kas aprēķināms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kurš nosaka tā sākumu. Administratīvās aizturēšanas laiku skaita no faktiskās aizturēšanas brīža.

Termiņam, kuru skaita mēnešos, pēdējā diena ir termiņa pēdējā mēneša attiecīgais datums. Ja termiņa pēdējā mēnesī nav attiecīgā datuma, termiņa pēdējā diena ir šā mēneša pēdējā diena.

Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, termiņa pēdējā diena ir nākamā darba diena.

Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, beidzas šajā datumā.

Ja termiņš attiecas uz personas tiesību atņemšanu vai ierobežošanu, par tā sākumu uzskatāms faktiskais tiesību atņemšanas vai ierobežošanas brīdis, bet par termiņa beigām — šajā kodeksā vai lēmumā noteiktā termiņa faktiskais izbeigšanās brīdis (stunda vai diena).

Procesuālo darbību, kurai beidzas termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten 24. Ja dokuments nodots sakaru institūcijai (pastam) termiņa pēdējā dienā līdz pulksten 24, tas uzskatāms par nodotu termiņā. Ja šī darbība jāizpilda iestādē vai tiesā, termiņu uzskata par beigušos tai stundā, kad attiecīgā iestāde vai tiesa beidz darbu.

245.² pants. Procesuālā termiņa nokavējuma sekas, atjaunošana un pagarināšana

Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar šā kodeksa, iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa izbeigšanos. Dokumentus, kas iesniegti pēc procesuālā termiņa izbeigšanās, neizskata.

Nokavēto procesuālo termiņu var atjaunot iestāde, tiesa vai tiesnesis pēc administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka lūguma, ja atzīst nokavējuma iemeslu par attaisnojošu. Atjaunojot nokavēto termiņu, iestāde, tiesa vai tiesnesis vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību. Lēmumu par nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanu iestāde, tiesa vai tiesnesis pieņem septiņu dienu laikā.”

10. Papildināt kodeksa astoņpadsmito nodaļu ar 245.¹ un 245.² pantu šādā redakcijā:

“245.¹ pants. Procesuālā termiņa noteikšana administratīvā pārkāpuma lietā

Procesuālās darbības izpilda šajā kodeksā noteiktajos termiņos. Ja procesuālais termiņš šajā kodeksā nav noteikts, to nosaka iestāde, tiesa vai tiesnesis. Iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa ilgumam jābūt tādam, lai procesuālo darbību varētu izpildīt.

Procesuālais termiņš, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai notikuma, kurš nosaka tā sākumu.

Procesuālais termiņš, kas aprēķināms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kurš nosaka tā sākumu. Administratīvās aizturēšanas laiku skaita no faktiskās aizturēšanas brīža.

Termiņam, kuru skaita mēnešos, pēdējā diena ir termiņa pēdējā mēneša attiecīgais datums. Ja termiņa pēdējā mēnesī nav attiecīgā datuma, termiņa pēdējā diena ir šā mēneša pēdējā diena.

Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, termiņa pēdējā diena ir nākamā darba diena.

Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, beidzas šajā datumā.

Ja termiņš attiecas uz personas tiesību atņemšanu vai ierobežošanu, par tā sākumu uzskatāms faktiskais tiesību atņemšanas vai ierobežošanas brīdis, bet par termiņa beigām — šajā kodeksā vai lēmumā noteiktā termiņa faktiskais izbeigšanās brīdis (stunda vai diena).

Procesuālo darbību, kurai beidzas termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten 24.00. Ja dokuments nodots sakaru institūcijai (pastam) termiņa pēdējā dienā līdz pulksten 24.00, tas uzskatāms par nodotu termiņā. Ja šī darbība jāizpilda iestādē vai tiesā, termiņu uzskata par beigušos tai stundā, kad attiecīgā iestāde vai tiesa beidz darbu.

245.² pants. Procesuālā termiņa nokavējuma sekas, atjaunošana un pagarināšana

Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar šā kodeksa, iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa izbeigšanos. Dokumentus, kas iesniegti pēc procesuālā termiņa izbeigšanās, neizskata.

Nokavēto procesuālo termiņu var atjaunot iestāde, tiesa vai tiesnesis pēc administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka lūguma, ja atzīst nokavējuma iemeslu par attaisnojošu. Atjaunojot nokavēto termiņu, iestāde, tiesa vai tiesnesis vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību. Lēmumu par nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanu iestāde, tiesa vai tiesnesis pieņem septiņu dienu laikā.”

247.pants. Personas, kuras ir tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu

Personas, kurām ir tiesības sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, nosaka šis likums vai citi normatīvie akti.

Protokolu ir tiesīgas sastādīt arī attiecīgi pilnvarotas pašvaldību amatpersonas.

Ja šis likums vai citi normatīvie akti nenosaka personu, kura ir tiesīga sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, to sastāda iestāde, kura saskaņā ar šo likumu ir pilnvarota izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, vai valsts policijas darbinieks atbilstoši pārkāpuma izdarīšanas vietai.

(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

17. Izteikt 247. pantu šādā redakcijā:

„247. pants. Personas, kuras ir tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu

Personas, kurām ir tiesības sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, nosaka šis kodekss vai citi speciālie nozaru likumi.

Ja šis kodekss vai citi speciālie nozaru likumi nenosaka personu, kura ir tiesīga sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, to sastāda amatpersona, kura saskaņā ar šo kodeksu vai citu speciālo nozaru likumu ir pilnvarota izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, vai Valsts policijas amatpersona atbilstoši pārkāpuma izdarīšanas vietai.”

35

36

Juridiskā komisija

Izslēgt likumprojekta 17.pantu.

Deputāts U.Augulis

Izteikt 247.pantu šādā redakcijā:

1.variants.

„Personas, kuras ir tiesīgas sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu

Personas, kurām ir tiesības sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu nosaka šis kodekss vai citi normatīvie akti.

Protokolu ir tiesīgas sastādīt arī attiecīgi pilnvarotas pašvaldību amatpersonas.

Ja šis kodekss vai citi normatīvie akti nenosaka personu, kura ir tiesīga sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, to sastāda amatpersona, kura saskaņā ar šo kodeksu vai citu normatīvo aktu ir pilnvarota izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas, vai Valsts policijas amatpersona atbilstoši pārkāpuma izdarīšanas vietai.”

Atbalstīts

Neatbalstīts

248.pants. Administratīvā pārkāpuma protokola saturs

Protokolā par administratīvo pārkāpumu norāda protokola sastādīšanas laiku un vietu, protokola sastādītāja vārdu, uzvārdu, institūciju, kuru viņš pārstāv, amatu; ziņas par pārkāpēja personu; administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietu, laiku, pārkāpuma būtību, normatīvo aktu un normu, kas paredz atbildību par šo pārkāpumu; citas ziņas, kas nepieciešamas lietas izlemšanai.

Par pārkāpēju protokolā norāda:

1) fiziskajai personai — vārdu, uzvārdu, personas kodu (ārvalstniekam — dzimšanas datumu), dzīvesvietu;

2) juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

3) citas ziņas, kurām var būt nozīme administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā.

Protokolu paraksta persona, kas to sastādījusi, un persona, kas izdarījusi administratīvo pārkāpumu; ja ir liecinieki un cietušie, protokolu var parakstīt arī šīs personas.

Ja persona, kas izdarījusi pārkāpumu, atsakās parakstīt protokolu, par to protokolā izdara ierakstu. Personai, kas izdarījusi pārkāpumu, ir tiesības iesniegt protokolam pievienojamus paskaidrojumus un piezīmes par protokola saturu, kā arī minēt motīvus, kuru dēļ tā atsakās to parakstīt.

Protokolu sastādot, pārkāpējam izskaidro viņa tiesības un pienākumus, kas noteikti šā kodeksa 260.pantā, un par to izdara ierakstu protokolā.

Administratīvā pārkāpuma protokolu un naudas soda kvīšu veidlapu izgatavošanas un izmantošanas kārtību, kā arī veidlapu paraugus nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.1997., 16.10.2003. un 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2011.)

18. Papildināt 248. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

„Ja, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu, iestādei ir zināma lietas izskatīšanas vieta un laiks, paziņojumu vai pavēsti par lietas izskatīšanas vietu un laiku nesūta un informāciju par lietas izskatīšanas vietu un laiku norāda administratīvā pārkāpuma protokolā.”

11. Papildināt 248.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

“Ja, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu, iestādei ir zināma lietas izskatīšanas vieta un laiks, paziņojumu vai pavēsti par lietas izskatīšanas vietu un laiku nesūta un informāciju par lietas izskatīšanas vietu un laiku norāda administratīvā pārkāpuma protokolā.”

248.¹ pants. Administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšana bez pārkāpēja klātbūtnes

Ja objektīvu iemeslu dēļ administratīvā pārkāpuma protokolu nav iespējams sastādīt tās personas klātbūtnē, kuru sauc pie administratīvās atbildības, vai juridiskās personas pārstāvja klātbūtnē, to sastāda bez minēto personu klātbūtnes un protokola kopiju nosūta pa pastu ierakstītā sūtījumā uz attiecīgās personas deklarēto (vai norādīto) dzīvesvietas adresi vai juridisko adresi. Šādā gadījumā uzskata, ka persona ir iepazinusies ar administratīvā pārkāpuma protokolu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā.

(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

19. Aizstāt 248.¹ pantā vārdus iekavās „(vai norādīto)” ar vārdiem iekavās „(vai norādīto, ja personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības nav deklarētās dzīvesvietas)”.

12. Aizstāt 248.¹ pantā vārdus “(vai norādīto)” ar vārdiem “(vai norādīto, ja personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, nav deklarētās dzīvesvietas)”.

249.pants. Protokola nosūtīšana

Protokolu nosūta iestādei, kas pilnvarota izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu. Protokola kopiju izsniedz vai nosūta personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un cietušajam.

Protokols jānosūta ne vēlāk kā trīs darbadienu laikā no tā sastādīšanas brīža. Ja protokols sastādīts uz Latvijas kuģa ārpus iekšējiem ūdeņiem, tas jānosūta ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā no tā sastādīšanas brīža.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994., 16.10.2003., 17.03.2005., 17.05.2007. un 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

20. Izteikt 249. pantu šādā redakcijā:

„249.pants. Protokola nosūtīšana

Protokolu nosūta iestādei, kas pilnvarota izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu. Protokola kopiju izsniedz vai nosūta personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības. Ja persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības ir nepilngadīga, protokola kopiju nosūta arī uz tās likumiskā pārstāvja deklarēto dzīvesvietu vai norādīto adresi.

Protokols jānosūta ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā no tā sastādīšanas dienas. Ja protokols sastādīts uz Latvijas kuģa ārpus iekšējiem ūdeņiem, tas jānosūta ne vēlāk kā septiņu darba dienu laikā no tā sastādīšanas dienas.”

13. Izteikt 249.pantu šādā redakcijā:

“249.pants. Protokola nosūtīšana

Protokolu nosūta iestādei, kas pilnvarota izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu. Protokola kopiju izsniedz vai nosūta personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības. Ja persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir nepilngadīga, protokola kopiju nosūta arī uz tās likumiskā pārstāvja deklarēto dzīvesvietu vai norādīto adresi.

Protokols nosūtāms ne vēlāk kā triju darba dienu laikā no tā sastādīšanas dienas. Ja protokols sastādīts uz Latvijas kuģa, kas atrodas ārpus iekšējiem ūdeņiem, tas nosūtāms ne vēlāk kā septiņu darba dienu laikā no tā sastādīšanas dienas.”

250.pants. Gadījumi, kad protokolu par administratīvo pārkāpumu nesastāda

Protokolu par administratīvo pārkāpumu nesastāda, ja izdarīti administratīvie pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 42.¹, 46.¹ panta pirmajā un sestajā daļā (ja pārkāpumu izdarījis pilsonis), 101.¹, 108.¹ panta pirmajā daļā (ja pārkāpumu izdarījis pilsonis), 135.-137., 149.²², 149.²³ pantā, kā arī citos gadījumos, kad saskaņā ar šo kodeksu un citiem likumiem naudas sodu uzliek un iekasē pārkāpuma izdarīšanas vietā un tā apmērs nepārsniedz divdesmit latu vai brīdinājumu noformē pārkāpuma izdarīšanas vietā. Ja ir izdarīts administratīvais pārkāpums, kas paredzēts šā kodeksa 171.panta pirmajā daļā, pilnvarotai iestādei (amatpersonai) ir tiesības nesastādīt protokolu par administratīvo pārkāpumu, uzlikt naudas sodu un iekasēt to pārkāpuma izdarīšanas vietā, ja pārkāpējs neapstrīd viņam uzlikto sodu un tā apmērs nepārsniedz četrdesmit latus, vai brīdinājumu noformē pārkāpuma izdarīšanas vietā.

Ja pārkāpējs apstrīd viņam uzlikto sodu par to pārkāpumu izdarīšanu, kuri paredzēti šā panta pirmajā daļā, vai ir citi apstākļi, kas traucē amatpersonai uzlikt sodu pārkāpuma izdarīšanas vietā, protokolu sastāda saskaņā ar šā kodeksa 246.pantu.

Protokolu par administratīvo pārkāpumu nesastāda, ja šā kodeksa 46.¹ panta septītajā daļā un 166.¹³ panta trešajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu konstatējusi Veselības inspekcija, 166.¹³ pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu konstatējis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, 166.¹³ panta pirmajā un otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu konstatējusi Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

(21.12.1990. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992., 11.05.1993., 19.07.1995., 28.05.1997., 16.10.2003., 17.05.2007., 27.09.2007., 20.12.2007., 14.11.2008., 10.06.2010. un 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2011.)

21. Izteikt 250. pantu šādā redakcijā:

„250.pants. Gadījumi, kad protokolu par administratīvo pārkāpumu nesastāda

Protokolu par administratīvo pārkāpumu nesastāda, ja šā kodeksa 247.pantā minētās personas pieņem lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu un tajā ir ietvertas šā kodeksa 248.panta pirmajā un otrajā daļā norādītās ziņas. Ja lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu pieņem attiecībā uz nepilngadīgu personu, lēmuma par administratīvās lietvedības uzsākšanu kopiju nosūta tās likumiskajam pārstāvim uz deklarēto dzīvesvietu vai norādīto adresi.”

Ja administratīvā pārkāpuma lietu ierosinājis prokurors, administratīvā pārkāpuma protokolu nesastāda. Prokurors lēmumā par administratīvā pārkāpuma lietas ierosināšanu norāda šā kodeksa 248.panta pirmajā un otrajā daļā norādītās ziņas.”

37

Deputāts U.Augulis

Izslēgt likumprojekta 21.pantu (250.pantu).

Atbalstīts

251.pants. Pārkāpēja atvešana

Lai sastādītu protokolu par administratīvo pārkāpumu, ja to nevar sastādīt uz vietas un ja protokola sastādīšana ir obligāta, pārkāpēju var nogādāt policijā, Zemessardzes vai Robežsardzes dienesta telpās policists, zemessargs, robežsargs vai karavīrs.

Ja izdarīti transporta līdzekļu lietošanas noteikumu pārkāpumi vai kustības kārtības un drošības noteikumu pārkāpumi, kravu saglabāšanas noteikumu pārkāpumi transportā, ugunsdrošības, sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu pārkāpumi transportā, pārkāpēju var nogādāt policijā uz to pilnvarota persona, ja pārkāpējam nav personas dokumentu un nav liecinieku, kuri var sniegt nepieciešamās ziņas par viņu.

Ja pārkāpti meža ugunsdrošības noteikumi, kā arī citi likumdošanas akti par vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanu, protokola noformēšanai (ja pārkāpēja personu nevar noskaidrot pārkāpuma vietā) vides aizsardzības valsts iestāžu, Valsts meža dienesta amatpersonas, kā arī attiecīgi pilnvarotas to iestāžu amatpersonas, kuras realizē uzraudzību pār medību noteikumu ievērošanu, kontroli pār dzīvnieku aizsardzību un izmantošanu realizējošo citu iestāžu amatpersonas, Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersonas, kā arī zemessargi var nogādāt pārkāpēju policijas, Zemessardzes vai pašvaldību institūciju dienesta telpās.

Ja šā panta otrajā un trešajā daļā minētie administratīvie pārkāpumi izdarīti valsts robežas šķērsošanas vietās vai pierobežā, pārkāpēju attiecīgajās dienesta telpās var nogādāt arī robežsargs.

Nogādāšana jāizdara iespējami īsākā laikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990., 03.11.1992., 19.07.1995., 28.05.1997., 14.06.2001., 19.06.2003., 18.12.2008. un 28.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2009.)

22. Izslēgt 251. pantu.

14. Izslēgt 251. pantu.

252.pants. Pasākumi administratīvo pārkāpumu lietu lietvedības nodrošināšanā

Likumdošanas aktos tieši paredzētajos gadījumos, lai pārtrauktu administratīvos pārkāpumus, kad izlietoti citi ietekmēšanas līdzekļi, lai noteiktu pārkāpēja personu, lai sastādītu protokolu par administratīvo pārkāpumu, ja to nevar izdarīt uz vietas un ja protokola sastādīšana ir obligāta, lai nodrošinātu lietu savlaicīgu un pareizu izskatīšanu un izpildītu administratīvo pārkāpumu lietās pieņemtos lēmumus, ir atļauta personas administratīva aizturēšana, personas un mantu apskate, kā arī mantu un dokumentu izņemšana.

Kārtību, kādā izdarāma administratīvā aizturēšana, personas un mantu apskate, kā arī mantu un dokumentu izņemšana šajā pantā paredzētajiem nolūkiem, nosaka šis kodekss un citi likumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990. un 11.07.1992. likumu.)

23. 252. pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

„Šajā kodeksā tieši paredzētajos gadījumos, lai pārtrauktu administratīvos pārkāpumus, kad izlietoti citi ietekmēšanas līdzekļi, lai noteiktu pārkāpēja personu, lai sastādītu protokolu par administratīvo pārkāpumu, ja to nevar izdarīt uz vietas un ja protokola sastādīšana ir obligāta un izpildītu administratīvo pārkāpumu lietās pieņemtos lēmumus, ir atļauta personas administratīva aizturēšana, personas aplūkošana un mantu apskate, kā arī mantu un dokumentu izņemšana.”

papildināt otro daļu aiz vārda „personas” ar vārdu „aplūkošana” un izslēgt vārdus „un citi likumi”.”

15. 252.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Šajā kodeksā tieši paredzētajos gadījumos, lai pārtrauktu administratīvos pārkāpumus, kad izlietoti citi ietekmēšanas līdzekļi, lai noteiktu pārkāpēja personu, lai sastādītu protokolu par administratīvo pārkāpumu, ja to nevar izdarīt uz vietas un ja protokola sastādīšana ir obligāta, un, lai izpildītu administratīvo pārkāpumu lietās pieņemtos lēmumus, ir atļauta personas administratīva aizturēšana, personas aplūkošana un mantu apskate, kā arī mantu un dokumentu izņemšana.”;

papildināt otro daļu pēc vārda “personas” ar vārdu “aplūkošana”;

izslēgt otrajā daļā vārdus “un citi likumi”.

254.pants. Institūcijas (amatpersonas), kurām ir tiesības izdarīt administratīvo aizturēšanu

Administratīvā kārtā aizturēt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, drīkst tikai institūcijas (amatpersonas), kuras tam pilnvarotas ar likumu, tas ir:

1) policijas darbinieki (amatpersonas) - ja nodarīts tīšs maznozīmīgs miesas bojājums, ja neatļautās vietās tirgo alkoholiskos dzērienus, spirtu, ja organizē tirdzniecību neatļautās vietās, ja izdarīts sīkais huligānisms, ja notikusi ļaunprātīga nepakļaušanās policijas darbinieka vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, ja pārkāpta sapulču, gājienu un piketu organizēšanas vai norises kārtība, ja persona bez dibināta iemesla nav ieradusies pēc izziņas izdarītāja, prokurora, tiesneša vai tiesas aicinājuma, ja lietoti alkoholiski dzērieni sabiedriskās vietās vai ja persona parādījusies sabiedriskā vietā dzēruma stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu un sabiedrisko tikumību, ja pārkāpti satiksmes noteikumi, medību, zvejas noteikumi, ja pārkāpti citi likumdošanas akti par dzīvnieku aizsardzību un izmantošanu, kā arī citos likumdošanas aktos tieši paredzētajos gadījumos;

2) Valsts robežsardzes amatpersonas - ja izdarīti administratīvie pārkāpumi, kuru izskatīšana ir Valsts robežsardzes kompetencē, kā arī citi administratīvie pārkāpumi, kurus, veicot savus dienesta pienākumus, konstatējuši robežsargi.

3) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai viņa vietnieku pilnvarotas amatpersonas — ja izdarīti muitas noteikumu pārkāpumi vai pārkāpumi valsts ieņēmumu jomā;

4) Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersonas, kā arī pašvaldību attiecīgi pilnvarotas personas — ja izdarīti pārkāpumi, kas saistīti ar medību, zvejas, makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanu, meža ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu vai ļaunprātīgu nepakļaušanos minēto vides aizsardzības valsts iestāžu amatpersonu likumīgam rīkojumam vai prasībai;

5) lidostas aviodrošības dienests - ja izdarīti lidostas drošības noteikumu pārkāpumi;

6) (izslēgts ar 14.05.2009. likumu);

7) Ieslodzījuma vietu pārvaldes valsts specializētā civildienesta ierēdņi — ja pārkāpti noteikumi par vielu, priekšmetu un izstrādājumu ienešanu un nodošanu ieslodzījuma vietā.

(28.05.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003., 09.09.2004., 17.03.2005., 22.12.2005., 14.05.2009., 28.05.2009., 12.06.2009. un 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

24. 254. pantā:

izslēgt 4. punktā vārdus „kā arī pašvaldību attiecīgi pilnvarotas personas”;

izslēgt 5. punktu.

16. 254.pantā:

izslēgt 4.punktā vārdus “kā arī pašvaldību attiecīgi pilnvarotas personas”;

izslēgt 5.punktu.

255.pants. Administratīvās aizturēšanas termiņi

Administratīvā kārtā aizturēt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, var ne ilgāk kā uz trim stundām. Izņēmuma gadījumos sakarā ar sevišķu nepieciešamību likumdošanas akti var noteikt citādu administratīvās aizturēšanas ilgumu.

Ārzemniekus, kuri pārkāpuši ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas vai tranzīta noteikumus Latvijas Republikā, var aizturēt uz laiku līdz trim stundām, lai sastādītu protokolu par administratīvo pārkāpumu, bet, ja nepieciešams noskaidrot pārkāpēja personu vai pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, - uz laiku līdz trim diennaktīm, divdesmit četru stundu laikā no aizturēšanas brīža rakstveidā paziņojot par to prokuroram.

(Trešā daļa izslēgta ar 17.05.2007. likumu.)

Administratīvās aizturēšanas laiku skaita no brīža, kad pārkāpējs nogādāts protokola sastādīšanai, bet personai, kas bijusi alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā, - no atskurbšanas brīža.

Personai, kura izdarījusi muitas noteikumu pārkāpumu muitas kontroles veikšanas laikā, administratīvās aizturēšanas laiku skaita no muitas kontroles pabeigšanas brīža.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.07.1988. dekrētu, 21.12.1990., 25.09.1991., 11.07.1992., 19.01.1993., 04.11.1993., 28.07.1994., 28.05.1997., 19.06.2003. un 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

25. Izteikt 255. un 256. pantu šādā redakcijā:

„255.pants. Administratīvās aizturēšanas termiņi

Administratīvā kārtā aizturēt personu, kura tiek turēta aizdomās par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, var ne ilgāk kā uz četrām stundām. Nodrošinot šā kodeksa 252.pantā noteiktos mērķus, nepieciešamās procesuālās darbības ar aizturēto personu veic nekavējoties.

Personai, kas bijusi alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā administratīvās aizturēšanas laiku skaita no personas atskurbšanas brīža.”

17. Izteikt 255. un 256.pantu šādā redakcijā:

“255.pants. Administratīvās aizturēšanas termiņi

Administratīvā kārtā aizturēt personu, kura tiek turēta aizdomās par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, drīkst ne ilgāk kā uz četrām stundām. Nodrošinot šā kodeksa 252.pantā noteiktos mērķus, nepieciešamās procesuālās darbības ar aizturēto personu veic nekavējoties.

Personai, kas bijusi alkoholisko dzērienu, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā, administratīvās aizturēšanas laiku skaita no personas atskurbšanas brīža.

256. pants. Personas un mantu apskate

Personas apskati var izdarīt uz to pilnvarotas policijas iestāžu, militarizētās apsardzes, civilās aviācijas, muitas iestāžu un Robežsardzes amatpersonas, bet Latvijas Republikas likumdošanas aktos tieši noteiktajos gadījumos - arī citu uz to pilnvarotu institūciju amatpersonas.

Personas apskati var izdarīt uz to pilnvarota ar aplūkojamo personu viena dzimuma amatpersona.

Mantu apskati var izdarīt tam pilnvarotas policijas, civilās aviācijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts robežsardzes, Valsts vides dienesta, meža sardzes, valsts medību uzraudzības iestāžu Elektronisko sakaru direkcijas amatpersonas, Valsts vides dienesta pilnvarotas personas, kā arī pašvaldību attiecīgi pilnvarotas personas, bet likumdošanas aktos tieši noteiktajos gadījumos — arī citu tam pilnvarotu institūciju amatpersonas.

Mantu, rokas bagāžas, bagāžas, medību un zvejas rīku, iegūtās produkcijas un citu priekšmetu apskate parasti notiek tās personas klātbūtnē, kuras īpašumā vai valdījumā šīs mantas atrodas. Neatliekamos gadījumos šīs mantas un priekšmetus var apskatīt bez īpašnieka (valdītāja) klātbūtnes.

Par personas un mantu apskati sastāda protokolu vai izdara ierakstu protokolā par administratīvo pārkāpumu vai protokolā par administratīvo aizturēšanu.

Personu un mantu apskate muitas iestādēs notiek Latvijas Republikas muitas kodeksā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.09.1991., 28.04.1992., 03.11.1992., 28.07.1994., 19.07.1995., 28.05.1997., 09.09.2004., 17.03.2005., 22.06.2006., 17.05.2007. un 14.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 17.06.2009.)

„256.pants. Personas aplūkošana un mantu apskate

Personas aplūkošanu un mantas apskati var izdarīt tam pilnvarotas Valsts un pašvaldības policijas amatpersonas, Valsts robežsardzes amatpersonas, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, Valsts Vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersonas.

Personas aplūkošanu var izdarīt ar aplūkojamo personu viena dzimuma amatpersona.

Mantas apskate notiek tās personas klātbūtnē, kuras īpašumā vai valdījumā šīs mantas atrodas. Neatliekamos gadījumos šīs mantas un priekšmetus var apskatīt bez īpašnieka (valdītāja) klātbūtnes.

Par personas aplūkošanu un mantu apskati sastāda atsevišķu protokolu vai izdara ierakstu protokolā par administratīvo aizturēšanu.”

256.pants. Personas aplūkošana un mantu apskate

Personas aplūkošanu un mantu apskati var izdarīt tam pilnvarotas Valsts policijas un pašvaldības policijas amatpersonas, Valsts robežsardzes amatpersonas, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersonas.

Personas aplūkošanu var izdarīt ar aplūkojamo personu viena dzimuma amatpersona.

Mantu apskate notiek tās personas klātbūtnē, kuras īpašumā vai valdījumā šīs mantas atrodas. Neatliekamos gadījumos šīs mantas un priekšmetus var apskatīt bez īpašnieka (valdītāja) klātbūtnes.

Par personas aplūkošanu un mantu apskati sastāda atsevišķu protokolu vai izdara ierakstu protokolā par administratīvo aizturēšanu.”

256.¹ pants. Administratīvā pārkāpuma vietas apskate

Administratīvā pārkāpuma vietas apskate ir konkrētas vietas un tajā esošo objektu apskate, ja tie saistīti ar izdarītu administratīvo pārkāpumu. Administratīvā pārkāpuma vietas apskatē pēc iespējas izmanto tehniskos līdzekļus.

Administratīvā pārkāpuma vietas apskates gaitā pilnvarotā amatpersona var izņemt administratīvā pārkāpuma priekšmetus un izdarīšanas rīkus.

Par izdarīto administratīvā pārkāpuma vietas apskati pilnvarotā amatpersona sastāda protokolu vai izdara ierakstu protokolā par administratīvo pārkāpumu.

Ja publiski nepieejama teritorija, telpa, transportlīdzeklis vai priekšmets ir saistīti ar izdarītu administratīvo pārkāpumu, par kuru saskaņā ar šo kodeksu var piemērot administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskāciju, var veikt šīs teritorijas, telpas, transportlīdzekļa vai priekšmeta apskati.

Publiski nepieejamas teritorijas vai telpas un tajās esošo priekšmetu, kā arī transportlīdzekļa apskati var izdarīt pilnvarotas Valsts policijas, Valsts robežsardzes iestāžu, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas, bet normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos — arī citu pilnvarotu institūciju amatpersonas ar īpašnieka (valdītāja, turētāja) piekrišanu vai rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz amatpersonas pieteikumu un tam pievienotajiem materiāliem.

Neatliekamos gadījumos apskati var veikt ar šā panta piektajā daļā minētās iestādes pilnvarotas amatpersonas lēmumu, saņemot prokurora piekrišanu.

Publiski nepieejamas teritorijas, telpas, transportlīdzekļa vai priekšmeta apskati veic īpašnieka (valdītāja, turētāja) vai tā pārstāvja, vai pašvaldības pārstāvja klātbūtnē.

Ja publiski nepieejamas teritorijas, telpas, transportlīdzekļa vai priekšmeta apskate veikta ar prokurora piekrišanu, ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc tās veikšanas par to paziņo rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim, uzrādot materiālus, kas pamatoja apskates nepieciešamību un neatliekamību, kā arī apskates protokolu. Tiesnesis pārbauda apskates tiesiskumu un pamatotību. Ja apskate veikta prettiesiski, tiesnesis iegūtos pierādījumus atzīst par nepieļaujamiem administratīvā pārkāpuma procesā un lemj par rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem.

Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam. Rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja lēmums nav pārsūdzams.

Transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontrole, ko veic Valsts policija vai citas ar normatīvajiem aktiem pilnvarotas iestādes, lai konstatētu transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, nav administratīvā pārkāpuma vietas apskate.

(17.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 23.06.2010.)

26. 256.¹ pantā:

izslēgt trešajā daļā vārdus „vai izdara ierakstu protokolā par administratīvo pārkāpumu.

izslēgt ceturto daļu.

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

„Amatpersona, kurai ir tiesības par attiecīgo administratīvo pārkāpumu sastādīt protokolu, publiski nepieejamas teritorijas vai telpas un tajās esošo mantu, kā arī transportlīdzekļu apskati var izdarīt ar īpašnieka (valdītāja, turētāja) piekrišanu vai rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz amatpersonas pieteikumu un tam pievienotajiem materiāliem.”

18. 256.¹ pantā:

izslēgt trešajā daļā vārdus “vai izdara ierakstu protokolā par administratīvo pārkāpumu”;

izslēgt ceturto daļu;

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

“Amatpersona, kurai ir tiesības sastādīt protokolu par attiecīgo administratīvo pārkāpumu, publiski nepieejamas teritorijas vai telpas un tajās esošo mantu, kā arī transportlīdzekļu apskati var izdarīt ar īpašnieka (valdītāja, turētāja) piekrišanu vai rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz amatpersonas pieteikumu un tam pievienotajiem materiāliem.”

260.pants. Pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi

Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības kā personiski, tā ar pārstāvja palīdzību iepazīties ar visiem lietas materiāliem, sniegt paskaidrojumus, iesniegt pieprasījumus un izteikt lūgumus.

Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā, izmantot advokāta palīdzību, iesniegt papildinājumus un izteikt lūgumus, kā arī pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu.

Lietu bez personas klātbūtnes var izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka tai savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku, un ja no tās nav saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu. Ja minētais lūgums ir saņemts, institūcija, tiesnesis vai cita amatpersona, kas izskata lietu, var atzīt lūgumu par pamatotu un atlikt lietas izskatīšanu. Bez tās personas klātbūtnes, kuru sauc pie administratīvās atbildības, lietu var izskatīt arī gadījumos, kad iestājas atbildība par šā kodeksa 57.³, 149.¹⁰ pantā, 149.³¹ panta astotajā daļā paredzēto apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu un gadījumos, ja pārkāpums ceļu satiksmē fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli. Gadījumos, kad pie administratīvās atbildības sauc ārvalsts kuģa īpašnieku, berbouta fraktētāju vai operatoru, lietu var izskatīt bez viņu klātbūtnes, pārstāvja statusā uzaicinot kuģa kapteini.

Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības vai par kuras pārkāpumu lieta tiek izskatīta, ja tā neprot valodu, kurā notiek lietvedība, tiek nodrošinātas tiesības lietot dzimto valodu, kā arī izmantot tulka pakalpojumus likumā noteiktajā kārtībā.

(Piektā daļa izslēgta ar 17.05.2007. likumu.)

(05.01.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2003., 16.10.2003., 15.09.2005., 22.12.2005., 22.06.2006., 17.05.2007. un 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

27. Izteikt 260., 261. un 262. pantu šādā redakcijā:

„260.pants. Pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi

Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir šādi pienākumi:

1) noteiktajā laikā ierasties procesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas norādītajā vietā;

2) nekavēt un netraucēt administratīvā pārkāpuma lietas norisi;

3) ievērot noteikto kārtību procesuālo darbību veikšanas laikā.

Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības kā personiski, tā ar aizstāvja palīdzību (juridiskā persona – ar pārstāvja starpniecību) iepazīties ar visiem lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas, piedalīties lietas izskatīšanā, sniegt paskaidrojumus, izteikt lūgumus, kā arī pārsūdzēt pieņemto lēmumu lietā.

Ja persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības ir nepilngadīga, institūcija (amatpersona) administratīvā pārkāpuma lietu var izskatīt tikai tajā gadījumā, ja par lietas vietu un izskatīšanas laiku paziņots nepilngadīgā likumiskajam pārstāvim šā kodeksa 268.¹ panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības vai par kuras pārkāpumu lieta tiek izskatīta, ja tā neprot valodu, kurā notiek lietvedība, tiek nodrošinātas tiesības lietot tai saprotamu valodu, kā arī izmantot tulka pakalpojumus šajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

19. Izteikt 260., 261. un 262.pantu šādā redakcijā:

“260.pants. Pie administratīvās atbildības sauktās personas tiesības un pienākumi

Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir šādi pienākumi:

1) noteiktā laikā ierasties procesa veikšanai pilnvarotas amatpersonas norādītajā vietā;

2) nekavēt un netraucēt administratīvā pārkāpuma lietas norisi;

3) ievērot noteikto kārtību procesuālo darbību veikšanas laikā.

Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības kā personiski, tā ar aizstāvja palīdzību (juridiskajai personai — ar pārstāvja starpniecību) iepazīties ar visiem lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas, piedalīties lietas izskatīšanā, sniegt paskaidrojumus, izteikt lūgumus, kā arī pārsūdzēt lietā pieņemto lēmumu.

Ja persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir nepilngadīga, institūcija (amatpersona) administratīvā pārkāpuma lietu var izskatīt tikai tajā gadījumā, ja par lietas izskatīšanas vietu un laiku paziņots nepilngadīgā likumiskajam pārstāvim šā kodeksa 268.¹ panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības vai par kuras pārkāpumu lieta tiek izskatīta, ja tā neprot valodu, kurā notiek lietvedība, tiek nodrošinātas tiesības lietot tai saprotamu valodu, kā arī izmantot tulka pakalpojumus šajā kodeksā noteiktajā kārtībā.

261.pants. Cietušais

Cietušais ir persona, kurai ar administratīvo pārkāpumu ir nodarīts morāls, fizisks vai mantisks kaitējums un kura administratīvā pārkāpuma lietā ir izteikusi lūgumu atzīt to par cietušo.

Cietušajam ir tiesības iepazīties ar visiem lietas materiāliem, iesniegt lūgumus un pārsūdzēt lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā.

Cietušajam ir tiesības piedalīties lietas izskatīšanā, bet, ja viņš tiek uzaicināts ar pavēsti, viņa pienākums ir ierasties norādītajā laikā un vietā pie amatpersonas, kas viņu izsaukusi, un dot patiesas liecības, tas ir, paziņot visu, ko viņš lietā zina, un atbildēt uz jautājumiem.

Cietušajam ir tiesības liecināt, kā arī uzdot nopratināmajām personām jautājumus dzimtajā valodā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.01.1993. un 17.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2010)

261.pants. Cietušais

Cietušais administratīvā pārkāpuma lietā var būt fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar administratīvo pārkāpumu radīts kaitējums, proti, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks zaudējums. Par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā nevar būt persona, kurai morāls aizskārums nodarīts kā noteiktas sabiedrības grupas vai daļas pārstāvim.

Pēc personas izteikta lūguma personu par cietušo atzīst institūcija (amatpersona), kura ir tiesīga izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu. Lēmumu par personas atzīšanu par cietušo var noformēt arī rezolūcijas veidā.

Lēmumu par atteikumu atzīt personu par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā institūcija (amatpersona) pieņem rakstveidā 10 darba dienu laikā, par to paziņojot personai.

Lēmumu par atteikumu atzīt personu par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā persona 10 darba dienu laikā var pārsūdzēt padotības kārtībā augstākā iestādē no lēmuma paziņošanas dienas. Ja padotības kārtībā augstākas iestādes nav, lēmumu par atteikumu atzīt personu par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc personas deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas, lēmumu par atteikumu atzīt personu par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc personas norādītās adreses.

Padotības kārtībā augstāka iestāde lēmumu pieņem rakstveida procesā 10 darba dienu laikā. Padotības kārtībā augstākas iestādes lēmumu par atteikumu atzīt personu par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā 10 darba dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas persona var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc personas deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas, lēmumu par atteikumu atzīt personu par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc personas norādītās adreses. Rajona (pilsētas) tiesa lēmumu pieņem rakstveida procesā 10 darba dienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas. Lēmums nav pārsūdzams.

Cietušajam ir tiesības iepazīties ar visiem lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas, iesniegt lūgumus un pieteikumus, pieteikt kaitējuma vai mantiskā zaudējuma apmēru un izmantot savas procesuālās tiesības morālas un materiālas kompensācijas gūšanai, piedalīties lietas izskatīšanā un pārsūdzēt lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā.

Cietušajam ir tiesības liecināt, kā arī uzdot personām jautājumus sev saprotamā valodā. Cietušajam ir tiesības neliecināt pret sevi un radiniekiem taisnā un sānu līniju pirmajā vai otrajā pakāpē, laulāto un pirmās pakāpes svaini.

Cietušais savas tiesības īsteno brīvprātīgi un paša izraudzītajā apjomā. Tiesību neizmantošana nekavē administratīvā pārkāpuma lietvedības norisi.”

261.pants. Cietušais

Cietušais administratīvā pārkāpuma lietā var būt fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar administratīvo pārkāpumu radīts kaitējums, proti, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks zaudējums. Par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā nevar būt persona, kurai morāls aizskārums nodarīts kā noteiktas sabiedrības grupas vai daļas pārstāvim.

Pēc personas izteikta lūguma personu par cietušo atzīst institūcija (amatpersona), kura ir tiesīga izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu. Lēmumu par personas atzīšanu par cietušo var noformēt arī rezolūcijas veidā.

Lēmumu par atteikumu atzīt personu par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā institūcija (amatpersona) pieņem rakstveidā 10 darba dienu laikā, par to paziņojot personai.

Lēmumu par atteikumu atzīt personu par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā persona 10 darba dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas var pārsūdzēt padotības kārtībā augstākā iestādē. Ja padotības kārtībā augstākas iestādes nav, lēmumu par atteikumu atzīt personu par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc personas deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas, lēmumu par atteikumu atzīt personu par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc personas norādītās adreses.

Padotības kārtībā augstāka iestāde lēmumu pieņem rakstveida procesā 10 darba dienu laikā. Padotības kārtībā augstākas iestādes lēmumu par atteikumu atzīt personu par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā 10 darba dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas persona var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc personas deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas, lēmumu par atteikumu atzīt personu par cietušo administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc personas norādītās adreses. Rajona (pilsētas) tiesa lēmumu pieņem rakstveida procesā 10 darba dienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas. Lēmums nav pārsūdzams.

Cietušajam ir tiesības iepazīties ar visiem lietas materiāliem, izdarīt no tiem izrakstus, norakstus un izgatavot kopijas, iesniegt lūgumus un pieteikumus, pieteikt kaitējuma vai mantiskā zaudējuma apmēru un izmantot savas procesuālās tiesības morālas un materiālas kompensācijas gūšanai, piedalīties lietas izskatīšanā un pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu.

Cietušajam ir tiesības liecināt, kā arī uzdot personām jautājumus sev saprotamā valodā. Cietušajam ir tiesības neliecināt pret sevi un radiniekiem taisnā līnijā un sānu līniju pirmajā vai otrajā pakāpē, pret laulāto un pirmās pakāpes svaini.

Cietušais savas tiesības īsteno brīvprātīgi un paša izraudzītajā apjomā. Tiesību neizmantošana nekavē administratīvā pārkāpuma lietvedības norisi.

262. pants. Pārstāvis

Persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un cietušais administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā var piedalīties ar pārstāvja palīdzību atbilstoši Administratīvā procesa likuma noteikumiem.

Ja persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un cietušais ir nepilngadīgi vai arī ja viņi savu fizisko un psihisko trūkumu dēļ paši nevar realizēt savas tiesības administratīvo pārkāpumu lietās, šīs personas un cietušā intereses ir tiesīgi pārstāvēt viņu likumiskie pārstāvji (vecāki, adoptētāji, aizbildņi vai aizgādņi).

(22.12.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.01.2006.)

262.pants. Aizstāvis

Fiziskajai personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības ir tiesības uz aizstāvību. Tiesības uz aizstāvību persona var īstenot pati vai uzaicinot par aizstāvi pēc savas izvēles citu pilngadīgu un rīcībspējīgu personu. Fiziskās personas aizstāvja pilnvarojumu noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru. Ja fiziskās personas aizstāvis ir zvērināts advokāts, šo pilnvarojumu apliecina ar rakstveida pilnvaru bez notariāla apliecinājuma. Fiziskā persona var pilnvarot savu aizstāvi arī mutvārdos iestādē vai tiesā uz vietas. Tiesas sēdē dotais mutvārdu pilnvarojums ierakstāms tiesas sēdes protokolā.”

262.pants. Aizstāvis

Fiziskajai personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir tiesības uz aizstāvību. Tiesības uz aizstāvību persona var īstenot pati vai uzaicinot par aizstāvi pēc savas izvēles citu pilngadīgu un rīcībspējīgu personu. Fiziskās personas aizstāvja pilnvarojumu noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru. Ja fiziskās personas aizstāvis ir zvērināts advokāts, šo pilnvarojumu apliecina ar rakstveida pilnvaru bez notariāla apliecinājuma. Fiziskā persona var pilnvarot savu aizstāvi arī mutvārdos iestādē vai tiesā uz vietas. Tiesas sēdē mutvārdos dotais pilnvarojums ierakstāms tiesas sēdes protokolā.”

28. Papildināt kodeksu ar 262.¹ pantu šādā redakcijā:

„262.¹ pants. Pārstāvis

Juridisko personu, kuru sauc pie administratīvās atbildības, kā arī cietušo – juridisko personu pārstāv tās pilnvaroti pārstāvji. Juridiskās personas pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru vai apliecina ar dokumentiem, no kuriem izriet amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu.

Cietušo — pilngadīgu fizisko personu var pārstāvēt jebkura pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā persona, pamatojoties uz cietušā pilnvarojumu, ko noformē kā notariāli apliecinātu pilnvaru, vai tās likumiskais pārstāvis bez īpaša pilnvarojuma. Cietušais var pilnvarot savu pārstāvi arī mutvārdos iestādē vai tiesā uz vietas. Tiesas sēdē mutvārdos doto pilnvarojumu ieraksta tiesas sēdes protokolā. Cietušo – nepilngadīgu fizisko personu pārstāv tās likumiskais pārstāvis bez īpaša pilnvarojuma. Ja nepilngadīgas fiziskās personas likumisko pārstāvi sauc pie administratīvās atbildības, nepilngadīgas fiziskās personas pārstāvību īsteno bāriņtiesa.

Pilnvarojums vest lietu dod pārstāvim tiesības pārstāvamā vārdā izpildīt visas darbības, kas ir atrunātas pilnvarā.”

20. Papildināt kodeksu ar 262.¹ pantu šādā redakcijā:

“262.¹ pants. Pārstāvis

Juridisko personu, kuru sauc pie administratīvās atbildības, kā arī cietušo — juridisko personu pārstāv tās pilnvaroti pārstāvji. Juridiskās personas pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru vai apliecina ar dokumentiem, no kuriem izriet amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu.

Cietušo — pilngadīgu fizisko personu var pārstāvēt jebkura pilngadīga un rīcībspējīga fiziskā persona, pamatojoties uz cietušā pilnvarojumu, ko noformē kā notariāli apliecinātu pilnvaru, vai tās likumiskais pārstāvis bez īpaša pilnvarojuma. Cietušais var pilnvarot savu pārstāvi arī mutvārdos iestādē vai tiesā uz vietas. Tiesas sēdē mutvārdos dotais pilnvarojums ierakstāms tiesas sēdes protokolā. Cietušo — nepilngadīgu fizisko personu pārstāv tās likumiskais pārstāvis bez īpaša pilnvarojuma. Ja nepilngadīgas fiziskās personas likumisko pārstāvi sauc pie administratīvās atbildības, nepilngadīgas fiziskās personas pārstāvību īsteno bāriņtiesa.

Pilnvarojums vest lietu dod pārstāvim tiesības pārstāvamā vārdā izpildīt visas darbības, kas ir atrunātas pilnvarā.”

264.pants. Liecinieks

Par liecinieku administratīvā pārkāpuma lietā var izsaukt jebkuru personu, kurai var būt zināmi kādi apstākļi, kas jānoskaidro šajā lietā.

Pēc tās institūcijas (amatpersonas) uzaicinājuma, kura lietvedībā ir lieta, lieciniekam ir pienākums ierasties norādītajā laikā un dot patiesas liecības: paziņot visu viņam lietā zināmo un atbildēt uz jautājumiem.

Lieciniekam ir tiesības neliecināt pret sevi un tuviem radiniekiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. un 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

29. Izteikt 264. pantu šādā redakcijā:

„264.pants. Liecinieks

Liecinieks ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā uzaicināta sniegt ziņas (liecināt) par faktiem, kas jānoskaidro administratīvā pārkāpuma lietā.

Pēc tās institūcijas (amatpersonas) uzaicinājuma, kuras lietvedībā ir lieta, lieciniekam ir pienākums ierasties norādītajā laikā un dot patiesas liecības: paziņot visu viņam lietā zināmo un atbildēt uz jautājumiem.

Lieciniekam ir tiesības neliecināt, ja viņš ir personas, kas tiek saukta pie administratīvās atbildības, radinieks taisnā līnijā un sānu līniju pirmajā vai otrajā pakāpē, laulātais un pirmās pakāpes svainis.”

21. Izteikt 264.pantu šādā redakcijā:

“264.pants. Liecinieks

Liecinieks ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā uzaicināta sniegt ziņas (liecināt) par faktiem, kas jānoskaidro administratīvā pārkāpuma lietā.

Pēc tās institūcijas (amatpersonas) uzaicinājuma, kuras lietvedībā ir lieta, lieciniekam ir pienākums ierasties norādītajā laikā un dot patiesas liecības: paziņot visu viņam lietā zināmo un atbildēt uz jautājumiem.

Lieciniekam ir tiesības neliecināt, ja viņš ir pie administratīvās atbildības sauktās personas radinieks taisnā līnijā un sānu līniju pirmajā vai otrajā pakāpē, laulātais un pirmās pakāpes svainis.”

268.pants. Administratīvā pārkāpuma lietas sagatavošana izskatīšanai

Institūcija (amatpersona), sagatavojot administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai, izlemj šādus jautājumus:

1) vai šīs lietas izskatīšana ir viņa kompetencē;

2) vai pareizi sastādīts protokols un citi materiāli par administratīvo pārkāpumu;

3) vai personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu;

4) vai ir pieprasīti nepieciešamie papildmateriāli;

5) pie administratīvās atbildības sauktās personas, cietušā un pārstāvja lūgumus;

6) vai ir pamats lietu par administratīvo pārkāpumu nosūtīt pašvaldības administratīvajai komisijai jautājuma izlemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994., 13.03.2003. un 22.12.2005. likumu, kas stājas spēkā 24.01.2006.)

30. Izteikt 268., 268.¹ un 269. pantu šādā redakcijā:

„268. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas sagatavošana izskatīšanai

Institūcija (amatpersona), sagatavojot administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai, pārbauda:

1) vai šīs lietas izskatīšana ir viņa kompetencē. Ja šīs lietas izskatīšana nav viņa kompetencē, pārsūta lietu pēc piekritības;

2) vai personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu. Ja personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, nav paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu, paziņo šā kodeksa 268.¹ pantā noteiktajā kārtībā;

3) vai ir pieprasīti nepieciešamie papildmateriāli. Ja nepieciešamie papildmateriāli nav pieprasīti, pieprasa šos papildmateriālus;

4) pie administratīvās atbildības sauktās personas, cietušā, pārstāvja un aizstāvja lūgumus un izlemj to tālāku virzību.

22. Izteikt 268., 268.¹ un 269.pantu šādā redakcijā:

“268.pants. Administratīvā pārkāpuma lietas sagatavošana izskatīšanai

Institūcija (amatpersona), sagatavojot administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanai, pārbauda:

1) vai šīs lietas izskatīšana ir tās kompetencē. Ja šīs lietas izskatīšana nav tās kompetencē, lietu pārsūta pēc piekritības;

2) vai personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, ir paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu. Ja personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, nav paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu, to paziņo šā kodeksa 268.¹ pantā noteiktajā kārtībā;

3) vai ir pieprasīti nepieciešamie papildmateriāli. Ja nepieciešamie papildmateriāli nav pieprasīti, pieprasa šos papildmateriālus;

4) pie administratīvās atbildības sauktās personas, cietušā, pārstāvja un aizstāvja lūgumus un izlemj to tālāku virzību.

268.¹ pants. Paziņojums par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu

Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, rakstveidā paziņo par lietas izskatīšanas vietu un laiku.

Rakstveida paziņojumu vai pavēsti ne vēlāk kā septiņas dienas pirms lietas izskatīšanas nosūta ierakstītā sūtījumā pa pastu uz tās personas norādīto adresi, kuru sauc pie administratīvās atbildības. Ja persona nav norādījusi adresi, kur tā ir sasniedzama, paziņojumu nosūta uz šīs personas deklarēto dzīvesvietas adresi vai juridisko adresi.

Ja, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu, iestādei ir zināma lietas izskatīšanas vieta un laiks, paziņojumu vai pavēsti par lietas izskatīšanas vietu un laiku nesūta un informāciju par lietas izskatīšanas vietu un laiku norāda administratīvā pārkāpuma protokolā.

(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

268.¹ pants. Paziņojums par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu

Par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vietu un laiku lietas dalībniekiem paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.

Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības un cietušajam rakstveida paziņojumu vai pavēsti ne vēlāk kā 10 dienas pirms lietas izskatīšanas nosūta ierakstītā sūtījumā pa pastu uz deklarēto dzīvesvietu vai juridisko adresi. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas, rakstveida paziņojumu vai pavēsti nosūta uz personas norādīto adresi.

Ja persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības ir nepilngadīga, rakstveida paziņojumu vai pavēsti nosūta ierakstītā sūtījumā pa pastu arī tās likumiskajam pārstāvim uz deklarēto dzīvesvietu vai norādīto adresi.

268.¹ pants. Paziņojums par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu

Par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vietu un laiku lietas dalībniekiem paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.

Personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un cietušajam rakstveida paziņojumu vai pavēsti ne vēlāk kā 10 dienas pirms lietas izskatīšanas nosūta ierakstītā sūtījumā pa pastu uz deklarēto dzīvesvietu vai juridisko adresi. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas, rakstveida paziņojumu vai pavēsti nosūta uz personas norādīto adresi.

Ja persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ir nepilngadīga, rakstveida paziņojumu vai pavēsti nosūta ierakstītā sūtījumā pa pastu arī tās likumiskajam pārstāvim uz viņa deklarēto dzīvesvietu vai norādīto adresi.

269. pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vieta

Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pēc pārkāpuma izdarīšanas vietas.

Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem, kuri paredzēti šā kodeksa 117.¹, 117.², 117.³, 117.⁴, 117.⁵, 117.⁶, 117.⁷, 117.⁸, 117.⁹, 117.¹⁰, 117.¹¹, 140. un 149.⁴—149.³³ pantā, var izskatīt arī pēc pārkāpēja dzīvesvietas, juridiskajām personām — pēc to juridiskās adreses, bet lietas, kurās piemērojamais administratīvais sods var būt transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšana, izskata tikai pēc pārkāpuma izdarīšanas vietas.

Administratīvās komisijas administratīvo pārkāpumu lietas var nosūtīt izskatīšanai pēc pārkāpēja dzīvesvietas.

Lai izlemtu jautājumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem, materiālus un administratīvo pārkāpumu lietas nosūta izskatīšanai pašvaldības administratīvajai komisijai pēc nepilngadīgā dzīvesvietas.

(06.08.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992., 19.07.1995., 14.06.2001., 13.03.2003., 16.10.2003. un 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

269.pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vieta

Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pēc pārkāpuma izdarīšanas vietas.

Ja objektīvu apstākļu dēļ lietu nevar izskatīt pārkāpuma izdarīšanas vietā, persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, var lūgt institūcijai (amatpersonai), kas kompetenta izskatīt lietu, to izskatīt pēc pārkāpēja deklarētās dzīves vietas vai juridiskās adreses, vai pēc administratīvā pārkāpuma atklāšanas vietas. Lēmums nav pārsūdzams.”

269.pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vieta

Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pēc pārkāpuma izdarīšanas vietas.

Ja objektīvu apstākļu dēļ lietu nevar izskatīt pēc pārkāpuma izdarīšanas vietas, persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, var lūgt institūcijai (amatpersonai), kas kompetenta izskatīt lietu, to izskatīt pēc pārkāpēja deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses vai pēc administratīvā pārkāpuma atklāšanas vietas. Lēmums nav pārsūdzams.”

270.pants. Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas termiņi

Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem izskata 30 dienu laikā pēc tam, kad iestāde, kas kompetenta izskatīt lietu, saņēmusi protokolu par administratīvo pārkāpumu un citus lietas materiālus.

Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde, kas kompetenta izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu, ņemot vērā šā kodeksa 37.pantā paredzēto termiņu administratīvā soda uzlikšanai, var pagarināt šo termiņu, bet ne ilgāk par 30 dienām.

Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē izskata un lēmumu pieņem uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas, ja par šo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz astoņdesmit latus.

Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, ja par izdarīto pārkāpumu piemērojamais administratīvais sods ir transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana, izskata ne vēlāk kā triju darba dienu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, izņemot gadījumus, kad izskata lietas par šā kodeksa 149.¹⁵ pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas saistīti ar narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu, un ir nepieciešams saņemt ekspertīzes atzinumu. Šādas lietas izskata 15 dienu laikā pēc materiālu saņemšanas.

Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, kas nav minētas šā panta trešajā un ceturtajā daļā, izskata, kad ieradies pārkāpuma izdarītājs. Ja pārkāpuma izdarītājs paziņo, ka piekrīt lietas izskatīšanai bez viņa klātbūtnes, vai neierodas 30 dienu laikā pēc protokola sastādīšanas, lietu izskata bez šīs personas klātbūtnes.

Lietas par administratīvajiem pārkāpumiem jūras transportā, ja pārkāpumu izdarījis ārvalsts kuģa īpašnieks, berbouta fraktētājs vai operators, vai ārvalsts kuģa apkalpes loceklis, izskata triju darbdienu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, izņemot gadījumus, kad izskata lietas par šā kodeksa 116.¹ pantā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas saistīti ar narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanu, un ir nepieciešams saņemt ekspertīzes atzinumu. Šādas lietas izskata ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc ekspertīzes atzinuma saņemšanas.

(17.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.07.2008. un 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

31. 270. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

„Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde, kas kompetenta izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu, var pagarināt šo termiņu, bet ne ilgāk par 30 dienām, par to paziņojot lietas dalībniekiem. Lietas izskatīšanas termiņā neieskaita laiku, uz kādu lietas izskatīšana atlikta, pamatojoties uz lūgumu, ko izteikusi pie administratīvās atbildības sauktā persona vai cietušais. Ja lietā ir nozīmēta ekspertīze, administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas termiņš tiek apturēts līdz eksperta atzinuma saņemšanas brīdim.

aizstāt trešajā daļā vārdu „astoņdesmit” ar vārdu „simt”.”

38

Deputāts U.Augulis

Izslēgt likumprojekta 31.panta (270.panta) otrās daļas pirmajā teikumā vārdus „par to paziņojot lietas dalībniekiem.”

Neatbalstīts

23. 270.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde, kas kompetenta izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu, var pagarināt šo termiņu, bet ne ilgāk par 30 dienām, par to paziņojot lietas dalībniekiem. Lietas izskatīšanas termiņā neieskaita laiku, uz kādu lietas izskatīšana atlikta, pamatojoties uz lūgumu, ko izteikusi pie administratīvās atbildības sauktā persona vai cietušais. Ja lietā ir nepieciešama ekspertīze, administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas termiņš tiek apturēts līdz eksperta atzinuma saņemšanas brīdim.”;

aizstāt trešajā daļā vārdu “astoņdesmit” ar vārdu “simt”.

270.¹ pants. Tiesneša atstatīšana vai noraidīšana

Tiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš:

1) ir šajā lietā iesaistīta persona vai piedalījies šīs lietas iepriekšējā izskatīšanā;

2) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei, svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei vai laulībā ar kādu no lietā iesaistītajām personām vai ar citu lietas izskatīšanā iesaistītu tiesnesi;

3) personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti.

Ja pastāv šā panta pirmajā daļā norādītie apstākļi, tiesnesis sevi atstata.

Ja tiesnesis nav sevi atstatījis, persona, kura piedalās lietas izskatīšanā, uz šajā pantā minētajiem pamatiem var pieteikt noraidījumu tiesnesim vai vairākiem tiesnešiem vienlaikus, norādot katra tiesneša atstatīšanas iemeslus.

(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

270.² pants. Noraidījuma pieteikšana

Motivētu noraidījumu pieteic, pirms lietu sāk izskatīt pēc būtības. Vēlāk noraidījumu var pieteikt tad, ja tā pamats kļuvis zināms lietas izskatīšanas gaitā.

Noraidījumu var pieteikt rakstveidā vai mutvārdos.

(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

270.³ pants. Pieteiktā noraidījuma izskatīšanas kārtība

Ja pieteikts noraidījums, tiesa uzklausa citu lietas izskatīšanā iesaistīto personu viedokli un tiesnesi, kuram noraidījums pieteikts.

Lēmumu par pieteikto noraidījumu tiesa pieņem atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

Lietā, kuru tiesnesis izskata vienpersoniski, lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem viņš pats.

Lietā, kuru izskata koleģiāli, lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem šādā kārtībā:

1) ja noraidījums pieteikts vienam tiesnesim, lēmumu pieņem pārējais tiesas sastāvs. Ja balsis sadalās līdzīgi, tiesnesis ir noraidīts;

2) ja noraidījums pieteikts vairākiem tiesnešiem vai visam tiesas sastāvam, lēmumu pieņem tā pati tiesa pilnā sastāvā ar balsu vairākumu.

(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

32. Izslēgt 270.¹, 270.² un 270.³ pantu.

24. Izslēgt 270.¹, 270.² un 270.³ pantu.

271.pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas kārtība

Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana sākas ar koleģiālās institūcijas sastāva paziņošanu vai ar amatpersonas, kas izskata lietu, stādīšanos priekšā.

Koleģiālās institūcijas sēdes priekšsēdētājs vai amatpersona, kas izskata lietu, paziņo, kādu lietu izskatīs, kas tiek saukts pie administratīvās atbildības, izskaidro personām, kas piedalās lietas izskatīšanā, viņu tiesības un pienākumus, nolasa protokolu par administratīvo pārkāpumu. Sēdē noklausās personu paskaidrojumus, kuras piedalās lietas izskatīšanā, izskata pierādījumus un izlemj lūgumus. Ja lietā piedalās prokurors, tad noklausās viņa atzinumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.)

33. Izteikt 271. pantu šādā redakcijā:

„271.pants. Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas kārtība iestādē

Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu sāk, paziņojot koleģiālās institūcijas sastāvu vai nosaucot amatpersonas, kas izskata lietu, vārdu, uzvārdu un amatu, paziņojot, kāda lieta tiks izskatīta un nosaucot personu, kas tiek saukta pie administratīvās atbildības, kā arī pārbaudot šīs personas identitāti un pārstāvja, aizstāvja pilnvaras.

Koleģiālās institūcijas sēdes priekšsēdētājs vai amatpersona, kas izskata lietu, izskaidro personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, to procesuālās tiesības un pienākumus, paziņo administratīvā pārkāpuma protokola saturu, izskata tās personas lūgumus un papildinājumus, kuru sauc pie administratīvās atbildības, vai minētās personas pārstāvja vai aizstāvja lūgumus, cietušā vai tā pārstāvja lūgumus un pieņem lēmumus par tiem, kā arī uzklausa paskaidrojumus. Pēc tam pārbauda pārējos lietā esošos pierādījumus, uzklausa cietušos, lieciniekus un uzklausa eksperta atzinumu. Ja lietā piedalās prokurors, tad noklausās viņa atzinumu.

Koleģiālās institūcijas lēmumu pieņem ar koleģiālās institūcijas locekļu, kas piedalās sēdē, vienkāršu balsu vairākumu.

Lietu bez lietas dalībnieku klātbūtnes var izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka tiem savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku. Ja ir saņemts lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu, institūcija (amatpersona), kas izskata lietu, var atzīt lūgumu par pamatotu un atlikt lietas izskatīšanu. Bez tās personas klātbūtnes, kuru sauc pie administratīvās atbildības, lietu var izskatīt arī gadījumos, kad iestājas atbildība par šā kodeksa 57.³, 149.¹⁰ pantā, 149.³¹ panta astotajā daļā paredzēto apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu un gadījumos, ja pārkāpums ceļu satiksmē fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli. Gadījumos, kad pie administratīvās atbildības sauc ārvalsts kuģa īpašnieku, berbouta fraktētāju vai operatoru, lietu var izskatīt bez viņu klātbūtnes, pārstāvja statusā uzaicinot kuģa kapteini.

Ja pie administratīvās atbildības tiek saukta nepilngadīga persona vai cietušais ir nepilngadīga persona, administratīvā pārkāpuma lietu izskata slēgtā sēdē.”

25. Izteikt 271.pantu šādā redakcijā:

“271.pants. Kārtība, kādā administratīvā pārkāpuma lieta tiek izskatīta iestādē

Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu sāk, paziņojot koleģiālās institūcijas sastāvu vai nosaucot tās amatpersonas vārdu, uzvārdu un amatu, kura izskata lietu, paziņojot, kāda lieta tiks izskatīta, un nosaucot personu, kas tiek saukta pie administratīvās atbildības, kā arī pārbaudot šīs personas identitāti un tās pārstāvja vai aizstāvja pilnvaras.

Koleģiālās institūcijas sēdes priekšsēdētājs vai amatpersona, kas izskata lietu, izskaidro personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, to procesuālās tiesības un pienākumus, paziņo administratīvā pārkāpuma protokola saturu, izskata tās personas lūgumus un papildinājumus, kuru sauc pie administratīvās atbildības, vai minētās personas pārstāvja vai aizstāvja lūgumus, cietušā vai tā pārstāvja lūgumus un pieņem lēmumus par tiem, kā arī uzklausa paskaidrojumus. Pēc tam pārbauda pārējos lietā esošos pierādījumus, uzklausa cietušos, lieciniekus un eksperta atzinumu. Ja lietā piedalās prokurors, noklausās viņa atzinumu.

Koleģiālās institūcijas lēmumu pieņem ar koleģiālās institūcijas locekļu, kas piedalās sēdē, vienkāršu balsu vairākumu.

Lietu bez lietas dalībnieku klātbūtnes drīkst izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka tiem savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku. Ja ir saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu, institūcija (amatpersona), kas izskata lietu, var atzīt lūgumu par pamatotu un atlikt lietas izskatīšanu. Bez tās personas klātbūtnes, kuru sauc pie administratīvās atbildības, lietu drīkst izskatīt arī gadījumos, kad iestājas atbildība par šā kodeksa 57.³, 149.¹⁰ pantā, 149.³¹ panta astotajā daļā paredzēto apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu, un gadījumos, kad pārkāpums ceļu satiksmē fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli. Gadījumos, kad pie administratīvās atbildības sauc ārvalsts kuģa īpašnieku, berbouta fraktētāju vai operatoru, lietu drīkst izskatīt bez viņu klātbūtnes, pārstāvja statusā uzaicinot kuģa kapteini.

Ja pie administratīvās atbildības tiek saukta nepilngadīga persona vai cietušais ir nepilngadīga persona, administratīvā pārkāpuma lietu izskata slēgtā sēdē.”

271.¹ pants. Administratīvo lietu izskatīšana un pierādījumu pārbaude, tiesnešiem lietu izskatot vienpersoniski

Lietas izskatīšana sākas ar to, ka tiesnesis nosauc savu uzvārdu un amatu, pārbauda ieradušos personu identitāti, kā arī pārstāvju pilnvaras, izskaidro personām, kuras piedalās lietas izskatīšanā, to procesuālās tiesības un pienākumus, noskaidro, vai ir noraidījumi, paziņo administratīvā pārkāpuma protokola saturu, izskata tās personas lūgumus un papildinājumus, kuru sauc pie administratīvās atbildības, vai minētās personas pārstāvja lūgumus un papildinājumus un pieņem lēmumus par tiem, kā arī uzklausa paskaidrojumus.

Pēc tam tiek pārbaudīti pārējie lietā esošie pierādījumi, nopratināti cietušie, liecinieki un uzklausīts eksperta atzinums. Tiesnesis lietas izskatīšanas gaitā brīdina cietušo, liecinieku, ekspertu un tulku par kriminālatbildību saskaņā ar Krimināllikumu.

Ja lietvedībā piedalās pārstāvis un prokurors, viņiem ir tiesības izteikties debatēs. Pārstāvis izsakās pēc tam, kad atzinumu ir devis prokurors.

Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, kurā par izdarīto pārkāpumu piemērojamais administratīvais sods ir arests, raksta sēdes protokolu, kurā norāda šā kodeksa 273.panta pirmajā daļā paredzētās ziņas.

(05.01.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.12.2005., 17.05.2007. un 09.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

271.² pants. Šā kodeksa 201.³⁹ pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas īpatnības

Administratīvo sodu par šā kodeksa 201.³⁹ pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu ir tiesīgs uzlikt tiesas sēdes priekšsēdētājs ar savu lēmumu.

Par tiesas sēžu zālē izdarīto administratīvo pārkāpumu jāizdara ieraksts izskatāmās lietas tiesas sēdes protokolā.

Pēc šā ieraksta nolasīšanas tiesas sēdes priekšsēdētājs noskaidro pārkāpēja personību, kvalificē viņa nodarījumu un pēc tam paziņo pieņemtā lēmuma saturu.

Lēmuma saturs jāieraksta tiesas sēdes protokolā; šo tiesas sēdes protokola daļu paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs.

Administratīvi sodītā persona ir tiesīga lēmuma pieņemšanas dienā saņemt izrakstu no tās tiesas sēdes protokola daļas, kurā fiksēta administratīvā pārkāpuma būtība un pieņemtais lēmums par administratīvā soda uzlikšanu.

Ja tiesas sēdē nav iespējams noskaidrot pārkāpēja personību vai ir citi apstākļi, kas liedz iespēju tieši tiesas sēdē pārkāpējam uzlikt administratīvo sodu, kā arī gadījumos, kad necieņa pret tiesu izrādīta ārpus tiesas zāles, tiesnesis vai tiesas sēdes priekšsēdētājs pēc lietas izskatīšanas materiālus par administratīvo pārkāpumu nosūta tās valsts policijas iestādes priekšniekam, kuras teritorijā administratīvais pārkāpums izdarīts.

Protokolu sastāda tiesnesis, kura lietvedībā atrodas izskatāmā lieta. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata tiesas priekšsēdētājs vai cits tiesnesis.

(05.01.1993. likuma redakcijā)

34. Izslēgt 271.¹ un 271.² pantu.

26. Izslēgt 271.¹ un 271.² pantu.

273.pants. Koleģiālās institūcijas sēdes protokols

Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu koleģiālajā institūcijā, raksta protokolu, kurā norāda:

1) sēdes laiku un vietu;

2) institūcijas, kas izskata lietu, nosaukumu un sastāvu;

3) izskatāmās lietas saturu;

4) ziņas par personu ierašanos, kuras piedalās lietas izskatīšanā;

5) personu, kuras piedalās lietas izskatīšanā, paskaidrojumus, lūgumus un to izskatīšanas rezultātus;

6) dokumentus un lietiskos pierādījumus, kas pārbaudīti lietas izskatīšanas gaitā;

7) ziņas par pieņemtā lēmuma paziņošanu un tā pārsūdzēšanas kārtības un termiņu izskaidrošanu.

Koleģiālās institūcijas sēdes protokolu paraksta sēdes priekšsēdētājs un sekretārs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.)

35. Izslēgt 273. pantu.

27. Izslēgt 273. pantu.

274.pants. Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā

Izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, institūcija (amatpersona) pieņem lēmumu šajā lietā.

Lēmumā norāda:

1) tās institūcijas (amatpersonas) nosaukumu, kura pieņēmusi lēmumu;

2) lēmuma numuru, kura pirmie trīs simboli ir institūcijas trīsciparu kods, ko piešķir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;

3) lietas izskatīšanas datumu;

4) ziņas par personu, uz kuru attiecas izskatāmā lieta, un šīs personas pārstāvi;

5) lietas izskatīšanā konstatētos apstākļus un tos apstākļus, kuri mīkstina vai pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu;

6) protokola par administratīvo pārkāpumu numuru, izņemot gadījumus, kad administratīvā pārkāpuma protokolu nesastāda;

7) normatīvo aktu, kas paredz atbildību par attiecīgo administratīvo pārkāpumu;

8) lietā pieņemto lēmumu.

Ja, izlemjot jautājumu par soda piemērošanu par administratīvo pārkāpumu, institūcijas (amatpersonas), kas norādīti šā kodeksa 205.panta 1.-5.punktā, vienlaikus izlemj jautājumu par vainīgās personas nodarītā mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu, lietā pieņemtajā lēmumā tiek norādīts piedzenamā zaudējuma apmērs, kā arī tā atlīdzināšanas termiņš un kārtība.

Lietā pieņemtajā lēmumā jāizlemj jautājums par izņemtajām mantām un dokumentiem, kā arī par iemaksāto garantijas naudu.

Lēmumā par administratīvā soda uzlikšanu, institūcija (amatpersona), pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem, nosaka ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm saistīto izdevumu apmēru.

Koleģiālās institūcijas lēmumu pieņem ar koleģiālās institūcijas locekļu, kas piedalās sēdē, vienkāršu balsu vairākumu.

Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā paraksta amatpersona, kas izskatījusi lietu, bet koleģiālās institūcijas lēmumu - priekšsēdētājs un sekretārs.

Likumdošanā paredzētajos gadījumos par soda uzlikšanu izdara attiecīgu ierakstu protokolā par administratīvo pārkāpumu vai lēmumu noformē citā noteiktā veidā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990., 11.07.1992., 03.11.1992., 28.07.1994., 28.05.1997., 16.10.2003., 17.05.2007. un 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

36. Izteikt 274. pantu šādā redakcijā:

„274.pants. Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā

Izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, institūcija (amatpersona) pieņem lēmumu šajā lietā.

Lēmumā norāda:

1) tās institūcijas nosaukumu (amatpersonas vārdu, uzvārdu), kura pieņēmusi lēmumu;

2) koleģiālās institūcijas sastāvs, ja lietu izskatījusi koleģiāla institūcija;

3) lēmuma numuru;

4) lietas izskatīšanas datumu;

5) ziņas par personu, uz kuru attiecas izskatāmā lieta, un šīs personas pārstāvi vai aizstāvi;

6) faktisko un tiesisko apstākļu konstatējumu (norāda pierādījumus, uz kuriem pamatoti secinājumi un argumentus, uz kuru pamata pierādījumi noraidīti);

7) lietas izskatīšanā konstatētos apstākļus, kuri mīkstina vai pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu;

8) protokola par administratīvo pārkāpumu numuru, izņemot gadījumus, kad administratīvā pārkāpuma protokolu nesastāda;

9) normatīvo aktu, kas paredz atbildību par attiecīgo administratīvo pārkāpumu (norādot arī normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu);

10) lietā pieņemto lēmumu;

11) norādi, kur un kādā termiņā šo lēmumu var pārsūdzēt;

12) pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem, norāda ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm saistīto izdevumu apmēru un to atlīdzināšanas pienākumu, ja persona ir atzīta par vainīgu pārkāpuma izdarīšanā;

13) tālāko rīcību ar izņemtajām mantām, transportlīdzekļiem, dokumentiem, kā arī ar iemaksāto garantijas naudu.

Administratīvā pārkāpuma lietās, kuras izskata un lēmumu pieņem uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas, šā panta otrajā daļā norādītās ziņas ietver administratīvā pārkāpuma protokolā.

Ja administratīvo pārkāpumu izdarījis nepilngadīgais, institūcija (amatpersona) var lemt par administratīvā pārkāpuma lietas nosūtīšanu pašvaldības administratīvajai komisijai jautājuma par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajam izlemšanai. Šādā gadījumā institūcija (amatpersona) pieņem lēmumu par personas atzīšanu par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, nepiemērojot administratīvo sodu.

Lai izlemtu jautājumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajam, administratīvā pārkāpumu lietu nosūta izskatīšanai pašvaldības administratīvajai komisijai pēc nepilngadīgā deklarētās dzīvesvietas.

Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā paraksta amatpersona, kas izskatījusi lietu, bet koleģiālās institūcijas lēmumu – priekšsēdētājs.”

28. Izteikt 274.pantu šādā redakcijā:

“274.pants. Lēmums administratīvā pārkāpuma lietā

Izskatījusi administratīvā pārkāpuma lietu, institūcija (amatpersona) pieņem lēmumu šajā lietā.

Lēmumā norāda:

1) tās institūcijas nosaukumu (amatpersonas vārdu, uzvārdu), kura pieņēmusi lēmumu;

2) koleģiālās institūcijas sastāvu, ja lietu izskatījusi koleģiālā institūcija;

3) lēmuma numuru;

4) lietas izskatīšanas datumu;

5) ziņas par personu, uz kuru attiecas izskatāmā lieta, un šīs personas pārstāvi vai aizstāvi;

6) faktisko un tiesisko apstākļu konstatējumu (norāda pierādījumus, uz kuriem pamatoti secinājumi, un argumentus, uz kuru pamata pierādījumi noraidīti);

7) lietas izskatīšanā konstatētos apstākļus, kuri mīkstina vai pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu;

8) protokola par administratīvo pārkāpumu numuru, izņemot gadījumus, kad administratīvā pārkāpuma protokolu nesastāda;

9) normatīvo aktu, kas paredz atbildību par attiecīgo administratīvo pārkāpumu (norādot arī normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu);

10) lietā pieņemto lēmumu;

11) norādi, kur un kādā termiņā šo lēmumu var pārsūdzēt;

12) pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem, norāda ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm saistīto izdevumu apmēru un to atlīdzināšanas pienākumu, ja persona ir atzīta par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;

13) turpmāko rīcību ar izņemtajām mantām, transportlīdzekļiem, dokumentiem, kā arī ar iemaksāto garantijas naudu.

Administratīvā pārkāpuma lietās, kuras izskata un lēmumu pieņem uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas, šā panta otrajā daļā norādītās ziņas ietver administratīvā pārkāpuma protokolā.

Ja administratīvo pārkāpumu izdarījis nepilngadīgais, institūcija (amatpersona) var lemt par administratīvā pārkāpuma lietas nosūtīšanu pašvaldības administratīvajai komisijai, lai tā izlemj jautājumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajam. Šādā gadījumā institūcija (amatpersona) pieņem lēmumu par personas atzīšanu par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, nepiemērojot administratīvo sodu.

Lai izlemtu jautājumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajam, administratīvā pārkāpuma lietu nosūta izskatīšanai pašvaldības administratīvajai komisijai pēc nepilngadīgā deklarētās dzīvesvietas.

Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā paraksta amatpersona, kas izskatījusi lietu, bet koleģiālās institūcijas lēmumu — tās priekšsēdētājs.”

275.pants. Lēmumu veidi

Izskatījusi lietu par administratīvo pārkāpumu, institūcija (amatpersona) pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par administratīvā soda uzlikšanu;

2) par lietvedības izbeigšanu;

3) par administratīvā pārkāpuma lietas nosūtīšanu pašvaldības administratīvajai komisijai jautājuma izlemšanai par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajam.

Ja lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija, tā var pieņemt arī lēmumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem.

Lēmumu par lietvedības izbeigšanu pieņem, ja izsaka mutvārdu aizrādījumu, nodod materiālus izskatīšanai prokuroram, iepriekšējās izmeklēšanas iestādei, kā arī gadījumos, ja ir šā kodeksa 239.pantā paredzētie apstākļi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.11.1992., 28.07.1994., 13.03.2003. un 17.05.2007. likumu, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

37. Izteikt 275. panta trešo daļu šādā redakcijā:

„Lēmumu par lietvedības izbeigšanu pieņem:

1) ja izsaka mutvārdu aizrādījumu atbilstoši šā kodeksa 21. pantā noteiktajam;

2) ja konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes, materiālus nodod izmeklēšanas iestādei, kas ir tiesīga uzsākt kriminālprocesu;

3) gadījumos, ja ir šā kodeksa 239. pantā paredzētie apstākļi.”

29. Izteikt 275.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“Lēmumu par lietvedības izbeigšanu pieņem:

1) ja izsaka mutvārdu aizrādījumu atbilstoši šā kodeksa 21.pantā noteiktajam;

2) ja konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Šādā gadījumā materiālus nodod izmeklēšanas iestādei, kas ir tiesīga uzsākt kriminālprocesu;

3) gadījumos, kad ir šā kodeksa 239.pantā paredzētie apstākļi.”

38. Papildināt kodeksu ar 275.¹ pantu šādā redakcijā:

„275.¹ pants. Prettiesiska lēmuma atcelšana

Institūcijas (amatpersonas), kas izskatījusi administratīvā pārkāpumu lietu un pieņēmusi lēmumu, augstāka institūcija (amatpersona) pēc savas iniciatīvas šo lēmumu var atcelt, ja tas ir prettiesisks. Lēmumu nevar atcelt, ja tas ir izpildīts.”

30. Papildināt kodeksu ar 275.¹ pantu šādā redakcijā:

“275.¹ pants. Prettiesiska lēmuma atcelšana

Administratīvā pārkāpuma lietu izskatījušās institūcijas (amatpersonas) pieņemto lēmumu augstāka institūcija (amatpersona) pēc savas iniciatīvas var atcelt, ja tas ir prettiesisks. Lēmumu nevar atcelt, ja tas ir izpildīts.”

276.pants. Lietā pieņemtā lēmuma paziņošana un lēmuma noraksta vai kopijas izsniegšana

Lēmumu paziņo tūlīt pēc lietas izskatīšanas. Lēmuma norakstu vai kopiju triju darba dienu laikā izsniedz vai nosūta personai, par kuru tas pieņemts.

Lai nodrošinātu lietu savlaicīgu izskatīšanu, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis īpaši sarežģītās lietās var sastādīt saīsinātas formas lēmumu, kas sastāv no ievaddaļas un rezolutīvās daļas. Šādā gadījumā pilnu lēmumu rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis sastāda desmit dienu laikā, norādot tā parakstīšanas datumu. Pasludinot saīsinātu lēmumu, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis paziņo datumu, kad būs sastādīts pilns lēmums.

Cietušajam lēmuma norakstu vai kopiju izsniedz pēc viņa lūguma.

Lēmuma norakstu vai kopiju izsniedz pret parakstu. Ja lēmuma norakstu vai kopiju nosūta pa pastu, to noformē kā ierakstītu pasta sūtījumu un par to izdara attiecīgu ierakstu lietā. Ja lēmumu nosūta pa pastu, uzskata, ka tas adresātam paziņots septītajā dienā pēc lēmuma nodošanas pastā.

(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

39. Izteikt 276. pantu šādā redakcijā:

„276.pants. Lietā pieņemtā lēmuma paziņošana un lēmuma noraksta izsniegšana

Lēmumu var paziņot tūlīt pēc lietas izskatīšanas. Lēmumu vai tā norakstu triju darba dienu laikā lietas dalībniekiem izsniedz pret parakstu vai nosūta pa pastu kā ierakstītu pasta sūtījumu uz lietas dalībnieku deklarēto dzīvesvietu vai juridisko adresi, vai norādīto adresi, ja lietas dalībniekam nav deklarētās dzīvesvietas, izdarot par to attiecīgu ierakstu lietā. Ja lēmums pieņemts attiecībā uz nepilngadīgu personu, lēmumu vai tā norakstu nosūta pa pastu kā ierakstītu pasta sūtījumu arī uz nepilngadīgā likumiskā pārstāvja deklarēto dzīvesvietu vai norādīto adresi.

Šā kodeksa 275.¹ pantā pieņemto lēmumu padotības kārtībā augstāka iestāde paziņo lietas dalībniekiem un prokuroram.”

31. Izteikt 276.pantu šādā redakcijā:

“276.pants. Lietā pieņemtā lēmuma paziņošana un lēmuma noraksta izsniegšana

Lēmumu var paziņot tūlīt pēc lietas izskatīšanas. Lēmumu vai tā norakstu triju darba dienu laikā lietas dalībniekiem izsniedz pret parakstu vai nosūta pa pastu kā ierakstītu pasta sūtījumu uz lietas dalībnieku deklarēto dzīvesvietu vai juridisko adresi, vai norādīto adresi, ja lietas dalībniekam nav deklarētās dzīvesvietas, izdarot par to attiecīgu ierakstu lietā. Ja lēmums pieņemts attiecībā uz nepilngadīgu personu, lēmumu vai tā norakstu nosūta pa pastu kā ierakstītu pasta sūtījumu arī uz nepilngadīgā likumiskā pārstāvja deklarēto dzīvesvietu vai norādīto adresi.

Šā kodeksa 275.¹ pantā pieņemto lēmumu padotības kārtībā augstāka iestāde paziņo lietas dalībniekiem un prokuroram.”

277.pants. Lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu paziņošana sabiedrībai

Institūcijai (amatpersonai), kas izskata administratīvo pārkāpumu lietas, ir tiesības, bet šā kodeksa 109.—114.³, 120. pantā, 134.panta pirmajā daļā, 167.pantā, 171.panta pirmajā un otrajā daļā, 200. un 201.pantā norādītajos gadījumos - pienākums par uzlikto sodu paziņot pārkāpēja darbavietas vai mācību iestādes administrācijai vai sabiedriskajai organizācijai, kā arī pēc pārkāpēja dzīvesvietas.

Ja institūcijas (izņemot Valsts vides dienestu) vai amatpersonas, kas kontrolē vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanas prasību ievērošanu, izskata tādas šajā kodeksā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, kuru izskatīšana ir arī Valsts vides dienesta kompetencē, tās par vainīgajām personām uzliktajiem sodiem paziņo šim dienestam.

Ja institūcijas vai amatpersonas izskata šā kodeksa 43.panta trešajā daļā, 115.—116.² vai 117.¹⁰ pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas, tās par pārkāpuma izdarītājam uzliktajiem sodiem paziņo Latvijas Jūras administrācijai. Par jūrniekam uzlikto sodu Latvijas Jūras administrācija paziņo viņa darba devējam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.1985. un 02.12.1986. dekrētu, 28.04.1992., 25.08.1992., 03.11.1992., 19.01.1993., 28.07.1994., 12.06.2003., 16.10.2003., 17.03.2005., 22.01.2009. un 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

278.pants. Priekšlikumi par administratīvo pārkāpumu izdarīšanas cēloņu un veicinošo apstākļu novēršanu

Institūcija (amatpersona), kas izskata lietu, konstatējot administratīvo pārkāpumu izdarīšanas cēloņus un veicinošos apstākļus, iesniedz attiecīgiem komersantiem, iestādēm, organizācijām un amatpersonām priekšlikumus par nepieciešamību veikt pasākumus šo cēloņu un apstākļu novēršanai. Minētajām organizācijām un personām ir pienākums mēneša laikā no priekšlikuma saņemšanas dienas paziņot par veiktajiem pasākumiem institūcijai (amatpersonai), kas priekšlikumu iesniegusi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. un 17.03.2005. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2005.)

40. Izslēgt 277. un 278. pantu.

32. Izslēgt 277. un 278. pantu.

41. Papildināt kodeksa divdesmit otro nodaļu ar 278.¹ pantu šādā redakcijā:

„278.¹ pants. Kļūdu labošana

Institūcija (amatpersona), kura pieņēmusi lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu, pēc savas iniciatīvas vai pēc administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka lūguma var izlabot lēmumā kļūdas, ja tas nemaina lēmuma būtību.

Jautājumu par kļūdu labošanu institūcija (amatpersona), kura pieņēmusi lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu, izlemj rakstveida procesā divu nedēļu laikā no lūguma saņemšanas dienas.”

33. Papildināt kodeksa divdesmit otro nodaļu ar 278.¹ pantu šādā redakcijā:

„278.¹ pants. Kļūdu labošana

Institūcija (amatpersona), kura pieņēmusi lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu, pēc savas iniciatīvas vai pēc administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka lūguma var izlabot lēmumā kļūdas, ja tas nemaina lēmuma būtību.

Jautājumu par kļūdu labošanu institūcija (amatpersona), kura pieņēmusi lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu, izlemj rakstveida procesā divu nedēļu laikā no lūguma saņemšanas dienas.”

Divdesmit trešā nodaļa

Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā

lēmuma pārsūdzēšana un protesta iesniegšana par lēmumu

279.pants. Tiesības pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu

Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt persona, par kuru tas pieņemts, kā arī cietušais.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.07.1992., 28.07.1994., 28.05.1997. likumu un 20.06.2002. Satversmes tiesas spriedumu, kas stājas spēkā 26.06.2002.)

280.pants. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas kārtība

Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt (apstrīdēt):

1) pašvaldības administratīvās komisijas lēmumu - administratīvajā rajona tiesā;

2) republikas pilsētas domes vai novada domes priekšsēdētāja, viņa vietnieka un izpilddirektora lēmumu - administratīvajā rajona tiesā;

2¹) Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta lēmumu — administratīvajā rajona tiesā;

3) rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu - apgabaltiesā;

4) citas institūcijas (amatpersonas) lēmumu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā institūcijā, bet tās lēmumu — pārsūdzēt administratīvajā rajona tiesā. Likumā vai Ministru kabineta noteikumos var būt noteikta cita iestāde, kurā attiecīgo lēmumu var apstrīdēt. Ja nav noteikta cita iestāde un nav augstākas institūcijas vai tā ir Ministru kabinets, lēmumu uzreiz var pārsūdzēt tiesā.

5) (izslēgts ar 28.05.1997. likumu);

6) (izslēgts ar 28.05.1997. likumu).

Sūdzību iesniedz institūcijai (amatpersonai), kas pieņēmusi lēmumu lietā par administratīvo pārkāpumu, ja likumdošanā nav noteikts citādi. Iesniegtā sūdzība septiņu dienu laikā, bet sūdzība par rajona (pilsētas) tiesneša lēmumu, ar kuru noteikts administratīvais arests, — triju darba dienu laikā, kopā ar lietu jānosūta institūcijai (amatpersonai), kas pilnvarots saskaņā ar šo pantu sūdzību izskatīt un kam tā adresēta.

No personas, kas pārsūdzējusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, valsts nodeva netiek iekasēta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.12.1990., 11.07.1992., 03.11.1992., 28.07.1994., 19.07.1995., 28.05.1997. likumu, 20.06.2002. Satversmes tiesas spriedumu, 25.03.2004., 17.03.2005., 17.05.2007., 03.07.2008., 09.10.2008. un 18.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

42. Izteikt 23. nodaļu šādā redakcijā:

„Divdesmit trešā nodaļa

Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana augstākā iestādē

279.pants. Tiesības pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu

Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt persona, par kuru tas pieņemts, kā arī cietušais.

280.pants. Institūcijas (amatpersonas) lēmuma pārsūdzēšana augstākā iestādē

Institūcijas (amatpersonas), kura pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā lēmumu var pārsūdzēt padotības kārtībā augstākā iestādē. Ja augstākas iestādes nav, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā.

Republikas pilsētas domes vai novada domes priekšsēdētāja, viņa vietnieka un izpilddirektora lēmumu, pašvaldības administratīvās komisijas lēmumu un Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā.

Sūdzību iesniedz institūcijai (amatpersonai), kura pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Institūcija (amatpersona) sūdzību ar lietas materiāliem septiņu dienu laikā pārsūta izskatīšanai pēc piekritības.

34. Izteikt 23.nodaļu šādā redakcijā:

“Divdesmit trešā nodaļa

Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana augstākā iestādē

279.pants. Tiesības pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu

Lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt persona, par kuru tas pieņemts, kā arī cietušais.

280.pants. Institūcijas (amatpersonas) lēmuma pārsūdzēšana augstākā iestādē

Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto institūcijas (amatpersonas) lēmumu var pārsūdzēt padotības kārtībā augstākā iestādē. Ja augstākas iestādes nav, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā.

Republikas pilsētas domes vai novada domes priekšsēdētāja, viņa vietnieka un izpilddirektora lēmumu, pašvaldības administratīvās komisijas lēmumu un Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā.

Sūdzību iesniedz institūcijai (amatpersonai), kura pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Institūcija (amatpersona) sūdzību ar lietas materiāliem septiņu dienu laikā pārsūta izskatīšanai pēc piekritības.

281.pants. Termiņš, līdz kuram administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var apstrīdēt iestādē

Sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt mēneša laikā pēc lēmuma paziņošanas.

Ja attaisnojoša iemesla dēļ minētais termiņš ir nokavēts, pēc tās personas lūguma, kura iesniedz sūdzību, šo termiņu var atjaunot iestāde, kas ir tiesīga izskatīt sūdzību.

(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

281.¹ pants. Termiņš, līdz kuram administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā

Iestādes lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā (administratīvo aktu) var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā un šajā kodeksā paredzētajā termiņā un kārtībā.

Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, ar kuru pēc būtības izlemts jautājums par personas saukšanu pie administratīvās atbildības, var pārsūdzēt desmit dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, iesniedzot apelācijas sūdzību. Ja lietā tiesnesis pasludina saīsināto lēmumu, pārsūdzēšanas termiņu skaita no pilna lēmuma sastādīšanas dienas.

Apelācijas sūdzību, kas iesniegta pēc termiņa beigām, atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam. Par lēmumu atteikties pieņemt apelācijas sūdzību desmit dienu laikā var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad persona saņēmusi lēmuma norakstu.

Lietās, kurās rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pieņēmis lēmumu, ar kuru noteikts administratīvais arests, jautājumu par apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņa ievērošanu vai apelācijas sūdzības termiņa atjaunošanu izlemj apelācijas instances tiesas tiesnesis, izvērtējot apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatu.

(17.05.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.10.2008., 18.12.2008. un 16.06.2011. likumu, kas stājas spēkā 20.07.2011. Pirmās daļas jaunā redakcija iekļauta likuma redakcijā uz 01.01.2012. Sk. Pārejas noteikumu 13.punktu)

281.² pants. Procesuālā termiņa noteikšana administratīvā pārkāpuma lietā

Procesuālās darbības izpilda šajā kodeksā noteiktajos termiņos. Ja procesuālais termiņš šajā kodeksā nav noteikts, to nosaka iestāde, tiesa vai tiesnesis. Iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa ilgumam jābūt tādam, lai procesuālo darbību varētu izpildīt.

Procesuālais termiņš, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai notikuma, kurš nosaka tā sākumu.

Procesuālais termiņš, kas aprēķināms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kurš nosaka tā sākumu.

Termiņam, kuru skaita mēnešos, pēdējā diena ir termiņa pēdējā mēneša attiecīgais datums. Ja termiņa pēdējā mēnesī nav attiecīgā datuma, termiņa pēdējā diena ir šā mēneša pēdējā diena.

Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, termiņa pēdējā diena ir nākamā darba diena.

Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, beidzas šajā datumā.

Procesuālo darbību, kurai beidzas termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten 24. Ja dokuments nodots sakaru institūcijai (pastam) termiņa pēdējā dienā līdz pulksten 24, tas uzskatāms par nodotu termiņā. Ja šī darbība jāizpilda iestādē vai tiesā, termiņu uzskata par beigušos tai stundā, kad attiecīgā iestāde vai tiesa beidz darbu.

(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

281.³ pants. Procesuālā termiņa nokavējuma sekas, atjaunošana un pagarināšana

Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar likuma, iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa izbeigšanos. Dokumentus, kas iesniegti pēc procesuālā termiņa izbeigšanās, neizskata.

Nokavēto procesuālo termiņu var atjaunot iestāde, tiesa vai tiesnesis pēc administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka lūguma, ja atzīst nokavējuma iemeslu par attaisnojošu. Atjaunojot nokavēto termiņu, iestāde, tiesa vai tiesnesis vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.

Iestādes, tiesas vai tiesneša noteikto termiņu var pagarināt pēc administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka lūguma. Lūgumu par termiņa pagarināšanu iesniedz iestādei vai tiesai, kura noteikusi termiņu. Iestāde, tiesa vai tiesnesis lūgumu izskata triju darba dienu laikā.

Lūgumu par nokavētā termiņa atjaunošanu iesniedz iestādei, kas apstrīdēšanas kārtībā ir tiesīga izskatīt sūdzību, vai tiesai, kurā nokavēto darbību vajadzēja izpildīt.

Iestāde, tiesa vai tiesnesis jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu izlemj desmit dienu laikā. Tiesa vai tiesnesis, ja nepieciešams, var noteikt, ka jautājums par procesuālā termiņa atjaunošanu ir jāizskata tiesas sēdē. Par tiesas vai tiesneša atteikumu pagarināt vai atjaunot termiņu desmit dienu laikā var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad persona saņēmusi lēmuma norakstu.

(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

281.pants. Sūdzības saturs

Sūdzībā norāda:

1) tās institūcijas (amatpersonas) nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;

2) sūdzības iesniedzēja vārdu, uzvārdu un deklarēto dzīvesvietu, ja sūdzības iesniedzējam nav deklarētās dzīvesvietas – tā norādīto adresi, juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Ja sūdzību iesniedz juridiskās personas pilnvarotais pārstāvis – arī pārstāvja vārdu, uzvārdu un deklarēto dzīvesvietu vai citu adresi, kurā pārstāvis ir sasniedzams;

3) lēmumu, par kuru iesniedz sūdzību;

4) kādā apjomā lēmumu pārsūdz un kā izpaužas lēmuma nepareizība;

5) sūdzības iesniedzēja prasījumu;

6) sūdzībai pievienotos dokumentus;

7) sūdzības sastādīšanas laiku.

Sūdzību paraksta iesniedzējs vai juridiskās personas pilnvarots pārstāvis.

39

Deputāts U.Augulis

Papildināt 281.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

„Sūdzībai pievieno:

1)pārstāvību apliecinošus dokumentus;

2)pierādījumus, uz kuriem pamatota sūdzība.”

Neatbalstīts

281.pants. Sūdzības saturs

Sūdzībā norāda:

1) tās institūcijas (amatpersonas) nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;

2) sūdzības iesniedzēja vārdu, uzvārdu un deklarēto dzīvesvietu; ja sūdzības iesniedzējam nav deklarētās dzīvesvietas, — tā norādīto adresi, juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Ja sūdzību iesniedz juridiskās personas pilnvarots pārstāvis, — arī pārstāvja vārdu, uzvārdu un deklarēto dzīvesvietu vai citu adresi, kurā pārstāvis ir sasniedzams;

3) lēmumu, par kuru iesniedz sūdzību;

4) kādā apjomā lēmumu pārsūdz un kā izpaužas lēmuma nepareizība;

5) sūdzības iesniedzēja prasījumu;

6) sūdzībai pievienotos dokumentus;

7) sūdzības sastādīšanas laiku.

Sūdzību paraksta iesniedzējs vai juridiskās personas pilnvarots pārstāvis.

282.pants. Protesta iesniegšana par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu

Par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu prokurors var iesniegt protestu.

282.pants. Termiņš, kādā administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt augstākā iestādē

Sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt 10 darba dienu laikā no pilna lēmuma paziņošanas dienas.

282.pants. Termiņš, kādā administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt augstākā iestādē

Sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt 10 darba dienu laikā no pilna lēmuma paziņošanas dienas.

283.pants. Lēmuma izpildes apturēšana sakarā ar sūdzības vai protesta iesniegšanu

Sūdzības iesniegšana noteiktajā termiņā aptur lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu izpildi līdz sūdzības izskatīšanai, izņemot lēmumus par šā kodeksa 25. un 29.pantā (ja lēmums saistīts ar transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu) paredzēto soda veidu piemērošanu, kā arī gadījumos, kad uzlikts naudas sods, ko iekasē administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā.

Prokurora iesniegtais protests aptur lēmuma izpildīšanu līdz protesta izskatīšanai.

Sūdzības vai protesta iesniegšana neaptur lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu izpildi lietās par administratīvajiem pārkāpumiem jūras transportā un vides aizsardzībā, ko izdarījis ārvalsts kuģa īpašnieks, berbouta fraktētājs vai operators, vai ārvalsts kuģa apkalpes loceklis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2003., 16.10.2003., 09.10.2008. un 30.04.2009. likumu, kas stājas spēkā 03.06.2009.)

284.pants. Par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu iesniegtās sūdzības un protesta izskatīšanas termiņš

Sūdzību vai protestu par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu pilnvarota iestāde izskata mēneša laikā pēc sūdzības vai protesta saņemšanas, bet lietās par satiksmes noteikumu pārkāpumiem — pēc lietas materiālu saņemšanas.

Sūdzību vai protestu par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumu, ar kuru noteikts administratīvais arests, tiesa izskata 15 dienu laikā no dienas, kad ierosināta apelācijas tiesvedība.

Sūdzību vai protestu par citu nolēmumu administratīvā pārkāpuma lietā tiesa izskata saprātīgā termiņā.

Ja likums nosaka kādas procesuālās darbības izpildes termiņu, bet, izpildot attiecīgo procesuālo darbību šajā termiņā, netiktu ievēroti šā panta otrās daļas nosacījumi, tiesnesis (tiesa) pats nosaka atbilstošu termiņu attiecīgās procesuālās darbības izpildei. Šajā gadījumā lēmums, kas tiek pieņemts, veicot iesniegtās sūdzības vai ierosinātās lietas izskatīšanai nepieciešamās procesuālās darbības, nav pārsūdzams.

(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

285.pants. Par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu iesniegtās sūdzības un protesta izskatīšana

Iestāde, kā arī tiesa, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.

(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

286.pants. Sūdzību vai protestu izskatošās iestādes vai tiesas nolēmums

Iestāde vai tiesa, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pieņem vienu no šādiem nolēmumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ lēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai;

3) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

4) atceļ lēmumu un pieņem jaunu nolēmumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un uzliek sodu;

5) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Šā panta pirmās daļas 4. un 5.punktā minētajos gadījumos iestāde vai tiesa var pieņemt personai nelabvēlīgāku nolēmumu, ja lieta tiek izskatīta pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības.

Ja tiek konstatēts, ka lēmumu pieņēmusi iestāde, kas nav tiesīga izlemt attiecīgo lietu, šādu lēmumu atceļ un lietu nodod izskatīšanai kompetentai iestādei.

Tā nolēmuma norakstu, kas pieņemts par sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, triju darba dienu laikā nosūta personai, par kuru tas pieņemts, bet cietušajam — pēc viņa lūguma. Par protesta izskatīšanas rezultātiem paziņo prokuroram.

(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

286.¹ pants. Apelācijas instances tiesas nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā

(Izslēgts ar 09.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

286.² pants. Apelācijas instances tiesas nolēmuma pārsūdzēšanas kārtība

(Izslēgts ar 09.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

286.³ pants. Apelācijas sūdzības saturs

Apelācijas sūdzībā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;

2) sūdzības iesniedzēja, kā arī viņa pilnvarota pārstāvja, ja apelācijas sūdzību iesniedz pārstāvis, vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu vai citu adresi, kurā persona ir sasniedzama (juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi);

3) lēmumu, par kuru iesniedz sūdzību;

4) kādā apjomā lēmumu pārsūdz un kā izpaužas lēmuma nepareizība;

5) sūdzības iesniedzēja prasījumu;

6) sūdzībai pievienotos dokumentus;

7) sūdzības sastādīšanas laiku.

Apelācijas sūdzību paraksta iesniedzējs vai viņa pilnvarots pārstāvis.

Apelācijas sūdzību, ko iesniegusi persona, kura nav tam pilnvarota, atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam.

(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

286.⁴ pants. Apelācijas sūdzības noraksti

Ja bez personas, kuru sauc pie administratīvās atbildības, administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā piedalās citi šīs lietas dalībnieki, apelācijas sūdzībai pievieno tās norakstus atbilstoši administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieku skaitam.

(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

286.⁵ pants. Apelācijas sūdzības atstāšana bez virzības

Pirmās instances tiesas tiesnesis pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez virzības, ja iesniedzējs apelācijas sūdzību nav parakstījis vai tā neatbilst šā kodeksa 286.³ panta prasībām.

Lēmumā nosaka iesniedzējam termiņu trūkumu novēršanai līdz desmit dienām, skaitot no dienas, kad saņemts lēmums par trūkumu novēršanu.

Ja noteiktā termiņā trūkumi novērsti, apelācijas sūdzību uzskata par iesniegtu tajā dienā, kad tā tiesā iesniegta pirmoreiz. Pretējā gadījumā sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod iesniedzējam.

Par lēmumu uzskatīt apelācijas sūdzību par neiesniegtu var iesniegt blakus sūdzību. Blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad persona saņēmusi lēmuma norakstu.

Lietās, kurās rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pieņēmis lēmumu, ar kuru noteikts administratīvais arests, jautājumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez virzības izlemj apelācijas instances tiesas tiesnesis, izskatot iespēju ierosināt apelācijas tiesvedību.

(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

286.⁶ pants. Rīcība pēc apelācijas sūdzības pieņemšanas

Pēc apelācijas sūdzības pieņemšanas lietu ar sūdzību un tai pievienotajiem dokumentiem triju darba dienu laikā nosūta apgabaltiesai.

Ja bez personas, kuru sauc pie administratīvās atbildības, administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanā piedalās citi šīs lietas dalībnieki, tiesa pēc apelācijas sūdzības pieņemšanas triju darba dienu laikā nosūta pārējiem administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstus.

(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

286.⁷ pants. Apelācijas tiesvedības ierosināšana

Tiesnesis referents, pārliecinājies, ka ir ievērota sūdzības iesniegšanas kārtība, pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu un nosaka tiesas sēdes dienu un laiku vai dienu, kad sūdzība tiks izskatīta rakstveida procesā.

Konstatējis, ka sūdzība apelācijas instances tiesai nosūtīta, pārkāpjot sūdzības iesniegšanas kārtību, tiesnesis referents pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību — ja sūdzība iesniegta par lēmumu, kas saskaņā ar likumu nav pārsūdzams, ja pārkāpts apelācijas sūdzības iesniegšanai noteiktais termiņš vai ja sūdzību iesniegusi persona, kura nav tam pilnvarota; šajā gadījumā sūdzību kopā ar lietu nosūta pirmās instances tiesai, kas sūdzību atdod iesniedzējam;

2) par lietas nosūtīšanu pirmās instances tiesai likumā noteikto darbību izpildei — ja, iesniedzot apelācijas sūdzību, nav ievēroti šā kodeksa 286.³ panta pirmās vai otrās daļas noteikumi.

Ja šā panta otrās daļas 1.punktā norādītos apstākļus konstatē tiesas sēdē, tiesa pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par apelācijas tiesvedības izbeigšanu — ja apelācijas tiesvedība ierosināta par lēmumu, kas saskaņā ar likumu nav pārsūdzams;

2) par sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas — ja konstatēti citi šā panta otrās daļas 1.punktā norādītie apstākļi.

(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

286.⁸ pants. Apelācijas tiesvedības ierosināšana administratīvo pārkāpumu lietās, kurās noteikts administratīvais arests

Izvērtējot apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatu, apelācijas instances tiesas tiesnesis vienlaikus izlemj, vai ievērota apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība un termiņš, tostarp izlemj jautājumu par procesuālā termiņa atjaunošanu, ja iesniegts šāds lūgums.

Ja apelācijas sūdzība neatbilst šā kodeksa 286.³ un 286.⁵ panta nosacījumiem, apelācijas sūdzību atstāj bez virzības un lēmumā nosaka iesniedzējam termiņu trūkumu novēršanai līdz trim dienām, skaitot no lēmuma saņemšanas dienas.

Ja noteiktajā termiņā trūkumi novērsti, apelācijas sūdzību uzskata par iesniegtu tajā dienā, kad tā tiesā iesniegta pirmoreiz. Ja noteiktajā termiņā trūkumi nav novērsti, apelācijas sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod iesniedzējam.

(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

286.⁹ pants. Iztiesāšanas kārtība apelācijas instances tiesā

Apelācijas instances tiesa lietu izskata koleģiāli triju tiesnešu sastāvā.

Lietas izskatīšana notiek saskaņā ar šā kodeksa 271.¹ panta noteikumiem, ievērojot, ka paskaidrojumus pirmais sniedz apelācijas sūdzības iesniedzējs, bet, ja sūdzību iesniegusi gan persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības, gan cietušais, — persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības.

Apelācijas sūdzības iesniedzējs var to atsaukt, iekams nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.

Ja apelācijas sūdzību atsauc, tiesnesis referents līdz tiesas sēdei vai tiesa tiesas sēdē pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības izbeigšanu.

Ja persona, kura iesniegusi apelācijas sūdzību vai protestu, neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla, tās sūdzību vai protestu atstāj bez izskatīšanas.

(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

286.¹⁰ pants. Apelācijas sūdzības un protesta izskatīšana rakstveida procesā

Ja apelācijas sūdzība vai protests iesniegts par rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmumā noteikto sodu vai administratīvā pārkāpuma kvalifikāciju un ja apelācijas sūdzība vai protests neietver lūgumu, kura izpildes rezultātā pasliktinātos pārkāpēja stāvoklis, un nav pieteikti jauni pierādījumi un personas, kas jānopratina tiesā, lietu var izskatīt rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi.

Rakstveida procesā tiesa pēc savas iniciatīvas var pieņemt lēmumu arī par lietas izskatīšanu mutvārdu procesā.

(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

286.¹¹ pants. Apelācijas instances tiesas nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā

Apelācijas instances tiesa neatkarīgi no apelācijas sūdzības motīviem ar lēmumu atceļ pirmās instances tiesas nolēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai šādos gadījumos:

1) lieta izskatīta nelikumīgā sastāvā;

2) lietas izskatīšanā pārkāptas tiesību normas, kas prasa paziņot administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem par lietas izskatīšanas laiku un vietu;

3) izskatot lietu, pārkāptas tiesību normas par tiesvedības valodu;

4) nolēmums nosaka to personu tiesības un pienākumus, kuras nav administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieki;

5) lietā nav pilna nolēmuma, kā arī — šajā kodeksā noteiktajos gadījumos — sēdes protokola.

Apelācijas instances tiesa, izskatot apelācijas sūdzību vai protestu, taisa vienu no šādiem spriedumiem:

1) atstāj nolēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ nolēmumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai;

3) atceļ nolēmumu un izbeidz lietu;

4) atceļ nolēmumu un taisa spriedumu, ar kuru konstatē personas vainu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un uzliek sodu;

5) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Šā panta otrās daļas 4. un 5.punktā minētajos gadījumos apelācijas instances tiesa var pieņemt personai nelabvēlīgāku spriedumu, ja lieta tiek izskatīta pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības.

Spriedums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas.

(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

286.¹² pants. Apelācijas instances tiesas nolēmuma sastādīšanas un pasludināšanas kārtība

Pēc tiesas debatēm un replikām, ja tādas ir, tiesa aiziet taisīt spriedumu, par to paziņojot tiesas sēžu zālē klātesošajiem un nosakot laiku, kad spriedums būs sastādīts un pieejams tiesas kancelejā. Tiesa spriedumu sastāda ne vēlāk kā desmit dienu laikā.

Apelācijas instances tiesa var pasludināt nolēmumu tūlīt pēc lietas izskatīšanas, paziņojot saīsinātas formas nolēmumu, kas sastāv no ievaddaļas un rezolutīvās daļas. Pasludinot saīsinātas formas nolēmumu, apelācijas instances tiesa paziņo datumu, kad būs sastādīts pilns nolēmums. Šādā gadījumā pilnu nolēmumu apelācijas instances tiesa sastāda desmit dienu laikā, norādot pilna nolēmuma sastādīšanas datumu.

(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

286.¹³ pants. Apelācijas instances tiesas nolēmuma nosūtīšanas un izsniegšanas kārtība

Pēc nolēmuma sastādīšanas apelācijas instances tiesa triju darba dienu laikā nolēmuma norakstu vai kopiju nosūta administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem, kā arī šajā kodeksā norādītajām institūcijām. Ja šajā pantā noteiktajā termiņā nolēmuma noraksts ir izsniegts administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekam, tad šim dalībniekam nolēmuma noraksts vai kopija vairs nav jānosūta.

Nolēmuma norakstu vai kopiju izsniedz pret parakstu.

(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

286.¹⁴ pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma spēks

Apelācijas instances tiesas spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.

(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

286.¹⁵ pants. Kārtība, kādā tiek pieņemti un pārsūdzēti tiesas lēmumi, ar kuriem administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros izlemj procesuāla rakstura jautājumus

Lēmumu sastāda atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, rezolūcijas veidā vai ieraksta tiesas sēdes protokolā. Lēmumu var noformēt rezolūcijas veidā vai ierakstīt tiesas sēdes protokolā, ja tas nav pārsūdzams.

Lēmumā, kas sastādīts atsevišķa procesuālā dokumenta veidā, tiesnesis vai tiesa norāda:

1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;

2) tiesas nosaukumu un sastāvu;

3) personas, kuras piedalās lietas izskatīšanā, un pieteikuma priekšmetu;

4) jautājumus, par kuriem pieņemts lēmums;

5) lēmuma motīvus;

6) tiesas vai tiesneša nolēmumu;

7) lēmuma pārsūdzēšanas kārtību un termiņu.

Lēmumu pasludina tūlīt pēc attiecīgā procesuālā jautājuma izskatīšanas. Izņēmuma gadījumā tiesnesis vai tiesa var sastādīt lēmumu, nenorādot tā motīvus (saīsināts lēmums). Pilnu lēmumu tiesnesis vai tiesa sastāda triju darba dienu laikā.

Šajā kodeksā paredzētajos gadījumos par tiesas vai tiesneša lēmumu var iesniegt blakus sūdzību. Par citiem tiesas vai tiesneša nolēmumiem iebildumus var izteikt apelācijas sūdzībā.

Blakus sūdzību var iesniegt desmit dienu laikā no dienas, kad tiesnesis vai tiesa pieņēma lēmumu, izņemot šajā kodeksā paredzētos gadījumus. Ja tiesnesis vai tiesa pieņem saīsinātu lēmumu, pārsūdzēšanas termiņu skaita no pilna lēmuma sastādīšanas dienas.

Blakus sūdzību izskata rakstveida procesā apelācijas instances tiesas tiesnesis. Pēc tiesneša ieskatiem blakus sūdzību var izskatīt mutvārdu procesā.

Blakus sūdzību, kas iesniegta pēc minētā termiņa izbeigšanās, pirmās instances tiesas tiesnesis atsakās pieņemt un atdod iesniedzējam. Par lēmumu, ar kuru atteikts pieņemt blakus sūdzību, var iesniegt blakus sūdzību. Lēmuma pārsūdzības termiņu skaita no lēmuma saņemšanas dienas.

Ja tiesnesis, izskatot blakus sūdzību, atzīst, ka pirmās instances tiesas lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tiesnesis par blakus sūdzību pieņemtā lēmuma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas pirmās instances tiesas vai tiesneša nolēmuma motivācijai. Šādā gadījumā izvērstāks argumentu izklāsts nav nepieciešams.

Ja blakus sūdzības iesniegšanas termiņu skaita no dienas, kad persona saņēmusi lēmuma norakstu, uzskatāms, ka persona saņēmusi lēmumu:

1) datumā, kas norādīts paziņojumā par saņemšanu, ja lēmums nosūtīts ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu;

2) septītajā dienā no lēmuma nosūtīšanas dienas.

(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

286.¹⁶ pants. Tiesas blakus lēmums

Ja, izskatot lietu, konstatēti apstākļi, kas liecina par iespējamu tiesību normu pārkāpumu, kā arī citos gadījumos tiesnesis vai tiesa var pieņemt blakus lēmumu.

Tiesnesis vai tiesa blakus lēmumā var noteikt konkrētu uzdevumu izpildes laiku, kā arī to, kurai institūcijai un kādā termiņā jāsniedz atbilde. Blakus lēmumu nosūta attiecīgajai institūcijai.

(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

287.pants. Pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdu labošana

Iestāde vai tiesa, kura pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pēc savas iniciatīvas vai administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka pieteikuma var izlabot lēmumā acīmredzamas pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas, ja tas nemaina lēmuma būtību.

Pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas tiesas nolēmumā izlabo ar tiesas lēmumu. Jautājumu par kļūdu labošanu tiesas nolēmumā izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis izskatīt jautājumu par kļūdu labošanu.

Atteikumu izlabot šā panta pirmajā daļā minētās kļūdas persona, par kuru pieņemts lēmums administratīvā pārkāpuma lietā, septiņu dienu laikā var apstrīdēt

augstākā iestādē vai — ja tādas nav vai tā ir Ministru kabinets — pārsūdzēt tiesā. Tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Par lēmumu izdarīt kļūdas labojumu tiesas nolēmumā administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieks var iesniegt blakus sūdzību.

(17.05.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.06.2007.)

288.pants. Par sūdzību pieņemtā lēmuma protestēšana

Par lēmumu, kas pieņemts sakarā ar sūdzību par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu, prokurors var iesniegt protestu.

Protestu par lēmumu sakarā ar sūdzību iesniedz institūcijas (amatpersonas), kas pieņēmusi lēmumu par sūdzību, augstākai institūcijai (amatpersonai)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 01.09.1994.)

289.pants. Sekas, ja atceļ lēmumu un izbeidz lietu par administratīvo pārkāpumu

Ja atceļ lēmumu un izbeidz lietu par administratīvo pārkāpumu, tad piedzītās naudas summas atmaksā, pret atlīdzību atsavinātos un konfiscētos priekšmetus atdod, kā arī atceļ citus ierobežojumus, kas saistīti ar agrāk pieņemto lēmumu. Ja priekšmetu atdot nav iespējams, tiek atlīdzināta tā vērtība.

Zaudējumus, kas personai nodarīti sakarā ar nelikumīgu administratīvo arestu, izbeidzot administratīvo lietvedību, atlīdzina likumā "Par izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesneša nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.10.1998. likumu, kas stājas spēkā 12.11.1998.)

283.pants Pārsūdzēšanas termiņa atjaunošana

Nokavēto procesuālo termiņu var atjaunot iestāde, kas tiesīga lietu izskatīt, pēc sūdzības iesniedzēja motivēta lūguma, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslu par attaisnojošu. Lēmumu par atteikumu atjaunot procesuālo termiņu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā 10 darba dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas pēc sūdzības iesniedzēja deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses vietas. Ja sūdzības iesnidzējam nav deklarētās dzīves vietas, lēmumu uzskatīt sūdzību par neiesniegtu sūdzības iesniedzējs var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc norādītās adreses. Rajona (pilsētas) tiesa sūdzību izskata un lēmumu pieņem rakstveida procesā viena mēneša laikā no sūdzības un lietas materiālu saņemšanas dienas. Lēmumu paziņo sūdzības iesniedzējam un iestādei, kuras lēmums ir pārsūdzēts. Lēmums nav pārsūdzams.

283.¹ pants. Sūdzības atstāšana bez virzības

Ja nav ievērotas šā kodeksa 281. pantā noteiktās prasības, padotības kārtībā augstāka iestāde pieņem lēmumu par sūdzības atstāšanu bez virzības un nosaka termiņu trūkumu novēršanai, kas nav īsāks par 10 darba dienām, skaitot no lēmuma paziņošanas dienas. Lēmums nav pārsūdzams.

Ja sūdzības iesniedzējs noteiktajā termiņā nenovērš trūkumus, sūdzību uzskata par neiesniegtu un ar lēmumu atdod iesniedzējam.

Lēmumu uzskatīt sūdzību par neiesniegtu sūdzības iesniedzējs var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā 10 darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas pēc deklarētās vai juridiskās adreses vietas. Ja sūdzības iesniedzējam nav deklarētās dzīves vietas, lēmumu uzskatīt sūdzību par neiesniegtu sūdzības iesniedzējs var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc norādītās adreses. Rajona (pilsētas) tiesa sūdzību izskata un lēmumu pieņem rakstveida procesā viena mēneša laikā no sūdzības un lietas materiālu saņemšanas dienas. Lēmumu paziņo sūdzības iesniedzējam un iestādei, kuras lēmums ir pārsūdzēts. Lēmums nav pārsūdzams.

284.pants. Protesta iesniegšana par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu

Par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu prokurors var iesniegt protestu viena gada laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

285.pants. Lēmuma izpildes apturēšana sakarā ar sūdzības vai protesta iesniegšanu

Sūdzības iesniegšana aptur lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu izpildi līdz sūdzības izskatīšanai, izņemot lēmumus par šā kodeksa 25. un 29.pantā (ja lēmums saistīts ar transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu) paredzēto soda veidu piemērošanu, kā arī gadījumos, kad uzlikts naudas sods, ko iekasē administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā.

Prokurora iesniegtais protests aptur lēmuma izpildīšanu līdz protesta izskatīšanai.

Sūdzības vai protesta iesniegšana neaptur lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu izpildi lietās par administratīvajiem pārkāpumiem jūras transportā un vides aizsardzībā, ko izdarījis ārvalsts kuģa īpašnieks, berbouta fraktētājs vai operators, vai ārvalsts kuģa apkalpes loceklis.

286.pants. Par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu iesniegtās sūdzības un protesta izskatīšanas termiņš

Sūdzību vai protestu par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu padotības kārtībā augstāka iestāde izskata rakstveida procesā 30 dienu laikā pēc sūdzības vai protesta saņemšanas, bet lietās par satiksmes noteikumu pārkāpumiem — pēc visu lietas materiālu saņemšanas.

287.pants. Par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu iesniegtās sūdzības un protesta izskatīšana

Padotības kārtībā augstāka iestāde, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.

288.pants. Sūdzību vai protestu izskatošās iestādes lēmums

Iestāde, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajos gadījumos iestāde var pieņemt personai nelabvēlīgāku lēmumu, ja lieta tiek izskatīta pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības.

Ja tiek konstatēts, ka lēmumu pieņēmusi iestāde, kas nav tiesīga izlemt attiecīgo lietu, šādu lēmumu atceļ un lietu nodod izskatīšanai kompetentai iestādei.

289.pants. Lēmuma paziņošana

Lēmumu, kas pieņemts par sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, triju darba dienu laikā ierakstītā vēstulē nosūta personai, par kuru tas pieņemts un cietušajam. Par protesta izskatīšanas rezultātiem paziņo prokuroram. Ja lēmums vai protests par sūdzību pieņemts attiecībā uz nepilngadīgu personu, lēmumu vai tā norakstu triju darba dienu laikā ierakstītā vēstulē nosūta arī tās likumiskajam pārstāvim uz deklarēto dzīvesvietu vai norādīto adresi.”

283.pants. Pārsūdzēšanas termiņa atjaunošana

Nokavēto procesuālo termiņu var atjaunot iestāde, kas ir tiesīga lietu izskatīt, pēc sūdzības iesniedzēja motivēta lūguma, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslu par attaisnojošu. Lēmumu par atteikumu atjaunot procesuālo termiņu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā 10 darba dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas pēc sūdzības iesniedzēja deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses. Ja sūdzības iesniedzējam nav deklarētās dzīvesvietas, lēmumu uzskatīt sūdzību par neiesniegtu sūdzības iesniedzējs var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc norādītās adreses. Rajona (pilsētas) tiesa sūdzību izskata un lēmumu pieņem rakstveida procesā viena mēneša laikā no sūdzības un lietas materiālu saņemšanas dienas. Lēmumu paziņo sūdzības iesniedzējam un iestādei, kuras lēmums ir pārsūdzēts. Lēmums nav pārsūdzams.

283.¹ pants. Sūdzības atstāšana bez virzības

Ja nav ievērotas šā kodeksa 281.pantā noteiktās prasības, padotības kārtībā augstāka iestāde pieņem lēmumu par sūdzības atstāšanu bez virzības un nosaka termiņu trūkumu novēršanai, kas nav īsāks par 10 darba dienām, skaitot no lēmuma paziņošanas dienas. Lēmums nav pārsūdzams.

Ja sūdzības iesniedzējs noteiktā termiņā nenovērš trūkumus, sūdzību uzskata par neiesniegtu un ar lēmumu atdod atpakaļ iesniedzējam.

Lēmumu uzskatīt sūdzību par neiesniegtu sūdzības iesniedzējs var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā 10 darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas pēc deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses. Ja sūdzības iesniedzējam nav deklarētās dzīvesvietas, lēmumu uzskatīt sūdzību par neiesniegtu viņš var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc norādītās adreses. Rajona (pilsētas) tiesa sūdzību izskata un lēmumu pieņem rakstveida procesā viena mēneša laikā no sūdzības un lietas materiālu saņemšanas dienas. Lēmumu paziņo sūdzības iesniedzējam un iestādei, kuras lēmums ir pārsūdzēts. Lēmums nav pārsūdzams.

284.pants. Protesta iesniegšana par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu

Par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu prokurors var iesniegt protestu viena gada laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

285.pants. Lēmuma izpildes apturēšana sakarā ar sūdzības vai protesta iesniegšanu

Sūdzības iesniegšana aptur lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu izpildi līdz sūdzības izskatīšanai, izņemot lēmumus par šā kodeksa 25. un 29.pantā (ja lēmums saistīts ar transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu) paredzēto soda veidu piemērošanu, kā arī gadījumos, kad uzlikts naudas sods, ko iekasē administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietā.

Prokurora iesniegtais protests aptur lēmuma izpildīšanu līdz protesta izskatīšanai.

Sūdzības vai protesta iesniegšana neaptur lēmuma par administratīvā soda uzlikšanu izpildi lietās par administratīvajiem pārkāpumiem jūras transportā un vides aizsardzībā, ko izdarījis ārvalsts kuģa īpašnieks, berbouta fraktētājs vai operators, vai ārvalsts kuģa apkalpes loceklis.

286.pants. Par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu iesniegtās sūdzības un protesta izskatīšanas termiņš

Sūdzību vai protestu par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu padotības kārtībā augstāka iestāde izskata rakstveida procesā 30 dienu laikā pēc sūdzības vai protesta saņemšanas, bet lietās par satiksmes noteikumu pārkāpumiem — pēc visu lietas materiālu saņemšanas.

287.pants. Par administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu iesniegtās sūdzības un protesta izskatīšana

Padotības kārtībā augstāka iestāde, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pārbauda pieņemtā lēmuma likumību un pamatotību.

288.pants. Sūdzību vai protestu izskatošās iestādes lēmums

Iestāde, izskatījusi sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) atstāj lēmumu negrozītu, bet sūdzību vai protestu noraida;

2) atceļ lēmumu un izbeidz lietu;

3) groza soda mēru ietvaros, kas paredzēti normatīvajā aktā par atbildību par administratīvo pārkāpumu.

Šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajos gadījumos iestāde var pieņemt personai nelabvēlīgāku lēmumu, ja lieta tiek izskatīta pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības.

Ja tiek konstatēts, ka lēmumu pieņēmusi iestāde, kas nav tiesīga izlemt attiecīgo lietu, šādu lēmumu atceļ un lietu nodod izskatīšanai kompetentai iestādei.

289.pants. Lēmuma paziņošana

Lēmumu, kas pieņemts par sūdzību vai protestu administratīvā pārkāpuma lietā, triju darba dienu laikā ierakstītā vēstulē nosūta personai, par kuru tas pieņemts, un cietušajam. Par protesta izskatīšanas rezultātiem paziņo prokuroram. Ja lēmums vai protests par sūdzību pieņemts attiecībā uz nepilngadīgu personu, lēmumu vai tā norakstu triju darba dienu laikā ierakstītā vēstulē nosūta arī tās likumiskajam pārstāvim uz deklarēto dzīvesvietu vai norādīto adresi.”

42. Papildināt kodeksu ar 23.¹, 23.² un 23.³ nodaļu šādā redakcijā:

23.¹ nodaļa

Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana rajona(pilsētas) tiesā

289.¹ pants. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana rajona (pilsētas) tiesā

Padotības kārtībā augstākas iestādes pieņemtu lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā persona, par kuru tas pieņemts, vai cietušais var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc deklarētās dzīvesvietas, juridiskā persona – pēc tās juridiskās adreses Latvijas Republikā. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās personas adrese neatrodas Latvijas Republikā, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietas. Prokurors protestu iesniedz pēc administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietas.

Ja iesniegtas vairākas sūdzības un tās piekrīt dažādām tiesām, iestāde lietu nosūta vienai no piekritīgajām tiesām, savu izvēli motivējot.

Pēc administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka motivēta lūguma rajona (pilsētas) tiesa vai tiesnesis līdz lietas izskatīšanas sākumam var tai piekritīgu administratīvā pārkāpumu lietu nodot citai tiesai. Lēmums nav pārsūdzams.

289.² pants. Termiņš, līdz kuram administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā

Padotības kārtībā augstākas iestādes pieņemtu lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā rajona (pilsētas) tiesā var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas.

Sūdzību un prokurora protestu iesniedz iestādē, kuras lēmums ir pārsūdzams. Iestāde septiņu dienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas sūdzību ar lietas materiāliem nosūta rajona (pilsētas) tiesai pēc piekritības.

Ja ir nokavēts procesuālais termiņš sūdzības iesniegšanai tiesā, sūdzības iesniedzējs var lūgt atjaunot procesuālo termiņu. Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis rakstveida procesā lēmumu par procesuālā termiņa atjaunošanu pieņem septiņu dienu laikā no lūguma saņemšanas dienas. Par tiesneša lēmumu atteikties atjaunot sūdzības iesniegšanas termiņu var iesniegt blakus sūdzību.

289.³ pants. Sūdzība un prokurora protests administratīvā pārkāpuma lietā

Sūdzībā par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā un prokurora protestā norāda:

1) tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;

2) sūdzības iesniedzēja vārdu, uzvārdu un deklarēto dzīvesvietu, ja sūdzības iesniedzējam nav deklarētās dzīvesvietas – tā norādīto adresi, juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Ja sūdzību iesniedz juridiskās personas pilnvarotais pārstāvis – arī pārstāvja vārdu, uzvārdu un deklarēto dzīvesvietu vai citu adresi, kurā pārstāvis ir sasniedzams;

3) lēmumu, par kuru iesniedz sūdzību;

4) kādā apjomā lēmumu pārsūdz un kā izpaužas lēmuma nepareizība;

5) sūdzības iesniedzēja prasījumu;

6) lūgumus tiesai;

7) sūdzības sastādīšanas laiku un vietu.

Sūdzībai pievieno:

1) pārstāvību apliecinošus dokumentus;

2) pierādījumus, ar kuriem pamatota sūdzība;

Sūdzību paraksta iesniedzējs vai juridiskās personas pilnvarotais pārstāvis.

289.⁴ pants. Iestādes pilnvaras administratīvo pārkāpumu tiesvedības vešanā tiesā

Iestāde piedalās administratīvā pārkāpuma tiesvedības procesā un tai ir visas administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieku tiesības un pienākumi.

289.⁵ pants. Rajona (pilsētas) tiesneša rīcība pēc sūdzības un lietas materiālu saņemšanas

Pēc sūdzības un lietas materiālu saņemšanas rajona (pilsētas) tiesā tiesnesis pārbauda, vai:

1) administratīvā pārkāpuma lieta ir piekritīga šai tiesai;

2) sūdzības iesniedzējs ir ievērojis šā kodeksa 280.pantā noteikto lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

Ja administratīvā pārkāpuma lieta piekritīga citai rajona (pilsētas) tiesai, tiesnesis septiņu dienu laikā pēc administratīvā pārkāpuma lietas saņemšanas savā lietvedībā lietas materiālus ar pavadrakstu nosūta rajona (pilsētas) tiesai, kurai piekritīga lietas izskatīšana.

Tiesnesis ne vēlāk kā septiņu darba dienu laikā pēc administratīvā pārkāpuma lietas saņemšanas savā tiesvedībā pieņem lēmumu par tiesvedības ierosināšanu, sūdzības atstāšanu bez virzības vai atteikumu ierosināt tiesvedību. Pieņemot lēmumu par tiesvedības ierosināšanu, tiesnesis vienlaicīgi nosaka lietas izskatīšanas laiku un par pieņemto lēmumu paziņo administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem.

289.⁶ pants. Sūdzības atstāšana bez virzības

Ja nav ievērotas šā kodeksa 289.³ pantā noteiktās prasības, tiesnesis pieņem lēmumu par sūdzības atstāšanu bez virzības un nosaka termiņu trūkumu novēršanai, kas nav īsāks par 10 darba dienām, skaitot no lēmuma paziņošanas dienas. Lēmums nav pārsūdzams.

Ja sūdzības iesniedzējs noteiktajā termiņā novērš trūkumus, tiesnesis pieņem lēmumu par tiesvedības ierosināšanu un nosaka lietas izskatīšanas laiku. Lēmumu paziņo administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem. Pretējā gadījumā sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod iesniedzējam.

Par lēmumu uzskatīt sūdzību par neiesniegtu sūdzības iesniedzējs var iesniegt blakus sūdzību.

35. Papildināt kodeksu ar 23.¹, 23.² un 23.³ nodaļu šādā redakcijā:

“23.¹ nodaļa

Administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana rajona (pilsētas) tiesā

289.¹ pants. Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana rajona (pilsētas) tiesā

Padotības kārtībā augstākas iestādes pieņemtu lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā persona, par kuru tas pieņemts, vai cietušais var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc deklarētās dzīvesvietas, juridiskā persona — pēc tās juridiskās adreses Latvijas Republikā. Ja personai nav deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās personas adrese neatrodas Latvijas Republikā, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietas. Prokurors protestu iesniedz pēc administratīvā pārkāpuma izdarīšanas vietas.

Ja iesniegtas vairākas sūdzības un tās piekrīt dažādām tiesām, iestāde lietu nosūta vienai no piekritīgajām tiesām, savu izvēli motivējot.

Pēc administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieka motivēta lūguma rajona (pilsētas) tiesa vai tiesnesis līdz lietas izskatīšanas sākumam var tai piekritīgu administratīvā pārkāpuma lietu nodot citai tiesai. Lēmums nav pārsūdzams.

289.² pants. Termiņš, līdz kuram administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā

Padotības kārtībā augstākas iestādes pieņemtu lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā rajona (pilsētas) tiesā var pārsūdzēt 10 darba dienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas.

Sūdzību un prokurora protestu iesniedz iestādē, kuras lēmums tiek pārsūdzēts. Iestāde septiņu dienu laikā no sūdzības saņemšanas dienas sūdzību ar lietas materiāliem nosūta rajona (pilsētas) tiesai pēc piekritības.

Ja ir nokavēts procesuālais termiņš sūdzības iesniegšanai tiesā, sūdzības iesniedzējs var lūgt procesuālā termiņa atjaunošanu. Rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis rakstveida procesā lēmumu par procesuālā termiņa atjaunošanu pieņem septiņu dienu laikā no lūguma saņemšanas dienas. Par tiesneša lēmumu atteikties atjaunot sūdzības iesniegšanas termiņu var iesniegt blakus sūdzību.

289.³ pants. Sūdzība un prokurora protests administratīvā pārkāpuma lietā

Sūdzībā par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā un prokurora protestā norāda:

1) tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;

2) sūdzības iesniedzēja vārdu, uzvārdu un deklarēto dzīvesvietu; ja sūdzības iesniedzējam nav deklarētās dzīvesvietas, — tā norādīto adresi, juridiskajai personai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Ja sūdzību iesniedz juridiskās personas pilnvarots pārstāvis, — arī pārstāvja vārdu, uzvārdu un deklarēto dzīvesvietu vai citu adresi, kurā pārstāvis ir sasniedzams;

3) lēmumu, par kuru iesniedz sūdzību;

4) kādā apjomā lēmumu pārsūdz un kā izpaužas lēmuma nepareizība;

5) sūdzības iesniedzēja prasījumu;

6) lūgumus tiesai;

7) sūdzības sastādīšanas laiku un vietu.

Sūdzībai pievieno:

1) pārstāvību apliecinošus dokumentus;

2) pierādījumus, ar kuriem pamatota sūdzība.

Sūdzību paraksta iesniedzējs vai juridiskās personas pilnvarots pārstāvis.

289.⁴ pants. Iestādes pilnvaras administratīvo pārkāpumu tiesvedības procesā tiesā

Iestāde piedalās administratīvā pārkāpuma tiesvedības procesā, un tai ir visas administratīvā pārkāpuma lietas dalībnieku tiesības un pienākumi.

289.⁵ pants. Rajona (pilsētas) tiesneša rīcība pēc sūdzības un lietas materiālu saņemšanas

Pēc sūdzības un lietas materiālu saņemšanas rajona (pilsētas) tiesā tiesnesis pārbauda, vai:

1) administratīvā pārkāpuma lieta ir piekritīga šai tiesai;

2) sūdzības iesniedzējs ir ievērojis šā kodeksa 280.pantā noteikto lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

Ja administratīvā pārkāpuma lieta ir piekritīga citai rajona (pilsētas) tiesai, tiesnesis septiņu dienu laikā pēc administratīvā pārkāpuma lietas saņemšanas savā lietvedībā lietas materiālus ar pavadrakstu nosūta rajona (pilsētas) tiesai, kurai ir piekritīga lietas izskatīšana.

Tiesnesis ne vēlāk kā septiņu darba dienu laikā pēc administratīvā pārkāpuma lietas saņemšanas savā tiesvedībā pieņem lēmumu par tiesvedības ierosināšanu, sūdzības atstāšanu bez virzības vai atteikumu ierosināt tiesvedību. Pieņemot lēmumu par tiesvedības ierosināšanu, tiesnesis vienlaikus nosaka lietas izskatīšanas laiku un par pieņemto lēmumu paziņo administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem.

289.⁶ pants. Sūdzības atstāšana bez virzības

Ja nav ievērotas šā kodeksa 289.³ pantā noteiktās prasības, tiesnesis pieņem lēmumu par sūdzības atstāšanu bez virzības un trūkumu novēršanai nosaka termiņu, kas nav īsāks par 10 darba dienām, skaitot no lēmuma paziņošanas dienas. Lēmums nav pārsūdzams.

Ja sūdzības iesniedzējs noteiktā termiņā novērš trūkumus, tiesnesis pieņem lēmumu par tiesvedības ierosināšanu un nosaka lietas izskatīšanas laiku. Lēmumu paziņo administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekiem. Pretējā gadījumā sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod atpakaļ iesniedzējam.