Rīgā 2014. gada 21. oktobrī

Nr.9/3 – 2-189-11/14

 

 

SAEIMAS PREZIDIJAM

 

 

 

Juridiskā komisija lūdz grozīt 2014. gada 23. oktobra Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut izskatīšanai sadaļā „I Prezidija ziņojumi” Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Komisija lūdz nodot minēto likumprojektu tikai Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu komisija lūdz minēto likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

 

 

Pielikumā: 1. Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” uz 1 lpp.;

  2. Likumprojekta anotācija uz 2 lpp.

 

 

 

Ar cieņu

komisijas priekšsēdētāja                                                                                  I. Čepāne

Likumprojekts

 

Likumprojekts

„Grozījumi „Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā””

 

 

 

Izdarīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādus grozījumus:

 

1. Papildināt kodeksu ar 262.² pantu šādā redakcijā:

„262.² pants. Aizskartā mantas īpašnieka tiesības

Ja procesuālo darbību rezultātā ir nepamatoti ierobežotas vai atņemtas īpašnieka vai likumīgā valdītāja tiesības rīkoties ar mantu un ja šī persona nav administratīvā pārkāpuma izdarītājs, šīs mantas īpašniekam vai likumīgajam valdītājam personiski vai ar pārstāvja starpniecību ir tiesības iesniegt pieteikumus vai sūdzības par amatpersonu rīcību vai lēmumiem attiecībā uz mantu.”

 

2. Papildināt 268.panta 4. punktu pēc vārda „lūgumus” ar vārdiem „aizskartā mantas īpašnieka pieteikumus”.

 

3. Izteikt 279.panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā: „Administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto institūcijas (amatpersonas) lēmumu var pārsūdzēt augstākā iestādē persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, un cietušais, kā arī aizskartais mantas īpašnieks – daļā par savu mantu.”

 

4. Aizstāt 288.panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus „kā arī cietušais” ar vārdiem „un cietušais, bet aizskartais mantas īpašnieks – daļā par savu mantu - ”

 

5. Papildināt pārejas noteikumus ar 27.punktu šādā redakcijā:

„27. Aizskartais mantas īpašnieks, kuram nepamatots tiesību aizskārums radīts līdz 2014.gada 31.decembrim un kurš uzsācis savu aizskarto tiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, var pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu daļā par savu mantu līdz 2015.gada 11.janvārim.”

 

6. Papildināt likumprojektu ar spēkā stāšanās noteikumu šādā redakcijā:

„Likums stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī”.

 

 

Likumprojekta

„Grozījumi „Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā””

ANOTĀCIJA

 

 

1. Kādēļ likums ir vajadzīgs?

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk – LAPK) kā viens no soda veidiem ir paredzēta administratīvā pārkāpuma priekšmeta vai izdarīšanas rīka konfiskācija. LAPK 28.pantā ir norādīts, ka lietās par pārkāpumiem tirdzniecībā, komercdarbībā, muitas jomā, kā arī dažās citās jomās var konfiscēt ne tikai pārkāpuma izdarītāja personiskajā īpašumā esošus priekšmetus, bet arī citu personu īpašumā esošus priekšmetus. Saskaņā ar LAPK normām mantas un dokumenti, kuri ir administratīvā pārkāpuma priekšmets vai izdarīšanas rīks un kuri atrasti administratīvā pārkāpuma konstatācijas brīdī, kā arī aizturēšanas, personas mantu vai administratīvā pārkāpuma vietas apskates laikā, tiek izņemti. Izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, tiek izlemts arī jautājums par turpmāko rīcību ar izņemtajiem priekšmetiem un dokumentiem – vai tie atbilstoši likumam ir konfiscējami vai atdodami atpakaļ to īpašniekiem. Ņemot vērā iepriekšminēto, atsevišķu administratīvo pārkāpumu lietās, faktiski var tikt aizskartas tādas personas tiesības, kura nav administratīvā pārkāpuma izdarītājs. Savukārt pašlaik spēkā esošās LAPK normas personai, kuras tiesības uz īpašumu ir nepamatoti aizskartas, nedod tiesības pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtos lēmumus. Tiesības pārsūdzēt pieņemtos lēmumus ir tikai personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un cietušajam. Tādējādi aizskartajam mantas īpašniekam tiek ierobežotas arī tiesības uz taisnīgu tiesu.

Likumprojekts „Grozījumi „Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”” izstrādāts, lai nodrošinātu administratīvā pārkāpuma lietvedības gaitā aizskartās mantas īpašnieka tiesības pārsūdzēt amatpersonu rīcību un lēmumus attiecībā uz mantu. Aizskartajam mantas īpašniekam ir nodrošināmas tiesības pārsūdzēt pieņemto lēmumu augstākā iestādē un tiesā. Minētie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir izstrādāti, ievērojot analoģiju ar Kriminālprocesa likuma 111.¹ pantā ietverto regulējumu.

 

2. Kāda var būt ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

Likumprojekts nerada ietekmi uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību.

 

3. Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Likumprojekts nerada ietekmi uz valsts vai pašvaldību budžetu.

 

4. Kāda var būt likuma ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts nerada ietekmi uz spēkā esošām tiesību normām.

 

5. Kādām Latvijas starptautiskām saistībām atbilst likumprojekts?

Nav attiecināms.

 

6. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

Likumprojekta izstrādes gaitā konsultācijas ir notikušas ar Tieslietu ministrijas izveidoto Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā pastāvīgo darba grupu.

 

7. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likumprojekta izpildi atbilstoši kompetencei nodrošinās likumprojektā minētās institūcijas. Jaunu institūciju dibināšana nav nepieciešama.